ZIŅOJUMS par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs

14.3.2011 - (2010/2104(INI))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Marian-Jean Marinescu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs

(2010/2104(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Pievienošanās līguma Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā[1] un Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā[2], kā arī 30. pantu Protokolā par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā[3],

–   ņemot vērā Padomes regulu par to, kā īstenot Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā[4], Padomes regulu par to, kā īstenot Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā[5], un Padomes regulu par Savienības finansiālo atbalstu Bulgārijas Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatācijas izbeigšanai (Kozlodujas programma)[6],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto finanšu resursu izmantošanu (COM(2007)0794) un šā paziņojuma pavaddokumentu „Dati par ES finansējumu kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai” (SEC(2007)1654),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. oktobra ieteikumu par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto finanšu resursu vadību[7],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0054/2011),

A. tā kā trīs ES kandidātvalstīs — Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā — darbojās novecojušas kodolelektrostacijas, kuras puses vienojās slēgt, un pievienošanās sarunās tika noteikti agrāki attiecīgo trīs kodolelektrostaciju bloku slēgšanas datumi;

B.  tā kā ES atzina, ka trīs minēto kodolelektrostaciju bloku agrīna slēgšana un izrietošā to ekspluatācijas pārtraukšana ir ievērojams finansiāls un ekonomisks slogs, ar ko attiecīgās dalībvalstis pašas nespētu pilnībā tikt galā, un tādēļ Pievienošanās līgumos, kā arī vēlāk pieņemtajās Padomes regulās par minēto Līgumu īstenošanu attiecīgajām dalībvalstīm tika paredzēta finansiāla palīdzība; tā kā tomēr netika pieņemts skaidrs lēmums par to, vai palīdzībai vajadzētu pilnībā segt ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas vai kompensēt visas ekonomiskās sekas; norāda, ka gan Bulgārija, gan Slovākija joprojām ir elektroenerģijas neto eksportētājvalstis;

C. tā kā palīdzība ietver pasākumus šādās jomās:

· ekspluatācijas pārtraukšana (sagatavošanās darbi slēgšanai, atbalsts regulatoram, ekspluatācijas pārtraukšanai un licences saņemšanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, objekta droša uzturēšana un uzraudzība pēc slēgšanas, atkritumu pārstrāde, atkritumu un izlietotās degvielas uzglabāšana un dekontaminācija, kā arī demontāžas darbi);

· enerģētika (esošo iekārtu modernizācija un uzlabošana no vides aspekta, slēgto bloku ražošanas jaudas aizstāšana, enerģijas piegādes drošības un energoefektivitātes uzlabošana, kā arī citi pasākumi, kas veicina vajadzīgo energoinfrastruktūras restrukturizāciju un uzlabošanu);

· sociālās sekas (atbalsts spēkstacijas personālam, lai pēc slēgšanas uzturētu augstu drošības līmeni pirms demontāžas, un personāla pārkvalificēšana jaunajiem uzdevumiem ekspluatācijas pārtraukšanā);

D. tā kā palīdzība tika sākta pirms pievienošanās un pirms attiecīgo bloku slēgšanas un līdzekļi tika uzkrāti starptautiskajos ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondos, kamēr turpinājās administratīvie sagatavošanās darbi,

E.  tā kā kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšana un to atkritumu apsaimniekošana ir tehniski sarežģīta darbība, kuras īstenošanai nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi un kura saistīta ar atbildību vides jomā, kā arī tehniskiem, sociāliem un finansiāliem pienākumiem,

1.  norāda, ka Lietuva, Slovākija un Bulgārija ir izpildījušas Pievienošanās līgumā noteiktās saistības, kas paredz savlaicīgi slēgt trīs minēto kodolelektrostaciju attiecīgos blokus, proti, Ignalinas kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2004. gada 31. decembrī, bet 2. bloku — 2009. gada 31. decembrī, Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2006. gada 31. decembrī, bet 2. bloku — 2008. gada 31. decembrī, Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku slēdza 2002. gada 31. decembrī, bet 3. un 4. bloku — 2006. gada 31. decembrī;

2.  norāda arī, ka visas trīs dalībvalstis centās no jauna vienoties par savām politiskajām saistībām attiecībā uz reaktoru slēgšanu, tādēļ process ieilga;

3.  norāda, ka pastāv juridiskais pamats finanšu palīdzības piešķiršanai; norāda, ka summas tiek noteiktas ik gadu ar Komisijas lēmumu, balstoties uz atsevišķiem gada kombinētajiem plānošanas dokumentiem, kas ļauj nodrošināt apstiprināto projektu īstenošanas un finansēšanas kontroli;

4.  norāda — tā kā ekspluatācijas pārtraukšanas jomā ES pieredze ir neliela un ir maz datu par to, lēmums par finanšu palīdzības apjomu tika pieņemts, neparedzot iespēju noteikt finansējuma maksimālo apjomu; norāda, ka pat pēc ekspluatācijas pārtraukšanas plānu un stratēģiju sagatavošanas joprojām nebija skaidru noteikumu maksimālo apjomu precizēšanai, un tādēļ lēmumi par turpmākā finanšu atbalsta piešķiršanu bija jāpieņem pa posmiem un katru gadījumu izskatot atsevišķi;

