ZIŅOJUMS par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai
20.4.2011 - (2010/2307(INI))
Kultūras un izglītības komiteja
Referents: Milan Zver
Atzinuma sagatavotāja(*):
Jutta Steinruck, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. jūnija paziņojumu „Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju Eiropa 2020”(COM(2010)0296),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu „„Jaunatne kustībā”— iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „„Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūciju par ES jaunatnes stratēģiju — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus[1],
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai[2],
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)[3],
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par izglītības un apmācības sociālo dimensiju un par prasmēm, atbalstot mūžizglītību un ierosmi par jaunām darba vietām paredzētām jaunām iemaņām[4],
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 17. jūnija secinājumus[5] par jauno nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju, īpaši daļu, kurā par pamatmērķi apstiprināta izglītības līmeņa uzlabošana,
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 19. novembra secinājumus par iniciatīvu „Jaunatne kustībā”, atzīstot nepieciešamību pēc integrētākas, visaptverošas pieejas kā atbildes uz problēmām, ar ko sastopas jaunieši[6],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 28. janvāra atzinumu[7] un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 15. marta atzinumu[8] par iniciatīvu „Jaunatne kustībā”,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0169/2011),
A. tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā jauniešu zināšanām un prasmēm ir būtiska nozīme, lai sasniegtu gudras, integrējošas un ilgtspējīgas izaugsmes mērķus;
B. tā kā iniciatīva „Jaunatne kustībā” (stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva) ir paredzēta, lai palielinātu augstākās izglītības pievilcīgumu Eiropā, visu izglītības un apmācības līmeņu kopējo kvalitāti un studentu un darba ņēmēju mobilitāti, efektīvāk izmantojot pašreizējās Eiropas programmas;
C. tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” norādīts, ka „līdz 2020. gadam visiem jauniešiem Eiropā jābūt iespējai daļu no mācību laika pavadīt citā dalībvalstī”;
D. tā kā jaunatnei ir jāuzņemas vadība, lai sasniegtu piecus ES 2020. gada pamatmērķus: nodarbinātība, pētniecība un inovācija, klimats un enerģētika, izglītība un cīņa pret nabadzību;
E. tā kā iniciatīva „Jaunatne kustībā” nostiprina pašreizējo ES jaunatnes stratēģiju (COM(2009)0200), sniedzot jauniešiem darbam un dzīvei vajadzīgās zināšanas, prasmes un iemaņas;
F. tā kā jaunieši ir sevišķi cietuši no krīzes un jauniešu bezdarba līmenis ES pārsniedz 20 %, kas ir divreiz lielāks par vidējo rādītāju pieaugušajiem, un dažās dalībvalstīs tas pārsniedz 40 %;
G. tā kā jauniešu bezdarba līmenis, kas ir gandrīz 21 %, ir viena no lielākajām problēmām, kura Eiropai jārisina;
H. tā kā dalībvalstis ekonomikas krīzes dēļ samazina ieguldījumus izglītībā un apmācībā, tieši ietekmējot jauniešu nākotnes izredzes laikā, kad Eiropa, cenšoties panākt vēlamo izaugsmi, saskaras ar aizvien lielākām demogrāfiskām problēmām;
I. tā kā nepietiekamas izglītības ekonomiskās izmaksas ir ievērojami lielākas par finanšu krīzes izmaksām;
J. tā kā krīze ir akcentējusi vajadzību veikt reformas mūsu ekonomikā un sabiedrībā un uzsvērusi izšķirošo nozīmi, kāda ir kvalitatīvu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu izveidei šo reformu atbalstam, kas palīdzētu Eiropai labāk sagatavoties pašreizējo un turpmāko uzdevumu risināšanai;
K. tā kā valsts ieguldījumu aizvien lielāka samazināšana augstskolās un no tā izrietošā maksu palielināšana un/vai sociālā atbalsta un studiju stipendiju samazināšana aizvien lielākam studentu skaitam liek pamest augstskolu sistēmu, līdz ar to palielinot sociālās atšķirības;
L. tā kā cilvēku kapitāls ir stratēģisks instruments, ar ko mūsu sabiedrībā nodrošināt veiksmīgu ekonomisko un sociālo izaugsmi;
M. tā kā Europass dati liecina, ka aizvien vairāk jauniešu izsaka vēlmi mācību vai darba nolūkā ceļot pa Eiropas Savienību;
N. tā kā izglītība ir pamats, kas sekmē jauniešu radošumu un inovatīvās spējas; tā kā izglītība sniedz cilvēkiem vajadzīgos instrumentus intelektuālai attīstībai, iekļūšanai darba tirgū, personības izaugsmei un viņu sociālā un pilsoniskā uzdevuma veikšanai;
O. tā kā pētījumi liecina, ka mobilitāte sekmē Eiropas pilsoniskuma apziņas veidošanos un iedzīvotāju iesaistīšanos demokrātiskajos procesos;
P. tā kā ir jānodrošina, lai mobilitātes programmām varētu piekļūt ne tikai augstskolu studenti, bet arī jaunieši ar zemāku izglītības līmeni, jo šāda piekļuve var palielināt iespējas darba tirgū;
Q. tā kā mobilitātes programmām jābūt pieejamām visiem jauniešiem neatkarīgi no izvēlētās izglītības veida;
R. tā kā nepietiekami strauji pieaug to jauniešu skaits, kuri spēj doties uz ārvalstīm studēt un strādāt, jo īpaši ar ES programmu atbalstu;
S. tā kā Boloņas procesa pirmajos desmit gados bija daudz grūtību, kas kavēja sasniegt šā procesa mērķus saistībā ar Eiropas augstākās izglītības jomas attīstību;
T. tā kā ir būtiski mazināt mācību priekšlaicīgu pamešanu, gan tādēļ, lai jauniešus aizsargātu no sociālās atstumtības un nabadzības riska, gan tādēļ, lai uzlabotu un veicinātu viņu piekļuvi darba tirgum;
U. tā kā jauniešiem lielas problēmas rada pāreja no izglītības un apmācības uz darba tirgu;
V. tā kā brīvprātīgais darbs ir nozīmīga iespēja ar informālās un neformālās izglītības starpniecību iegūt vairāk iemaņu, uzņemties sociālo atbildību, izprast Eiropas integrācijas nozīmi un aktīvi veikt Eiropas pilsoņa uzdevumus daudzās jomās un tā kā šī iespēja ir jāveicina, jo īpaši 2011. gadā, kas ir Eiropas Brīvprātīgā darba gads;
W. tā kā papildus formālajai izglītībai jaunatnes organizācijas ir lielākās neformālās izglītības sniedzējas, kam ir būtiska nozīme jauniešu prasmju un iemaņu nodrošināšanā, lai viņi kļūtu par aktīviem pilsoņiem, un kas sekmē jauniešu piekļuvi darba tirgum; tā kā tādējādi jaunatnes organizācijas palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;
X. tā kā ir būtiski lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt jauniešus un viņus pārstāvošās dažādās jaunatnes organizācijas, lai jauniešos veidotu piederības sajūtu un nodrošinātu, ka viņi ar savām idejām aktīvi veido jaunatnes stratēģiju;
Y. tā kā viens no iniciatīvas „Jaunatne kustībā” pamatmērķiem ir nostiprināt Eiropas kohēziju un sniegt pilsoņiem izpratni par viņu Eiropas identitāti,
Vispārīgas piezīmes un finansiālais atbalsts
1. atzinīgi vērtē iniciatīvu „Jaunatne kustībā” kā politikas iniciatīvu, ar ko sekmēt pašreizējās izglītības, mobilitātes un nodarbinātības programmas jauniešiem un stimulēt dalībvalstis sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;
2. uzsver, ka „Jaunatne kustībā” mudina augstākās izglītības iestādes paaugstināt savus standartus, veicinot labāku sadarbību ar iestādēm visā pasaulē, un norāda, ka šajā ziņā īpaši vērtīga var būt sadarbība ar ASV iestādēm;
3. norāda, ka ieguldīšana izglītībā neapšaubāmi ir būtiska ilgtspējīgai izaugsmei un attīstībai un ka pat ekonomikas krīzes laikā jaunatnes programmu un izglītības finansēšanu nevajadzētu uzskatīt par pašreizējām izmaksām, bet gan par ieguldījumu Eiropas nākotnē;
4. uzsver, ka par visu jaunatnes iniciatīvu mērķi ir jānosaka jauniešu ievirze, kas viņiem ļautu sekmīgi integrēties sabiedrībā un viņus nepārtraukti sagatavotu nākotnes Eiropas vajadzībām, proti, sniedzot viņiem iespējas iesaistīties sociālajos pasākumos un palīdzēt sabiedrības veidošanā un dodot visiem jauniešiem iespēju apmeklēt skolu, iegūt augstāko un neformālo izglītību, arodizglītību, apmācību un tālākizglītību, uzsverot nepieciešamību ievērot prasības, ko izvirza moderna, konkurētspējīga, iekļaujoša un ilgtspējīga sabiedrība, lai tādējādi atvieglotu viņiem piekļuvi darba tirgum;
5. uzsver, ka krīzes dēļ nedrīkst samazināt izglītības izmaksas, jo jauniešu augstākā izglītība ir nepieciešama krīzes seku pārvarēšanai;
6. pauž nožēlu, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju dalībvalstu izstrādātie nacionālie plāni ir nepietiekami, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus izglītības jomā;
7. atzīst, ka vienam no augstākās izglītības mērķiem jābūt nodrošināt nodarbinātību, bet norāda, ka tai arī jāveicina jauniešu radošums un izdoma un jāpalīdz viņiem intelektuāli un sociāli attīstīties;
