IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni
27.1.2011 - (16440/1/2010 – C7‑0425/2010 – 2009/0059(COD)) - ***II
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Helmut Scholz
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni
(16440/1/2010 – C7‑0425/2010 – 2009/0059(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (16440/1/2010 – C7‑0425/2010),
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0197),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7‑0005/2011),
1. apstiprina turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
EIROPAS PARLAMENTA NOSTĀJA
OTRAJĀ LASĪJUMĀ[2]*
---------------------------------------------------------
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu un 209. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[3],
tā kā:
(1) Kopš 2007. gada Kopiena ir uzlabojusi savu ģeogrāfisko sadarbību ar jaunattīstības valstīm Āzijā, Vidusāzijā un Latīņamerikā, kā arī ar Irāku, Irānu un Jemenu un Dienvidāfriku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[4].
(2) Regulas (EK) Nr. 1905/2006 galvenais un visaptverošais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus. Turklāt saskaņā ar minēto regulu izveidoto ģeogrāfisko programmu darbības joma sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem tiek materiāli ierobežota, finansējot pasākumus, kas paredzēti, lai izpildītu Oficiālās attīstības palīdzības kritērijus („OAP kritēriji”), ko noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK).
(3) Savienības interesēs ir turpmāk padziļināt attiecības ar konkrētām jaunattīstības valstīm, kas ir svarīgi divpusējie partneri un procesu dalībnieki daudzpusējos forumos un globālā pārvaldībā. Savienība ir stratēģiski ieinteresēta veicināt daudzveidīgas saites ar šīm valstīm, jo īpaši tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, augstākā izglītība, uzņēmējdarbība un zinātne. Tādēļ tai ir nepieciešams finanšu instruments, ar kuru varētu finansēt tādus pasākumus, kuri atbilstoši OAP kritērijiem principā nav oficiālā attīstības palīdzība, bet kuriem tomēr ir būtiska nozīme attiecību stiprināšanā un kuri dod nozīmīgu ieguldījumu attiecīgo jaunattīstības valstu attīstībā un progresā.
(4) Šajā nolūkā 2007. un 2008. gada budžeta procedūrās tika izveidotas četras sagatavošanās darbības, lai sāktu šādu pastiprinātu sadarbību saskaņā ar 49. panta 6. punkta b) apakšpunktu Padomes 2002.gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[5]. Minētās četras sagatavošanās darbības ir: uzņēmēju un zinātnieku apmaiņa ar Indiju; uzņēmēju un zinātnieku apmaiņa ar Ķīnu; sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Āzijā; un sadarbība ar vidēju ienākumu grupas valstīm Latīņamerikā. Saskaņā ar minēto pantu no sagatavošanās darbībām izrietošā likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā finanšu gada beigām.
(5) Regulas (EK) Nr. 1934/2006[6] mērķi un noteikumi ir piemēroti, lai īstenotu šādu pastiprinātu sadarbību ar valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1905/2006. Šajā nolūkā ir nepieciešams paplašināt Regulas (EK) Nr. 1934/2006 ģeogrāfisko darbības jomu un nodrošināt finansējumu, kas aptvertu sadarbību ar šīm jaunattīstības valstīm.
(6) Līdz ar Regulas (EK) Nr. 1934/2006 darbības jomas ģeogrāfisko paplašināšanu attiecīgajām jaunattīstības valstīm kļuvuši pieejami divi dažādi ārpolitikas finansēšanas instrumenti. Vajadzētu nodrošināt, ka abi finansēšanas instrumenti tiek strikti nodalīti. Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1905/2006 tiek finansēti pasākumi, kuri atbilst OAP kritērijiem, turpretī Regulai (EK) Nr. 1934/2006 būtu jāattiecas tikai uz tiem pasākumiem, kuri principā neatbilst minētajiem kritērijiem. Turklāt vajadzētu nodrošināt, ka līdz šim Regulas (EK) Nr. 1934/2006 darbības jomā esošās valstis – industrializētās valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni – pēc šīs regulas darbības jomas ģeogrāfiskās paplašināšanas nenonāktu sliktākā situācijā, jo īpaši attiecībā uz finansējumu.
