Ziņojums - A7-0148/2011Ziņojums
A7-0148/2011

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm

14.4.2011 - (COM(2010)0344 – C7‑0172/2010 – 2010/0197(COD)) - ***I

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Carl Schlyter


Procedūra : 2010/0197(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0148/2011

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm

(COM(2010)0344 – C7-0172/2010 – 2010/0197(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0344),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0172/2010),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A7-0148/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA NOSTĀJA

PIRMAJĀ LASĪJUMĀ[1]*

---------------------------------------------------------

Eiropas Parlamenta un Padomes regula,

ar ko nosaka pārejas režīmu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tiešie ārvalstu ieguldījumi ir pieskaitāmi jautājumiem, kuri ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku. Tādējādi tikai Savienība drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus minētajā jomā. Dalībvalstis to var darīt vienīgi tad, ja saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu tām šādas pilnvaras ir piešķīrusi Savienība.

(2)       Turklāt Līguma IV sadaļas 4. nodaļas trešajā daļā ir izklāstīti vispārējie noteikumi par kapitāla, tostarp par ieguldījumu kapitāla, apriti starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Minētos noteikumus var ietekmēt dalībvalstu noslēgtie starptautiskie nolīgumi par ārvalstu ieguldījumiem.

(3)       Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Savienības dalībvalstis atstāja spēkā ļoti daudzus divpusējos ieguldījumu nolīgumus, kas bija noslēgti ar trešām valstīm. Līgumā nav skaidri paredzēti pārejas noteikumi šādiem nolīgumiem, uz kuriem tagad attiecas Savienības ekskluzīvā kompetence. Turklāt dažos šādos nolīgumos var būt noteikumi, kas ietekmē Līguma IV sadaļas 4. nodaļas trešajā daļā izklāstītos kopējos noteikumus par kapitāla apriti.

(4)       Lai gan saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām divpusējie nolīgumi dalībvalstīm paliek saistoši un nākotnē tie tiks pakāpeniski aizstāti ar Savienības nolīgumiem par šo pašu nolīguma priekšmetu, būtu jāparedz, kā tiks atbilstoši pārvaldīti nosacījumi, kas jāievēro, lai nolīgumi būtu spēkā arī turpmāk, un to saistība ar Savienības politikas nostādnēm attiecībā uz ieguldījumiem, tostarp jo īpaši ar kopējo tirdzniecības politiku. Minētā saistība tiks izvērsta arī turpmāk, Savienībai īstenojot savu kompetenci kopējā ieguldījumu politikā, galvenokārt, lai izveidotu vislabāko iespējamo ieguldījumu aizsardzības sistēmu visiem dalībvalstu ieguldītājiem un vienādus nosacījumus ieguldījumiem trešo valstu tirgos. Tā kā jauno ieguldījumu politiku izstrādās, ņemot vērā to, ka dalībvalstu noslēgtie divpusējie ieguldījumu nolīgumi būs spēkā tikai pārejas posmā, būtu jāatzīst to ieguldītāju tiesības, uz kuru ieguldījumiem attiecas šo nolīgumu darbības joma, un būtu jānodrošina to juridiskā noteiktība.

(5)       ES ieguldītāju, viņu trešās valstīs veikto ieguldījumu un to dalībvalstu interesēs, kuras uzņem ārvalstu ieguldītājus un ieguldījumus, divpusējie nolīgumi, kuros ir skaidri noteikti un garantēti nosacījumi attiecībā uz ieguldījumiem, paliek saistoši nolīguma pusēm atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām, un tie būtu jāatstāj spēkā. Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai visus spēkā esošos ieguldījumu nolīgumus pakāpeniski aizstātu ar jauniem nolīgumiem, kuros būtu jāparedz labākais iespējamais aizsardzības līmenis.

(6)       Šajā regulā ir izklāstīti nosacījumi, kuri dalībvalstīm jāievēro, lai tām tiktu atļauts atstāt spēkā starptautiskus nolīgumus par ieguldījumiem vai ļautu, ka šādi nolīgumi stājas spēkā.

(7)       Šajā regulā ir izklāstīti nosacījumi, kuri dalībvalstīm jāievēro, lai tās būtu tiesīgas atstāt spēkā, grozīt vai noslēgt starptautiskus nolīgumus par ieguldījumiem.

(8)       Atļauju atstāt spēkā, grozīt vai slēgt nolīgumus, uz kuriem attiecas šī regula, piešķir jomā, kurā Savienībai ir ekskluzīva kompetence, tāpēc tā jāuzskata par pagaidu pasākumu. Šāda atļauja neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro Līguma 258. pantu, jo dalībvalstis nav izpildījušas Līgumos paredzētos pienākumus, izņemot pienākumus attiecībā uz nesaderībām, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma.

(10)     Komisijai ▌būtu jāatceļ atļauja attiecībā uz nolīgumu ar trešo valsti, ja jau ir ratificēts Komisijas apspriests ieguldījumu nolīgums ar to pašu trešo valsti. Komisija var atcelt atļauju nolīgumam, ja ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, izņemot nesaderības, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, vai ja tas rada nopietnus šķēršļus turpmāku ieguldījumu nolīgumu noslēgšanai ar attiecīgo trešo valsti. Visbeidzot, ja Padome viena gada laikā no Komisijas ieteikuma iesniegšanas atbilstīgi Līguma 218. panta 3. punktam nav pieņēmusi lēmumu par atļauju sākt sarunas par ieguldījumiem, pastāv iespēja atļauju atcelt.

(12)     Komisijai ne vēlāk kā desmit gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas ▌ piemērošanu. ▌Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām divpusējie nolīgumi, kurus dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, paliek saistoši pusēm, ja vien tie netiek aizstāti ar Savienības nolīgumu par ieguldījumiem vai kā citādi netiek pārtraukta to darbība.

(13)     Nolīgumi, kuriem saskaņā ar šo regulu ir piešķirta atļauja, vai atļaujas sākt sarunas ▌, lai noslēgtu jaunu divpusēju nolīgumu ar trešo valsti nekādā gadījumā nedrīkstētu radīt nopietnus šķēršļus turpmāku ieguldījumu nolīgumu noslēgšanai ar attiecīgo trešo valsti ▌.

(14)     Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jānodrošina, ka ar visu informāciju, kas noteikta kā konfidenciāla, rīkojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[2].

