ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/75/EK attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi

4.4.2011 - (COM(2010)0666 – 05499/2011 – C7‑0032/2011 – 2010/0326(COD)) - ***I

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Janusz Wojciechowski

Grozījumi

• 001-006 (PDF - 105 KB)
• 001-006 (DOC - 52 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/75/EK attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi

(COM(2010)0666 – 05499/2011 – C7‑0032/2011 – 2010/0326(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0666),

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 26. janvāra vēstuli, kurā Padome paudusi viedokli, ka jāmaina priekšlikuma juridiskais pamats, un aicinājusi Eiropas Parlamentu pieņemt nostāju par minēto Komisijas priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu (05499/2011 - C7‑0032/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 15. marta atzinumu[1],

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosinājumu mainīt juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A7-0121/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,
Pamatojums
Sākotnējā priekšlikuma juridiskais pamats ir atvasināts no Direktīvas 92/119/EK 15. panta, un šāda pamata lietošana neatbilstu Līgumam. Saskaņā ar Lisabonas līgumu likumdošanas funkcija ir uzticēta Parlamentam un Padomei (LES 14. panta 1. punkts) un uz lauksaimniecību attiecas parastā likumdošanas procedūra (LESD 43. panta 2. punkts).
Grozījums Nr.  2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 2. atsauce
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvu 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību un jo īpaši tās 15. panta otro ievilkumu,	svītrots
Grozījums Nr.  3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 5.a apsvērums (jauns)
Texte proposé par la Commission	Amendement
	(5a) Lai jaunos noteikumus varētu piemērot jau 2011. gada vakcinācijas sezonā, šai direktīvai jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  4 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstīs pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2011. gada 30. aprīlim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.	1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Grozījums Nr.  5 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 2. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tās piemēro minētos noteikumus no 2011. gada 1. maija.	Tās piemēro minētos noteikumus vēlākais no 2011. gada 1. jūlija.
Grozījums Nr.  6 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 3. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

• [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Pašreizējā situācija

Infekciozais katarālais drudzis ir slimība, kas skar atgremotājus (piemēram, liellopus, aitas un kazas). Kopš 2000. gada daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstis, ir bijuši vairāki epidēmijas viļņi, radot būtiskus zaudējumus, kas saistīti ar dzīvnieku saslimstību, mirstību un traucējumiem tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem.

Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvā 2000/75/EK ir paredzēti īpaši noteikumi infekciozā katarāla drudža apkarošanai un izskaušanai, tostarp vakcinācijas noteikumi. Šie noteikumi tika izstrādāti tā dēvēto “dzīvo novājināto vakcīnu” izmantošanai, kuras pirms desmit gadiem, kad direktīvu pieņēma, bija vienīgās pieejamās vakcīnas. Minēto vakcīnu izmantošana var radīt vakcīnas vīrusa nevēlamu cirkulāciju nevakcinētu dzīvnieku vidū. Tādēļ atbilstīgi Direktīvas 2000/75/EK noteikumiem vakcinēt drīkst tikai īpaši noteiktās zonās, kurās šī slimība ir izplatījusies un uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi.

Taču pēdējos gados ir izstrādātas jaunas inaktivētas vakcīnas. Pretēji dzīvām novājinātām vakcīnām šīs inaktivētās vakcīnas nerada risku, ka var sākties vakcīnas vīrusa nevēlama cirkulācija, un tādēļ tās var veiksmīgi lietot ārpus zonām, uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi.

Komisijas priekšlikuma mērķis un darbības joma

Komisijas priekšlikuma mērķis ir padarīt noteikumus par vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi elastīgākus, jo īpaši ļaujot izmantot inaktivētās vakcīnas ārpus zonām, uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi.

Referenta nostāja

Referents atbalsta Komisijas priekšlikuma satura būtību. Tas mazinātu dažus ierobežojumus, kas kļuvuši lieki, ņemot vērā jaunākos sasniegumus vakcīnu ražošanā. Jaunie noteikumi palīdzētu dalībvalstīm efektīvāk izmantot vakcīnas infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatības ierobežošanai un mazināt minētās slimības radīto slogu lauksaimniecības nozarei.