5.  uzskata, ka Kopienas palīdzības mērķis ir atbalstīt minētās trīs dalībvalstis centienos risināt tādas ar finansiālo un ekonomisko slogu saistītas problēmas, ko izraisījuši noteiktie agrīnie slēgšanas datumi, segt vairāku nozīmīgu ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumu izmaksas, ieguldīt enerģijas projektos, kuru mērķis ir samazināt energoatkarību, un palīdzēt mazināt kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas sociālo ietekmi; tomēr norāda, ka visos trijos gadījumos spēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksas ir pārsniegušas ES palīdzības paredzēto apmēru, un paredzams, ka tās pārsniegs arī sākotnējās aplēses; turklāt norāda, ka lielu daļu līdzekļu izmantoja enerģētikas projektiem, nevis galvenajam finanšu palīdzības mērķim, proti, kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai;

6.  uzskata, ka Eiropas Savienības solidaritātes koncepcija palīdz efektīvi mazināt agrīnas slēgšanas ekonomiskās sekas enerģētikas nozarē; tomēr norāda, ka šī ziņojuma sagatavošanas laikā kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana vēl ir sākuma posmā;

7.  norāda, ka attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai jāpiešķir augstākā prioritāte, jo tas ir visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs;

8.  pauž bažas, ka ekspluatācijas pārtraukšanas darbībām vajadzīgo līdzekļu trūkums aizkavēs kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un veicinās gan vides, gan cilvēka veselības apdraudējumu;

9.  uzsver, ka konkrēto trīs kodolelektrostaciju agrīni slēgto bloku ekspluatācijas pārtraukšanā jautājums par drošību ir ļoti svarīgs; tādēļ aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis minēto ņemt vērā, pieņemot turpmākos lēmumus par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu vispār un jo īpaši lēmumus par konkrēti šīm trijām minētajām ekspluatācijas pārtraukšanas programmām; aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu koordinēšanu ar dalībvalstīm un noteikt precīzus grafikus projektu pabeigšanai;

10. ar bažām norāda, ka konkrētie triju ekspluatācijas pārtraukšanas programmu detalizētie ekspluatācijas pārtraukšanas plāni vēl nav pabeigti un ka tādēļ nav pietiekamas informācijas par grafikiem, konkrēto projektu izmaksām vai par šo projektu finansēšanas avotiem; tādēļ mudina attiecīgās valstu iestādes pabeigt plānus, bet Komisiju — ziņot par šo procesu un iesniegt detalizētu ekspluatācijas pārtraukšanas projektu ilgtermiņa finanšu plānojumu; aicina Komisiju skaidri precizēt ES finansējuma apjomu, kas nepieciešams, lai īstenotu šos plānus;

11. aicina Komisiju izpētīt iespējas dažādot ES metodes, ko izmanto ekspluatācijas pārtraukšanas finansēšanai, ņemot vērā dalībvalstīs un to administratīvajās struktūrās izmantotās stratēģijas, un vienkāršot noteikumus par finansējuma pārvaldību tā, lai tie neietekmētu ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumu drošību;

12. atzīmē, ka finansēšanas pasākumu dalībnieku un ekspluatācijas pārtraukšanas procesa dalībnieku atbildība netiek skaidri nodalīta; uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt galvenajai atbildīgajai par ES palīdzības ieviešanu un ka būtu jāīsteno kopīga pārvaldība ar ERAB;

13. uzskata, ka līgumtiesību piešķiršanas vajadzībām Kopienai attiecībās ar Eiropas uzņēmumiem būtu vēlams piemērot savstarpīguma kritēriju, jo īpaši piemērojot principus, kuri noteikti 58. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas cita starpā darbojas arī enerģētikas nozarē;

14. norāda, ka Eiropas Savienības kopējā finanšu palīdzība trīs minētajām dalībvalstīm līdz 2013. gada beigām sasniegs EUR 2 847,78 miljonus; norāda — lai gan starp kodolelektrostacijām pastāv atšķirības, jo īpaši attiecībā uz degvielas uzglabāšanu, principā programmu tehnoloģija ir vienāda; tomēr norāda, ka piešķirto summu ziņā pastāv ievērojamas atšķirības: Ignalina (2 bloki) — EUR 1367 miljoni, Bohunice (2 bloki) — EUR 613 miljoni un Kozloduja (4 bloki) — EUR 867,78 miljoni;