(15)     ▌Šī regula neattiecas uz dalībvalstu savstarpējiem nolīgumiem par ieguldījumiem.

(16)     Ir jāparedz daži pasākumi, lai nodrošinātu, ka nolīgumi, kas atstāti spēkā saskaņā ar šo regulu, joprojām ir spēkā arī attiecībā uz strīdu izšķiršanu, vienlaikus ievērojot Savienības ekskluzīvo kompetenci.

(17)     Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[3],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Darbības joma

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu paredz noteikumus, nosacījumus un kārtību, kas dalībvalstīm jāievēro, lai tām atļautu atstāt spēkā, grozīt vai noslēgt divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm par ieguldījumiem.

II NODAĻA

Atļauja nolīgumus atstāt spēkā

2. pants

Paziņošana Komisijai

Trīsdesmit dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis attiecībā uz visiem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem, ko tās noslēgušas ar trešām valstīm un/vai parakstījušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, paziņo Komisijai, ka tās vēlas tos atstāt spēkā vai ļaut, lai tie stājas spēkā atbilstoši šai nodaļai. Paziņojumam pievieno šādu divpusēju nolīgumu kopiju. Dalībvalstis paziņo Komisijai arī par turpmākajām izmaiņām šo nolīgumu statusā.

3. pants

Atļauja nolīgumus atstāt spēkā

Neatkarīgi no Savienības kompetencēm ieguldījumu jomā un neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos dalībvalstu pienākumus, dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu ir atļauts atstāt spēkā divpusējus nolīgumus par ieguldījumiem, par kuriem ir paziņots atbilstīgi šīs regulas 2. pantam.

4. pants

Publicēšana

1.        Komisija reizi divpadsmit mēnešos Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atbilstīgi 2. pantam vai 11. panta 7. punktam paziņoto nolīgumu sarakstu.

2.        Pirmo reizi 1. punktā minēto nolīgumu sarakstu publicē ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc termiņa, kas saskaņā ar 2. pantu noteikts paziņošanai.

5. pants

Pārskatīšana

1.        Komisija var pārskatīt nolīgumus, par kuriem ir paziņots atbilstīgi 2. pantam, ▌novērtējot, vai nolīgumi:

a)        nav pretrunā Savienības tiesību aktiem, izņemot nesaderības, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, vai

c)        nerada nopietnus šķēršļus turpmāku Savienības nolīgumu noslēgšanai ar trešām valstīm par ieguldījumiem.

3.        Komisija ne vēlāk kā desmit gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par situāciju saistībā ar spēkā esošo un ar trešām valstīm noslēgto divpusējo ieguldījumu nolīgumu pārskatīšanu.

6. pants

Atļaujas atcelšana

1.        Šīs regulas 3. pantā paredzēto atļauju atceļ, ja Savienība jau ir ratificējusi Komisijas apspriestu ieguldījumu nolīgumu ar to pašu trešo valsti.

           Šīs regulas 3. pantā paredzēto atļauju var atcelt, ja:

a)        nolīgums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, izņemot nesaderības, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, vai

c)        nolīgums rada nopietnus šķēršļus turpmāku Savienības nolīgumu noslēgšanai ar attiecīgo trešo valsti par ieguldījumiem, vai

d)        Padome viena gada laikā no Komisijas ieteikuma iesniegšanas atbilstīgi Līguma 218. panta 3. punktam nav pieņēmusi lēmumu par atļauju sākt sarunas par nolīgumu, kurš pilnībā vai daļēji sakrīt ar atbilstīgi 2. pantam paziņoto nolīgumu.

2.        Ja Komisija uzskata, ka ir pamats atcelt 3. pantā paredzēto atļauju, tā attiecīgajai dalībvalstij sniedz pamatotu atzinumu ▌. Komisija un attiecīgā dalībvalsts apspriežas. Var arī pārrunāt iespēju, ka dalībvalstis noteiktu laiku ar trešo valsti atkārtoti apspriež attiecīgo nolīgumu.

3.        Ja jautājumu noteiktajā laikā neizdodas atrisināt 2. punktā minētajās apspriedēs, Komisija var atcelt atļauju attiecīgajam nolīgumam vai attiecīgā gadījumā sniegt ieteikumu Padomei, lai tā saskaņā ar Līguma 207. panta 3. punktu atļautu sākt sarunas par Savienības ieguldījumu nolīgumu. Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Tajā iekļauj prasību, lai dalībvalstis atbilstoši rīkojas un vajadzības gadījumā izbeidz attiecīgā nolīguma darbību.

4.        Ja atļauja tiek atcelta, Komisija nolīgumu izņem no 4. pantā minētā saraksta.

III NODAĻA

Atļauja grozīt vai slēgt nolīgumus

7. pants

Atļauja grozīt vai slēgt nolīgumus

Ievērojot 8. līdz 12. panta nosacījumus, dalībvalstij atļauj sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu divpusēju ieguldījumu nolīgumu vai noslēgtu jaunu nolīgumu par ieguldījumiem.

8. pants

Paziņošana Komisijai

1.        Ja dalībvalsts plāno sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu divpusēju ieguldījumu nolīgumu vai noslēgtu jaunu nolīgumu par ieguldījumiem, tā savu nodomu rakstiski paziņo Komisijai.

2.        Paziņojumā ietver attiecīgo dokumentāciju un norādi uz noteikumiem, kuri tiks apspriesti sarunās, sarunu mērķus un citu būtisku informāciju. Ja tiek grozīts spēkā esošs nolīgums, paziņojumā norāda noteikumus, kuri tiks pārskatīti.

3.        Paziņojumu un pēc pieprasījuma arī tam pievienoto dokumentāciju Komisija dara pieejamu citām dalībvalstīm, ievērojot 14. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības.

3.a      Ja kāda dalībvalsts ir paredzējusi noslēgt jaunu nolīgumu ar trešo valsti par ieguldījumiem, Komisija trīsdesmit dienu laikā apspriežas ar pārējām dalībvalstīm, lai noteiktu, vai Savienības nolīgums varētu dot pievienoto vērtību.

4.        Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta vismaz trīs kalendāros mēnešus pirms oficiālu sarunu sākšanas ar attiecīgo trešo valsti.

5.        Ja dalībvalsts nosūtītā informācija nav pietiekama, lai atļautu sākt oficiālas sarunas saskaņā ar 9. pantu, Komisija var pieprasīt papildu informāciju.

