Procedūra : 2010/2207(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0079/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0079/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 07/06/2011 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0251

ZIŅOJUMS     
PDF 163kWORD 98k
23.3.2011
PE 452.542v02-00 A7-0079/2011

par starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar Lisabonas līgumu

(2010/2207(INI))

Transporta un tūrisma komiteja

Referents: Brian Simpson

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar Lisabonas līgumu

(2010/2207(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu(1) (turpmāk — pamatnolīgums),

–   ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES un ASV gaisa satiksmes nolīgumu(2),

–   ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par sarunu uzsākšanu saistībā ar Pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Kanādu(3),

–   ņemot vērā 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju par Eiropas Kopējās gaisa telpas izveidi(4),

–   ņemot vērā 2007. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Amerikas Savienoto Valstu, no otras puses, gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu(5),

–   ņemot vērā 2006. gada 17. janvāra rezolūciju par Kopienas aviācijas ārējās politikas programmas attīstīšanu(6),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu” (COM(2005)0079),

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0079/2011),

A. tā kā pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu ar Parlamentu tika veikta tikai apspriešanās;

B.  tā kā attiecībā uz nolīgumiem jomās, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra, tagad ir nepieciešama Parlamenta piekrišana;

C. tā kā, Komisijai veicot sarunas par nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par visiem procedūras posmiem(7);

D. tā kā pamatnolīgumam vajadzētu nodrošināt, ka iestāžu pilnvaras un prerogatīvas tiek īstenotas pēc iespējas efektīvāk un pārredzamāk;

E.  tā kā Komisija pamatnolīgumā apņēmusies respektēt vienlīdzīgas attieksmes principu pret Parlamentu un Padomi likumdošanas un budžeta jautājumos, jo īpaši attiecībā uz iespēju piedalīties sanāksmēs un dokumentu, kā arī citas informācijas nosūtīšanu,

Ievads

1.  uzskata, ka vispusīgi gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt ievērojamu labumu pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām, nodrošinot piekļuvi tirgum un regulatīvu konverģenci un tādējādi veicinot godīgu konkurenci, tostarp attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem;

2.  atzīst, ka horizontāli nolīgumi, ar kuriem pašreizējos divpusējos nolīgumus pielāgo Kopienas tiesībām, ir nepieciešami, lai panāktu juridisku skaidrību un citus ieguvumus attiecībā uz vienkāršošanu un nodrošinātu, ka visas Savienības aviosabiedrības varēs izmantot vienādas tiesības;

3.  norāda, ka lidojumu drošuma standarti ir ārkārtīgi nozīmīgi pasažieriem, apkalpēm un gaisa transporta nozarei kopumā, un tāpēc atbalsta lidojumu drošuma nolīgumu noslēgšanu ar valstīm, kurās ir ievērojama lidaparātu ražošanas rūpniecība, ņemot vērā izmaksu ietaupījumu un konsekventi augstus standartus, ko var panākt, minimizējot novērtējumu, testu un pārbaužu dublēšanos;

4.  pauž nožēlu par to, ka Padome vēl nav piešķīrusi Komisijai pilnvaras sarunām par vispusīgu gaisa transporta nolīgumu ar tādiem svarīgiem tirdzniecības partneriem kā Ķīnas Tautas Republika un Indija; uzskata, ka šī nepilnība arvien vairāk kaitē Savienības interesēm, it īpaši ņemot vērā šo valstu ekonomikas straujo izaugsmi;

5.  norāda, ka Komisijas jaunākajā to valstu sarakstā, ar kurām notiek sarunas par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu, nav iekļautas tādas svarīgas valstis kā Japāna un Krievijas Federācija;

6.  pauž bažas par neatrisināto jautājumu saistībā ar lidojumiem pāri Sibīrijai; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp risināt šo jautājumu kontekstā ar sarunām par Krievijas pievienošanos PTO, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem starp ES aviosabiedrībām;

Nolīguma novērtēšanas kritēriji

7.  uzsver, ka katrās sarunās ir jāizvērtē, kādu labumu dotu nolīguma drīzāka noslēgšana salīdzinājumā ar ilgāku sarunu veikšanu, cenšoties panākt vērienīgāku rezultātu;

8.  norāda, ka piekrišanas saņemšanai iesniegto vispusīgo nolīgumu novērtēšanā Parlaments centīsies izmantot konsekventu standartu kopumu; it īpaši norāda, ka šā novērtējuma gaitā Parlaments vairāk uzmanības pievērsīs šādu faktoru īstenošanas pakāpei — tirgus pieejamības un ieguldījumu iespēju ierobežojumu mazināšana līdzsvarotā veidā, stimuli sociālo un vides standartu uzturēšanai un uzlabošanai, pienācīgi aizsargpasākumi datu aizsardzībai un privātumam, drošuma un drošības standartu savstarpējas atzīšanas iekļaušana un pasažieru tiesību nodrošināšana augstā līmenī;

