ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem

19.1.2011 - (COM(2010)0096 – C7‑0074/2010 – 2010/0056(COD)) - ***I

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referente: Francesca Balzani

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 98 KB)
• 001-001 (DOC - 225 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem

(COM(2010)0096 – C7‑0074/2010 – 2010/0056(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0096),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0074/2010),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7‑0003/2011),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Banānu tirdzniecība

Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs pasaulē pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, un tie sniedz ievērojamu ieguldījumu nodrošinātībā ar pārtiku. Tomēr lielākajā daļā banānu ražotājvalstu saražotā produkcija ir domāta tikai un vienīgi iekšējam tirgum un dažreiz reģionāliem tirgiem. Tikai 20 % pasaulē saražoto banānu tiek tirgoti starptautiski.

Tikai ierobežots skaits banānu ražotājvalstu ir iesaistītas banānu starptautiskā tirdzniecībā. Banānu tirdzniecību kontrolē neliels skaits uzņēmumu, proti, tikai pieci lielākie daudznacionālie uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 80 % starptautiskās banānu tirdzniecības.

Tomēr pēdējo gadu laikā banānu nozarē darbojošos daudznacionālo uzņēmumu ietekmi mazina lielveikalu ietekme dažos ES galvenajos tirgos, jo īpaši Apvienotajā Karalistē.

2008. gadā ES patērētāji nopirka vairāk nekā 5,4 miljonus tonnu banānu. ES importēja gandrīz 90% no tajā patērētājiem banāniem (72,5 % no Latīņamerikas, 17 % no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm).

Piecas ES dalībvalstis piegādāja atlikušos 11 %: Kipra, Francija (Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamenti), Grieķija, Portugāle (Madeira un valsts kontinentālā daļa) un Spānija (Kanāriju salas).

Ar banāniem saistītā strīda atrisināšana

ES, grupa Latīņamerikas valstu un ASV 2009. gada 15. decembrī panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem ES tarifiem, tādējādi izbeidzot vienu no ilgākajiem un asākajiem strīdiem daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nesenajā vēsturē.

ES banānu importa politika ir bijusi par iemeslu gandrīz desmit gadus ilgušam strīdam Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), ES nostājoties pret vairākām Latīņamerikas banānu ražotājvalstīm un ASV.

Pascal Lamy atzinīgi novērtēja to, ka ir atrisināts „viens no tehniski vissarežģītākajiem, politiski visjutīgākajiem un tirdzniecībai visnozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts PTO”.

Jautājums bija par Eiropas Savienības piešķirto režīmu no ĀKK valstīm importētajiem banāniem, kas bija labvēlīgāks nekā Latīņamerikas valstīs ražotajiem banāniem piešķirtais režīms. ES banānu importa režīms ļāva katru gadu no ĀKK valstīm Eiropas Savienībā bez muitas nodokļa ievest 775 000 tonnu augļu. Savukārt citiem eksportētājiem (piegādātājiem no valstīm, uz kurām attiecās vislielākās labvēlības režīms) tika piemērots tarifs 176 eiro par tonnu.

Daudzas Latīņamerikas valstis, tostarp dažas lielākās banānu eksportētājvalstis, ilgu laiku uzstāja, ka ar šo importa režīmu tās tiek nelikumīgā veidā diskriminētas par labu ĀKK valstīm un tiek pārkāpti PTO noteikumi par kvantitatīvajiem ierobežojumiem.

Strīda rezultātā strīdu izšķiršanas paneļi, Apelācijas institūcija un speciālie šķīrējtiesneši pieņēma vairākus juridiskus nolēmumus, un ES bija spiesta pārskatīt tās politiku.

Nolīguma trīs galvenās sastāvdaļas ir šādas:

–   saskaņots tarifu samazinājumu saraksts banānu eksportētājvalstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms;

–   vienošanās par to, kā plašākās PTO sarunās risināt jautājumu par „tropiskajiem produktiem” un produktiem, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”;

–   finanšu pakete 190 miljonu eiro apmērā, lai sniegtu atbalstu ĀKK banānu eksportētājvalstīm, kas pazīstama kā programma par papildu pasākumiem banānu nozarē.

