Procedūra : 2010/0287(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0056/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0056/2011

Debates :

PV 05/04/2011 - 15
CRE 05/04/2011 - 15

Balsojumi :

PV 06/04/2011 - 8.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0130

IETEIKUMS     ***
PDF 205kWORD 150k
22.3.2011
PE 454.706v02-00 A7-0056/2011

par priekšlikumu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(15572/2010 – C7‑0020/2011 – 2010/0287(NLE))

Zivsaimniecības komiteja

Referents: Luis Manuel Capoulas Santos

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Budžeta komitejaS ATZINUMS
 Attīstības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(15572/2010 – C7‑0020/2011 – 2010/0287(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15572/2010),

–   ņemot vērā priekšlikumu jaunajam protokolam, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (15571/2010),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0020/2011),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Budžeta komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A7-0056/2011),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  prasa Komisijai nosūtīt Parlamentam nolīguma(1) 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju un apspriežu secinājumus, kā arī protokola 7. panta 2. punktā minēto nozares attīstības daudzgadu programmu un gada novērtējumu rezultātus; aicina dot Eiropas Parlamenta pārstāvjiem iespēju novērotāju statusā piedalīties nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmēs un apspriedēs; prasa Komisijai protokola pēdējā piemērošanas gadā un pirms sarunu sākšanas par nolīguma atjaunināšanu iesniegt Parlamentam un Padomei pārskatu par nolīguma piemērošanu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Komoru Salu Savienības valdībām un parlamentiem.

(1)

Apstiprināts ar Padomes 2006. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 1563/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (OV L 290, 20.10.2006., 6. lpp.).


PASKAIDROJUMS

Partnerattiecību nolīgumi kopumā

Divpusēju zivsaimniecības nolīgumu, kurus kopš 2004. gada sauc par zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, noslēgšana starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm ir kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) standartprakse un nozīmīgs tās ārējās darbības elements. Ar Āfrikas un Klusā okeāna valstīm noslēgtajos nolīgumos ES finansiālā ieguldījuma būtiska daļa ir īpaši paredzēta valsts zivsaimniecības politikas atbalstam, pamatojoties uz ilgtspējības un pareizas zivsaimniecības resursu apsaimniekošanas principu.

Tādēļ ar partnerattiecību nolīgumiem jācenšas sekmēt atbildīga un ilgtspējīga zivsaimniecība visur, kur darbojas ES kuģi, un tās pamatā jābūt rūpīgam pieejamo resursu novērtējumam, un Eiropas Savienībai arī jānodrošina, ka zvejas iespējas, ko tā izmantos, ir izvērtētas, saņemot ticamus un oficiālus zinātniskos atzinumus, lai novērstu risku, ka varētu tikt iznīcināti vietējie zivju krājumi.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā palielinājās Parlamenta pilnvaras saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem. Tagad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Parlamentam ir jāsniedz iepriekšēja piekrišana nolīguma noslēgšanai, un šī kārtība aizstāj agrāko parasti izmantoto apspriežu procedūru.

Zivsaimniecība Komoru Salu Savienībā

Komoru salu arhipelāgu veido 3 galvenās salas, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (platība 1860 km2, iedzīvotāju skaits 800 000); ceturtā sala (Majota) pēc neatkarības atgūšanas 1975. gadā nobalsoja par palikšanu Francijas sastāvā. Tā kā Komoru salās ir ļoti liels iedzīvotāju blīvums, nepietiekami lauksaimniecības resursi, ilgstošs bezdarbs un IKP uz vienu iedzīvotāju 2007. gadā bija USD 633, to ierindo starp vismazāk attīstītajām valstīm un tās ekonomika ir ļoti lielā mērā atkarīga no ārvalstu dotācijām un tehniskās palīdzības.

