ZIŅOJUMS par Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskatu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS (1.3.2011)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

22.3.2011 - (2010/2248(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: George Sabin Cutaş

Procedūra : 2010/2248(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0073/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0073/2011

Debates :

PV 07/04/2011 - 3
CRE 07/04/2011 - 3

Balsojumi :

PV 07/04/2011 - 6.11
PV 07/04/2011 - 6.12
CRE 07/04/2011 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0156

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Budžeta kontroles komitejas ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskatu

(2010/2248(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā EIB grupas 2009. gada pārskatu (darbības un korporatīvās atbildības pārskatu, finanšu pārskatu un statistikas pārskatu),

– ņemot vērā 2010. gada 6. maija rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2008. gada pārskatu[1],

– ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju „ES 2020”[2],

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A7-0073/2011),

Jaunie EIB statūti

1. atzinīgi vērtē saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā veiktās izmaiņas, kas pieļauj lielāku elastību EIB finansējuma piešķiršanā, tostarp līdzdalību akciju kapitālā kā papildinājumu parastajām bankas darbībām, iespēju dibināt filiāles un citas struktūras, regulēt t. s. īpašās darbības un sniegt plašākus tehniskās palīdzības pakalpojumus, kā arī Revīzijas komitejas stiprināšanu;

2. atgādina ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas, ar kuru palīdzību tiek skaidroti EIB finansējuma piešķiršanas mērķi trešās valstīs un ar kurām ir jāatbalsta LES 3. panta 5. punktā minētie visaptverošie principi, kas nosaka ES sadarbību ar plašāku pasauli, un jāgarantē atbalsts LES 21. pantā izklāstītās ES ārējās darbības mērķiem;

3. apzinās dažu dalībvalstu aicinājumu EIB uzņemties vairāk riska finansēšanas darbībās, tomēr vērš uzmanību uz to, ka tas nedrīkst apdraudēt EIB AAA reitingu — vienu no pamatfaktoriem, kas EIB ļauj piešķirt aizdevumus ar visizdevīgākajiem nosacījumiem;

4. atgādina, ka EIB mērķis ir atbalstīt ES politikas uzdevumus un ka tā par savu darbību atskaitās Revīzijas palātai, OLAF un ES dalībvalstīm, kā arī, pamatojoties uz brīvprātības principu, — Eiropas Parlamentam;

5. tomēr iesaka apsvērt ierosinājumu ieviest regulatīvo uzraudzību attiecībā uz EIB finanšu stāvokļa kvalitāti, darbības rezultātu precīzu novērtēšanu un atbilstību pareizas uzņēmējdarbības prakses noteikumiem;

6. ierosina šo regulatīvo uzraudzību uzticēt:

i) Eiropas Centrālajai bankai, pamatojoties uz LESD 127. panta 6. punktu, vai,

ii) ja tas nav iespējams un pamatojoties uz EIB izvēli, — Eiropas Banku iestādei kopā ar vienu vai vairākiem dalībvalstu regulatoriem vai bez tiem, vai neatkarīgam revidentam;

7. prasa Komisijai līdz 2011. gada 30. novembrim iesniegt Parlamentam EIB prudenciālās uzraudzības iespējamo variantu juridisko analīzi;

8. ņemot vērā EIB kvalificētos cilvēkresursus un kompetenci lielu infrastruktūras projektu finansēšanā, ierosina, lai Komisija sadarbībā ar EIB no stratēģijas viedokļa izsvērtu investīciju finansēšanu, neizslēdzot nekādus iespējamos scenārijus, tai skaitā subsīdijas, EIB kapitālā iemaksāto dalībvalstu līdzekļu atmaksāšanu, ES parakstīšanos uz EIB kapitālu, aizdevumus, inovatīvus instrumentus, finanšu plānošanu un pārvaldību, kas pielāgota tādiem ilgtermiņa projektiem, kuri nesniedz tūlītējus rezultātus, garantiju shēmu pilnveidošanu, investīciju iedaļas izveidi ES budžetā, finanšu konsorcijus starp ES, dalībvalstu un vietējām iestādēm, publisko un privāto partnerību u.c.;

