Ziņojums - A7-0085/2011Ziņojums
A7-0085/2011

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu (pārstrādāta redakcija)

24.3.2011 - (COM(2009)0554 – C7‑0248/2009 – 2009/0165(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Sylvie Guillaume
(Pārstrādāšana – Reglamenta 87. pants)


Procedūra : 2009/0165(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0085/2011

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2009)0554 – C7‑0248/2009 – 2009/0165(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0554),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 63. panta pirmās daļas 1) punkta d) apakšpunktu un 2) punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0248/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 78. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu[1],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2010. gada 2. februāra vēstuli Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0085/2011),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Būtu jāpiešķir līdzekļi no Eiropas Bēgļu fonda un Eiropas patvēruma atbalsta biroja, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem saistībā ar Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas otrajā posmā noteikto standartu īstenošanu, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar īpašu un nesamērīgu noslogojumu to patvēruma sistēmām saistībā ar to ģeogrāfisko vai demogrāfisko situāciju.

(8) Līdzekļi ir jāpiešķir no Eiropas Bēgļu fonda un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, inter alia, lai sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstu centieniem saistībā ar Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas otrajā posmā noteikto standartu īstenošanu, jo īpaši atbalstot tās dalībvalstis, kas saskaras ar īpašu un nesamērīgu noslogojumu to patvēruma sistēmām saistībā ar to ģeogrāfisko vai demogrāfisko situāciju. Dalībvalstīs, kurās pieņem neproporcionāli lielu patvēruma pieteikumu skaitu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, izmantojot Eiropas Bēgļu fondu un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, nekavējoties attiecīgi jāmobilizē finansiāls atbalsts un administratīvais/tehniskais atbalsts, lai tās spētu pildīt šo direktīvu.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šīs direktīvas mērķis būtu veicināt Hartas 1., 18., 19., 21., 24. un 47. panta piemērošanu, un tā ir attiecīgi jāīsteno.

(13) Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šīs direktīvas mērķis būtu veicināt Hartas 1., 4., 18., 19., 21., 24. un 47. panta piemērošanu, un tā ir attiecīgi jāīsteno.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Dalībvalstīm ir pilnībā jāievēro nerepatriēšanas princips un patvēruma tiesības, kas nozīmē iespējas izmantot patvēruma piešķiršanas procedūru jebkurai personai, kura vēlas pieprasīt patvērumu un kura ir dalībvalstu jurisdikcijā, tostarp personām, kuras faktiski kontrolē ES vai kādas dalībvalsts struktūra.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Ir būtiski, ka attiecībā uz visiem starptautiskās aizsardzības  pieteikumiem lēmumus pieņem, pamatojoties uz faktiem, un ka pirmajā instancē tos pieņem iestādes, kuru darbiniekiem ir piemērotas zināšanas vai sniegta vajadzīgā apmācība patvēruma un bēgļu jautājumos.

(15) Ir būtiski, ka attiecībā uz visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem lēmumus pieņem, pamatojoties uz faktiem, un ka pirmajā instancē tos pieņem iestādes, kuru darbiniekiem ir piemērotas zināšanas un sniegta vajadzīgā apmācība patvēruma un bēgļu jautājumos.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē vai kā personām, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību  , visiem pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar kompetentajām iestādēm, lai iesniegtu attiecīgos savas lietas faktus, un pietiekamām procesuālām garantijām, lai virzītu savu lietu visos procedūras posmos. Turklāt starptautiskās aizsardzības  pieteikuma izskatīšanas procedūrai parasti būtu jāparedz, ka pieteikuma iesniedzējam ir uzturēšanās tiesības tikmēr, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi lēmumu, piekļuve tulka pakalpojumiem, iesniedzot savu lietu, ja viņu intervē iestādes, iespēja sazināties ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāvi un organizācijām, kas sniedz padomus vai konsultācijas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, tiesības saņemt attiecīgu paziņojumu par lēmumu, attiecīgu šā lēmuma juridisko un faktisko pamatojumu, iespēja apspriesties ar juridisko konsultantu vai citu padomdevēju un tiesības izšķirīgos procedūras brīžos saņemt informāciju par savu tiesisko stāvokli valodā, kuru viņam/viņai būtu jāsaprot , un negatīva lēmuma gadījumā tiesības efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā vai tribunālā.

(18) Lai pareizi identificētu personas, kam vajadzīga aizsardzība kā bēgļiem Ženēvas konvencijas 1. panta nozīmē vai kā personām, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, visiem pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt efektīvai piekļuvei procedūrām, iespējai sadarboties un pienācīgi sazināties ar kompetentajām iestādēm, lai iesniegtu attiecīgos savas lietas faktus, un efektīvām procesuālām garantijām, lai virzītu savu lietu visos procedūras posmos. Turklāt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai parasti būtu jāparedz, ka pieteikuma iesniedzējam ir uzturēšanās tiesības tikmēr, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi galīgo lēmumu, un nelabvēlīga lēmuma gadījumā laiks, kas nepieciešams, lai izmantotu tiesiskās aizsardzības līdzekli, turklāt tik ilgi, cik to atļauj vietējā tiesa vai tribunāls, piekļuve tulka pakalpojumiem, iesniedzot savu lietu, ja viņu intervē iestādes, iespēja sazināties ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāvi un organizācijām, kas sniedz padomus vai konsultācijas starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem  , tiesības saņemt attiecīgu paziņojumu par lēmumu, attiecīgu šā lēmuma juridisko un faktisko pamatojumu, iespēja apspriesties ar juridisko konsultantu vai citu padomdevēju un tiesības izšķirīgos procedūras brīžos saņemt informāciju par savu tiesisko stāvokli valodā, kuru viņš/viņa saprot vai kuru viņš/viņa varētu saprast, un nelabvēlīga lēmuma gadījumā tiesības efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā vai tribunālā.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi izvērtēšanas procedūrai, amatpersonām (jo īpaši personām, kas nodarbojas ar sauszemes vai jūras robežu uzraudzību vai veic robežpārbaudes), kas pirmās kontaktējas ar starptautiskās aizsardzības meklētājiem, būtu jāsaņem instrukcijas un nepieciešamās apmācības, kā konstatēt vajadzību pēc starptautiskās aizsardzības un rīkoties šādu pieprasījumu gadījumā. Viņiem būtu jāspēj sniegt trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, tostarp pie robežas, teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, un vēlas pieprasīt starptautisko aizsardzību, visu attiecīgo informāciju par to, kur un kā var iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumus. Ja šīs personas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, tās jāizceļ krastā un jāpārbauda viņu pieteikumu atbilstoši šai direktīvai.

(19) Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi izvērtēšanas procedūrai, amatpersonām (jo īpaši personām, kas nodarbojas ar sauszemes vai jūras robežu uzraudzību vai veic robežpārbaudes), kas pirmās kontaktējas ar starptautiskās aizsardzības meklētājiem, būtu jāsaņem instrukcijas un nepieciešamās apmācības, kā konstatēt vajadzību pēc starptautiskās aizsardzības, reģistrēt starptautiskās aizsardzības pieteikumus un nosūtīt tos atbildīgajai iestādei. Viņiem būtu jāspēj sniegt trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, tostarp pie robežas, teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonās, un vēlas pieprasīt starptautisko aizsardzību, visu attiecīgo informāciju par to, kur un kā var iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumus. Ja šīs personas atrodas dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, tās jāizceļ krastā un jāpārbauda viņu pieteikumi atbilstoši šai direktīvai.

Pamatojums

Frāze „rīkoties šādu pieprasījumu gadījumā” ir ļoti neskaidra. Būtu jāprecizē, ka to iestāžu kompetencē, kuras nav atbildīgas par lēmuma pieņemšanu, ir tikai pieteikumu reģistrācija un pārsūtīšana atbildīgajai iestādei, kurā tos izskata.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Turklāt attiecībā uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, tādiem kā nepilngadīgie, nepavadīti nepilngadīgie, personas, kas cietušas no spīdzināšanas, izvarošanas vai cita veida smagas vardarbības, vai invalīdi, būtu jānosaka īpašas procedurālas garantijas, lai radītu apstākļus, kas nepieciešami to efektīvai piekļuvei procedūrām; šajās procedūrās būtu jāietver elementi, kas vajadzīgi starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam.

(20) Turklāt attiecībā uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, tādiem kā nepilngadīgie, nepavadīti nepilngadīgie, grūtnieces, personas, kas cietušas no spīdzināšanas, izvarošanas vai cita veida smagas vardarbības, piemēram, vardarbības dzimuma un kaitīgu tradīciju dēļ, vai invalīdi, būtu jānosaka īpašas procedurālas garantijas, lai radītu apstākļus, kas nepieciešami to efektīvai piekļuvei procedūrām; šajās procedūrās būtu jāietver elementi, kas vajadzīgi starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai pēc būtības nodrošinātu vienlīdzību starp pieteikuma iesniedzējām sievietēm un pieteikuma iesniedzējiem vīriešiem, veicot pārbaudes, būtu jāņem vērā dzimumu atšķirības. Jo īpaši personiskās intervijas būtu jāorganizē tā, lai gan sievietes, gan vīrieši varētu runāt par savu pieredzi sakarā ar vajāšanu saistībā ar dzimumu. Ar dzimumu saistīto prasību sarežģītība pienācīgi būtu jāņem vērā procedūrās, kuru pamatā ir drošas trešās valsts koncepcija, drošas izcelsmes valsts koncepcija vai turpmāku pieteikumu jēdziens.

(22) Lai pēc būtības nodrošinātu vienlīdzību starp pieteikuma iesniedzējām sievietēm un pieteikuma iesniedzējiem vīriešiem, veicot pārbaudes, būtu jāņem vērā dzimumu atšķirības. Jo īpaši personiskās intervijas būtu jāorganizē tā, lai gan sievietes, gan vīrieši par savu pieredzi sakarā ar vajāšanu saistībā ar dzimumu varētu runāt ar tā paša dzimuma intervētāju, ja tāds tiek pieprasīts, un intervētājam jābūt īpaši apmācītam vadīt intervijas par vajāšanu dzimuma dēļ. Ar dzimumu saistīto prasību sarežģītība pienācīgi būtu jāņem vērā procedūrās, kuru pamatā ir drošas trešās valsts koncepcija, drošas izcelsmes valsts koncepcija vai turpmāku pieteikumu jēdziens.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Procedūras, ar kurām pārbauda starptautiskās aizsardzības nepieciešamību, būtu jāorganizē tā, lai kompetentajām iestādēm būtu iespējams veikt starptautiskās aizsardzības pieteikumu rūpīgu pārbaudi.

(24) Procedūras, ar kurām pārbauda starptautiskās aizsardzības nepieciešamību, būtu jāorganizē tā, lai atbildīgajām iestādēm būtu iespējams veikt starptautiskās aizsardzības pieteikumu rūpīgu pārbaudi.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Dalībvalstīm būtu jāizskata visi pieteikumi pēc būtības, t. i., jāizvērtē, vai attiecīgo pieteikuma iesniedzēju var atzīt tiesīgu saņemt starptautisko aizsardzību  Direktīvu […/../EK] [Kvalifikācijas direktīva] izņemot, ja šī direktīva paredz citādi, jo īpaši, ja var pamatoti pieņemt, ka cita valsts veiktu pārbaudi vai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību. Jo īpaši dalībvalstīm nebūtu jāizvērtē starptautiskās aizsardzības  pieteikums pēc būtības, ja pirmā patvēruma valsts pieteikuma iesniedzējam ir piešķīrusi bēgļa statusu vai citādu pietiekamu aizsardzību, un šī valsts pieteikuma iesniedzēju uzņems atpakaļ.

(30) Dalībvalstīm būtu jāizskata visi pieteikumi pēc būtības, t. i., jāizvērtē, vai attiecīgo pieteikuma iesniedzēju var atzīt par tiesīgu saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Direktīvu […/../ES] [Kvalifikācijas direktīva], izņemot, ja šī direktīva paredz citādi, jo īpaši, ja var garantēt, ka cita valsts veiktu pārbaudi vai nodrošinātu efektīvu aizsardzību. Jo īpaši dalībvalstīm nebūtu jāizvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikums pēc būtības, ja pirmā patvēruma valsts pieteikuma iesniedzējam ir piešķīrusi bēgļa statusu vai citādu pieejamu un efektīvu aizsardzību, un šī valsts pieteikuma iesniedzēju uzņems atpakaļ. Dalībvalstīm šādi būtu jārīkojas tikai tad, ja konkrētais pieteikuma iesniedzējs attiecīgajā trešā valstī tiešām atrastos drošībā.