Komoru salu zvejniecības nozari ļoti ietekmē tas, ka nav kontinentālā šelfa, ir bieži lietus periodi, kuru dēļ zvejai piemērots ir tikai laikposms no decembra līdz martam, kā arī trūkst pienācīgas ostu infrastruktūras, taču zvejniecībai ir būtiska loma iedzīvotāju pārtikas apgādē.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ziņojumos(1) novērtēts, ka zvejniecībā nodarbināti aptuveni 33 000 iedzīvotāju, no kuriem tikai 8500 nodarbojas ar tradicionālo piekrastes zvejniecību, kurā izmanto mazas, apmēram 6–7 m garas stiklplasta laivas, kuru dzinēja jauda nepārsniedz 25 zirgspēkus un kuras aprīkotas ar ļoti pieticīgiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, vai arī nemotorizētas kanoe laivas. Lai gan Komoru salu ekonomiskajā zonā izmantojamo zivju krājumu apjoms, ko veido galvenokārt lielas pelaģiskās zivis, tiek lēsts 33 000 tonnas gadā, vietējo zvejnieku nozveja ir aptuveni 16 000 tonnas, ko pilnībā realizē vietējā tirgū.

ES un Komoru salu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums

ES un Komoru salu divpusējās attiecības zivsaimniecības jomā aizsākās 1988. gadā. Kopš 2006. gada šīs attiecības regulē zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums un tā protokols, kas attiecas uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. ES finansiālais ieguldījums līdz šim bija EUR 390 000 gadā(2), no kuriem 60 % bija paredzēti Komoru salu zivsaimniecības politikas atbalstam. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums ir viens no četriem zivsaimniecības nolīgumiem, kas noslēgti attiecībā uz reģioniem Indijas okeānā, un Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC)(3) ir galvenā reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija attiecībā uz tunzivīm un tām līdzīgām sugām.

Nolīguma spēkā esamības termiņš:

7 gadi (01.01.2005.–31.12.2011.) ar iespēju termiņu atjaunot

Protokola spēkā esamības termiņš:

6 gadi (01.01.2005.–31.12.2010.) ar iespēju termiņu atjaunot

Parafēšanas datums:

2004. gada 24. novembris

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma raksturojums:

Tunzivju zvejniecības nolīgums

Finansiālais ieguldījums:

EUR 390 000, no kuriem 60 % paredzēti Komoru salu zivsaimniecības nozares politikas atbalstam, lai sekmētu tās ūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu

Kuģu īpašnieku nodeva:  

EUR 35 par katru nozvejoto tonnu

Avansa maksājumi:

Tunzivju seineri: EUR 3375 gadā (atskaites nozveja: 96 t)

Āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai: EUR 2095 gadā (atskaites nozveja: 59 t)

Atskaites daudzums:

6000 t gadā

PAŠREIZĒJAIS PROTOKOLSZvejas iespējas

 

 

SPĀNIJA

FRANCIJA

ITĀLIJA

PORTUGĀLE

KOPĀ

Tunzivju seineri

21

18

1

-

40 kuģi

Āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai

12

-

-

5

17 kuģi

Pirātisms Indijas okeāna rietumu daļā un pieaugošā nedrošība uz ziemeļiem no 13. paralēles ir būtiski ietekmējusi minētā zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma izmantošanas apmēru 2009. un 2010. gadā — seineri pēdējos sešos gados to izmantojuši vidēji 78 % apmērā, lai gan 2006.–2008. gada atsevišķos periodos — 98 % apmērā. Āķu zvejas kuģi pelaģiskajai zvejai tajā pašā laikposmā tiem paredzēto apjomu izmantoja vidēji 24 % apmērā, t.i., par 6 % mazāk nekā 2009. gadā, un 2010. gada pirmajos 5 mēnešos izmantošanas gadījumi nav reģistrēti(4).

