ZIŅOJUMS par projektu Eiropadomes lēmumam, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro

7.3.2011 - (00033/2010 – C7‑0014/2011 – 2010/0821(NLE)) - *

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referenti: Elmar Brok un Roberto Gualtieri

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Eiropadomes lēmumam, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro

(00033/2010 – C7‑0014/2011 – 2010/0821(NLE))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 6. punktu un 48. panta 2. punktu,

–    ņemot vērā darba grupas galīgo ziņojumu Eiropadomei par „Ekonomikas pārvaldes stiprināšanu Eiropas Savienībā”,

–    ņemot vērā Eiropadomes lēmuma projektu, ar ko groza Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. pantu, kā Eiropadomei iesniegts 2010. gada 16. decembrī (00033/2010 – C7-0014/2011),

–    ņemot vērā Reglamenta 74.b pantu,

–    ņemot vērā Budžeta komitejas 2011. gada 18. februāra vēstuli Konstitucionālo jautājumu komitejai,

–    ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7–0052/2011),

A.  tā kā LES 3. panta 4. punktā noteikts, ka „Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro”;

B.   tā kā Apvienotā Karaliste ir izvēlējusies nepievienoties vienotajai valūtai;

C. tā kā LESD 3. panta 1. punktā noteikts, ka „monetārā politika attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro”, ir Savienības ekskluzīva kompetence;

D.  tā kā LESD 5. panta 1. punktā paredzēts, ka „dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Savienībā”, ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro;

E.   tā kā Eiropadomes lēmuma projekts pieņemšanas gadījumā var radīt situāciju, ka tiek izveidots mehānisms pilnībā ārpus Savienības jomas, nepiešķirot Savienības iestādēm nekādu nozīmi;

F.  tā kā pilnībā jānodrošina Savienības iestāžu līdzdalība šajā mehānismā un tā pastāvīgi jāaizsargā, kā arī jāizveido saikne Eiropas budžeta iespējamai intervencei garantiju sistēmā;

G. tā kā jāizpēta visas iespējas, lai mehānisms tiktu pilnībā iekļauts Savienības iestāžu sistēmā un būtu paredzēts tajā iesaistīt tās dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro; tā kā attiecīgā gadījumā tas var ietvert LES 20. panta izmantošanu attiecībā uz ciešāku sadarbību, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas politikas konsekvenci;

H.  tā kā būtu vēlams, lai noteikumus attiecībā uz stabilitātes mehānismu ierosina Komisija;

I.   tā kā noteikumiem attiecībā uz stabilitātes mehānismu vajadzētu nodrošināt atbilstošu revīziju, pārskatatbildību un pārredzamību;

J.    tā kā papildus stabilitātes mehānismam jāpastiprina Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvā un korektīvā daļa un jāievieš pasākumi attiecībā uz vidēja termiņa un ilgtermiņa konkurētspēju un makroekonomiskās nestabilitātes novēršanu dalībvalstu starpā;

K. tā kā Savienībai ir jāveicina konsolidēts eiroobligāciju tirgus kā stabilitātes mehānisma papildinājums;

L.  tā kā Komisijai ir jāiesniedz likumdošanas priekšlikumi un tā kā ir nepieciešams pārskatīt Līgumu, lai vidējā termiņā izveidotu ekonomikas pārvaldības sistēmu Savienībā un jo īpaši euro zonā, ar kuru varētu stiprināt ekonomikas kohēziju un konkurētspēju un stabilizēt finanšu sistēmu;

M. tā kā saskaņā ar LES 48. panta 6. punktu Eiropadome pēc apspriešanās ar Parlamentu var pieņemt lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji groza LESD trešās daļas noteikumus, vienlaikus neizjaucot kompetenču līdzsvaru starp Savienību un dalībvalstīm;

N. tā kā Savienības kompetenču paplašināšanas vai sašaurināšanas nolūkā būtu vajadzīga parastā pārskatīšanas procedūra;

O. tā kā LESD turpmākai pārskatīšanai jānotiek saskaņā ar parasto pārskatīšanas procedūru;

P.   tā kā ierosinātais lēmums var stāties spēkā tikai pēc tam, kad to apstiprinājušas dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām,

