Procedūra : 2010/2201(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0062/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0062/2011

Debates :

PV 05/04/2011 - 14
CRE 05/04/2011 - 14

Balsojumi :

PV 06/04/2011 - 8.17
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0143

ZIŅOJUMS     
PDF 195kWORD 119k
18.3.2011
PE 454.393v02-00 A7-0062/2011

par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu

(2010/2201(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referente: Marietta Giannakou

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu

(2010/2201(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 224. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām (politiskas partijas vai to fondi, kā noteikts minētās regulas 2. panta 3. un 4. punktā) un to finansēšanu(1) (Finansēšanas regula), īpaši tās 12. pantu,

–   ņemot vērā tā 2006. gada 23. marta rezolūciju par Eiropas politiskajām partijām(2),

–   ņemot vērā ģenerālsekretāra 2010. gada 18. oktobra ziņojumu Prezidijam par Eiropas līmeņa partiju finansēšanu(3), ko iesniedza saskaņā ar Prezidija 2004. gada 29. marta lēmuma 15. pantu par Finansēšanas regulas īstenošanu,

–   ņemot vērā Prezidija 2011. gada 10. janvāra piezīmi kā Prezidija 2010. gada 13. decembrī pieņemto lēmumu pārskatītu redakciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 210. panta 6. punktu un 48. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0062/2011),

A. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktā ir noteikts, ka „politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu”, savukārt Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 224. pantu pieņem regulas, kas reglamentē šo partiju un to politisko fondu darbību un jo īpaši noteikumus attiecībā uz to finansēšanu;

B.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta skaidri nosaka, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu;

C. tā kā Eiropas Savienības darbībai jāpamatojas uz pārstāvības demokrātijas principa, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 1. punktā;

D. tā kā Māstrihtas līgumā un Nicas līgumā bija ielikts pamats Eiropas politiskajām partijām, ieviešot finansēšanas iespēju un tādējādi sniedzot tiem iespēju neatkarīgi darboties attiecībā pret parlamentārajām grupām;

E.  tā kā 2007. gadā pēc Parlamenta aicinājuma(4) Komisija iesniedza priekšlikumu par Eiropas līmeņa politisko fondu (Eiropas politiskie fondi) finansēšanas ieviešanu, kuru pieņēma 2007. gada decembrī, lai Eiropas politiskās partijas atbalstītu debatēs par politikas jautājumiem un Eiropas integrāciju;

F.  tā kā 2007. gada grozījumu regula(5) ir paredzēta, lai uzlabotu Eiropas politisko partiju integrācijas procesu, veicinot politisko partiju labāku uzbūvi un organizāciju Savienībā;

G. tā kā ar 2007. gada grozījumu regulu ievērojami palielināja Eiropas politisko partiju lomu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nosakot, ka izdevumos var iekļaut arī vēlēšanu kampaņu izdevumus; tā kā šo iespēju tomēr ierobežo nosacījums, ka šīs apropriācijas nedrīkst izmantot tiešai vai netiešai valstu politisko partiju vai kandidātu finansēšanai;

H. tā kā visas finansētās Eiropas politiskās partijas ir parakstījušas rīcības kodeksu, kurš paredz noteikumus, kas jāievēro vēlēšanu kampaņu laikā, un kuru Prezidijs uzskata par visām pusēm saistošu;

I.   tā kā Eiropas politisko partiju lomas palielināšana ir cieši saistīta ar to dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

J.   tā kā 2007. gada grozījumu regulā tiek aicināts ieviest formālāku Eiropas politisko partiju atzīšanas kārtību;

K. tā kā 2007. gada grozījumu regula ir vērsta uz pilnībā organizētu un efektīvu politisko partiju izveidi Eiropas un dalībvalstu līmenī, izmantojot līdzsvarotu institucionalizācijas procesu;

L.  tā kā 2007. gada grozījumu regulas mērķis ir panākt politisko partiju un to fondu organizatorisku konverģenci Eiropas līmenī, vienlaikus atzīstot atšķirīgos uzdevumus, kurus veic attiecīgi politiskās partijas un politiskie fondi;