Tomēr, neraugoties uz šo būtisko zvejas aktivitātes samazināšanos, seineru nozvejas apjoms nesaruka pavisam — 2009. gadā nozvejojot 2165 t, nozvejas apjoms bija par aptuveni 25 % mazāks nekā vidējā nozveja laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam (2800 t), jo zvejas darbības paplašinājās Mozambikas kanālā. Tomēr nozvejas apjoms joprojām ir būtiski mazāks nekā 6000 tonnu atskaites apjoms.

ES seineri Komoru salu ūdeņos galvenokārt zvejo dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis), kas veido tikai 1,1 % no to kopējā Indijas okeānā nozvejoto tunzivju apjoma. Kopējais nozvejas apjoms Komoru salu ūdeņos laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam bija EUR 13,7 miljonu vērtībā, t.i., aptuveni EUR 2,7 miljonu vērtībā gadā.

Ar Padomes 2010. gada 29. aprīļa pilnvarojumu Eiropas Komisija ir risinājusi sarunas ar Komoru Salu Savienību, lai atjaunotu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokolu, kura termiņš izbeidzas 2010. gada 31. decembrī(5). Šo sarunu noslēgumā 2010. gada 21. maijā tika parafēts jauns protokols (grozīts ar vēstuļu apmaiņu 2010. gada 16. septembrī), kas attiecas uz 3 gadu laikposmu pēc pašreizējā protokola spēkā esamības termiņa izbeigšanās.

Galvenais jaunā protokola mērķis bija noteikt zvejas iespējas, kas ES kuģiem piešķirtas attiecībā uz pieejas tiesībām un nozares atbalstu, un turpināt ES un Komoru salu sadarbību, izveidojot partnerattiecības, kurām atbilstīgi varētu īstenot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un pareizu zivsaimniecības resursu izmantošanu Komoru salu zvejas zonā abu iesaistīto pušu interesēs. Ir paredzēti arī ieguldījumi zivsaimniecības nozarē, lai optimizētu maza mēroga zvejas darbības.

Saskaņā ar jauno protokolu kopējais ES ikgadējais finansiālais ieguldījums būs EUR 1 845 750 un tā pamatā ir:

1.  ikgadējais atskaites nozvejas apjoms — 4850 tonnas 70 kuģiem (par 12 kuģiem vairāk nekā iepriekšējā protokolā), kas veido summu EUR 315 250 apmērā gadā;

2.  atbalsts Komoru salu zivsaimniecības nozares politikas izstrādei EUR 300 000 apmērā gadā.

Attiecībā uz zvejas iespējām atļauja zvejot ir piešķirta 45 tunzivju zeineriem un 25 āķu zvejas kuģiem pelaģiskajai zvejai, un ir paredzēta iespēja šo skaitu koriģēt, ņemot vērā faktiskās vajadzības un zivju krājumu novērtējumu nākotnē, attiecīgi pielāgojot arī atbilstošo finansiālo ieguldījumu.

Jaunajā protokolā joprojām paredzēta prasība ES kuģiem, kas darbojas saskaņā ar to, nodarbināt obligātu skaitu Komoru salu personāla, un ietverta ekskluzīva klauzula par sugām, ko atļauts zvejot. Pārskatīšanas un apturēšanas klauzulas jaunajā protokolā tika ietvertas ar mērķi paredzēt ES zināmu elastību gadījumā, ja Komoru salās notiktu nozīmīgas politiskas izmaiņas, pārkāpumi vai cilvēktiesību pārkāpumi.

Secinājumi

Ņemot vērā iepriekšminēto, referents uzskata, ka ES un Komoru salu partnerattiecību nolīguma jaunā protokola priekšlikums atbilst abu pušu interesēm, un līdz ar to iesaka to apstiprināt.

Tomēr referents ir pārliecināts, ka plašāka informācija un EP pārraudzība visos sarunu procesa posmos sekmētu patiesu partnerattiecību aspektu nostiprināšanu un būtiski ietekmētu otras nolīguma puses zivsaimniecības nozares attīstību, neierobežojot tās suverenitāti, tādējādi nodrošinot arī plašāku Parlamenta deputātu atbalstu.

