ZIŅOJUMS par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā, kuru Eiropas Parlamentam iesniedza, piemērojot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma II daļas G sadaļas 43. punktu

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

MAZĀKUMA VIEDOKLIS

Budžeta komitejas atzinums (27.1.2011)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

19.4.2011 - (2010/2124(INI))

Ārlietu komiteja
Referente: Gabriele Albertini

Grozījumi

Procedūra : 2010/2124(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0168/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0168/2011

Debates :

PV 11/05/2011 - 4
CRE 11/05/2011 - 4

Balsojumi :

PV 11/05/2011 - 5.20
CRE 11/05/2011 - 5.20
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0227

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
MAZĀKUMA VIEDOKLIS
Budžeta komitejas atzinums
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā, kuru Eiropas Parlamentam iesniedza, piemērojot 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma G sadaļas 43. punktu

(2010/2124(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā, kuru Eiropas Parlamentam iesniedza saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma G sadaļas 43. punktu[1],

– ņemot vērā iepriekš minēto Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību,

– ņemot vērā 2009. gada 19. februāra[2] un 2010. gada 10. marta[3] rezolūciju attiecīgi par 2007. un 2008. gada ziņojumiem par KĀDP,

– ņemot vērā 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par Eiropas Ārējās darbības dienestu[4],

– ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par EDSO pilnveidošanu — ES loma[5],

– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves (PV/AP) ārpolitikas un drošības politikas jomā deklarāciju par politisko atbildību[6],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 8. jūlija plenārsēdē augstās pārstāves sniegto paziņojumu par EĀDD centrālās administrācijas pamata organizatorisko struktūru[7],

– ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 16. septembra secinājumus par ES ārējām attiecībām,

– ņemot vērā Reglamenta 119. panta 1. punktu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A7-0168/2011),

A. tā kā ES jāturpina izstrādāt ārpolitikas mērķus un jāvirza savas vērtības un intereses pasaulē, lai īstenotu vispārējo mērķi — palīdzēt panākt mieru, drošību, solidaritāti, konfliktu novēršanu, demokrātijas veicināšanu, cilvēktiesību aizsardzību, dzimumu līdztiesību, starptautisko tiesību aktu ievērošanu, starptautisko iestāžu atbalstu, efektīvu valstu daudzpusēju sadarbību un savstarpēju cieņu, ilgtspējīgu attīstību, brīvu un taisnīgu tirdzniecību un nabadzības izskaušanu;

B. tā kā Lisabonas līguma īstenošana Eiropas Savienības ārējai darbībai pievieno jaunu dimensiju un būs svarīgs ES ārpolitikas un, skatoties plašāk, arī ārējo darbību vienotības, konsekvences un efektivitātes uzlabošanas instruments;

C. tā kā Lisabonas līgums ES ārpolitikai dod jaunu impulsu, proti, nodrošinot institucionālos un operatīvos instrumentus, kas ļautu Savienībai ieņemt savam vadošajam ekonomiskajam statusam un mērķiem atbilstīgu vietu starptautiskajā arēnā, organizējoties tā, lai kļūtu par ietekmīgu pasaules līmeņa dalībnieci, kas spēj uzņemties kopējās atbildības daļu par drošību pasaulē un vadīt kopīgu risinājumu izstrādi kopīgiem uzdevumiem;

D. tā kā Eiropas ārējās darbības jaunā dinamika prasa arī Savienībai rīkoties daudz stratēģiskāk, lai panāktu ietekmi starptautiskā līmenī; tā kā ES spēja ietekmēt starptautisko kārtību ir atkarīga ne vien no tās politikas nostādņu, dalībnieku un iestāžu saskaņotības, bet arī no tā, vai ir tāda reāla stratēģiska ES ārpolitikas koncepcija, kas visas dalībvalstis apvienotu vienu un to pašu prioritāšu un mērķu kopuma īstenošanai, lai starptautiskajā arēnā tās paustu stingru un vienotu nostāju; tā kā ES ārpolitikai ir jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi un instrumenti, lai Savienība varētu efektīvi un konsekventi rīkoties pasaules mērogā;

E. tā kā saistībā ar pašlaik notiekošām būtiskām starptautiskās kārtības pārmaiņām, kuru dēļ rodas jaunas problēmas un tiek izveidotas jaunas varas struktūras, ES kopā ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām un nevalstiskajiem dalībniekiem, kā arī ar divpusējiem un daudzpusējiem partneriem un iestādēm aktīvāk jāmeklē efektīvi risinājumi problēmām, kas ir kopīgas ne vien Eiropas, bet arī visas pasaules pilsoņiem un var ietekmēt drošību pasaulē;

F. tā kā jaunā dinamika prasa arī noteikt jaunu ES jauno un veco stratēģisko partnerību modeli un tā kā tam būtu jābalstās uz kopīgām un vispārējām pamatvērtībām, piemēram, demokrātiju un cilvēktiesību, pamatbrīvību, tiesiskuma un starptautisko tiesību aktu ievērošanu, kā arī uz savstarpēju izdevīgumu, interesēm un vienotu izpratni par drošību pasaulē;

G. tā kā, lai ES iedzīvotāji saprastu un atbalstītu Eiropas ārējo darbību, būtiska nozīme ir ES ārpolitikas parlamentārai kontrolei; tā kā šī kontrole pastiprina šīs darbības leģitimitāti; tā kā saskaņā ar Lisabonas līguma 1. protokola 9. un 10. pantu Eiropas Parlaments un valstu parlamenti kopīgi nosaka to, kā organizēt un sekmēt efektīvu un regulāru savstarpējo sadarbību Eiropas Savienībā,

Padomes 2009. gada ziņojums par KĀDP

1. atzinīgi vērtē Padomes gada ziņojumu un uzteic tā pārredzamo un tematiski sakārtoto struktūru, kas sniedz skaidru pārskatu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas virzieniem un darbībām; atzinīgi vērtē arī Padomes mērķi joprojām akcentēt konfliktu un problēmu reģionālo kontekstu un pievērst tam lielāku uzmanību; tomēr pauž nožēlu, ka šajā ziņojumā nav iezīmētas iespējamās pieejas šo konfliktu un problēmu risināšanai;

2. aicina Padomi gada ziņojumu par KĀDP neierobežot ar KĀDP darbību aprakstu vien, bet padarīt to par līdzekli, kas orientēts uz politiku un risinājumu meklēšanu; uzskata, ka tajā būtu jāsniedz kas vairāk nekā tikai atsevišķās valstīs rīkoto pasākumu un norišu apkopojums un būtu arī jārisina jautājums par ES ārpolitikas efektivitāti, kā arī līdzekļiem, kas nepieciešami Eiropas ārējās darbības mērķu īstenošanai; aicina Padomi ziņojumā arī izvērtēt KĀDP un pārējo Savienības ārējo politikas virzienu koordināciju un saskaņotību, kā arī iekļaut stratēģiskus un organizatoriskus ieteikumus turpmākajai darbībai, pamatojoties uz KĀDP jomā veikto darbību izvērtējumu;

3. uzskata, ka gada ziņojumam par KĀDP jābalstās uz Lisabonas līguma radīto jauno institucionālo struktūru un šim ziņojumam jākalpo par iestāžu dialoga padziļināšanas instrumentu, proti, diskutējot par ES ārpolitikas stratēģijas īstenošanu, novērtējot tās efektivitāti un iezīmējot tās turpmāko virzību;

Lisabonas līguma īstenošana

4. atkārtoti uzsver nostāju, ka, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ietvertajiem mērķiem un principiem, būtu jāizstrādā saskaņota ES ārpolitikas stratēģija, kurai būtu skaidri jānorāda ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas intereses; aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi (PV/AP) šajos centienos pilnībā iesaistīt attiecīgās Parlamenta struktūras;

5. uzsver, ka PV/AP vadībā ir jāpalielina Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), Komisijas un dalībvalstu darbību saskaņotība; aicina uzlabot mijiedarbību ES un dalībvalstu līmenī un pastiprināt dažādo iestāžu darbības koordinēšanas procesu, lai veiksmīgāk iesaistītu visus attiecīgos instrumentus un politikas virzienus un galvenajos politiskajos jautājumos paustu vienotu ES nostāju; uzskata, ka ir būtiski panākt EĀDD, attiecīgo Eiropas Parlamenta struktūru un komiteju un attiecīgo Komisijas dienestu sadarbību visos līmeņos, lai ES spētu izstrādāt stratēģisku pieeju ne vien attiecībām ar kaimiņvalstīm, kandidātvalstīm, iespējamām kandidātvalstīm un partnervalstīm, bet arī tādām politikas jomām kā, piemēram, cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas veicināšana, tirdzniecība, attīstība, energoapgādes drošība un tieslietas un iekšlietas;

6. sagaida, ka EĀDD nodrošinās ciešāku KĀDP un citu ārpolitikas virzienu saskaņotību, tādējādi palīdzot stiprināt ES lomu un ietekmi pasaules līmenī un dodot iespēju ES efektīvāk paust savas intereses un vērtības atbilstīgi tās pašreizējam statusam starptautiskās tirdzniecības un ekonomikas jomās; aicina PV/AP izveidot vajadzīgās koordinācijas struktūras un mehānismus EĀDD iekšienē;

7. tomēr atzīmē – lai vienlaikus ar EĀDD izveidi panāktu ES kopējās politikas pilnīgu saskaņotību un efektivitāti, pirmām kārtām un galvenokārt ir vajadzīga ES dalībvalstu politiskā griba atteikties no to atšķirīgajām pieejām galvenajos ārpolitikas jautājumos; uzskata, ka šajā sakarībā ir būtiski, lai ES dalībvalstis ne tikai vienotos par kopēju ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, bet arī nodrošinātu ES nostāju atbalstošu valstu politiku;