9. tomēr atgādina savu brīdinājumu un bažas par to, ka no budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ir izslēgti daži no EIB īstenotās ES programmu un līdzekļu pārvaldības elementiem, līdz ar to radot īpašas prasības attiecībā uz Komisijas un EIB darba koordināciju un apgrūtinot pārskata gūšanu par darba rezultātiem; vēl aizvien uzstāj, lai EIB tam sniedz pilnīgu informāciju par darbības rezultātiem: nospraustajiem un sasniegtajiem mērķiem, iespējamo noviržu iemesliem un veikto novērtējumu rezultātiem; aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par procedūru koordināciju ar EIB un to efektivitāti;

10. aicina Komisiju iegūt no EIB pārskatu par darbībām, kuras būtiski ietekmē rezultātu un kuras tiek garantētas ar ES budžeta līdzekļiem;

11. uzsver, ka ES budžeta garantijas EIB piešķirtajiem aizdevumiem 2009. gada beigās sasniedza EUR 19,2 miljardus; uzsver, ka ES budžetā šī summa ir būtiska, un sagaida sīku paskaidrojumu par risku, kas ar to saistīts; uzskata, ka EIB būtu jāpaskaidro arī no šīs lielās garantiju summas iegūto aizdevuma procentu izlietojums;

12. prasa sīki paskaidrot administrēšanas maksu, ko EIB saņēma no ES budžeta;

13. atkārto savu priekšlikumu, kas paredz, ka Eiropas Savienībai jākļūst par EIB locekli;

EIB finansējums Eiropas Savienībā

Globālā finanšu krīze un tās ietekme uz EIB

14. atzinīgi vērtē EIB koncentrēšanos uz trijām jomām, kurās krīze Eiropu skārusi visvairāk, proti, maziem un vidējiem uzņēmumiem, konverģences reģioniem un darbību klimata jomā;

15. atzīst EIB izšķirošo lomu MVU atbalstīšanā, it īpaši finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes laikā, un aicina EIB atvieglot savas globālās aizdevumu piešķiršanas shēmas mijiedarbību ar struktūrfondu līdzekļu piešķīrumiem;

16. norāda uz MVU nozīmi Eiropas ekonomikā un tādēļ atzinīgi vērtē MVU piešķirtā finansējuma palielināšanos laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam, tam sasniedzot EUR 30,8 miljardus, un atzīst, ka šī summa pārsniedz attiecīgajam laikposmam nosprausto mērķi — EUR 7,5 miljardus vidēji gadā; atzinīgi vērtē Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumenta izveidi 2010. gada martā, paredzot tam Komisijas un EIB finansējumu EUR 200 miljonu apmērā; tomēr uzsver grūtības, ar kurām nākas saskarties MVU, cenšoties saņemt kredītu, un šajā sakarībā aicina EIB vēl vairāk uzlabot pārredzamību aizdevumu piešķiršanā gadījumos, kad tiek izmantoti finanšu starpnieki; šajā sakarībā prasa noteikt finanšu starpniekiem skaidrus finansēšanas nosacījumus un stingrākus aizdevumu lietderības kritērijus; aicina noteikt EIB pienākumu katru gadu sniegt pārskatu par aizdevumu piešķiršanu MVU, tostarp novērtējumu attiecībā uz šo aizdevumu pieejamību un efektivitāti, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir paplašināt šādu aizdevumu izmantošanu;

17. iesaka EIB darbību padarīt mērķtiecīgāku, selektīvāku, efektīvāku un vairāk orientētu uz rezultātu; uzskata, ka aizdevumu piešķiršanā maziem un vidējiem uzņēmumiem tai par partneriem it īpaši jāizvēlas pārredzami un pārskatatbildīgi ar vietējo ekonomiku saistīti finanšu starpnieki; attiecībā uz aizdevumu piešķiršanu MVU uzskata, ka EIB savā interneta vietnē ir aktīvi jāatklāj informācija, it īpaši par piešķirtajām summām, piešķīrumu skaitu, aizdevumu saņēmušajiem reģioniem un rūpniecības nozarēm; uzskata, ka jāsniedz arī informācija par finanšu starpniekiem izvirzītajiem nosacījumiem;