M. tā kā šādu organizatorisku konverģenci var panākt vienīgi, nosakot vienotu Eiropas partiju politisko, tiesisko un fiskālo statusu, bet neparedzot Eiropas politisko partiju un to fondu organizatorisku vienādošanu, kas ir vienīgi pašu Eiropas politisko partiju un to fondu kompetencē;

N. tā kā prasība pieņemt Eiropas politisko partiju un to politisko fondu tiesisko regulējumu, kas balstītos uz Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem, ir nepārprotams un ievērojams solis virzienā uz demokrātijas stiprināšanu Savienībā;

O. tā kā organizatorisko un funkcionālo konverģenci un finansēšanas procesa uzlabošanu var panākt vienīgi, pieņemot visām Eiropas politiskajām partijām un to politiskajiem fondiem vienotu un kopēju Eiropas līmeņa tiesisko regulējumu, kas balstītos uz Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem;

P.  tā kā regulējumā par Eiropas līmeņa politiskajām partijām nav nošķirta politisko partiju atzīšana un finansēšana;

Q. tā kā Prezidija 2011. gada 10. janvāra piezīmē ierosināts noteikt stingrākus Eiropas politisko partiju finansēšanas kritērijus; tā kā tādējādi tiek ierobežota konkurence starp partijām Eiropas līmenī, jo politisko partiju juridiskas atzīšanas un finansēšanas kritēriji ir identiski;

R.  tā kā 2007. gada grozījumu regulā ir noteikts skaidrs tiesiskais un finansiālais pamats integrētu politisko partiju izveidei Eiropas Savienības līmenī, lai veicinātu Eiropas apziņas veidošanos un Eiropas Savienības pilsoņu gribas efektīvu izteikšanu;

S.  tā kā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu attiecas Finanšu regulas VI sadaļas „Dotācijas” noteikumi(6) un tās īstenošanas noteikumi(7);

T.  tā kā Prezidijs kā struktūra, kas atbild par Finansēšanas regulas īstenošanu Parlamentā, 2006. gadā lēma par vairākiem būtiskiem uzlabojumiem īstenošanas noteikumos, piemēram, par iepriekšēja finansējuma palielināšanu no 50 % uz 80 %, lai vienkāršotu procedūru un uzlabotu finansējuma saņēmēju maksātspēju, kā arī, lai atvieglotu noteikumus par pārvedumiem starp finansējuma saņēmēju budžeta nodaļām, lai tādējādi tiem dotu iespēju pielāgot budžetu mainīgajiem politiskajiem apstākļiem;

U. tā kā līdzšinējā pieredze Eiropas politisko partiju un ar tām saistīto Eiropas politisko fondu finansēšanas jomā rāda, ka tiem ir nepieciešama lielāka rīcības brīvība un salīdzinoši nosacījumi attiecībā uz līdzekļu pārnešanu uz nākamo finanšu gadu un uz rezervju uzkrāšanu no pašu resursiem, kas pārsniedz noteikto no pašu līdzekļiem finansējamo izdevumu minimumu;

V. tā kā Eiropas politiskās partijas vidēji gandrīz pusi no to budžeta līdzekļiem tērē centrālās administrācijas vajadzībām (personāls, īre utt.) un ceturto daļu līdzekļu — partijas (tiesiskajā regulējumā noteikto un nenoteikto) struktūru sanāksmēm, savukārt atlikusī līdzekļu daļa tiek tērēta vēlēšanu kampaņām un saistīto organizāciju atbalstam;

W. tā kā Eiropas politiskie fondi līdzekļus tērē citādāk un aptuveni 40 % no to budžeta līdzekļiem tiek tērēti centrālajai administrācijai un sanāksmēm, savukārt vēl 40 % — tādiem ārpakalpojumiem kā pētījumi, pētnieciskais darbs, publikācijas un semināri;

X. tā kā galvenais Eiropas politisko partiju pašu resursu avots ir biedru nauda, ko iekasē no partijām, kas iekļaujas Eiropas partijā, un tā kā privātpersonu biedru naudas un ziedojumi veido mazāk nekā 5 % no to kopējiem ienākumiem;

Y. tā kā no Savienības budžeta sniegtā finansējuma daļa kopējos ienākumos Eiropas politisko partiju gadījumā ir lielāka nekā Eiropas politisko fondu gadījumā;