8. šajā sakarībā pauž nožēlu, ka dažos gadījumos ES dalībvalsts vai dalībvalstu grupu paziņojumi ir radījuši iespaidu par vienotības trūkumu un īpaši apgrūtinājuši PV/AP darbu; tādēļ aicina dalībvalstis atturēties no šādām individuālām un nekoordinētām darbībām un paziņojumiem un tā vietā censties veicināt efektīvu un pamanāmu KĀDP; no otras puses, prasa PV/AP skaidri likt saprast ES nostāju, ātri un pamanāmi reaģēt un iezīmēt skaidru un konkrētu KĀDP profilu;

9. uzsver, ka ES īpašajiem pārstāvjiem (ESĪP) būtu kopumā jāpārstāv un jākoordinē ES politika attiecībā uz reģioniem, kuros ES ir īpašas stratēģiskās vai drošības intereses, kam nepieciešama pastāvīga un redzama ES klātbūtne; uzskata, ka starp ESĪP un attiecīgajām EĀDD iestādēm jāizveido cieša sadarbība un ka ir jāpārskata svarīgie tematiski jautājumi, ko agrāk risināja pilnvarotie pārstāvji, un jāizvirza priekšlikumi šo pienākumu uzticēt EĀDD vadošajiem darbiniekiem vai ESĪP; uzskata, ka ir būtiski, lai pirms ESĪP uzdevumu un pilnvaru noteikšanas notiktu apspriešanās ar Parlamentu un lai saskaņā ar LES 36. panta 1. daļu tiktu izvirzīti priekšlikumi par to, ar kādām procedūrām un kādās jomās ESĪP savus informatīvos paziņojumus un ziņojumus dara pieejamus Eiropas Parlamentam;

10. atgādina Līgumā ierakstīto Parlamenta prerogatīvu, ka KĀDP un KDAP jomā ar to apspriedīsies, tā viedokli attiecīgi ņems vērā un tas varēs sniegt ieteikumus; aicina PV/AP konsolidēt konsultāciju un ziņošanas pienākumus, ko ārējās darbības jomā līdz šim pildīja Komisija un Padome; prasa Padomei saskaņošanas komitejā ieņemt konstruktīvu nostāju attiecībā uz ārējā atbalsta instrumentiem, tostarp Stabilitātes instrumentu, atzīstot Eiropas Parlamenta tiesības īstenot demokrātisku kontroli stratēģijas dokumentiem un daudzgadu darbības plāniem, kā tas paredzēts LESD 290. pantā;

11. uzsver, ka pārskatītajam 2006. gada Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību jānodrošina KĀDP budžeta procedūras lielāka pārredzamība un, lai budžeta lēmējinstitūcija būtu pilnīgi un pastāvīgi informēta par šajā politikas jomā pieņemto politisko lēmumu vēsturi, apstākļiem un finansiālo ietekmi, pienācīgi jāizturas pret šīs institūcijas vajadzībām pēc informācijas; uzskata, ka pirms pilnvaru apstiprināšanas un stratēģiju pieņemšanas KĀDP jomā Parlamentam vajadzētu saņemt pietiekamu informāciju; atzinīgi vērtē PV/AP pausto atbalstu priekšlikumam, ka visas svarīgās KDAP misijas jāatspoguļo budžetā; atkārtoti uzsver savu nostāju, ka KĀDP demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanas nolūkā pirms KDAP misiju uzsākšanas jāapspriežas ar Parlamenta kompetentajām struktūrām, kam jābūt spējīgām pienācīgi uzraudzīt tieši KDAP misijas; uzsver — lai īstenotu Lisabonas līgumā noteiktos uzticamības un pašdefinēšanās kritērijus, KĀDP mērķiem būtu jāpiešķir pienācīgi budžeta līdzekļi;

12. uzskata – ja vajadzīgs sniegt ex ante informāciju, regulārās apvienotās konsultatīvās sanāksmes par KĀDP jāpapildina ar citām sanāksmēm; šajā sakarībā ierosina – lai uzlabotu turpmāko misiju plānošanu un pārvaldību un izstrādātu nākotnes prasībām atbilstīgu tālejošu pieeju, sanāksmēs jāiepazīstina arī ar svarīgāko stratēģisko un politiski militāro pieredzi; turklāt atgādina, ka ar Parlamentu ir jāapspriežas un tam jāsaņem pietiekama informācija par KĀDP iniciatīvu steidzamu finansēšanu saskaņā ar LES 41. panta 3. punktu;

13. atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi un darbību saskaņā ar Madrides četrpusējās sarunās panākto vienošanos un saskaņā ar Finanšu regulu (kas grozīta attiecībā uz EĀDD) atbalsta to budžeta posteņu izveidošanu 2011. gada budžetā, kuri paredzēti trim galvenajiem uzdevumiem, ko veic saskaņā ar KĀDP/KDAP; uzskata, ka precīzāka uzdevumu noteikšana palielinās gan pārredzamību un atbildību attiecībā uz KĀDP/KDAP, gan kalpos ES interesēm; uzsver, ka KĀDP/KDAP galveno uzdevumu noteikšana nedrīkst kaitēt informēšanai par mazāka apjoma un politiski mazāk pamanāmiem uzdevumiem un to pārredzamībai;

14. tomēr uzskata, ka šī jaunā klasifikācija ir obligāts priekšnoteikums un tikai pirmais solis ceļā uz pilnībā izstrādātu KĀDP budžetu, kas ļautu gūt pilnīgu pārskatu par saskaņā ar šo politiku īstenotajiem uzdevumiem un veikt izdarītā darba kontroli; uzskata, ka šāda jauna klasifikācija neapdraudēs nedz vajadzīgo KĀDP budžeta elastību, nedz arī iespējas turpināt jau uzsākto uzdevumu izpildi;

15. atgādina par LESD garu un to, ka šā līguma mērķis ir panākt, lai visplašāk tiktu izmantota koplēmuma procedūru, kas analoģiski nozīmē atcelt īpašās klauzulas un procedūras, kuras līdz šim tika piemērotas dažiem instrumentiem vai politikas virzieniem saskaņā ar iepriekšējo Līgumu un Iestāžu nolīgumu; līdz ar to apstiprina, ka par nepamatotiem kļuvuši noteikumi, ar kuriem ierobežo KĀDP finansējuma elastību; uzsver, ka saskaņā ar iepriekš minēto un lai uzlabotu KĀDP efektivitāti un atbildību, iestāžu attiecībās beidzot vajadzētu ieviesties jaunai dialoga, savstarpējas uzticēšanās un informācijas apmaiņas kultūrai, kas būtu attiecināma gan uz uzdevumu noteikšanas, gan īstenošanas un a posteriori novērtēšanas posmiem;

16. uzsver, ka saistībā ar turpmākām pārdomām par daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam ir nepieciešams veikt rūpīgu analīzi par KĀDP ilgtermiņa finanšu prasībām;

17. atkārtoti uzsver nostāju, ka saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta atzinums/piekrišana ir jāsaņem par visiem starptautiskajiem nolīgumiem, tostarp tiem, kas galvenokārt attiecas uz KĀDP, izņemot vienīgi gadījumus, kad nolīgumi attiecas tikai uz KĀDP; saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu Parlaments pilnībā jāinformē starptautisku nolīgumu noslēgšanas procedūras sākumposmā, sarunu posmā un noslēguma posmā; sagaida, ka PV/AP visos procedūras posmos iepazīstinās ar visu attiecīgo informāciju par sarunu gaitu, tostarp ar sarunu norādēm un sarunu dokumentu projektiem, un atgādina, ka deklarācijā par politisko atbildību PV/AP pauda apņēmību konfidenciāliem KĀDP dokumentiem piemērot Pamatnolīguma par starptautiskajiem nolīgumiem noteikumus; aicina izveidot efektīvu darbības modeli, kurā līdztekus Parlamenta prerogatīvu ievērošanai būtu nodrošināts vajadzīgais konfidencialitātes līmenis; uzskata – lai regulētu Parlamenta deputātu piekļuvi konfidenciāliem dokumentiem, ir vajadzīga visu ES iestāžu vispusīga vienošanās, kas attiektos uz visām ES struktūrām;

18. norāda, ka Līgumā tam paredzēts pienākums kopā ar valsts parlamentiem noteikt efektīvas un regulāras starpparlamentu sadarbības organizēšanu un veicināšanu, jo īpaši kopējās ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jomā;

KĀDP galvenie tematiskie jautājumi

19. uzsver, ka KDAP darbības jāintegrē visaptverošā politikā, kas orientēta uz krīzes skartām valstīm un reģioniem, kur izšķiras ES vērtības un stratēģiskās intereses un kur KDAP operācijas sniegtu patiesu pievienoto vērtību miera, stabilitātes un tiesiskuma veicināšanā; turklāt uzsver, ka, novērtējot katras operācijas veiksmīgu īstenošanu un ilgstošu ietekmi attiecīgajās teritorijās, precīzāk ir jāņem vērā gūta mācība šajā jomā;

20. uzsver, ka ES reaģēšanas pasākumi katastrofu gadījumos optimāli jāsaskaņo ar citiem ES instrumentiem, piemēram, KDAP civilajām un/vai militārajām misijām, kuras jau izvietotas attiecīgajā teritorijā vai kuras varētu izveidot krīzes seku likvidēšanai; pauž viedokli, ka daudzos gadījumos krīžu pārvarēšanas militāro un civilo operāciju pārāk stingra nošķiršana atspoguļo iestāžu darbības diezgan novecojušu modeli un ka ar civilo un militāro mijiedarbību un sadarbību var labāk risināt reālo situāciju attiecīgajās teritorijās; tādēļ uzsver, ka katrā konkrētajā gadījumā ir jāveic sistemātiska vajadzību izvērtēšana, lai nodrošinātu situācijai piemērotāko militāro un civilo instrumentu kombināciju, pamatojoties uz vispusīgu izpratni par drošības un attīstības saikni;

21. uzskata, ka stratēģiska ES prioritāte ir nostiprināt starptautiskas krīžu pārvarēšanas partnerības un uzlabot dialogu ar citiem galvenajiem krīžu pārvarēšanas dalībniekiem, piemēram, ANO, NATO, Āfrikas Savienību, EDSO un trešām valstīm, piemēram, ASV, Turciju, Norvēģiju un Kanādu, kā arī saskaņot rīcību, apmainīties ar informāciju un apvienot resursus tādās jomās kā miera uzturēšana un miera nostiprināšana, tostarp sadarbība krīžu pārvarēšanas jomā, konkrēti attiecībā uz kuģošanas drošību, un terorisma apkarošana saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