Pamatojums

Izmantotais formulējums „pietiekama aizsardzība” šeit nav skaidri definēts. Ja pieteikuma iesniedzēju nosūta uz kādu citu valsti, viņam šajā valstī būtu jāsaņem efektīva un reāli pieejama aizsardzība.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Turklāt attiecībā uz konkrētam trešām valstīm Eiropā, kas ievēro īpaši augstus cilvēktiesību un bēgļu aizsardzības standartus, dalībvalstīm būtu jāatļauj neveikt patvēruma pieteikumu izskatīšanu vai veikt daļēju patvēruma pieteikumu izskatīšanu attiecībā uz patvēruma meklētājiem, kas ieceļo to teritorijā no tādām trešām valstīm Eiropā.

svītrots

Pamatojums

Eiropā esošas drošas trešās valsts koncepcija šādā veidā nav pieņemama. Šī koncepcija neietver nedz minimālās garantijas, nedz principus, jo var tikt liegta gan teritoriālā pieejamība, gan iespējas izmantot patvēruma procedūru. Turklāt jaunākie pētījumi liecina, ka neviena dalībvalsts patlaban praksē šo koncepciju neizmanto.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) „pieteikuma iesniedzējs” jeb “starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezpavalstnieks, kas ir iesniedzis starptautiskās aizsardzības  pieteikumu, par kuru vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

(neattiecas uz tekstu latviešu valodā)

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) „pieteikuma iesniedzējs ar īpašām vajadzībām” ir pieteikuma iesniedzējs, kam sakarā ar vecumu, dzimumu, invaliditāti, garīgās veselības problēmām vai spīdzināšanas, izvarošanas vai citas smagas psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas varmācības sekām ir vajadzīgas īpašas garantijas, lai varētu izmantot savas tiesības un izpildīt pienākumus saskaņā ar šo direktīvu;

d) „pieteikuma iesniedzējs ar īpašām vajadzībām” ir pieteikuma iesniedzējs, kam sakarā ar vecumu, dzimumu, seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, invaliditāti, fiziskām vai garīgām slimībām vai spīdzināšanas, izvarošanas vai citas smagas psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas varmācības sekām ir vajadzīgas īpašas garantijas, lai varētu izmantot savas tiesības un izpildīt pienākumus saskaņā ar šo direktīvu;

Pamatojums

Būtu jāatsaucas arī uz lietām, kas saistītas ar seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti, lai attiecīgā gadījumā arī šādiem pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātu īpašas garantijas.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – pa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pa) „ģimenes locekļi” ir i) līdz v) daļā minētie pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļi, kuri saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikumu atrodas tajā pašā dalībvalstī:

 

i) pieteikuma iesniedzēja laulātais vai pieteikuma iesniedzēja nelaulātais dzīvesbiedrs, ar kuru pieteikuma iesniedzējam ir stabilas attiecības, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecināmi uz ārvalstniekiem, vai atbilstoši praksei attiecīgajā dalībvalstī nelaulātus pārus pielīdzina laulātiem pāriem;

 

ii) pieteikuma iesniedzēja vai i) daļā minēto pāru nepilngadīgie neprecētie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā vai ir adoptēti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

 

iii) pieteikuma iesniedzēja vai i) daļā minēto pāru nepilngadīgie precētie bērni neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši laulībā vai ārlaulībā vai ir adoptēti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja šo bērnu interesēs ir dzīvot pie pieteikuma iesniedzēja;

 

iv) pieteikuma iesniedzēja tēvs, māte vai aizbildnis, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs un nav precējies vai ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs un precējies, taču viņa/viņas interesēs ir dzīvot pie tēva, mātes vai aizbildņa;

 

v) pieteikuma iesniedzēja nepilngadīgie neprecētie brāļi un māsas, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs un neprecējies vai ja pieteikuma iesniedzējs vai viņa brāļi un māsas ir nepilngadīgi un precējušies, taču vienas vai vairāku šo personu interesēs ir dzīvot kopā.

Pamatojums

Direktīvas 2. pantā, kur iekļautas definīcijas, nav definēts jēdziens „ģimenes locekļi”, taču teksta pārskatītajā redakcijā uz šo jēdzienu ir vairākkārt sniegta atsauce. Tādēļ ir būtiski papildināt tekstu ar šīm definīcijām, saskanīguma labad pārņemot definīcijas no priekšlikumiem, ar ko pārskata Uzņemšanas direktīvu, Kvalifikācijas direktīvu un Dublinas regulu. Tomēr šajā definīcijā ir nepieciešams ieviest izmaiņas, jo ģimenes vienotības respektēšana nevar būt atkarīga no tā, vai šī ģimene pastāvējusi jau pirms izbraukšanas no izcelsmes valsts.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – pb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

pb) „jauni fakti un apstākļi” ir fakti, kas apstiprina prasības būtību un kas varētu būt pamats agrāka lēmuma pārskatīšanai.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) informāciju par pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām vajadzībām, kā noteikts 2. panta d) apakšpunktā;

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) pietiekamu informāciju par dzimumu, traumu un vecuma jautājumiem;

b) pietiekamu informāciju par dzimumu, seksuālās orientācijas, traumu un vecuma jautājumiem, īpaši pievēršoties jautājumam par nepavadītām nepilngadīgām personām;

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja tiek norādīta iestāde  saskaņā ar 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes  darbinieki ir ar atbilstīgām zināšanām vai saņem nepieciešamo apmācību, lai pildītu savus pienākumus, īstenojot šo direktīvu.

4. Ja tiek norādīta iestāde saskaņā ar 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes darbinieki ir ar atbilstīgām zināšanām un saņem nepieciešamo apmācību, lai pildītu savus pienākumus, īstenojot šo direktīvu.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka personai, kas vēlas iesniegt pieteikumu par starptautisko aizsardzību, ir iespējams iesniegt pieteikumu kompetentajā iestādē iespējami īsā laikā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka personai, kas vēlas iesniegt pieteikumu par starptautisko aizsardzību, ir iespējams iesniegt pieteikumu kompetentajā iestādē iespējami īsā laikā. Ja pieteikuma iesniedzēji pieteikumu nevar iesniegt personiski, dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumu šo personu vārdā var iesniegt to likumīgais pārstāvis.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai apstākļos, kad personām pašām nav iespējams iesniegt pieteikumu (piemēram, medicīnisku iemeslu dēļ), personu vārdā to varētu izdarīt tās likumīgais pārstāvis.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis nodrošina, ka nepilngadīgai personai ir tiesības iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai to var izdarīt viņa/viņas vecāki, vai citi pieaugušie ģimenes locekļi.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka nepilngadīgai personai ir tiesības pašai iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ja viņa atbilstoši valsts tiesībām ir spējīga pati piedalīties tiesas procesā, vai to var izdarīt viņa/viņas likumīgie pārstāvji vai to pilnvaroti pārstāvji. Visos citos gadījumos piemēro 6. panta 6. punktu.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 7. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) gadījumus, kad starptautiskās aizsardzības  pieteikuma iesniegšana tiek uzskatīta par starptautiskās aizsardzības  pieteikuma iesniegšanu attiecībā uz jebkuru neprecētu nepilngadīgu personu.

svītrots

Pamatojums

Šā grozījuma samērā neskaidrais formulējums, šķiet, ir pretrunā 6. panta 7. punkta c) apakšpunkta pārskatītajai redakcijai, kur noteikts, ka ikvienai nepilngadīgai personai neatkarīgi no tā, vai tā ir precējusies vai neprecējusies, ir tiesības iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu vai nu savā vārdā, vai ar vecāku vai citu pieaugušo ģimenes locekļu starpniecību. Nav nekāda pamata šo procesuālo garantiju neattiecināt arī uz nepilngadīgām precētām personām. Laulātā statusam nav nekāda sakara ar nepilngadīgās personas brieduma vai autonomijas pakāpi.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Dalībvalstis nodrošina, ka robežsardze, policija, imigrācijas iestādes un apcietinājuma telpu darbinieki saņem instrukcijas un nepieciešamo apmācību darbam ar starptautiskās aizsardzības pieteikumiem. Ja šīs iestādes ir norādītas kā kompetentās iestādes saskaņā ar 1. punktu, instrukcijas ietver pienākumu reģistrēt pieteikumu. Citos gadījumos instrukcijās ir noteikts, ka pieteikums kopā ar visu attiecīgo informāciju ir jāpārsūta iestādei, kas ir atbildīga par reģistrāciju.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka robežsardze, policija, imigrācijas iestādes un apcietinājuma telpu darbinieki saņem instrukcijas un nepieciešamo apmācību, kā konstatēt vajadzību pēc starptautiskās aizsardzības un kā reģistrēt un pārsūtīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus. Ja šīs iestādes ir norādītas kā kompetentās iestādes saskaņā ar 1. punktu, instrukcijas ietver pienākumu reģistrēt pieteikumu. Citos gadījumos instrukcijās ir noteikts, ka pieteikums kopā ar visu attiecīgo informāciju ir jāpārsūta iestādei, kas ir atbildīga par reģistrāciju.

Pamatojums

Formulējums „darbam ar starptautiskās aizsardzības pieteikumiem” varētu radīt neskaidrības, tādēļ ir jāprecizē, ka to iestāžu kompetencē, kuras nav atbildīgas par lēmuma pieņemšanu, ir tikai pieteikumu reģistrācija un pārsūtīšana atbildīgajai iestādei, kurā tos izskata.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka organizācijām, kas konsultē starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus, ir iespēja piekļūt robežšķērsošanas punktiem, tostarp tranzīta zonām, un aizturēšanas telpām, vienojoties ar dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka organizācijām, kas sniedz juridisko palīdzību un/vai juridiski pārstāv starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus, ir iespēja ātri piekļūt robežšķērsošanas punktiem, tostarp tranzīta zonām, un aizturēšanas telpām.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas regulē šādu organizāciju klātbūtni šajā pantā minētajās telpās.

Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas regulē šādu organizāciju klātbūtni šajā pantā minētajās vietās, ja tās neierobežo pieteikuma iesniedzēju iespējas prasīt padomu un palīdzību.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pieteikuma iesniedzējiem  atļauj palikt dalībvalstī vienīgi procedūras nolūkā, kamēr atbildīgā iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūrām pirmajā instancē, kas noteiktas III nodaļā. Šīs tiesības palikt nerada tiesības uz uzturēšanās atļauju.

1. Pieteikuma iesniedzējiem atļauj palikt dalībvalstī vienīgi procedūras nolūkā, kamēr atbildīgā iestāde ir pieņēmusi galīgo lēmumu, tostarp gadījumos, kuros pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pārsūdzību, un tik ilgi, cik kompetentā tiesa vai tribunāls to atļauj. Šīs tiesības palikt nerada tiesības uz uzturēšanās atļauju.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalsts var izdot pieteikuma iesniedzēju trešai valstij saskaņā ar 2. punktu tikai tādos gadījumos, ja kompetentās iestādes ir pārliecinātas, ka izdošanas lēmuma rezultāts nebūs tieša vai netieša repatriēšana, ar kuru tiek pārkāptas dalībvalsts starptautiskās saistības.

3. Dalībvalsts var izdot pieteikuma iesniedzēju trešai valstij saskaņā ar 2. punktu tikai tādos gadījumos, ja izdošanas lēmuma rezultāts nebūs tieša vai netieša repatriēšana, ar kuru tiek pārkāptas dalībvalsts starptautiskās saistības, vai pieteikuma iesniedzējam pēc ierašanās trešajā valstī nebūs jācieš necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes dēļ.

Pamatojums

Apliecinājumi diplomātiskā ceļā ir izrādījušies nepietiekami, lai garantētu reālu drošību pieteikuma iesniedzējam. UNCHR un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja iesaistīšana šajā procesā situāciju uzlabotu.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tiek iegūta precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem, piemēram, no ANO Komisariāta bēgļu jautājumos (UNHCR) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja  par vispārējo situāciju, kas valda pieteikuma iesniedzēju  izcelsmes valstīs un, vajadzības gadījumā, valstīs, caur kurām tie ir izbraukuši, un ka šāda informācija ir pieejama darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pieteikumu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu , un gadījumos, kad atbildīgā iestāde to ņem vērā lēmuma pieņemšanas nolūkā, arī pieteikuma iesniedzējam un viņa/viņas juridiskajam konsultantam;

b) tiek iegūta precīza un aktualizēta informācija no dažādiem avotiem, piemēram, no ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR), Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par vispārējo situāciju, kas valda pieteikuma iesniedzēju izcelsmes valstīs un, vajadzības gadījumā, valstīs, caur kurām tie ir izbraukuši, un ka šāda informācija ir pieejama darbiniekiem, kas ir atbildīgi par pieteikumu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, un gadījumos, kad atbildīgā iestāde to ņem vērā lēmuma pieņemšanas nolūkā, arī pieteikuma iesniedzējam un viņa juridiskajam konsultantam;

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) darbiniekiem, kas izvērtē pieteikumus un pieņem lēmumus, ir zināšanas par attiecīgiem standartiem, kas piemērojami patvēruma jomā, un tiesību aktiem bēgļu jautājumos;

c) darbiniekiem, kas izvērtē pieteikumus un pieņem lēmumus, ir pienācīgas zināšanas par standartiem, kas piemērojami patvēruma jomā, un tiesību aktiem bēgļu jautājumos, un šie darbinieki ir apguvuši sākotnējo un turpmāko mācību programmu, kas minēta 4. panta 1. punktā;

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) darbinieki, kas pārbauda pieteikumus un pieņem lēmumus, ir saņēmuši vajadzīgās instrukcijas, un tiem ir iespēja vajadzības gadījumā konsultēties ar ekspertiem par konkrētiem jautājumiem, piemēram, medicīnu, kultūru īpatnībām, bērnu problēmām, ar dzimumu saistītiem jautājumiem.

d) darbinieki, kas pārbauda pieteikumus un pieņem lēmumus, ir saņēmuši vajadzīgās instrukcijas un tiem ir iespēja vajadzības gadījumā konsultēties ar ekspertiem par konkrētiem jautājumiem, piemēram, medicīnu, kultūru īpatnībām, bērnu problēmām, ar dzimumu saistītiem jautājumiem un reliģiskiem vai seksuālās orientācijas jautājumiem.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

da) pieteikuma iesniedzējam un viņa juridiskajam konsultantam ir pieejama d) apakšpunktā minētā ekspertu sniegtā informācija.