18. atzinīgi vērtē to, ka — lai atvieglotu EIB aizdevumu programmu īstenošanu un likvīdo līdzekļu pārvaldību — ir panākta vienošanās par EIB piekļuvi ECB likvīdajiem līdzekļiem ar Luksemburgas Centrālās bankas starpniecību;

19. norāda, ka ES kohēzijas politikas konverģences mērķis ir viens no EIB pamatmērķiem; uzsver EIB kopīgi ar Komisiju veikto darbību pievienoto vērtību tehniskās palīdzības jomā (JASPERS), tādējādi nodrošinot papildu atbalstu un sviras efektu struktūrfondu līdzekļu piešķīrumiem;

20. mudina EIB arī turpmāk tiem reģioniem, uz kuriem attiecas konverģences mērķis, sniegt tehnisko palīdzību un līdzfinansējumu, kas tiem nepieciešams, lai apgūtu pieejamo līdzekļu lielāko daļu, it īpaši projektiem prioritārās jomās, piemēram, transporta infrastruktūras jomā, un citiem izaugsmi un nodarbinātību veicinošiem projektiem, ievērojot augstus sociālos, pārredzamības un vides standartus;

21. aicina EIB pilnībā saskaņot savas darbības ar ES mērķi ātri pāriet uz zemas CO₂ emisijas ekonomiku un pieņemt plānu pakāpeniski pārstāt piešķirt aizdevumus ar fosilo kurināmo saistītiem projektiem, tostarp aizdevumus ar oglēm kurināmām spēkstacijām, un palielināt centienus, lai paātrinātu pāreju uz atjaunīgo enerģiju un energoefektīvām tehnoloģijām;

22. pauž bažas par ilgstošo pārredzamības trūkumu globālo aizdevumu piešķiršanā un to uzraudzībā no nodokļu pārvaldības viedokļa un tādēļ uzskata, ka ir jāpanāk, ka aizdevumu saņēmēji neizmanto nodokļu oāzes vai citus paņēmienus, lai nelikumīgi izvairītos no nodokļu maksāšanas;

23. prasa labāk saskaņot EIB un EIF darbību, it īpaši lai EIF darbību tuvinātu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, un šajā sakarībā prasa optimizēt attiecīgo struktūru darba dalīšanu un to bilanču izmantošanu;

24. atzinīgi vērtē EIB grupas lēmumu kohēzijas politikas ietvaros ciešāk sadarboties ar Komisiju, īstenojot trīs kopīgās iniciatīvas — JESSICA, JEREMIE un JASMINE, kuru mērķis ir uzlabot kohēzijas politikas efektivitāti un lietderīgumu, kā arī stiprināt struktūrfondu sviras efektu; atzīst, ka minētā sadarbība ir izrādījusies lietderīga un izdevīga, it īpaši ekonomikas krīzes apstākļos;

EIB finansēšanas darbība pēc 2013. gada

25. uzskata, ka ir pienācis laiks būtiski palielināt stratēģiskās ilgtermiņa investīcijas Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas infrastruktūras un kohēzijas pamatjomām; šajā sakarībā prasa:

– nodrošināt Eiropas Parlamentam lielāku EIB darbības pārredzamību,

– nodrošināt Eiropas Parlamentam lielāku EIB pārskatatbildību,

– mērķtiecīgāk izmantot finanšu instrumentus;

26. mudina EIB pilnveidot savu darbības stratēģiju laikposmam pēc 2013. gada, to saskaņojot ar stratēģiju „Eiropa 2020”;

27. uzskata, ka stratēģijā „Eiropa 2020” atspoguļota interesanta un pozitīva pieeja finanšu instrumentiem; lai palielinātu to efektivitāti, aicina EIB un Komisiju paturēt prātā šādus mērķus: procedūru vienkāršošana un rezultātus palielinošo faktoru un EIB grupas katalītiskās ietekmes palielināšana, lai piesaistītu publiskos un privātos investorus;