Z.  tā kā ziedojumi pagaidām vēl neveido būtisku finansējuma daļu, jo tikai trīs partijas un divi fondi 2009. gadā saņēma regulārus ziedojumus;

AA. tā kā ir iespējamas pretrunas starp mērķi atvieglot un paātrināt finansējuma saņemšanu, tādējādi padarot to efektīvāku, un mērķi līdz minimumam samazināt Savienības budžeta finansiālo risku;

BB. tā kā laika posmā, uz kuru attiecas šis ziņojums, proti, 2008.–2011. gadā, nav bijis nepieciešams nevienai finansētajai partijai vai fondam uzlikt kādas sankcijas;

CC. tā kā Eiropas politiskajām partijām un fondiem, lai tie varētu saņemt finansējumu, ir jāreģistrējas kā juridiskām personām atbilstoši mītnes dalībvalsts tiesību aktiem un tā kā partijām un fondiem nav vienots juridiskais statuss;

DD. tā kā Eiropas politiskajām partijām un fondiem paredzētās subsīdijas ir „dotācijas” Eiropas Savienības Finanšu regulas VI sadaļas un tās īstenošanas noteikumu izpratnē, taču to īpatnības nozīmē, ka tās nevar pielīdzināt Komisijas piešķirtajām un administrētajām dotācijām; tā kā tas ir noteikts vairākos Finansēšanas regulas noteikumos, kuros ir izklāstīti izņēmuma gadījumi; tā kā šis risinājums nav apmierinošs,

Jaunā politiskā vide

1.  norāda, ka politiskās partijas un ar tām saistītie politiskie fondi ir būtiski instrumenti parlamentārā demokrātijā, nodrošinot parlamentāriešu atbildību, palīdzot veidot pilsoņu politisko gribu, izstrādājot politiskās programmas, apmācot un atlasot deputātu kandidātus, uzturot dialogu ar pilsoņiem un dodot tiem iespēju paust viedokli;

2.  uzsver, ka Lisabonas līgumā šī politisko partiju un to fondu loma ir noteikta, lai ES līmenī izveidotu Eiropas pilsonisko sabiedrību, politisko telpu un Eiropas demokrātiju, kuras būtiskākais elements ir Eiropas pilsoņu iniciatīva;

3.  norāda, ka Eiropas politiskās partijas to pašreizējā veidolā nespēj pilnībā uzņemties šo lomu, jo patlaban tās ir tikai valsts līmeņa partiju jumta organizācijas un tām nav tiešas saiknes ar vēlētājiem dalībvalstīs;

4.  ar gandarījumu konstatē, ka Eiropas politiskās partijas un politiskie fondi tomēr ir kļuvuši par neaizstājamiem Eiropas Savienības politiskās dzīves dalībniekiem, jo īpaši izstrādājot un paužot dažādu „politisko saimju” nostājas;

5.  uzsver, ka visām Eiropas politiskajām partijām jāatbilst augstākajiem partiju iekšējās demokrātijas standartiem (partijas struktūru demokrātiska ievēlēšana un demokrātisks lēmumu pieņemšanas process, tostarp kandidātu atlase);

6.  uzskata, ka tiklīdz partija atbilst Eiropas politiskās partijas nosacījumiem, tā drīkst saņemt finansējumu, bet tikai tad, ja to Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens tās deputāts;

7.  norāda, ka politiskajām partijām ir tiesības, pienākumi un atbildība un tādēļ tām ir nepieciešama konverģējoša vispārējā organizatoriskā struktūra; uzskata, ka šādu organizatorisku konverģenci var panākt vienīgi, saskaņā ar ES tiesību aktiem nosakot Eiropas politisko partiju un to fondu vienotu tiesisko un fiskālo statusu;

8.  ir pārliecināts, ka autentisks Eiropas politisko partiju tiesiskais statuss un juridiskas personas statuss, kas tiešā veidā balstīts uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, Eiropas politiskajām partijām un to politiskajiem fondiem ļaus darboties kā Eiropas iedzīvotāju interešu pārstāvjiem;