Ar banāniem saistītie strīdi ir destabilizējuši ražošanas un tirdzniecības vidi attiecīgajās valstīs. Šī vienošanās pasaules banānu tirgu padarīs paredzamāku un stabilāku un tādējādi veicinās ieguldījumus un izaugsmi, kā arī ļaus pievērst pastiprinātu uzmanību plašākiem jautājumiem saistībā ar ražošanas apstākļiem banānu piegādes ķēdē.

Tarifu samazinājumi

Atbilstoši vienošanās nosacījumiem ES pakāpeniski samazinās tās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni 176 eiro par tonnu samazinot līdz 114 eiro par tonnu līdz 2017. gadam, kad tarifi sasniegs to galīgo līmeni 114 eiro par tonnu.

Veicot pirmo samazinājumu (28 eiro par tonnu), kuru ar atpakaļejošu spēku piemēroja no nolīguma parafēšanas dienas, proti, 2009. gada 15. decembra, tarifu samazināja līdz 148 eiro par tonnu. Pēc tam septiņu gadu garumā, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, katra gada sākumā tarifu pakāpeniski samazinās (143 eiro, 136 eiro, 132 eiro, 127 eiro, 122 eiro, 117 eiro un 114 eiro).

Ja Dohas sarunu kārtā netiks panākta nekāda vienošanās, ES iesaldēs šos samazinājumus līdz pat diviem gadiem. Tas nozīmē — ja pēc tam, kad ES būs samazinājusi tās tarifus līdz 132 eiro par tonnu, neizdosies panākt vienošanos, laikposmā līdz pat diviem gadiem, proti, vēlākais līdz 2015. gada beigām, netiks veikti turpmāki samazinājumi. Pēc tam ne vēlāk kā no 2016. gada ES turpinās katru gadu samazināt tās tarifus saskaņā ar vienošanos, līdz tarifs vēlākais 2019. gada 1. janvārī sasniegs 114 eiro par tonnu līmeni.

Ar šo vienošanos, kuras klauzulā noteikts, ka Latīņamerikas banānu eksportētājvalstis atsauks visas pret ES vērstās sūdzības, tiek pārtraukts vairākus gadu desmitus ildzis konflikts: „līdzko PTO apstiprinās ES jauno tarifu sarakstu, Latīņamerikas banānu piegādātājvalstis pārtrauks visus PTO ierosinātos strīdus ar ES saistībā ar banāniem un atsauks visas prasības, ko tās iesniedza pret ES pēc jauno dalībvalstu pievienošanās Savienībai vai pēc tam, kad ES 2006. gadā mainīja tās banānu tarifus,” un necentīsies Dohas sarunu kārtā panākt papildu tarifu samazinājumus.

Uz banāniem no ĀKK valstīm vēl joprojām attieksies režīms, ar ko tām tiek piešķirta beznodokļu un bezkvotu pieeja ES tirgum, un šo režīmu reglamentēs atsevišķi tirdzniecības un attīstības nolīgumi, tomēr, samazinoties ES tarifiem, šīs valstis, iespējams, zaudēs tirgus daļu par labu efektīvākiem Latīņamerikas ražotājiem.

„Tropiskie produkti” un produkti, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”

Dohas attīstības programmas sarunās ES, ĀKK valstis un Latīņamerikas valstis vienojās arī par pieeju saistībā ar tā sauktajiem „tropiskajiem produktiem” un produktiem, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”. Uz „tropiskajiem produktiem” attieksies lielāki tarifu samazinājumi, savukārt tarifu samazinājumus saistībā ar ĀKK valstīm nozīmīgiem produktiem, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”, īstenos salīdzinoši ilgākā laikposmā.