28. aicina EIB sadarbības ar Komisiju kontekstā arī turpmāk lielu uzmanību piešķirt kopīgi ar Komisiju īstenotajām iniciatīvām, it īpaši kohēzijas politikas jomā; atzīst šo iniciatīvu nozīmi turpmākās attīstības veicināšanā, cita starpā nākamā plānošanas perioda — pēc 2013. gada — sagatavošanā;

29. mudina EIB noteikt prioritāros investīciju projektus, izmantojot tādas metodes kā izmaksu un ieguvumu analīze, lai panāktu pēc iespējas lielāku ietekmi uz IKP;

30. atbalsta augstas kvalitātes investorus, tādus kā EIB, it īpaši tādēļ, ka tiem ir atbilstīga kompetence inovatīvu instrumentu, piemēram, strukturētas finansēšanas mehānisma, riska dalīšanas finanšu mehānisma un Eiropas tīra transporta mehānisma, izmantošanā;

31. mudina plašāk izmantot ES līdzekļu piešķīrumus kopā ar EIB aizdevumiem, lai palielinātu pieejamo resursu atdevi, ar nosacījumu, ka jaunie finanšu instrumenti ir saprātīgi, integrēti un elastīgi;

32. uzskata, ka pašreizējā plānošanas laikposmā gūtā plašā pieredze finanšu instrumentu izveidē un izmantošanā ļaus gan Komisijai, gan EIB neaprobežoties ar sasniegto un ieviest jauninājumus, paplašinot piedāvāto produktu klāstu;

33. uzskata, ka EIB obligāciju emisijai pašfinansēšanas nolūkā, kā arī nākotnē paredzēto projektu obligāciju emisijai ir nepieciešami skaidri un nodalīti mērķi un juridiskais pamats;

34. norāda, ka EIB sev nodrošina finansējumu, sekmīgi emitējot kopīgas obligācijas, kuras garantē visas ES dalībvalstis;

35. atzinīgi vērtē ideju par projektu obligācijām, kuru mērķis ir palielināt to obligāciju kredītreitingu, kuras uzņēmumi emitē stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros un kuras izmanto Eiropas transporta, enerģētikas un IT infrastruktūras, kā arī videi nekaitīgas ekonomikas attīstības finansēšanai; uzskata, ka šāda projektu obligāciju emisija labvēlīgi ietekmētu kapitāla pieejamību ilgtspējīgām investīcijām izaugsmes un darba vietu izveides veicināšanai, papildinot dalībvalstu investīcijas un Kohēzijas fonda finansējumu; uzskata, ka šis instruments var paaugstināt atsevišķu projektu kredītreitingu un piesaistīt privāto finansējumu papildus dalībvalstu investīcijām un Kohēzijas fonda finansējumam;

36. tādēļ prasa Komisijai un EIB iesniegt konkrētus priekšlikumus projektu obligāciju izveidei; uzsver, ka šādu instrumentu izveidē pilnībā jāiesaista Parlaments, un prasa apsvērt iespēju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā kā galveno zaudējumu riska ierobežotāju paredzēt ES budžeta līdzekļu izmantošanu, EIB nosakot pakārtotā finansētāja lomu;

37. uzskata, ka acīmredzami nepieciešams EIB papildu finansējums šādās jomās: MVU, vidēja kapitalizācijas apjoma uzņēmumi un infrastruktūra, kā arī citi izaugsmi un nodarbinātību veicinoši projekti kā daļa no stratēģijas „Eiropa 2020”;

38. mudina EIB investēt kravu pārvadāšanā pa Eiropas dzelzceļu un citos Eiropas kravu pārvadājumu tīklos, galveno uzmanību pievēršot Vidusjūras, Melnās jūras un Baltijas jūras ostām, lai beidzot tās savienotu ar Eiropas tirgiem;