9. pants

Atļauja sākt oficiālas sarunas

1.        Komisija atļauj sākt oficiālas sarunas, izņemot gadījumus, kad tā secina, ka sarunu sākšana:

a)        būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem, izņemot nesaderības, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, vai

b)        apdraudētu mērķus sarunās, kuras notiek ▌starp Savienību un attiecīgo trešo valsti, vai

          ba)      neatbilstu Savienības politikas nostādnēm par ieguldījumiem, vai

c)        radītu nopietnus šķēršļus turpmāku nolīgumu noslēgšanai ar attiecīgo trešo valsti par ieguldījumiem.

2.        Komisija saskaņā ar 1. punktā minēto atļauju var pieprasīt, lai dalībvalsts šādās sarunās iekļautu visas attiecīgās klauzulas.

3.        Lēmumus par 1. punktā minēto atļauju pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Komisija pieņem lēmumu 90 dienu laikā pēc 8. pantā minētā paziņojuma saņemšanas. Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga papildu informācija, 90 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

3.a      Ja vienkāršs dalībvalstu vairākums saskaņā ar 8. panta 3.a punktu pauž interesi ar attiecīgo trešo valsti noslēgt Savienības ieguldījumu nolīgumu, Komisija var atļauju nesniegt un tā vietā ierosināt saskaņā ar Līguma 207. panta 3. punktu piešķirt Padomei sarunu mandātu. Komisija nekavējoties un pilnībā informē Eiropas Parlamentu par visiem šīs procedūras posmiem.

Komisija, pieņemot lēmumu, ņem vērā Savienības ieguldījumu politikas ģeogrāfiskās prioritātes un Komisijas spēju apspriest jaunu Savienības nolīgumu ar attiecīgo trešo valsti.

10. pants

Komisijas piedalīšanās sarunās

Komisiju pastāvīgi informē par paveikto un par rezultātiem dažādos sarunu posmos, un tā var pieprasīt piedalīties dalībvalsts un trešās valsts sarunās par ieguldījumiem. Komisija sarunās starp dalībvalsti un trešo valsti var piedalīties kā novērotāja, ja tas attiecas uz Savienības ekskluzīvo kompetenci.

11. pants

Atļauja parakstīt un noslēgt nolīgumu

1.        Pirms nolīguma parakstīšanas attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarunu iznākumu un nosūta tai nolīguma tekstu.

2.        Šā panta 1. punktā paredzētais paziņošanas pienākums attiecas arī uz nolīgumiem, kuri tika apspriesti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, bet kuri netika noslēgti un uz kuriem tāpēc neattiecas 2. pantā paredzētais paziņošanas pienākums.

3.        Saņemot paziņojumu, Komisija izvērtē, vai apspriestais nolīgums nav pretrunā 9. panta 1. un 2. punkta prasībām, kuras Komisija ir paziņojusi dalībvalstij.

4.        Ja Komisija konstatē, ka nolīgums, par kuru sarunās ir panākta vienošanās, neatbilst 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstij nolīgumu neatļauj parakstīt un noslēgt.

5.        Ja Komisija konstatē, ka nolīgums, par kuru sarunās ir panākta vienošanās, atbilst 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstij nolīgumu atļauj parakstīt un noslēgt.

6.        Lēmumus saistībā ar 4. un 5. punktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Komisija pieņem lēmumu 60 dienu laikā pēc 1. un 2. punktā minēto paziņojumu saņemšanas. Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga papildu informācija, 60 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

7.        Ja saskaņā ar 5. punktu atļauja ir piešķirta, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par nolīguma noslēgšanu un tā stāšanos spēkā.

7.a      Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu apspriest divpusēju ieguldījumu nolīgumu vai ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumu ar kādu trešo valsti, tā pienācīgi informē visas dalībvalstis par šo nodomu un par jaunā nolīguma darbības jomu.

12. pants

Pārskatīšana

1.        Komisija ne vēlāk kā desmit gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, kurā tiek vēlreiz izskatīta nepieciešamība šo regulu un jebkuru no tās nodaļām piemērot arī turpmāk.

2.        Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj pārskatu par atļaujām, kuras pieprasītas un piešķirtas atbilstoši šai regulai.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

13. pants

Dalībvalstu rīcība saistībā ar nolīgumiem ar trešo valsti

1.        Saistībā ar visiem nolīgumiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecīgā dalībvalsts bez nepamatotas kavēšanās informē Komisiju par visām sanāksmēm, kuras notiek atbilstīgi nolīguma noteikumiem. Komisijai paziņo darba kārtību un visu būtisko informāciju, kas ļauj izprast apspriežamos jautājumus. Komisija attiecīgajai dalībvalstij var pieprasīt papildu informāciju. Ja apspriežamais jautājums var ietekmēt ar ieguldījumiem saistīto Savienības politikas nostādņu, tostarp jo īpaši kopējās tirdzniecības politikas, īstenošanu, Komisija var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts ieņem konkrētu nostāju.

2.        Saistībā ar visiem nolīgumiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecīgā dalībvalsts bez nepamatotas kavēšanās informē Komisiju par visiem apsvērumiem, kas tai darīti zināmi, par to, ka konkrētais pasākums nav saderīgs ar nolīgumu. Dalībvalsts arī nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem attiecībā uz strīdu izšķiršanu, kas iesniegti atbilstoši nolīgumam, tiklīdz konkrētajai dalībvalstij šāds pieprasījums kļūst zināms. Dalībvalsts un Komisija pilnībā sadarbojas un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, kas vajadzības gadījumā var ietvert arī Komisijas piedalīšanos procedūrā.

3.         Saistībā ar visiem nolīgumiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecīgā dalībvalsts cenšas panākt vienošanos ar Komisiju pirms visu attiecīgo nolīgumā paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu izmantošanas pret trešo valsti un, ja Komisija to pieprasa, izmanto šādus mehānismus. Šādi mehānismi ietver apspriešanos ar otru nolīguma pusi un nolīgumā paredzētajos gadījumos — strīdu izšķiršanu. Dalībvalsts un Komisija pilnībā sadarbojas, īstenojot ar attiecīgajiem mehānismiem noteiktās procedūras, kas vajadzības gadījumā ietver arī Komisijas piedalīšanos attiecīgajās procedūrās.

14. pants

Konfidencialitāte

Dalībvalstis, saskaņā ar šīs regulas 8. un 11. pantu paziņojot Komisijai par sarunām un to iznākumu, var norādīt, vai sniegtā informācija ir uzskatāma par konfidenciālu un vai to drīkst darīt zināmu citām dalībvalstīm.