Pamatojums

Ievērojot procesuālās vienlīdzības principu un ņemot vērā EST judikatūru, Komisijas iesniegtajā direktīvas pārstrādes priekšlikumā 9. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka pieteikuma iesniedzējam un tā juridiskajam konsultantam ir pieejama informācija par pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsti. Konsekvences un precizitātes labad ir jāparedz arī šī iespēja, proti, ka pieteikuma iesniedzējam un tā juridiskajam konsultantam ir pieejama arī informācija par ekspertu sniegto viedokli atbildīgajai iestādei.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis arī nodrošina, ka, gadījumā, ja pieteikums tiek noraidīts attiecībā uz bēgļa un/vai starptautiskās aizsardzības statusu, lēmumā tiek sniegts faktiskais un juridiskais pamatojums, un informāciju, kā apstrīdēt negatīvu lēmumu, sniedz rakstiski.

2. Dalībvalstis arī nodrošina ka, gadījumā, ja pieteikums tiek noraidīts vai apstiprināts attiecībā uz bēgļa un/vai starptautiskās aizsardzības statusu, lēmumā tiek sniegts precīzs faktiskais un juridiskais pamatojums, un informāciju, kā apstrīdēt negatīvu lēmumu, sniedz rakstiski vienlaikus ar lēmumu un saņēmējs, saņemot lēmumu, to paraksta.

Pamatojums

Līdz ar šo papildinājumu tiks nodrošināts tas, ka pieteikuma iesniedzējs informāciju saņems ātri un tādēļ spēs ievērot laika ierobežojumu turpmākajām administratīvajām darbībām.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīm informācija par to, kā apstrīdēt negatīvu lēmumu nav jāsniedz rakstiski, ja pieteikuma iesniedzējs  par to ir ticis informēts agrāk rakstiski vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, kas pieteikuma iesniedzējam  ir pieejami.

svītrots

Pamatojums

Pienākums informēt pieteikuma iesniedzēju par iespējām apstrīdēt nelabvēlīgu lēmumu ir viena no procesuālajām pamatgarantijām, un to nevar šādi ierobežot. Praksē ir sarežģīti nodrošināt, ka elektroniskās saziņas ceļā sniegta informācija par apstrīdēšanas iespējām pieteikuma iesniedzējiem patiešām ir reāli pieejama.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro gadījumos, kad personas īpašo apstākļu izpaušana viņa/viņas ģimenes locekļiem var apdraudēt šīs personas intereses, tostarp gadījumos, kas saistīti ar vajāšanu, kuras pamatā ir dzimums vai vecums. Šādos gadījumos par attiecīgo personu pieņem atsevišķu lēmumu.

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro gadījumos, kad personas īpašo apstākļu izpaušana viņa/viņas ģimenes locekļiem var apdraudēt šīs personas intereses, tostarp gadījumos, kas saistīti ar vajāšanu, kuras pamatā ir dzimums, seksuālā orientācija, dzimumidentitāte un/vai vecums. Šādos gadījumos par attiecīgo personu pieņem atsevišķu lēmumu.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) viņus informē valodā, ko tiem būtu jāsaprot, par procedūru, kas jāievēro, kā arī par to tiesībām un pienākumiem procedūras laikā, un iespējamām sekām, ja tie nepilda savus pienākumus un nesadarbojas ar iestādēm. Viņus informē par termiņiem, kā arī par viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem, lai pildītu pienākumu iesniegt faktus, kas minēti Direktīvas […./../EK[ [Kvalifikācijas direktīva] 4. pantā. Šo informāciju sniedz savlaicīgi, lai nodrošinātu, ka viņi spēj izmantot tiesības, kas garantētas šajā direktīvā, un izpildīt pienākumus, kas izklāstīti 12. pantā;

a) viņus informē valodā, kuru viņi saprot vai ko viņi varētu saprast, par procedūru, kas jāievēro, kā arī par to tiesībām un pienākumiem procedūras laikā, un iespējamām sekām, ja tie nepilda savus pienākumus un nesadarbojas ar iestādēm. Viņus informē par termiņiem, kā arī par viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem, lai pildītu pienākumu iesniegt faktus, kas minēti Direktīvas […./.../EK] [Kvalifikācijas direktīva] 4. pantā. Šo informāciju sniedz savlaicīgi, lai nodrošinātu, ka viņi spēj izmantot tiesības, kas garantētas šajā direktīvā, un izpildīt pienākumus, kas izklāstīti 12. pantā;

Pamatojums

Ir būtiski, lai minētā informācija tiktu sniegta valodā, ko pieteikuma iesniedzēji saprot, lai, sākoties procedūrai, viņiem būtu nodrošinātas atbilstošas un reālas iespējas cik vien iespējams ātri izprast turpmāko procedūras gaitu un savas tiesības un pienākumus.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) viņus informē par atbildīgās iestādes lēmumu valodā, ko viņiem vajadzētu saprast, ja viņiem nepalīdz vai viņus nepārstāv juridiskais konsultants vai cits padomdevējs . Sniegtajā informācijā ir ietverta informācija par to, kā apstrīdēt negatīvu lēmumu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

e) viņus informē par atbildīgās iestādes lēmumu valodā, ko viņi saprot vai ko viņiem vajadzētu saprast, ja viņiem nepalīdz vai viņus nepārstāv juridiskais konsultants vai cits padomdevējs. Sniegtajā informācijā ir ietverta informācija par to, kā apstrīdēt negatīvu lēmumu saskaņā ar 10. panta 2. punktu.

 

Pamatojums

Lai nodrošinātu iespējas rezultatīvi apstrīdēt lēmumu, ir nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzēji par pieņemto lēmumu tiktu informēti valodā, ko viņi saprot, un lai viņu rīcībā būtu likumīgi pamatotas pārsūdzības iesniegšanai nepieciešamā informācija.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēji sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, lai tās varētu noskaidrot viņu identitāti un citus elementus, kas minēti Direktīvas […./../EK] [Kvalifikācijas direktīva] 4. panta 2. punktā. Dalībvalstis var noteikt pieteikuma iesniedzējiem  citus  pienākumus sadarboties ar kompetentajām iestādēm, ciktāl šie pienākumi ir nepieciešami, lai izskatītu pieteikumu.

1. Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem lūdz palīdzēt kompetentajām iestādēm noskaidrot situāciju un darīt zināmu viņu identitāti, valstspiederību un citus elementus, kas minēti Direktīvas […./.../EK] [Kvalifikācijas direktīva] 4. panta 2. punktā. Ja pieteikuma iesniedzējiem nav derīgas pases vai pasi aizstājoša dokumenta, viņiem ir jāsadarbojas, lai iegūtu kādu no personu apliecinošiem dokumentiem. Kamēr pieteikuma par starptautisko aizsardzību izskatīšanas laikā to iesniedzējiem ir atļauts uzturēties dalībvalstī, viņiem nepieprasa sazināties ar izcelsmes valsts iestādēm, ja ir pamats domāt, ka viņiem draud vajāšana no attiecīgās valsts puses. Dalībvalstis var noteikt pieteikuma iesniedzējiem citus pienākumus sadarboties ar kompetentajām iestādēm, ciktāl šie pienākumi ir nepieciešami, lai izskatītu pieteikumu.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) kompetentās iestādes var pārmeklēt pieteikuma iesniedzēju  un priekšmetus, kas atrodas pie viņa, ar noteikumu, ka pārmeklēšanu veic tā paša dzimuma persona  ;

d) kompetentās iestādes var pārmeklēt pieteikuma iesniedzēju un priekšmetus, kas atrodas pie viņa, ar noteikumu, ka pārmeklēšanu veic tā paša dzimuma persona, kas diskrēti izturas pret cilvēka cieņu, kā arī personas fizisko un garīgo neaizskaramību;

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, pieteikuma iesniedzējam  dod iespēju tikt personiski intervētam par viņa starptautiskās aizsardzības  pieteikumu, ko veic persona, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetenta veikt šādu interviju. Intervijas par starptautiskās aizsardzības pieteikuma būtību vienmēr veic atbildīgās iestādes darbinieki.

1. Pirms atbildīgā iestāde pieņem lēmumu, pieteikuma iesniedzējam dod iespēju tikt intervētam par viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko veic persona, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetenta veikt šādu interviju, un kas notiek valodā, kuru pieteikuma iesniedzējs saprot. Intervijas par starptautiskās aizsardzības pieteikuma pieņemamību un būtību vienmēr veic atbildīgās iestādes darbinieki.

Pamatojums

Ņemot vērā iespējamās nopietnās sekas, ko var izraisīt lēmums par pieteikuma nepieņemamību, personiskā intervija par pieteikuma pieņemamību ir jārīko atbildīgajai iestādei, kuras darbinieki saskaņā ar Komisijas priekšlikuma 4. pantu ir saņēmuši nepieciešamo apmācību par tādu sarežģītu jēdzienu piemērošanu kā droša trešā valsts un pirmā patvēruma valsts.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis valsts tiesību aktos var noteikt gadījumus, kad nepilngadīgajam tiek dota personiskās intervijas iespēja.

Dalībvalstis valsts tiesību aktos nosaka gadījumus, kad nepilngadīgajam tiek dota personiskās intervijas iespēja, pienācīgi ievērojot bērna intereses un īpašās vajadzības.

Pamatojums

Lai nostiprinātu bērna interešu pārākuma principu, dalībvalstīm savos tiesību aktos ir jāparedz, ka ikvienam bērnam ir tiesības tikt uzklausītam, ar nosacījumu, ka intervija tiek īstenota bērna interesēs un to veic darbinieks, kuram ir attiecīgās nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgu personu īpašajām vajadzībām (skatīt arī 21. panta 3. punkta b) apakšpunktu).

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) kompetentā iestāde uzskata, ka pieteikuma iesniedzēja stāvoklis  nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar pastāvīgiem apstākļiem, ko viņš nekontrolē. Šaubu gadījumā kompetentā iestāde konsultējas ar medicīnas ekspertu, lai noskaidrotu, vai šāds stāvoklis ir īslaicīgs vai pastāvīgs  .

b) atbildīgā iestāde uzskata, ka pieteikuma iesniedzēja stāvoklis nav piemērots tam, lai viņu intervētu, vai viņu nav iespējams intervēt sakarā ar pastāvīgiem apstākļiem, ko viņš nekontrolē. Šaubu gadījumā atbildīgā iestāde konsultējas ar medicīnas ekspertu, lai noskaidrotu, vai šāds stāvoklis ir īslaicīgs vai pastāvīgs.

Pamatojums

Atsauce uz atbildīgo iestādi ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka Komisijas priekšlikumā ir konsekventi ievērots prioritārais princips, kas paredz vienu vienīgu atbildīgo iestādi.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja dalībvalstis nenodrošina pieteikuma iesniedzējam  vai, attiecīgā gadījumā, apgādājamajam personiskās intervijas iespēju, ievērojot b) punktu, tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai ļautu pieteikuma iesniedzējam vai apgādājamajam iesniegt turpmāku informāciju.