8. atzīst, ka iniciatīvas „Jaunatne kustībā” panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, kā dalībvalstis īstenos šīs iniciatīvas pamatdarbības; tāpēc aicina Komisiju iniciatīvas īstenošanas laikā cieši uzraudzīt un analizēt būtiskos elementus, lai palīdzētu dalībvalstīm un nodrošinātu labāku koordināciju starp tām;
9. aicina Komisiju regulāri sniegt ziņojumus Parlamentam par iniciatīvas „Jaunatne kustībā” pamatdarbību efektivitāti un dalībvalstu panākto progresu;
10. mudina Eiropas iestādes izveidot spēcīgu, strukturētu izglītības jomas dialogu saistībā ar izglītības un apmācības sistēmu 2020. gadam, pilnībā iesaistīt jaunatnes organizācijas un citas ieinteresētās personas izglītības pasākumu īstenošanā, lai iniciatīvu „Jaunatne kustībā” ieviestu sadarbībā ar jauniešiem un debatētu par jauniešu prioritātēm un darbībām, sniedzot jauniešiem lielākas pilnvaras lēmumu pieņemšanā par tiem jautājumiem, kas viņus skar;
11. aicina Komisiju tās priekšlikumā par jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pakāpeniski palielināt ieguldījumus tādās mobilitātes un jaunatnes programmās kā mūžizglītība (Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius, Grundtvig), Marie Curie, Erasmus Mundus un pašreizējā iniciatīvā „Jaunatne kustībā”, kā arī Eiropas Brīvprātīgo dienestā; aicina efektīvāk popularizēt šīs programmas un iedzīvotāju mērķgrupām sniegt vairāk informācijas par šo programmu sniegtajām iespējām; aicina turpināt ieguldīšanu sadarbībā ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm un iesniegt priekšlikumu nākamajām mobilitātes un jaunatnes programmām saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem;
12. uzsver, ka darba tirgum nedrīkst zust neviens jaunietis, kurš dažādu iemeslu dēļ saskāries ar problēmām mācībās, un ka šādiem jauniešiem jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts; norāda, ka piekļuve izglītībai nedrīkst būt atkarīga no jaunieša vecāku sociālā vai finansiālā stāvokļa; uzsver, cik nozīmīga ir visu izglītības līmeņu horizontālā mobilitāte gan skolā, gan arodapmācībā;
13. uzsver, ka mobilitāte ir jāpadara pievilcīgāka un ka finanšu atbalstam jābūt visaptverošam un pietiekamam, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām; atkārtoti norāda, ka šī nostāja ir jāatspoguļo nākamajā DFS; aicina palielināt Leonardo da Vinci programmai paredzētos budžeta līdzekļus, lai tādējādi uzlabotu apmācību mobilitāti;
14. uzsver, ka ir vajadzīgs vērienīgs finansējums, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, ikvienam sniegt iespēju daļu izglītības un apmācības iegūt ārzemēs; uzskata, ka izglītībai un apmācībai ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei un ka šis mērķis ir jāatspoguļo nākamajā DFS;
15. aicina arī pēc 2013. gada pagarināt tās izglītības programmas, kas paredzētas mobilitātes veicināšanai, un turpmāko pamatprogrammu izstrādē prasa Komisijai palielināt šādām programmām piešķirto finansējumu;
16. aicina Eiropas Savienību izmantot savus finanšu instrumentus, lai palīdzētu jauniešiem, lietderīgāk izmantojot Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda līdzekļus;
17. prasa dalībvalstīm vairāk ieguldīt visu līmeņu izglītības un apmācības sistēmās, finansiāli atbalstīt ES mobilitātes programmu īstenošanu dalībvalstu līmenī un nodrošināt vai uzlabot izglītības kvalitāti kopumā;
18. pauž pārliecību, ka programmai „Jaunatne darbībā” ir izšķiroša nozīme jauniešu līdzdalības panākšanai Eiropā un ka šī programma ir jānostiprina un jāturpina; tāpēc aicina Komisiju nākamajā DFS saglabāt atsevišķu programmu „Jaunatne darbībā”;
19. uzsver, cik nozīmīga ir iniciatīva „Jaunatne kustībā”, ar ko panāk jauniešu integrēšanu sabiedrībā, un aicina Komisiju izmantot no programmas „Jaunatne darbībā” gūto zinātību;
20. mudina dalībvalstis augstākajā izglītībā ieguldīt vismaz 2 % no IKP, kā to gada izaugsmes un nodarbinātības apsekojumā Komisija ieteikusi kā minimumu, kas nepieciešams uz zināšanām balstītai ekonomikai;
21. vērš uzmanību uz to, cik svarīgas ir elastīgas izglītības programmas, kuras vienlaicīgi ir savienojamas ar darbu;
Jaunatne un mobilitāte
22. aicina jauniešus būt aktīviem visos ES programmu posmos, sākot no izstrādes līdz pat īstenošanai;
23. uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus ne tikai darba tirgū un ekonomikā, bet arī Eiropas nākotnes veidošanā; prasa Komisijai izstrādāt zaļo grāmatu par jaunatnes līdzdalību;
24. piekrīt, ka ir jāstrādā ar bērniem agrīnā vecumā, lai mācību priekšlaicīgas pamešanas rādītāju samazinātu zem 10 %, kā noteikts stratēģijā „Eiropa 2020”, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgākajiem rajoniem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam par atbalstu dalībvalstu centieniem samazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus;
25. uzsver, ka būtiski ir jāsamazina mācību priekšlaicīga pamešana, kas ir pierādīts faktors, kurš palielina risku būt izslēgtam gan no darba tirgus, gan no sabiedrības; uzsver, ka šī problēma ir jārisina daudzpusēji, apvienojumā ar sociālajiem pasākumiem izglītības un apmācības uzlabošanai nelabvēlīgajos rajonos;
26. ņemot vērā, ka jaunatnes mobilitāte var palīdzēt atbalstīt demokrātiskos procesus, aicina ES iestādes izveidot sistēmu, kas jauniešiem no Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valstīm sniegtu iespēju iesaistīties iniciatīvā „Jaunatne kustībā”, tādējādi jauniešiem gan no ES dalībvalstīm, gan no EKP valstīm nodrošinot labākas mācību iespējas;
27. uzsver, cik svarīgi ir veicināt arī skolotāju un to darbinieku mobilitāti, kuri strādā ar jauniešiem un izglītības jomā, jo viņi var ietekmēt jauniešus, kuri nonākuši viņu pārraudzībā;
28. atzīst reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu lielo ieguldījumu mobilitātes stimulēšanā;
29. aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību un sniegt atbalstu arī tiem, kuri ir riska kategorijā, jauniešu grupām, kurām ir mazāk iespēju, un tiem, kuri meklē „otro iespēju” atsākt mācības;
30. aicina Komisiju apkopot datus valsts, reģionālā un vietējā mērogā par praktiskiem mobilitātes šķēršļiem un veikt visus nepieciešamos pasākumus šo šķēršļu likvidēšanai, lai nodrošinātu augstas kvalitātes mobilitāti, kas ir pieejama visiem un visā izglītošanās laikā, ietverot profesionālo izglītību un apmācību (PIA); uzskata, ka Komisijas ierosinātais mobilitātes rezultātu apsekojums būs ļoti noderīgs šā mērķa sasniegšanai;
31. mudina Komisiju jaunatnes mobilitātes jomā ieviest vairāk iniciatīvu, tostarp ES pierobežas reģionos;
32. aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, ar kuriem palielināt mobilitāti, lai veicinātu izglītību, nodarbinātību un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;
33. norāda, cik svarīgi ir veikt pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka jaunieši, tostarp no nelabvēlīgiem rajoniem, ir mobili ikvienā izglītošanās posmā, ka laikā, kad viņi atrodas ārzemēs, pilnībā tiek garantēta stipendiju pārvedamība un ka viņu starpposma rezultāti un kvalifikācijas tiek atzītas visās dalībvalstīs, kā tas ierosināts Eiropas kvalifikāciju sistēmā;
34. atzīst, ka jauniešiem ar invaliditāti, kā arī jauniem cilvēkiem, kuriem ir bērni, ir jāpiešķir papildu atbalsts, lai viņi piekļūtu pašreizējām mobilitātes programmām, tās pilnībā izmantotu un panāktu līdzsvaru starp mācībām, darbu un privāto dzīvi;
35. atgādina, ka papildus starptautiskai mobilitātei ir jāveicina iekšējā internacionalizācija un jāatbalsta starptautiskās sadarbības tīkla izveide, iesaistot studenta vietējo augstskolu un mītnes valsti; uzsver, ka jauniešu virtuālās mobilitātes iespējas papildina ģeogrāfisko mobilitāti;
36. uzsver, cik svarīgi ir atzīt ikviena izglītošanās veida sniegtās prasmes, ietverot neformālo un informālo izglītību, un šo izglītības veidu nozīmi būtisku prasmju un iemaņu veidošanā, kas cilvēkiem garantēs piekļuvi darba tirgum un spēju pielāgoties tā vajadzībām, un aicina šādi iegūtas prasmes un iemaņas iekļaut mobilitātes rezultātu apsekojumā;
37. iesaka veicināt projektus, kas nodrošina zināšanu un prasmju nodošanu no paaudzes paaudzē; vērš uzmanību uz ieguvumiem, ko var sniegt mobilu starpvalstu studentu prasmes un kultūras kapitāls;
38. aicina Komisiju iesniegt visaptverošu stratēģiju, ar ko veicina neformālo izglītību un atbalsta neformālās izglītības sniedzējus;
39. uzsver, cik svarīga ir mobilitāte Eiropas pilsonības apziņas nostiprināšanā, Eiropas kultūras un Eiropas vērtību popularizēšanā saskaņā ar savstarpējas cieņas principiem, jauniešu padziļinātā iesaistīšanā demokrātiskajos procesos un stiprākas Eiropas piederības izpratnes veidošanā jauniešos;
40. atgādina, ka dalībvalstīm bērnu attīstības agrīnā posmā un agrīnās bērnības izglītībā ir jāievieš mācīšanās princips „dzimtā valoda plus divas valodas”; norāda, ka cilvēkiem bez otras valodas zināšanām mobilitāte nekļūs par realitāti; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir apgūt kaimiņvalstu valodas;