9.  uzskata, ka mijiedarbībai un konkurencei starp Eiropas politiskajām partijām attiecībā uz jautājumiem par visai Eiropai raksturīgām problēmām un par Eiropas Savienību un tās attīstību būtu jānorit trīs līmeņos: reģionālā, valsts un Eiropas līmenī; uzskata, ka ir īpaši svarīgi, lai Eiropas politiskās partijas efektīvi un produktīvi darbotos gan ES, gan dalībvalstu, gan citos līmeņos;

10. uzsver, ka veidosies nopietnas organizatorisko spēju problēmas, kas būs jārisina Eiropas politiskajām partijām saistībā ar reformām, kuras tiks veiktas Eiropas vēlēšanu sistēmā (papildu vēlēšanu apgabalu izveide, starptautisku sarakstu veidošana);

11. norāda, ka šāda ideja principā atbilst idejai par Eiropas politisko partiju dalību referendumu kampaņās gadījumos, kad referendumi tiešā veidā attiecas uz Eiropas Savienības jautājumiem;

12. tāpēc nolemj prasīt Komisijai ierosināt regulējumu Eiropas politiskajām partijām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu;

13. norāda, ka īsākā termiņā ir nepieciešams uzlabot Eiropas politisko partiju un fondu darbības normatīvo vidi, kā pirmo pieņemot Eiropas līmeņa tiesisko regulējumu;

Papildu reformu priekšlikumi

14. uzskata, ka reģionālo parlamentu vai asambleju deputāti varētu atbilst finansējuma saņemšanas nosacījumiem tikai tajā gadījumā, ja tiem ir likumdošanas pilnvaras;

15. norāda, ka finansējuma piešķiršana Eiropas politiskajām partijām un fondiem un to kontu slēgšana ir birokrātiska un apgrūtinoša procedūra; uzskata, ka lielā mērā iemesls ir tas, ka finansējums tiek uzskatīts par „dotāciju” Finanšu regulas nozīmē, kas ir piemērota interpretācija projektu vai asociāciju finansēšanai, nevis partiju finansēšanai;

16. tādēļ uzskata, ka Komisijai būtu jāierosina Finanšu regulā iekļaut jaunu sadaļu, kas būtu īpaši paredzēta un piemērota Eiropas partiju un fondu finansēšanas jautājumiem; uzskata, ka, īstenojot Finansēšanas regulu, būtu jāatsaucas uz šīs jaunās sadaļas noteikumiem;

17. uzsver, ka partiju un fondu pašfinansēšanās ir dzīvotspējas rādītājs; uzskata, ka tā būtu jāveicina, pašreizējo gadā saņemamo ziedojumu ierobežojumu palielinot no EUR 12 000 līdz EUR 25 000 uz vienu ziedotāju, taču ar noteikumu, ka ziedojumu saņemšanas brīdī tiek atklāta ziedotāja identitāte, lai nodrošinātu pārredzamību un atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem;

18. uzskata, ka prasība iesniegt „ikgadējas darba programmas”, kas kalpo kā priekšnoteikums finansējuma saņemšanai, ir neatbilstoša attiecībā uz politiskajām partijām; turklāt norāda, ka šāda prasība nepastāv nevienā ES dalībvalstī;

19. uzsver, ka, lai finansējums palīdzētu sasniegt paredzēto mērķi, ir svarīgi to piešķirt savlaicīgi; aicina paredzēt atkāpi no Finanšu regulas īstenošanas noteikumiem, lai finanšu gada sākumā finansējums būtu pieejams 100 %, nevis 80 % apmērā; uzskata, ka, ņemot vērā līdzšinējo pozitīvo pieredzi, Parlamentam radītais risks ir niecīgs;

20. norāda, ka Finanšu regulā ir noteikts, ka dotācijas „nevar finansēt visus saņēmējas struktūras darbības izdevumus”; konstatē, ka šī noteikuma ievērošana ir īpaši sarežģīta fondiem un veicina ar izvairīšanos saistītu grāmatvedības metožu izmantošanu (piemēram, atbalsts natūrā); norāda, ka gandrīz neviena no finansēšanas sistēmām dalībvalstīs neparedz daļēju pašfinansēšanos, jo tas var nostādīt neizdevīgā situācijā mazas vai nesen dibinātas partijas;

