IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumiem par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

27.1.2011 - (06077/2010– C7‑0141/2010 – 2006/0251(NLE)) - ***

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Carlos Coelho

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumiem par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmumu projektu (06077/2010),

–   ņemot vērā projektu Protokolam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (16462/2006),

–   ņemot vērā Padomes iesniegto piekrišanas pieprasījumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 16., 74. pantu, 77. panta 2. punktu, 79. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu, 87. panta 2. punktu, 87. panta 3. punktu, 89., 114. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0141/2010),

–   ņemot vērā 2008. gada 8. jūlija nostāju[1] par Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0752),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A7-0008/2011),

1.  piekrīt protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV C 294E, 3.12.2009., 99. lpp.

PASKAIDROJUMS

Šengenas zona

Šengenas līgumu 1985. gada 14. jūnijā parakstīja Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande. Līgumā un pēc tam tā īstenošanai 1990. gadā pieņemtajā konvencijā tika paredzēts atcelt sistemātiskās robežkontroles starp valstīm, atļaujot personu brīvu pārvietošanos. Ar Šengenas konvenciju tika atceltas pārbaudes pie parakstītājvalstu iekšējām robežām un izveidota vienota ārējā robeža ar kopīgiem noteikumiem attiecībā uz ārējās robežas kontroli, kopīgu vīzu politiku, policijas un tiesu iestāžu sadarbību un Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi. Līdz ar Amsterdamas līguma stāšanos spēkā 1999. gadā Šengenas sadarbību iekļāva Eiropas Savienības tiesību un iestāžu sistēmā.

Pašlaik Šengenas zonā ir 25 Šengenas dalībvalstis — ES dalībvalstis Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Somija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija, kā arī trīs ārpussavienības asociētās valstis Norvēģija, Islande un Šveice. Bulgārija, Rumānija un Kipra šobrīd tikai daļēji piemēro Šengenas acquis, tāpēc pie šo triju ES dalībvalstu robežas joprojām tiek veikta robežkontrole.

Pirms tās varēs pilnībā īstenot Šengenas noteikumus, katras valsts gatavība ir jānovērtē četrās jomās — gaisa robežas, vīzas, policijas sadarbība un datu aizsardzība. Šis novērtēšanas process ietver jautājumu lapu un ES ekspertu apmeklējumus izraudzītās vietās attiecīgajā valstī, piemēram, konsulātos, pie robežas utt.

Pašlaik brīva pārvietošanās ir garantēta teritorijā, kurai ir 42 673 km ārējā jūras robeža un 7 721 km sauszemes robeža un kura aptver 25 valstis un 400 miljonus iedzīvotāju.

Attiecības ar trešām valstīm

Pakāpeniska Šengenas zonas paplašināšanās ir ļāvusi trešām valstīm, kurām ir īpašas attiecības ar ES, piedalīties Šengenas sadarbībā. Lai iesaistītos Šengenas acquis, ārpussavienības valstīm priekšnoteikums ir nolīgums par personu brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm un ES. Šādām valstīm līdzdalība paredz:

– iekļauties zonā bez kontroles pie iekšējām robežām;

– piemērot Šengenas acquis noteikumus un visus ar Šengenas zonu saistītos dokumentus, kas pieņemti saskaņā ar tiem;

– iesaistīties lēmumu pieņemšanā par dokumentiem, kas attiecas uz Šengenas zonu.

Praksē šī līdzdalība izpaužas kā jaukta sastāva komitejas, kuru sanāksmes notiek līdztekus ar ES Padomes darba grupām. Tajās ir pārstāvji no dalībvalstu valdībām, Komisijas un trešo valstu valdībām. Asociētās valstis tātad piedalās apspriedēs par Šengenas acquis attīstību, bet nepiedalās balsošanā. Ir noteiktas procedūras, kā notiek paziņošana par turpmākajiem pasākumiem vai tiesību aktiem un to pieņemšana.

Lihtenšteinas pievienošanās Šengenas zonai

Lihtenšteina ir kalnaina mikrovalsts Rietumeiropā, tai ir tikai sauszemes robeža un tā robežojas ar Šveici rietumos un dienvidos un ar Austriju austrumos. Tās platība ir 160 km², iedzīvotāju skaits apmēram 35 000, un tai ir pasaulē augstākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Kopš pievienošanās Eiropas Ekonomikas zonai (EEZ) 1995. gadā Lihtenšteina arvien vairāk integrējas Eiropas tirdzniecībā. Valsts tiesību aktos pašlaik ir īstenoti 98,4 % ES direktīvu. Lihtenšteina ir arī daļa no vienotā tirgus, kurā vienādi pamatnoteikumi attiecas uz visām iesaistītajām valstīm.

Protokola starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā parakstīšana notika 2008. gada 28. februārī.

Kopš 2008. gada 1. marta spēkā esošajā Nolīgumā par Šveices Konfederācijas pievienošanos Šengenas acquis ir skaidri paredzēta Lihtenšteinas iespējamā pievienošanās Šengenas acquis, izmantojot protokolu, kurā noteiktas katras līgumslēdzējas puses tiesības un pienākumi. Ņemot vērā atvērto robežu politiku attiecībā uz personu pārvietošanos, kas gadu desmitiem pastāvēja starp Lihtenšteinas Firstisti un Šveices Konfederāciju, tika gaidīts, ka tās pievienosies Šengenas zonai vienlaicīgi.

Tomēr 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontroli pie sauszemes robežām, kam vēlāk 2009. gada 29. martā sekoja lidostu robežkontroles atcelšana attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli tur, kur 100 gadus nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garā robeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu.

Referenta nostāja

Eiropas Parlamentam 2007. gadā pirmo reizi tika prasīts sniegt atzinumu par šā protokola noslēgšanu. Pēc ieceltās referentes (tolaik Ewa Klamt) pieprasījuma Juridiskā komiteja 2007. gada 11. jūnijā sniedza vienbalsīgu atzinumu, iesakot grozīt juridisko pamatu, lai atsauktos uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu (Padomes lēmumu priekšlikumos bija paredzēts pārveidot „īpašo iestāžu sistēmu”, kura paredzēta pamatnolīgumā, kas ir ierosinātā protokola neatņemama daļa), kas prasa sniegt piekrišanu, nevis tikai veikt apspriešanos ar Eiropas Parlamentu. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā Lisabonas līguma drīzo stāšanos spēkā šo ziņojumu nosūtīja atpakaļ LIBE komitejai.

Referents atzinīgi vērtē ar Lisabonas līgumu ieviestos jaunos noteikumus, kas ļauj Eiropas Parlamentam būt labāk informētam par starptautiskiem nolīgumiem, un sniedz savu piekrišanu šā protokola noslēgšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.1.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sonia Alfano, Roberta Angelilli, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Simon Busuttil, Philip Claeys, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Clemente Mastella, Véronique Mathieu, Louis Michel, Claude Moraes, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Wim van de Camp, Daniël van der Stoep, Axel Voss, Renate Weber, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Bauer, Ioan Enciu, Monika Hohlmeier, Stanimir Ilchev, Ádám Kósa, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Jean Lambert, Petru Constantin Luhan, Norica Nicolai, Raül Romeva i Rueda, Ernst Strasser, Marie-Christine Vergiat