9.  uzskata, ka ir steidzami nepieciešami pasaules mēroga datu aizsardzības un privātuma standarti un ka Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcijā norādītie kritēriji sniedz pienācīgu paraugu šādam nolīgumam; norāda, ka Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma šādu pasaules mēroga standartu izstrādāšanā;

10. pievērš uzmanību tam, ka arvien nozīmīgāka kļūst aviācijas nozares loma globālās sasilšanas veicināšanā, un uzskata, ka nolīgumos būtu jāiekļauj apņemšanās Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas ietvaros kopīgi strādāt pie tā, lai mazinātu lidaparātu emisiju, kā arī mērķis uzlabot tehnisko sadarbību tādās nozarēs kā klimata zinātne (CO2 un citas ar klimatu saistītas emisijas atmosfērā), pētniecība un tehnoloģiju izstrāde un degvielas izmantošanas efektivitāte;

11. uzsver, ka dažādi aviācijas regulējuma aspekti, tai skaitā trokšņa un nakts reisu ierobežojumi, ir jānosaka vietējā līmenī, pilnībā ievērojot godīgas konkurences un subsidiaritātes principus; aicina Komisiju šos jautājumus koordinēt Eiropas līmenī, ņemot vērā dalībvalstu tiesību aktus, kā arī „līdzsvarotas pieejas” principu, kā to formulējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;

12. aicina Komisiju izmantot gaisa transporta nolīgumus, lai veicinātu atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem sociālo tiesību jomā, jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās ietvertajiem darba standartiem (SDO 1930.–1999. g.), ESAO pamatnostādnēm daudznacionālajiem uzņēmumiem (1976. g., pārskatītas 2000. g.) un 1980. gada Romas Konvencijai par līgumsaistībām piemērojamo likumu;

13. norāda, ka drošuma nolīgumu gadījumā kritērijos ietver sertifikācijas un procedūru pilnīgu savstarpēju atzīšanu, apmaiņu ar datiem par drošumu, kopīgas inspekcijas, paplašinātu regulatīvo sadarbību un tehniska līmeņa apspriedes, lai atrisinātu problēmas jau pirms strīdu izšķiršanas mehānisma izmantošanas;

Procedūra

14. uzsver, ka, lai varētu pieņemt lēmumu par to, vai sniegt piekrišanu sarunu noslēgumā, Parlamentam ir jāseko līdzi sarunu procesam jau kopš sākuma; uzskata, ka arī citu iestāžu interesēs ir agrīnā posmā identificēt un atrisināt pietiekami nozīmīgas problēmas, kuru dēļ Parlaments varētu nesniegt piekrišanu;

15. atgādina, ka jau 2005. gada pamatnolīgumā Komisijai bija paredzēts pienākums sniegt Parlamentam laicīgu un skaidru informāciju par starptautisku sarunu sagatavošanu, īstenošanu un pabeigšanu; norāda, ka 2010. gada oktobrī pārskatītajā pamatnolīgumā īpaši tiek norādīts uz to, ka Parlamentam jau no paša sākuma regulāri un vajadzības gadījumā ievērojot nepieciešamo konfidencialitāti jāsaņem pilnīga informācija par procedūras gaitu visos sarunu posmos;

16. sagaida, ka Komisija sniegs Parlamenta atbildīgajai komitejai informāciju par nodomu ierosināt sarunas par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu vai grozīšanu, sarunu direktīvu projektus, apspriežamo tekstu projektus un parafēšanai sagatavoto dokumentu, kā arī citus attiecīgus dokumentus un informāciju; sagaida, ka Parlamenta loma attiecībā uz starptautisku gaisa transporta nolīgumu visiem turpmākajiem grozījumiem būs skaidri noteikta attiecīgajā nolīgumā;

17. norāda, ka iepriekšminētā informācija saskaņā ar pamatnolīguma 24. pantu Parlamentam jāsaņem tādā veidā, lai tas vajadzības gadījumā varētu darīt zināmu savu nostāju; kategoriski prasa Komisijai sagatavot Parlamentam ziņojumu par to, kādā veidā Parlamenta nostājas ir ņemtas vērā;