(7) Ņemot vērā to, ka ekonomiskā krīze visā Savienībā ir radījusi ārkārtēju budžeta saspīlējumu un ka ierosinātā ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšana attiecas uz valstīm, no kurām dažas ir sasniegušas tādu pašu konkurētspējas līmeni kā Savienība un no kurām dažās vidējais dzīves līmenis tuvojas dažu dalībvalstu dzīves līmenim, Savienībai sadarbībā vajadzētu ņemt vērā saņēmējvalstu centienus, lai ievērotu Starptautiskās darba organizācijas starptautiskos nolīgumus un palīdzētu īstenot pasaules līmeņa mērķus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju mazināšanā.
(8) Ārējās darbības finanšu instrumentu īstenošanas pārskatā ir konstatēta nekonsekvence noteikumos, ar kuriem kā neatbilstīgas izslēdz izmaksas, kas attiecas uz nodokļiem, nodevām un citām maksām. Konsekvences labad tiek ierosināts šos noteikumus saskaņot ar citiem instrumentiem.
(8a) Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un ievērojot daudzgadu sadarbības programmas, jo tās papildina Regulu (EK) Nr. 1934/2006 un ir vispārēji piemērojamas. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.
(9) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1934/2006,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo Regulu (EK) Nr. 1934/2006 groza šādi:
(1) Regulas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:
„Padomes Regula (EK) Nr. 1934/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni un ar jaunattīstības valstīm, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1905/2006, attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas oficiālā attīstības palīdzība”;
(2) Regulas 1. līdz 4. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:
„1. pants
Mērķis
1. Šīs regulas nolūkā „industrializētas valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni” ir šīs regulas I pielikumā uzskaitītās valstis un teritorijas, un „jaunattīstības valstis” ir valstis, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. novembra Regula (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā*, un kuras ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā. Turpmāk tās kopā norādītas kā „partnervalstis”.
Ar šajā regulā paredzēto Savienības finansējumu atbalsta ekonomisku, finanšu, tehnisku, kultūras un akadēmisku sadarbību ar partnervalstīm tās kompetencē esošajās 4. pantā izklāstītajās jomās. Šīs regulas nolūks ir finansēt pasākumus, kas principā neatbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas („ESAO/APK”) noteiktajiem oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem („OAP kritēriji”).
2. Galvenais mērķis, sadarbojoties ar partnervalstīm, ir konkrēti reaģēt uz vajadzību stiprināt saites un vēl vairāk iesaistīties divpusējās, reģionālās un daudzpusējās attiecībās ar tām, lai izveidotu labvēlīgāku un pārredzamāku vidi Savienības un partnervalstu attiecību izvēršanai atbilstoši principiem, kas nosaka Savienības ārējās darbības saskaņā ar Līgumu. Minētais cita starpā attiecas arī uz demokrātijas veicināšanu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tiesiskumu, pienācīgu darbu, labu pārvaldību un vides saglabāšanu, lai veicinātu partnervalstu progresu un ilgtspējīgu attīstību.
2. pants
Darbības joma
1. Sadarbība ir vērsta uz saišu veidošanu ar partnervalstīm, tā sekmējot dialogu un attiecību atjaunošanu un veicinot līdzīgas politiskās, ekonomiskās un institucionālās struktūras un vērtības. Savienība cenšas arī palielināt sadarbību un tirdzniecību ar esošiem vai arvien svarīgākiem divpusējiem partneriem un procesu dalībniekiem daudzpusējos forumos un globālajā pārvaldībā. Sadarbība attiecas arī uz partneriem, ar kuriem Savienība ir stratēģiski ieinteresēta veicināt saites un savas vērtības, kas paredzētas Līgumā.
2. Attiecīgi pamatotos gadījumos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti un sekmētu reģionālu sadarbību, Komisija, pieņemot 6. pantā minētās ikgadējās rīcības programmas, var pieņemt lēmumu, ka valstis, kas nav uzskaitītas pielikumos, ir atbilstīgas šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, ja projektam vai programmai, ko paredzēts īstenot, ir reģionālas vai pārrobežu iezīmes. To var paredzēt 5. pantā minētajās daudzgadu sadarbības programmās.
