ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/25/EK attiecībā uz noteikumiem par traktoriem, kurus laiž tirgū saskaņā ar „elastības shēmu”
28.3.2011 - (COM(2010)0607 – C7‑0342/2010 – 2010/0301(COD)) - ***I
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Salvatore Tatarella
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/25/EK attiecībā uz noteikumiem par traktoriem, kurus laiž tirgū saskaņā ar „elastības shēmu”
(COM(2010)0607 – C7‑0342/2010 – 2010/0301(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0607),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0342/2010),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. februāra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0091/2011),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. maija Direktīva 2000/25/EK, ar kuru paredz darbības, kas veicamas, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/150/EEK, reglamentē izplūdes gāzu emisiju no motoriem, kas uzstādīti lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros. Pašlaik ir spēkā emisijas robežvērtību IIIA posms, un to lielākoties piemēro kompresijaizdedzes motoru tipa apstiprināšanā. Direktīvā paredzēts, ka minētās robežvērtības aizstās ar stingrākām IIIB posma robežvērtībām, kas attiecībā uz laišanu tirgū pakāpeniski stāsies spēkā pēc 2011. gada 1. janvāra un attiecībā uz minēto motoru tipa apstiprinājumu – pēc 2010. gada 1. janvāra. IV posms ar stingrākām robežvērtībām nekā IIIB posmā attiecībā uz minēto motoru tipa apstiprinājumu pakāpeniski stāsies spēkā no 2013. gada 1. janvāra un attiecībā uz laišanu tirgū – no 2014. gada 1. janvāra. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. maija Direktīva 2000/25/EK, ar kuru paredz darbības, kas veicamas, lai samazinātu gāzveida un cieto daļiņu piesārņojumu emisiju no dzinējiem, kas paredzēti lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/150/EEK, reglamentē izplūdes gāzu emisiju no dzinējiem, kas uzstādīti lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros, lai sekmētu cilvēka veselības un vides aizsardzību. Pašlaik ir spēkā emisijas robežvērtību IIIA posms, un to lielākoties piemēro kompresijaizdedzes motoru tipa apstiprināšanā. Direktīvā paredzēts, ka minētās robežvērtības aizstās ar stingrākām IIIB posma robežvērtībām, kas attiecībā uz laišanu tirgū pakāpeniski stāsies spēkā pēc 2011. gada 1. janvāra un attiecībā uz minēto motoru tipa apstiprinājumu – pēc 2010. gada 1. janvāra. IV posms ar stingrākām robežvērtībām nekā IIIB posmā attiecībā uz minēto motoru tipa apstiprinājumu pakāpeniski stāsies spēkā no 2013. gada 1. janvāra un attiecībā uz laišanu tirgū – no 2014. gada 1. janvāra. | ||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||
Viens no Direktīvas 2000/15/EK mērķiem ir maksimāli palielināt Eiropas vides un sabiedrības veselības ieguvumu. | |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(1a) Ir plānots, ka Komisija tuvākajos 12 mēnešos veiks visaptverošu Direktīvas 2000/25/EK pārskatīšanu. Būtu labāk, ja Komisija pēc iespējas agrāk ziņotu par šīs visaptverošās pārskatīšanas rezultātiem. | ||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||
Komisija iesniedza pašreizējo priekšlikumu par Direktīvas 2000/25/EK daļēju pārskatīšanu relatīvi vēlu, jo pasākumi, ko Komisija plāno grozīt, jau daļēji stājās spēkā no 2011. gada 1. janvāra. Pilnībā pārskatot Direktīvu 2000/25/EK, varētu visaptverošākā veidā pielāgot pašreizējo regulējumu. | |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 2. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(2) Pāreja uz IIIB posmu saistīta ar pakāpenisku tehnoloģijas nomaiņu, kam nepieciešamas ievērojamas īstenošanas izmaksas, lai pārveidotu motoru konstrukciju un izstrādātu sarežģītus tehniskus risinājumus. Pāreja, ko likumdevējs noteicis 2005. gadā, sakrīt ar attiecīgās nozares ekonomisko lejupslīdi, un tādēļ ražošanas nozarei ir grūtības finansēt īstenošanas izmaksas, kuras nepieciešamas, lai pielāgotos jaunajām tiesību aktu prasībām. |