15. pants

Komiteja

1.        Komisijai palīdz Starptautisku ieguldījumu nolīgumu pārejas režīma pārvaldības padomdevēja komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.        Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, [..]

Eiropas Parlamenta vārdā —                                    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                         priekšsēdētājs

  • [1] * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
  • [2]           OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
  • [3]           OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

PASKAIDROJUMS

Referents atzinīgi vērtē Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 207. panta 1. punkta īstenošanu, kas paredz, ka ES ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem kopējās tirdzniecības politikas jomā, kas arī ir ierosinātās regulas darbības joma. Ņemot vērā preču un kapitāla globalizētu pārvešanu, arī dalībvalstu ieguldījumu politikai vajadzētu būt saskaņotai, un lēmumi par to būtu jāpieņem ES līmenī, kas loģiski izriet no Eiropas Savienības kopējās tirdzniecības politikas. Tas nozīmē, ka pašreizējā sistēma ar neskaitāmiem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem, kas pārklājas un dažreiz arī ir pretrunīgi, saprātīgā laika posmā ir jāaizstāj ar moderniem ES ieguldījumu nolīgumiem, kas atbilst horizontāliem ES politikas mērķiem.

Ņemot vērā to, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi ir riskanti un ilgtermiņa, par svarīgu regulas uzdevumu jāuzskata augsta līmeņa juridiskās noteiktības nodrošināšana pārejas periodā. Šajā sakarībā referents noteikti atbalsta Komisijas regulas priekšlikumā izmantoto pieeju par līdzāspastāvēšanu. Ir svarīgi, lai, izmantojot atļaujas, dalībvalstu pašreizējie divpusējie ieguldījumu nolīgumi paliktu spēkā un lai dalībvalstis ar skaidriem nosacījumiem varētu sarunās pārskatīt spēkā esošos divpusējos ieguldījumu nolīgumus, pabeigt sarunas par neizskatītajiem nolīgumiem un sākt sarunas par jauniem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem. Ir tikpat svarīgi, lai līdzāspastāvēšanas periodā atļaujas piešķiršana attiecībā uz spēkā esošiem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem vai nolīgumiem, par kuriem dalībvalstis tikko ir beigušas sarunas, netraucētu ES mēroga ieguldījumu politikas izveidei un ES starptautiskiem ieguldījumu nolīgumiem ar atsevišķām trešām valstīm un arī kopumā. Tādēļ būtu jāatbalsta regulas noteikums, kas paredz Komisijai iespēju nesniegt atļauju, pieprasīt, lai dalībvalstis sarunu gaitā pārskatītu vai izbeigtu kādu divpusējo ieguldījumu nolīgumu, kā arī nepieciešamību saņemt Komisijas apstiprinājumu nolīgumiem, par kuriem dalībvalstis tikko ir beigušas sarunas.

Tomēr juridiskā noteiktība ir relatīva, ja ieguldījumu aizsardzības režīma pārejas posms nav pabeigts, kā arī ņemot vērā dalībvalstu divpusējo ieguldījumu nolīgumu spēkā esamību atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām. Referents ar diviem grozījumu kopumiem vēlas precizēt juridisko noteiktību, paredzot pārejai nepieciešamo laika posmu.

1. Pārejas termiņa ieviešana

Parlamentam vajadzētu prasīt, lai regulā būtu noteikts pārejas termiņš. Ja netiktu paredzēti termiņi, regulas piemērošanas rezultātā varētu rasties paralēli, iespējams, pat nesaderīgi noteikumi par ieguldījumiem, kas tādējādi palielinātu juridisko nenoteiktību. Ir vajadzīgs pietiekami ilgs pārejas periods, tomēr ES ieguldījumu politikas beztermiņa divdabība Parlamentam nevarētu būt pieņemama, jo LESD 207. panta 1. punktā ir nepārprotami noteikts, ka ieguldījumu politika ir Savienības kompetencē. Tādējādi varētu apstrīdēt, ka Līgums pārāk ilgi netiek īstenots, kas atkal radītu lielāku juridisko nenoteiktību.

Ar to, ka Komisija novērtēs vajadzību turpmāk paredzēt dalībvalstīm iespēju sarunās pārskatīt spēkā esošos divpusējos ieguldījumu nolīgumus vai sākt sarunas par jauniem nolīgumiem, ne vēlāk kā 5 gadus pēc regulas stāšanās spēkā pārskatot regulas priekšlikuma 5. un 12. panta noteikumus, nepietiek. Parlamentam skaidri jānosaka, ka divpusējo ieguldījumu nolīgumu un jauno ES starptautisko ieguldījumu nolīgumu līdzāspastāvēšanu tas uzskata par izņēmuma situāciju, kas ir pieļaujama tikai uz laiku, lai turpinātu nodrošināt juridisko noteiktību.

2. Precīzāki nosacījumi, kad atļauju var nesniegt

Regulas priekšlikumā ir nošķirtas trīs kategorijas ar iemesliem, kāpēc kādam divpusējam ieguldījumu nolīgumam var nesniegt atļauju.

Juridisko nenoteiktību it īpaši lieki vairo 2 gadījumu nošķiršana, proti, „pretrunā Savienības tiesību aktiem” (a apakšpunkts) un „pilnībā vai daļēji sakrīt ar kādu spēkā esošu nolīgumu, ko Savienība noslēgusi ar minēto trešo valsti, un šī konkrētā pārklāšanās [ir] aplūkota pēdējā minētajā nolīgumā” (b apakšpunkts). Tas nozīmē, ka jaunā ES nolīgumā ar trešo valsti nevarētu risināt jautājumu par pārklāšanos vai tiktu pieļauti paralēli režīmi, ko principā nevajadzētu atļaut. Turklāt šāda nošķiršana ir lieka, jo spēkā esošie ES nolīgumi ar trešām valstīm ir daļa no Savienības tiesību aktu kopuma, un visiem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem, par kuriem ir paziņots saskaņā ar 2. pantu, saskaņā ar 3. pantu tiek automātiski piešķirta atļauja atstāt tos spēkā, tāpēc nav nesaderības ar kompetenču sadalījumu.

Referents iesaka šīs abas kategorijas apvienot, lai sniegtu vienu skaidru atsauci uz gadījumu, kad nolīgums ir pretrunā ES tiesību aktiem.