15. norāda — pamatojoties uz 2009. gada beigās pieejamajiem datiem, dalībvalstu stāvoklis izmaksāto summu ziņā ir atšķirīgs: Ignalina — kopā EUR 1367 miljoni, pieejami EUR 875,5 miljoni (64,04 %), izmaksāti EUR 760,4 miljoni (55,62 %); Bohunice — kopā EUR 613 miljoni, pieejami EUR 363,72 miljoni (59,33 %), izmaksāti EUR 157,87 miljoni (25,75 %); Kozloduja — kopā EUR 867,78 miljoni, pieejami EUR 567,78 miljoni (65,42 %), izmaksāti EUR 363,149 miljoni (41,84 %), galvenokārt atšķirīgā slēgšanas laika dēļ;

16. uzskata, ka fondi jāpārvalda un to līdzekļi jāizmanto pilnīgi pārredzami; atzīst — lai nodrošinātu godīgu konkurenci enerģētikas tirgū, ir būtiski veikt finanšu līdzekļu efektīvu un pārredzamu pārvaldību ar atbilstošu ārējo uzraudzību; iesaka šajā jomā veicināt pārredzamību un sabiedrības līdzdalību;

17. ņem vērā šādas veiktās revīzijas un novērtēšanas: „Lietuvai un Slovākijai ekspluatācijas pārtraukšanai sniegtās palīdzības termiņa vidus novērtējums” (2007), EK 2007. gadā veiktās visu trīs programmu iekšējās revīzijas, Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2008. un 2009. gadā veiktās Centrālās projektu vadības aģentūras revīzijas attiecībā uz Ignalinu, ERP revīziju 2008. gada ticamības deklarācijas sagatavošanai, ERP priekšizpēti 2009. gadā, kā arī norāda uz šādiem pašreiz notiekošajiem pasākumiem: 2011. gada sākumā paredzētais Komisijas paziņojums, EK veiktā Bohunices starptautiskā ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fonda (BIDSF) ārējo finanšu revīzija, ERP veiktās visu trīs programmu pilnīgas lietderības revīzijas;

18. uzskata — ņemot vērā lielās naudas summas, jaunus pavērsienus attiecībā uz līdzekļu izlietojumu, neparedzētus faktorus, kas radušies visā procesa gaitā un kā rezultātā notikušas daudzas izmaiņas, pielāgojumi un piešķirtas papildu summas, — veikto revīziju apjoms un skaits varētu būt nepietiekams; pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2007. gada septembrī sagatavotajā termiņa vidusposma novērtējumā par ekspluatācijas pārtraukšanas palīdzību Lietuvai un Slovākijai netika iekļauta Bulgārija (kas tajā laikā jau saņēma palīdzību);

19. pauž nožēlu, ka Komisija nav iesniegusi Eiropas Parlamentam gada pārskatus par to, kā izlietoti šo triju minēto kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai piešķirtie finanšu līdzekļi; tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt un katru gadu ziņot Parlamentam par uzlabojumiem līdzekļu izlietojumā, un par iespējamību, ka nākamajos trijos gados tiks apgūti šo kodolelektrostaciju konkrēto bloku ekspluatācijas pārtraukšanai uzkrātie līdzekļi;

20. aicina Komisiju veikt analīzi, lai pārliecinātos, ka summu piešķiršana turpmākajiem ekspluatācijas pārtraukšanas projektiem līdz 2013. gadam ir iespējama, jo īpaši tādēļ, ka ekspluatācijas pārtraukšanas licence Bohunicei tiks izsniegta 2011. gada jūlijā, bet Kozlodujai — 2011. gada beigās un 2012. gada beigās;

21. aicina Komisiju pirms turpmāka ES finansējuma piešķiršanas sniegt salīdzināmu informāciju par ekspluatācijas pārtraukšanas procesu dažādo posmu sākotnējo un pārskatīto grafiku īstenošanu, kā arī par pasākumiem enerģētikas un sociālajā jomā;

22. aicina Komisiju ziņot par konkrētiem uzlabojumiem, kas saistīti ar dalībvalstu pārvaldības komitejas izveidi 2007. gadā, lai palīdzētu Komisijai īstenot palīdzības programmas, un sniegt pārskatu par procesuālajām izmaiņām kopš šīs komitejas izveides;

23. norāda, ka ERP revīzija vēl turpinās; uzskata, ka tai būtu jāpalīdz konstatēt līdzekļu izlietojuma mērķus un to iedarbīgumu, kā arī turpmāk īstenojamus priekšlikumus, un novērtēt ekspluatācijas pārtraukšanai papildus nepieciešamo finansējumu; pieņem — ņemot vērā, ka tā ir pilnīga lietderības revīzija, tajā būtu jāprecizē šādi jautājumi:

· vai līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem mērķiem;

· vai iepirkuma procedūras tika pienācīgi sagatavotas un ievērotas;

· vai ar piešķirto naudu ir panākta labāka drošība ekspluatācijas pārtraukšanas darbā;

· vai ar iepirkuma procedūrām ir nodrošināts, ka attiecīgie uzņēmumi spēs garantēt drošību atbilstīgi ES standartiem;

· vai kādās darbībās ir iesaistīts OLAF;