(2) Pāreja uz IIIB posmu saistīta ar pakāpenisku tehnoloģijas nomaiņu, kam nepieciešamas ievērojamas īstenošanas izmaksas, lai pārveidotu motoru konstrukciju un izstrādātu sarežģītus tehniskus risinājumus. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzi nevar uzskatīt par iemeslu vides standartu pazemināšanai. Ieguldījumi videi draudzīgās tehnoloģijās ir svarīgi nākotnes izaugsmes, darba vietu un veselības nodrošināšanai. | ||||||||||||||||||
Pamatojums | |||||||||||||||||||
Pašreizējās diskusijās Komisija norādīja, ka pasaules finanšu un ekonomikas krīze ir ļoti negatīvi ietekmējusi attiecīgo nozari. Neraugoties uz grūtībām, ar kurām nozare pašreiz saskaras, ir atkārtoti jāuzsver, ka krīze nevar būt iemesls vides standartu pazemināšanai. Tieši otrādi — ieguldījumi videi draudzīgās tehnoloģijās sekmē nākotnes izaugsmi un darba vietu drošību Eiropā un ir svarīgs veselības nodrošināšanas faktors. | |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 3. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(3) Ar Direktīvu 2000/25/EK izveido elastības shēmu, lai ļautu traktoru izgatavotājiem laikā starp diviem emisijas posmiem iepirkt noteiktu daudzumu motoru, kas neatbilst spēkā esošajām emisijas robežvērtībām, bet ir apstiprināti saskaņā ar iepriekšējā posma emisijas robežvērtību prasībām. |
(3) Ar Direktīvu 2000/25/EK izveido elastības shēmu, lai ļautu traktoru ražotājiem noteiktā posmā iepirkt noteiktu daudzumu motoru, kas neatbilst spēkā esošajām emisijas robežvērtībām, bet ir apstiprināti saskaņā ar iepriekšējā posma emisijas robežvērtību prasībām. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 5. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(5) Pārejas periodā no IIIA uz IIIB posmu to motoru daudzums, kurus laiž tirgū saskaņā ar elastības shēmu, jāpalielina no 20 % līdz 50 % no traktoru izgatavotāja gadā pārdoto tādu traktoru daudzuma, kuros ir attiecīgās kategorijas motori. Turklāt attiecīgi jāpielāgo alternatīvā iespēja – maksimālais motoru skaits, ko atļauts laist tirgū saskaņā ar elastības shēmu. |
(5) IIIB posmā to traktoru daudzums, kurus nodod ekspluatācijā saskaņā ar elastības shēmu, ir 35 % no traktoru ražotāja to gadā ekspluatācijā nodoto traktoru daudzuma, kuros ir attiecīgās kategorijas motori. Turklāt attiecīgi jāpielāgo alternatīvā iespēja — noteikts motoru skaits, ko atļauts laist tirgū saskaņā ar elastības shēmu. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 5.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(5a) Uzņēmumiem, kas strādā ar mehānismiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, vajadzētu gūt labumu no Eiropas finansiālā atbalsta programmām vai atbilstošām atbalsta programmām dalībvalstīs. Būtu jāapsver iespēja prasīt šo programmu labuma guvējiem izmantot labākās nozarē pieejamās tehnoloģijas. Būtu jāatbalsta tikai tie uzņēmumi, kuros izmanto tehnoloģijas ar vislabākajiem emisijas standartiem. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 7. apsvērums | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
(7) Ar šajā direktīvā noteiktajiem pasākumiem risināmas pagaidu grūtības, ar kurām saskaras ražošanas nozare, un šie pasākumi jāattiecina vienīgi uz pārejas periodu starp IIIA un IIIB posmu, nosakot to beigu termiņu 2013. gada 31. decembrī, |