No otras puses, regulas priekšlikumā trešajā iemeslu kategorijā, kad atļauju divpusējam ieguldījumu nolīgumam var nesniegt (c apakšpunkts), nav skaidri noteikts, kas tieši „rada šķēršļus Savienības ieguldījumu politikas izstrādei un īstenošanai”. Tas ietver norādi uz politikas veidošanu, kas veicina juridisko nenoteiktību.

Referents ierosina atsaukties uz mandātu kopuma izveidi Komisijām sarunām par ieguldījumiem ar trešām valstīm un saskanības pamatprincipiem, kas minēti Lisabonas līgumā, proti, LES 3. panta 5. punktā un 6. panta 1. punktā, kā arī LESD I daļas II sadaļā.

Saistībā ar jaunas ES ieguldījumu politikas izstrādi referents arī ierosina pievienot noteikumu par dalībvalstu pienākumu gadījumos, kad sarunās tiek pārskatīti spēkā esošie divpusējie ieguldījumu nolīgumi vai tiek apspriesti jauni nolīgumi, paredzēt strīdu izšķiršanas mehānismu, kas nodrošinātu, ka Komisija var piedalīties tiesvedībā vismaz kā amicus curiae un ka tiek atceltas konfidencialitātes prasības, lai Komisijai ļautu iestāties lietā šādā statusā. Tas būtu jāuzskata par neatņemamu daļu no jaunās ES ieguldījumu politikas un pārejas uz to.

Ņemot vērā praksi, kas iedibināta ar Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), ir vispāratzīts, ka pārredzamības trūkums strīdu izšķiršanas mehānismos, kuri ir noteikti lielākajā daļā no spēkā esošajiem ES dalībvalstu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem, radītu nesavienojamību ar ES tiesību aktiem. Tādēļ šis aspekts dalībvalstīm jāņem vērā sarunās par jauniem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem. Šajā sakarībā referents ierosina iekļaut atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Ekonomikas un monetārāS komitejas atzinums (1.3.2011)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm
(COM(2010)0344 – C7‑0172/2010 – 2010/0197(COD))

Atzinumu sagatavoja: David Casa

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Komisija 2010. gada 7. jūlija paziņojumā „Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” (COM(2010)0343) ir meklējusi risinājumus, „kā Savienība varētu izvērst starptautisko ieguldījumu politiku, kas palielinātu ES konkurētspēju un tādējādi tuvotos mērķim panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi”.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Savienības dalībvalstis atstāja spēkā ļoti daudzus divpusējos ieguldījumu nolīgumus, kas bija noslēgti ar trešām valstīm. Līgumā nav skaidri paredzēti pārejas noteikumi šādiem nolīgumiem, uz kuriem tagad attiecas Savienības ekskluzīvā kompetence. Turklāt dažos šādos nolīgumos var būt noteikumi, kas ietekmē Līguma IV sadaļas 4. nodaļas trešajā daļā izklāstītos kopējos noteikumus par kapitāla apriti.

(3) Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Savienības dalībvalstis atstāja spēkā ļoti daudzus divpusējos ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumus, kas bija noslēgti ar trešām valstīm. Līgumā nav skaidri paredzēti pārejas noteikumi šādiem nolīgumiem. Turklāt dažos šādos nolīgumos var būt noteikumi, kas ietekmē Līguma IV sadaļas 4. nodaļas trešajā daļā izklāstītos kopējos noteikumus par kapitāla apriti.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Lai gan saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām divpusējie nolīgumi paliek saistoši dalībvalstīm un nākotnē tie tiks pakāpeniski aizstāti ar Savienības nolīgumiem par šo pašu nolīguma priekšmetu, jāparedz, kā tiks atbilstoši pārvaldīti nosacījumi, kas jāievēro, lai nolīgumi turpmāk darbotos, un to saistība ar Savienības ieguldījumu politikas virzieniem, tostarp īpaši ar kopējo tirdzniecības politiku. Savienībai īstenojot savu kompetenci, minētā saistība tiks izvērsta turpmāk.

(4) Lai gan saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām divpusējie nolīgumi paliek saistoši dalībvalstīm un nākotnē tie tiks pakāpeniski aizstāti ar Savienības nolīgumiem par šo pašu nolīguma priekšmetu, jāparedz, kā tiks atbilstoši pārvaldīti nosacījumi, kas jāievēro, lai nolīgumi turpmāk darbotos, un to saistība ar Savienības ārvalstu tiešo ieguldījumu politikas virzieniem, tostarp īpaši ar kopējo tirdzniecības politiku. Savienībai īstenojot savu kompetenci, minētā saistība tiks izvērsta turpmāk.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) ES ieguldītāju, to trešās valstīs veiktu ieguldījumu un to dalībvalstu interesēs, kuras uzņem ārvalstu ieguldītājus un ieguldījumus, jāatstāj spēkā divpusējie nolīgumi, kuros ir skaidri noteikti un garantēti nosacījumi attiecībā uz ieguldījumiem.

(5) ES ieguldītāju, to trešās valstīs veiktu ieguldījumu un to dalībvalstu interesēs, kuras uzņem ārvalstu ieguldītājus un ieguldījumus, saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām divpusējiem nolīgumiem, kuros ir skaidri noteikti un garantēti nosacījumi attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, būtu joprojām jāpaliek saistošiem, neskarot Komisijas tiesības spēkā esošos nolīgumus par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem pakāpeniski aizstāt ar jauniem nolīgumiem, kas dalībvalstīm piedāvā līdzvērtīgus vai labākus nosacījumus.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Šajā regulā ir izklāstīti nosacījumi, kuri dalībvalstīm jāievēro, lai tām tiktu atļauts atstāt spēkā starptautiskus nolīgumus saistībā ar ieguldījumiem vai ļaut, lai šādi nolīgumi stājas spēkā.

(6) Šajā regulā ir izklāstīti nosacījumi, kuri dalībvalstīm jāievēro, lai tām tiktu atļauts atstāt spēkā starptautiskus nolīgumus par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem vai ļaut, lai šādi nolīgumi stājas spēkā.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Šajā regulā ir izklāstīti nosacījumi, kuri dalībvalstīm jāievēro, lai tās būtu tiesīgas grozīt starptautiskus nolīgumus saistībā ar ieguldījumiem vai noslēgt tos.