18. atzīst, ka, ja Parlaments saņem sensitīvu informāciju par notiekošajām sarunām, tam ir pienākums nodrošināt konfidencialitāti;

19. norāda, ka saskaņā ar Reglamentu Parlaments, „pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu un izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, (..) var ieteikumus pieņemt un prasīt, lai tos ņem vērā pirms izskatāmā starptautiskā nolīguma slēgšanas” (90. panta 4. punkts);

20. atzīst, ka gaisa transporta nolīgumos būtiska loma bieži ir apvienotajai komitejai, jo īpaši attiecībā uz tiesiskā regulējuma konverģenci; atzīst, ka daudzos gadījumos tā ir elastīgāka un efektīvāka lēmumu pieņemšanas metode nekā centieni iekļaut šādus punktus pašā nolīgumā; tomēr uzsver, ka ir svarīgi, lai Parlaments saņemtu pilnīgu un laicīgu informāciju par dažādu apvienoto komiteju darbu;

21. prasa Komisijai informācijas plūsmas uzturēšanas nolūkā regulāri un ne retāk kā reizi trijos gados iesniegt Parlamentam ziņojumus, tajos ietverot spēkā esošo nolīgumu priekšrocību un trūkumu analīzi; norāda, ka tas ļautu Parlamentam efektīvāk novērtēt turpmākos nolīgumus;

22. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0366.

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0239.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0144.

(4)

OV C 74E, 20.03.2008., 506. lpp.

(5)

OV C 301E, 13.12.2007., 143. lpp.

(6)

OV C 287E, 24.11.2006., 84. lpp.

(7)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punkts.


PASKAIDROJUMS

Ievads

Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, palielināja to gadījumu skaitu, kad nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautiska nolīguma noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad ir šajā kategorijā, jo tie ietilpst jomā, uz kuru attiecas parastā likumdošanas procedūra(1). Agrāk ar Parlamentu par šādiem nolīgumiem tikai apspriedās.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, Transporta un tūrisma komiteja nolēma sagatavot patstāvīgu ziņojumu, nosakot dažus vispārīgus principus gaisa transporta nolīgumu novērtēšanas jomā gan attiecībā uz saturu, gan procedūrām, ko komiteja varētu izmantot, lai nodrošinātu attiecīgu informācijas saņemšanu sarunu laikā un iespēju paust savu viedokli pienācīgu laiku pirms tam, kad jāsniedz jā/nē atbilde attiecībā uz piekrišanu.

Nolīgumu veidi

Gaisa transporta nolīgumu jomā var izšķirt trīs plašas kategorijas:

· horizontāli nolīgumi, ar kuriem dalībvalstu un kādas trešās valsts divpusējus gaisa transporta nolīgumus pielāgo Kopienas tiesībām;

· vispusīgi nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai globāliem partneriem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un palīdzētu reformēt starptautisko civilo aviāciju, vienlaikus veicinot Eiropas regulējumu un nozari;

· drošuma nolīgumi, kuru mērķis ir nodrošināt augstu civilās aviācijas drošuma līmeni visā pasaulē un minimizēt ekonomisko slogu, novēršot pārbaužu nevajadzīgu dublēšanos.

Pastāv vienprātība, ka gaisa transporta nolīgumi ar trešām valstīm kopumā ir vērtējami pozitīvi. Ir skaidrs, ka horizontāli nolīgumi, ar ko īsteno Eiropas Kopienu Tiesas 2002. gada 5. novembra nolēmumu(2), ir vajadzīgi, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Tie arī garantē vienādas tiesības visām Savienības aviosabiedrībām, vienlaikus vienkāršojot sistēmu, ko veido daudzie atsevišķu dalībvalstu iepriekš noslēgtie nolīgumi.

Tāpat vispusīgi nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt būtisku labumu, piedāvājot pasažieriem un kravu pārvadātājiem uzlabotus pakalpojumus gan attiecībā uz dažādību, gan izmaksām, vienlaikus sniedzot aviosabiedrībām jaunas iespējas un uzlabojot konkurētspēju. Turklāt tiesiskā regulējuma konverģence var ievērojami veicināt godīgu konkurenci, jo īpaši attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem.

Šajā sakarā Padome diemžēl vēl nav piešķīrusi Komisijai pilnvaras uzsākt sarunas ar nozīmīgiem tirdzniecības partneriem Āzijā, tostarp ar Ķīnas Tautas Republiku un Indiju, lai gan tas tika ierosināts jau 2005. gadā. Šā reģiona ekonomiskā izaugsme padara šādus līgumus aizvien nozīmīgākus. Tāpēc Parlamentam vajadzētu aicināt Padomi atzīt, ka nolīgums starp Savienību un kādu no šīm jaunietekmes valstīm būtu daudz vērtīgāks nekā tāds nolīgums, ko varētu panākt divpusējās sarunās.