21. norāda, ka, lai turpinātu veicināt Eiropas politisko partiju attīstību, neatkarīgo resursu apjomu, kuru Eiropas politiskajām partijām ir jāuzrāda, varētu samazināt līdz 10 % no kopējā budžeta; vienlaikus uzskata, ka pašu resursiem fizisko resursu formā nevajadzētu pārsniegt 7,5 % no kopējā budžeta;

22. norāda, ka Eiropas politisko partiju gadījumā tiesiskā instrumenta pārskatīšana būtu jāuzskata par iespēju atcelt prasību pierādīt, ka tām ir pieejami pašu resursi;

23. norāda, ka šajā pārskatīšanā jāatceļ ierobežojums, kas paredz, ka Eiropas politiskajiem fondiem savi līdzekļi jāizmanto tikai Eiropas Savienībā; tādējādi fondi varētu darboties gan Eiropā, gan arī aiz tās robežām;

24. tomēr uzsver, ka finansēšanas kārtības atvieglošana būtu jālīdzsvaro, atbilstošos gadījumos Finansēšanas regulā nosakot sankcijas; tās varētu būt soda naudas, kas jāmaksā gadījumā, ja tiek pārkāpti noteikumi, piemēram, attiecībā uz ziedojumu pārredzamību; uzsver, ka gan Eiropas politiskajām partijām, gan arī ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem jāparedz vienādi nosacījumi attiecībā uz rezervju uzkrāšanu no pašu resursiem un līdzekļu pārnešanu uz nākamo finanšu gadu;

25. norāda, ka kopš 2008. gada Eiropas politiskajām partijām ir tiesības izmantot naudas summas, kas kā dotācijas saņemtas „kampaņu finansēšana[i] saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām” (Finansēšanas regulas 8. panta trešā daļa); tomēr arī norāda, ka šīs naudas summas ir aizliegts izmantot referendumu kampaņu finansēšanai; tomēr uzskata, ka, lai Eiropas politiskās partijas varētu uzņemties politisku lomu ES līmenī, tām jābūt tiesīgām piedalīties šādās kampaņās ar noteikumu, ka referenduma temats tiešā veidā attiecas uz Eiropas Savienības jautājumiem;

26. aicina Eiropas politiskās partijas sākt apsvērt noteikumus personu tiešai dalībai partijā un tiešai vai netiešai dalībai partiju iekšējā darbībā un lēmumu pieņemšanā;

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp. Grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1524/2007, OV L 343, 27.12.2007., 5. lpp.

(2)

OV C 292 E, 1.12.2006., 127. lpp.

(3)

Grozījumi izdarīti ar Prezidija 2006. gada 1. februāra un 2008. gada 18. februāra lēmumiem.

(4)

2006. gada 23. marta rezolūcija par Eiropas politiskajām partijām, 14. punkts (OV C 292 E, 1.12.2006., 127. lpp.).

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1524/2007, OV L 343, 27.12.2007., 5. lpp.

(6)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(7)

Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

I.    Tiesiskā regulējuma konteksts

Eiropas politisko partiju attīstība ir būtiska, lai palielinātu sabiedrības interesi par ES jautājumiem. Attālinoties no bieži uzdotā jautājuma „kas pārvalda un kā?”, regula aicina vērst uzmanību uz jautājumu „ko pārvalda?”. Diskusijās par Eiropas partiju regulējumu lielākas bažas tiek paustas par to, kā visiem kopā izveidot starptautisku pilsonisko telpu, kura sastāvētu no brīviem un vienlīdzīgiem pilsoņiem, un par to, ko kolektīvs finansējums starp dažādām tautām panāktas „pilsoniskās vienošanās” formā varētu nozīmēt integrācijas nākotnei. Eiropas politisko partiju reformu kopuma izstrāde kā līdzeklis atsevišķu pilsoņu un pilsoņu organizāciju demokrātisko spēku mobilizēšanai nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk tādēļ, ka ES pastāv sistēmiska sarežģītība. Taču to varētu pārvērst arī par priekšrocību, ja kāds paskaidrotu Eiropas politisko partiju „būtisko lomu” un to, kādā veidā uz informāciju un principiem balstīts dialogs par to politisko attīstību varētu veicināt tādu plurālistisku paraugorganizāciju rašanos, kuru dalībnieki savas demokrātiskās prasības varētu izteikt centrālajām iestādēm, kā arī ar to palīdzību. Tā kā ES nevajadzētu būt atrautai no tās vēlētājiem, Eiropas „paraugorganizāciju” izveide attiecas uz diskursīvu pilsonisko telpu, kurā politiskā ziņā savstarpēji saistīti pilsoņi var brīvi izstrādāt kopīgus demokrātijas „pamatus”, lai sasniegtu to izvēlētos politiskos mērķus. Eiropas politisko partiju stiprināšana ir veids, kā uzlabot līdzdalības pārvaldību ES un, visbeidzot, nostiprināt demokrātiju.