Referents uzskata, ka ir jāmaina Komisijas sākotnējā priekšlikumā ierosinātais tiesiskais pamats. Referents atbalsta Padomes 2011. gada 26. janvāra vēstulē pausto nostāju, ka minētais tiesību akts, ar ko groza Padomes Direktīvu 2000/75/EK, abām likumdevējām iestādēm ir jāpieņem saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Paolo De Castro

Priekšsēdētājs

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

BRISELĒ

Temats:           Atzinums par juridisko pamatu ierosinātajai Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/75/EK attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi (COM(2010)0666 – C7-0032/2011 – 2010/0326(COD))

Godātais priekšsēdētāj!

Juridiskajai komitejai nosūtītajā 2011. gada 10. februāra vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu lūdzāt sniegt atzinumu attiecībā uz nodomu mainīt minētā Komisijas priekšlikuma juridisko pamatu, t.i., Padomes Direktīvas 92/119/EEK 15. panta vietā par juridisko pamatu izmantot LESD 43. panta 2. punktu.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 28. februāra sanāksmē.

Priekšvēsture

Priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2000/75/EK groza attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi, Komisija iesniegusi Padomei 2010. gada 15. novembrī. Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs 2010. gada 18. novembrī lūdzis Parlamenta juridisko dienestu sniegt atzinumu attiecībā uz juridiskā pamata spēkā esamību, un Juridiskais dienests 25. novembrī sniedzis atbildi. Pēc tam, 2010. gada 8. decembrī, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs nosūtījis Komisijai un Padomei vēstuli, kurā paustas nopietnas bažas par priekšlikuma pieņemšanas procedūru. Viņš arī lūdzis Komisiju atsaukt tās priekšlikumu, bet Padomi — nepieņemt to un gaidīt, kamēr Komisija iesniegs jaunu priekšlikumu. Tika ierosināts, ka jaunajam priekšlikumam būtu jābalstās uz LESD 43. panta 2. punktu. Vēstulē uzsvērts, ka Komisija izmantojusi atvasinātu juridisko pamatu, kas „ ... šķiet pretlikumīgi, ņemot vērā Tiesas judikatūru (jo īpaši tās 2008. gada maija nolēmumu lietā C–133/06)”, un turklāt vēstulē arī norādīts, ka „ ... saskaņā ar Lisabonas līgumu likumdošanas funkciju kopīgi veic Parlaments un Padome, un, tā kā EK līguma 202. pants ir atcelts, Padomei vairs nav autonomas likumdevējvaras. Attiecībā uz tiesību aktiem lauksaimniecības jomā LESD 43. panta 2. punktā ir noteikts, ka tie jāpieņem, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.”

Priekšlikums 2010. gada 2. decembrī tika apspriests Padomes izveidotajā galveno veterinārijas amatpersonu darba grupā. Šajā sanāksmē Padomes Juridiskais dienests ieteica delegācijām neizmantot priekšlikumam atvasinātu juridisko pamatu un pauda uzskatu, ka priekšlikumu vajadzētu balstīt uz LESD 43. panta 2. punktu.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Padome nolēma neizmantot Komisijas ierosināto juridisko pamatu. Komisija paskaidrojusi — nav ticams, ka priekšlikumu varētu paspēt atsaukt un aizstāt ar priekšlikumu, kas balstīts uz LESD 43. panta 2. punktu, tik drīz, lai Parlaments un Padome to varētu pieņemt laikus pirms 2011. gada vakcinācijas kampaņas.

Ņemot vērā mērķa steidzamību, Padome minēto priekšlikumu kopā ar 2011. gada 26. janvāra vēstuli nosūtīja Parlamenta priekšsēdētājam, ierosinot abiem likumdevējiem pārveidot priekšlikuma juridisko pamatu, proti, aizstāt to ar LESD 43. panta 2. punktu. Turklāt Padome aicināja Parlamentu pieņemt nostāju par Komisijas priekšlikumu, balstoties uz šo pamatu un izmantojot parasto likumdošanas procedūru. Komisijas pārstāvji ir darījuši zināmu, ka Komisijai nebūtu iebildumu pret šādu pieeju.