3. Komisija groza I un II pielikumā ietvertos sarakstus atbilstoši ESAO/APK regulāri pārskatītam jaunattīstības valstu sarakstam un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
4. Attiecībā uz Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu īpašu uzmanību atbilstošos gadījumos velta tam, lai partnervalstis ievērotu Starptautiskās Darba organizācijas noteiktos darba pamatstandartus un censtos mazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.
5. Attiecībā uz šīs regulas II pielikumā uzskaitītajām valstīm stingri ievēro politikas atbilstību pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1337/2008, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs**.
3. pants
Vispārīgie principi
1. Savienības pamatā ir brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principi, un tā ar dialogu un sadarbību cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt partnervalstu apņēmību ievērot šos principus.
2. Īstenojot šo regulu, piemēro diferencētu pieeju sadarbības veidošanā ar partnervalstīm, attiecīgā gadījumā ņemot vērā to ekonomisko, sociālo un politisko situāciju, kā arī konkrētas Savienības intereses, stratēģijas un prioritātes.
3. Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, atbilst Savienības un partnervalstu sadarbības jomām, kas konkrēti izklāstītas instrumentos, nolīgumos, deklarācijās un rīcības plānos, kā arī jomām, kurās Savienība ir īpaši ieinteresēta un kuras tai ir prioritāras.
4. Īstenojot pasākumus, ko finansē saskaņā ar šo regulu, Savienība cenšas nodrošināt šo pasākumu saskaņotību ar citām Savienības ārējās darbības jomām, kā arī ar citām atbilstīgām Savienības politikas jomām, jo īpaši attīstības sadarbību. Šo atbilstību nodrošina, definējot politiku, veicot stratēģisko un finanšu plānošanu un īstenojot pasākumus.
5. Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, papildina dalībvalstu un citu Savienības publisko struktūru centienus tirdzniecības attiecību un kultūras, akadēmiskās un zinātniskās apmaiņas jomā, un dod tiem papildu vērtību.
6. Komisija informē Eiropas Parlamentu un regulāri veic viedokļu apmaiņu ar to.
4. pants
Sadarbības jomas
Ar Savienības finansējumu atbalsta sadarbības pasākumus saskaņā ar 1. pantu, un tas atbilst šīs regulas vispārējam nolūkam, darbības jomai, mērķiem un vispārējiem principiem. Savienības finansējums attiecas uz pasākumiem, kas principā neatbilst OAP kritērijiem un kas var ietvert reģionālu aspektu, šādās sadarbības jomās:
(1) Savienības un partnervalstu ekonomiskā, sociālā, kultūras, akadēmiskā un zinātnes jomā iesaistītu personu sadarbības, partnerattiecību un kopuzņēmumu veicināšana;
(2) divpusējas tirdzniecības, ieguldījumu plūsmu un ekonomisku partnerattiecību stimulēšana, tostarp koncentrējoties uz MVU;
(3) politikā, ekonomikā, sociālajā un kultūras jomā iesaistītu personu un citu nevalstisku organizāciju dialogu veicināšana Savienības un partnervalstu attiecīgās nozarēs;
(4) cilvēku savstarpējo saišu, jo īpaši ģimenes saišu, izglītības un apmācības programmu un domu apmaiņas veicināšana un kultūru savstarpējas izpratnes veicināšana, jo īpaši ģimeņu līmenī, tostarp īstenojot pasākumus, lai nodrošinātu un palielinātu Savienības dalību „Erasmus Mundus” programmā un Eiropas izglītības gadatirgos;
(5) sadarbības projektu veicināšana tādās jomās kā pētniecība, zinātne un tehnoloģija, sports un kultūra, enerģija (jo īpaši atjaunojamie enerģijas avoti), transports, ar vidi saistīti jautājumi (tostarp klimata pārmaiņas), muita, finanšu jautājumi, juridiski un ar cilvēktiesībām saistīti jautājumi, kā arī visi citi jautājumi, kas izraisa Savienības un partnervalstu savstarpēju ieinteresētību;
(6) informētības un izpratnes palielināšana par Eiropas Savienību un par tās atpazīstamību partnervalstīs;
(7) atbalsts konkrētām ierosmēm, tostarp pētniecības darbiem, pētījumiem, eksperimentālām programmām vai kopējām programmām, kas paredzētas, lai efektīvi un elastīgi reaģētu uz sadarbības mērķiem, kuru pamatā ir pārmaiņas Savienības un partnervalstu divpusējās attiecībās vai kas iecerēti, lai stimulētu divpusējo attiecību turpmāku padziļināšanu un paplašināšanu.