41. aicina dalībvalstis veicināt izglītības un nodarbinātības mobilitāti ar šādiem paņēmieniem: a) palielinot informētību un padarot informāciju viegli pieejamu visiem ieinteresētajiem jauniešiem; b) izglītības sākumposmos uzsverot mobilitātes pievienoto vērtību; c) nodrošinot mobilitātes procesā iegūto mācību rezultātu apstiprināšanu dalībvalstīs; un d) samazinot administratīvo slogu un veicinot attiecīgo iestāžu sadarbību visās dalībvalstīs;
42. aicina Komisiju sekmēt izglītības un nodarbinātības mobilitāti ar šādiem paņēmieniem: a) nostiprinot ES izglītības un jaunatnes programmas, tādas kā Erasmus, Leonardo un „Jaunatne darbībā”; b) uzlabojot pašreizējo Eiropas instrumentu un līdzekļu īstenošanu, tādu kā Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma (ECTS) un Europass; un c) pilnveidojot jaunieviestos instrumentus, ko Komisija jau ir pārbaudījusi, tādus kā tīmekļa vietne „Jaunatne kustībā”, karte „Jaunatne kustībā”, Eiropas kvalifikāciju apliecība un izmēģinājuma projekts „Tava pirmā EURES darbavieta”;
43. atzinīgi vērtē iniciatīvas „Jaunatne kustībā” galvenās jaunās darbības, tādas kā mobilitātes vienotas centralizētās tīmekļa vietnes izveide, mobilitātes karte, kas papildina un nostiprina pašreizējo jauniešu un studentu karšu labos rezultātus, un Eiropas kvalifikāciju apliecība, ko paredzēts padarīt par mūžizglītības dosjē tiešsaistē, un norāda, ka visas šīs darbības uzlabo noderīgos un pašreiz pieejamos mobilitātes instrumentus; tomēr aicina uzlabot visu pašreizējo un turpmāko programmu redzamību;
Eiropas augstākā izglītība un Boloņas process
44. uzsver, ka ir svarīgi sākt jaunu konstruktīvāku dialogu ar visām Boloņas procesā ieinteresētajām personām, izvērtējot gan šā procesa panākumus, gan problēmas, lai turpmāk to uzlabotu;
45. aicina Komisiju paplašināt augstskolu modernizācijas programmas darbības jomu un atjaunināt prioritātes, lai risinātu jaunos uzdevumus, piemēram, augstākās izglītības sociālo jomu, veicinot uz studentu orientētu izglītību un atbalstot dalībvalstis to centienos sasniegt 40 % slieksni;
46. stingri uzskata, ka ir vajadzīga augstskolu autonomija, tomēr vienlaikus uzsver augstskolu atbildību sabiedrības priekšā; aicina dalībvalstis ieguldīt augstākās izglītības reformēšanā un modernizācijā;
47. vērš uzmanību uz to, ka ir jārod līdzsvars starp augstākās izglītības sistēmām, no vienas puses, un ekonomikas un sabiedrības vajadzībām kopumā, no otras puses, un ka šīs jomas ir jāsasaista, izveidojot piemērotas mācību programmas, kas cilvēkiem sniegtu iemaņas un prasmes, kādas būs vajadzīgas nākotnes sabiedrībai un ekonomikai;
48. aicina dalībvalstis, reģionus un vietējās iestādes popularizēt un veicināt sadarbību starp augstskolām, PIA centriem un privāto sektoru, lai sekmētu zinību triādi, proti, pētniecību, izglītību un inovāciju;
49. uzsver, cik svarīgas ir pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas, kas ietvertas pētniecības un attīstības pamatprogrammā un kohēzijas politikā, kā arī cik svarīgi ir nodrošināt labāku saskaņošanu ar izglītības pasākumiem; turklāt uzskata, ka veiksmīgai iniciatīvas „Jaunatne kustībā” darbībai ir būtiska pārrobežu sadarbība; tāpēc aicina ieinteresētās personas pilnībā izmantot iespējas, ko nodrošina kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķis;
50. uzsver, cik nozīmīgi ir tādi elastīgi izglītības režīmi kā atklātās universitātes un tiešsaistes tālākizglītības iespēju plašāka izmantošana, tādējādi visiem jauniešiem sniedzot piekļuvi augstas kvalitātes augstākajai izglītībai un nodrošinot, ka šīs iespējas viņiem netiek atņemtas attāluma vai nepiemērota mācību laika dēļ; uzskata — ņemot vērā jauniešu novēloto iekļūšanu darba tirgū un problēmas saistībā ar sociālās drošības sistēmu noturību, ir ļoti svarīgi radīt piemērotus apstākļus darba un mācību apvienošanai;
51. mudina augstskolas pietuvināt studiju programmas un savas struktūras darba tirgus konkrētajām vajadzībām, ņemt vērā uzņēmumu vajadzības un ieviest jaunas metodes sadarbībai ar privātajiem un valsts uzņēmumiem, mudinot radīt publiskā un privātā sektora partnerības (PPSP) un iedibinot sponsorēšanu, vienlaikus sekmējot un atbalstot jauniešu uzņēmējdarbību;
52. norāda, ka augstskolām ir jāizstrādā programmas, kas veicinātu studentu uzņēmējdarbību, īstenojot apmācības programmas un izveidojot kontaktpunktus ar finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir ieinteresēti inovatīvu projektu atbalstīšanā;
53. uzsver, cik svarīgi ir veicināt uzņēmējdarbību un palīdzēt jauniešiem dibināt savu uzņēmumu, kā arī veicināt un paplašināt Erasmus programmu jaunajiem uzņēmējiem; tāpēc iesaka izglītības iestādēs veikt ES informācijas kampaņu par uzņēmējdarbību, sākuma kapitālu, uzņēmējdarbības uzsācējiem piemērojamiem nodokļiem un pastāvīgu apmācības atbalstu;
54. mudina Komisiju izveidot tādu inovatīvu projektu datubāzi, kuri veicina labās prakses apmaiņu starp projektiem, ko dalībvalstis vai augstskolas jau ir izmēģinājušas un pārbaudījušas, lai izveidotu saikni starp absolventiem un uzņēmumiem un nodrošinātu absolventu tūlītēju piekļuvi darba tirgum;
55. atzīst — ir būtiski, ka studentiem stipendijas nodrošina privāti uzņēmumi;
56. ierosina, lai vispārējās augstskolu kategoriju sistēmas vietā Komisija ieviestu uz informāciju balstītu sistēmu par Eiropas augstskolu programmām, ar ko cita starpā regulāri sniegtu publiskus ziņojumus par studentu nodarbinātības iespējām, ko sniedz katra programma, un par mobilitātes iespējām;
57. mudina Komisiju veikt visu nepieciešamo, lai pabeigtu Eiropas pētniecības telpas izveidi, sniedzot lielāku atbalstu jauno zinātnieku mobilitātei, lai veicinātu Eiropas izcilību pētniecības jomā;
58. uzskata, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai stipendiju sistēma, kas nodrošina piekļuvi augstākajai izglītībai, būtu vienlīdz pieejama gan jauniešiem, gan jaunietēm, lai izvairītos no jebkādas nevienlīdzību atkārtošanās, īpašu uzmanību pievēršot terciārajai izglītībai;
Profesionālā izglītība un apmācība
59. aicina dalībvalstis modernizēt un palielināt PIA pievilcīgumu un kvalitāti, lai to labāk pielāgotu pašreizējām un nākotnes vajadzībām mainīgajā darba tirgū, kurā līdz 2020. gadam būs vajadzīgas jaunas zināšanas un prasmes, ko apstiprina diplomi, kas ir savstarpēji atzīti visās dalībvalstīs; šajā sakarībā uzsver lielos duālās izglītības sistēmu panākumus attiecīgajās dalībvalstīs;
60. uzsver, ka izglītības sistēmu un arodizglītības pielāgošanai darba tirgus nākotnes prasībām ir izšķiroša nozīme cīņā pret jauniešu bezdarbu, un tāpēc ir labāk jāsagatavo pāreja no skolas, profesionālās izglītības un apmācības vai augstskolas izglītības uz nodarbinātību, un tai ir jānotiek nekavējoties pēc izglītības vai apmācības iegūšanas; uzskata, ka ir jāveicina labāka sadarbība starp izglītības iestādēm, jaunatnes organizācijām, dažādiem darba tirgus sektoriem un darba devējiem, piemēram, dažādu jomu speciālisti varētu lasīt lekcijas vai vadīt seminārus, lai studentus iepazīstinātu ar viņu turpmāko darbu;
61. tāpēc uzsver, cik būtiski ir efektīvi īstenot iniciatīvu „Eiropas jauniešu nodarbinātības garantija” un padarīt to par instrumentu aktīvai iekļaušanai darba tirgū; uzsver, ka dalībvalstis līdz šim nav uzņēmušās pārliecinošas saistības, ar kurām ieviest Eiropas jauniešu nodarbinātības garantiju, un aicina dalībvalstis to drīzumā ieviest;
62. uzskata, ka mobilitāte ir spēcīgs līdzeklis jaunu prasmju iegūšanai, ar ko uzlabot jauniešu prasmes un iemaņas, sekmēt personības izaugsmi un aktīvu pilsoniskumu; uzskata, ka tāpēc ir jāveicina visu jauniešu brīvprātīga mobilitāte vispārējās izglītības un arodizglītības, tālākizglītības un augstākās izglītības sistēmā neatkarīgi no viņu finansiālajām iespējām, sociālās un etniskās izcelšanās, izglītības vai apmācību veida, kurā tie iesaistīti, kā arī no viņu invaliditātes, veselības problēmām vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas, un šī mobilitāte ir jāveicina, visā procesā nodrošinot iespēju saņemt profesionālo ievirzi un konsultācijas;
63. uzsver, ka mobilitāte nedrīkst sekmēt sociālo standartu pazemināšanos uzņēmējā valstī; uzsver, cik nozīmīga mobilitātes palielināšanā ir ES iegūto vispārējās izglītības, arodizglītības un universitātes diplomu un tālākizglītības kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai;