39. mudina EIB sniegt lielāku atbalstu TEN-T izveidei ar mērķi veicināt publiskā un privātā sektora investīciju piesaisti; uzskata, ka arī šajā gadījumā projektu obligācijas var kalpot kā investīciju instruments, kas papildina TEN-T fondam paredzētos budžeta līdzekļus; mudina turpmākās investīcijas koncentrēt TEN-T pārrobežu posmiem, lai optimizētu radīto Eiropas pievienoto vērtību;

40. mudina EIB investēt gāzes vadā Nabucco un citos svarīgos TEN-E projektos, kas nākotnē ļaus apmierināt ES pieprasījumu pēc enerģijas, dažādojot Eiropas enerģijas piegādātāju loku, uzlabojot tās politikas virzienu spektru un palīdzot tai pildīt saistības vides jomā;

EIB finansējums ārpus ES

EIB loma pievienošanās sarunvalstīs

41. uzskata, ka EIB pievienošanās sarunvalstīs veiktās darbības ietvaros vairāk jākoncentrējas uz energoefektivitātes pasākumiem, atjaunīgo enerģiju, vides infrastruktūru, TEN un TEN-E un PPP saskaņā ar augstiem sociālajiem, pārredzamības un vides standartiem un ka tai atbilstoši ES mērķiem klimata jomā par prioritāriem jānosaka ilgtspējīgi transporta veidi, it īpaši dzelzceļš;

42. uzskata, ka EIB jāsniedz tehniskā palīdzība pievienošanās sarunvalstīm, kā to paredz tās statūtu 18. pants;

EIB loma attīstībā

43. atzinīgi vērtē izmaiņas, kas saskaņā ar Lisabonas līgumu ieviestas EK līguma 209. pantā, lasot to kopā ar 208. pantu, kurš paredz, ka EIB atbilstīgi saviem statūtiem palīdz īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu Kopienas mērķus attīstības sadarbības politikas jomā;

44. atgādina, ka EIB finansēšanas stratēģijai un darījumiem jāatbalsta Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā minētie ES ārējās darbības vispārējie principi, mērķis ieviest un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, mērķis ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības un Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu parakstīto starptautisko nolīgumu ievērošana vides jomā; atgādina, ka visos attiecīgajos projektu posmos EIB ir jānodrošina atbilstība Orhūsas konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem;

45. atzinīgi vērtē Viedo personu koordinācijas komitejas secinājumus, saskaņā ar kuriem ir jāapsver iespēja izveidot ES platformu ārējai koordinācijai un attīstībai; tomēr mudina EIB un citas Eiropas institūcijas rūpīgi izpētīt šīs jaunās pieejas īstenošanas iespējas un tās ilgtermiņa ietekmi uz vispārējās ES ārējās darbības efektivitāti, lai nepieļautu, ka instrumentu izveide bez iepriekšējas mērķu un prioritāšu izvērtēšanas pavājina vispārējo attīstības politiku un tās mērķus;

46. atzinīgi vērtē priekšlikumu jaunajam lēmumam, kas pastiprinātu EIB spēju atbalstīt ES attīstības mērķus, reģionālos mērķus aizstātu ar horizontāliem augsta līmeņa mērķiem un paredzētu sagatavot darbības pamatnostādnes katram reģionam, uz kuru attiecas ārējais mandāts; atgādina nepieciešamību noteikt skaidras prioritātes, tostarp atjaunīgās enerģijas, pilsētu infrastruktūras, pašvaldību attīstības un vietējā līmeņa dalībnieku īpašumā esošo finanšu institūciju jomā;

47. EIB lomas pastiprināšanai attīstībā iesaka šādus pasākumus:

a) iedalīt lielāku skaitu īpaši norīkotu speciālistu, kuriem ir nepieciešamās iemaņas darbam ar attīstības jautājumiem un jaunattīstības valstīm, kā arī palielināt trešās valstīs strādājošo darbinieku skaitu,

b) palielināt vietējā līmeņa dalībnieku līdzdalību projektos,

c) piešķirt papildu līdzekļus projektiem, kas īpaši paredzēti attīstības veicināšanai,

d) piešķirt vairāk subsīdiju,

e) izpētīt iespēju visas EIB trešās valstīs veiktās darbības sagrupēt vienkopus;