Drošuma nolīgumi samazinātu novērtējumu, testu un pārbaužu dublēšanos (ja vien nepastāv būtiskas regulējuma atšķirības), vienlaikus ļaujot ES un citiem nozīmīgiem lidaparātu ražotājiem savstarpēji paļauties uz partneru sertifikācijas sistēmām. Ir skaidrs, kas tas ir vēlams, jo palīdzētu samazināt izmaksas un nodrošināt augstus standartus.

Kritēriji

Tomēr šādu nolīgumu vispārējo vēlamību nevajadzētu uzskatīt par viedokli, ka jebkurš nolīgums ir labs. Tā vietā gan Komisijai kā sarunu veicējai, gan Parlamentam un Padomei kā iestādēm, kurām jāapstiprina sarunu rezultāti, ir jānovērtē, vai konkrētais nolīgums ir pietiekami vērienīgs un līdzsvarots vai varbūt nolīguma noslēgšanu labāk atlikt, cenšoties panākt labāku rezultātu.

Jo īpaši attiecībā uz vispusīgiem nolīgumiem ir iespējams paredzēt pārbaudes punktu sarakstu, ko par konkrētiem nolīgumiem atbildīgie referenti varētu izmantot, lai nodrošinātu konsekventu pieeju dažādu līgumu izvērtēšanā. Pārbaudes punktu sarakstā varētu iekļaut šādus aspektus:

· tirgus atvēršanas ātrums un atvērtības pakāpe;

· ieguldījumu ierobežojumu mazināšana laicīgi un līdzsvarotā veidā;

· sociālo un vides standartu saskaņošana virzienā uz to partneri, kuram ir stingrākas prasības;

· Eiropas datu aizsardzības un privātuma standartu aizsargāšana. Tas nozīmē nodrošināt, lai uz jebkuru personas datu nosūtīšanu attiektos nepieciešamie aizsargpasākumi ES pilsoņiem, procesuālo garantiju un aizstāvības tiesību ievērošana un atbilstība datu aizsardzības tiesību aktiem;

· valsts atbalsta ierobežošana, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu konkurenci;

· drošuma un drošības standartu savstarpēja atzīšana, ideālā gadījumā īstenojot „vienas pieturas drošību” (t. i., tranzīta pasažieri, bagāžas un kravas tiktu atbrīvoti no jebkādiem papildu drošības pasākumiem);

· pasažieru tiesību politikas saskaņošana, lai nodrošinātu visaugstākos iespējamos standartus.

Tāpat attiecībā uz drošuma nolīgumiem ir svarīgi tiekties pēc pilnīgas savstarpējas atzīšanas, lai vienas puses atbilstība attiecīgajiem tiesību aktiem būtu līdzvērtīga atbilstībai otras puses tiesību aktiem un katras puses sertifikācijas prakse un procedūras nodrošinātu līdzvērtīgu atbilstības apliecinājumu. Lai saglabātu savstarpēju uzticēšanos, tas var ietvert kopīgas pārbaudes, izmeklēšanas, drošuma datu apmaiņu (par lidaparātu pārbaudēm un ar negadījumiem saistīto informāciju), lielāku regulatīvo sadarbību un apspriešanos tehniskajā līmenī, lai atrisinātu problemātiskos jautājumus, pirms tie izvēršas par nopietnām domstarpībām.

Skaidrs, ka nevar prasīt, lai katrs nolīgums atbilstu visiem sarakstā minētajiem pārbaudes punktiem. Bieži vien būs nepieciešams uzticēšanos palielināt pakāpeniski, sadalot attiecīgos jautājumus vai sarunas secīgos posmos. Tā vietā tiek ierosināts izveidot kritēriju sistēmu, attiecībā pret kuru varētu novērtēt konkrētos nolīgumus.

Process

Lai varētu pieņemt pamatotu lēmumu attiecībā uz piekrišanas sniegšanu pēc sarunu pabeigšanas, Parlamentam ir jāseko sarunu procesam kopš paša sākuma. Tāpat kā teroristu finansējuma izsekošanas programmas gadījumā arī šajā gadījumā Komisijas un Padomes interesēs ir jebkādas pietiekami nozīmīgas problēmas, kuru dēļ Parlaments varētu nesniegt piekrišanu, identificēt un atrisināt jau agrīnā posmā, negaidot sarunu pabeigšanu. Tas nozīmē, ka Parlamentam un tā komitejām vajadzētu meklēt veidus, kā pārliecināties, ka Komisija ir informēta par kritērijiem, ko Parlaments izmantos, lai novērtētu nolīgumu un tā elementus, kuri varētu izrādīties nepieņemami.