Ja atbildīgā iestāde nenodrošina pieteikuma iesniedzējam vai, attiecīgā gadījumā, apgādājamajam personiskās intervijas iespēju, ievērojot b) punktu, atbildīgā iestāde ļauj pieteikuma iesniedzējam vai apgādājamajam noteikt citu personiskās intervijas laiku un iesniegt turpmāku informāciju.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Personiskās intervijas neveikšana saskaņā ar šo pantu nekavē atbildīgo iestādi pieņemt lēmumu par starptautiskās aizsardzības  pieteikumu.

svītrots

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) nodrošina, ka persona, kas veic interviju, ir kompetenta, lai ņemtu vērā personiskos vai vispārējos apstākļus, kas saistīti ar pieteikumu, tostarp pieteikuma iesniedzēja  kultūras izcelsmi, dzimumu vai neaizsargātību;

a) nodrošina, ka persona, kas veic interviju, ir kvalificēta, apmācīta un kompetenta, lai ņemtu vērā personiskos un vispārējos apstākļus, kas saistīti ar pieteikumu, tostarp pieteikuma iesniedzēja kultūras izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai neaizsargātību;

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) izvēlas kompetentu  tulku, kas ir spējīgs nodrošināt atbilstīgu saziņu starp pieteikuma iesniedzēju  un personu, kas veic interviju. Komunikācijai nav obligāti jānotiek valodā, kurai priekšroku dod pieteikuma iesniedzējs  , ja pastāv arī cita valoda, kurā viņš ir spējīgs skaidri  sazināties. Ja vien iespējams, dalībvalstis nodrošina tā paša dzimuma tulku, ja pieteikuma iesniedzējs to ir pieprasījis;

c) izvēlas kompetentu tulku, kas ir spējīgs nodrošināt atbilstīgu saziņu starp pieteikuma iesniedzēju un intervētāju un ievēro rīcības kodeksu, kurā noteiktas tulka tiesības un pienākumi. Komunikācijai nav obligāti jānotiek valodā, kurai priekšroku dod pieteikuma iesniedzējs, ja pastāv arī cita valoda, kurā viņš ir spējīgs skaidri sazināties. Ja vien iespējams, dalībvalstis nodrošina tā paša dzimuma tulku, ja pieteikuma iesniedzējs to ir pieprasījis;

Pamatojums

Ņemot vērā pēdējā laikā konstatētās tulku kvalifikācijas nepilnības, ir būtiski valsts līmenī paredzēt tulku rīcības kodeksa izstrādi. Šāda profesionālā ētika ļaus nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem atbilstošas un reālas iespējas pamatot savu aizsardzības pieteikuma pieprasījumu un garantēs labāku sapratni un sadarbību starp tulkiem un interviju nodrošinošajiem darbiniekiem. Tulku rīcības kodeksa izstrādē, starp citu, varētu iesaistīties arī Eiropas Patvēruma atbalsta birojs.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) nodrošina, ka intervijas ar bērniem notiek bērniem piemērotā veidā.

e) nodrošina, ka intervijas ar bērniem notiek bērniem piemērotā veidā un tās vada persona, kam ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo īpašajām vajadzībām.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai 2. punktā minētās medicīniskās pārbaudes nolūkiem būtu nodrošināta objektīva un kvalificēta medicīniskā ekspertīze.

3. Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai 2. punktā minētās medicīniskās pārbaudes nolūkiem būtu nodrošināta objektīva un kvalificēta medicīniskā ekspertīze un lai attiecībā uz nepilngadīgajiem pieteikuma iesniedzējiem tiktu izvēlētas mazāk invazīvas medicīniskās pārbaudes.

Grozījums Nr.  47

Proposal for a regulation

18. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tiesības uz juridisku palīdzību un pārstāvniecību

Tiesības uz konsultācijām par procesuāliem un juridiskajiem aspektiem, juridisku palīdzību un pārstāvniecību

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) nodrošina bezmaksas juridisku palīdzību III nodaļā paredzētajām procedūrām. Tas ietver vismaz pieteikuma iesniedzēja nodrošināšanu ar informāciju par procedūru viņa/viņas īpašo apstākļu kontekstā un juridiskā un faktiskā pamatojuma izskaidrošanu negatīva lēmuma gadījumā;

a) nodrošina bezmaksas konsultācijas par procesuālajiem un juridiskajiem aspektiem III nodaļā paredzētajās procedūrās. Tas ietver vismaz pieteikuma iesniedzēja nodrošināšanu ar informāciju par procedūru viņa/viņas īpašo apstākļu kontekstā, nepieciešamo procesuālo dokumentu sastādīšanu, tostarp arī personiskās intervijas laikā, un juridiskā un faktiskā pamatojuma izskaidrošanu negatīva lēmuma gadījumā; Šīs konsultācijas var sniegt kvalificēta nevalstiska struktūra vai kvalificēti speciālisti;

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) nodrošina bezmaksas juridisku palīdzību vai pārstāvniecību V nodaļā paredzētajām procedūrām. Tas ietver vismaz pieprasīto procesuālo dokumentu sagatavošanu un piedalīšanos pirmās instances tiesas vai tribunāla sēdē pieteikuma iesniedzēja vārdā.

b) nodrošina bezmaksas juridisku palīdzību un pārstāvniecību V nodaļā paredzētajās procedūrās. Tas ietver vismaz pieprasīto procesuālo dokumentu sagatavošanu un piedalīšanos pirmās instances tiesas vai tribunāla sēdē pieteikuma iesniedzēja vārdā.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) tikai attiecībā uz tiem juridiskajiem konsultantiem vai citiem padomdevējiem, kas ir īpaši norādīti valsts tiesību aktos, lai palīdzētu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem  un/vai lai viņus pārstāvētu;

b) tikai attiecībā uz pakalpojumiem, kurus sniedz juridiskie konsultanti vai citi padomdevēji, kas ir īpaši norādīti valsts tiesību aktos, lai palīdzētu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem un/vai lai viņus pārstāvētu;

Pamatojums

Sākotnējā neveiklā formulējuma dēļ nepieciešams precizējums.

Grozījums Nr.  51

Proposal for a regulation

18. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Attiecībā uz V nodaļā paredzētajām procedūrām dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem piešķirt bezmaksas juridisku palīdzību un/vai pārstāvniecību pieteikumu iesniedzējiem tikai tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu viņiem tiesu iestāžu efektīvu pieejamību. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskā palīdzība un/vai pārstāvniecība, kas tiek piešķirta saskaņā ar šo punktu, nav patvaļīgi ierobežota.

Attiecībā uz V nodaļā paredzētajām procedūrām dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem piešķirt bezmaksas juridisku palīdzību un/vai pārstāvniecību pieteikumu iesniedzējiem tikai tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu viņiem tiesu iestāžu efektīvu pieejamību. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskā palīdzība un/vai pārstāvniecība, kas tiek piešķirta saskaņā ar šo punktu, nav patvaļīgi ierobežota. Dalībvalstis var nodrošināt šādu juridisko palīdzību un/vai pārstāvniecību tikai tādā gadījumā, ja, pēc tiesas domām, ir pietiekami liela varbūtība, ka lietas iznākums būs sekmīgs.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis var atļaut nevalstiskajām organizācijām piedāvāt bezmaksas juridisko palīdzību un/vai pārstāvniecību starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem procedūrās, kas paredzētas III un/vai V nodaļā.

5. Dalībvalstis atļauj un palīdz nevalstiskajām organizācijām piedāvāt bezmaksas juridisko palīdzību un/vai pārstāvniecību starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem procedūrās, kas paredzētas III un/vai V nodaļā.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis atļauj pieteikuma iesniedzējam ierasties uz personisko interviju kopā ar juridisko konsultantu vai citu padomdevēju, kuru kā tādu atļauj vai pieļauj valsts tiesību akti.

3. Dalībvalstis atļauj pieteikuma iesniedzējam ierasties uz interviju kopā ar juridisko konsultantu vai citu padomdevēju, kuru kā tādu atļauj vai pieļauj valsts tiesību akti, vai kopā ar kvalificētu ekspertu.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

19. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-1. Saskaņā ar 21. pantu Direktīvā […/…/ES] [ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai] (Uzņemšanas nosacījumu direktīva) dalībvalstis savos tiesību aktos paredz procedūru, kā pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma saņemšanas pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzējam ir īpašas vajadzības, un kā noteikt šo vajadzību raksturu.

Pamatojums

Komisijas priekšlikumā ieviestās īpašās garantijas, kas paredzētas pieteikumu iesniedzējiem ar īpašām vajadzībām, nebūs iespējams efektīvi īstenot, ja vienlaikus netiks ieviests mehānisms šādu pieteikuma iesniedzēju sistemātiskai identifcēšanai.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja atbildīgā iestāde uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs ir cietis no spīdzināšanas, izvarošanas vai cita veida fiziskas, seksuālas vai psiholoģiskas vardarbības, kā aprakstīts 21. pantā Direktīvā […/…/EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (Uzņemšanas nosacījumu direktīva)], pieteikuma iesniedzējam jāpiešķir pietiekams laiks un attiecīgs atbalsts, lai sagatavotos personiskai intervijai par sava pieteikuma būtību.

2. Ja atbildīgā iestāde uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs ir cietis no spīdzināšanas, izvarošanas vai cita veida fiziskas, seksuālas vai psiholoģiskas vardarbības, kā aprakstīts 21. pantā Direktīvā […/…/EK] [, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (Uzņemšanas nosacījumu direktīva)], pieteikuma iesniedzējam jāpiešķir pietiekams laiks un attiecīgs atbalsts, lai sagatavotos personiskai intervijai par sava pieteikuma būtību. Īpašu vērību pievērš pieteikuma iesniedzējiem, kuri savu seksuālo orientāciju nedara zināmu uzreiz.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Ievērojot 18. pantā izklāstītos noteikumus, pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām vajadzībām nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību visās šajā direktīvā paredzētajās procedūrās.

Pamatojums

Ir jānodrošina 20. pantā paredzēto īpašo garantiju efektīva īstenošana.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) cik ātri vien iespējams veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārstāvis pārstāv un sniedz palīdzību nepavadītai nepilngadīgai personai attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu  izvērtēšanu. Pārstāvim jābūt objektīvam un ar nepieciešamo pieredzi bērnu aprūpes jomā. Šis pārstāvis var arī būt pārstāvis, kas minēts Direktīvā […/…/EK] [Uzņemšanas nosacījumu direktīva];

a) uzreiz veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārstāvis pārstāv un sniedz palīdzību nepavadītai nepilngadīgai personai attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu un izvērtēšanu. Pārstāvim jābūt objektīvam un ar nepieciešamo pieredzi bērnu aprūpes jomā. Šis pārstāvis var arī būt pārstāvis, kas minēts Direktīvā […/…/EK] [Uzņemšanas nosacījumu direktīva];

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) nodrošina, ka pārstāvim tiek sniegta iespēja informēt nepavadītu nepilngadīgu personu par personiskās intervijas nozīmi un iespējamām sekām un, vajadzības gadījumā, informēt par to, kā sagatavoties personiskajai intervijai. Dalībvalstis nodrošina, ka  pārstāvis un/vai juridiskais padomdevējs vai cits konsultants, kura klātbūtni šādā statusā pieļauj valsts tiesību akti,  piedalās  intervijā un viņam ir iespēja  uzdot jautājumus vai sniegt komentārus, ciktāl to atļauj persona, kas veic interviju.

b) nodrošina, ka pārstāvim tiek sniegta iespēja informēt nepavadītu nepilngadīgu personu par intervijas nozīmi un iespējamām sekām un, vajadzības gadījumā, informēt par to, kā sagatavoties intervijai. Dalībvalstis nodrošina, ka pārstāvis un/vai juridiskais padomdevējs vai cits konsultants, kura klātbūtni šādā statusā pieļauj valsts tiesību akti, vai kāds cits kvalificēts profesionālis piedalās intervijā un viņam ir iespēja uzdot jautājumus vai sniegt komentārus, ciktāl to atļauj intervētājs.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis var atturēties no pārstāvja iecelšanas, ja nepavadīta nepilngadīga persona:

svītrots

a) visticamāk, sasniegs pilngadību, pirms tiek pieņemts lēmums pirmajā instancē; vai

 

b) ir precējusies vai ir bijusi precējusies.

 

Pamatojums

21. panta 2. punkta a) apakšpunkts jāsvītro, lai nepieļautu situāciju, ka dalībvalstis mēģina novilcināt lēmuma pieņemšanu pirmajā instancē, jo mērķis ir pavisam pretējs — ir jāveicina labvēlīga un nediskriminējoša pieeja attiecībā uz bērniem, kuri procedūras gaitā sasniedz pilngadību. Tas pats attiecas arī uz 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Ir valstis, kur stāties laulībā ir atļauts visai agrīnā vecumā, taču tas nav nekādi saistīts ar nepilngadīgās personas brieduma vai autonomijas pakāpi.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) gadījumā, ja nepavadītai nepilngadīgai personai ir personiskā intervija par viņas starptautiskās aizsardzības  pieteikumu, kā tas minēts 13., 14. un 15. pantā, interviju veic persona, kam ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu īpašajām vajadzībām;

a) gadījumā, ja nepavadītai nepilngadīgai personai ir personiskā intervija par viņas starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kā tas minēts 13., 14. un 15. pantā, interviju veic persona, kam ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu īpašajām vajadzībām un tiesībām;

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) amatpersona, kam ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu īpašajām vajadzībām, sagatavo atbildīgās iestādes lēmumu par nepavadītas nepilngadīgas personas pieteikumu.

b) amatpersona, kam ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu īpašajām vajadzībām un tiesībām, sagatavo atbildīgās iestādes lēmumu par nepavadītas nepilngadīgas personas pieteikumu.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Saskaņā ar 18. panta nosacījumiem nepavadītām nepilngadīgām personām piešķir bezmaksas juridisku palīdzību visās šajā direktīvā minētajās procedūrās.