Regula (EK) Nr. 2004/2003, ko pieņēma 2003. gadā, paredz pārredzamu politisko partiju finansēšanas sistēmu Eiropas līmenī. Tajā ir atspoguļots Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punkts, kurā ir atzīts, ka partijas „veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu”, un Līguma par Eiropas Savienības darbību 224. pants, kurā ir paredzēts, ka noteikumus attiecībā uz to finansēšanu ir jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Turklāt šajā regulā, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1524/2007, politiskie fondi ir iekļauti tajā pašā finansēšanas procedūrā, jo tā nosaka to attiecīgo lomu.

Galvenā prasība, kas jāizpilda finansējuma saņemšanai, ir atbilstība Eiropas līmeņa politiskās partijas/fonda kritērijiem saskaņā ar regulas 2. panta 3. punktu un 3. pantu. Eiropas līmeņa politiskā partija katru gadu Eiropas Parlamentam var iesniegt pieteikumu finansējuma saņemšanai. Regulā „politiska partija” ir definēta kā pilsoņu apvienība, kas tiecas īstenot politiskus mērķus un ir izveidota vai atzīta saskaņā ar vismaz vienā dalībvalstī valdošo tiesisko kārtību. Lai partija tiktu atzīta par „Eiropas līmeņa politisko partiju”, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

–  tā ir juridiska persona dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne;

–  tā ir pārstāvēta ar Eiropas Parlamenta locekļiem vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu (valstu parlamentos, reģionālajos parlamentos vai reģionālajās asamblejās), vai tā vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir saņēmusi vismaz 3 % vēlētāju balsu katrā no šīm dalībvalstīm;

–  tā jo īpaši savā programmā un darbībās ievēro principus, pamatojoties uz kuriem dibināta Eiropas Savienība, proti, brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principus;

–  tā ir piedalījusies Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai ir izteikusi nodomu to darīt.

Eiropas Parlaments nodrošina, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas turpina atbilst šiem kritērijiem. Gadījumā, ja kāds no šiem nosacījumiem vairs netiek pildīts, attiecīgā partija zaudē savu „Eiropas līmeņa politiskās partijas” statusu un līdz ar to vairs nesaņem finansējumu saskaņā ar šo regulu.

Ar Eiropas līmeņa politisko partiju saistītie politiskie fondi caur šo partiju arī var iesniegt pieteikumu finansējuma saņemšanai. Regulā „Eiropas līmeņa politiskais fonds” ir definēts kā struktūra (vai struktūru tīkls), kas ir juridiska persona kādā no dalībvalstīm un ir saistīta ar kādu Eiropas līmeņa politisko partiju. Eiropas līmeņa politisko fondu uzdevums ir vērot, analizēt, informēt un veicināt diskusijas — jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Fondiem piemērojamie finanšu nosacījumi ir tādi paši kā attiecībā uz partijām. Pieteikumam finansējuma saņemšanai jāpievieno dokumenti, kas apliecina, ka tā ir Eiropas līmeņa politiskā partija. Ir jāiesniedz arī partijas politiskā programma un regulējums, kas īpaši nosaka par politisko un finanšu pārvaldību atbildīgo struktūru darbību, kā arī to fizisko personu saraksts, kurām katrā attiecīgajā dalībvalstī ir piešķirtas partijas tiesiskās pārstāvības pilnvaras. Par jebkādiem grozījumiem iepriekš minētajos dokumentos Eiropas Parlaments ir jāinformē divu mēnešu laikā. Gadījumā, ja informācija netiek sniegta, finansējuma sniegšana tiek apturēta. Eiropas Parlaments lēmumu pieņem trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņēmis pieteikumu finansējuma saņemšanai.