· vai trīs pašreizējās programmas tika pienācīgi saskaņotas, lai efektīvi izmantotu gūto pieredzi un iepriekš izstrādātos un finansētos projektus, kā arī kādās jomās ir notikusi ekspluatācijas pārtraukšanas programmu pārklāšanās (piem., vairāki līdzīgi projekti saistībā ar uzglabāšanu, personāla kvalificēšanu utt., kurus visas kodolelektrostacijas varētu savstarpēji pielāgot, tādējādi ļaujot ietaupīt);

24. uzskata, ka attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, ko finansēs 2007.–2013. gada laikposmā no ES piešķirtajām summām, ir jāprecizē šādi jautājumi:

· vai jau izstrādātie plāni un stratēģijas ir pilnīgi, vai arī joprojām ir iespējams pievienot jaunus pasākumus un tādējādi arī ir nepieciešami papildu līdzekļi;

· vai kopējā pagaidu uzglabāšanas vietu ietilpība un kārtība, kādā izraugās vietējo galīgās noglabāšanas vietu radioaktīvajiem atkritumiem galīgajā stadijā, ir pilnīga;

· vai joprojām ir nepieciešams piešķirt papildu summas enerģētikas projektiem, vai arī ir jākoncentrējas uz ekspluatācijas pārtraukšanas projektiem;

· vai saistībā ar vienu kodolelektrostaciju gūto pieredzi un īstenotos projektus vajadzētu saistīt arī ar pārējām, ja tas vēl nav izdarīts;

25. ar bažām atzīmē, ka šiem trijiem projektiem nav ES koordinatoru un ekspertu komandas, kas būtu devis iespēju ekspluatācijas pārtraukšanas programmu skatīt kopumā, pamatojoties uz ES pieredzi un radot šo triju pasākumu sinerģiju;

26. uzsver, ka trīs minētās programmas ir labāk jākoordinē, lai nodrošinātu, ka attiecīgās darbības tiek sekmīgāk plānotas un ka ir iespējams apmainīties ar gūto pieredzi; uzskata, ka šī pieredze varētu nodrošināt labumu arī Eiropas Savienībai kopumā, jo reaktoru ekspluatācija tiek pārtraukta, beidzoties to saimnieciskajam dzīves ciklam; tādēļ aicina visas ieinteresētās personas nodrošināt, lai tiktu izstrādāta un apkopota labākā ekspluatācijas pārtraukšanas prakse un lai iegūto pieredzi un datus varētu veiksmīgi izmantot arī pārējās dalībvalstis, kurās ir kodolelektrostacijas;

27. aicina Komisiju izveidot koordinēšanas grupu, kurai vajadzētu būt atbildīgai par šādiem jautājumiem:

· galīgā plāna izstrāde, nosakot skaidru grafiku;

· līdz šim piešķirto līdzekļu izlietojuma uzraudzība;

· konstatēt, vai ES līdzdalība ir nepieciešama arī turpmāk un — ja tā ir nepieciešama — noteikt precīzu ES līdzdalības līmeni;

· izlemt par atbildības sadalījumu, tostarp ERAB lomu, un pārraudzīt ekspluatācijas pārtraukšanas procesa pabeigšanu;

28. norāda — finansējot ekspluatācijas pārtraukšanas darbus, būtu jāpiemēro princips, ka maksā piesārņotājs, un kodoliekārtu produktīvajā periodā to operatoriem būtu jānodrošina pietiekama finanšu līdzekļu rezerve, kas ļautu segt turpmākos ar ekspluatācijas pārtraukšanu saistītos izdevumus;

29. norāda, ka reaktoru agrīna slēgšana neļāva, kā bija plānots, uzkrāt nepieciešamās summas attiecīgajos dalībvalstu fondos, no kuriem bija paredzēts segt visas ar kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu saistītās izmaksas;

30. ņemot vērā to, ka dalībvalstis īsteno dažādas stratēģijas, aicina Komisiju izpētīt iespējamos risinājumus, kā Eiropas Savienībā saskaņot ekspluatācijas pārtraukšanas darbību finansēšanai izmantotās pieejas, lai nodrošinātu, ka tiek savlaicīgi uzkrāti nepieciešamie finanšu līdzekļi, neapdraudot ekspluatācijas pārtraukšanas procesa drošumu;

Ignalinas kodolelektrostacija

31. atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa Ignalinas programmas projektu energoefektivitātes un enerģijas piegādes drošības jomā pašlaik tiek īstenoti vai ir jau īstenoti;

32. ar bažām norāda, ka nozīmīgāko atkritumu pārstrādes infrastruktūru pārvaldības projektu (izlietotās degvielas uzglabāšanas un atkritumu krātuves projekts) īstenošanā notika ievērojama kavēšanās, kas radīja papildu izmaksas, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm; norāda, ka sistēmā pieejamā rezerve ir gandrīz izlietota un ka kavēšanās var sākt apdraudēt visa ekspluatācijas pārtraukšanas plāna gaitu, attiecīgi palielinot izmaksas; aicina Komisiju ziņot par rezultātiem saistībā ar projekta grafika atkārtotu novērtēšanu;