1.   uzsver, ka monetārā politika dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ir Savienības ekskluzīva kompetence un ka tā ir bijusi Kopienas politika kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā;

2.  uzsver euro nozīmi Eiropas politiskajā un ekonomiskajā projektā, kā arī to saistību nozīmi, kuras uzņēmušās visas dalībvalstis euro zonas stabilitātes nodrošināšanai, un atbildības un solidaritātes sajūtu, kuru tās ir demonstrējušas;

3.  uzsver, ka Eiropas stabilitātes mehānisms ir svarīga daļa no vispārēja pasākumu kopuma, kas izveidots, lai noteiktu jaunu sistēmu, pastiprinātu budžeta disciplīnu un dalībvalstu ekonomikas un finanšu politikas saskaņošanu, kā arī veicinātu vienotu Eiropas rīcību, risinot ar izaugsmi saistītos uzdevumus, vienlaikus pārvarot ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību un uzlabojot konkurētspēju;

4.   norāda, ka Padome nav izmantojusi visas Līgumos paredzētās iespējas, lai pilnībā īstenotu SIP un uzlabotu ekonomikas koordinēšanu Eiropas līmenī;

5.  uzskata, ka ir svarīgi pārsniegt pagaidu pasākumus, kuru mērķis ir stabilizēt euro zonu, un ka Savienībai jāveido sava ekonomikas pārvaldība, iekļaujot politiskos līdzekļus un instrumentus, kuri paredzēti ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai dalībvalstīs; uzskata, ka SIP pastiprināšana, „Eiropas pusgads”, stratēģija „Eiropa 2020” un LESD 136. panta grozījumi attiecībā uz stabilitātes mehānismu ir tikai pirmais solis šajā virzienā;

6.  uzsver, ka Eiropas stabilitātes mehānisms, kurā iekļauti stingri nosacījumi, attiecas uz visām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, pat uz mazām valstīm, kuru ekonomiku varētu neuzlūkot kā „obligātu” euro zonas aizsardzībai kopumā;

7.  brīdina, ka nodoms izveidot pastāvīgu stabilitātes mehānismu ārpus ES iestāžu sistēmas izraisa uz Līgumu pamatotas sistēmas integritātes apdraudējumu; uzskata, ka Komisijai ir jābūt minētā mehānisma valdes loceklei, nevis vienkārši novērotājai; turklāt uzsver, ka šajā sakarībā ir jāpiešķir Komisijai tiesības uzsākt atbilstošas iniciatīvas, lai pēc attiecīgo dalībvalstu piekrišanas saņemšanas sasniegtu ESM mērķus; uzsver, ka dalībvalstīm ir noteikti jāievēro Savienības tiesību akti un tajos noteiktās iestāžu prerogatīvas;

8.  uzsver, ka pastāvīgā stabilitātes mehānisma izveidē un darbībā ir pilnībā jāievēro demokrātiskas lēmumu pieņemšanas principi, piemēram, pārredzamība, parlamentārā kontrole un demokrātiskā pārskatatbildība; uzsver, ka mehānismā ir cieši jāiesaista Savienības iestādes un struktūrvienības, kuras ir atbildīgas par monetārajiem jautājumiem — Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka; uzsver, ka mehānisms nedrīkst izveidoties par jaunu Eiropas pārvaldības modeli, kurā tiek pazemināts Savienībā sasniegto demokrātisko standartu līmenis;

9.  pauž nožēlu, ka Eiropadome nav izpētījusi visas iespējas, kas ietvertas Līgumos attiecībā uz pastāvīga stabilitātes mehānisma izveidi; jo īpaši uzskata, ka pašreizējo Savienības kompetenču sistēmā attiecībā uz ekonomisko un monetāro savienību (LES 3. panta 4. punkts) un monetāro politiku attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (LESD 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts), būtu piemēroti izmantot LESD 136. pantā Padomei piešķirtās pilnvaras vai kā alternatīvu izmantot LESD 352. pantu kopā ar LESD 133. un 136. pantu;