22. uzsver, ka EĀDD izveide Savienībai sniedz vienreizēju iespēju īstenot saistības konfliktu novēršanas un miera veidošanas jomā, īpaši atsaucoties uz Gēteborgas programmu, un vairāk paplašināt ES spējas konfliktu novēršanā kā alternatīvu krīžu pārvarēšanai; šajā nolūkā uzsver, ka ir svarīgi Konfliktu novēršanas un drošības politikas direktorātu padarīt līdzvērtīgu citiem direktorātiem, tam piešķirot pienācīgus resursus politikas plānošanai, stiprinot saikni ar ģeogrāfiskajām nodaļām un izveidojot oficiālas attiecības ar attiecīgajām Padomes darba grupām; uzskata, ka ir jāpārskata krīžu pārvarēšanas struktūras un Konfliktu novēršanas un drošības politikas direktorāta nošķirtība;

23. brīdina par risku, ka ES dalībvalstis energoapgādes jomā var kļūt pārāk atkarīgas no trešo valstu piegādātājiem, kas ilgākā laika posmā varētu mazināt tās ārpolitisko neatkarību; šajā sakarībā uzsver, ka energoapgādes drošības jēdziens ir cieši saistīts ar apgādes drošību; tādēļ atgādina, ka enerģētikas jomas uzdevumi steidzami jārisina, atbalstot gan atjaunojamos, gan vietējos fosilos enerģijas avotus, pabeidzot efektīva iekšējā enerģētikas tirgus izveidi, ieviešot kopēju Eiropas ārējo enerģētikas politiku, kuras pamatā būtu dalībvalstu politikas virzienu labāka koordinācija šajā jomā, energoresursu piegāde no dažādiem piegādātājiem un stratēģisku enerģētikas infrastruktūras projektu, piemēram, Nabucco vai citu dzīvotspējīgu dienvidu koridora alternatīvu veicināšana; atbalsta integrētu un sadarbspējīgu Eiropas energosistēmu; pauž nožēlu, ka dalībvalstis aktīvi atbalsta iniciatīvas, kas faktiski traucē centieniem nodrošināt un padarīt daudzveidīgākus energoapgādes avotus;

24. atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu aicināt Komisiju līdz 2011. gada jūnijam iesniegt paziņojumu par energoapgādes drošību un starptautisko sadarbību, kura mērķis būtu uzlabot ES ārējās darbības konsekvenci un saskaņotību enerģētikas jomā; šajā sakarībā aicina PV/AP apņēmīgi īstenot Parlamenta ieteikumus izstrādāt saskaņotu un koordinētu politiku, konkrēti sekmējot Eiropas vienotību konstruktīvā dialogā ar energoresursu piegādātājiem, īpaši Krieviju, kā arī tranzītvalstīm; uzskata, ka energoapgādes drošības jautājums būtu pilnībā jāiekļauj ES paplašināšanās un kaimiņattiecību politikā, tostarp izmantojot politisko dialogu un praktisku sadarbību ar partneriem;

25. vērš uzmanību uz jauna veida drošības problēmām un riskiem, piemēram, kiberuzbrukumiem, sociāliem un politiskiem nemieriem, pasaules mēroga noziedzības tīkliem un ekonomiskām darbībām, kas apdraud tiesiskumu un demokrātijas principus, un uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt stratēģijas, kurās tiek ņemta vērā šī attīstība;

26. uzsver, ka ir jākoordinē sagatavošanās pasākumi, lai novērstu netradicionālus draudus, piemēram, kiberdraudus; aicina Komisiju un Padomi attiecībā uz šajā jomā pastāvošajiem draudiem un vajadzībām veikt pamatīgu analīzi, kas ļautu izveidot daudzdimensionālu un visaptverošu Eiropas kiberdrošības stratēģiju, kurā būtu jāietver ārkārtas rīcības plāni kiberuzbrukumu gadījumā;

27. uzsver, ka Eiropas ārpolitikā ir jāņem vērā Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējā dimensija; atkārtoti uzsver, ka liela nozīme ir sakārtotai migrācijas pārvaldībai; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt sadarbību gan ar izcelsmes valstīm, gan tranzītvalstīm un veicināt šo valstu ciešu sadarbību, piemērojot pozitīvas nosacītības politiku;

28. atkārtoti uzsver savu nostāju, ka Eiropas Savienībai ir jānostiprina sava vadošā ietekme pasaules klimata politikas pārvaldības jomā un jāattīsta turpmākais dialogs ar citiem ietekmīgiem politikas dalībniekiem, piemēram, topošajām lielvarām (Ķīnu, Brazīliju, Indiju), Krieviju, ASV un jaunattīstības valstīm, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņas ir kļuvušas par svarīgu starptautisko attiecību elementu;

29. uzskata, ka, lai nodrošinātu saskaņotību ar ES pašas vērtībām, ES ārpolitikā un ārējā darbībā prioritāte ir jāpiešķir demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un taisnīgu sabiedrību veicināšanai, jo uz tiesību aktiem balstīta demokrātiska sabiedrība ir pamats cilvēktiesību ievērošanai, kā arī stabilitātes stiprināšanai; tādējādi atkārtoti uzsver savu nostāju, ka ES ārpolitikā ir stabili jāiekļauj cilvēktiesību aspekts; uzskata, ka ES iestāžu jaunā struktūra, jo īpaši EĀDD un tā attiecīgā nodaļa, sniedz iespēju labāk saskaņot un padarīt efektīvāku ES darbību šajā jomā; mudina PV/AP proaktīvi rīkoties, lai divpusējās attiecībās ar trešām valstīm un ar aktīvu līdzdalību starptautiskos forumos pārliecinātu trešās valstis ievērot cilvēktiesības, kā arī vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem un nevairīties veikt atbilstīgus pasākumus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos; tā kā arvien biežāk notiek smagi pārkāpumi pret ticības brīvību, aicina Komisiju veikt izsmeļošu novērtējumu un ES cilvēktiesību politikā iekļaut ticības brīvības aspektu;

30. uzskata, ka jauns svarīgs KĀDP jautājums ir reliģijas un ticības brīvība pasaules mērogā, — jo īpaši attiecībā uz kristiešiem, vajātām un apdraudētām minoritātēm un reliģiskiem disidentiem, — kā arī reliģiju dialogs; uzsver, ka reliģijas un ticības brīvība ir cilvēka pamattiesības un ka reliģiju dialogs ir instruments, kā apkarot reliģiski motivētu diskrimināciju un vardarbību un tādējādi veicināt politisko un sociālo stabilitāti; tādēļ aicina PV/AP steidzami izstrādāt ES stratēģiju, lai īstenotu cilvēktiesības attiecībā uz uz reliģijas un ticības brīvību; arī aicina PV/AP nodrošināt EĀDD spēju pastāvīgi cilvēktiesību direktorātā uzraudzīt situāciju attiecībā uz reliģijas un ticības brīvības un ar to saistīto tiesību ierobežošanu no valdību un sabiedrību puses;

31. mudina PV/AP nodrošināt, ka ar KĀDP politikas virzieniem un darbībām pilnībā īsteno ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, aicinot iesaistīt sievietes visos konflikta risināšanas aspektos un līmeņos; arī aicina KĀDP virzienu īstenošanā ņemt vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1820 par seksuālo vardarbību konflikta un pēckonflikta situācijās un tai sekojošās ANO Drošības padomes rezolūcijas, t. i., 2009. gada Rezolūciju Nr. 1888, 2009. gada Rezolūciju Nr. 1889 un 2010. gada Rezolūciju Nr. 1960, kas izriet no iepriekš minētajām rezolūcijām; aicina PV/AP, ES dalībvalstis un KDAP misiju vadītājus par katras misijas standartu noteikt apspriešanos ar vietējām sieviešu organizācijām; pauž nožēlu par to, ka līdz šim uz EĀDD augstu amata vietu ir izvirzīta tikai viena sieviete un ka starp ES īpašajiem pārstāvjiem ir tikai viena sieviete;

KĀDP galvenās ģeogrāfiskās prioritātes

Daudzpusējas diplomātiskās attiecības, starptautiskās organizācijas

32. uzsver, ka galvenā stratēģiskā uzmanība Savienībai jāpievērš daudzpusējo attiecību efektivitātei un ka šajā saistībā tai jāuzņemas vadoša loma starptautiskā sadarbībā, jāatbalsta starptautiskās institūcijas, jāpalīdz sasniegt starptautisku vienprātību un jāvirza rīcība pasaules mērogā; uzsver, ka nekavējoties jārisina tādi ES iedzīvotājiem svarīgi globāli jautājumi kā terorisma apkarošana, organizētā noziedzība, pandēmijas un klimata pārmaiņas, kiberdrošība, tūkstošgades attīstības mērķu īstenošana un nabadzības izskaušana, energoapgādes drošība, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, konfliktu risināšana miermīlīgā ceļā un atbruņošanās, migrācijas pārvaldība un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību veicināšana; vērš uzmanību uz nepieciešamību uzlabot ES līdzekļu uzraudzību saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2009;