II.  Reformas nepieciešamība un reformas priekšlikumi

Ir ļoti svarīgi Eiropas politiskajām partijām, kuras Savienībā veicina demokrātiju, piešķirt vienotu un kopēju juridisko statusu. Eiropas regulējuma pieņemšana atbilstoši ES tiesību aktiem partijām patlaban šķiet svarīgāka kā jebkad, lai tās varētu sasniegt nospraustos mērķus. Eiropas politiskajām partijām ir nepieciešams juridiskas personas statuss, lai varētu pārvarēt lielās atšķirības starp Eiropas politisko partiju fiskālo procedūru un procedūru, kas tiek attiecināta uz Eiropas iestādēm. Ģenerālsekretāra 2010. gada ziņojumā un Prezidija 2010. gada 13. decembra lēmumos ierosinātās reformas ir izstrādātas pašreizējās situācijas rūpīgas analīzes rezultātā, sniedzot vispārīgi pozitīvu atbildi uz Eiropas politisko partiju jautājumiem, bažām un piezīmēm. Ziņojuma projektā priekšlikumi ir orientēti uz Eiropas politisko partiju organizatorisko viengabalainību. Organizatorisko konverģenci var panākt vienīgi ar vienotu Eiropas politisko partiju politisko, tiesisko un fiskālo statusu.

Tieši organizatoriskās un fiskālās konverģences dēļ referente ļoti atzinīgi vērtē īpaša un vienota Eiropas politisko partiju Eiropas līmeņa tiesiskā statusa izveidi.

Attiecībā uz atzīšanas kritērijiem referente ierosina, ka tiesības veidot Eiropas līmeņa partiju būtu jāpiešķir tikai valsts vai reģionālajām partijām. Attiecībā uz Eiropas līmeņa partiju veidošanu Eiropas līmeņa partiju tiesiskajā regulējumā vienādā mērā tiek atzīti Eiropas, valstu un reģionālā līmenī ievēlētie pārstāvji ar noteikumu, ka reģionālie pārstāvji tiek saistīti ar reģionālajiem parlamentiem. Tādēļ iespēja atzīt arī reģionālā līmenī ievēlētos pārstāvjus ir jāsaglabā partiju veidošanas nolūkos, taču tikai tajos gadījumos, kas attiecas uz reģioniem ar likumdošanas pilnvarām. Turklāt katru Eiropas politisko partiju Eiropas Parlamentā būtu jāpārstāv vismaz vienam deputātam. Lai saņemtu finansējumu no Eiropas Parlamenta, Eiropas politisko partiju Eiropas Parlamentā ir jāpārstāv vismaz vienam deputātam. Turklāt valsts, reģionālā un Eiropas līmeņa politisko partiju veidošanā un struktūras izstrādē vērā būtu jāņem arī pilnīgas iekšējās demokrātijas kritēriji. Šī prasība nozīmē, ka partijas, kas neatbilst iekšējās demokrātijas nosacījumam, netiek ņemtas vērā, izvērtējot atbilstību prasībai, ka partijai jābūt pārstāvētai vismaz septiņās dalībvalstīs atbilstoši Finansēšanas regulas 3. panta 1. punkta nosacījumiem.

Attiecībā uz neatkarīgo resursu apjomu, kas jāuzrāda Eiropas politiskajām partijām, ir jānorāda, ka šo rādītāju varētu samazināt līdz 10 %, lai veicinātu turpmāku attīstību. Turklāt pretrunīgo fizisko resursu formā uzrādāmo resursu apjomu vajadzētu ierobežot līdz 7,5 %. Attiecībā uz politiskajiem fondiem referente uzskata, ka tiesiskā instrumenta pārskatīšana būtu jāuzskata par iespēju atcelt prasību pierādīt, ka tiem ir pieejami pašu resursi. Vienojoties ar Eiropas politiskajām partijām un to fondiem, būtu jāpieņem vienoti kritēriji attiecībā uz līdzekļu izmantošanu. Starp partijām nepastāv nekādas problēmas vai pretrunas, fondiem ir dota iespēja uzkrāt rezerves un pārnest līdzekļus. Attiecībā uz ziedojumu jautājumu jānorāda, ka saprātīgs ziedojumu ierobežojumu atvieglojums būtu pietiekams, ja tiktu panākta vienošanās, ka ierobežojums tiek palielināts no EUR 12 000 uz EUR 25 000.