4. Saskaņā ar 18. panta nosacījumiem nepavadītām nepilngadīgām personām un viņu ieceltajiem pārstāvjiem, ievērojot visas šīs direktīvas procedūras, piešķir bezmaksas juridiskas konsultācijas par procesuālajiem un juridiskajiem jautājumiem un piešķir juridisko bezmaksas pārstāvniecību.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis var izmantot medicīnisko apskati, lai noteiktu nepavadītas nepilngadīgas personas vecumu saistībā ar starptautiskās aizsardzības  pieteikuma izvērtēšanu , ja viņa/viņas vispārīgie apgalvojumi vai citi attiecīgie pierādījumi dalībvalstīm izraisa šaubas par personas vecumu.

5. Dalībvalstis var izmantot medicīnisko apskati, lai noteiktu nepavadītas nepilngadīgas personas vecumu saistībā ar starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtēšanu, ja viņas vispārīgie apgalvojumi vai citi attiecīgie pierādījumi dalībvalstīm izraisa šaubas par personas vecumu. Ja šaubas saglabājas pēc medicīniskās pārbaudes, lēmumu vienmēr pieņem par labu nepavadītai nepilngadīgai personai.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visas medicīniskās pārbaudes veic, pilnībā ievērojot personas cieņu un izvēloties pēc iespējas mazāk invazīvas pārbaudes.

(neattiecas uz tekstu latviešu valodā)

Pamatojums

Lingvistisks grozījums vācu valodas teksta redakcijā, lai to padarītu līdzīgāku angļu valodas teksta redakcijai („mazāk invazīvas”).

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Visas medicīniskās pārbaudes veic, pilnībā ievērojot personas cieņu un izvēloties pēc iespējas mazāk invazīvas pārbaudes.

Visas medicīniskās pārbaudes veic, pilnībā ievērojot personas cieņu un izvēloties visdrošākās un pēc iespējas mazāk invazīvas pārbaudes, kuras veic kvalificēti un objektīvi medicīniskie eksperti.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 5. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) nepavadītas nepilngadīgas personas tiek informētas pirms to starptautiskās aizsardzības  pieteikumu izskatīšanas un valodā, ko tās saprot , par iespēju, ka viņu vecums var tikt noteikts medicīniskā apskatē. Tas ietver informāciju par apskates metodi un iespējamo medicīniskās apskates rezultātu ietekmi uz starptautiskās aizsardzības  pieteikuma izvērtēšanu, kā arī par sekām, kas varētu rasties, ja nepavadīta nepilngadīga persona atsakās no medicīniskās izmeklēšanas;

a) nepavadītas nepilngadīgas personas tiek informētas pirms to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanas un valodā, ko viņas varētu saprast, par iespēju, ka viņu vecums var tikt noteikts medicīniskā apskatē. Tas ietver informāciju par apskates metodi un iespējamo medicīniskās apskates rezultātu ietekmi uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtēšanu, kā arī par sekām, kas varētu rasties, ja nepavadīta nepilngadīga persona atsakās no medicīniskās izmeklēšanas;

Pamatojums

Praktiskuma labad un ņemot vērā grūtības pierādīt valodas zināšanas, priekšroka dodama pašreizējās direktīvas formulējumam.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 5. punkts – 3. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) lēmums noraidīt tādas nepavadītas nepilngadīgas personas starptautiskās aizsardzības  pieteikumu, kas atteicās no medicīniskās apskates, nav balstīts tikai uz šo atteikšanos.

c) lēmums noraidīt tādas nepavadītas nepilngadīgas personas starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kas atteicās no medicīniskās apskates, nav balstīts uz šo atteikšanos.

Pamatojums

Nepilngadīgas personas atteikšanās iziet medicīnisko apskati var būt pamatota ar daudziem un dažādiem iemesliem, kas nav saistīti ar personas vecumu vai aizsardzības piešķiršanas pieteikuma motīviem.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

22.a pants

 

Nepilngadīgo personu aizturēšana

Nepilngadīgo personu aizturēšana ir stingri aizliegta jebkuros apstākļos.

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ciktāl dalībvalstis paredz pieteikuma skaidras atsaukšanas iespēju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs  skaidri atsauc savu starptautiskās aizsardzības  pieteikumu, dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgā iestāde pieņem lēmumu vai nu pārtraukt izskatīšanu, vai noraidīt pieteikumu.

1. Ciktāl dalībvalstis paredz pieteikuma skaidras atsaukšanas iespēju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs skaidri atsauc savu starptautiskās aizsardzības pieteikumu, dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgā iestāde pieņem lēmumu izbeigt izskatīšanu, un paskaidro pieteikuma iesniedzējam atsaukšanas sekas.

Pamatojums

Pieteikuma nepārprotamas atsaukšanas rezultātā procedūra jāizbeidz, nevis jānoraida pieteikums. Vajadzētu būt tā, ka lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pieņemt tikai pēc pieteikuma izskatīšanas pēc būtības.

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam  , kas atkal piesakās atbildīgajā iestādē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums pārtraukt izskatīšanu, kā tas minēts šā panta 1. punktā, ir tiesības pieprasīt, ka viņa lietas izskatīšana tiek atsākta.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam, kas atkal piesakās atbildīgajā iestādē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums izbeigt izskatīšanu, kā tas minēts šā panta 1. punktā, ir tiesības pieprasīt, ka viņa lietas izskatīšana tiek atsākta. Vienas patvēruma procedūras laikā var iesniegt tikai vienu pieprasījumu atsākt lietas izskatīšanu.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

26. pants – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) neiegūst informāciju no vajātājiem vai smaga kaitējuma nodarītājiem tādā veidā, lai šādas personas tiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētais pieteikuma iesniedzējs  ir iesniedzis pieteikumu, kā arī, ja šādi tiktu kaitēts pieteikuma iesniedzēja un viņa apgādājamo fiziskajai veselībai vai to viņa ģimenes locekļu brīvībai un drošībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī.

b) neiegūst informāciju no vajātājiem vai smaga kaitējuma nodarītājiem tādā veidā, lai šādas personas tiktu informētas par faktu, ka konkrētais pieteikuma iesniedzējs  ir iesniedzis pieteikumu, kā arī, ja šādi tiktu kaitēts pieteikuma iesniedzēja  un viņa apgādājamo fiziskajai veselībai vai to viņa ģimenes locekļu brīvībai un drošībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī.

Pamatojums

Atbilstība šā panta a) apakšpunktā izvirzītajai prasībai.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja lēmums netiek pieņemts 3. punktā noteiktajā termiņā, šādas neizpildes sekas nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Ja lēmums netiek pieņemts, noslēdzoties 3. punktā noteiktajam laikposmam, atbildīgajai iestādei ir pienākums sagādāt pierādījumus, uz kuru pamata apstrīdēt aizsardzības piešķiršanu pieteikuma iesniedzējam.

Pamatojums

Lai ierobežotu atšķirīgu interpretāciju un piemērošanu, kas būtu pretrunā ar Eiropas kopējās patvēruma sistēmas harmonizācijas mērķi, ir svarīgi noteikt, kādas būs sekas, ja lēmumu nepieņems noteiktajā termiņā.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis var noteikt prioritātes starptautiskās aizsardzības pieteikuma  izvērtēšanai saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas minētas II nodaļā:

5. Atbildīgās iestādes var noteikt prioritātes starptautiskās aizsardzības pieteikuma izvērtēšanai saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas minētas II nodaļā:

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) pieteikuma iesniedzējam ir īpašas vajadzības;

b) ja pieteikuma iesniedzējam ir īpašas vajadzības, jo īpaši, ja tā ir nepilngadīga nepavadīta persona;

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 6. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis acīmredzami nekonsekventu, pretrunīgu, neticamu, nepietiekamu vai maldinošu informāciju, kas rada pieņēmumu, ka viņa prasība saistībā ar vajāšanu, kas minēta Direktīvā [.../.../EK] [Kvalifikācijas direktīva], ir nepārliecinoša; vai

Pamatojums

Jāsaglabā Direktīvas 2005/85/EK teksts, proti, 23. panta 4. punkta g) apakšpunkts. Iespējamība noraidīt pieteikumu paātrinātajā procedūrā jāparedz arī gadījumiem, kad aizsardzību meklējošo personu iesniegtie dokumenti ir acīmredzami neuzticami un neticami.

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) pieteikumu iesniedza neprecējusies nepilngadīga persona, uz kuru attiecas 6. panta 7. punkta c) apakšpunkts, pēc tam, kad vecāku vai vecāka, kas atbildīgs par nepilngadīgo, pieteikums ar lēmumu ir ticis noraidīts un nekādi attiecīgi jauni elementi nav norādīti saistībā ar šīs personas īpašajiem apstākļiem vai situāciju tās izcelsmes valstī; vai

svītrots

Pamatojums

Sk. pamatojumu 9. grozījumam.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 6. punkts – fc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

fc) nopietnu iemeslu dēļ ieteikuma iesniedzējs rada draudus dalībvalsts drošībai vai pieteikuma iesniedzējs ir bijis izraidīts no valsts sabiedriskās drošības un kārtības iemeslu dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Jāsaglabā Direktīvas 2005/85/EK teksts, proti, 23. panta 4. punkta m) apakšpunkts. Iespēja nekavējoties likt izraidīt personas, kas rada drošības apdraudējumu, ir ārkārtīgi svarīga teroristu tīklu globālas darbības laikmetā.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Fakts, ka starptautiskās aizsardzības pieteikums tika iesniegts pēc nelikumīgas ieceļošanas teritorijā vai pie robežas, tostarp tranzīta zonās, kā arī dokumentu neesamība vai viltotu dokumentu lietošana, pats par sevi nav automātisks iemesls paātrinātai pārbaudes procedūrai.

9. Fakts, ka starptautiskās aizsardzības pieteikums tika iesniegts pēc nelikumīgas ieceļošanas teritorijā vai pie robežas, tostarp tranzīta zonās, kā arī dokumentu neesamība šķērsojot robežu vai viltotu dokumentu lietošana, pats par sevi nav automātisks iemesls paātrinātai pārbaudes procedūrai.

Pamatojums

Patvēruma meklētāji kādreiz ir spiesti izmantot viltotus ceļošanas dokumentus, lai izbrauktu no valsts, kurā tos vajā. Taču viņiem atbildīgajai iestādei pēc iebraukšanas ir jāatklāj patiesā identitāte. Personas vajāšanas vēstures lietu var atvērt tikai tad, ja ir zināma pieteikuma iesniedzēja identitāte un tautība. Tādu personu palikšana, kuru identitāte nav zināma, jo viņas atsakās sadarboties, rada lielu drošības risku.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

28. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot 23. pantu, dalībvalstis uzskata starptautiskās aizsardzības pieteikumu par nepamatotu tikai tādā gadījumā, ja atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pieteikuma iesniedzēju nekvalificē kā tiesīgu saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Direktīvu […./../EK] [Kvalifikācijas direktīva].

Dalībvalstis uzskata starptautiskās aizsardzības pieteikumu par nepamatotu tikai tādā gadījumā, ja atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pieteikuma iesniedzēju nekvalificē kā tiesīgu saņemt starptautisko aizsardzību saskaņā ar Direktīvu […./../ES] [Kvalifikācijas direktīva].

Pamatojums

Starptautiskās aizsardzības pieteikums par nepamatotu būtu jāuzskata tikai tad, ja atbildīgā iestāde ir noteikusi, ka pieteikuma iesniedzējs neatbilst nepieciešamajiem nosacījumiem.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikuma nepieņemamību ļauj pieteikumu iesniedzējiem paust savus uzskatus par 29. pantā minēto pamatojumu piemērošanu viņu konkrētajiem apstākļiem. Šim nolūkam dalībvalstis veic personisku interviju par pieteikuma pieņemamību. Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus tikai saskaņā ar 36. pantu turpmāku pieteikumu gadījumā.