(7) Ar šajā direktīvā noteiktajiem pasākumiem risināmas pagaidu grūtības, ar kurām saskaras ražošanas nozare, un šie pasākumi jāattiecina vienīgi uz IIIB posmu, | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 7.a apsvērums (jauns) | |||||||||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||||||||
|
(7a) Saprot, ka pašreizējās emisijas robežvērtības būtu jāpalielina attiecībā uz īpaši smalkām kvēpu daļiņām, nākotnes tiesību aktos par turpmāk īstenojamiem emisijas samazināšanas mērķiem izmantojot daļiņu skaita kritēriju. | ||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – -1. punkts (jauns) Direktīva 2000/25/EK 1. pants - jauni ievilkumi | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 1. punkts Direktīva 2000/25/EK 3.a pants – 1. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. iedaļa | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. iedaļa – 1.1. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. iedaļa – 1.1.1. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV ielikums – 1. iedaļa – 1.1.2. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1.1.2. punkts – tabula – virsraksts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. iedaļa – 1.2. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. iedaļa – 1.2.1. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. iedaļa – 1.2.2. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. iedaļa – 1.2.2. punkts – tabula – virsraksts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums – 1. punkts Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. iedaļa – 1.3. punkts – ievaddaļa | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. nodaļa – 1.4. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. nodaļa – 1.5. punkts | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 2. iedaļa | |||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||
Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts I pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 3. iedaļa | |||||||||||||||||||
|
- [1] OV C .. / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
PASKAIDROJUMS
Priekšlikuma saturs
Direktīva attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo traktoru emisijām un ar to veic tikai kvantitatīvus Direktīvas 2000/25/EK grozījumus, nemainot vides aizsardzības mērķus, metodiku vai derīguma termiņu. Tā ir steidzama direktīva, jo skar prasību piemērošanas posmu, kas sākās jau 2011. gada 1. janvārī, un ir ļoti svarīga, jo ir sagaidāms, ka tai būs pozitīva ietekme uz attiecīgo ražošanas nozari.
Direktīvā 2000/25/EK par piesārņojumu emisiju no lauksaimniecības traktoriem ir noteikts oglekļa monoksīda (CO), ogļūdeņražu (HC), slāpekļa oksīdu (NOx) un makrodaļiņu (PM) maksimālais pieļaujamais apjoms, kas var tikt emitēts ar traktoru dīzeļdzinēju izplūdes gāzēm.
Katram traktoru veidam direktīvā ir noteikts maksimālais pieļaujamias emisiju apjoms, ņemot vērā motora jaudu, un paredzēta pakāpeniska emisiju apjoma samazināšana. 2010. gada 31. decembrī beidzās IIIA posms un 2011. gada 1. janvārī sākās IIIB posms, kas ilgs līdz 2013. gada 31. decembrim. Jaunā posma robežvērtības ir daudz stingrākas nekā iepriekšējā posma robežvērtības.
Lai atvieglotu pāreju no viena posma uz nākamo, ar minēto direktīvu ieviesa elastības shēmu, ļaujot traktoru ražotājiem laist tirgū noteiktu skaitu traktoru, kuru emisijas rādītāji atbilst iepriekšējā posma prasībām. Pašreizējā posmā, ko plānots grozīt ar minēto priekšlikumu, saskaņā ar elastības shēmu jau ir atļauts piemērot mazāk stingrus ierobežojumus ne vairāk kā 20 procentiem no gadā pārdotā traktoru skaita, kas aprēķināts, ņemot vērā ES pēdējos piecos gados pārdoto traktoru skaitu, un maziem uzņēmumiem — maksimālo pieļaujamo skaitu, kas paredzēts direktīvā.