33. uzskata, ka, lai globāli svarīgos jautājumos ES jaunie pārstāvji varētu efektīvi paust savu nostāju, Eiropas Savienībai, saglabājot savu novērotāja statusu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā būtu jāsaņem attiecīgās tiesības; šajā nolūkā aicina ES pilnīgi un vispusīgi apspriesties ar ANO dalībvalstīm; ierosina divpusējās un daudzpusējās augstākā līmeņa sanāksmēs ar stratēģiskajiem partneriem jautājumu par ES efektīvu līdzdalību ANO Ģenerālās asamblejas darbā iekļaut starp darba kārtības svarīgākajiem jautājumiem; uzskata, ka ir svarīgi meklēt galveno reģionālo un globālo problēmu risinājumus sadarbībā ar ES stratēģiskajiem partneriem; turklāt iesaka stratēģiskajām partnerībām piešķirt daudzpusēju dimensiju, ES divpusējo un daudzpusējo augstākā līmeņa sanāksmju darba kārtībā iekļaujot globālus jautājumus; mudina Franciju un Apvienoto Karalisti kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles saskaņā ar LES 34. panta 2. punktu prasīt, lai PV/AP tiktu vienmēr aicināta izklāstīt ES nostāju, ja tāda ir panākta, jautājumos, kas ir ANO Drošības padomes darba kārtībā; uzskata, ka Eiropas Savienība kā kopums būtu jāpārstāv tādās daudzpusējās finanšu organizācijās kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, neskarot dalībvalstu atsevišķo pārstāvību;

34. uzskata, ka ES būtu jāizmanto iespējas, ko paver jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas pieņemšana, lai būtiski nostiprinātu partnerību ar NATO, vienlaikus attīstot ES ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka PV/AP ir NATO ģenerālsekretāram piedāvājusi konkrētu priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir oficiāli izveidot attiecības starp organizācijām; uzsver, ka ES lielākoties ir pakļauta tādiem pašiem draudiem kā NATO, kuri norādīti NATO stratēģiskajā koncepcijā; norāda, ka ir jāatrod pragmatiski risinājumi, kā pārvarēt vēl neatrisinātās problēmas; šajā sakarībā aicina ES izmantot savu ietekmi, lai veiksmīgi noslēgtu pašlaik notiekošo procesu par Kipras konflikta vispārēja risinājuma panākšanu, kas pārtrauktu visas Kipras un Turcijas domstarpības, kuras neļauj izvērst ciešāku ES un NATO sadarbību;

35. uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai iespējami efektīvāk tiktu izmantoti abu organizāciju jau esošie spēki un iespējas, kas tām lielā mērā ir kopīgi, un lai tiktu optimizēti Eiropas karaspēka un civilo dienestu personāla drošības apstākļi; mudina NATO atturēties no krīžu pārvarēšanas civilās spējas attīstīšanas, kas vienīgi dublēs ES struktūras un spējas; aicina ES un NATO sadarbībā un atbilstīgi 2010. gadā Kodolieroču neizplatīšanas nolīguma pārskata konferencē pieņemtās deklarācijas rīcības plānam īstenot saskaņotu stratēģiju attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos; aicina gan NATO, gan Krieviju censties izveidot stabilākas attiecības, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos;

36. atzīst, ka ir jānostiprina EDSO un jāatjaunina tās vērtības; pauž stingru pārliecību, ka ES efektīvi jāiesaistās uzdevumā nostiprināt EDSO, tostarp nodrošinot, ka šajā procesā neviena no minētās organizācijas trim dimensijām (politiski militārā, ekonomiskā un vides, kā arī humānā dimensija) netiek vājināta; uzsver, ka ES jāvelta uzmanība arī Korfu procesa turpināšanai un regulāru augstākā līmeņa sanāksmju rīkošanai ar nolūku sniegt politisku atbalstu EDSO pasākumiem un pievērst tiem lielāku sabiedrības uzmanību;

37. atzīst, ka Arktika gūst arvien lielāku starptautisku ievērību un nozīmi un prasa, lai Eiropas Savienībai būtu ilgtspējīga Arktikas politika tādos aspektos kā sociālā joma, vide un ekonomika, ņemot vērā vietējo iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju tiesības; uzskata, ka attiecībā uz sadarbību Arktikā galvenā uzmanība ir jāpievērš Arktikas padomei, Ziemeļu dimensijas politikai un Barenca jūras reģiona Eiroarktiskajai padomei, un atbalsta ES centienus kļūt par pastāvīgo novērotāju Arktikas padomē; uzsver, ka EĀDD ir vajadzīga Arktikas nodaļa;

Transatlantiskās attiecības

38. atkārtoti pauž apņemšanos uzskatīt transatlantisko partnerību par vienu no ES ārējās darbības svarīgākajiem elementiem un galvenajiem balstiem; turklāt aicina ES atkārtoti apstiprināt apņemšanos īstenot transatlantisko partnerību ar ASV un mērķi par transatlantisko tirgu bez šķēršļiem, kam būtu jākalpo par pamatu stiprākai transatlantiskajai partnerībai; prasa PV/AP labāk īstenot koordināciju un pastiprināt sadarbību starp ES un tās tuvāko sabiedroto ASV, aicina PV/AP nodrošināt, ka ES darbojas kā konsekventa, aktīva, līdzvērtīga, tomēr neatkarīga ASV partnere, cita starpā nostiprinot drošību un stabilitāti pasaulē un veicinot mieru un cilvēktiesību ievērošanu; turklāt prasa pieņemt vienotu pieeju tādu pasaules līmeņa uzdevumu risināšanai kā kodolieroču neizplatīšana, terorisma apkarošana, klimata pārmaiņas un energoapgādes drošība un nodrošināt vienotu pieeju globālajai pārvaldībai, atbalstot un reformējot starptautiskās institūcijas un veicinot starptautisko tiesību ievērošanu un konfliktu miermīlīgu atrisināšanu; aicina PV/AP rūpīgi koordinēt un izstrādāt sinerģiju ar ASV, lai nodrošinātu stabilitāti un drošību Eiropas kontinentā un visā pasaulē, tostarp pamatojoties uz sadarbības vēlamību ar attiecīgiem dalībniekiem, piemēram, Krieviju, Ķīnu, Indiju un Turciju, un orientējoties uz stabilitāti plašākā Tuvo Austrumu reģionā, Vidusjūras reģionā, Irānā, Afganistānā un Pakistānā;

39. mudina izstrādāt daudzpusīgu ES un ASV stratēģiju drošības situācijas uzlabošanai plašākā Tuvo Austrumu reģionā, Irānā, Afganistānā un Pakistānā, ietverot sadarbību ar Turciju, Krieviju un Ķīnu;

Rietumbalkāni

40. apstiprina visu Rietumbalkānu valstu izredzes pievienoties ES un uzsver, cik svarīgi ir, lai šajā procesā nepārtraukti iesaistītos gan reģiona valstis, gan ES; atgādina, ka ES paplašināšanās izredzes Rietumbalkānu valstīm ir svarīgs stimuls turpināt politiskas un ekonomiskas reformas, tādējādi šajā reģionā veicinot efektīvu stabilitāti un attīstību;

41. atzīst, ka visas reģiona valstis ceļā uz pievienošanos ES ir guvušas panākumus; tomēr norāda, ka dažu valstu tālākas ES integrācijas procesu kavē politiska nestabilitāte un institucionālas nepilnības, kā arī neatrisināti divpusējo attiecību jautājumi; uzsver, ka Savienībai attiecībā uz šo reģionu ir vajadzīgs skaidrs kopīgs redzējums; aicina PV/AP un Komisiju aktīvi iesaistīties ieilgušo problēmu risināšanā;

42. norāda uz to, ka situācija Kosovā saglabājas stabila un mierīga, tomēr trausla; pauž bažas par nopietnajām problēmām un vēlēšanu likuma pārkāpumiem, kas nesenajās vēlēšanās bija vērojami vairākās pašvaldībās, un aicina ES rūpīgi sekot demokrātijas stāvoklim Kosovā; mudina visas iesaistītās puses rīkoties, lai visiem Kosovas iedzīvotājiem nodrošinātu lielākas demokrātiskas tiesības un labākus dzīves apstākļus, un uzsver, ka vēlēšanu reformai un godīgām vēlēšanām ir svarīga nozīme Kosovā patlaban notiekošajā demokrātiskajā pārejā; aicina Kosovas politiķus ievērot konstitūciju; prasa jaunajai Kosovas valdībai un parlamentam turpmāk pilnveidot vēlēšanu procesus, lai nodrošinātu visu Kosovas pilsoņu demokrātiskās tiesības un uzlabotu Kosovas izredzes integrēties Eiropas Savienībā; ir informēts, ka ne visas dalībvalstis ir atzinušas Kosovas neatkarību;

43. atzinīgi vērtē Kosovas un Serbijas dialogu un uzsver, ka tas var palīdzēt stabilizēt stāvokli ne vien Kosovā, bet arī visā reģionā, kā arī palīdzēt uzlabot situāciju visai Kosovas tautai; pilnībā atbalsta to, lai Eiropas Savienības Tiesiskuma misija EULEX Kosovā risinātu problēmu attiecībā uz Kosovas konflikta laikā pazudušām personām un izmeklētu organizēti veiktus noziegumus, un sauktu pie atbildības vainīgos, jo īpaši saistībā ar apsūdzībām par necilvēcīgu izturēšanos un cilvēku orgānu tirdzniecību konflikta laikā un tūlīt pēc tā; prasa, lai EULEX rūpīgi izmeklētu šīs apsūdzības un lai visus, kuru vainu konstatē, sauktu pie atbildības paraugprāvās; atkārtoti uzsver, ka EULEX Kosovā jāsniedz atbalsts vietējai pārvaldei un jāpalīdz tai īstenot labu pārvaldību un jānodrošina, lai šī misija spētu efektīvi darboties visā Kosovas teritorijā, aktivizējot darbību Kosovas ziemeļu daļā; aicina Komisiju nekavējoties sākt dialogu par vīzu jautājumiem ar Prištinas varas iestādēm, lai noteiktu stratēģiju vīzu režīma atcelšanai;

44. aicina PV/AP un Komisiju pēc vēlēšanām padziļināt dialogu ar Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem vadītājiem, lai palīdzētu valstij un tās iedzīvotājiem saglabāt virzību uz integrāciju ES; uzskata, ka Bosnija un Hercegovina nepietiekami īstenojusi ar Eiropas integrācijas procesu saistītās reformas un ka etnisko interešu un politiski administratīvo teritoriālo vienību interešu dominēšana var kavēt dalībai ES un NATO nepieciešamo prasību izpildi;