Šī vienošanās ir galīgā ES apņemšanās saistībā ar tarifiem, un to piemēros banānu importam pēc Dohas sarunu kārtas.

Banānu nozares atbalsta programma ĀKK valstīm

Kopš 1994. gada ES ir piešķīrusi ĀKK banānu eksportētājvalstīm vairāk nekā 450 miljonus eiro, lai tām palīdzētu pielāgoties pārmaiņām, ražot banānus konkurētspējīgākā veidā vai dažādot ekonomiku, pārorientējoties uz citām nozarēm.

Papildus ES parastajam atbalstam galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis saņems no ES budžeta līdz pat 190 miljoniem eiro, lai tām palīdzētu pielāgoties jaunajam tarifam. Komisija kopā ar budžeta lēmējinstitūciju izpētīs iespēju palielināt šo summu par 10 miljoniem eiro, ja šie līdzekļi kļūs pieejami ikgadējā budžeta procedūrā. Atbalsta mērķis būs uzlabot konkurētspēju, dažādot ekonomiku un mazināt pielāgošanās sociālās sekas.

Programma par papildu pasākumiem banānu nozarē attieksies uz desmit ĀKK banānu eksportētājvalstīm (Belizu, Dominiku, Dominikānas Republiku, Ganu, Jamaiku, Kamerūnu, Kotdivuāru, Sentlūsiju, Sentvinsentu un Grenadīnām un Surinamu), tostarp divām valstīm, kas nav tradicionālas eksportētājvalstis (Ganu un Dominikānas Republiku).

Papildus ierastajai uzmanības koncentrēšanai uz konkurētspēju un ekonomikas dažādošanu programma centīsies risināt plašākus jautājumus saistībā ar pielāgošanos nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un vides jomā.

Programmas īstenošanai vajadzētu sākties 2011. gadā un turpināties arī 2013. gadā. Ar programmas palīdzību atbalstītie pasākumi iekļaus atbalstu ieguldījumiem konkurētspējas uzlabošanā, atbalstu ekonomikas dažādošanas politikai un atbalstu plašākiem pielāgojumiem sociālajā, ekonomikas un vides jomā.

Lēmumu par atbalstāmajiem pasākumiem kopīgi pieņems atbalstu saņemošā valdība un Komisija. Līdzekļus valstīm piešķirs, pamatojoties uz trim kritērijiem:

– apjoms banānu tirdzniecībai ar ES;

– banānu eksporta uz ES nozīmīgums valsts ekonomikai;

– valsts attīstības līmenis (piemēram, tautas attīstības indekss).

Piešķīrums vienai atbalstu saņemošajai valstij ir vidēji 5 miljoni eiro gadā.

ĀKK valstu bažas

ĀKK tradicionālās banānu eksportētājvalstis ir paudušas bažas par nopietnajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem traucējumiem, kurus varētu izraisīt nolīgumi banānu nozarē.

ĀKK valstis uzskata — lai mazinātu iespējamos zaudējumus ĀKK banānu eksportētājiem pēc šīs vienošanās banānu nozarē un citām Latīņamerikas banānu eksportētajiem piešķirtajām divpusējām tarifu koncesijām, ĀKK banānu eksportētājvalstīm būs nepieciešams daudz lielāks finansiālais atbalsts ražošanas un tirdzniecības pielāgošanas pasākumiem.

Eiropas banānu ražotāji

Atbalstu ES banānu nozarei sniedz ar POSEI programmas (Programme d'options spécifiques à l'éloignement et l'insularité) finansējuma palīdzību. Pēc banānu tirgus kopīgās organizācijas reformas 2006. gadā Eiropas banānu ražotāji attālākajos reģionos katru gadu saņem šā finansējuma ietvaros 279 miljonus eiro.