Tādēļ atkārtoti vēršas pie Komisijas ar šādām prasībām:

· nosūtīt Parlamentam nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju un apspriežu secinājumus, kā arī protokola 7. panta c) apakšpunktā minēto nozares attīstības daudzgadu programmu un gada novērtējumu rezultātus;

· Eiropas Parlamenta pārstāvjiem būtu jāļauj novērotāju statusā piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs un apspriedēs;

· pirms sarunām par nolīguma atjaunināšanu iesniegt Parlamentam un Padomei pārskatu par nolīguma piemērošanu;

· uzskatīt Parlamentu un Padomi par līdzvērtīgām iestādēm gan attiecībā uz tiesībām nekavējoties saņemt pilnīgu informāciju, gan saistībā ar zivsaimniecības nozarē noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu, kā arī sarunām par to pārskatīšanu.

Parlaments atgādina Komisijai un Padomei, ka prasība informēt Parlamentu ietver arī iestāžu vispārīgāku pienākumu, proti, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu īstenot „pilnīgu savstarpēju sadarbību”.

(1)

Plašāka informācija pieejama: http://www.fao.org/fishery/countrysector/

(2)

Šī summa ir 0,6 % no valsts gada budžeta apmēra

(3)

Sk. www.iotc.org

(4)

Sk. ES un Komoru Salu Savienības Apvienotās komitejas 2010. gada 9. maija sanāksmes, kas notika Portluī, Maurīcijā, protokolu.

(5)

Padomes pilnvarojums: 2010. gada 10. maija lēmums Nr. 9180/10.


Budžeta komitejaS ATZINUMS (3.3.2011)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(15572/2010 – C7‑0020/2011 – 2010/0287(NLE))

Atzinumu sagatavoja: François Alfonsi

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Kopienas un Komoru salu zivsaimniecības nolīguma spēkā esamības termiņš beidzās 2010. gada decembrī. Jaunais protokols ir spēkā no 2011. gada līdz 2013. gadam un, kamēr Eiropas Parlaments nav devis piekrišanu, tiek piemērots pagaidu režīmā.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlaments var dot vai nedot piekrišanu jaunā protokola noslēgšanai.

Nolīguma saturs paredz turpmāk minēto:

Izdevumu veids

2011

2012

2013

KOPĀ

4850 tonnu nozveja gadā, maksājot EUR 65 par tonnu

 

EUR 315 250

 

EUR 315 250

 

EUR 315 250

 

EUR 945 750

zivsaimniecības politikas īstenošana Komoru salās

 

EUR 300 000

 

EUR 300 000

 

EUR 300 000

 

EUR 900 000

KOPĀ

EUR 615 250

EUR 615 250

EUR 615 250

EUR 1 845 750

Pēc zivju krājumu kopējās novērtēšanas atsevišķās situācijās ir pieļaujama atkārtota zvejas kvotu pielāgošana.

ES finansiālais ieguldījums sastāvēs no šādiem elementiem:

- EUR 315 250 gadā par tiesībām ik gadu nozvejot 4850 tonnas (EUR 65 par tonnu);

- EUR 300 000 Komoru salu zivsaimniecības nozares politikas atbalstam un īstenošanai;

t.i., EUR 615 250 gadā,

kopā — EUR 1 845 750 nolīguma trijos gados.

Nav noteikts nekāds ierobežojums tunzivju papildu nozvejai, ko veikuši Kopienas kuģi. Ja Kopienas kuģu nozvejas apjoms pārsniedz apjomu, kas atbilst kopējai gada summai dubultā apmērā, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto apjomu, izmaksā nākamajā gadā.

Saskaņā ar organizācijas Transparency International 2010. gada vērtējumu par valstu korupciju Komoru Salu Savienība ir 154. vietā no 178 valstīm. Komisijai ir jāpārbauda, kādā apmērā apropriācijas ir izlietotas un tiks izlietotas, ievērojot vienošanos ar Komoru Salu Savienību.