64. aicina pienācīgi ieviest Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET), Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF) un Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS); skaidri norāda, ka savstarpējā atzīšana jāapstiprina 12 mēnešu laikā pēc kvalifikācijas iegūšanas dienas; norāda, ka Parlamentu regulāri informē, iesniedzot tam mobilitātes rādītāju apkopojumus;
65. uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt un padziļināti veicināt mobilitāti PIA jomā, ietverot arī māceklību, ārzemēs studējošiem PIA studentiem un stažieriem sniedzot informāciju, konsultācijas, profesionālo ievirzi un nodrošinot izmitināšanu; īpaši uzsver, ka ir jāizveido partnerības ar mācību centriem un uzņēmējdarbības organizācijām, lai garantētu augstas kvalitātes mobilitātes iespējas un padarītu tās par izglītības procesa neatņemamu daļu;
66. norāda uz grūtībām, ar kādām nācies saskarties, pārejot no PIA uz augstāko izglītību, un uzsver, ka mācību iestādēm ir jāpielāgojas, lai atvieglinātu šo pāreju;
67. uzsver, ka, nodrošinot jauniešiem zināšanas un prasmes, PIA un augstākā izglītība un apmācība var palielināt jauniešu motivāciju un cerības, kā arī palīdzēt viņiem paaugstināt pašvērtējumu;
Pāreja no izglītības un apmācības uz nodarbinātību
68. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt brīvprātīgo darbu, piemēram, nodrošinot tam stingru likuma pamatu un atzīstot to par darba laiku, tādējādi padarot to par jauniešiem derīgu izvēli, jo īpaši tad, ja viņi ir bezdarbnieki;
69. stingri uzsver, ka jauniešu viegla iekļūšana darba tirgū galvenokārt ir atkarīga no PIA iestāžu un augstskolu modernizācijas, tostarp attiecībā uz mācību programmām, lai nodrošinātu mācību kvalitāti un studiju programmu atbilstību darba tirgus prasībām;
70. uzsver, ka ir svarīgi mācību grafikus padarīt elastīgākus studentiem, kuri jau ir iekļuvuši darba tirgū un vienlaikus vēlas arī studēt;
71. uzsver, ka jauniešiem pēc darba gaitu uzsākšanas ir jānodrošina piekļuve PIA, tādējādi sniedzot viņiem iespēju strādāt un turpināt apmācību, un ka tālākizglītība, mūžizglītības pieeja un profesionālā izaugsme ir jāatbalsta jau no darba gaitu sākuma un dalībvalstis ir jāmudina izveidot neatkarīgas sistēmas konsultāciju sniegšanai par kvalifikācijas celšanu, lai nodrošinātu, ka šāda kvalifikācijas celšana kļūst par normu;
72. uzsver, ka kvalitatīva vispārējā un profesionālā izglītība, kas aptver visas nozares un profesijas, palielina jauniešu nodarbinātības iespējas un uzņēmumiem nodrošina kvalificētus darbiniekus; aicina dalībvalstis izveidot atbilstīgas uzraudzības struktūras, kas nodrošinātu šādas izglītības un apmācības sniegšanu;
73. stingri atbalsta ES mērķi, proti, 40 % jauniešu ir jāpabeidz terciārā vai līdzvērtīga (t. i., augstākā un profesionālā) izglītība;
74. uzsver, cik svarīgi jauniešiem ir profesionālās ievirzes instrumenti, kas viņiem palīdz izglītības vai profesijas izvēlē, sākot no pamatskolas līdz augstākajiem izglītības un apmācības līmeņiem, un kas jauniešus labāk sagatavo vieglai pārejai uz aktīvu dzīvi; uzskata, ka ir jāveic pasākumi, ar kuriem nostiprināt jauniešu ģimeņu, sociālās vides un viņu apmeklētās skolas nozīmi profesijas izvēlē un darba atrašanā; norāda, ka šā mērķa sasniegšanai daudzos gadījumos jauniešiem profesijas izvēlē un darba uzsākšanā ir vajadzīgs individuāls atbalsts;
75. aicina terciārās izglītības iestādes vajadzības gadījumā studiju programmās iekļaut pienācīgi atalgotas, kvalitatīvas stažēšanās iespējas, lai jaunieši labāk sagatavotos darba gaitām un jo īpaši lai viņi varētu piekļūt darbvietām, kurās nepieciešamas augsta līmeņa kvalifikācijas; norāda, ka šāda stažēšanās nedrīkst aizstāt reālo darbu un ir jāpiedāvā adekvāts atalgojums un sociālā aizsardzība, un uzsver, ka šāda stažēšanās ir jāatzīst darba tirgū; aicina dalībvalstis izstrādāt politiku, kas veicina jauniešu pieņemšanu darbā;
76. aicina Komisiju Eiropas mērogā popularizēt iniciatīvas, ar kurām sociālās drošības nolūkā stažēšanos atzītu par nostrādātu laiku, kā to jau dara dažas dalībvalstis;
77. uzskata, ka ir būtiski atbalstīt jauniešiem paredzētas privātā sektora iniciatīvas, lai sekmētu darbvietu radīšanu un sociālo integrāciju;
78. norāda, ka Eiropas vēsture un Eiropas kultūra ir jāizmanto kā galvenie Eiropas integrācijas padziļināšanas instrumenti;
79. uzskata, ka kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas var palīdzēt jauniešiem atrast piemērotu darbu, kas attiecīgi paaugstinās viņu paļāvību uz nākotni un palielinās radošumu un līdz ar to veicinās sabiedrības labklājību;
80. atzīst vietējo un reģionālo iestāžu nozīmi apmācības un mobilitātes jomā; uzskata, ka to zināšanas un pieredze ir jāuzskata par ES darbības papildinājumu; uzsver, ka noteikto mērķu sasniegšanai ES ir jāizstrādā partnerības pieeja, jo īpaši attiecībās ar vietējām un reģionālajām iestādēm;
Jauniešu nodarbinātības situācija
81. uzsver, ka jauniešu nodarbinātības situācija ir atkarīga no vispārējās ekonomikas politikas; mudina dalībvalstis pievērsties ieguldīšanai un darbvietu radīšanai; norāda, ka taupības pasākumi, kas, piemēram, saistīti ar finansējuma samazināšanu izglītības sistēmai un darbvietu radīšanai, nepalīdzēs jauniešiem un ilgtermiņā tie var kaitēt sabiedrībai un ekonomikai;
82. uzsver, ka ir jāizveido ciešas saiknes starp pamatiniciatīvām, kuru mērķis ir novērst bezdarbu, tādām kā „Jaunatne kustībā” un „Jaunas iemaņas jaunām darba vietām”; uzskata, ka sociālie partneri, uzņēmējdarbības pārstāvji, vietējās un reģionālās pašvaldības un jaunatnes organizācijas ir jāiesaista ilgtspējīgas stratēģijas izstrādē jauniešu bezdarba samazināšanai, ar ko jānodrošina ES mēroga savstarpēja to prasmju oficiāla atzīšana un sertifikācija, kuras saskaņā ar ES Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF) apstiprina formālas un neformālas kvalifikācijas, kas iegūtas formālā, neformālā un informālā apmācībā;
83. uzsver, ka ekonomikas un finanšu krīzes izraisītais jauniešu bezdarbs — kura iemesli saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas viedokli nebūt nav ienākumi un ar algu nesaistīto darbaspēka izmaksu līmeņi, līdzdalības tiesības un sociālās drošības standarti, — ir kļuvis par būtisku problēmu visā ES un līdz šim nav pietiekami risināts ES un dalībvalstīs; uzsver, ka bezdarbs jaunībā pakļauj personu ļoti lielam nabadzības riskam ilgtermiņā; uzsver, ka ir jārada kvalitatīvas darbvietas, lai novērstu jauniešu nonākšanu nabadzīgo darba ņēmēju kategorijā;
84. uzsver, ka visos darba un prakses līgumos jau no to noslēgšanas brīža jābūt paredzētām sociālajām tiesībām; noraida ikvienu priekšlikumu, ar ko atkāpjas no šā principa; uzsver, ka nedrīkst saīsināt uzteikuma termiņu, kolektīvajos līgumos un tiesību normās paredzētie noteikumi ir jāpiemēro tāpat kā attiecībā uz pastāvīgajiem darbiniekiem un līdzdalības tiesībām un biedrošanās brīvībai jābūt neierobežotām, sākot no pirmās darba dienas;
85. aicina izveidot ES regulējumu, ar ko tiesības un aizsardzības noteikumus attiecībā uz netipiskiem darba veidiem un pagaidu darbu nosaka tā, lai tiktu ievērots subsidiaritātes princips;
86. uzsver, ka jaunieši ir jāaizsargā no diskriminācijas darbavietā, jo īpaši viņu vecuma un profesionālās pieredzes dēļ, efektīvi īstenojot Direktīvu 2000/78/EK; aicina visas dalībvalstis izstrādāt valsts stratēģiju jauniešu bezdarba problēmas risināšanai;
87. uzsver, ka jauniešiem galvenokārt rūp neatkarība, piekļuve veselības aprūpei un pienācīgs mājoklis par pieņemamu cenu, vienlaikus spējot mācīties, strādāt un pilnveidoties; tāpēc aicina dalībvalstis izskaust ar vecumu saistīto diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi sociālās labklājības shēmām;
88. atkārtoti norāda, cik svarīgi ir izvirzīt konkrētus un pārbaudāmus mērķus, kam piešķirts atbilstīgs finansējums, lai varētu īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes jauniešu bezdarba samazināšanai; tāpēc uzsver, ka dalībvalstīm nacionālajās reformu programmās ir jāapņemas līdz 2014. gadam par 10 % palielināt to jauniešu nodarbinātību, kuri ir vecumā no 15 līdz 25 gadiem, un līdz 2020. gadam līdz 75 % paaugstināt jauniešu nodarbinātības rādītāju (attiecībā uz jauniešiem, kuri nav iesaistīti mācībās);
89. norāda — tā kā apmēram 35 % no visām darbvietām, kas kļūs pieejamas no šā brīža līdz 2020. gadam, būs nepieciešama augsta kvalifikācija un pielāgošanās un inovācijas spējas, ir intensīvi jācenšas palielināt to cilvēku skaitu vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir akadēmiskais grāds vai līdzvērtīga kvalifikācija, panākot, ka viņu īpatsvars sasniedz vismaz 40 %;
90. atzīst, ka dalībvalstis atbild par integrēto pamatnostādņu īstenošanu, savukārt Komisijai ir jāatbalsta un jāuzrauga pasākumi valstu mērogā, piemērojot atvērtās koordinācijas metodi (AKM); uzskata, ka ir jāuzrauga mērķgrupas un rādītāji, ko iniciatīvā ierosinājusi Komisija, un ka īstenošanas gaitā panāktā attīstība ir jāizmēra ar skaidriem rādītājiem;