Tomēr, tā kā POSEI reformu veica 2006. gadā, tajā netika ņemti vērā importētajiem banāniem noteikto tarifu turpmākie samazinājumi. Tādēļ nav skaidrs, vai pašreizējais POSEI finansējums ir pietiekams, lai nodrošinātu to, ka Eiropas banānu ražotāji var izturēt spiedienu, ko rada pasaules banānu tirdzniecības pieaugošā liberalizācija. Šā iemesla dēļ PTO nolīgumi par banānu tirdzniecību var apdraudēt šo banānu ražotāju konkurētspēju un pastāvēšanu.

Divpusējās vienošanās

Ar divpusējiem nolīgumiem, kas nesen noslēgti ar Kolumbiju un Peru, un Centrālameriku (Gvatemalu, Hondurasu, Kostariku, Nikaragvu, Panamu un Salvadoru), eksportam no šīm valstīm tiek piešķirts vēl izdevīgāks preferenciālais režīms (virkne pakāpenisku samazinājumu, kas līdz 2020. gadam ļaus panākt muitas nodokli 75 eiro par tonnu).

Tādējādi ĀKK preferenču robeža sašaurināsies vēl vairāk.

Ekvadora — lielākā banānu eksportētājvalsts, kura šobrīd nav divpusējo vienošanos puse — ir nobažījusies. Patiesībā Kolumbijai un Kostarikai — Ekvadoras galvenajiem konkurentiem banānu eksporta jomā — ir piešķirti labāki tarifi. Tās bez grūtībām varētu pārņemt Ekvadoras daļu ES tirgū. Lai gan uz Ekvadoru attieksies Ženēvas nolīgumā paredzētie tarifu samazinājumi, 2020. gadā Ekvadorai par katru tonnu banānu, ko tā ievedīs Eiropā, nāksies maksāt tarifus, kas par 39 eiro pārsniegs tarifus, ko maksās tās nopietnākie reģionālie konkurenti.

Turklāt šajā nenoteiktības atmosfērā lielie daudznacionālie uzņēmumi, tādi kā Chiquita un Dole, var atteikties no Ekvadoras kā piegādātājvalsts.

Secinājumi

Referente:

–   pieņem zināšanai nolīgumu par banānu tirdzniecību;

–   atzinīgi vērtē to, ka ir atrisināts viens no tehniski vissarežģītākajiem, politiski visjutīgākajiem un tirdzniecībai visnozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts PTO;

–   uzskata, ka panāktā vienošanās ir risinājums, pat ja tā pilnībā neatbilst visu ieinteresēto personu likumīgajām interesēm;

–   atzinīgi vērtē to, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību būs ES galīgā apņemšanās saistībā ar tirgus pieejamību banāniem un, līdzko PTO tiks veiksmīgi pabeigta nākamā daudzpusējo sarunu kārta par tirgus pieejamību lauksaimniecības produktiem (Dohas sarunu kārta), attiecīgā apņemšanās tiks iekļauta šo sarunu galīgajos rezultātos;

–   piekrīt tam, ka, stājoties spēkā Ženēvas nolīgumam, ir jāatceļ pašreizējā banānu importam piemērotā ES lielākās labvēlības tarifa likme, atceļot Padomes 2005. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem, ar ko noteica pašreiz piemēroto likmi 176 eiro par tonnu;

–   ierosina atbalstīt Komisijas priekšlikumu pirmajā lasījumā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes Regulas (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem atcelšana
Atsauces	COM(2010)0096 – C7-0074/2010 – 2010/0056(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	17.3.2010
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 24.3.2010
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Francesca Balzani 28.4.2010
Izskatīšana komitejā	1.6.2010		9.11.2010		1.12.2010
Pieņemšanas datums	17.1.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 6 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Bernd Lange, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Cristiana Muscardini, Niccolò Rinaldi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Francesca Balzani, Catherine Bearder, José Bové, Salvatore Iacolino, Syed Kamall, Jarosław Leszek Wałęsa
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elie Hoarau, Stéphane Le Foll, Marietje Schaake