Par jautājumu atbildīgā Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ir paredzējusi mainīt priekšlikuma juridisko pamatu atbilstīgi Padomes ierosinājumam.

I. Apspriežamie juridiskie pamati

Komisijas priekšlikums ir balstīts uz 15. pantu Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību[1], kurā noteikts šādi:

„15. pants

Atkāpjoties no šīs direktīvas vispārīgajiem nosacījumiem, īpaši nosacījumi saistībā ar katras attiecīgās slimības kontroles un izskaušanas pasākumiem:

– cūku vezikulārās eksantēmas gadījumā ir izklāstīti II pielikumā,

– citu I pielikumā uzskaitīto slimību gadījumos nosacījumus pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma.”

Šīs direktīvas I pielikuma nosaukums ir „Slimības, kuru uzliesmojumi obligāti jāizziņo” un šajā uzskaitījumā iekļauts arī infekciozais katarālais drudzis.

Padomes un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ierosinātais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 2. punkts, kurā teikts: „2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ievieš lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.” (izcēlums pievienots)

II. Komisijas izvēlētais juridiskais pamats

Komisijas ierosinātais juridiskais pamats ir Padomes Direktīvas 92/119/EEK 15. pants, t.i., tā dēvētais atvasinātais juridiskais pamats. Komisija juridiskā pamata izvēli paskaidrojuma raksta izklāstījusi šādi: „Direktīvas 2000/75/EK juridiskais pamats ir 15. pants Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (“pamatdokuments”), kurā paredzēts, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt īpašus nosacījumus saistībā ar direktīvas I pielikumā katras uzskaitītās slimības kontroles un izskaušanas pasākumiem. Pamatdokuments, kurā paredzēts šā tiesību akta juridiskais pamats, vēl joprojām ir spēkā, tāpēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā neskar to pilnvaru likumību, kas šajā tiesību aktā piešķirtas Padomei, un tās joprojām ir vienīgi Padomei.” (izcēlums pievienots) Līdzīgs formulējums izmantots SANCO ģenerāldirektorāta vadītāja 2010. gada 15. novembra vēstulē Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājam: „Direktīvas 2000/75/EK juridiskais pamats [ir atrodams] 15. pantā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, kurā paredzēts, ka Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt īpašus nosacījumus saistībā ar direktīvas I pielikumā katras uzskaitītās slimības, tostarp arī infekciozā katarāla drudža kontroles un izskaušanas pasākumiem. Pamatdokuments, kurā paredzēts šā tiesību akta juridiskais pamats, vēl joprojām ir spēkā, tāpēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā neskar to pilnvaru likumību. Šā iemesla dēļ Komisijas priekšlikums adresēts vienīgi Padomei.”

III. Eiropas Savienības Tiesas pieeja

Atsevišķi principi izriet no Tiesas judikatūras. Pirmkārt, ņemot vērā juridiskā pamata sekas gan no materiāltiesiskās kompetences, gan procesuālā viedokļa, pareizai juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme[2]. Otrkārt, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu ikviena iestāde rīkojas savu pilnvaru robežās, kas tām noteiktas ar Līgumu[3], un noteikumi attiecībā uz to, kādā veidā Kopienas iestādes pieņem savus lēmumus, ir paredzēti Līgumā, un to izšķirt nav ne dalībvalstu, ne pašu iestāžu pārziņā[4].

Tiesa 2008. gada 6. maija nolēmumā lietā C–133/06 izlēma pret to, ka ES iestādes izmanto atvasinātu juridisko pamatu, formulējot to šādi:

„56.  Iespējas iestādei noteikt atvasinātu juridisko pamatu, lai detalizētāk noteiktu vai vienkāršotu akta pieņemšanas noteikumus, atzīšana nozīmētu tādu likumdošanas pilnvaru piešķiršanu šai iestādei, kas pārsniedz Līgumā paredzētās.

Minētais arī ļautu attiecīgajai iestādei neievērot institucionālā līdzsvara principu, kas nozīmē, ka katra iestāde īsteno savu kompetenci, respektējot citu iestāžu kompetenci (lieta C–70/88, Parlaments/Padome, Recueil, 1990. g., I–2041, 22. punkts).”