91. uzskata, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai sniegtu iespējami daudz informācijas, izvēles iespēju un apmācību, kas jauniešiem palīdzētu realizēt viņu potenciālu, taču stingri uzskata, ka to katrā dalībvalstī vislabāk paveiktu cilvēki vietējā līmenī, kuri strādā uz vietas;
92. uzskata, ka ir jāturpina pilnveidot kvalitatīvi profesionālās izaugsmes un ievirzes pakalpojumi; uzsver, cik svarīgi ir sociālos partnerus iesaistīt šo pakalpojumu izstrādē, organizēšanā, sniegšanā un finansēšanā, lai nodrošinātu atbilstību darba tirgum un efektivitāti;
93. uzsver — uzņēmumu sociālās atbildības kontekstā ir svarīgi palīdzēt jauniešiem izdarīt pareizu profesijas izvēli, ņemot vērā gan valsts, gan Eiropas darba tirgus vajadzības, un norāda, ka šādas iniciatīvas varētu papildināt prakse darba vietā;
94. uzskata, ka profesijas izvēles iespējas joprojām lielā mērā ir saistītas ar dzimumu un ka šis faktors palielina dzimumu nelīdztiesību; uzsver, ka tas ietekmē gan sieviešu bezdarbu, gan nabadzību; uzsver, ka šāda diskriminācija dzimuma dēļ ir jānovērš;
95. uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par iespējamiem izglītības un apmācības veidiem un profesijas izvēli pēc izglītības iegūšanas, piemēram, ar līdztiesības konsultantu atbalstu, un ka ir jācenšas sniegt atbalstu, lai jau agrīnā vecumā meitenēm veidotos interese par eksaktiem priekšmetiem (matemātiku, informātiku, dabaszinātnēm un tehnoloģiju) un par jomām, kurām ir stratēģiska nozīme profesionālās attīstības ziņā, savukārt zēni ir jāieinteresē par profesijām, kas saistītas ar izglītību, aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem;
96. ņemot vērā, ka nākotnē pietrūks kvalificētu darbinieku, uzsver, ka ir jāveic īpaši pasākumi, lai palielinātu meiteņu un sieviešu potenciālu, jo īpaši īstenojot konkrētas atbalsta programmas, kas veicina meiteņu sagatavošanu zinātniskām un tehniskām profesijām;
97. atzinīgi vērtē to, ka aizvien pieaug EIB nozīme studentu finansēšanas programmu noteikšanā un jauniešu atbalstīšanā sava uzņēmuma izveidei; uzskata, ka EIB nozīmei jābūt vēl lielākai, mērķtiecīgi ieguldot dalībvalstu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un jo īpaši tādos uzņēmumos, kas īpaši cenšas pieņemt darbā jauniešus un sniegt viņiem kvalitatīvu apmācību;
98. uzsver, ka jaunieši, kuriem sākotnēji ir sliktākas izredzes dzīvē, un jo īpaši NEET grupa („Not in Employment, Education or Training”), t. i., jaunieši, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu, ir jāatbalsta vai pat jānodrošina viņiem darbaudzināšana nolūkā noteikt viņu individuālās vajadzības, un uzmanību jāpievērš tam, lai uzlabotu viņu iekļaušanos darba tirgū un dotu pieeju kvalitatīvām darbavietām;
99. uzskata, ka bezmaksas, valsts finansētas mācekļu vietas un standartizēta apmācības atbalsta sistēma var būt iedarbīgs instruments īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu integrācijai darba tirgū;
100. tomēr uzsver, ka izšķiroša nozīme ir pirmajai iekļūšanai darba tirgū un ka jebkuru integrācijas pasākumu mērķim jābūt tradicionālā darba tirgus pieejamībai jau agrīnā posmā, to veicinot ar atbalsta pasākumiem un galveno uzmanību pievēršot individuālu personu vajadzībām;
101. uzsver, ka nabadzīgiem jauniešiem finansiālu un valodas barjeru un atsevišķos gadījumos arī diskriminācijas dēļ ir sevišķi grūti gūt pieredzi ārzemēs; ir pārliecināts, ka ar finanšu atbalstu jo īpaši ir jārisina visnelabvēlīgākajā situācijā esošo jauniešu vajadzības;
102. uzsver, cik būtiski ir radīt nodarbinātības iespējas jauniešiem ar invaliditāti, izveidojot atbilstoši pielāgotas apmācības programmas, un mudināt šai svarīgajai jauniešu grupai nodrošināt vairāk subsidēto darbvietu, lai viņiem palīdzētu integrēties un realizēt savu potenciālu sabiedrībā;
103. aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt informācijas kampaņas par izglītības un apmācības iespējām jauniešiem ar invaliditāti, piemēram, realizēt prasmju apmaiņas projektu, ko izstrādājis Eiropas Invalīdu forums un Erasmus studentu tīkls;
104. uzsver, ka Eurofound 2009.–2012. gada darba programma ietver īpašu projektu „Jauniešu ar invaliditāti vai veselības problēmām aktīva iekļaušana”, un norāda uz izšķirošo nozīmi, kāda ir apmācības centriem, kuri sniedz sociālo un profesionālo prasmju apmācību jauniešiem ar invaliditāti un jauniešiem, kuri uzauguši aprūpes iestādēs; prasa vajadzības gadījumā atbalstīt šo apmācības centru pilnveidošanu un izmantošanu;
105. uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai valstu un Eiropas līmenī pilnībā noskaidrotu situāciju, kādā atrodas jaunieši, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm apzināt jauniešu atstumtības iemeslus un ieteicamos pasākumus viņu reintegrācijai un šīs problēmas izskaušanai, nākamo 10 gadu laikā sasniedzot attiecīgos mērķus Eiropas darbaspēka nodarbinātības un konkurētspējas jomā un samazinot to personu skaitu, kuras priekšlaicīgi pārtrauc mācības;
106. uzsver, ka stažēšanās ir piemērots palīglīdzeklis pareizās profesijas izvēlē ikvienā darba meklēšanas posmā, un atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka ir jānosaka minimālie stažēšanās standarti, piemēram, attiecībā uz ienākumiem un sociālajām tiesībām, ietverot sociālo aizsardzību un sociālās drošības noteikumus, nolūkā uzlabot stažēšanās kvalitāti un nodrošināt tās izglītojošo vērtību;
107. atkārtoti pauž uzskatu, ka stažēšanās nedrīkst aizvietot faktiskās darba vietas un ir stingri jāierobežo tās ilgums; uzsver — lai novērstu stažieru izmantošanu, steidzami ir vajadzīga juridiski saistoša Eiropas kvalitātes sistēma attiecībā uz stažēšanos, aptverot visu veidu izglītību un apmācību, un Komisijai ir jāiesniedz rīcības plāns kopā ar grafiku, ietverot īsu šīs kvalitātes sistēmas īstenošanas izklāstu;
108. atzinīgi vērtē iniciatīvu „Tava pirmā EURES darba vieta” profesionālās mobilitātes veicināšanai, kas ir cieši jāsaista ar Eiropas brīvo darba vietu uzraudzības sistēmu, lai darba ņēmēji un darba devēji iegūtu visaptverošu un pārredzamu pārskatu par ES darba tirgu un brīvās darba vietas iespējami drīz varētu aizpildīt ar piemērotiem darbiniekiem; tomēr norāda, ka tas nedrīkst izraisīt intelektuālā darbaspēka aizplūdi no dažām ES daļām;
109. uzsver, ka sevišķi būtiski jauniešu bezdarba novēršanas un integrējošas izaugsmes atbalsta elementi ir ES koordinēti aktīvie darba tirgus pasākumi, piemēram, publiski finansētas nodarbinātības programmas jauniešiem un jaunu, ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu (ar pienācīgu samaksu) un jaunu uzņēmumu radīšana, kā arī uzņēmējdarbības kultūras veicināšana skolās, jaunu iniciatīvu stimuli, tehniska palīdzība uzņēmējdarbības sākšanai, administratīvā vienkāršošana straujākai formalitāšu nokārtošanai, vietējo dienestu tīkli pārvaldības atvieglošanai un saiknes ar universitātēm un pētniecības centriem nolūkā sekmēt produktu un procesu inovāciju, brīvprātīgā darba atzīšana par profesionālo pieredzi un uzņēmējdarbības veicināšana;
110. uzsver neformālās un informālās apmācības un izglītības un brīvprātīgā darba nozīmi jauniešu pilnveidošanā; uzsver, ka iegūtās prasmes ne tikai nodrošina jauniešiem izdevību iekļauties darba dzīvē, bet arī dod iespēju aktīvi iesaistīties sabiedrībā un uzņemties atbildību par savu dzīvi;
111. uzsver, ka iniciatīvas „Jaunatne kustībā” galīgais mērķis ir ne tikai Eiropas izglītības sistēmu uzlabošana un jauniešu nodarbinātības palielināšana, bet arī tādas sociālās vides radīšana, kurā visi jaunieši spēj īstenot savu potenciālu un vēlmes;
o
o o
112. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir viena no septiņām galvenajām iniciatīvām, kas ietvertas Eiropas Komisijas stratēģijā „Eiropa 2020”, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiskas izaugsmi. Iniciatīvu „Jaunatne kustībā” veido 28 pamatdarbības un konkrēti pasākumi, lai paaugstinātu jauniešu izglītības un apmācības līmeni, izmantojot mobilitāti, un ļautu jauniešiem vieglāk pāriet no mācībām uz darba tirgu. Tas patlaban ir īpaši svarīgi, jo jaunieši, kas ir viena no sociālajām grupām, ko visvairāk skārusi globālā finanšu krīze un kas vienlaikus ir vismazāk saistīta ar šīs krīzes izraisīšanu, jāatbalsta centienos iekļauties darba tirgū, lai viņi nodrošinātu savu nākotni, kā arī stiprinātu ekonomiku. Jaunieši ir nākamie lēmumu pieņēmēji, un ir būtiski, lai viņi šobrīd varētu pilnveidot zināšanas un prasmes, kas turpmākajos gados ļaus viņiem aktīvi sekmēt Eiropas Savienības izaugsmi un stabilu nākotni un sasniegt ES izaugsmes stratēģijā izvirzītos mērķus.