33. norāda, ka enerģētikas projektiem tika piešķirta liela līdzekļu daļa, bet ekspluatācijas pārtraukšanai joprojām ir nepieciešams ievērojams finansējums, un valstu līdzekļi nav pietiekami, lai to segtu — Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondā patlaban ir uzkrāti tikai nedaudz vairāk kā EUR 100 miljoni (savukārt ekspluatācijas pārtraukšanas tehniskās izmaksas vien lēšamas robežās no EUR 987 miljoniem līdz EUR 1300 miljoniem), turklāt ievērojama šo līdzekļu daļa ir izmantota ar ekspluatācijas pārtraukšanu nesaistītiem projektiem; šajā sakarā prasa, jo īpaši dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus;

Bohunices kodolelektrostacija

34. atzinīgi vērtē saistībā ar Bohunices programmu gūtos panākumus;

35. norāda — lai gan kodoliekārtām, jo īpaši V1 reaktoriem, kā arī enerģijas piegādes drošības mērķiem ir paredzēta Kopienas palīdzība, valsts kodolenerģijas fondā nav paredzēts nekāds īpašs finansējuma avots A1 ekspluatācijas pārtraukšanas projektam, kas tiek īstenots;

36. norāda, ka notikusi būtiska kavēšanās, īstenojot dažus ekspluatācijas pārtraukšanas projektus, piemēram, teritorijas fiziskās aizsardzības sistēmas atjaunošanu, iepriekš radīto atkritumu pārstrādes projektu un radioaktīvo atkritumu pagaidu glabātavas būvniecību Bohunices objektā; mudina Komisiju un Slovākiju veikt pasākumus, lai novērstu kavēšanos un draudus ekspluatācijas pārtraukšanas darbu plānotajai gaitai;

Kozlodujas kodolelektrostacija

37. atzinīgi vērtē kopumā labos Kozlodujas programmas īstenošanas tehniskos un finansiālos rādītājus, kā arī to, ka attiecībā uz 1. līdz 4. bloku ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģija tika pārskatīta un mainīta — sākotnējo stratēģiju, kas paredzēja atlikt demontāžu, aizstāja ar ilgstoši īstenojamu tūlītējās demontāžas stratēģiju;

38. ar bažām norāda, ka piešķirtā publiskā finansējuma sadalē ir diezgan liels enerģētikas projektu īpatsvars; aicina Komisiju uzraudzīt pārējo enerģētikas projektu īstenošanu un ziņot par rezultātiem; prasa Kozlodujas programmas atlikušajā laikposmā palielināt ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu pārstrādes projektu īpatsvaru;

39. uzsver, ka ir jānodrošina visaptveroša administratīvā koordinācija starp radioaktīvo atkritumu pārstrādes valsts uzņēmumu un Kozlodujas kodolelektrostaciju, kuri tagad ir atbildīgi par attiecīgi 1. un 2. bloku un 3. un 4. bloku; aicina Bulgāriju analizēt un laicīgi veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz dalīto pārvaldību un/vai panākt vienotu 1.–4. bloka pārvaldību;

40. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Bulgārijas, Lietuvas un Slovākijas valdībām.

• [1]               OV L 236, 23.9.2003., 944. lpp.
• [2]               OV L 236, 23.9.2003., 954. lpp.
• [3]               OV L 157, 21.6.2005., 29. lpp.
• [4]               OV L 411, 30.12.2006., 10. lpp.
• [5]               OV L 131, 23.5.2007., 1. lpp.
• [6]               OV L 189, 13.7.2010., 9. lpp.
• [7]               OV L 330, 28.11.2006., 31. lpp.

PASKAIDROJUMS

Trijās valstīs — Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā — darbojās veci padomju režīma laikā projektēti kodolreaktori, kurus, kā atzina starptautiskā sabiedrība saskaņā ar G7 daudzpusējo rīcības programmu, ko pieņēma 1992. gada Minhenes G7 samitā, nebija iespējams ar ekonomiski pieņemamām izmaksām modernizēt tā, lai tie atbilstu obligāto drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju.

Lietuvai un Slovākijai pirmspievienošanās periodā palīdzību sniedza, izmantojot PHARE[1] programmu, 2004.–2006. gada laikposmā — saskaņā ar Pievienošanās akta protokoliem, bet kopš 2007. gada turpmāka palīdzība 2007.–2013. gada laikposmam tiek nodrošināta saskaņā ar Padomes regulām Lietuvai[2] un Slovākijai[3].

Attiecībā uz Bulgāriju pirmspievienošanās laikposmā līdz 2007. gadam ES piedalījās Kozlodujas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas finansēšanā, izmantojot PHARE programmu, bet palīdzību 2007.–2009. gada laikposmā sniedza saskaņā ar Pievienošanās līguma protokolu (pamatojoties uz tobrīd izvēlēto atliktās ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģiju); 2009. gadā Bulgārija prasīja pagarināt finanšu palīdzības sniegšanu, lai varētu sākt pārskatīto nekavējošas ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģiju, un ar Padomes regulu[4] tika nodrošināta turpmāka palīdzības sniegšana 2010.–2013. gada laikposmam.