Priekšlikumā paredzēts tikai šā īpatsvara palielinājums no 20 % līdz 50 %. Mērķis ir saglabāt pienācīgu attiecīgās nozares ekonomisko attīstību, vienlaikus saglabājot negrozītu vides aizsardzības mērķprogrammu. Ierosināto grozījumu pamatā ir šādi apsvērumi:
a) tehnoloģiskās attīstības termiņš — lai panāktu lielākos emisiju samazinājumus, kas paredzēti IIIB posmā, ir jāveic būtiska pašreiz ražoto motoru pārveide, kas ietekmēs to konstrukciju, izmēru un svaru. Tādēļ arī traktoriem būs jāveic būtiski mehāniskas pārveides darbi, lai tajos varētu uzstādīt jaunā parauga motorus. Tehnoloģiskie risinājumi, kas padarīs iespējamu atbilstības nodrošināšanu pašreizējā posma prasībām, vēl nav līdz galam izstrādāti, un tiem vēl ir vajadzīgi būtiski turpmāki pētījumi;
b) ekonomikas krīze — finanšu un ekonomikas krīze ir skārusi visu pasauli un gandrīz visas ražošanas nozares, tostarp traktoru ražošanu. Saskaņā ar ražošanas nozares pārstāvības organizācijas (CEMA) datiem apgrozījums laika posmā no 2008. līdz 2009. gadam samazinājās par 20–25 %, un dati par 2010. gada pirmo ceturksni liecina par 22 % kritumu salīdzinājumā ar 2009. gadu.
Direktīvai nebūs nekādas ietekmes uz budžetu un tās pamatā, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu, ir Līguma 114. pants.
Referenta piezīmes
Komisijas sagatavotais direktīvas priekšlikums noteikti ir jāvērtē atzinīgi. Tajā ir ievēroti vides aizsardzības mērķi, ko ES ir pieņēmusi kādu laiku atpakaļ. Ņemot vērā smago ekonomikas krīzi, Komisija varēja nākt klajā ar radikālākiem priekšlikumiem, piemēram, moratorija noteikšanu direktīvas piemērošanai, prasību posmu termiņu maiņu vai pat lielāku elastības shēmas piemērošanas apjomu.
Tomēr Komisija ir izvēlējusies ieviest pasākumu, kas ir vienkāršs, efektīvs un savlaicīgs un kas ļaus:
a) ES ražotājiem pārdot traktorus, pārvarēt pašreizējo grūto ekonomikas krīzi, rast jaunus resursus pētniecībai un nodrošināt atbilstību robežvērtībām, kuras noteiktas ES vides aizsardzības tiesību aktos;
b) lauksaimniekiem aizstāt vecos traktorus ar jauniem, kuru motori radīs mazāk piesārņojuma.
Ja priekšlikums netiktu pieņemts, mēs paradoksālā kārtā nonāktu pie rezultāta, kas ir pretējs mūsu kopējam mērķim. Daudzi lauksaimnieki, kuriem jāizvēlas, vai paturēt vecos traktorus, kuri rada lielāku piesārņojumu, vai pirkt jaunus, kuri ir ievērojami dārgāki un kuru pamatā ir tehnoloģija, par ko vēl nav pārliecības, var izvēlēties pirmo variantu, jo īpaši, ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās grūtības, un tas radītu Eiropas videi kaitējumu, nevis to uzlabotu.
Visumā šī direktīva ar nelielajiem ierosinātajiem grozījumiem ļaus ES sasniegt vērā ņemamu kopējo rezultātu, kas ietver efektīvu vides aizsardzību, noderīgu atbalstu attiecīgās ražošanas nozares ekonomiskajai attīstībai, ļoti vēlamo ieņēmumu palielinājumu, ko varētu izmantot pētniecībai, un ražošanas nozarei iespēju izstrādāt jaunus motorus, kuri atbilst negrozītām iepriekš IIIB posmam paredzētajām prasībām. Visbeidzot, ir arī vērts uzsvērt, ka priekšlikuma grozījumiem būtu ļoti maza ietekme uz vidi.
Saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra veikto novērtējumu Komisijas vajadzībām, aprēķinātā elastības shēmas ietekme, ņemot vērā šā priekšlikuma grozījumus, veidotu tikai 0,3 % no visas pirmajā gadā izmantotās visurgājējas tehnikas kopējā emisiju apjoma.
Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (16.3.2011)
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/25/EK attiecībā uz noteikumiem par traktoriem, kurus laiž tirgū saskaņā ar „elastības shēmu”
(COM(2010)0607 – C7‑0342/2010 – 2010/0301(COD))
Atzinumu sagatavoja: Olga Sehnalová
ĪSS PAMATOJUMS
Komisijas priekšlikuma kopsavilkums
Ar Direktīvu 2000/25/EK reglamentē oglekļa oksīda (CO), ogļūdeņražu (HC), slāpekļa oksīdu (NOx) un cieto daļiņu (PM) maksimālos izplūdes gāzu emisijas daudzumus celtniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas dīzeļdzinējiem un tā ir pilnīgā saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK par visurgājēju tehnikas emisijām.
Pašlaik spēkā esošās robežvērtības (III A posms) no 2011. gada 1. janvāra pakāpeniski tiek aizstātas ar stingrākām III B posma robežvērtībām.
Elastības shēma
Ar Direktīvu 2005/13/EK ieviesa tā saucamo elastības shēmu, lai vienkāršotu pāreju no viena emisijas robežvērtību posma citā. Saskaņā ar elastības shēmu traktoru ražotāji drīkst laikā starp diviem secīgiem izplūdes emisijas robežvērtību posmiem laist tirgū tādu traktoru konkrētu skaitu, kuros uzstādīti iepriekšējam izplūdes emisijas robežvērtību posmam atbilstoši motori. Saskaņā ar minēto shēmu traktoru ražotājs katrā dzinēju jaudas kategorijā var laist tirgū vai nu 1) ierobežotu skaitu traktoru, nepārsniedzot 20 % no attiecīgā ražotāja ikgadējā pārdošanas apjoma, vai 2) konkrētu skaitu traktoru. Šī otra iespēja ir paredzēta mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir mazāks traktoru ražošanas apjoms.
Ekonomiskie aspekti
Līdzīgi kā situācijā ar visurgājējas tehnikas izgatavotājiem traktoru izgatavotāju tehnoloģiskais uzdevums ir nodrošināt, ka nākamās paaudzes motori samazina cieto daļiņu un NOx emisijas tādā līmenī, kas ir salīdzināms ar emisijas samazinājumu, kas vajadzīgs un tiek īstenots autotransportam un to motoriem (kravas automašīnas, autobusi utt.).
Eiropas Savienībā ir aptuveni 40 traktoru izgatavotāji, kas ražo plašu traktoru klāstu, kuriem jāatbilst emisijas robežvērtībām, kas paredzētas direktīvā, turpretim motorus ražo mazs skaits lielo uzņēmumu (aptuveni 10 izgatavotāji Eiropas Savienībā un 20 uzņēmumi pasaulē). Traktoru izgatavotāji var pielāgot transportlīdzekļus tikai pēc tam, kad motora konfigurēšana ir pabeigta, jo pārprojektēšanu nevar veikt paralēli (izņemot gadījumus, kad traktoru izgatavotāji paši ražo motorus).
Konkurētspēja
Kopumā pasaulē tikai Eiropas Savienībai, ASV, Kanādai un mazākā mērā Japānai ir līdzīgi mērķi attiecībā uz dzinēju emisiju reglamentējošiem tiesību aktiem visurgājējas tehnikas un traktoru nozarē. Citos ģeogrāfiski svarīgos reģionos, piemēram, Ķīnā, Indijā, Krievijā vai Latīņamerikā šādas prasības vai nu nav noteiktas vai pagaidām nav tik augstas. Galvenais ģeogrāfiskais tirgus ir transatlantiskais tirgus, kurā koncentrējušies nozīmīgākie motoru un traktoru ražotāji, kā arī klienti.