Iniciatīvas nolūks ir sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” galvenos mērķus — līdz 2020. gadam samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru no 15 % līdz 10 % un palielināt augstāko izglītību ieguvušo cilvēku īpatsvaru no 31 % līdz 40 %. Pāragra mācību pārtraukšana rada draudus jauniešiem kļūt par bezdarbniekiem un dzīvot nabadzībā, tādējādi radot lielas sociālās un ekonomiskās izmaksas. Pašlaik Eiropas Savienībā 14,4 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem izglītība ir zemāka par vidējo un viņi neturpina mācības un arodmācības. Turklāt apmēram 21 % jauniešu Eiropas Savienībā ir bezdarbnieki.
Iniciatīva „Jaunieši kustībā” ir vērsta uz izglītības mobilitāti, tomēr ir svarīgi arī nodrošināt, ka saņemtā izglītība atbilst darba tirgus prasībām, lai sniegtu jauniešiem vajadzīgās prasmes un zināšanas. Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam 35 % no visām darba vietām tiks pieprasīta augstākā līmeņa kvalifikācija (salīdzinājumā ar 29 % darba vietu šobrīd), kas veido papildu 15 miljonus darba vietu. Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” mērķis ir palielināt jaunatnes mobilitāti, lai nodrošinātu, ka līdz 2020. gadam visiem ES jauniešiem ir iespēja studēt ārzemēs. Mobilitāte ir svarīga ne tikai, lai iepazītu citu kultūru, bet arī, lai labāk izprastu sevi. Eiropas Savienībā austākā izglītība ir mazāk nekā trešdaļai iedzīvotāju salīdzinājumā ar vairāk nekā 40 % Amerikas Savienotajās Valstīs un virs 50 % Japānā, tāpēc Eiropai jāpaaugstina šie rādītāji, lai tā būtu konkurētspējīgāka, palielinoties ekonomikas globalizācijai.
Stratēģijas mērķis ir palielināt mobilitāti attiecībā uz visiem jauniešiem, nevis tikai tiem, kuri studē, lai iegūtu augstāko izglītību. Kvalitatīva profesionālā izglītība un arodmācība (PIA), kurai ES pievērsās Kopenhāgenas procesā 2002. gadā, ir ļoti svarīga, lai apmierinātu mūsdienu mainīgā darba tirgus vajadzības. Iniciatīva „Jaunieši kustībā” uzlabos to jauniešu, kas mācās PIA iestādēs, izglītības mobilitāti, tādējādi mazinot bezdarbu nākotnē.
Eiropas Savienības dalībvalstis, vienojoties par stratēģiju „Eiropa 2020”, jau ir paudušas vēlmi sadarboties, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomikas izaugsmi. Tagad ir būtiski, lai tās turpinātu pildīt šo apņemšanos, nodrošinot, ka Eiropas jauniešiem netiek liegta iespēja pilnveidot sevi un sniegt savu ieguldījumu Eiropas Savienības turpmākās labklājības nostiprināšanā.
Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiks vērsta uz izglītības aspektiem iniciatīvā „Jaunatne kustībā”, kuras nolūks ir samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju, palielināt to cilvēku īpatsvaru, kas ieguvuši augstāko izglītību, vairot PIA pievilcīgumu un paplašināt neformālās un ikdienas mācībās iegūtās izglītības atzīšanu. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” ir konkrēta politiska stratēģija attiecībā uz jauniešiem, lai virzītu tālāk pašreizējās programmas, kā arī tās, kurās turpmākajos gados paredzētas jaunas pamatdarbības, lai papildinātu esošās struktūras un sekmētu pastāvošo stratēģisko sistēmu.
Vispārīgas piezīmes
Pašlaik iniciatīvai „Jaunatne kustībā” nav piešķirts papildu budžets. Lai jaunā stratēģija nepaliktu tikai idejas līmenī, ir būtiski, lai dalībvalstis apņemtos to finansiāli atbalstīt un īstenot savā valstī, un pieņemtu ES budžetu, kas paredzēts šim nolūkam. Dalībvalstīm to vajadzētu uzskatīt par ilgtermiņa ieguldījumu; ne vien ieguldījumu jauniešu izglītībā, bet arī savas valsts un visas Eiropas Savienības nākotnes labklājībā. Ļoti svarīgi ir iniciatīvu „Jaunatne kustībā” cieši saistīt ar vispārējo izaugsmes stratēģiju, lai piesaistītu tai pietiekamus finanšu līdzekļus un politisku apņemšanos. Papildus iniciatīvas „Jaunatne kustībā” finansēšanai ir būtiski, lai pašreizējās programmas, piemēram, Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius, Grundtvig, „Jaunatne kustībā” un Marie-Curie, arī turpmāk saņemtu finansējumu un politisku atbalstu. Minētās programmas jau ir uzrādījušas ļoti labus rezultātus, un obligāti jānodrošina iespēja tās attīstīt tālāk.
Jaunieši, kā galvenās ieinteresētās personas un eksperti jautājumos, kas attiecas uz viņiem, arī jāiesaista visā iniciatīvas „Jaunatne kustībā” procesā un strukturētā dialogā ar ES, kas savukārt palīdzētu veicināt aktīvu pilsonību. Tas ietver konsultāciju procesus, stratēģijas un ar to saistīto programmu īstenošanu, tās lietderīguma izvērtējumu un ierosinājumus turpmākiem uzlabojumiem. Turklāt pilsoniskajai sabiedrībai ir bijusi un joprojām ir galvenā nozīme, risinot ar jaunatni saistītus jautājumus Eiropas Savienībā, un Savienībai cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai gūtu labumu no jauniešu zināšanām un pieredzes un nepieļautu pašreizējo centienu nevajadzīgu atkārtošanu.
Mobilitāte
Lai gan iniciatīvā „Jaunatne kustībā” jauniešu mobilitātes veicināšana tiek vērtēta atzinīgi, ir atzīts, ka ir svarīgi pārvarēt mobilitātes praktiskos šķēršļus, kā norādīts Zaļajā grāmatā par mācību mobilitāti. Tie ietver sarežģījumus, kas saistīti ar vīzām, medicīniskajām izziņām, kas rakstītas dažādās valodās, problēmām saistībā ar stipendiju pārnesamību, dodoties studēt uz ārzemēm, un to, ka, dodoties studēt uz tādiem dārgiem galamērķiem kā Zviedrija un Dānija, var būt vajadzīgs papildu finansiālais atbalsts. Studējot ārzemēs pavadītā laika un citās ES dalībvalstīs iegūtas kvalifikācijas atzīšana jāveicina arī turpmāk. Turklāt ir atzīts, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām biežāk nekā citi saskaras ar mobilitātes šķēršļiem, un ir jāievieš papildu mehānismi, kas nodrošinātu viņiem tādas pašas iespējas kā visiem citiem. Arī studentiem, kuriem ir ģimenes (piemēram, bērni), jāpiešķir papildu atbalsts, lai pārvarētu problēmas, ar kādām viņiem nāksies saskarties, piedaloties mācību mobilitātē.
Lai gan studentu mobilitāte daudzējādā ziņā var pozitīvi ietekmēt iesaistītos dalībniekus, ir atzīts arī, ka slikti organizēta mobilitāte patiesībā var ietekmēt negatīvi (piemēram, negatīva pieredze atšķirīgas kultūras dēļ, vientulības sajūta un ilgas pēc mājām) — tādējādi kvalitatīva mobilitāte ir ļoti būtiska, un ir svarīgi to nodrošināt un garantēt mobilitātē iesaistītajiem jauniešiem. Iniciatīva „Jaunatne kustībā” galvenokārt ir vērsta uz tādu jauniešu mobilitāti, kas studē, lai iegūtu augtāko izglītību, bet jāuzsver arī vidusskolēnu mobilitātes pievienotā vērtība un jāsniedz plašāka informācija dalībvalstīm, jauniešiem un viņu vecākiem par tādām programmām kā Comenius. Ungārijas prezidentūras laikā tiks pievērsta uzmanība mobilitātei, un šī iespēja ir jāizmanto, lai mobilitāti izvirzītu par debašu centrālo tematu.
Neformālā izglītība un jaunatnes līdzdalība
Ņemot vērā, ka pašlaik visā pasaulē jauniešu bezdarbs ir nopietna problēma, kas nekavējoties jārisina, jāatceras, ka mobilitāte ne vien palīdz iesaistīties darba tirgū, bet arī ir ļoti nozīmīga attiecībā uz neformālo izglītību, kas savukārt palīdz pilnveidot jauniešu pamatprasmes un zināšanas. Kvalitatīva mobilitāte ir izšķirīga, lai panāktu jauniešu personisko izaugsmi, starpkultūru izglītību un daudzvalodību, un iniciatīvā „Jaunieši kustībā” šiem aspektiem jānodrošina pienācīga uzmanība un atbalsts. Valodu apguve, īpaši agrīnā vecumā, ir ļoti būtisks sekmīgu mobilitāti un citu svarīgu prasmju un zināšanu pilnveidošanu veicinošs faktors.