10. aicina Komisiju izvērtēt arī citus mehānismus, lai nodrošinātu euro zonas finansiālo stabilitāti un ilgtspējīgu un adekvātu ekonomikas izaugsmi, un sagatavot nepieciešamos likumdošanas priekšlikumus; uzsver, ka stabilitātes mehānismā ir jāiekļauj pasākumi, kurus izmanto finanšu, ekonomikas un sociālās stabilitātes risku samazināšanai un kuru vidū ir finanšu tirgus efektīvs regulējums, SIP pārskatīšana un labāka ekonomikas koordinēšana, tādu instrumentu ieviešana, ar kuriem samazina makroekonomikas nelīdzsvarotību euro zonā, kā arī pasākumi ekoloģiskai atjaunošanai;

11. turklāt uzskata, ka pastāvīga stabilitātes mehānisma izveidei un darbībai jānotiek saistībā ar Eiropas Savienības sistēmu, pēc analoģijas izmantojot arī ciešākas sadarbības institucionālos mehānismus kā līdzekļus, lai iesaistītu Savienības iestādes visos mehānisma izveides posmos un mudinātu tajā piedalīties tās dalībvalstis, kuru naudas vienība vēl nav euro;

12. norāda, ka ierosinātā Eiropadomes lēmuma projekta padziļinātai izskatīšanai būs vajadzīga papildu informācija, īpaši attiecībā uz paredzēto stabilitātes mehānisma ieceri un tā plānotajām attiecībām ar Savienības iestādēm, ierosināto Eiropas Valūtas fondu un Starptautisko Valūtas fondu; tāpēc aicina Eiropadomi jaunā Eiropas stabilitātes mehānisma izveides procesā izpildīt šādus nosacījumus:

a)        pārstrādāt Eiropadomes lēmuma projektu, kā ierosināts grozījumos šā dokumenta pielikumā, saprotot, ka ar ES iesaistīšanu pastāvīga stabilitātes mehānisma izveidē un nosacījumu noteikšanu finansiālās palīdzības kritēriju izpildei — neņemot vērā tā sākotnējo starpvaldību raksturu — stabilitātes mehānismu būtu iespējams turpmāk iekļaut Savienības sistēmā, proti, kā aģentūru; prasa, lai stabilitātes mehānisms no paša sākuma būtu atvērts dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, bet kuras vēlas piedalīties;

vai

b)        skaidri pausta Eiropadomes apņemšanās, kas nodrošina, ka

–  par pastāvīgā stabilitātes mehānisma funkcionālajām iezīmēm un nosacījumu izpildes pasākumiem, kuros iekļauta ekonomisko un fiskālo pielāgojumu programma, lems, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, un ka Komisija būs atbildīga par šo pasākumu pilnīgas ievērošanas un mehānisma piesardzīgas izmantošanas nodrošināšanu, regulāri sniedzot ziņojumus Parlamentam;

–  Eiropas Komisija veiks visu nepieciešamo, lai īstenotu un uzraudzītu pastāvīgo mehānismu un novērtētu visu euro zonas dalībvalstu finansiālo situāciju, regulāri sniedzot ziņojumus Eiropas Parlamentam;

–  saskaņā ar mehānismu finansiālā palīdzība tiks rūpīgi analizēta un sniegta atbilstīgi ekonomikas un finansiālās atveseļošanas programmai; tās dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, kā arī tās dalībvalstis, kuras piedalās pastāvīgajā stabilitātes mehānismā un sniedz savu ieguldījumu, gadījumā, kad tiks izlemts sniegt finansiālu palīdzību, rīkosies, pamatojoties uz novērtējumu, ko sniegusi Komisija, Eiropas Centrālā banka un vajadzības gadījumā arī Starptautiskais Valūtas fonds; attiecībā uz analīzi un nosacījumiem finanšu un ekonomikas atveseļošanai Komisija sniedz ziņojumus Parlamentam; un