_______________
* OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
** OV L 354, 31.12.2008., 62. lpp.”;
(3) Regulas 5. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
„2. Daudzgadu sadarbības programmas attiecas tikai uz šīs regulas spēkā esamības laiku. Tajās izklāsta Savienības īpašās intereses un prioritātes, vispārējos mērķus un gaidāmos rezultātus. Jo īpaši attiecībā uz „Erasmus Mundus” programmām ievēro pēc iespējas vienlīdzīgāku ģeogrāfisko sadalījumu. Tajās arī izklāsta jomas, ko Savienības izvēlējusies finansēt, un norāda līdzekļu vispārējo orientējošo sadalījumu pa prioritārām jomām un pa partnervalstīm vai partnervalstu grupām attiecīgā termiņā. Vajadzības gadījumā var norādīt diapazonu. Daudzgadu sadarbības programmas tiek pārskatītas vidusposmā, vai, vajadzības gadījumā, ad hoc.
3. Daudzgadu sadarbības programmas un to pārskatīšanu Komisija apstiprina ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 14.a pantu un ievērojot 14.b un 14.c panta nosacījumus.”;
(4) ▌Regulas 6. pantu groza šādi:
(a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„1. Komisija pieņem gada rīcības programmas, kas pamatojas uz 5. pantā minētajām daudzgadu sadarbības programmām, un tās nosūta vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.”.
(b) 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„3. Komisija pieņem gada rīcības programmas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli. Šī procedūra nav jāizmanto, lai izdarītu grozījumus rīcības programmās, piemēram, veiktu tehniskus pielāgojumus, pagarinātu īstenošanas termiņu, pārskaitītu paredzētā budžetā līdzekļus no vienas plānotas darbības uz citu un palielinātu vai samazinātu budžetu par mazāk nekā 20 % no sākotnējā budžeta apjoma, ja vien šie grozījumi atbilst rīcības programmās izklāstītajiem sākotnējiem mērķiem.”;
(5) Regulas 7. pantu groza šādi:
(a) panta pirmā daļa kļūst par 1. punktu;
(b) 1. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:
„(e) apvienotas struktūras, kuru dalībnieki ir partnervalstis, reģioni un Savienība;
(f) Savienības iestādes un struktūras, ciktāl tās īsteno 9. pantā minētos atbalsta pasākumus;”;
(c) pievieno šādus punktus:
„2. Saskaņā ar šo regulu nefinansē pasākumus, uz kuri ir Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību*, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu**, vai Regulas (EK) Nr. 1905/2006 darbības jomā un kuri atbilst kritērijiem, lai saņemtu minētajās regulās paredzēto finansējumu.
3. Šajā regulā paredzēto Savienības finansējumu neizmanto, lai finansētu ieroču vai munīcijas iegādi, vai operācijas, kas saistītas ar militārajiem vai aizsardzības jautājumiem.
_______________
* OV L 163, 2.7.1996. p. 1.
** OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.”;
(6) Regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„3. Savienības finansējums principā netiek izmantots, lai finansētu nodokļus, muitas nodokļus un citas fiskālas maksas partnervalstīs.”.
(7) Regulas 9. pantu groza šādi:
(a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„1. Ar Savienības finansējumu var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras noteikti vajadzīgas, lai īstenotu šo regulu un sasniegtu tās mērķus, un segtu visus citus administratīvus vai tehniskas palīdzības izdevumus, kas Komisijai, tostarp tās delegācijām partnervalstīs, var rasties, veicot saskaņā ar šo regulu finansētos pasākumus.”;
(b) 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
„3. Komisija pieņem atbalsta pasākumus, ko neietver daudzgadu sadarbības programmās, un informāciju par tiem nosūta vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.”.