Iniciatīvā „Jaunatne kustībā” uzmanība pievērsta nodarbinātībai kā galarezultātam, un nodarbinātība patiesi nav tikai izglītības problēma, to ietekmē arī jaunatnes līdzdalība un pilsoniskā aktivitāte. Beļģijas prezidentūra skaidri uzsvēra jaunatnes darba un neformālās izglītības vērtību, un ir svarīgi, lai iniciatīva „Jaunatne kustībā” turpinātu atbalstīt abus minētos aspektus. Turklāt aktīva jauniešu līdzdalība palielina mobilitātes iespējas un iesaistīšanos demokrātiskajos procesos; pagājušās Eiropas vēlēšanās balsoja procentuāli divreiz vairāk to jauniešu, kas bija piedalījušies Erasmus apmaiņas programmā, nekā to jauniešu, kas programmā nepiedalījās. Tādējādi pašreizējās programmās arī turpmāk uzmanība jāvelta pilsoniskai aktivitātei un pamatzināšanu pilnveidošanai, neformālajai izglītībai un Eiropas pilsoniskās sabiedrības izaugsmei.
Priekšlaicīga mācību pārtraukšana
Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” nolūks ir sasniegt pamatmērķi — samazināt pāragri mācības pārtraukušu skolēnu īpatsvaru no 15 % līdz 10 %. Tas ir apsveicami, tomēr ir svarīgi sniegt šiem cilvēkiem, kas pāragri pārtraukuši mācības, iespēju vēlāk dzīvē turpināt izglītību, lai nodrošinātu, ka nākotnē viņiem joprojām pastāv sociālās mobilitātes iespējas.
Augstākā izglītība un Boloņas process
Lai gan Boloņas procesa izstrādes un īstenošanas gaitā tika pieļautas dažas kļūdas (no kurām tika gūts daudz mācību), tas ir pozitīvi ietekmējis jauniešus un viņu izglītības vajadzības, un šis process jāīsteno arī turpmāk. Pēdējo gadu laikā darba tirgus ir ievērojami mainījies, tāpēc ir būtiski, lai izglītības sistēmas atbilstu tirgus vajadzībām un prasībām. Jāveicina paplašināta un kvalitatīva sadarbība starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības pasauli, lai nodrošinātu, ka jauniešu iegūtā izglītība ir atbilstīga vajadzīgajām zināšanām, prasmēm un pieredzei, kad viņi meklēs darbu. Turklāt pārāk bieži mūsdienu augstākā izglītība tiek pamatota uz teorētiskām zināšanām; lai gan tas pats par sevi ir svarīgi, ir būtiski, lai jaunieši iegūtu praktiskākas zināšanas un pieredzi kvalitatīvas obligātās prakses periodā (praksei jābūt ar noteiktu juridisku statusu, prakses laikā jāsaņem samaksa, lai iesaistītu jauniešus no visām sociāli ekonomiskajām grupām, un tā nedrīkst būt tikai pastāvīgas darba vietas aizvietošana). Turpmāk jāveicina un jāatbalsta arī uzņēmējdarbība augstākajā izglītībā.
Profesionālā izglītība un arodmācība
Darba tirgus vajadzības nav saistītas tikai ar jauniešiem, kuri ieguvuši akadēmisko grādu, tāpēc ir būtiski atzīt, ka arī profesionālajai izglītībai un arodmācībai (PIA) ir liela nozīme, lai no mācībām veiksmīgi pārietu uz darba dzīvi, un ka jāveicina visu jauniešu mobilitāte. Bieži vien PIA netiek veltīta pietiekama uzmanība, un ir jārīkojas, lai palielinātu šādas izglītības prestižu un atzīšanu, padarot to pievilcīgāku jauniešiem. Turklāt jāievieš piemērotas atbalsta struktūras tiem jaunajiem PIA studentiem, kas studē ārzemēs, un vairāk jāpopularizē Leonardo da Vinci programma, padarot to redzamāku un palielinot dalību tajā.
Pastāv cieša saikne starp cilvēku līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un viņu izglītības līmeni. Augstskolu studenti salīdzinājumā ar pārējiem jauniešiem pārāk bieži veido pārsvaru politiskajā līdzdalībā un pilsoniskajā aktivitātē. Tādējādi PIA veicināšana un paplašināšana palīdzēs plašākam jauniešu lokam no dažādām sociālajām grupām un ar dažādām prasmēm iegūt pārliecību un zināšanas, lai kļūtu par aktīviem pilsoņiem un izrādītu interesi par politiskiem jautājumiem, kas ietekmē viņu dzīvi.
Secinājums
Vissvarīgākais mācību mobilitātes faktors ir kvalitātes nodrošināšana, vienlaikus padarot to pieejamu visiem jauniešiem. Tāpēc Eiropas Savienībai jāmudina, lai Komisijas Mobilitātes kvalitātes hartai pievienotos vairāk dalībvalstu.
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ATZINUMS (21.3.2011)
Kultūras un izglītības komitejai
par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai
(2010/2307(INI))
Atzinumu sagatavoja (*): Jutta Steinruck
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants
IEROSINĀJUMI
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka visu iniciatīvu mērķim jābūt visu jauniešu vadīšanai, lai viņi pilnībā iesaistītos sabiedrībā un lai viņus pastāvīgi sagatavotu nākotnes Eiropas vajadzībām, proti, dot viņiem iespējas iesaistīties sociālajos pasākumos un palīdzēt sabiedrības veidošanā un dot visiem jauniešiem iespēju apmeklēt skolu, iegūt augstāko un neformālo izglītību, arodizglītību un apmācību un paaugstināt kvalifikāciju, uzsverot nepieciešamību ievērot prasības, ko izvirza moderna, konkurētspējīga, iekļaujoša un ilgtspējīga sabiedrība, lai tādējādi atvieglotu viņiem piekļuvi darba tirgum; uzsver, ka nedrīkst pieļaut, ka darba dzīvi neuzsāk jaunieši, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir bijušas izglītības problēmas, šādiem jauniešiem drīzāk ir jāsniedz mērķtiecīga palīdzība; norāda, ka izglītības pieejamība nedrīkst būt saistīta ar jaunieša vecāku sociālo izcelsmi vai finansiālo stāvokli; uzsver, cik svarīga ir horizontālā mobilitāte visos izglītības līmeņos, turklāt gan attiecībā uz vispārējo izglītību, gan arī arodizglītību;
2. atzīst vietējo un reģionālo iestāžu nozīmi apmācības un mobilitātes jomā; uzskata, ka to zināšanas un pieredze būtu jāuzskata par ES rīcības papildinājumu; uzsver, ka noteikto mērķu sasniegšanai ES ir jāizstrādā partnerības pieeja, jo īpaši attiecībās ar vietējām un reģionālajām iestādēm;
3. uzsver, ka jauniešu nodarbinātības situācija ir atkarīga no vispārējās ekonomikas politikas, mudina dalībvalstis pievērsties ieguldījumiem un darba vietu radīšanai; norāda, ka taupības pasākumi, piemēram, finansējuma samazināšana izglītības sistēmai un darba vietu radīšanai nepalīdzēs jauniešiem un tie var kaitēt sabiedrībai un ekonomikai ilgtermiņā;
4. uzsver nepieciešamību samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaitu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītajiem reģioniem;
5. uzsver, ka ekonomikas un finanšu krīzes izraisītais jauniešu bezdarbs, kura iemesli saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas viedokli turklāt nav saistīti ne ar ienākumu un ar darba algu nesaistīto darbaspēka izmaksu apmēru, ne ar līdzdalības tiesībām un sociālās drošības standartiem, ir kļuvis par nozīmīgu problēmu visā ES, kas līdz šim nav pietiekami risināta ES un dalībvalstīs; uzsver, ka bezdarbs jaunībā pakļauj personu ļoti lielam nabadzības riskam ilgtermiņā; uzsver nepieciešamību radīt kvalitatīvas darba vietas, lai novērstu jauniešu nonākšanu nabadzīgo darba ņēmēju kategorijā; uzsver, ka visos darba un prakses līgumos jau no to noslēgšanas brīža jābūt paredzētām sociālajām tiesībām; noraida ikvienu priekšlikumu atkāpties no šā principa; uzsver, ka uzteikuma termiņu nedrīkst saīsināt, kolektīvajos līgumos un tiesību normās paredzētie noteikumi ir jāpiemēro tāpat kā attiecībā uz pastāvīgajiem darbiniekiem un līdzdalības tiesībām un biedrošanās brīvībai jābūt neierobežotām sākot no pirmās darba dienas; aicina izveidot ES regulējumu, kurā tiktu noteiktas tiesības un aizsardzības noteikumi attiecībā uz netipiskiem darba veidiem un pagaidu darbu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; uzsver, ka jaunieši jāaizsargā no diskriminācijas darba vietā, jo īpaši viņu vecuma un profesionālās pieredzes dēļ, efektīvi īstenojot Direktīvu 2000/78/EK; aicina visas dalībvalstis izstrādāt valsts stratēģiju jauniešu bezdarba problēmas risināšanai;
6. uzsver, ka jauniešus galvenokārt interesē neatkarība, piekļuve veselības aprūpei un pienācīgs mājoklis par pieņemamu cenu, kā arī tas, lai viņi vienlaikus varētu mācīties, strādāt un pilnveidoties; tāpēc aicina dalībvalstis novērst ar vecumu saistīto diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi sociālās labklājības sistēmām;
7. atkārtoti norāda, cik svarīgi ir izvirzīt konkrētus, pārbaudāmus un ar pienācīgiem finanšu līdzekļiem saistītus mērķus, lai varētu īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” integrētās pamatnostādnes jauniešu bezdarba samazināšanai; tādēļ uzsver, ka dalībvalstīm savās valsts reformu programmās vajadzētu apņemties līdz 2014. gadam par 10 % palielināt to jauniešu nodarbinātību, kuri ir vecumā no 15 līdz 25 gadiem; kā arī laikā līdz 2020. gadam līdz 75 % palielināt to jauniešu nodarbinātības līmeni, kuri nemācās; tā kā apmēram 35 % visu darba vietu, kas kļūs pieejamas no šā brīža līdz 2020. gadam, būs nepieciešama augsta kvalifikācija un pielāgošanās un inovāciju spējas, atzīmē, ka ir intensīvi jācenšas palielināt to cilvēku skaits vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir augstākā izglītība vai līdzvērtīga kvalifikācija, panākot, ka viņu īpatsvars sasniedz vismaz 40 %; atzīst, ka dalībvalstis atbild par jauno integrēto pamatnostādņu īstenošanu, turpretim Komisijai jāatbalsta un jākontrolē pasākumi valsts līmenī atbilstoši atklātās koordinācijas metodei; uzskata, ka Komisijai būtu jāpārrauga iniciatīvā ierosinātās mērķgrupas un rādītāji, savukārt īstenošanas gaitā panāktais progress jānovērtē ar precīziem rādītājiem;