45. pauž dziļas bažas par iekšējo konfliktu, kas turpinās Albānijā, un, lai to izbeigtu un atrastu ilgtspējīgu kompromisu, prasa valdībai un opozīcijai atturēties no spēka lietošanas un sākt jaunu dialogu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ierosmi, ko PV/AP ir uzņēmusies, rīkojoties saskaņoti ar ES paplašināšanās un kaimiņvalstu politikas komisāru;

Austrumu partnerība

46. mudina PV/AP un Komisiju īstenot savas saistības attiecībā uz Austrumu partnerību ar mūsu kaimiņvalstīm Eiropas austrumos, lai veicinātu to politisko iesaistīšanos un ekonomisko integrāciju, tostarp enerģētikas jomā, pamatojoties uz kopējām Eiropas vērtībām un reformas veicinošu noteikumu un stimulu sistēmu; atgādina, ka neatrisināti konflikti šajā reģionā bloķē iesaistītās puses neilgtspējīga miera stāvoklī; aicina iesaistītās puses meklēt ilglaicīgu risinājumu miermīlīgā ceļā; uzsver, ka tajās sarunās par asociācijas nolīgumiem, kuras patlaban notiek ar Austrumu partnerības valstīm, ir svarīgi ņemt vērā starptautiskos cilvēktiesību standartus; prasa ar ierosmēm un darbībām sekmēt un veicināt reģionālo sadarbību Dienvidkaukāzā;

47. cer, ka Komisijas sāktā Eiropas kaimiņattiecību politikas reformu procesa iznākumā šai politikai radīsies jauns stratēģisks redzējums un tāda diferencēta pieeja attiecībā uz interešu jomām, kas atspoguļotu Savienības interešu, problēmu un reģionālo apdraudējumu daudzveidību;

48. atkārtoti apstiprina, ka reģionālās sadarbības procesos ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas izpaustos kā ES Austrumu partnerībai ierosināto iniciatīvu un instrumentu (Eiropas partnerības, „Melnās jūras sinerģijas” / ES Melnās jūras reģionam paredzētās stratēģijas u. c.) izmantošana darbībā; uzskata, ka, lai efektīvāk izmantotu resursus un gūtu konkrētus rezultātus, jo īpaši projektu līmenī ir jānodrošina ierosināto iniciatīvu papildināmība un diferenciācija;

49. nosoda nežēlīgās represijas, ko Baltkrievijas prezidenta Lukašenko režīms īstenojis pret opozīcijas dalībniekiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem pēc 2010. gada 19. decembrī notikušajām prezidenta vēlēšanām, un pieprasa nekavējoties atbrīvot visus aizturētos un atcelt visas pret viņiem vērstās apsūdzības; atzinīgi vērtē Padomes 2011. gada 31. janvāra lēmumu aizliegt vīzu izsniegšanu 157 Baltkrievijas amatpersonām un iesaldēt viņu finanšu aktīvus; uzskata, ka sankcijas pret Baltkrievijas valdības amatpersonām jāsaglabā līdz visu politieslodzīto atbrīvošanai no Baltkrievijas cietumiem; atzinīgi vērtē 2011. gada 2. februārī notikušās starptautiskās donoru konferences „Solidaritāte ar Baltkrieviju” iznākumu, kas attiecas arī uz ES apņemšanos piešķirt EUR 17,3 miljonus pilsoniskās sabiedrības, jo īpaši studentu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu, atbalsta pasākumiem; uzskata, ka Komisijai vajadzētu sekmēt ES un Baltkrievijas tautu savstarpējos kontaktus; mudina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, veikt vienpusīgus pasākumus, lai atvieglotu īstermiņa vīzu izsniegšanu un samazinātu to izmaksas, jo īpaši attiecībā uz Šengenas vīzām, kas plašākai sabiedrībai, studentiem un citiem jauniešiem ir vissvarīgākās; uzsver, ka svarīgi ir gādāt, lai Baltkrievija netiktu izolēta, jo īpaši no esošām reģionālās sadarbības sistēmām;

50. prasa nekavējoties nodibināt ES un austrumu kaimiņvalstu parlamentāro asambleju (EURONEST) bez Baltkrievijas parlamenta dalības, tādējādi uzsverot EURONEST ietekmi demokrātijas un demokrātisko institūciju stiprināšanā un tās nozīmi partnerības parlamentārās dimensijas padziļināšanā;

51. pauž nožēlu, ka nav panākts būtisks progress attiecībā uz Dienvidkaukāza iesaldēto konfliktu risināšanu; uzsver, ka šis ir klupšanas akmens, kas kavē patiesas daudzpusējas un reģionālas dimensijas veidošanos Austrumu partnerībā; sagaida, ka EĀDD vairāk iesaistīsies šajā reģionā, un prasa izrādīt vairāk iniciatīvas, sekmējot pušu dialogu, sagatavojot pasākumus, kas veicina uzticēšanos, un veicinot cilvēku savstarpējos kontaktus, tādējādi nogludinot ceļu uz ilgstošu izlīgumu;

52. uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu aktīvāka loma Piedņestras un Dienvidkaukāza iesaldēto konfliktu risināšanā;

53. atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Moldovas Republikas varas iestādes apņēmušās nostiprināt attiecības ar Eiropas Savienību tādos aspektos kā asociācijas nolīguma noslēgšana, dialoga veidošana par vīzu režīma atcelšanu un sarunu sākšana par brīvās tirdzniecības nolīgumu;

Eiropas Savienības stratēģija Melnās jūras reģionam

54. aicina Komisiju ātrāk īstenot „Melnās jūras sinerģijas” projektus un uzturēt šo jautājumu EĀDD darba kārtībā;

55. uzsver, ka Melnās jūras reģionam ir svarīga nozīme Austrumu partnerībā un uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vairāk jāiesaistās šajā aspektā;

Vidusāzija

56. atzīst, ka ir lielas iespējas veidot ES un Vidusāzijas stratēģisku sadarbību; ņemot vērā reģiona ģeopolitisko novietojumu, prasa padziļināt sadarbību kopīgo drošības problēmu risināšanā un politikas, ekonomikas un enerģētikas jautājumos;

Krievija

57. aicina PV/AP nodrošināt saskaņotu ES pieeju attiecībām ar Krieviju, tostarp sarunās par jauno ES un Krievijas nolīgumu; turklāt prasa PV/AP, lai jaunā visaptverošā nolīguma pamatā būtu tiesiskuma, tostarp starptautisko tiesību aktu, savstarpīguma un pārredzamības principu stiprināšana, kā arī apņēmība ievērot plurālistiskas demokrātijas principus un cilvēktiesības; uzsver, ka jaunā nolīguma neatņemamai savstāvdaļai ir jābūt apņēmībai uzlabot cilvēktiesību situāciju Krievijā un apkarot korupciju, jo īpaši tiesu iestādēs; sagaida stabilu progresu pašreizējās sarunās;

58. uzsver, ka tiesiskuma nostiprināšana visās Krievijas sabiedriskās dzīves jomās, tostarp ekonomikā, būtu izdevīga visai sabiedrībai; aicina stiprināt ES un Krievijas cilvēktiesību dialogu, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas cilvēktiesību situācijā Krievijā; prasa īstenot tādas darbības un iniciatīvas, kas pastiprinātu Eiropas un Krievijas pilsoniskās sabiedrības kontaktus un nostiprinātu Krievijas pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka šajā sakarībā liela nozīme ir modernizācijas partnerībai; vienlaikus uzsver, ka, lai nostiprinātu drošību un stabilitāti pasaulē, jāspēcina uz abpusēju cieņu un mijiedarbību balstīta partnerība ar Krieviju tādos jautājumos kā terorisma apkarošana, energoapgāde un tās drošība, klimata pārmaiņas, atbruņošanās, konfliktu novēršana un kodolieroču neizplatīšana, tostarp saistībā ar Irānu, Afganistānu un Tuvajiem Austrumiem;

59. aicina PV/AP aktivizēt sarunas ar Krieviju, lai nodrošinātu, ka bez nosacījumiem tiek izpildīti visi noteikumi, kas ietverti Krievijas, Eiropas Savienības un Gruzijas 2008. gada sešu punktu vienošanās tekstā, kā arī panāktu šā konflikta galīgu atrisinājumu, ievērojot Gruzijas teritoriālo integritāti; uzskata, ka Krievijai jo īpaši jāgādā, lai Eiropas Savienības Uzraudzības misija varētu neierobežoti iekļūt un pilnībā darboties Abhāzijā un Dienvidosetijā; uzsver, ka iepriekš minētajos Gruzijas reģionos ir jānodrošina stabilitāte;

Turcija

60. uzsver, ka, lai izvairītos no iespējamas stagnācijas ES un Turcijas attiecībās, jāatsāk intensīvas pievienošanās sarunas ar Turciju; atzinīgi vērtē Padomes 2010. gada 14. decembra paziņojumu, kurā tika aicināts pastiprināt sadarbību savstarpēji interesējošos drošības politikas un ārpolitikas jautājumos; uzskata, ka Ankaras arvien aktīvākā ārpolitika izvirza jaunus uzdevumus un paver jaunas iespējas kopējai ārpolitikai un drošības politikai; mudina PV/AP iesaistīt Turciju institucionalizētā dialogā par galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem, piemēram, par enerģētikas politiku, Rietumbalkānu un Kaukāza reģiona stabilitāti, Irānas kodolprogrammu vai Tuvo Austrumu demokrātisko atmodu, tādējādi nodrošinot mērķu ciešāku saskaņošanu, kā arī ieviešot jaunu dinamismu divpusējās attiecībās; tomēr uzsver, ka šāds dialogs nedrīkstētu aizstāt Turcijas pievienošanās procesu, bet gan ar šo dialogu tas būtu jāpapildina un jāpastiprina;