Tādēļ Budžeta komiteja uzskata, ka nolīguma īstenošanas laikā jāpievērš uzmanība turpmāk minētajiem aspektiem:

· katru gadu jāizvērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi veic darbības saskaņā ar nolīguma protokolu, ir ievērojušas noteikumus attiecībā uz ziņošanu par nozveju; ja noteikumi nav ievēroti, Komisijai ir jānoraida attiecīgo dalībvalstu zvejas atļaujas pieteikumi nākamajam gadam;

· katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par protokola 7. pantā izklāstītās nozares daudzgadu programmas rezultātiem, kā arī par to, kā dalībvalstis ievēro prasību ziņot par nozveju;

· pirms protokola spēkā esamības termiņa beigām vai pirms sarunu sākšanas par tā iespējamo pagarināšanu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei protokola izpildes novērtējums, iekļaujot tajā izmaksu un ieguvumu analīzi.

*******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam dot piekrišanu nolīguma protokola noslēgšanai un pauž vēlmi, lai Eiropas Komisija un Komoru Salu Savienība nolīguma īstenošanas gaitā pienācīgi ievērotu šādus aspektus:

a)        katru gadu izvērtēt, vai dalībvalstis, kuru kuģi veic darbības saskaņā ar nolīguma protokolu, ir ievērojušas noteikumus attiecībā uz ziņošanu par nozveju; ja noteikumi nav ievēroti, Komisijai ir jānoraida attiecīgo dalībvalstu zvejas atļaujas pieteikumi nākamajam gadam;

b)        katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par protokola 7. pantā izklāstītās nozares daudzgadu programmas rezultātiem, kā arī par to, kā dalībvalstis ievēro prasību ziņot par nozveju;

c)  pirms protokola spēkā esamības termiņa beigām vai pirms sarunu sākšanas par tā iespējamo pagarināšanu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei protokola izpildes novērtējumu, iekļaujot tajā izmaksu un ieguvumu analīzi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

33

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alexander Alvaro, Marta Andreasen, Francesca Balzani, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Estelle Grelier, Carl Haglund, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Miguel Portas, Dominique Riquet, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Jacek Włosowicz

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Richard Ashworth, Frédéric Daerden, Peter Šťastný

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Jolanta Emilia Hibner, Elisabeth Jeggle, Maria do Céu Patrão Neves, Nuno Teixeira, Jarosław Leszek Wałęsa


Attīstības komitejaS ATZINUMS (4.3.2011)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(15572/2010 – C7–0020/2011 – 2010/0287(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Eva Joly

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Kopienas un Komoru salu zivsaimniecības nolīguma spēkā esamības termiņš beidzās 2010. gada decembrī. Jaunais protokols ir spēkā no 2011. gada līdz 2013. gadam un, kamēr Eiropas Parlaments nav devis piekrišanu, tiek piemērots pagaidu režīmā.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlaments var dot vai nedot piekrišanu jaunā protokola noslēgšanai.

Saskaņā ar nolīguma projektu puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Komoru salu zvejas zonā, nediskriminējot dažādās flotes, kuras zvejo šajā zvejas zonā, un vienlaikus sekmējot politikas dialogu par vajadzīgajām reformām.

Tomēr ar nolīgumu neierobežo tunzivju nozvejas apjomu. Nolīgumā paredzētais finansiālais ieguldījums ir EUR 1 845 750 gadā, kas atbilst 70 kuģu ikgadējam atskaites nozvejas apjomam, t.i., 4850 tonnas.

Ja Eiropas Savienības kuģu kopējais nozvejas apjoms Komoru salu ūdeņos pārsniedz 4850 tonnas gadā, gada finansiālā ieguldījuma kopējo summu par katru papildu nozvejoto tonnu palielina par EUR 65, kas ir nenozīmīga summa.