1. Dalībvalstis pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikuma nepieņemamību ļauj pieteikumu iesniedzējiem paust savus uzskatus par 29. pantā minēto pamatojumu piemērošanu viņu konkrētajiem apstākļiem. Šim nolūkam atbildīgā iestāde veic personisku interviju par pieteikuma pieņemamību. Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus tikai saskaņā ar 36. pantu turpmāku pieteikumu gadījumā.

Pamatojums

Ņemot vērā iespējamās nopietnās sekas, ko var izraisīt lēmums par pieteikuma nepieņemamību, personiskā intervija par pieteikuma pieņemamību ir jārīko atbildīgajai iestādei, kuras darbinieki saskaņā ar Komisijas priekšlikuma 4. pantu ir saņēmuši nepieciešamo apmācību par tādu sarežģītu jēdzienu piemērošanu kā droša trešā valsts un pirmā patvēruma valsts.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgās iestādes darbinieks, kurš veic interviju par pieteikuma pieņemamību, nav formas tērpā.

Pamatojums

Konsekvences labad noteikums par aizliegumu nēsāt formas tērpu ir jāattiecina ne tikai uz darbiniekiem, kuri veic intervijas par pieteikuma būtību, bet arī uz darbiniekiem, kuri veic intervijas par pieteikuma pieņemamību. Formas tērps varētu mulsināt pieteikuma iesniedzēju, radot viņā neizpratni, tieši kāds ir sarunas partnera amats, un tādējādi kaitēt konfidenciālai un neitrālai gaisotnei, kas obligāti nepieciešama nevainojamai intervijas norisei.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) viņš bauda citādu pietiekamu aizsardzību šajā valstī, tostarp priekšrocības no nerepatriēšanas principa,

b) viņš bauda citādu efektīvu aizsardzību šajā valstī, tostarp nerepatriēšanas principa piemērošanu;

Pamatojums

Izmantotais formulējums „pietiekama aizsardzība” priekšlikumā nav skaidri definēts. Taču, ja pieteikuma iesniedzēju nosūta uz pirmo patvēruma valsti, aizsardzībai šajā valstī jābūt efektīvai un reāli pieejamai.

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piemērojot pirmās patvēruma valsts koncepciju konkrētiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja  apstākļiem, dalībvalstis var ņemt vērā 32. panta 1. punktu.

Piemērojot pirmās patvēruma valsts koncepciju konkrētiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja apstākļiem, dalībvalstis ņem vērā 32. panta 1. punktu. Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs apstrīdēt pirmās patvēruma valsts koncepcijas piemērošanu, pamatojoties uz iemeslu, ka minētā pirmā patvēruma valsts konkrētajā gadījumā nav droša.

Pamatojums

Lai nostiprinātu garantijas, ka netiks pārkāpts neizraidīšanas princips, dalībvalstīm attiecībā uz drošu trešo valsti ir jāpiemēro 32. panta 1. punktā paredzētie kritēriji. Līdzīgi tam, kā 30. pants garantē tiesības uz personisko interviju, 31. panta 2. punktā ir jāparedz, ka pieteikuma iesniedzējam ir efektīva iespēja apstrīdēt pieņēmumu, ka valsts viņa konkrētajos apstākļos ir droša, līdzīgi kā tas ir garantēts 32. panta 2. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz drošas trešās valsts koncepcijas piemērojumu.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Drošas trešās valsts koncepcija

svītrots

1. Dalībvalstis var piemērot drošas trešās valsts koncepciju tikai tad, ja kompetentās iestādes ir pārliecinātas, ka personai, kas ir iesniegusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu  , trešajā valstī piemēros šādus principus:

 

a) dzīvība un brīvība netiek pakļauta briesmām, pamatojoties uz rasi, reliģiju, tautību, piederību konkrētai sociālajai grupai vai politisko uzskatu dēļ;

 

b) šajā valstī nepastāv smaga kaitējuma risks, kā tas definēts [Direktīvā …/../EK] [Kvalifikācijas direktīva];

 

c) tiek ievērots nerepatriēšanas princips saskaņā ar Ženēvas konvenciju;

 

d) tiek ievērots aizliegums viņu pārvietot, pārkāpjot tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai, kā arī cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei, kā tas ir noteikts starptautiskajos tiesību aktos; un

 

e) pastāv iespēja pieprasīt bēgļa statusu un, ja viņš tiek atzīts par bēgli, saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju.

 

2. Drošas trešās valsts koncepcijas piemērošanā ievēro noteikumus, kas noteikti valsts tiesību aktos, tostarp:

 

a) noteikumus, kas pieprasa saistību starp personu, kura meklē starptautisko aizsardzību  , un attiecīgo trešo valsti, uz kā pamata šai personai būtu ieteicams doties uz konkrēto valsti;

 

b) noteikumus par metodoloģiju, ar kuras palīdzību kompetentās iestādes pārliecinās, ka drošas trešās valsts princips var tikt piemērots konkrētai valstij vai konkrētam pieteikuma iesniedzējam  . Šādā metodoloģijā ietver apsvērumus par šīs valsts drošību konkrētam pieteikuma iesniedzējam  un/vai valsts norādījumus par valstīm, kas parasti tiek uzskatītas par drošām;

 

c) noteikumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, kas ļauj veikt individuālu izvērtēšanu par to, vai konkrētā trešā valsts ir droša konkrētajam pieteikuma iesniedzējam , un kas ļauj pieteikuma iesniedzējam  vismaz apstrīdēt drošas trešās valsts koncepcijas piemērojumu, pamatojoties uz to, ka trešā valsts nav droša saistībā ar viņa/viņas konkrētajiem apstākļiem. Pieteikuma iesniedzējam ļauj arī apšaubīt to, ka pastāv a) apakšpunktā minētā saistība starp viņu un trešo valsti. Īstenojot lēmumu, kas balstīts vienīgi uz šo pantu, dalībvalstis:

 

3. Īstenojot lēmumu, kas balstīts vienīgi uz šo pantu, dalībvalstis:

 

a) informē par to pieteikuma iesniedzēju; un

 

b) izsniedz viņam dokumentu, informējot trešās valsts iestādes šīs valsts valodā, ka pieteikums nav ticis izvērtēts pēc tā būtības.

 

4. Ja trešā valsts neļauj starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam  ieceļot tās teritorijā, dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve procedūrai tiek sniegta saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas izklāstītas II nodaļā.

 

5. Dalībvalstis periodiski informē Komisiju par valstīm, kurām šī koncepcija tiek piemērota saskaņā ar šā panta noteikumiem.

 

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trešo valstu norādīšana par drošām izcelsmes valstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem

svītrots

1. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest tiesību aktus, kas ļauj saskaņā ar II pielikumu norādīt drošas izcelsmes valstis, lai izvērtētu starptautiskās aizsardzības  pieteikumus.

 

2. Dalībvalstis regulā izvērtē situāciju trešās valstīs, kas saskaņā ar šo pantu ir norādītas kā drošas valstis.

 

3. Vērtējums par to, vai valsts ir droša izcelsmes valsts saskaņā ar šo pantu, balstās uz dažādiem informācijas avotiem, jo īpaši ietverot informāciju no citām dalībvalstīm, UNHCR, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja,  Eiropas Padomes un citām atbilstīgām starptautiskajām organizācijām.

 

4. Dalībvalstis paziņo Komisijai par valstīm, kas ir norādītas kā drošas izcelsmes valstis saskaņā ar šo pantu.

 

Pamatojums

Mērķis ir izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. Līdz ar to arī definīcijām par drošām trešām valstīm jābūt vienādām visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

34. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Drošas izcelsmes valsts koncepcija

svītrots

1. Trešā valsts, kas norādīta kā droša izcelsmes valsts saskaņā ar šo direktīvu  var, pēc individuālas pieteikuma izvērtēšanas, tikt uzskatīta par drošu izcelsmes valsti konkrētajam pieteikuma iesniedzējam  tikai tādā gadījumā, ja:

 

a) viņam ir šīs valsts valstspiederība;

 

b) viņš ir bezvalstnieks un pirms tam bija pastāvīgi dzīvojis šajā valstī;

 

c) un viņš nav iesniedzis nekādu nopietnu pamatojumu, lai uzskatītu, ka konkrētā valsts nav droša izcelsmes valsts viņa konkrētajos apstākļos un saistībā ar viņa kvalificēšanu kā bēgli vai personu, kurai ir tiesības uz alternatīvu aizsardzību  saskaņā ar [Direktīvu …./../EK] [Kvalifikācijas direktīva].

 

2. Dalībvalstis paredz valsts tiesību aktos turpmākus noteikumus un modalitātes drošas izcelsmes valsts koncepcijas piemērošanai.

 

Pamatojums

Mērķis ir izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. Līdz ar to arī definīcijām par drošām trešām valstīm jābūt vienādām visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja persona, kas ir iesniegusi starptautiskās aizsardzības  pieteikumu dalībvalstī, veic turpmākas pārstāvniecības vai turpmāku pieteikumu tajā paša dalībvalstī, konkrētā dalībvalsts izvērtē šīs turpmākās pārstāvniecības vai turpmākā pieteikuma elementus saskaņā ar iepriekšējā pieteikuma izvērtēšanu vai saskaņā ar tāda lēmuma izvērtēšanu, kas atrodas pārskatīšanas vai pārsūdzības procesā, ciktāl kompetentās iestādes var ņemt vērā un izskatīt visus elementus, kas iekļauti nākamajās pārstāvniecībās vai turpmākajā pieteikumā.

1. Ja persona, kas ir iesniegusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalstī, iesniedz papildu faktus vai turpmāku pieteikumu tajā pašā dalībvalstī, konkrētā dalībvalsts izvērtē šos papildu faktus vai turpmākā pieteikuma elementus, izskatot iepriekšējo pieteikumu vai lēmumu, pret ko celta pārsūdzība vai administratīvā sūdzība, ciktāl atbildīgā iestāde var ņemt vērā un izskatīt visus elementus, kas iekļauti papildu faktos vai turpmākajā pieteikumā.

Pamatojums

Izvērtēt visus elementus, ar ko pamatota papildu faktu vai nākamā pieteikuma iesniegšana, ir vienīgi atbildīgās iestādes kompetencē. Turklāt šis precizējums nāk par labu centieniem racionalizēt procedūru un uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis var izlemt veikt turpmāku pieteikuma izvērtēšanu tikai tad, ja konkrētais pieteikuma iesniedzējs  nevarēja, nebūdams pie tā vainīgs, novērtēt situāciju, kas aprakstīta šā panta 3., 4. un 5. punktā, iepriekšējā procedūrā, jo īpaši izmantojot savas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar 41. pantu.

svītrots

Pamatojums

Dalībvalstis nedrīkstētu sistemātiski atteikties izskatīt turpmāku pieteikumu, pamatojoties uz to, ka jaunos faktus vai elementus pieteikuma iesniedzējs būtu varējis darīt zināmus iepriekšējās procedūras vai tās apstrīdēšanas gaitā. Šāda automātiska rīcība praksē varētu novest pie neizraidīšanas principa pārkāpumiem.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) to pieteikumu, kas iesniegti šādās vietās, pieņemamību ; un/vai

a) to pieteikumu, kas iesniegti šādās vietās, pieņemamību 29. panta izpratnē; un/vai

Pamatojums

Ņemot vērā iespējamās nopietnās sekas, ko var izraisīt lēmums par pieteikuma nepieņemamību, personiskā intervija par pieteikuma pieņemamību ir jārīko atbildīgajai iestādei, kuras darbinieki saskaņā ar Komisijas priekšlikuma 4. pantu ir saņēmuši nepieciešamo apmācību par tādu sarežģītu principu piemērošanu kā droša trešā valsts un pirmā patvēruma valsts. Komisijas priekšlikumā ir apstiprināts, ka robežprocedūrām ir jābūt saskaņā ar II nodaļā minētajiem pamatprincipiem un pamatgarantijām.

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka lēmums saistībā ar 1. punktā paredzētajām procedūrām tiek pieņemts saprātīgā laikā. Ja lēmums nav pieņemts četru nedēļu laikā, pieteikuma iesniedzējam  tiek atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā, lai viņa pieteikums tiktu izskatīts saskaņā ar citiem šīs direktīvas noteikumiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka lēmums saistībā ar 1. punktā paredzētajām procedūrām tiek pieņemts saprātīgā laikā. Ja lēmums nav pieņemts četru nedēļu laikā, pieteikuma iesniedzējam tiek atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā, lai viņa pieteikums tiktu izskatīts saskaņā ar citiem šīs direktīvas noteikumiem. Pieteikuma iesniedzēja paturēšana dalībvalsts robežzonā vai tranzīta zonā ir uzskatāma par 22. pantā paredzēto aizturēšanu.