(7) Šajā regulā ir izklāstīti nosacījumi, kuri dalībvalstīm jāievēro, lai tās būtu tiesīgas grozīt starptautiskus nolīgumus par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem vai noslēgt tos.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Atļauju atstāt spēkā, grozīt vai slēgt nolīgumus, uz kuriem attiecas šī regula, piešķir jomā, kurā Savienībai ir ekskluzīva kompetence, tāpēc tā jāuzskata par ārkārtas pasākumu. Šāda atļauja neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro Līguma 258. pantu, jo dalībvalstis nav izpildījušas līgumos paredzētos pienākumus, izņemot pienākumus attiecībā uz nesaderībām, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma.

(8) Atļauju atstāt spēkā, grozīt vai slēgt ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumus, uz kuriem attiecas šī regula, piešķir jomā, kurā Savienībai ir ekskluzīva kompetence, tāpēc tā jāuzskata par ārkārtas pasākumu. Šāda atļauja neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro Līguma 258. pantu, jo dalībvalstis nav izpildījušas līgumos paredzētos pienākumus, izņemot pienākumus attiecībā uz nesaderībām, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai divpusējie ieguldījumu nolīgumi pilnībā atbilstu Savienības principam par saskaņotu attīstības politiku.

Pamatojums

Komisija priekšlikuma paskaidrojuma rakstā ir visu skaidri izklāstījusi. Tā kā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir ekskluzīvā ES kompetencē, šim priekšlikumam paredzētā procedūra jāuzskata par ārkārtas pārejas pasākumu. Dalībvalstis ir tiesīgas sarunu gaitā pārskatīt tos divpusējos ieguldījumu nolīgumus, par kuriem tās ir paziņojušas, ja tās ir izpildījušas regulas projektā noteiktās saistības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai divpusējie ieguldījumu nolīgumi ar jaunattīstības valstīm pilnībā atbilstu ES principam par saskaņotu attīstības politiku.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Komisijai jāspēj atcelt atļauju, ja nolīgums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, izņemot nesaderības, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma. Atļauju var atcelt arī tad, ja kādā spēkā esošā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi ar kādu trešo valsti, ir iekļauti ieguldījumu noteikumi, kas līdzīgi dalībvalsts nolīgumā iekļautajiem. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu nolīgumi neapdraud ar ieguldījumiem saistīto Savienības politikas virzienu, tostarp īpaši autonomu kopējās tirdzniecības politikas pasākumu, izstrādi un īstenošanu, atļauju var atcelt. Visbeidzot, ja viena gada laikā kopš Komisijas ieteikuma iesniegšanas atbilstīgi Līguma 218. panta 3. punktam Padome nav pieņēmusi lēmumu par atļauju sākt sarunas par ieguldījumiem, pastāv iespēja atļauju atcelt.

(10) Komisijai būtu jāvar atcelt atļauju, ja ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, tostarp principam par cilvēktiesību aizsardzību, kā arī tiesību aktiem sociālajā un vides jomā, izņemot gadījumus, kad nesaderības izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma. Šādu atļauju vajadzētu atcelt tikai pēc tam, kad Komisija ir pieprasījusi, lai dalībvalsts sarunu gaitā pārskatītu ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumu, un dalībvalsts šo prasību nav izpildījusi. Vajadzētu būt iespējai atļauju atcelt arī tad, ja spēkā esošā ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumā, ko Savienība noslēgusi ar kādu trešo valsti, ir iekļauti ieguldījumu noteikumi, kas pēc būtības ir līdzvērtīgi tiem noteikumiem, kuri iekļauti dalībvalsts nolīgumā par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu nolīgumi neapdraud Savienības ieguldījumu politikas, tostarp īpaši autonomu kopējās tirdzniecības politikas pasākumu, izstrādi un īstenošanu, atļauju var atcelt. Visbeidzot, ja viena gada laikā kopš Komisijas ieteikuma iesniegšanas atbilstīgi Līguma 218. panta 3. punktam Padome nav pieņēmusi lēmumu par atļauju sākt sarunas par ieguldījumiem, pastāv iespēja atļauju atcelt.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Atļauja grozīt šajā regulā paredzētos nolīgumus vai noslēgt tos galvenokārt ļauj dalībvalstīm novērst šajā regulā aplūkotās nesaderības starp dalībvalstu starptautiskajiem nolīgumiem saistībā ar ieguldījumiem un Savienības tiesību aktiem, izņemot nesaderības, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma.

(11) Atļauja grozīt vai noslēgt šajā regulā paredzētos ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumus galvenokārt ļauj dalībvalstīm novērst šajā regulā aplūkotās nesaderības starp dalībvalstu starptautiskajiem nolīgumiem par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un Savienības tiesību aktiem, izņemot nesaderības, kas izriet no Savienības un tās dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Komisijai ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas II un III nodaļas piemērošanu. Minētajā ziņojumā cita starpā jāizvērtē, vai ir nepieciešama turpmāka šo nodaļu piemērošana. Ja ziņojumā ieteikts pārtraukt minēto nodaļu noteikumu piemērošanu vai ierosināts tos grozīt, tam jāpievieno attiecīgs tiesību akta priekšlikums. Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām divpusējie nolīgumi, kurus dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, paliek saistoši pusēm, ja vien tie netiek aizstāti ar Savienības nolīgumu par ieguldījumiem vai kā citādi netiek pārtraukta to darbība.

(12) Komisijai ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas II un III nodaļas piemērošanu. Minētajā ziņojumā cita starpā būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešama turpmāka šo nodaļu piemērošana. Ja ziņojumā ieteikts pārtraukt minēto nodaļu noteikumu piemērošanu vai ierosināts tos grozīt, tam būtu jāpievieno attiecīgs tiesību akta priekšlikums. Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām divpusējie ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumi, kurus dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, paliek saistoši pusēm, ja vien tie netiek aizstāti ar Savienības nolīgumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem vai kā citādi netiek pārtraukta to darbība. Būtu jānosaka indikatīvs grafiks, kurā paredzēts, kad varētu būt pabeigta pāreja no spēkā esošajiem dalībvalstu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem uz Savienības starptautiskiem ieguldījumu nolīgumiem.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Nolīgumi, kas atļauti saskaņā ar šo regulu, vai atļauja sākt sarunas par spēkā esoša divpusēja nolīguma grozīšanu vai jauna divpusēja nolīguma slēgšanu ar trešo valsti nekādā gadījumā nedrīkst radīt šķēršļus ar ieguldījumiem saistīto Savienības politikas virzienu, īpaši kopējās tirdzniecības politikas, īstenošanai.