–  nevienu dalībvalsti, kuras naudas vienība ir eiro un kura ir devusi savu ieguldījumu pastāvīgajā stabilitātes mehānismā, nedrīkst izslēgt no piekļuves mehānismam valsts teritoriālā lieluma dēļ;

–  pastāvīgā stabilitātes mehānisma sekretariātu izveidos Komisija;

13. atgādina, ka iecerētajā pastāvīgajā stabilitātes mehānismā ir jāizmanto Savienības iestādes, jo tas ļautu izvairīties no dubultu struktūru izveidošanas, kas ilgākā laikposmā varētu kaitēt Eiropas integrācijai;

14. prasa piemērot aizdevuma nosacījumus, atmaksājot līdzekļus pastāvīgajam stabilitātes mehānismam, ja tas nepieciešams, kuri ir līdzīgi tiem, ko piemēro maksājumu bilances palīdzības mehānismam (BoP) un makrofinansiālās palīdzības (MFA) instrumentiem, kurus izmanto Eiropas Komisija, t. i., vienīgi kā „back-to-back”, nemaksājot starpību, kas ir virs aizņēmuma izmaksām; turklāt uzskata, ka procentu likmes, ko izmanto pastāvīgais stabilitātes mehānisms, ir jāpiedāvā ar labvēlīgiem nosacījumiem;

15. uzstāj, lai dalībvalstu atbilstību Komisijas noteiktajām ekonomikas politikas pamatnostādnēm un stabilitātes mehānisma ieviestajiem nosacījumiem rūpīgi izvērtētu Parlaments, un uzsver, ka visos posmos, jo īpaši saistībā ar Eiropas pusgadu, pilnībā jāiesaista ikviens valstu parlaments atbilstīgi to budžeta un kontroles tiesībām, lai uzlabotu pārredzamību, līdzdalību un palielinātu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem;

16. atbalsta Komisijas nolūku „nodrošināt atbilstību starp iecerēto mehānismu un Savienības ekonomikas pārvaldību euro zonā, vienlaikus ievērojot Savienībai un tās iestādēm Līgumā piešķirto kompetenci”;

17. uzsver, ka grozītais Eiropadomes lēmuma projekts nepaplašinās Savienības kompetences un tādējādi uz to joprojām tiks attiecināta Līguma vienkāršotas pārskatīšanas procedūra; savukārt norāda, ka šis lēmums nevar sašaurināt Savienības iestāžu kompetences ekonomikas un monetārās politikas jomā un to dalībvalstu monetārās politikas jomā, kuru naudas vienība ir euro, un nevar kaitēt Savienības tiesību aktu, it īpaši LESD 122. un 143. panta, un Savienības acquis pareizai piemērošanai;

18. atkārtoti apstiprina, ka LES 48. panta 6. punkta procedūra jāizmanto izņēmuma gadījumos, un atgādina, ka Parlamentam saskaņā ar LES 48. panta 3. punktu ir tiesības sasaukt Konventu, lai veiktu izmaiņas iestādēs, procedūrās un politikas jomās, kas attiecas uz Savienības ekonomikas pārvaldību;

19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai kā Eiropas Parlamenta atzinumu saskaņā ar LES 48. panta 6. punkta otro daļu.

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS

Eiropadomes lēmuma projekta grozījums

Šādas daļas pievieno LESD 136. panta 1. punktam:

„Pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu euro zonas stabilitāti. Par jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanu saskaņā ar šo mehānismu lems, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu un piemērojot stingrus nosacījumu izpildes kritērijus saskaņā ar Savienības principiem un mērķiem, kuri noteikti Līgumā par Eiropas Savienību un šajā līgumā.

Principus un nosacījumus finansiālās palīdzības kritēriju izpildei saskaņā ar mehānismu un tā uzraudzībai paredz regulā atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai.

Līguma 136. panta 2. punktu groza šādi:

„Balsošanā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Balsošanā par 1. punkta trešajā daļā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuras piedalās mehānisma darbā.”