Pamatojums

Pieteikuma iesniedzēja paturēšana dalībvalsts robežzonā vai tranzīta zonā ir pielīdzināma aizturēšanai saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta 1. punkta f) apakšpunktu un ņemot vērā par šīs konvencijas piemērošanu kompetentās tiesas judikatūru. Tādēļ, paturot pieteikuma iesniedzēju dalībvalsts robežzonā vai tranzīta zonā, ir jāievēro prasības, kas attiecībā uz šo jomu ir noteiktas Komisijas priekšlikumā par uzņemšanas nosacījumiem (COM(2008)815 galīgā redakcija).

Grozījums Nr.  91

Regulas priekšlikums

38. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Drošu Eiropas trešo valstu koncepcija

Drošas trešās valsts koncepcija

1. Dalībvalstis var nodrošināt, ka nekāda vai nepilnīga patvēruma pieteikuma un pieteikuma iesniedzēja  drošības izvērtēšana viņa konkrētajos apstākļos, kā norādīts II nodaļā, nenotiek gadījumos, kad kompetentā iestāde ir noteikusi, pamatojoties uz faktiem, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs  vēlas ieceļot vai ir nelegāli ieceļojis dalībvalsts teritorijā no drošas trešās valsts saskaņā ar 2. punktu.

 

2. Trešā valsts var tikt uzskatīta par drošu trešo valsti 1. punkta piemērošanas nolūkā, ja:

1. Trešā valsts var tikt uzskatīta par drošu trešo valsti, ja pret personu, kas attiecīgajā trešā valstī lūdz starptautisko aizsardzību, izturas saskaņā ar šādiem principiem un nosacījumiem:

 

a) tā ir ratificējusi un ievēro Ženēvas konvencijas noteikumus bez jebkādiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;

a) dzīvība un brīvība netiek pakļauta briesmām, pamatojoties uz rasi, reliģiju, tautību, piederību konkrētai sociālajai grupai vai politisko uzskatu dēļ;

 

b) tā pielieto patvēruma procedūru, kas noteikta tiesību aktos; un

b) šajā valstī nepastāv smaga kaitējuma risks, kā tas definēts [Direktīvā …/../EK] [Kvalifikācijas direktīva];

c) tā ir ratificējusi Eiropas konvenciju par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un ievēro šīs konvencijas noteikumus, tostarp standartus attiecībā uz efektīvu tiesisko aizsardzību.

c) saskaņā ar Ženēvas konvenciju tiek ievērots nerepatriēšanas princips;

 

d) tiek ievērots aizliegums viņu pārvietot, pārkāpjot tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai, kā arī cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei, kā tas ir noteikts starptautiskajos tiesību aktos;

 

e) pastāv iespēja pieprasīt bēgļa statusu vai citu papildu aizsardzības veidu, kas būtu līdzīgs tam, ko piešķir saskaņā ar [Direktīvu .../... ES] [Kvalifikācijas direktīva], un gadījumā, ja šāds statuss vai aizsardzība tiek noteikti, iegūt aizsardzību, kas būtu līdzīga tai, ko piešķir saskaņā ar [Direktīvu .../... ES] [Kvalifikācijas direktīva];

 

f) tā ir ratificējusi un ievēro Ženēvas konvencijas noteikumus bez jebkādiem ģeogrāfiskiem ierobežojumiem;

 

g) tā pielieto patvēruma procedūru, kas noteikta tiesību aktos; kā arī

 

 

h) to par tādu ir noteikusi Padome un Parlaments saskaņā ar šā panta 2. punktu.

 

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem vai groza to trešo valstu kopējo sarakstu, kuras ir uzskatāmas par drošām trešām valstīm saskaņā ar šā panta 1. punktu.

 

3. Attiecīgās dalībvalstis valsts tiesību aktos nosaka modalitātes, lai īstenotu 1. punktu un to, kas izriet no lēmumiem, kuri pieņemti, ievērojot minētā punkta noteikumus, saskaņā ar nerepatriēšanas principu, tostarp paredzot izņēmumus no šā panta piemērošanas humanitāru vai politisku iemeslu vai starptautisko publisko tiesību aktu dēļ.

3. Attiecīgās dalībvalstis valsts tiesību aktos nosaka kārtību, lai īstenotu 1. punktu un noteikumus, kuros ir noteikta:

 

a) saistība starp personu, kura lūdz starptautisko aizsardzību, un attiecīgo trešo valsti, uz kuras pamata šai personai būtu ieteicams doties uz konkrēto valsti;

 

b) metodika, ar kuras palīdzību kompetentās iestādes pārliecinās, ka drošas trešās valsts princips var tikt piemērots konkrētai valstij vai konkrētam pieteikuma iesniedzējam. Piemērojot šo metodika, katrā gadījumā atsevišķi izskata konkrētās valsts drošību no attiecīgā pieteikuma iesniedzēja viedokļa;

 

c) noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un saskaņā ar kuriem var veikt individuālu izvērtēšanu par to, vai konkrētā trešā valsts ir droša konkrētajam pieteikuma iesniedzējam, un kas ļauj pieteikuma iesniedzējam  vismaz apstrīdēt drošas trešās valsts koncepcijas piemērojumu, pamatojoties uz to, ka trešā valsts nav droša saistībā ar viņa/viņas konkrētajiem apstākļiem. Pieteikuma iesniedzējam ļauj arī apšaubīt to, ka pastāv a) apakšpunktā minētā saistība starp viņu un trešo valsti.

4. Īstenojot lēmumu, kas balstīts tikai uz šo pantu, attiecīgās dalībvalstis:

4. Īstenojot lēmumu, kas balstīts tikai uz šo pantu, attiecīgās dalībvalstis un informē par to pieteikuma iesniedzēju.

a) informē par to pieteikuma iesniedzēju; and

 

b) izsniedz viņam dokumentu, informējot trešās valsts iestādes šīs valsts valodā, ka pieteikums nav ticis izvērtēts pēc tā būtības.

 

5. Ja droša trešā valsts neuzņem atpakaļ patvēruma meklētāju, dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve procedūrai tiek nodrošināta saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas izklāstītas II nodaļā.

5. Ja droša trešā valsts neuzņem atpakaļ patvēruma meklētāju, dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve procedūrai tiek nodrošināta saskaņā ar pamatprincipiem un garantijām, kas izklāstītas II nodaļā.

 

5.a Dalībvalstīm nedrīkst būt savu drošo izcelsmes valstu vai drošo trešo valstu sarakstu.

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina pamatotus  termiņus un citus nepieciešamus noteikumus, lai pieteikuma iesniedzējs  varētu izmantot savas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar 1. punktu.

4. Dalībvalstis paredz minimālos termiņus un citus nepieciešamos noteikumus, lai pieteikuma iesniedzējs varētu izmantot savas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar 1. punktu.

Pamatojums

Ņemot vērā, ka dalībvalstīs ir noteikti visai dažādi termiņi un ka ir nepieciešams izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kā noteikts LESD 78. pantā, ir jāievieš kopējs minimālais termiņš, lai tādējādi pieteikuma iesniedzējam gan saskaņā ar likumu, gan praksē būtu pieejama efektīva tiesiskā aizsardzība.

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Termiņi nedrīkst būt tādi, kas pieteikumu iesniedzējiem darītu neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu piekļuvi efektīvai tiesiskai aizsardzībai, kas minēta 1. punktā. Dalībvalstis arī nodrošina to lēmumu ex officio pārskatu, kas pieņemti saskaņā ar 37. pantu.

Dalībvalstis nosaka, ka minimālais termiņš, kurā pieteikuma iesniedzēji var īstenot savas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, ir četrdesmit piecas darba dienas; attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuriem piemērota 27. panta 6. punktā paredzētā paātrinātā procedūra, dalībvalstis nosaka, ka minimālais termiņš ir trīsdesmit darba dienas. Termiņi nedrīkst būt tādi, kas pieteikumu iesniedzējiem darītu neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtinātu piekļuvi efektīvai tiesiskai aizsardzībai, kas minēta 1. punktā. Dalībvalstis arī var paredzēt to lēmumu ex officio pārskatīšanu, kas pieņemti saskaņā ar 37. pantu.

Pamatojums

Ņemot vērā, ka dalībvalstīs ir noteikti visai dažādi termiņi un ka ir nepieciešams izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kā noteikts LESD 78. pantā, ir jāievieš kopējs minimālais termiņš, lai tādējādi pieteikuma iesniedzējam gan saskaņā ar likumu, gan praksē būtu pieejama efektīva tiesiskā aizsardzība. Noteiktie termiņi ir dažādi — tas atkarīgs no konkrētajā gadījumā piemērotās procedūras.

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Gadījumā, ja lēmumu pieņem ar paātrinātu procedūru saskaņā ar 27. panta 6. punktu, un gadījumā, ja ir pieņemts lēmums par pieteikuma atzīšanu par nepieņemamu saskaņā ar 29. panta 2. punkta d) apakšpunktu, un dalībvalsts tiesību akti neparedz iespēju palikt valstī līdz tiesiskās aizsardzības iznākumam, tiesai vai tribunālam pēc attiecīgā pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesības lemt, vai pieteikuma iesniedzējs var palikt dalībvalsts teritorijā.

6. Gadījumā, ja lēmumu pieņem ar paātrinātu procedūru saskaņā ar 27. panta 6. punktu, un gadījumā, ja ir pieņemts lēmums par pieteikuma atzīšanu par nepieņemamu saskaņā ar 29. panta 2. punkta d) apakšpunktu, un ja šādos gadījumos dalībvalsts tiesību akti minētajos gadījumos neparedz iespēju palikt valstī līdz tiesiskās aizsardzības iznākumam, tiesai vai tribunālam pēc attiecīgā pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesības lemt, vai pieteikuma iesniedzējs var palikt dalībvalsts teritorijā.

Pamatojums

Nepieciešams precizējums, jo sākotnējais formulējums var radīt neskaidrības.

Grozījums Nr.  95

Direktīvas priekšlikums

45. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ne vēlāk kā […] Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs un ierosina jebkādus grozījumus, kas ir nepieciešami. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz šā ziņojuma sagatavošanu. Pēc ziņojuma iesniegšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs vismaz katru piekto gadu.

Ne vēlāk kā […] Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu un izmaksām dalībvalstīs un ierosina jebkādus grozījumus, kas ir nepieciešami. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu informāciju un finanšu datus, kas attiecas uz šā ziņojuma sagatavošanu. Pēc ziņojuma iesniegšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs vismaz katru otro gadu.

Grozījums Nr.  96

Direktīvas priekšlikums

46. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 27. panta 3. punkta prasības līdz [3 gadi pēc transponēšanas datuma]. Tās tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 27. panta 3. punkta prasības līdz [2 gadi pēc transponēšanas datuma]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

  • [1]  OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

Darbs pie kopējas Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveides sākās pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gada maijā, pamatojoties uz Tamperes Eiropadomē pieņemtajiem principiem. KEPS izveides pirmā posma (1999–2005) mērķis bija saskaņot dalībvalstu tiesisko regulējumu, nosakot vienotus minimālos standartus. 2005. gada 1. decembrī pieņemtā Padomes Direktīva 2005/85/EK par patvēruma procedūrām (turpmāk tekstā dēvēta par „Direktīvu” vai „Patvēruma procedūru direktīvu”) bija pēdējais no pieciem ES tiesību aktiem patvēruma jomā.

Atbilstīgi Tamperes Eiropadomes secinājumiem un Hāgas programmā atkārtoti apstiprinātajiem mērķiem Komisija pirmā posmā noslēgumā iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus konstatēto nepilnību risinājumiem un augstāku un saskaņotāku aizsardzības standartu nodrošināšanai visā Savienībā. 2009. gada 21. oktobrī Komisija abām likumdevējām iestādēm iesniedza priekšlikumu par Patvēruma procedūru direktīvas pārstrādāšanu.

Kā stingri uzsvērts Stokholmas programmā, patvēruma jomu reglamentējošo tiesību aktu izstrādes otrā posma mērķis ir līdz 2012. gadam izveidot kopēju aizsardzības un solidaritātes telpu, kura, cita starpā, būs balstīta uz vienotu patvēruma procedūru. Tas ir visai būtisks aspekts, kas tagad aplūkojams jaunā juridiskā kontekstā — stājoties spēkā Lisabonas līgumam, EK līguma 63. pantā minētā koncepcija „minimālie standarti” ir aizstāta ar vērienīgāku koncepciju, proti, „kopīgas procedūras vienota patvēruma vai papildu aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai” (LESD 78. panta 2. punkta d) apakšpunkts).