(13) Ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumi, kas atļauti saskaņā ar šo regulu, vai atļauja sākt sarunas par spēkā esoša divpusēja nolīguma grozīšanu vai jauna divpusēja nolīguma slēgšanu ar trešo valsti nekādā gadījumā nedrīkstētu radīt šķēršļus ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem saistīto Savienības politikas virzienu, īpaši kopējās tirdzniecības politikas, īstenošanai.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Jānosaka, ka šī regula neattiecas uz nolīgumiem starp dalībvalstīm saistībā ar ieguldījumiem.

(15) Šī regula neattiecas uz nolīgumiem starp dalībvalstīm saistībā ar ieguldījumiem.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo regulu ir izstrādāti noteikumi, nosacījumi un kārtība, kas dalībvalstīm jāievēro, lai tām atļautu atstāt spēkā, grozīt vai noslēgt divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm saistībā ar ieguldījumiem.

Ar šo regulu paredz noteikumus, nosacījumus un kārtību, kas dalībvalstīm jāievēro, lai tām atļautu atstāt spēkā, grozīt vai noslēgt divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Ārvalstu tiešie ieguldījumi ir visi ārvalstu ieguldījumi, kuru mērķis ir izveidot pastāvīgas un tiešas saiknes ar uzņēmumu, kam tiek piešķirts kapitāls, lai veiktu saimniecisku darbību. Ja ārvalstu tiešie ieguldījumi ir akciju daļu veidā, šīs pastāvīgās un tiešās saiknes ir akcionāra spēja efektīvi piedalīties attiecīgā uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē. Ārvalstu tiešie ieguldījumi nav ārvalstu ieguldījumi, kuru mērķis nav ietekmēt kāda uzņēmuma pārvaldību vai kontroli. Šādus ieguldījumus, kuri bieži ir īstermiņa un reizēm spekulatīvi, parasti dēvē par portfeļieguldījumiem.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trīsdesmit dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis attiecībā uz visiem divpusējiem nolīgumiem saistībā ar ieguldījumiem, ko tās noslēgušas ar trešām valstīm pirms šīs regulas stāšanās spēkā, paziņo Komisijai, ka tās vēlas tos atstāt spēkā vai ļaut, lai tie stājas spēkā, atbilstoši šai nodaļai. Paziņojumam pievieno šādu divpusēju nolīgumu kopiju.

Trīsdesmit dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem pirms šīs regulas stāšanās spēkā ar trešām valstīm noslēgtajiem divpusējiem ārvalstu tiešo ieguldījumu nolīgumiem, kuri vai nu paliks spēkā vai kuriem būs atļauts, lai tie stājas spēkā atbilstoši šai nodaļai. Paziņojumam pievieno šādu divpusēju nolīgumu kopiju.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neatkarīgi no Savienības kompetencēm ieguldījumu jomā un neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos dalībvalstu pienākumus, dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu ir atļauts atstāt spēkā divpusējos nolīgumus saistībā ar ieguldījumiem, par kuriem paziņots saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

Neatkarīgi no Savienības kompetencēm ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā un neskarot citus Savienības tiesību aktos noteiktos dalībvalstu pienākumus, dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu ir atļauts atstāt spēkā divpusējos nolīgumus par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, par kuriem paziņots saskaņā ar šīs regulas 2. pantu.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) nerada šķēršļus ar ieguldījumiem saistīto Savienības politikas virzienu, tostarp īpaši kopējās tirdzniecības politikas, izstrādei un īstenošanai.

c) nerada šķēršļus ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem saistīto Savienības politikas virzienu, tostarp īpaši kopējās tirdzniecības politikas, izstrādei un īstenošanai;

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) atbilst Savienības principam par saskaņotu attīstības politiku.

Pamatojums

Komisija priekšlikuma paskaidrojuma rakstā ir visu skaidri izklāstījusi. Tā kā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir ekskluzīvā ES kompetencē, šim priekšlikumam paredzētā procedūra jāuzskata par ārkārtas pārejas pasākumu. Dalībvalstis ir tiesīgas sarunu gaitā pārskatīt tos divpusējos ieguldījumu nolīgumus, par kuriem tās ir paziņojušas, ja tās ir izpildījušas regulas projektā noteiktās saistības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai divpusējie ieguldījumu nolīgumi ar jaunattīstības valstīm pilnībā atbilstu ES principam par saskaņotu attīstības politiku.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Pamatojoties uz 1. punktā minēto pārskatīšanu, Komisija paziņo dalībvalstij par apsvērumiem, kas varētu būt iemesls 3. pantā paredzētās atļaujas atcelšanai.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

5. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Pamatojoties uz 1. punktā minēto pārskatīšanu, Komisija publicē paziņojumu, kurā ir apkopota paraugprakse. Tā arī publicē divpusēja ieguldījumu nolīguma paraugu, ko dalībvalstis var daļēji vai pilnībā izmantot, lai veicinātu sarunas par šādiem nolīgumiem.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) nolīgums neatbilst Savienības principam par saskaņotu attīstības politiku; vai

Pamatojums

Komisija priekšlikuma paskaidrojuma rakstā ir visu skaidri izklāstījusi. Tā kā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir ekskluzīvā ES kompetencē, šim priekšlikumam paredzētā procedūra jāuzskata par ārkārtas pārejas pasākumu. Dalībvalstis ir tiesīgas sarunu gaitā pārskatīt tos divpusējos ieguldījumu nolīgumus, par kuriem tās ir paziņojušas, ja tās ir izpildījušas regulas projektā noteiktās saistības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai divpusējie ieguldījumu nolīgumi ar jaunattīstības valstīm pilnībā atbilstu ES principam par saskaņotu attīstības politiku.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja jautājumu neizdodas atrisināt 2. pantā minētajās apspriedēs, Komisija atceļ atļauju attiecīgajam nolīgumam. Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Tajā iekļauj prasību, ka dalībvalstis atbilstoši rīkojas un vajadzības gadījumā izbeidz attiecīgā nolīguma darbību.