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS (14.2.2011)

Konstitucionālo jautājumu komitejai

par Eiropadomes lēmuma projektu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro
(00033/2010 – C7‑0014/2011 – 2010/0821(NLE))

Līdzreferenti: Jean-Paul Gauzès, Edward Scicluna

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Konstitucionālo jautājumu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Lēmuma projekts 1. apsvērums
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 6. punkts ļauj Eiropadomei pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Komisiju un, noteiktos gadījumos, Eiropas Centrālo Banku vienprātīgi pieņemt lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji groza Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas noteikumus. Ar šādu lēmumu nevar paplašināt Savienības kompetences, kas tai piešķirtas Līgumos, un lēmuma spēkā stāšanās priekšnoteikums ir dalībvalstu apstiprinājums saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām.	(1) Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 6. punkts ļauj Eiropadomei pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Komisiju un, noteiktos gadījumos, Eiropas Centrālo Banku vienprātīgi pieņemt lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji groza Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas noteikumus. Ar šādu lēmumu nevar paplašināt Savienības kompetences, kas tai piešķirtas Līgumos, un lēmuma spēkā stāšanās priekšnoteikums ir visu ES dalībvalstu apstiprinājums saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir paskaidrot, kurām Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāapstiprina ierosinātos Līguma grozījumus.
Grozījums Nr.  2 Lēmuma projekts 3.a apsvērums (jauns)
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Eiropadome savā 2010. gada 16. decembra sanāksmē arī vienojās, ka dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, var pēc ad hoc principa lemt par dalību mehānisma ietvaros izvērstajos pasākumos.
Pamatojums
Grozījums ir saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada sanāksmes secinājumiem.
Grozījums Nr.  3 Lēmuma projekts 4. apsvērums
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Stabilizācijas mehānisms nodrošinās instrumentu, kas vajadzīgs, lai novērstu tādus apdraudējumus visas eurozonas finanšu stabilitātei, kādi tika pieredzēti 2010. gadā, un tādējādi palīdzēs saglabāt pašas Savienības ekonomikas un finanšu stabilitāti. Eiropadome 2010. gada 16. decembra sanāksmē vienojās par to, ka — tā kā šis mehānisms ir paredzēts, lai pasargātu visas eurozonas finanšu stabilitāti — turpmāk šim nolūkam nebūs vajadzīgs LESD 122. panta 2. punkts. Valstu vai valdību vadītāji tāpēc vienojās, ka to vairs nevajadzētu izmantot šim nolūkam.	(4) Stabilizācijas mehānisms nodrošinās instrumentu, kas vajadzīgs, lai novērstu tādus apdraudējumus visas euro zonas, ko veido dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, finanšu stabilitātei, kādi tika pieredzēti 2010. gadā, un palīdzēs saglabāt pašas Savienības ekonomikas un finanšu stabilitāti. Eiropadome 2010. gada 16. decembra sanāksmē vienojās par to, ka — tā kā šis mehānisms ir paredzēts, lai pasargātu visas euro zonas finanšu stabilitāti – turpmāk šim nolūkam nebūs vajadzīgs LESD 122. panta 2. punkts, sākot ar datumu, kad stājas spēkā šis lēmums.
Grozījums Nr.  4 Lēmuma projekts 4.a apsvērums (jauns)
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a stabilitātes mehānisms papildinās pasākumus finanšu stabilitātes apdraudējumu mazināšanai, tostarp Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās un korektīvās daļas pastiprināšanu, dalībvalstu budžetu stingrāku uzraudzību un jaunu makroekonomiskās nestabilitātes novēršanas programmu izmantošanu.
Grozījums Nr.  5 Lēmuma projekts 4.b apsvērums (jauns)
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b dalībvalstīm, it īpaši tām, kuru naudas vienība ir euro, savstarpēji solidarizējoties jāsadarbojas, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar vidēja termiņa un ilgtermiņa konkurētspēju, un novērstu makroekonomisko nestabilitāti dalībvalstu starpā.
Grozījums Nr.  6 Lēmuma projekts 4.c apsvērums (jauns)