Jau saskaņā ar 2005. gada pamatnolīgumu Komisija ir piekritusi, ka tā „skaidri un savlaicīgi informē Parlamentu, gan nolīgumu sagatavošanas posmā, gan veicot un noslēdzot starptautiskas sarunas. Šī informācija aptver sarunu priekšrakstu projektus, pieņemtos sarunu priekšrakstus, turpmāko sarunu gaitu un sarunu noslēgumu.” Šie pasākumi ir pastiprināti un precizēti 2010. gada 20. oktobrī pārskatītajā nolīgumā.

Saskaņā ar šā pārskatītā nolīguma 3. pielikumu Komisijai (jo īpaši Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātam (MOVE ĢD)) jāinformē Parlaments par nodomu ierosināt sarunas, jāsniedz sarunu priekšrakstu projekts, grozījumu projekti, sarunu tekstu projekti, saskaņotie panti, parafēšanas datums un parafēšanai sagatavotā nolīguma teksts kopā ar citiem attiecīgiem dokumentiem un informāciju par nolīgumu iespējamo apturēšanu vai pārveidošanu.

Tāpat kā tas darīts jau agrāk, Transporta un tūrisma komiteja varētu periodiski organizēt aiz slēgtām durvīm mutisku informācijas saņemšanu no MOVE ĢD sarunu veicējiem, tādējādi ļaujot ar apspriežamo tēmu visciešāk saistītajiem deputātiem uzzināt pašreizējo stāvokli sarunās, vienlaikus ievērojot informācijas konfidencialitāti. Tāpat atbilstoši pasākumi būtu vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka konfidenciāli dokumenti ir pieejami tikai tiem, kuriem tas ir nepieciešams darba vajadzībām, un ar nosacījumu, ka ierobežotā piekļuve dokumentam tiek ievērota.

Saskaņā ar Reglamentu Parlaments, „pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu un izskatījis visus atbilstošos priekšlikumus, (..) var ieteikumus pieņemt un prasīt, lai tos ņem vērā pirms izskatāmā starptautiskā nolīguma slēgšanas” (90. panta 4. punkts). Turklāt 81. panta 3. punkts paredz, ka „atbildīgā komiteja, lai veicinātu pozitīvu procedūras iznākumu, var pieņemt lēmumu iesniegt Parlamentam starpposma ziņojumu par Komisijas priekšlikumu kopā ar rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir ieteikumi par ierosinātā akta grozīšanu vai īstenošanu.”

Šajā posmā vēl nav zināms, kādā apjomā Transporta un tūrisma komiteja vēlēsies izmantot šīs oficiālās pilnvaras. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā izdosies saglabāt un uzlabot pašreizējo konstruktīvo dialogu starp komiteju un MOVE ĢD. Šādos apstākļos var būt lietderīgāk piešķirt prioritāti neformālākiem kanāliem, informējot par deputātu prioritātēm vai bažām. Tomēr var rasties arī situācijas, kurās, ņemot vērā attiecīgā nolīguma vai tā radīto jautājumu politisko nozīmību, būtu vēlams plenārsēdē pieņemt skaidru nostāju.

Secinājums

Lisabonas līgumā paredzētās jaunās Parlamenta pilnvaras nosaka arī jaunus pienākumus nodrošināt, lai Parlaments un tā atbildīgā komiteja būtu labi informēti par tādu nolīgumu sagatavošanu, par kuriem tam vēlāk lūgs sniegt piekrišanu. Tas nozīmē attiecīgu atbildību ciešāk uzraudzīt sarunu gaitu. Lai gan šā uzdevuma efektīvas un lietderīgas izpildes konkrētais mehānisms katra nolīguma gadījumā būs atšķirīgs, iepriekšminētās iespējas var uzskatīt par pamatu, no kura izvēlēties kritērijus, ņemot vērā katra nolīguma attiecīgos apstākļus.

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) daļa.

(2)

Lieta C-466/98.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

15.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

39

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Gesine Meissner, Hella Ranner, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Debora Serracchiani, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Artur Zasada, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Philip Bradbourn, Spyros Danellis, Isabelle Durant, Tanja Fajon, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Ioan Mircea Paşcu, Dominique Riquet, Alfreds Rubiks, Sabine Wils

Juridisks paziņojums - Privātuma politika