61. pauž nožēlu par faktisko stagnāciju Turcijas pievienošanās procesā; atgādina, ka par šķēršļu pārvarēšanu Turcijas ceļā uz dalību ES atbildīga ir gan ES, gan Turcija; brīdina par nopietnām ilgstošām problēmām, kas var rasties, ja nenostabilizēsies ES un Turcijas attiecības un ja ES un NATO joprojām tiks kavētas sasniegt ciešākas sadarbības mērķi; pauž cerību, ka Turcijas modernizācija jebkurā gadījumā turpināsies Eiropas virzienā;

Tuvie Austrumi

62. atbalsta Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes tiešu miera sarunu atjaunošanu un uzsver, ka jēgpilnas sarunas jārīko ierobežotā laika posmā un savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un ka šāda gaisotne var pastāvēt tikai tad, ja Izraēla nekavējoties pārtrauks turpmākas apmetņu celtniecības politiku; atgādina, ka ES ir lielākā Palestīniešu pašpārvaldes atbalstītāja un Izraēlas galvenā tirdzniecības partnere un tādējādi ir tieši ieinteresēta, lai abas puses tiktu pārliecinātas iespējami drīz risināt nenokārtotos pamatjautājumus (proti, attiecībā uz bēgļiem, robežām un Jeruzālemes statusu) un lai izveidotos dzīvotspējīga Palestīnas valsts, kas mierā dzīvotu blakus Izraēlas valstij; uzsver, ka ir vajadzīgs risinājums, kas paredzētu divu valstu izveidi, un atzīst, ka tām abām ir tiesības drošībā, pārticībā un mierā dzīvot viena otrai blakus; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes 2010. gada 13. decembra secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu un ES pausto gribu palīdzēt pusēm sasniegt šo mērķi;

63. aicina ES, ievērojot Padomes 2009. gada 12. decembra secinājumus, atbilstīgi savai finansiālajai iesaistei šajā reģionā uzņemties stingrāku politisko lomu; pauž pārliecību, ka steidzami un vispusīgi jāmaina ES politika Tuvajos Austrumos, lai īstenotu noteiktu un saskaņotu politisko ietekmi, turklāt šī politika jāpapildina ar efektīviem diplomātijas līdzekļiem, lai panāktu mieru un stabilitāti šajā tuvējā reģionā, kurā Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgas intereses; aicina PV/AP iesniegt jaunu šim reģionam paredzētu Eiropas stratēģiju, izklāstot ES intereses, mērķus un līdzekļus, ar kuriem tā var reģionā veicināt demokrātiju un tiesiskumu un novirzīt resursus galvenokārt pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai;

Vidusjūras reģions

64. pauž solidaritāti ar dienvidu kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas cīnās par demokrātiju, brīvību un sociālo taisnīgumu; aicina ES nepārprotami un laikus piedāvāt atbalstu jaunu cerību piepildīšanai pēc demokrātijas, brīvības un sociālā taisnīguma; joprojām pauž bažas, ka ES Vidusjūras politikā nav izstrādāts skaidrs stratēģisks ilgtermiņa redzējums par attīstību un stabilizāciju šajā reģionā; prasa precizēt un uzlabot Savienības Vidusjūrai pamatojumu, mērķus un darbības metodes; uzskata, ka ļoti svarīgi un steidzami ir pārdomāt un pārstrādāt ES stratēģiju Vidusjūras reģionam, un šajā saistībā prasa Eiropas kaimiņattiecību politikas stratēģiskajā pārskatā pilnībā ņemt vērā un atspoguļot jaunāko attīstību reģionā un izveidot politisko dialogu ar ES dienvidu kaimiņvalstīm; turklāt prasa pārveidot Savienību Vidusjūrai tādā veidā, lai visā reģionā aktīvi un efektīvi palīdzētu īstenot pāreju uz demokrātisku, ilgtspējīgu un taisnīgu sabiedrību; uzsver sieviešu līdzdalības nozīmi pārejā uz demokrātiju un iestāžu reformās; atkārtoti uzsver, ka demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldes nostiprināšana, kā arī korupcijas apkarošana un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtiskas šā dialoga sastāvdaļas;

65. atgādina savu lomu ES budžeta pieņemšanas procedūrā un uzsver, ka jānodrošina Savienības Vidusjūrai demokrātiskā leģitimitāte, pārredzama lēmumu pieņemšana un Eiropas Parlamenta, Savienības Vidusjūrai Parlamentārās asamblejas un valstu parlamentu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā;

66. cieši uzrauga situāciju Tunisijā un Ēģiptē un citās reģiona valstīs; atbalsta tautu likumīgās vēlmes pēc demokrātijas, brīvības un sociālā taisnīguma; aicina ES veidot partnerattiecības, balstoties uz savstarpējām interesēm un pievēršot uzmanību nodarbinātībai, izglītībai un mācībām, lai palīdzētu atvieglot pašreizējo sociālo un ekonomikas krīzi šajās valstīs, un sniegt pietiekamu palīdzību, kas var būt vajadzīga, lai atbalstītu pašreizējās politiskās reformas un sociālo un ekonomisko attīstību; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt iestāžu spēju veidošanu, neatkarīgu tiesu sistēmu, stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plurālistisku politisko partiju veidošanos sekulārā sistēmā; atzinīgi vērtē referendumu par konstitucionālajām reformām Ēģiptē; mudina Ēģiptes iestādes turpināt pārskatīt konstitūciju un tiesību aktu par vēlēšanām, lai nodrošinātu brīvas un taisnīgas vēlēšanas;

67. pauž nožēlu, ka ES dalībvalstīm nav saskaņotas pieejas par to, kā risināt situāciju Lībijā, un tas sašaurina PV/AP iespējas šajā jautājumā īstenot KĀDP pasākumus; tomēr atzinīgi vērtē Padomes lēmumu īstenot Eiropas Savienības militāru operāciju, tā saukto EUFOR Lībijas operāciju humānās palīdzības sniegšanai, reaģējot uz krīzes situāciju Lībijā;

68. mudina Sīrijas, Bahreinas un Jemenas varas iestādes atturēties no spēka izmantošanas pret demonstrantiem un ievērot viņu tiesības uz pulcēšanās un vārda brīvību; uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības un jātiesā personas, kuras vainojamas par zaudētajām dzīvībām un radītajiem ievainojumiem; aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis atbalstīt Sīrijas, Bahreinas un Jemenas iedzīvotāju miermīlīgās akcijas, kuru mērķis ir panākt demokrātiju, un pārskatīt politiku attiecībā uz šīm valstīm, ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu un, ja šo valstu varas iestādes izrāda stingru apņemšanos veikt reformas, būt gatavām palīdzēt īstenot konkrētas politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas šajās valstīs;

69. atkārtoti apliecina, ka pilnībā atbalsta Libānas Īpašo tribunālu kā neatkarīgu tiesu, kura izveidota ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1757 un atbilst visaugstākajiem tiesu standartiem; atkārtoti apliecina stingru atbalstu Libānas suverenitātei, vienotībai un teritoriālajai integritātei un visu Libānas iestāžu pilnvērtīgai darbībai; uzsver, ka iekšējā stabilitāte ir pilnībā savienojama ar starptautisko tiesību ievērošanu; aicina visus Libānas politiskos spēkus turpināt iesaistīties atklātā un konstruktīvā dialogā ar nolūku veicināt visu Libānas iedzīvotāju sociālo labklājību, pārticību un drošību; atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu spēku Libānā (UNIFIL) svarīgo nozīmi un aicina izpildīt visus ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1701 paredzētos noteikumus;

Āzija

70. uzsver, ka jebkāds ilgtermiņa risinājums Afganistānas krīzei jāsāk meklēt, pamatojoties uz Afganistānas iedzīvotāju interesēm saistībā ar iekšējo drošību, civiliedzīvotāju aizsardzību, ekonomisko un sociālo progresu, un tajā jāiekļauj konkrēti pasākumi, kas vērsti uz nabadzības un sieviešu diskriminācijas izskaušanu un stingrāku cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, kā arī, pamatojoties uz samierināšanas mehānismiem, opija ražošanas izbeigšanu, stabilas valsts izveidošanu un Afganistānas integrēšanu starptautiskajā kopienā, kā arī al-Qaeda izraidīšanu no valsts; uzsver, ka Afganistānā jānodrošina policijas spēki, kuri spēj nodrošināt obligātos drošības standartus, kas ļautu vēlāk izvest no valsts ārvalstu militāros spēkus; atkārtoti pauž nostāju, ka ES un tās dalībvalstīm, un visai starptautiskajai kopienai būtu lietderīgi jāiesaistās Afganistānā un jāpalīdz tās tautai veidot savu valsti ar demokrātiskām iestādēm, kas spētu pārstāvēt tautu, nodrošināt tiesiskumu, mieru, teritoriālo integritāti, ilgtspējīgu sociālās jomas un ekonomikas attīstību, uzlabot dzīves apstākļus visiem pilsoņiem un jo īpaši sievietēm un bērniem, vienlaikus ievērojot visu valsts etnisko un reliģisko kopienu vēsturiskās, reliģiskās, garīgās un kultūras tradīcijas; turklāt atgādina, ka ir būtiski atbalstīt pilsonisko sabiedrību, demokrātisko institūciju veidošanu, piemēram, apmācīt drošības spēku un tiesu iestāžu darbiniekus, sniegt atbalstu neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, NVO un parlamentārajai kontrolei;

71. atkārtoti norāda, ka Pakistānai šajā reģionā ir būtiska ietekme un ka Pakistānas stabilitātei, sekularitātei, demokrātijai un labklājībai ir būtiska nozīme stabilitātes nodrošināšanā kā Afganistānā, tā arī reģionā kopumā; turklāt uzsver, ka Pakistānai ir noteicošā loma Afganistānas miera procesā; uzsver, ka Pakistānas slepenajiem dienestiem jābeidz atbalstīt Afganistānas Taliban kustību; atzīst, ka 2010. gada augusta postošie plūdi ir bijusi būtiska problēma Pakistānas jaunajai valdībai, kas jau sāka gūt panākumus daudzu nopietnu problēmu risināšanā; mudina Padomi un Komisiju kopā ar plašām starptautiskās sabiedrības aprindām ar stingru solidaritāti un konkrētu atbalstu reaģēt uz Pakistānas neatliekamo vajadzību veikt pēcplūdu rekonstrukcijas un atjaunošanas darbus un uz tās centieniem veidot stipru un plaukstošu sabiedrību; atzinīgi vērtē ES sniegto politisko atbalstu un mudina Savienību turpināt to sniegt, lai Pakistānā aktivizētu institūciju veidošanu un vairotu administratīvo spēju, un palīdzētu Pakistānas demokrātiskajām institūcijām apkarot ekstrēmismu, jo īpaši cenšoties panākt, ka tiek atcelti tiesību akti par zaimošanu, un atbalstot Pakistānas pilsonisko sabiedrību; aicina Pakistānu nekavējoties pievienoties Kodolieroču neizplatīšanas līgumam un pilnībā sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru attiecībā uz informācijas izpaušanu par Pakistānas kodolarsenālu un kodoliekārtām;