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c kā priekšlikumu, kas izvirzīts pieņemšanai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, Komisijai jāsagatavo sīki izstrādāti noteikumi, kas nosaka veidu, kādā tiks regulēts un pārvaldīts stabilitātes mehānisms, un jāprecizē, kādi instrumenti tiks izmantoti atbilstīgi tās kompetencei.
Grozījums Nr.  7 Lēmuma projekts 4.d apsvērums (jauns)
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
	4.d Komisijai jāapsver arī citi mehānismi, lai nodrošinātu euro zonas finansiālo stabilitāti, un jāizstrādā vajadzīgie tiesību aktu priekšlikumi.
Grozījums Nr.  8 Lēmuma projekts 4.e apsvērums(jauns)
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
	4.e Komisijai jāizpēta nākotnes eiroobligāciju sistēmas, kā papildu mehānisma euro zonas stabilitātes saglabāšanai, iespējas un īpaši jāizskata nosacījumi, kas padarītu sistēmu izdevīgu visām iesaistītajām dalībvalstīm un euro zonai kopumā.
Grozījums Nr.  9 Lēmuma projekts 4.f apsvērums (jauns)
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
	4.f Krīze ir uzsvērusi vajadzību paātrināt līdzsvarotu, ilgtspējīgu un pilnvērtīgu ekonomiskās konverģences procesu un politikas jomu saskaņošanu, pārsniedzot pašreizējo sistēmu un tādējādi veicinot Savienības metodes nostiprināšanu. Tāpēc turpmākajā LESD pārskatīšanā saskaņā ar parasto procedūru jāietver priekšlikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka noteikumi attiecībā uz jebkāda stabilitātes mehānisma izveidošanu un darbību tiek integrēti un īstenoti saskaņā ar Savienības metodi.
Grozījums Nr.  10 Lēmuma projekts 1. pants
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantam pievieno šādu punktu:	LESD 136. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
„3. Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas euro zonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus.”.	„c) izveidot pastāvīgu stabilizācijas mehānismu, lai nodrošinātu euro zonas, ko veido dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, stabilitāti. Dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, var nolemt piedalīties mehānismā. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus atbilstīgi Savienības principiem un mērķiem, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību un šajā līgumā. Pastāvīgo stabilitātes mehānismu veido tā, lai veicinātu budžeta disciplīnu un sniegtu ieguldījumu valsts finanšu noturīgā ilgtspējībā.”.
Grozījums Nr.  11 Lēmuma projekts 1.a pants (jauns)
Padomes ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a pants
	LESD 136. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
	Balsošanā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro. Balsošanā par 1. punkta c) apakšpunktu piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, un tie, kas pārstāv dalībvalstis, kuras piedalās un sniedz ieguldījumu pastāvīgajā stabilitātes mehānismā.”
Grozījums Nr.  12 Lēmuma projekts 2. pants – 1. punkts
Eiropadomes ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nekavējoties paziņo Padomes ģenerālsekretāram par to, ka ir pabeigtas šā lēmuma apstiprināšanas procedūras saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.	Visas ES dalībvalstis nekavējoties paziņo Padomes ģenerālsekretāram par to, ka ir pabeigtas šā lēmuma apstiprināšanas procedūras saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir paskaidrot, kuras Eiropas Savienības dalībvalstis paziņo Padomes ģenerālsekretāram par to, ka ir pabeigtas šā lēmuma apstiprināšanas procedūras.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	14.2.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 6 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Hans-Peter Martin, Íñigo Méndez de Vigo, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sophie Auconie, Elena Băsescu, Arturs Krišjānis Kariņš, Sirpa Pietikäinen, Andreas Schwab, Catherine Stihler
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Roberto Gualtieri

PIELIKUMS: Budžeta komitejas vēstule

Budžeta komitejas priekšsēdētāja M. Lamassoure vēstule Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētājam C. Casini

Budžeta komiteja

priekšsēdētājs

Nr. D(2011)8060

Konstitucionālo jautājumu

303128 18.02.2011                                 komitejas priekšsēdētājam

C. Casini kungam

           ASP09E205 Brisele

Godātais Casini kungs!