Turklāt Eiropas Savienība pārskaita īpašu summu EUR 300 000 apmērā, kas paredzēta, lai sekmētu Komoru Salu Savienības zivsaimniecības nozares politikas attīstību.

Ja Kopienas kuģu nozvejas apjoms pārsniedz apjomu, kas atbilst divkāršam kopējam gada nozvejas apjomam, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto apjomu, maksā nākamajā gadā. Jaunattīstības valstīm šāda kārtība var radīt problēmas vairāku iemeslu dēļ.

Cita problēma ir tāda, ka šos līdzekļus iemaksā Komoru salu iestādēm, kuras tos var izlietot pēc saviem ieskatiem. Kā zināt, kuri ir īstenie šo līdzekļu saņēmēji?

Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi nebūtu jāuzskata vienīgi par likumīgu līdzekli, lai atļautu Eiropas kuģiem izmantot trešo valstu zvejas resursus. Ar tiem būtu arī jāsekmē jūras resursu ilgtspējīga izmantošana. Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāizmanto tikai attīstības mērķiem, t.i., lai sniegtu atbalstu zvejnieku kopienām un uzlabotu viņu dzīves apstākļus, nodrošinātu apmācības programmas un kuģu satiksmes drošību, kā arī vietējā mērogā radītu jaunas darba vietas.

Tādēļ Attīstības komiteja uzskata, ka nolīguma īstenošanas laikā jāpievērš uzmanība turpmāk minētajiem aspektiem.

1.   Ir jāuzlabo to procedūru pārredzamība, ar kurām nosaka kopējo nozvejas apjomu.

2.   Ņemot vērā korupcijas problēmu, visa mehānisma godīgums nedrīkst būt apšaubāms.

3.   Jāuzlabo vietējo valdību pārskatatbildība, un tām jānodrošina vietējo zvejnieku dzīves apstākļu uzlabošana.

4.   Jāievēro obligātie standarti un nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās reģionālā līmenī.

5.   Eiropas Savienība jāinformē, regulāri iesniedzot ziņojumus par nolīguma īstenošanu.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt, lai Parlaments dod piekrišanu nolīguma protokola noslēgšanai.

Attīstības komiteja pauž vēlmi, lai Eiropas Komisija un Komoru Salu Savienība, īstenojot nolīgumu, pienācīgi ņemtu vērā turpmāk minētos aspektus:

a)   lai panāktu atbildīgu un ilgtspējīgu zveju, ir jāuzlabo to procedūru pārredzamība, ar kurām nosaka kopējo nozvejas apjomu, kā arī pasākumi, kas paredzēti nelikumīgas, nedeklarētas un nereglamentētas zvejas apkarošanai;

b)   ņemot vērā korupcijas problēmu, visu mehānismu godīgums nedrīkst būt apšaubāms;

c)   jāpalielina vietējo valdību pārskatatbildība, un tām jānodrošina vietējo zvejnieku dzīves apstākļu uzlabošana, jo īpaši sekmējot mazu vietēja mēroga ražotņu izveidi zvejniecības produktu sasaldēšanai un apstrādei;

d)   jāievēro obligātie standarti un nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās reģionālā līmenī, jo īpaši saskaņā ar Indijas okeāna tunzivju komisiju;

e)   jāinformē Eiropas Savienība, regulāri iesniedzot ziņojumus par nolīguma īstenošanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

3.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, Ricardo Cortés Lastra, Nirj Deva, Leonidas Donskis, Charles Goerens, András Gyürk, Eva Joly, Franziska Keller, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Iva Zanicchi, Gabriele Zimmer

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Fiona Hall, Cristian Dan Preda

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jolanta Emilia Hibner


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, Kriton Arsenis, Alain Cadec, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Marek Józef Gróbarczyk, Carl Haglund, Iliana Malinova Iotova, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Britta Reimers, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Paul Besset, Luis Manuel Capoulas Santos, Ole Christensen

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Esther Herranz García

Juridisks paziņojums - Privātuma politika