48. iesaka EIB koncentrēties uz investīcijām atjaunīgās enerģijas projektos jaunattīstības valstīs, īpašu uzmanību pievēršot Subsahāras Āfrikai;

EIB sadarbība ar starptautiskām, reģionālām un valsts finanšu institūcijām

49. atzīst, ka ES īstenotās politikas atbalsta nolūkā būtu jāpastiprina EIB sadarbība ar daudzpusējām attīstības bankām, reģionālajām attīstības bankām, Eiropas divpusējās attīstības aģentūrām un jaunattīstības valstu publiskajām un privātajām finanšu institūcijām;

50. uzskata — lai palielinātu līdzekļu izlietošanas efektivitāti un mērķtiecīgāk piešķirtu līdzekļus atbilstoši konkrētajām vietējām vajadzībām, ir nepieciešama labāka sadarbība, pastāvot tiem pašiem apstākļiem un pamatojoties uz savstarpīgumu attiecībās ar reģionālajām un valsts finanšu institūcijām;

51. mudina parakstīt saprašanās memorandu, ko pašlaik apspriež EIB, ERAB un Komisija, lai uzlabotu sadarbību visās tajās valstīs ārpus ES, kurās savas darbības veic minētās institūcijas, un sasniegtu divkāršu mērķi — saskaņot aizdevumus savstarpēji un ar ES politikas mērķiem, piemēram, sociālās kohēzijas un vides aizsardzības jomā;

Ārzonas finanšu centri

52. aicina EIB noteikt finanšu starpniekiem skaidrus finansēšanas nosacījumus un ziņot par pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanas jomā sasniegto progresu, it īpaši gadījumos, kad finanšu starpnieku pakalpojumi tiek izmantoti aizdevumu piešķiršanā; uzskata, ka EIB regulāri jāpielāgo sava politika un jāieņem stingrāka nostāja attiecībā uz ārzonas finanšu centriem, savā darbībā ejot tālāk par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas paredzēti saistībā ar ESAO sarakstiem, un ņemot vērā visas jurisdikcijas, kuras varētu pieļaut likumīgu vai nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

53. uzskata, ka nepietiek tikai ar paļaušanos uz to ārzonas finanšu centru sarakstu, ko izveidojusi ESAO, un ka līdz brīdim, kad ES būs sagatavojusi pati savu sarakstu, jāizmanto visi starptautiski atzītie saraksti; tomēr uzskata, ka EIB būtu pašai jāveic to jurisdikciju neatkarīga novērtēšana un uzraudzība, kuras atsakās sadarboties, un regulāri jāpublisko šādas novērtēšanas rezultāti kā papildinājums starptautisko un ES atskaites sarakstu analīzēm;

54. uzskata, ka EIB nevajadzētu piedalīties nevienā darbībā, kas tiek īstenota ar tādu jurisdikciju starpniecību, kuras atsakās sadarboties saskaņā ar ESAO, darba grupas finanšu darbības jautājumos (FATF) un citu attiecīgo starptautisko organizāciju rīcībā esošo informāciju, kā arī saskaņā ar pašas bankas veiktās neatkarīgās novērtēšanas un uzraudzības rezultātā iegūto informāciju;

55. uzskata — lai nodrošinātu, ka EIB finansēšanas darbības nekādi neveicina nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai naudas atmazgāšanu, tai ir ļoti stingri jāīsteno atjauninātā un publiskotā politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas atsakās sadarboties, un ārzonas finanšu centriem;

56. prasa EIB gada pārskatā Parlamentam ietvert sīkāku informāciju par to, kā tiek īstenota politika attiecībā uz ārzonas finanšu centriem, it īpaši norādot neatbilstības dēļ noraidīto pieteikumu skaitu un atbilstības panākšanas nolūkā uzņēmumu prasīto un īstenoto darbības pārvietošanas gadījumu skaitu;

57. aicina EIB arī turpmāk proaktīvi un laikus atklāt ar projektiem saistīto informāciju, tostarp pašas veiktos novērtējumus par projektu ietekmi uz vidi, sociālo jomu, cilvēktiesībām un attīstību, uzraudzības ziņojumus un ex post novērtēšanas ziņojumus;

58. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai, Pasaules Bankas grupai, visām reģionālajām attīstības bankām, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0156.
[2] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0223.