Vides aspekti
Galvenie minētās nozares radītie gaisa piesārņojuma avoti visā gaisa piesārņojuma kopainā ir daļiņu un slāpekļa oksīdu emisijas. Saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu aprēķinātais PM10 emisiju apjoms, ko rada 27 ES valstu visurgājēju iekārtu (NRMM) nozare, ir 7 % salīdzinājumā ar 13 %, ko veido autoceļu transporta nozare. Traktoru radītais emisiju apjoms no visām NRMM PM emisijām ES15 bija 43 % jeb 57 kt vienā gadā.
Attiecībā uz slāpekļa oksīdu emisijām visurgājējas tehnikas nozare ir atbildīga par 16 % no kopējā NOx emisiju apjoma 27 ES valstīs, savukārt autoceļu transports veido 42 % no kopējā NOx emisiju apjoma. Traktoru radītais emisiju apjoms no visām NRMM NOx emisijām ES15 bija 36 % jeb 539 kt vienā gadā.
Saskaņā ar Komisiju aprēķināts, ka paplašinātās elastības shēmas (50 % salīdzinājumā ar pašreizējiem 20 %) ietekme veidotu 0,3 % no visu pirmajā gadā izmantoto NRMM (gan PM, gan NOx) kopējā emisiju apjoma.
Tādēļ Komisija nāk klajā ar šādiem ierosinājumiem:.
1) pārejas periodā to motoru skaitu, ko laiž tirgū saskaņā ar elastības shēmu, katrā motoru kategorijā palielināt no 20 % līdz 50 % no traktoru izgatavotāja gadā pārdoto iekārtu daudzuma, vai
2) kā alternatīvu iespēju — pielāgot maksimālo motoru skaitu, kurus atļauts laist tirgū saskaņā ar elastības shēmas alternatīvo iespēju,
3) šie pasākumi zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī.
Referentes viedoklis
Referente uzskata, ka ir jānodrošina, no vienas puses, minētās nozares attīstība un konkurētspēja un, no otras puses, vides aizsardzība, ar mērķi nodrošināt traktoru ražošanas nozares ekonomisko attīstību, vienlaikus pēc iespējas ierobežojot negatīvo ietekmi uz vidi, ko rada noteikta skaita tādu pašreizējo dzinēju vēlāka aizstāšana, kuri neatbilst jaunajām, daudz stingrākajām emisijas robežvērtībām.
Nav saprotams, kāpēc uz traktoru ražotājiem netika attiecināts grozījumu priekšlikums Direktīvai 97/68/EK par visurgājēju tehnikas emisijām, un traktoru ražošanas jautājumi tiek izskatīti atsevišķi, ja reiz atbilstīgi Komisijas nostājai, uz traktoriem attiecinātais risinājums ir pilnīgi saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK. Referente vēlētos saņemt vairāk informācijas, kas pamatota ar pētījumiem atsevišķi par traktoru nozari, nevis paļauties vienīgi uz datiem, kas iegūti izvērtējot visurgājēju tehnikas nozari kopumā, kā arī referente labprāt iepazītos ar citiem trešo pušu pētījumiem, lai varētu detalizēti izvērtēt ierosināto izmaiņu gan īstermiņa, gan jo īpaši ilgtermiņa ietekmi.
Tajā pašā laikā referente gribētu atgādināt, ka sakarā ar sagatavošanas darbu kavēšanos, Komisija iesniegusi savu priekšlikumu laikā, kad pakāpeniski tiek ieviesti jauni, stingrāki emisijas ierobežojumi. Tas savā ziņā liek apšaubīt priekšlikuma atbilstību. Tāpēc referente uzskata, ka mums jāpievērš uzmanība visaptverošākai Direktīvas 97/68/EK pārskatīšanai, kuru Komisijai vajadzētu iesniegt šogad.