No Tiesas nolēmuma izriet, ka ES likumdevējs var pieņemt leģislatīvu aktu, darbojoties vienīgi saskaņā ar Līgumā noteiktajām procedūrām, un nevar pats paredzēt papildu juridisko pamatu un procedūras akta pieņemšanai.

IV. Ierosināto tiesību aktu mērķis un saturs

Priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai[5] un kura pieņemta, balstoties uz 15. pantu Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību. Direktīva 92/119/EEK tika pieņemta kā pasākums lauksaimniecības jomā, balstoties uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 43. pantu, kas pašreiz ir LESD 43. pants.

Būtu jānorāda, ka tiesību akta juridiskā pamata izvēle nav saistīta ar attiecīgās iestādes pārliecību par sasniedzamo mērķi, bet gan ir jāpamato ar „objektīviem faktoriem, kurus var pārbaudīt tiesā”[6], piemēram, tiesību akta mērķi un saturu[7].

Priekšlikuma mērķis ir noteikt papildu vakcinācijas iespējas pret infekciozo katarālo drudzi un „mazināt minētās slimības radīto slogu lauksaimniecības nozarei” (priekšlikuma 5. apsvērums). Tātad priekšlikums attiecas uz lauksaimniecības politiku un tam būtu jābalstās uz LESD 43. panta 2. punktu.

V. Secinājumi

Komiteja uzskata, ka Direktīvas 92/119/EEK 15. pants nav piemērots juridiskais pamats priekšlikuma pieņemšanai, un tam būtu jābalstās uz LESD 43. panta 2. punktu.

Juridiskā komiteja 2011. gada 28. februāra sanāksmē vienprātīgi[8] ar 14 balsīm nolēma ierosināt par priekšlikuma juridisko pamatu izmantot LESD 43. panta 2. punktu.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

• [1]  OV L 62, 15.03.1993., 69. lpp.
• [2]  Atzinums Nr. 2/00 Carthagena protokols [2001] Recueil, I‑9713. lpp., 5. punkts; Lieta C–370/07 Komisija/Padome, 46.-49. punkts; atzinums lietā Nr. 1/08, General Agreement on Trade in Services, Recueil I‑11129. lpp., 110. punkts.
• [3]  Lieta C‑403/05, Parlaments/Komisija, Recueil, 2007. gads, I–9045, 49. punkts un tajā minētā judikatūra.
• [4]  Lieta C‑68/86, Apvienotā Karaliste/ Padome, [1988] Recueil, 855. lpp., 38. punkts.
• [5]  OV L 327, 22.12.2000., 74. pp.
• [6]  Lieta Nr. 45/86 Komisija/Padome, Recueil, 1987. g., 1493. lpp., 11. punkts.
• [7]  Lieta C‑300/89 Komisija/Padome, Recueil, 1991. g., I‑2867. lpp., 10. punkts.
• [8]  Galīgajā balsojumā piedalījās Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja vietnieks), Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Sebastian Valentin Bodu (priekšsēdētāja vietnieks), Piotr Borys, Françoise Castex, Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Eva Lichtenberger, Toine Manders, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Francesco Enrico Speroni, Alexandra Thein, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro, Tadeusz Zwiefka.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vakcinēšana pret infekciozo katarālo drudzi
Atsauces	05499/2011 – C7-0032/2011 – 2010/0326(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 3.2.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Janusz Wojciechowski 26.1.2011
Juridiskā pamata apstrīdēšana        JURI komitejas atzinuma datums	JURI 28.2.2011
Izskatīšana komitejā	14.3.2011
Pieņemšanas datums	4.4.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Liam Aylward, José Bové, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Lorenzo Fontana, Iratxe García Pérez, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Köstinger, Agnès Le Brun, Mairead McGuinness, Mariya Nedelcheva, James Nicholson, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Giancarlo Scottà, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Alyn Smith, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Salvatore Caronna, Christa Klaß, Hans-Peter Mayer
Iesniegšanas datums	4.4.2011