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskatu
(2010/2248(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jean-Pierre Audy

IEROSINĀJUMI

Budžeta kontroles komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzskata, ka ir pienācis laiks būtiski palielināt stratēģiskās ilgtermiņa investīcijas Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas infrastruktūras un kohēzijas pamatjomām; šajā sakarībā prasa:

– nodrošināt Eiropas Parlamentam lielāku EIB darbības pārredzamību,

– nodrošināt Eiropas Parlamentam lielāku EIB pārskatatbildību,

– mērķtiecīgāk izmantot finanšu instrumentus;

2. atbalsta augstas kvalitātes investorus, tādus kā EIB, it īpaši tādēļ, ka tiem ir atbilstīga kompetence inovatīvu instrumentu, piemēram, strukturētas finansēšanas mehānisma, riska dalīšanas finanšu mehānisma un Eiropas tīra transporta mehānisma, izmantošanā;

3. piekrīt tam, ka EIB obligāti jāsaglabā AAA reitings;

4. atkārtoti aicina piemērot EIB prudenciālo regulatīvo uzraudzību, lai pārraudzītu tās finanšu stāvokli un nodrošinātu darbības rezultātu precīzu novērtējumu un atbilstību pareizas uzņēmējdarbības prakses noteikumiem;

5. ierosina šo regulatīvo uzraudzību uzticēt:

i) Eiropas Centrālajai bankai, pamatojoties uz LES 127. panta 6. punktu,

ii) vai arī — ja tas nav iespējams un pamatojoties uz EIB izvēli, — Eiropas Banku iestādei kopā ar vienu vai vairākiem dalībvalstu regulatoriem vai bez tiem, vai neatkarīgam revidentam;

6. prasa Komisijai līdz 2011. gada 30. novembrim iesniegt Parlamentam EIB prudenciālās uzraudzības iespējamo variantu juridisko analīzi;

7. ņemot vērā EIB kvalificētos cilvēkresursus un kompetenci lielu infrastruktūras projektu finansēšanā, ierosina, lai Komisija sadarbībā ar EIB veiktu stratēģiskas pārdomas par investīciju finansēšanu, neizslēdzot nekādus iespējamos scenārijus, tai skaitā subsīdijas, EIB kapitālā iemaksāto dalībvalstu līdzekļu atmaksāšanu, Savienības parakstīšanos uz EIB kapitālu, aizdevumus, inovatīvus instrumentus, finanšu plānošanu un pārvaldību, kas virzīta uz tādiem ilgtermiņa projektiem, kuri nesniedz tūlītējus rezultātus, garantiju shēmu pilnveidošanu, investīciju iedaļas izveidi Savienības budžetā, finanšu konsorcijus starp Eiropas, valsts un vietējām iestādēm, publisko un privāto partnerību u.c.;

8. tomēr atgādina savu brīdinājumu un bažas par to, ka no budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ir izslēgti daži no EIB īstenotās Eiropas programmu un līdzekļu pārvaldības elementiem, līdz ar to radot īpašas prasības attiecībā uz Komisijas un EIB darba koordināciju un apgrūtinot pārskata gūšanu par darba rezultātiem; vēl aizvien uzstāj, lai EIB tam sniedz pilnīgu informāciju par darbības rezultātiem: nospraustajiem un sasniegtajiem mērķiem, iespējamo noviržu iemesliem un veikto novērtējumu rezultātiem; aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par procedūru koordināciju ar EIB un to efektivitāti;