Pārskats par dalībvalstīm 1999.–2013. gada laikposmā sniegto finanšu palīdzību (EUR miljoni), kā noteikts tiesību pamataktos (faktiskās gada saistības pielāgotas inflācijai):

	1999–2003	2004–2006	2007–2013	Kopā
Lietuva	210	285	837	1332
Slovākija	90	90	423	603
Bulgārija	155	185	510	850
Starpsumma	455	560	1770	2785

Līdz 2009. gada beigām trijām minētajām valstīm faktiski tika piešķirtas šādas summas: EUR 878,5 miljoni Lietuvai, EUR 363,7 miljoni Slovākijai un EUR 567,8 miljoni Bulgārijai.

Juridiskais pamats

Ar Pievienošanās līguma Protokolu Nr. 4[5] Lietuva apņēmās līdz 2005. gadam slēgt Ignalinas kodolelektrostacijas 1. bloku un ne vēlāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim — 2. bloku un pēc tam pilnībā izbeigt šo bloku ekspluatāciju. Laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam Kopienai vajadzēja sniegt Lietuvai papildu finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās centienus pārtraukt spēkstacijas ekspluatāciju un lai likvidētu sekas, ko radījusi tās slēgšana un ekspluatācijas pārtraukšana.

2004.–2006. gada laikposmam paredzētās palīdzības summai vajadzēja būt EUR 285 miljoniem (EUR 320 miljoni pēc korekciju veikšanas saistībā ar inflāciju).

Palīdzības mērķis bija finansēt ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta pasākumus; vides uzlabošanas pasākumus saskaņā ar acquis, tradicionālās ražošanas jaudas modernizācijas pasākumus, lai aizstātu ražošanas jaudu, un citus pasākumus, ko vajadzēja veikt saistībā ar lēmumu slēgt šo spēkstaciju un pārtraukt tās ekspluatāciju, veicinot vajadzīgo restrukturizāciju, vides uzlabošanu un enerģijas ražošanas, pārvades un sadales nozares un uzlabojot energoapgādi un energoefektivitāti Lietuvā.

Palīdzībā bija paredzēts iekļaut pasākumus, lai palīdzētu spēkstacijas personālam uzturēt augstu ekspluatācijas drošības līmeni Ignalinas kodolelektrostacijā pirms tās slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmā. Dažiem Ignalinas programmas pakalpojumiem piešķirto līdzekļu apjoms varēja sasniegt līdz pat 100 % no kopējiem izdevumiem. Savienība apņēmās ekspluatēšanas pārtraukšanas centieniem pēc 2006. gada sniegt papildu palīdzību no Kopienas līdzekļiem, pamatojoties uz tādiem pašiem elementiem un principiem.

2004.–2006. gada laikposmam paredzētās palīdzības summai vajadzēja būt EUR 90 miljoniem.

Par palīdzību vajadzēja lemt un to vajadzēja īstenot atbilstīgi noteikumiem Padomes 1989. gada 18. decembra Regulā (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisku atbalstu dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm[6].

Pieņemot lēmumus par turpmākas ES palīdzības sniegšanu šajā jomā pēc 2006. gada, bija jāņem vērā, ka Bohunices VI kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšana būtu jāturpina ārpus toreizējā finanšu plāna un ka ekspluatācijas pārtraukšana rada lielu finanšu slogu Slovākijai.

Protokola par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā[7] 30. pantā ir precizēts, ka Bulgārija ir galīgi slēgusi Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku, lai turpmāk pārtrauktu to ekspluatāciju, un ka tā (2006. gadā) apņemas pilnībā slēgt šīs kodolelektrostacijas 3. un 4. bloku un turpmāk pārtraukt to ekspluatāciju. Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam Kopienai bija jāsniedz Bulgārijai finansiāla palīdzība, lai atbalstītu tās centienus pārtraukt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatāciju un lai likvidētu sekas, ko radījusi to slēgšana un ekspluatācijas pārtraukšana.

Palīdzības summai vajadzēja sasniegt EUR 210 miljonus (2004. gada cenas), un 2007.–2009. gada laikposmā tā bija jānodrošina kā ikgadējs piešķīrums EUR 70 miljonu apmērā (2004. gada cenas).

Palīdzībai vajadzēja segt ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta pasākumus un pasākumus vides uzlabošanai atbilstīgi acquis; tradicionālās enerģijas ražošanas, pārvades un sadales nozaru modernizācijas pasākumus; energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas palielināšanas pasākumus un enerģijas piegādes drošības uzlabošanas pasākumus Bulgārijā.