72. pilnībā atbalsta E3+3 apņemšanos iespējami drīz sarunu ceļā rast risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumam, lai atjaunotu starptautisko uzticību Irānas kodolprogrammas mierīgajiem nolūkiem saskaņā ar vienu no Kodolieroču neizplatīšanas līguma galvenajiem principiem; atbalsta Padomes divējādo pieeju, kuras mērķis ir rast diplomātisku risinājumu, jo tas ir vienīgais dzīvotspējīgais Irānas kodoljautājuma risinājums; pauž nožēlu par to, ka nebija iespējams izvairīties no ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1929(2010), ar ko tika ieviesta ceturtā sankciju kārta pret Irānu tās kodolprogrammas dēļ un papildu ierobežojošiem pasākumiem, par ko paziņoja ES, Japāna, Kanāda un Austrālija, jo Irāna atteicās pilnībā sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) attiecībā uz valsts kodolprogrammas mērķiem; uzsver, ka kodoljautājumu nevar atrisināt, ierobežojot ES atbalstu Irānas pilsoniskajai sabiedrībai un tās taisnīgajām prasībām pēc vispārējas cilvēktiesību ievērošanas un patiesi demokrātiskām vēlēšanām;

73. stingri nosoda Irānas prezidenta nepārtraukto provokatīvo, naidīgo un antisemītisko retoriku, kurš ir aicinājis „iznīcināt” Izraēlu, un jo īpaši pauž nožēlu par draudiem pret Izraēlas valsts pastāvēšanu; pauž nopietnas bažas par to, ka Irānā strauji pieaug izpildīto nāvessodu skaits, kas pienācīgu tiesas procesu trūkuma dēļ ir pielīdzināmi nonāvēšanai bez tiesas sprieduma, un par to, ka joprojām regulāri tiek apspiesti pilsoņi, kuri tiecas pēc lielākas brīvības un demokrātijas; uzsver, ka oficiālie savstarpējie kontakti starp Eiropas Parlamenta un Irānas parlamenta Majlis delegāciju jāizmanto, lai risinātu arī cilvēktiesību jautājumus, un tajos būtu jāizvirza nosacījums brīvi apmeklēt politieslodzītos un cilvēktiesību aktīvistus, kā arī būtu jādod iespēja pārstāvjiem brīvi apmainīties ar pilnu politisko uzskatu spektru; aicina PV/AP veikt pasākumus, lai atjaunotu ES delegāciju Irānā ar mērķi uzraudzīt situāciju uz vietas no ES perspektīvas; prasa Irānas režīmam atturēties no iejaukšanās Irākas iekšējās lietās;

74. pauž gandarījumu, ka aktivizējas nozaru dialogs ar Ķīnu un prasa kopīgiem spēkiem saskaņoti risināt strīdīgos jautājumus, kas tika uzsvērti nesenajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē; atzinīgi vērtē panākumus labākas ekonomiskās un tiesiskās pārvaldības veidošanā; pauž dziļas bažas par to, ka valstī joprojām notiek smagi un regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp tiek apspiestas minoritāšu un jo īpaši tibetiešu, uiguru un mongoļu tiesības, un aicina PV/AP aktivizēt dialogu par cilvēktiesībām un raudzīties, lai cilvēktiesību jautājumi pastāvīgi būtu darba kārtībā;

75. norāda, ka attiecības ar Japānu dziļi ietekmēs smagā zemestrīce, cunami un sekojošā kodolkatastofa, kas ir skārusi valsti, un sagaida, ka ES paudīs solidaritāti un sniegs atbalstu, lai palīdzētu Japānas iestādēm novērst katastrofas sekas; uzskata, ka jo īpaši pēc nesenajiem dramatiskajiem notikumiem gan no ekonomikas viedokļa, gan no starptautisko forumu sadarbības viedokļa ES joprojām ārkārtīgi svarīgas ir attiecības ar Japānu — valsti, kura atbalsta ES demokrātiskās vērtības un rūpes par cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka Ķīnai pašlaik pievērstā uzmanība nedrīkst aizēnot vajadzīgos centienus aktivizēt sadarbību ar Japānu un novērst atlikušos ekonomiskās mijiedarbības šķēršļus;

76. atzinīgi vērtē rīcību Taivānas šauruma abos krastos, kuras rezultātā 2010. gada jūnijā tika parakstīti 15 nolīgumi, tostarp pamatlīgums par ekonomisko sadarbību (ECFA) un nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām; ņemot vērā, ka ekonomisko attiecību paplašināšanās starp abiem šauruma krastiem ir gan abu pušu, gan ES interesēs, stingri atbalsta ES un Taivānas ekonomisko sakaru pastiprināšanu un ekonomiskās sadarbības nolīguma parakstīšanu starp ES un Taivānu; atkārtoti pauž atbalstu saturīgai Taivānas līdzdalībai kā novērotājai attiecīgās starptautiskās organizācijās un pasākumos, piemēram, ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām, Pasaules Veselības organizācijā un Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā; atzinīgi vērtē ES lēmumu Taivānas pilsoņiem noteikt bezvīzu režīmu, kas sekmēs ES un Taivānas savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumus, kā arī cilvēku savstarpējos kontaktus;

77. atzīst, ka Indijai ir ļoti liela nozīme kā reģiona jaunās tirgus ekonomikas valstij un kā ietekmīgai demokrātiskai Eiropas partnerei; atzinīgi vērtē Indijas sadarbību ar ES, konkrēti Afganistānā un operācijā „Atalanta”; aicina ciešāk sadarboties kodolatbruņošanās, klimata pārmaiņu, globālās ekonomikas pārvaldības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību veicināšanas jautājumu risināšanā; pauž bažas par pilsonisko brīvību un cilvēktiesību apdraudējumu Džammu un Kašmirā un kastu sistēmā sakņotās kultūras diskriminācijas turpināšanos; sagaida, ka, lai panāktu konkrētus rezultātus, stratēģiskā partnerība ar Indiju tiks izveidota saskaņā ar kopīgo rīcības plānu; uzsver, ka ir svarīgi laikus pabeigt pašreizējās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu un to parakstīt, taču tajā pašā laikā uzsver, ka ir svarīgi, lai pašreizējās sarunas par šādu nolīgumu nekavētu centienus ierobežot nabadzību Indijā;

Āfrika

78. pauž stingru atbalstu un pamudinājumu partnerībām ar Āfrikas Savienību (ĀS) un citām Āfrikas reģionālajām organizācijām Āfrikas kontinenta stabilitātes un drošības problēmu risināšanā un progresa nodrošināšanā citās tādās svarīgās jomās kā demokrātiska pārvaldība, cilvēktiesības, klimata pārmaiņas un Tūkstošgades attīstības mērķi; uzskata, ka, paplašinoties ĀS tiesībām un pilnvarām Āfrikas kontinenta drošības un stabilitātes jautājumu risināšanā, jo īpaši saistībā ar miera uzturēšanas misijām, ir jākonsolidē iestāžu veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesi ĀS un ka ES šajā saistībā būtu jāpalīdz ĀS;

79. atbalsta lēmumu izstrādāt visaptverošu ES pieeju attiecībām ar Āfrikas raga reģionu, palīdzot Somālijā atjaunot valsts institūcijas un cilvēkdrošības politiku saistot ar attīstību, tiesiskumu, cilvēktiesību un sieviešu tiesību ievērošanu, lai, ietverot visus ES instrumentus, sniegtu ilgtermiņa risinājumus;

80. atzinīgi vērtē ES gatavību atbalstīt Vispārējā miera nolīguma īstenošanu Sudānā mierīgā ceļā un veltīt pūles ilglaicīgas stabilitātes nodrošināšanai reģionā; vienlaikus uzsver, ka jāatjauno centieni novērst nedrošo stāvokli Dārfūrā un panākt ilgstoša miera iedibināšanu; uzskata, ka gaidāmā Dienvidsudānas neatkarība ietekmēs kultūras ziņā sašķelto valstu stabilitāti un radīs problēmas, ko PV/AP jābūt gatavai risināt; apsveic Sudānas tautu ar netraucētu Dienvidsudānas referenduma norisi, ko apstiprinājusi ES vēlēšanu novērošanas misija; aicina ES joprojām atbalstīt pušu centienus panākt virzību attiecībā uz vispusīgā miera līguma neatrisinātajiem jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot bēgļu un atpakaļnosūtīto personu situācijai, un apsvērt, kādi pasākumi ir vajadzīgi, lai pēc referenduma būtu nodrošinātas ilgtspējīgas attiecības starp valsts ziemeļu un dienvidu daļām;

81. atgādina, ka 2010. gada 28. novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās Kotdivuārā vienīgais likumīgais uzvarētājs ir Alassane Ouattara un ka vēlēšanu rezultāti nav apstrīdami; pieņem zināšanai pašreizējā līdera Laurent Gbagbo arestu un pauž cerību, ka tas palīdzēs pārtraukt vardarbību; prasa visiem valsts politiskajiem un bruņotajiem spēkiem ievērot Kotdivuāras vēlētāju gribu un nekavējoties nodrošināt miermīlīgu varas nodošanu un šajā sakarībā aicina atjaunot likumību un kārtību; aicina ES pilnībā atbalstīt prezidentu A. Ouattara samierināšanas, atjaunošanas un attīstības centienos, kā arī Kotdivuāras tautas labklājības un stabilitātes veicināšanā;