9. aicina Komisiju iegūt no EIB pārskatu par darbībām, kuras būtiski ietekmē rezultātu un kuras tiek garantētas ar ES budžeta līdzekļiem;

10. uzsver, ka ES budžeta garantijas EIB piešķirtajiem aizdevumiem 2009. gada beigās sasniedza EUR 19,2 miljardus; uzsver, ka ES budžetā šī summa ir būtiska, un sagaida sīku paskaidrojumu par risku, kas ar to saistīts; uzskata, ka EIB būtu jāpaskaidro arī no šīs lielās garantiju summas iegūto aizdevuma procentu izlietojums;

11. prasa sīki paskaidrot administrācijas maksu, ko EIB saņēma no ES budžeta;

12. atzinīgi vērtē izmaiņas, kas saskaņā ar Lisabonas līgumu ieviestas EK līguma 209. pantā, lasot to kopā ar 208. pantu, kurš paredz, ka EIB atbilstīgi saviem statūtiem palīdz īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu Kopienas mērķus attīstības sadarbības politikas jomā;

13. atgādina, ka EIB finansēšanas stratēģijai un darījumiem jāatbalsta Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā minētie ES ārējās darbības vispārējie principi, mērķis ieviest un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, mērķis ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības un Eiropas Kopienas vai tās dalībvalstu parakstīto starptautisko nolīgumu ievērošana vides jomā; atgādina, ka visos attiecīgajos projektu posmos EIB ir jānodrošina atbilstība Orhūsas konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem;

14. iesaka EIB lomu padarīt mērķtiecīgāku, selektīvāku, efektīvāku un vairāk orientētu uz rezultātu; uzskata, ka aizdevumu piešķiršanā maziem un vidējiem uzņēmumiem tai par partneriem it īpaši jāizvēlas pārredzami un pārskatatbildīgi ar vietējo ekonomiku saistīti finanšu starpnieki; uzskata, ka attiecībā uz aizdevumu piešķiršanu MVU EIB savā interneta vietnē ir aktīvi jāatklāj informācija, it īpaši par piešķirtajām summām, piešķīrumu skaitu, aizdevumu saņēmušajiem reģioniem un rūpniecības nozarēm; uzskata, ka jāsniedz arī informācija par finanšu starpniekiem izvirzītajiem nosacījumiem;

15. prasa EIB finanšu tirgū konstatētajā vidējā garantiju atlīdzināšanas apmērā atlīdzināt tās garantijas, ko ES tai nodrošina tādu zaudējumu gadījumā, kurus rada aizdevumi un garantijas, kas tiek piešķirti ārpus ES īstenotiem projektiem; uzskata, ka Revīzijas palātai ir jāpārbauda garantijas, ko Eiropas Savienība sniedz EIB, un to atlīdzināšana;

16. atkārto savu priekšlikumu, kas paredz, ka Eiropas Savienībai jākļūst par EIB locekli;

17. aicina EIB noteikt finanšu starpniekiem skaidrus finansēšanas nosacījumus un ziņot par pārredzamības un pārskatatbildības palielināšanas jomā sasniegto progresu, it īpaši gadījumos, kad finanšu starpnieku pakalpojumi tiek izmantoti aizdevumu piešķiršanā; uzskata, ka EIB regulāri jāpielāgo sava politika un jāieņem stingrāka nostāja attiecībā uz ārzonu finanšu centriem, savā darbībā ejot tālāk par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas paredzēti saistībā ar ESAO sarakstiem, un ņemot vērā visas jurisdikcijas, kuras varētu pieļaut likumīgu vai nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Zigmantas Balčytis, Andrea Češková, Jorgo Chatzimarkakis, Martin Ehrenhauser, Jens Geier, Gerben-Jan Gerbrandy, Ingeborg Gräßle, Iliana Ivanova, Bogusław Liberadzki, Monica Luisa Macovei, Søren Bo Søndergaard

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zuzana Brzobohatá, Derk Jan Eppink, Christofer Fjellner, Edit Herczog, Ivailo Kalfin, Derek Vaughan

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

László Surján

Juridisks paziņojums - Privātuma politika