(8) Regulas 12. pantu groza šādi:
(a) virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:
„Savienības finansiālo interešu aizsardzība”;
(b) un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:
„1. Ikvienā nolīgumā, kas izriet no šīs regulas, ietver noteikumus, kas nodrošina Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz nelikumībām, krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību, saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību* un Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām**, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)***.
2. Nolīgumi pilnvaro Komisiju un Revīzijas palātu tieši veikt revīziju, tostarp dokumentu revīziju vai revīziju uz vietas, jebkuram līgumslēdzējam vai apakšlīgumslēdzējam, kas ir saņēmis Savienības finansējumu. Tie arī nepārprotami pilnvaro Komisiju veikt pārbaudes un revīzijas uz vietas saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.
_______________
* OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
** OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
*** OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.”.
(9) Regulas 13. un 14. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:
„13. pants
Izvērtēšana
1. Komisija regulāri izvērtē darbības un programmas, ko finansē saskaņā ar šo regulu, lai attiecīgā gadījumā pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma, izmantojot neatkarīgu ārēju vērtējumu, pārliecinātos vai mērķi ir sasniegti, un lai varētu formulēt ieteikumus, kā uzlabot turpmākas darbības. Rezultātus izmanto programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.
2. Komisija informācijas nolūkā nosūta 1. punktā minētos novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Izvērtējot ar šo regulu paredzēto Savienības sadarbību, Komisija iesaista ieinteresētās puses, tostarp nevalstiskas struktūras.
14. pants
Gada ziņojums
Komisija izvērtē panākumus, kas gūti, īstenojot saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei detalizētu gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojumā izklāsta budžeta īstenošanas rezultātus un iepazīstina ar visām finansētajām darbībām un programmām un, ciktāl iespējams, izklāsta sadarbības pasākumu un programmu galvenos rezultātus un ietekmi.”.
(9a) Regulā iekļauj šādus pantus:
„14.a pants
Deleģējuma īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas piemērošanas laiku.
2. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 14.b un 14.c pantā paredzētos nosacījumus.
14.b pants
Deleģējuma atsaukšana
1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 5. pantā minēto pilnvaru deleģējumu.
2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.
3. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
14.c pants
Iebildumi pret deleģētajiem aktiem
1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.
Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā tajā minētajā datumā.
Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.
3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.”.
(9b) Regulas 15. pantu svītro.
(10) Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
„16. pants
Finanšu noteikumi
Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir EUR 172 miljoni valstīm, kas uzskaitītas I pielikumā, un EUR 176 miljoni valstīm, kas uzskaitītas II pielikumā. Gada apropriācijas 2010. līdz 2013. gada periodam piešķirs budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniedz sīku informāciju par visām budžeta pozīcijām un ikgadējām apropriācijām, kuras paredzēts izmantot šajā regulā paredzēto pasākumu finansēšanai. Šīs apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai. Turklāt jānodrošina, ka I pielikumā uzskaitītās industrializētās valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni netiek nostādītas sliktākā situācijā, ja šo regulu piemēro II pielikumā minētajām partnervalstīm.
Apropriācijas, kas paredzētas izmantošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006, šim mērķim neizmanto.”;
(11) Pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:
„I PIELIKUMS – Industrializētas valstis un teritorijas un citas valstis un teritorijas ar augstu ienākumu līmeni, uz ko attiecas šī regula”.