82. uzskata, ka Eiropas Savienībai Sāhelas reģiona drošības un stabilitātes problēmas jārisina ar visaptverošu pieeju; uzstāj, ka terorisms un starptautiskā organizētā noziedzība (narkotikas, ieroči, cigaretes, cilvēku tirdzniecība) nopietni apdraud ne vien reģiona valstis, bet arī nepastarpināti Eiropas Savienību; uzskata, ka ES ir jāpalīdz reģiona valstīm izstrādāt politiku un instrumentus, ar kuriem risināt šos pieaugošos drošības draudus, lai, izmantojot visus attiecīgos ES instrumentus, risinātu tādus ilgstošus konfliktus kā Rietumsahāras konflikts un sekmētu demokrātiskas reformas visās reģiona valstīs, izskaustu nabadzību, garantētu ilgtspējīgu attīstību, reģionā risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, pārvaldītu dienvidu–dienvidu un dienvidu–ziemeļu migrācijas plūsmas, nodrošinātu demokrātiju un tiesiskumu, cilvēktiesības, institūciju veidošanu (jo īpaši drošības jomā) un cīņu pret organizēto noziedzību; uzskata, ka reģiona valstu vidū, sadarbojoties ar ĀS un pakāpeniski nododot procesu tās pārziņā, būtu jāiedibina arī uz vienprātību orientēts process;

83. atzinīgi vērtē Padomes lēmumu attiecībā uz Zimbabvi atjaunot ierobežojošus pasākumus attiecībā uz vairākiem politiķiem, amatpersonām un uzņēmumiem, kas uztur pie varas R. Mugabe režīmu; pauž nožēlu, ka pietiekamas demokrātiskas pārmaiņas vēl nav notikušas un aicina jo īpaši Dienvidāfrikas attīstības kopienas valstis palīdzēt nodrošināt, lai Zimbabve strauji virzītos uz brīvām un godīgām starptautiski novērotām vēlēšanām un uz netraucētu varas pāreju;

84. pauž bažas par to, ka 2010. gada septembrī tika slēgta KDAP misija Gvinejā-Bisavā, un mudina Padomi un PV/AP apsvērt jaunus veidus, kā apkarot noziedzību Gvinejā-Bisavā, nepieļaujot šīs valsts pārtapšanu par vēl vienu narkotiku lielvalsti;

Latīņamerika

85. atzinīgi vērtē sarunu pabeigšanu par asociācijas nolīgumu ar Centrālameriku un par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu ar Peru un Kolumbiju; tomēr uzsver, ka ES arī turpmāk galvenā uzmanība jāvelta Latīņamerikas reģionālās integrācijas procesiem; ar gandarījumu atzīmē, ka ir atjaunotas sarunas par asociācijas nolīgumu ar Mercosur valstīm, un aicina tās drīz pabeigt;

86. atzīst Madridē notikušās ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmes pozitīvos rezultātus un uzsver, ka ir jāuzrauga Madrides rīcības plāna īstenošana; atgādina, ka ir jāpieņem Eiropas Savienības un Latīņamerikas miera un drošības harta, kurā, pamatojoties uz ANO Statūtiem un saistītajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, jāiekļauj kopīgo draudu un problēmu pārvarēšanai paredzētu vienotu politisko un drošības darbību stratēģijas un pamatnostādnes;

° °

87. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, EDSO pašreizējam priekšsēdētājam, EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājam, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam.

[1] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
[2] OV C 76 E, 25.3.2010., 54. lpp.
[3] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0060.
[4] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0280.
[5] Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2010)0399.
[6] Ibid, II pielikums.
[7] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0280, pielikums.

saskaņā ar Reglamenta 52. panta 3. punktu

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa

Mēs pilnībā iebilstam pret ziņojumu, jo

– ar to tiek aizstāvēta un vēl vairāk veicināta militarizācija kā galvenais KĀDP elements;

– ar to tiek atbalstīta civilo un militāro spēju sinerģija;

– tajā tiek pausts, ka ES būtu jāizmanto jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas pieņemšana kā iespēja būtiski nostiprināt partnerību ar NATO; tādējādi tajā tiek prasīts apvienot NATO un ES militārās spējas.

Mēs prasām:

– civilu ES, kas ir stingri nošķirta no NATO;

– izformēt NATO;

– KĀDP, kas izstrādāta, balstoties uz miermīlīgiem principiem;

– ievērot starptautiskos tiesību aktus un ANO Statūtus;

– militāro budžetu izmantot civiliem mērķiem;

– slēgt visas militārās bāzes Eiropā;

– atbruņot Eiropu, tostarp īstenot pilnīgu kodolatbruņošanos;

– ES atturēties no intervences politikas, ievērojot valstu suverenitāti..

Willy Meyer, Sabine Lösing, Nikos Chountis un Takis Hadjigeorgiou GUE-NGL grupas vārdā

Ārlietu komitejai

Atzinumu sagatavoja: Roberto Gualtieri

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atbalsta Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi un darbību saskaņā ar Madrides četrpusējās sarunās panākto vienošanos un saskaņā ar Finanšu regulu (kas grozīta attiecībā uz EĀDD) atbalsta to budžeta posteņu izveidošanu 2011. gada budžetā, kuri paredzēti trim galvenajiem uzdevumiem, ko veic saskaņā ar KĀDP/KDAP; uzskata, ka precīzāka uzdevumu noteikšana palielinās gan pārredzamību un atbildību attiecībā uz KĀDP/KDAP, gan kalpos ES interesēm;

2. tomēr uzskata, ka šī jaunā klasifikācija ir obligāts priekšnoteikums un pirmais solis ceļā uz pilnībā izstrādātu KĀDP budžetu, kas ļautu gūt pilnīgu pārskatu par saskaņā ar šo politiku īstenotajiem uzdevumiem un veikt izdarītā darba kontroli; uzskata, ka šāda jauna klasifikācija gan ļaus nodrošināt ļoti nepieciešamo KĀDP budžeta elastību, gan arī neliegsiespējas turpināt jau uzsākto uzdevumu izpildi;

3. uzsver, ka KĀDP/KDAP galveno uzdevumu noteikšana nedrīkst kaitēt informēšanai par mazāka apjoma un politiski mazāk pamanāmiem uzdevumiem un to pārredzamībai;

4. uzskata, ka jaunās X sadaļas izveidei ES budžetā Eiropas Ārējās darbības dienesta vajadzībām un tās iekļaušanai ES vispārējā budžeta 5. pozīcijā nevajadzētu nozīmēt ES īpašo pārstāvju specifiskās lomas samazināšanos, jo viņiem ir izšķiroša nozīme, koordinējot un pārstāvot ES politiku trešās valstīs;

5. uzskata, ka KĀDP ietekmes joma pārsniedz ES budžeta 19 03. nodaļas robežas un ka daži KĀDP elementi tiek īstenoti ar citiem instrumentiem, piemēram, svarīga loma ir ES īpašajiem pārstāvjiem vai Stabilitātes instrumentam, kuri kalpo ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem un uzdevumiem un palielina to nozīmi;

6. atgādina Līguma par ES darbību (LESD) garu un to, ka šā Līguma mērķis ir par visplašāk izmantojamo padarīt koplēmuma procedūru un analoģiski atcelt īpašās klauzulas un procedūras, kuras līdz šim tika piemērotas dažiem instrumentiem vai politikas virzieniem saskaņā ar iepriekšējo Līgumu un Iestāžu nolīgumu; līdz ar to apstiprina, ka noteikumi, kas ierobežo KĀDP finansējuma elastību, vairs nav pamatoti;

7. uzsver, ka saskaņā ar iepriekš minēto un lai uzlabotu KĀDP efektivitāti un palielinātu atbildību, iestāžu attiecībās beidzot vajadzētu ieviesties jaunai dialoga, savstarpējas uzticēšanās un informācijas apmaiņas kultūrai, kas būtu attiecināma gan uz uzdevumu noteikšanas, gan īstenošanas un a posteriori novērtēšanas posmiem;

8. vēlreiz uzsver, ka Līgumā par ES darbību KDAP ir definēta kā KĀDP neatņemama daļa, no kā izriet kopējas aizsardzības princips, un ka Parlaments kā viena no budžeta lēmējiestādēm ir tiesīgs saņemt visu nepieciešamo informāciju KĀDP izmaksu pienācīgai novērtēšanai; tādēļ uzskata, ka ATHENA mehānisms to ES operāciju kopējo izmaksu finansēšanai, kurām ir militāra vai aizsardzības ietekme, ir KĀDP neatņemama sastāvdaļa un ka tā sadalījumam un precīzām detaļām vajadzētu būt daļai no Parlamentam sniedzamās informācijas gan administratīvā ziņā (gadījumā kad Parlaments ir budžeta lēmējiestāde), gan darbības ziņā;

9. uzsver, ka saistībā ar turpmākām pārdomām par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam ir nepieciešams veikt rūpīgu analīzi par KĀDP ilgtermiņa finanšu vajadzībām.

10. pauž bažas par augstajām izmaksām, kas saistītas ar EUJUST LEX misijas Irākā un EUPOL misijas Afganistānā drošības nodrošināšanas pasākumiem (tas ir ārpakalpojums, ko sniedz privāti militāri un drošības uzņēmumi), un tāpēc aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos/priekšsēdētāja vietnieci attiecīgi rīkoties, lai uzlabotu ES resursu izmantošanas efektivitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Damien Abad, Alexander Alvaro, Reimer Böge, Lajos Bokros, Giovanni Collino, Göran Färm, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Estelle Grelier, Lucas Hartong, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Alain Lamassoure, Nadezhda Neynsky, Miguel Portas, Helga Trüpel, Angelika Werthmann, Jacek Włosowicz

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Roberto Gualtieri, Jan Mulder

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marit Paulsen

Juridisks paziņojums - Privātuma politika