2006. un 2007. gadā Eiropadome attiecībā uz Lietuvu[8] un Slovākiju[9] pieņēma jaunu regulu, kas kalpoja par juridisko pamatu turpmākai Eiropas Savienības palīdzības sniegšanai minētajās valstīs. Kopš 2010. gada vidus Bulgārijai 2010.–2013. gada laikposmam paredzētās Eiropas Savienības papildu palīdzības juridisko pamatu nosaka ar jaunu Padomes regulu[10].

Pārvaldība, revīzija un kontrole

Eiropas Savienības finanšu palīdzība ir pieejama kā ieguldījums trīs starptautiskajos ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondos, kurus pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Turklāt kopš 2004. gada daļa Lietuvai paredzētās finanšu palīdzības arī ir pieejama kā tiešais atbalsts valstij, lai īstenotu Pievienošanās protokola 2. panta 4. punkta[11] noteikumus ar valsts aģentūras (Centrālās projektu vadības aģentūras) starpniecību.

2007. gadā tika izveidota dalībvalstu pārvaldības komiteja, lai palīdzētu Komisijai īstenot palīdzības programmas, un Komisijas procedūras tika mainītas. Komisija un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir parakstījušas saprašanās memorandu, un ar saņēmējām valstīm ir izveidota apvienota koordinācijas komiteja, lai uzlabotu programmas koordinēšanu.

Saistībā ar palīdzības programmu tiek veiktas regulāras revīzijas un novērtējumi: termiņa vidus novērtējumu attiecībā uz Lietuvu un Slovākiju pabeidza 2007. gadā, visu trīs programmu iekšējās revīzijas Eiropas Komisija veica 2007. gadā, Eiropas Komisija un Eiropas Revīzijas palāta veica Centrālās projektu vadības aģentūras revīziju, Eiropas Revīzijas palāta veica revīziju par ticamības deklarāciju (2008. g.) un tehniski ekonomisko pamatojumu par pilnīgu lietderības revīziju. Pašlaik Eiropas Revīzijas palāta veic visu trīs programmu lietderības revīzijas, un ERP īpašo ziņojumu ir paredzēts publiskot 2011. gada rudenī.

Nākotnes perspektīvas

Attiecībā uz perspektīvām līdz 2013. gadam (pašreizējā finanšu plāna pēdējais gads), pamatojoties uz pašreizējiem sasniegumiem, tiek pieņemts, ka lielākā daļa ieguldījumu projektu tiks pabeigti vai būs gandrīz pabeigti, un būs izveidotas un darbosies jaunās ekspluatācijas pārtraukšanas organizēšanas un pārvaldības struktūras.

Lai gan kavēšanās programmu īstenošanā ir sasniegusi robežu, kas apdraud ekspluatācijas pārtraukšanas grafikus, joprojām tiek uzskatīts, ka līdz 2013. gadam tiks uzsākti demontāžas darbi un ekspluatācijas pārtraukšanas atkritumu pārstrāde un spēkstaciju personāls sāks darbu izpildi.

Eiropas Komisijas pēdējās saistības tiks noteiktas 2013. gadā; tomēr šo darbu, ko finansē no minētajām saistībām, īstenošana turpināsies pēc minētā datuma.

• [1]               Palīdzības programma Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.
• [2]               OV L 411, 30.12.2006., 10. lpp.
• [3]             OV L 131, 23.5.2007., 1. lpp.
• [4]             OV L 189, 13.7.2010., 9. lpp.
• [5]             OV L 236, 23.9.2003., 931. lpp.
• [6]  OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.
• [7]  OV L 157, 21.6.2005., 29. lpp.
• [8]             OV L 411, 30.12.2006., 10. lpp.
• [9]             OV L 131, 23.5.2007., 1. lpp.
• [10]             OV L 189, 13.7.2010., 9. lpp.
• [11]             „Ignalinas programma ietver arī pasākumus, kas paredzēti, lai sniegtu atbalstu spēkstacijas darbiniekiem, turpinot saglabāt augstu darbības drošības līmeni Ignalinas kodolelektrostacijā laikposmos pirms slēgšanas un minēto reaktoru bloku ekspluatācijas izbeigšanas laikā.”

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinums (1.3.2011)

Budžeta kontroles komitejai

par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs
(2010/2104(INI))

Atzinumu sagatavoja: Zigmantas Balčytis

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā pievienošanās sarunu laikā Lietuvas, Slovākijas un Bulgārijas valdības piekrita saskaņā ar attiecīgajiem pievienošanās līgumiem slēgt dažus no vecajiem kodolreaktoriem, nosakot agrākus slēgšanas datumus;

B.  tā kā šo atomelektrostaciju (AES) slēgšana un to ekspluatācijas pārtraukšana nozīmē ievērojamus finansiālus un ekonomiskus zaudējumus un pastāvīgu apgrūtinājumu, ar ko attiecīgās dalībvalstis pašas nespētu tikt galā;

C. tā kā kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšana un to atkritumu apsaimniekošana ir tehniski sarežģīta darbība, kurai nepieciešami ievērojami finanšu resursi un kura saistīta ar atbildību vides jomā, kā arī tehniskiem, sociāliem un finansiāliem pienākumiem,