3. Ja jautājumu neizdodas atrisināt 2. pantā minētajās apspriedēs, Komisija atceļ atļauju attiecīgajam nolīgumam. Atļauju var atcelt ne ātrāk kā gadu pēc 2. punktā minētā pamatotā atzinuma sniegšanas dienas. Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Tajā iekļauj prasību, ka dalībvalstis atbilstoši rīkojas un vajadzības gadījumā izbeidz attiecīgā nolīguma darbību.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ievērojot 8.–12. panta nosacījumus, dalībvalstij atļauj sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu nolīgumu vai noslēgtu jaunu nolīgumu saistībā ar ieguldījumiem.

Ievērojot 8.–12. panta nosacījumus, dalībvalstij atļauj sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu nolīgumu vai noslēgtu jaunu nolīgumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja dalībvalsts plāno sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu nolīgumu vai noslēgtu jaunu nolīgumu saistībā ar ieguldījumiem, tā savu nodomu rakstiski paziņo Komisijai.

1. Ja dalībvalsts plāno sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu spēkā esošu nolīgumu vai noslēgtu jaunu nolīgumu par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, tā savu nodomu rakstiski paziņo Komisijai.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta vismaz piecu kalendāro mēnešu laikā pirms oficiālu sarunu sākšanas ar attiecīgo trešo valsti.

4. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu nosūta vismaz divu kalendāro mēnešu laikā pirms oficiālu sarunu sākšanas ar attiecīgo trešo valsti.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) rada šķēršļus ar ieguldījumiem saistīto Savienības politikas virzienu, tostarp īpaši kopējās tirdzniecības politikas, izstrādei un īstenošanai.

svītrots

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ca) neatbilst Savienības principam par saskaņotu attīstības politiku.

Pamatojums

Komisija priekšlikuma paskaidrojuma rakstā ir visu skaidri izklāstījusi. Tā kā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir ekskluzīvā ES kompetencē, šim priekšlikumam paredzētā procedūra jāuzskata par ārkārtas pārejas pasākumu. Dalībvalstis ir tiesīgas sarunu gaitā pārskatīt tos divpusējos ieguldījumu nolīgumus, par kuriem tās ir paziņojušas, ja tās ir izpildījušas regulas projektā noteiktās saistības. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai divpusējie ieguldījumu nolīgumi ar jaunattīstības valstīm pilnībā atbilstu ES principam par saskaņotu attīstības politiku.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lēmumus par 1. punktā minēto atļauju pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Komisija pieņem lēmumu 90 dienu laikā pēc 8. pantā minētā paziņojuma saņemšanas. Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga papildu informācija, 90 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

3. Lēmumus par 1. punktā minēto atļauju pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru. Komisija pieņem lēmumu 35 dienu laikā pēc 8. pantā minētā paziņojuma saņemšanas. Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga papildu informācija, 35 dienu laika posmu skaita no dienas, kad saņemta papildu informācija.

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

10. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisiju pastāvīgi informē par paveikto un par rezultātiem dažādos sarunu posmos, un tā var pieprasīt piedalīties dalībvalsts un trešā valsts sarunās par ieguldījumiem.

Komisiju pastāvīgi informē par paveikto un par rezultātiem dažādos sarunu posmos, un tā var pieprasīt piedalīties dalībvalsts un trešā valsts sarunās par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) nerada šķēršļus ar ieguldījumiem saistīto Savienības politikas virzienu, tostarp īpaši kopējās tirdzniecības politikas, izstrādei un īstenošanai, vai

svītrots

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Saistībā ar visiem nolīgumiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par visiem apsvērumiem, kas tai darīti zināmi, par to, ka konkrētais pasākums nav saderīgs ar nolīgumu. Dalībvalsts arī nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem attiecībā uz strīdu izšķiršanu, kas iesniegti atbilstoši nolīgumam, tiklīdz konkrētajai dalībvalstij kļūst zināms šāds pieprasījums. Dalībvalsts un Komisija pilnībā sadarbojas un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību, kas vajadzības gadījumā var ietvert arī Komisijas dalību procedūrā.

2. Saistībā ar visiem nolīgumiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par visiem apsvērumiem, kas tai darīti zināmi, par to, ka konkrētais pasākums nav saderīgs ar nolīgumu. Dalībvalsts arī nekavējoties informē Komisiju par visiem pieprasījumiem attiecībā uz strīdu izšķiršanu, kas iesniegti atbilstoši nolīgumam, tiklīdz konkrētajai dalībvalstij kļūst zināms šāds pieprasījums. Dalībvalsts un Komisija pilnībā sadarbojas un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību. Komisija piedalās šajā procedūrā.

Pamatojums

ES attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem ir ekskluzīva kompetence. Tādēļ ir nepieciešams, lai Komisija saistībā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem iesaistītos ne tikai procedūrās, kas vērstas pret ES, bet arī procedūrās, kas uzsāktas pret atsevišķām dalībvalstīm. To varētu salīdzināt ar strīdu izšķiršanas stratēģiju Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kur ES arī iesaistās lietās, kas ir tās kompetencē, bet kas tiek iesniegtas pret atsevišķām dalībvalstīm.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Pārejas pasākumi attiecībā uz divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm

Atsauces

COM(2010)0344 – C7-0172/2010 – 2010/0197(COD)

Atbildīgā komiteja

INTA

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

7.9.2010

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

David Casa

6.9.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

10.1.2011

10.2.2011

 

 

Pieņemšanas datums

28.2.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

29

2

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Markus Ferber, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sylvie Goulard, Gunnar Hökmark, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Hans-Peter Martin, Ivari Padar, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Edward Scicluna, Theodor Dumitru Stolojan, Kay Swinburne, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Thijs Berman, David Casa, Sari Essayah, Robert Goebbels, Carl Haglund, Olle Ludvigsson, Gay Mitchell, Gianluca Susta

PROCEDŪRA

Virsraksts

Pārejas pasākumi attiecībā uz divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm

Atsauces

COM(2010)0344 – C7-0172/2010 – 2010/0197(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

7.7.2010

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

7.9.2010

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

7.9.2010

 

 

 

Referents(-i)

       Iecelšanas datums

Carl Schlyter

17.3.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

30.8.2010

2.12.2010

25.1.2011

3.3.2011

Pieņemšanas datums

13.4.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

15

13

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Kader Arif, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Marielle De Sarnez, Christofer Fjellner, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Paul Murphy, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Pablo Zalba Bidegain, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Catherine Bearder, George Sabin Cutaş, Mário David, Elisabeth Köstinger, Jörg Leichtfried, Carl Schlyter

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sajjad Karim, Véronique Mathieu

Iesniegšanas datums

14.4.2011