Jaunā saskaņošanas posma problemātika

Neraugoties uz to, ka patvēruma jomā saskaņošanas centieni risinās jau desmit gadus, joprojām pastāv būtiskas atšķirības gan starp dalībvalstu noteikumiem, gan arī šo noteikumu piemērošanu. Šādas atšķirības nav savienojamas ar kopēju Eiropas patvēruma sistēmu un rada šķēršļus šīs sistēmas tālākai izveidei. Tās jo īpaši ir pretrunā ar vienu no Dublinas sistēmas pamatprincipiem, kas balstīts uz pieņēmumu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas ir salīdzināmas, proti, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī persona iesniedz patvēruma pieteikumu, pret to visā Savienības teritorijā būtu jāizturas vienādi un atbilstoši augstiem standartiem. Tā kā ar likumdošanas saskaņošanu pašu par sevi nebūtu pietiekami, lai mazinātu šīs atšķirības, un līdztekus būtu vajadzīga dalībvalstu praktiskās sadarbības pastiprināšana, obligāts nosacījums ir stingra Eiropas tiesiskā regulējuma pieņemšana, ja Savienība tiešām vēlas — kā tā vairākkārt ir apņēmusies — piemērotā un efektīvā veidā ieviest kopēju Eiropas patvēruma sistēmu.

Pašreizējā problemātika ir skaidra: kopējas sistēmas izveide būs iespējama vienīgi tad, ja tiks uzlabotas un saskaņotas procedūras un ar šīm procedūrām saistītās garantijas. Paturot to prātā, ir absolūti nepieciešams pašos pamatos pārstrādāt Patvēruma procedūru direktīvu, gan patvēruma pieprasītāju, gan dalībvalstu interesēs nodrošinot pieejamu, taisnīgu un efektīvu procedūru.

Pragmatisks un vērienīgs Eiropas Komisijas priekšlikums

Eiropas Komisija pamatojas uz skaidru konstatējumu — direktīvas līdzšinējais teksts, kurā bija atbalstīta ne pārāk stingra pieeja, ir rosinājis gan atšķirīgu procedūras norises kārtību noteikšanu dalībvalstīs, gan arī nepilnīgas procesuālās garantijas pieteikumu iesniedzējiem.

Referente kopumā uzskata, ka Komisijas iesniegtais pārstrādātais priekšlikums tiešām ir piemērots, lai:

panāktu lielāku saskaņotību, uzlabojot patvēruma jomā izmantoto instrumentu konsekvenci, precizējot un apvienojot juridiskos jēdzienus un procesuālos mehānismus un tādējādi vienkāršojot to piemērošanu;

uzlabotu starptautiskās aizsardzības standartus Savienībā, jo īpaši ieviešot jaunas procesuālās garantijas, lai nodrošinātu pilnīgu saderību starp ES acquis communautaire standartiem un Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā iedibinātajiem standartiem.

uzlabotu patvēruma procedūru kvalitāti un efektivitāti, jau pašā procedūras sākumā veltot neatslābstošus centienus attiecīgo dienestu darbībai, konsultācijām un ekspertu zināšanu pielietojumam un mudinot dalībvalstis saprātīgos termiņos pieņemt pamatotus lēmumus pirmajā instancē. Komisijas ierosinātā pieeja („frontloading”) jo īpaši ļautu labāk identificēt pamatotus, nepamatotus un ļaunprātīgus pieteikumus, uzlabot nelabvēlīgu lēmumu pamatojumu un mazināt risku, ka pārsūdzības instancē šie lēmumi varētu tikt atcelti, un mazināt dalībvalstu izmaksas saistībā ar personu uzņemšanu un procedūru īstenošanu. Turklāt kopējiem noteikumiem un labākai un saskaņotākai to piemērošanai vajadzētu novērst vai mazināt personu tālāku pārvietošanos Eiropas Savienībā un palielināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos.

Ierosinātie grozījumi

Līdz ar to referente, ierosinot grozījumus, ir ievērojusi Komisijas priekšlikumā izmantoto „frontloading” pieeju, tiecoties nodrošināt saskaņotas, taisnīgas un efektīvas procedūras Eiropas kopējās patvēruma sistēmas ietvaros.

Grozījumu mērķis jo īpaši ir:

nodrošināt konsekventāku jēdzienu „atbildīgā iestāde” un „kompetentā iestāde” lietojumu atbilstīgi principam, ka atbildīgā iestāde ir tikai viena;

uzlabot konsekvenci starp patvēruma jomā lietotajiem instrumentiem (attiecībā uz definīcijām un ieviestajiem mehānismiem);

pastiprināt minimālās procesuālās garantijas, kas iedibinātas EST un ECT judikatūrā (jo īpaši attiecībā uz procesuālās vienlīdzības principu, tiesībām saņemt informāciju, tiesībām uz uzklausīšanu un tiesībām uz bezmaksas juridisko palīdzību) un konsekventu piemērojumu direktīvas tekstā;

nodrošināt, ka efektīvi tiek ņemtas vērā mazāk aizsargātu pieteikuma iesniedzēju vajadzības, kā arī bērna interešu pārākums;

pārstrādāt galvenos procesuālos instrumentus, proti, drošas izcelsmes valsts, drošas trešās valsts un Eiropā esošas drošas trešās valsts koncepciju, lai nodrošinātu to vienotu piemērojumu, ievērojot minimālās garantijas un tiesību principus.

Apzinoties, ka Padomē pret šo priekšlikumu valda visai rezervēta attieksme, referente tomēr uzskata, ka ir būtiski, lai Eiropas Parlaments kā viena no abām likumdevējām iestādēm tiesiskā regulējuma izstrādes otrajā posmā izmantotu izdevību veidot taisnīgu un efektīvu Eiropas kopējo patvēruma sistēmu. Patvēruma politikai ir tieša ietekme gan uz cilvēkiem, kuri meklē aizsardzību, gan arī uz Eiropas Savienības spēju attīstīt un izveidot patiesu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

PIELIKUMS. JURIDISKĀS KOMITEJAS VĒSTULE

JURIDISKĀ KOMITEJA

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Ref.: D(2010)5201

Fernando LOPEZ AGUILAR

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas

priekšsēdētājam

ASP 11G306

Briselē

Temats:   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu (pārstrādāta redakcija)

                COM(2009)554 galīgā redakcija, 21.10.2009 - 2009/0165 (COD)

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskā komiteja, ko man ir gods vadīt, ir izskatījusi iepriekšminēto priekšlikumu saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 87. pantu „Pārstrādāšana”.

Šā panta 3. punktā ir noteikts:

„Ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka priekšlikums neietver citus būtiskus grozījumus, kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus, tā informē par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju.

Šādā gadījumā un saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti Reglamenta 156. un 157. pantā, grozījumi ir pieņemami tikai par konkrēto jautājumu atbildīgajā komitejā attiecībā uz tām priekšlikuma teksta daļām, kurās ietverti būtiski grozījumi.

Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām, tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai, un Komisijas pienākums, pirms notiek balsošana saskaņā ar 54. pantu, ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu.”

Ņemot vērā atzinumu, kas saņemts no Juridiskā dienesta, kura pārstāvji piedalījās konsultatīvās darba grupas sanāksmēs, izskatot pārstrādāto priekšlikumu, un ievērojot atzinuma sagatavotāja ieteikumus, Juridiskā komiteja uzskata, ka šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tajā vai konsultatīvās darba grupas atzinumā skaidri norādītie grozījumi un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem grozījumiem priekšlikums paredz spēkā esošo tekstu vienkāršu kodifikāciju, nemainot to būtību.

Turklāt, ņemot vērā 87. pantu, Juridiskā komiteja uzskatīja, ka, lai panāktu priekšlikuma atbilstību pārstrādāšanas noteikumiem, ir nepieciešami iepriekšminētās darba grupas atzinumā ierosinātie tehniskie pielāgojumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pēc jautājuma izskatīšanas 2010. gada 27. janvāra sanāksmē Juridiskā komiteja ar 22 balsīm ,,par” un nevienam neatturoties[1] pieņēma ieteikumu, lai Jūsu vadītā komiteja, kas ir atbildīga par šo jautājumu, turpina izskatīt iepriekš minēto priekšlikumu, ievērojot sniegtos ierosinājumus un saskaņā ar Reglamenta 87. pantu.

Cieņā

Klaus-Heiner LEHNE

Piel.: Konsultatīvās darba grupas atzinums.

  • [1]  Klaus-Heiner Lehne, Raffaele Baldassarre, Sebastian Valentin Bodu, Marielle Gallo, Alajos Mészáros, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Alexandra Thein, Diana Wallis, Cecilia Wikström, Christian Engström, Jiří Maštálka, Francesco Enrico Speroni, Piotr Borys, Vytautas Landsbergis, Kurt Lechner, Arlène McCarthy, Toine Manders, Eva Lichtenberger, Sajjad Karim.

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS JURIDISKO DIENESTU KONSULTATĪVĀS GRUPAS ATZINUMS

 

 

 

JURIDISKO DIENESTU

KONSULTATĪVĀ DARBA GRUPA

Briselē, 2009. gada 23. novembrī

ATZINUMS

                                                              EIROPAS PARLAMENTAM

                                                              PADOMEI

                                                              KOMISIJAI

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu

COM(2009)554, 21.10.2009. – 2009/0165(COD)

Ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu un īpaši tā 9. punktu, konsultatīvā darba grupa, kas sastāv no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgajiem juridiskajiem dienestiem, tikās 2009. gada 29. oktobrī un 4. novembrī, lai cita starpā izskatītu iepriekš minēto Komisijas iesniegto priekšlikumu.

Šajās sanāksmēs[1], izskatot priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru pārstrādā Eiropas Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvu 2002/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu, Konsultatīvā darba grupa, savstarpēji vienojoties, noteica turpmāk minētos punktus.

1) Šādas pārstrādātā priekšlikuma teksta daļas jāizceļ, izmantojot pelēko tonējumu, ko parasti lieto, lai izceltu būtiskas izmaiņas:

- 30. apsvērumā ierosinātā vārdu „par bēgli” aizstāšana ar vārdiem „tiesīgu saņemt starptautisko aizsardzību”;

- 13. panta 4. punktā vārdu „2. punkta b) apakšpunktu” un ierosinātā vārdu „un c) un 3. punktu” svītrošana;

- 21. panta 1. punktā ierosinātā ievadvārdu un 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā vārdu „un 14.” svītrošana un ierosinātā vārdu „un 15.” pievienošana;

- 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā ierosinātā 15. panta pievienošana un ierosinātā 14. panta aizstāšana ar 16. pantu;

- 36. panta 3. punkta b) apakšpunktā ierosinātā „32. panta 2. punktā” svītrošana un ierosinātā „35. panta 3. punktā” pievienošana;

- 40. panta 1. punktā pirmā apakšpunkta b) punktā ierosinātā vārdu „un 15.” pievienošana;

- 46. pantā pirmā punkta beigu teikums ir „Tās tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu”;

- 46. pantā ceturtā punkta nobeiguma vārdi ir „un minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu”;

2) 50. pantā Padomes Direktīvas 2005/85/EK 46. panta nobeiguma vārdi („saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”) jāieraksta vēlreiz.

Rezultātā, izskatot priekšlikumu, konsultatīvā darba grupa varēja vienprātīgi secināt, ka priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi, izņemot tos, kas par tādiem atzīti priekšlikumā vai šajā atzinumā. Attiecībā uz iepriekšējā tiesību akta ar būtiskiem grozījumiem nemainīto noteikumu kodifikāciju darba grupa arī secināja, ka priekšlikums paredz tiešu esošā teksta kodifikāciju bez būtiskām izmaiņām.

C. Pennera                                      J.-C. Piris                             L. Romero Requena

Juriskonsults                                     Juriskonsults                          Ģenerāldirektors

  • [1]  Konsultatīvās darba grupas rīcībā bija priekšlikuma versijas angļu, franču un vācu valodās, un tā strādāja, pamatojoties uz versiju angļu valodā, kas bija izskatāmā teksta oriģinālvaloda.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Minimālie standarti attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2009)0554 – C7-0248/2009 – 2009/0165(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

21.10.2009

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

12.11.2009

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

12.11.2009

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Sylvie Guillaume

11.1.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

1.12.2009

16.3.2010

27.9.2010

10.1.2011

 

28.2.2011

17.3.2011

 

 

Pieņemšanas datums

17.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

22

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Mario Borghezio, Emine Bozkurt, Simon Busuttil, Philip Claeys, Carlos Coelho, Rosario Crocetta, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Gál, Kinga Göncz, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Nuno Melo, Louis Michel, Claude Moraes, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Judith Sargentini, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Daniël van der Stoep, Axel Voss, Renate Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Cashman, Ioan Enciu, Elisabetta Gardini, Nadja Hirsch, Monika Hohlmeier, Stanimir Ilchev, Iliana Malinova Iotova, Franziska Keller, Petru Constantin Luhan, Marian-Jean Marinescu, Kyriacos Triantaphyllides, Cecilia Wikström

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Cătălin Sorin Ivan, Traian Ungureanu, Sabine Verheyen, Åsa Westlund, Anna Záborská, Csaba Őry

Iesniegšanas datums

24.3.2011