1.  norāda — lai finansētu ekspluatācijas pārtraukšanas darbus, būtu jāpiemēro princips, ka maksā piesārņotājs, un kodoliekārtu produktīvajā periodā to operatoriem būtu jānodrošina pietiekama finanšu līdzekļu rezerve, kas ļautu segt turpmākos ar ekspluatācijas pārtraukšanu saistītos izdevumus; tomēr trijos minētajos gadījumos, slēdzot AES pirms to produktīvā perioda beigām, netika nodrošināta nepieciešamā finanšu līdzekļu rezerve;

2.  norāda, ka ekspluatācijas pārtraukšanas darbi var apdraudēt sabiedrības veselību un vidi, ja laicīgi netiks veikti nepieciešamie pasākumi, un ka tāpēc attiecīgo iekārtu darbības periodā būtu jārada un jāuztur pietiekama finanšu līdzekļu rezerve, lai nodrošinātu, ka kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu veic, ievērojot drošības standartus;

3.  norāda, ka ES nav gūta plaša pieredze kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanas jomā, un tādēļ uzsver — attiecīgo ātrāk slēgto AES gadījumā galvenais ir drošības faktors, un tas visām iesaistītajām personām būtu jāņem vērā, pieņemot turpmākus lēmumus;

4.  atzīst — lai nodrošinātu godīgu konkurenci enerģētikas tirgū, ir būtiski veikt finanšu līdzekļu efektīvu un pārredzamu pārvaldību ar atbilstošu ārējo kontroli; iesaka šajā jomā veicināt pārredzamību un sabiedrības līdzdalību; uzskata, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas vajadzībām Kopienai attiecībās ar Eiropas uzņēmumiem būtu vēlams piemērot savstarpīguma kritēriju, jo īpaši piemērojot principus, kuri noteikti 58. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas cita starpā darbojas arī enerģētikas nozarē;

5.  uzsver, ka triju minēto AES gadījumā ir jāiesniedz sīki izstrādāts ekspluatācijas pārtraukšanas darbību plāns, kas ir obligāti nepieciešams finanšu plānojumam, lai varētu novērst riskus un nenoteiktību;

6.  norāda, ka ekspluatācijas priekšlaicīga pārtraukšana tieši ietekmē attiecīgo dalībvalstu enerģētikas resursus (un to cenas); uzskata, ka būtu jāveicina alternatīvu, zema emisiju līmeņa, konkurētspējīgu enerģētikas resursu attīstība, novēršot nelabvēlīgas sekas, un ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš atbilstošu kompensācijas mehānismu izveidei, lai segtu ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apglabāšanas izmaksas līdz galīgajam posmam, kad trīs minētās valstis turpmāk spēs pašas segt atlikušās izmaksas;

7.  uzsver, ka trīs minētās programmas ir labāk jākoordinē, lai nodrošinātu, ka attiecīgās darbības tiek sekmīgāk plānotas un ka ir iespējams apmainīties ar gūto pieredzi; šī pieredze varētu nodrošināt labumu arī Eiropas Savienībai kopumā, jo reaktoru ekspluatācija tiek pārtraukta, beidzoties to saimnieciskajam dzīves ciklam; tādēļ aicina visas iesaistītās personas nodrošināt, lai tiktu īstenota un apkopota labākā ekspluatācijas pārtraukšanas prakse un lai gūto pieredzi un datus varētu veiksmīgi izmantot arī pārējās dalībvalstis, kurās ir atomelektrostacijas;

8.  ņemot vērā to, ka dalībvalstis īsteno dažādas stratēģijas, aicina Komisiju izpētīt iespējamos risinājumus, kā Eiropas Savienībā saskaņot ekspluatācijas pārtraukšanas darbību finansēšanai izmantotās pieejas, lai nodrošinātu, ka tiek savlaicīgi uzkrāti nepieciešamie finanšu resursi, neapdraudot ekspluatācijas pārtraukšanas procesa drošumu;

9.  uzskata — ja tiek saskaņota ekspluatācijas pārtraukšanas procedūra, būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalstu administratīvās struktūras un jāvienkāršo pati resursu pārvaldības procedūra.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.2.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Zigmantas Balčytis, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Robert Goebbels, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Romana Jordan Cizelj, Arturs Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Béla Kovács, Philippe Lamberts, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Herbert Reul, Paul Rübig, Amalia Sartori, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonio Cancian, Francesco De Angelis, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Ivailo Kalfin, Mario Pirillo, Catherine Trautmann

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	3.3.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Andrea Češková, Jorgo Chatzimarkakis, Luigi de Magistris, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ville Itälä, Iliana Ivanova, Elisabeth Köstinger, Monica Luisa Macovei, Christel Schaldemose, Bart Staes, Georgios Stavrakakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zuzana Brzobohatá, Derk Jan Eppink, Christofer Fjellner, Monika Hohlmeier, Ivailo Kalfin, Marian-Jean Marinescu, Véronique Mathieu, Barbara Weiler
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Adam Gierek