(12) Pievieno jaunu II pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
...,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
PIELIKUMS
„II PIELIKUMS
Jaunattīstības valstis, uz ko attiecas šī regula
Latīņamerika
1. Argentīna
2. Bolīvija
3. Brazīlija
4. Čīle
5. Kolumbija
6. Kostarika
7. Kuba
8. Ekvadora
9. Salvadora
10. Gvatemala
11. Hondurasa
12. Meksika
13. Nikaragva
14. Panama
15. Paragvaja
16. Peru
17. Urugvaja
18. Venecuēla
Āzija
19. Afganistāna
20. Bangladeša
21. Butāna
22. Birma/Mjanma
23. Kambodža
24. Ķīna
25. Indija
26. Indonēzija
27. Korejas Tautas Demokrātiskā Republika
28. Laosa
29. Malaizija
30. Maldivu salas
31. Mongolija
32. Nepāla
33. Pakistāna
34. Filipīnas
35. Šrilanka
36. Taizeme
37. Vjetnama
Vidusāzija
38. Kazahstāna
39. Kirgizstānas Republika
40. Tadžikistāna
41. Turkmenistāna
42. Uzbekistāna
Tuvie Austrumi
43. Irāna
44. Irāka
45. Jemena
Dienvidāfrika
46. Dienvidāfrika”
- [1] Pieņemtie teksti, 21.10.2010., P7_TA(2010)0381.
- [2] * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
- [3] Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta)
un Padomes 2010. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). - [4] OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.
- [5] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
- [6] OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp.
PAMATOJUMS
Eiropas Parlamenta pirmais lasījums
Parlamenta nostāja par ICI pirmajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu tika apstiprināta 2010. gada 21. oktobrī, tādējādi pilnībā atbalstot kopējo viedokli par LESD 290. panta piemērošanu.
Proti, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, atceļ pašreizējo komitoloģijas kārtību un pamattiesību aktus (šajā gadījumā — finanšu instrumentus) pieņem ar deleģētajiem aktiem (LESD 290. pants) un ar īstenošanas aktiem (LESD 291. pants). Līguma 290. pantā noteiktie kritēriji ir obligāti, proti, ja tos ievēro (piemēram ārējos finanšu instrumentos), uz tiem nedrīkst attiecināt politisku vienošanos vai kādu citu „īpašu kārtību”, jo tas būtu pretrunā ar Līgumu.
Parlaments un Padome kā likumdevēji saskaņā ar 290. pantu kopīgi izlemj par Komisijai sniegtā deleģējuma mērķi, saturu, darbības jomu un ilgumu, turklāt Komisija būs atbildīga par deleģētajiem aktiem, kas pakļauti tiešai Parlamenta un Padomes kontrolei un kas katram no tiem sniedz iespēju iebilst pret pasākumu vai atcelt deleģējumu.
Eiropas Parlamenta otrais lasījums
Padome 2010. gada 10. decembrī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā, taču tajā neņēma vērā svarīgākos Parlamenta ierosinātos grozījumus. Proti, lai gan Padome akceptēja jau Spānijas prezidentūras laikā panāktu svarīgu vienošanos, tā noraidīja Parlamenta grozījumus par kārtību programmas izstrādes dokumentu pieņemšanai un par finansējumu.
Tādēļ šajā ieteikumā iekļauto grozījumu mērķis ir Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtās nostājas atjaunošana, lai nodrošinātu, ka Parlamenta un Padomes, proti, dalībvalstu, viedoklim ir līdzvērtīgs spēks un ka ICI programmas izstrādes struktūrā atspoguļojas ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Finanšu instrumenta izveide sadarbībai ar industrializētām valstīm (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1934/2006) |
|||||||
|
Atsauces |
16440/1/2010 – C7-0425/2010 – 2009/0059(COD) |
|||||||
|
1. lasījuma datums EP – P numurs |
21.10.2010 T7-0381/2010 |
|||||||
|
Komisijas priekšlikums |
COM(2009)0197 - C7-0101/2009 |
|||||||
|
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par Padomes nostājas saņemšanu pirmajā lasījumā |
16.12.2010 |
|||||||
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 16.12.2010 |
|||||||
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Helmut Scholz 17.1.2011 |
|
|
|||||
|
Pieņemšanas datums |
26.1.2011 |
|
|
|
||||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 2 0 |
||||||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Kader Arif, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Cristiana Muscardini, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Jan Zahradil, Pablo Zalba Bidegain, Paweł Zalewski |
|||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
George Sabin Cutaş, Mário David, Jörg Leichtfried, Miloslav Ransdorf, Michael Theurer |
|||||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Patrice Tirolien |
|||||||
|
|
|
|||||||