Kā jau norādīts ziņojumā un konstatēts arī Eiropas politisko grupu uzklausīšanas laikā pirms ziņojuma sagatavošanas, Eiropas politiskās partijas drīkst piedalīties tikai tajos referendumos, kas cieši saistīti ar Eiropas Savienības jautājumiem. Eiropas politisko partiju juridiskās personas statuss un vienotais Eiropas līmeņa regulējums dos papildu iespēju pieņemt starptautisku Eiropas Parlamenta deputātu sarakstu, kā tas ierosināts Andrew Duff ziņojumā. Starptautiskas partiju sistēmas izveide vēl aizvien ir sarežģīta, taču patlaban apstākļi tam ir piemērotāki kā jebkad agrāk. Pirmais uzdevums ir ieviest Eiropas politisko partiju juridiskas personas statusu un Eiropas līmeņa regulējumu, kam varētu sekot starptautiska EP deputātu kandidātu saraksta pieņemšana.

Attiecībā uz finansēšanas kārtību referente atbalsta maksimālu pārredzamību. Pārredzams finansējums ir svarīgs demokrātisko vērtību atbalstīšanai un labas pārvaldības veicināšanai. Kā atzīmējusi organizācija Transparency International, pēc Regulas (EK) Nr. 2004/2003 grozīšanas 2007. gadā pārredzamība ir uzlabojusies — visu partiju un fondu finanšu pārskati ir viegli pieejami Eiropas Parlamenta galvenajā tīmekļa vietnē, kā to nosaka grozītās regulas 9. panta a) punkts. Eiropas politiskajām partijām piešķiramo līdzekļu apjoms jāapstiprina ar lēmumu un piešķiršanas kārtība vēl jāuzlabo. Eiropas politiskajiem fondiem jāļauj uzkrāt rezerves un pārnest līdzekļus. Eiropas politiskie fondi var izmantot EP tehniskās iespējas, maksājot par šo pakalpojumu gluži tāpat kā Eiropas politiskās partijas. Lai garantētu pārredzamību, jāparedz iespēja veikt finansējuma ex post pārbaudes.

Ir pamats uzskatīt, un tiek pausts atbalsts tam, ka Eiropas politiskajām partijām ir likumīgas tiesības pieprasīt, lai to statuss tiek pielīdzināts Eiropas iestāžu statusam, un tādēļ referente aicina Parlamenta Prezidiju sīkāk izskatīt šo jautājumu.

III. Nobeiguma piezīmes

Drošas un pārredzamas vides radīšana Eiropas politisko partiju darbībai un finansēšanai ir īsteni demokrātisks uzdevums. Mums ir vajadzīga aktīvu politisko partiju telpa, Eiropas telpa, kurā pilsoņi nonāk Savienības interešu centrā un kura tiem palīdz to ikdienas dzīvē. Specifisku noteikumu pieņemšana palīdz sasniegt šo divkāršo mērķi: no vienas puses, Eiropas politisko partiju un to vienotā Eiropas līmeņa statusa izveides procesā tiek sniegta jaunāka, ātra un sabiedrībai pieejama informācija. Pilsoņi zina, ka dalība Eiropas politiskajās partijās ir nozīmīga, ka to darbību reglamentē Eiropas Savienības tiesību akti un ka politiskajām partijām ir tiesības un pienākumi. No otras puses, Eiropas politisko partiju Eiropas līmeņa regulējums paver iespēju starptautiskas partiju sistēmas izveidei. Tas ir pirmais obligātais solis ceļā uz lielāku līdzdalību, lielāku demokrātiju un, visbeidzot — pilnvērtīgāku Eiropu.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

19

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, David Martin, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Potito Salatto, Algirdas Saudargas, György Schöpflin, Søren Bo Søndergaard, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Luis Yáñez-Barnuevo García

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elmar Brok, Marietta Giannakou, Íñigo Méndez de Vigo, Helmut Scholz, Rainer Wieland

Juridisks paziņojums - Privātuma politika