Referente vienlaikus it īpaši atzīst, ka noteikumi par elastību ir ļoti nepieciešami attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai samazinātu izdevumus, kas saistīti ar piemērošanos jaunajiem standartiem. Tomēr jāatzīmē, ka ir ražotāji, kuri jau ieguldījuši līdzekļus pētniecībā un izstrādē, un priekšlikumam nevajadzētu mazināt viņu konkurētspēju tirgū.
GROZĪJUMI
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 4. apsvērums | |||||||||||||
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums | ||||||||||||
(4) Kopš 2005. gada Direktīvas 2000/25/EK 4. panta 8. punktā paredzēts pārbaudīt, vai IIIB un IV posma robežvērtībām jāpiemēro papildu elastība. Lai rūpniecības nozarei vienkāršotu pāreju uz nākamo posmu, jāpielāgo elastības shēmas piemērošanas nosacījumi. |
(4) Kopš 2005. gada Direktīvas 2000/25/EK 4. panta 8. punktā paredzēts pārbaudīt, vai IIIB un IV posma robežvērtībām jāpiemēro papildu elastība. Lai vienkāršotu pāreju uz nākamo posmu lauksaimniecības un rūpniecības nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kurus skar šīs pārmaiņas, jāpielāgo elastības shēmas piemērošanas nosacījumi. | ||||||||||||
Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. nodaļa – 1.4. punkts | |||||||||||||
| |||||||||||||
Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pielikums Direktīva 2000/25/EK IV pielikums – 1. nodaļa – 1.5. punkts | |||||||||||||
|
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2000/25/EK attiecībā uz noteikumiem par traktoriem, kurus laiž tirgū saskaņā ar “elastības shēmu” |
|||||||
Atsauces |
COM(2010)0607 – C7-0342/2010 – 2010/0301(COD) |
|||||||
Atbildīgā komiteja |
ENVI |
|||||||
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 16.12.2010 |
|
|
|
||||
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums |
Olga Sehnalová 30.11.2010 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
14.2.2011 |
14.3.2011 |
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
15.3.2011 |
|
|
|
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
31 4 4 |
||||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Gesine Meissner, Hella Ranner, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Debora Serracchiani, Brian Simpson, Dirk Sterckx, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Artur Zasada, Roberts Zīle |
|||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Philip Bradbourn, Spyros Danellis, Isabelle Durant, Tanja Fajon, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Dominique Riquet, Alfreds Rubiks, Sabine Wils, Corien Wortmann-Kool |
|||||||
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2000/25/EK attiecībā uz noteikumiem par traktoriem, kurus laiž tirgū saskaņā ar “elastības shēmu” |
|||||||
Atsauces |
COM(2010)0607 – C7-0342/2010 – 2010/0301(COD) |
|||||||
Datums, kad to iesniedza EP |
27.10.2010 |
|||||||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 10.11.2010 |
|||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 16.12.2010 |
|
|
|
||||
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Salvatore Tatarella 18.11.2010 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
17.2.2011 |
|
|
|
||||
Pieņemšanas datums |
16.3.2011 |
|
|
|
||||
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
45 5 6 |
||||||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Bairbre de Brún, Bas Eickhout, Edite Estrela, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Julie Girling, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Linda McAvan, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Sirpa Pietikäinen, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Salvatore Tatarella, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis |
|||||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jutta Haug, Miroslav Mikolášik, Bill Newton Dunn, Bart Staes, Eleni Theocharous, Thomas Ulmer, Marita Ulvskog, Anna Záborská |
|||||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Francesco Enrico Speroni |
|||||||
Iesniegšanas datums |
28.3.2011 |
|||||||