Budžeta komitejai tās iepriekšējā 7. februāra sanāksmē bija iespēja apspriest priekšlikumu LESD 136. panta grozīšanai (3. punkta pievienošana), izmantojot vienkāršotu procedūru saskaņā ar LES 48. panta 6. punktu, kas patlaban tiek apspriests Konstitucionālo jautājumu komitejā, piedaloties diviem Jūsu komitejas līdzreferentiem Elmar Brok un Roberto Gualtieri. Pēc šīs diskusijas komiteja nolēma nosūtīt sava priekšsēdētāja vēstuli ar atzinumu, ko debatēs pauda vairums komitejas locekļu.

Attiecīgais priekšlikums ir saistīts ar LESD 136. panta grozīšanu, lai ļautu dalībvalstīm, kas ir ieinteresētas veidot euro zonas stabilitātes mehānismu, ko var aktivizēt, ja „obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas euro zonas stabilitāti”.

Budžeta komiteja atzinīgi vērtē līgumos atzīto iespēju izveidot šādu stabilitātes mehānismu. Tomēr komiteja pauž bažas, ka ierosinātais projekts var veicināt tāda mehānisma izveidi, vai nu izmantojot starpvaldību mehānismus vai pat saskaņā ar privāttiesībām, kas pilnībā neattiecas uz Savienības jomu, nepiešķirot Eiropas iestādēm nekādu nozīmi.

Budžeta komiteja uzskata, ka jāpalielina jebkura stabilitātes mehānisma uzticamība, jau šobrīd paredzot Eiropas Savienības dalību, it īpaši izmantojot Eiropas budžeta iespējamo intervenci kā daļu no garantiju mehānisma, kā tas patlaban notiek ar EFSM. Nesenā pieredze, šķiet, pilnībā apstiprina šo tēzi.

Tomēr skaidrs ir arī tas, ka Eiropas iestāžu līdzdalība nodrošinātu lielāku mehānisma demokrātisko pārbaudi, it īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta, kā vienas no budžeta lēmējiestādēm, pilnvaru izmantošanu.

Budžeta komiteja šajā saistībā uzskata, ka ir svarīgi, lai mehānismā nozīme tiek piešķirta Savienības iestādēm, tādējādi pieļaujot zināmu demokrātisku kontroli pār fonda pārvaldību. Turklāt jānodrošina iespēja ES turpmāk piedalīties šajā mehānismā un jāizveido saikne Eiropas budžeta iespējamai intervencei garantiju sistēmā.

Visbeidzot, atsaucoties un plašākām debatēm, kas pašlaik notiek saistībā ar ekonomikas pārvaldību, Budžeta komiteja vēlētos uzsvērt, ka, lai gan tā piekrīt, ka ir vajadzīgs pastiprināts izpildes mehānisms attiecībā uz Izaugsmes un stabilitātes pakta kritēriju neievērošanu, tā uzskata, ka šajās sankcijās nevajadzētu iekļaut pasākumus attiecībā uz izdevumiem paredzētajiem instrumentiem Eiropas budžetā saistībā ar Eiropas politikas jomu īstenošanu, jo vairāk tāpēc, ka to pamatā ir procedūras, kurās pārsvarā izmantoti starpvaldību mehānismi.

Ar cieņu

B-1047 Brisele - Tālr. [phone] - Fakss [phone] F-67070 Strasbūra - Tālr. [phone] - Fakss [phone]

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	7.3.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrew Henry William Brons, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, David Martin, Algirdas Saudargas, György Schöpflin, Søren Bo Søndergaard, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Guy Verhofstadt, Luis Yáñez-Barnuevo García
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elmar Brok, Marietta Giannakou, Alain Lamassoure, Íñigo Méndez de Vigo, Vital Moreira, Helmut Scholz, Alexandra Thein