8. uzskata, ka mobilitāte jaunu prasmju iegūšanā ir spēcīgs līdzeklis, lai uzlabotu jauniešu prasmes un kompetences, sekmētu personības attīstību un aktīvu pilsoniskumu; uzskata, ka tāpēc būtu jāveicina visu jauniešu brīvprātīga mobilitāte vispārējās izglītības un arodizglītības, kā arī tālākizglītības un augstākās izglītības posmā, turklāt neatkarīgi no viņu finansiālajām iespējām, sociālās un etniskās izcelsmes, izglītības vai apmācību veida, kurā tie iesaistīti, kā arī no viņu invaliditātes, veselības problēmām vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas, un šī mobilitāte būtu jāveicina, visā procesā nodrošinot profesionālās orientācijas ieteikumu un konsultāciju saņemšanas iespēju; uzsver, ka mobilitāte nedrīkst sekmēt sociālo standartu pazemināšanos uzņēmējā valstī; uzsver, cik nozīmīga mobilitātes palielināšanā ir savstarpēja atzīšana attiecībā uz ES iegūtiem vispārējās izglītības, arodizglītības un augstskolas diplomiem, kā arī tālākizglītības kvalifikācijām; aicina pienācīgi īstenot Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā, Eiropas kvalifikāciju sistēmu mūžizglītībai un Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu; skaidri norāda, ka apstiprinātai savstarpējai atzīšanai jānotiek 12 mēnešu laikā no kvalifikācijas iegūšanas dienas; atgādina, ka Parlaments tiek regulāri informēts, sniedzot tam mobilitātes rādītājus;
9. uzsver, ka mobilitāte ir jāpadara pievilcīgāka un ka finanšu atbalstam jābūt plašam un pietiekamam, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuri ir visnelabvēlīgākajā situācijā; atkārtoti uzsver, ka šī nostāja ir jāatspoguļo nākamajos finanšu plānos; aicina palielināt Leonardo programmai paredzēto budžeta daļu, lai tādējādi uzlabotu apmācību mobilitāti;
10. aicina dalībvalstis veicināt izglītības un nodarbinātības mobilitāti ar šādiem paņēmieniem: a) palielinot informētību un padarot informāciju viegli pieejamu visiem ieinteresētajiem jauniešiem; b) izglītības sākumposmos uzsverot mobilitātes pievienoto vērtību; c) nodrošinot mobilitātes procesā iegūto mācību rezultātu apstiprināšanu dalībvalstīs; d) samazinot administratīvo slogu un veicinot attiecīgo iestāžu sadarbību visās dalībvalstīs;
11. aicina Komisiju sekmēt izglītības un nodarbinātības mobilitāti ar šādiem paņēmieniem: a) stiprinot ES izglītības un jaunatnes programmas, piemēram, Erasmus, Leonardo, „Jaunatne darbībā”; b) uzlabojot spēkā esošo Eiropas instrumentu un līdzekļu piemērošanu, piemēram, attiecībā uz Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un Europass; c) izstrādājot jaunus līdzekļus, ko tā jau ir pārbaudījusi, piemēram, iniciatīvas „Jaunatne kustībā” tīmekļa vietni, iniciatīvas „Jaunatne kustībā” karti, Eiropas prasmju pasi un izmēģinājuma projektu „Tava pirmā EURES darba vieta”;
12. uzsver, ka izglītības sistēmu un arodizglītības pielāgošana darba tirgus faktiskajām vajadzībām ir ļoti svarīga cīņā pret jauniešu bezdarbu; atzīmē, ka tāpēc nekavējoties ir jāuzlabo pāreja uz nodarbinātību no skolas, arodizglītības, apmācības un augstskolas posmiem un tai jānotiek tūlīt pēc izglītības vai apmācības pabeigšanas; uzskata, ka ir jāveicina labāka sadarbība starp izglītības iestādēm, jaunatnes organizācijām, dažādiem darba tirgus sektoriem un darba devējiem, piemēram, dažādu jomu speciālisti varētu sniegt lekcijas vai vadīt seminārus, lai skolēnus un studentus iepazīstinātu ar to nākamo darbu; tāpēc uzsver, cik ļoti svarīgi ir efektīvi īstenot Eiropas jauniešu nodarbinātības garantijas iniciatīvu un padarīt to par instrumentu aktīvai iekļaušanai darba tirgū; uzsver, ka dalībvalstis līdz šim nav uzņēmušās pārliecinošas saistības, lai ieviestu Eiropas jauniešu nodarbinātības garantiju, un aicina tās izdarīt to ātri; uzsver, ka jāizveido cieša saikne starp pamatiniciatīvām, kuru mērķis ir novērst bezdarbu, piemēram, „Jaunatne kustībā” un „Jaunas iemaņas jaunām darba vietām”; uzskata, ka sociālie partneri, uzņēmējdarbības pārstāvji, vietējās un reģionālās pašvaldības un jaunatnes organizācijas ir jāiesaista ilgtspējīgas stratēģijas izstrādē jauniešu bezdarba mazināšanai, kurā jānodrošina ES mēroga savstarpēja oficiāla atzīšana un sertifikācija attiecībā uz prasmēm, kas oficiāli un neoficiāli atzītas un iegūtas oficiālā, neoficiālā un neformālā apmācībā, tādējādi nodrošinot atbilstību Eiropas kvalifikāciju sistēmai (EQF);
13. uzskata, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai sniegtu iespējami daudz informāciju, izvēles iespējas un apmācību, palīdzot jauniešiem īstenot savas spējas, taču noteikti uzskata, ka to vislabāk paveiktu cilvēki, kas strādā vietējā līmenī katrā dalībvalstī;
14. uzskata, ka jāturpina pilnveidot kvalitatīvi profesijas izvēles un profesionālās orientācijas konsultāciju pakalpojumi; uzsver sociālo partneru iesaistīšanas nozīmīgumu to izstrādē, organizēšanā, sniegšanā un finansēšanā, lai nodrošinātu atbilstību darba tirgus prasībām un efektivitāti;
15. uzsver, cik svarīgi ir, lai uzņēmumi atbilstoši savai sociālajai atbildībai veiktu piemērotus pasākumus, atbalstot jauniešus attiecībā uz pamatotu profesijas izvēli, turklāt ņemot vērā gan valsts, gan Eiropas darba tirgus vajadzības, un norāda, ka šādas iniciatīvas varētu papildināt ar darba prakses piedāvājumiem;
16. uzskata, ka profesijas izvēle vēl arvien lielā mērā ir saistīta ar dzimumu un ka šis faktors palielina dzimumu nevienlīdzību; uzsver, ka tas ietekmē gan sieviešu bezdarbu, gan nabadzību; uzsver, ka šāda diskriminācija dzimuma dēļ ir jānovērš; uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par iespējamiem izglītības un arodmācības ceļiem un vēlāku profesijas izvēli, piemēram, ar līdztiesības konsultantu palīdzību, un ka ir jāveic pasākumi, lai meitenēm jau laikus veidotos interese par matemātiku, informātiku, dabaszinātnēm un tehniku un par jomām, kas tām ir stratēģiski svarīgas profesionālās attīstības ziņā, savukārt attiecībā uz zēniem veikt pasākumus, lai ieinteresētu viņus par profesijām, kas saistītas ar izglītību, aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī jāatbalsta viņi šajā procesā; ņemot vērā to, ka nākotnē arvien vairāk trūks kvalificētu darbinieku, uzsver, ka jāveic īpaši pasākumi, lai sekmētu meiteņu un sieviešu potenciālu ar īpašām, konkrētām atbalsta programmām, kas veicina meiteņu sagatavošanu zinātniskām un tehniskām profesijām;
17. uzsver, ka jauniešiem jāizvēlas no aizvien lielāka izglītības iespēju piedāvājuma; uzskata, ka pastāvīgi ir jāinformē par attīstības tendencēm darba tirgū, lai viņi tādējādi varētu galveno uzmanību pievērst to prasmju attīstīšanai, kas patiešām vajadzīgas, un cenšoties īstenot mērķi, ka neviens izglītību vai apmācību ieguvušais nepaliek bez darba un tiek atvieglota pāreja no izglītības posma uz darba dzīvi;
18. aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem efektīvāk iekļaut arodizglītību vidējā izglītībā, ņemot vērā būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz līdzdalības un organizētības līmeni šajā jomā; norāda, ka tam būtu svarīga nozīme stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanā, jo tiktu samazināts to skolēnu skaits, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības un mazināts bezdarbs; uzsver nepieciešamību veicināt labākās prakses apmaiņu saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi;
19. uzsver, cik nozīmīgi ir tādi elastīgi izglītības režīmi kā, piemēram, „atklātās universitātes” un tiešsaistes tālākizglītības iespēju plašāka izmantošana, tādējādi dodot visiem jauniešiem piekļuvi augstas kvalitātes augstākajai izglītībai un nodrošinot, ka šīs iespējas viņiem netiek atņemtas attāluma vai nepiemērota mācību laika dēļ; uzskata, ka, ņemot vērā jauniešu novēlēto pievienošanos darba tirgum un problēmas saistībā ar sociālās aizsardzības sistēmu noturību, ir ļoti svarīgi radīt piemērotus apstākļus darba un mācību apvienošanai;
20. uzskata, ka svarīgi elementi jauniešu bezdarba novēršanai un integrējošas izaugsmes atbalstam ir ES saskaņoti un aktīvi darba tirgus pasākumi, piemēram, publiski finansētas nodarbinātības programmas jauniešiem, jaunu, ilgtspējīgu un labu darbvietu (ar pienācīgu samaksu) un jaunu uzņēmumu izveide, kā arī uzņēmējdarbības kultūras veicināšana skolās, jaunu iniciatīvu stimuli, administratīvā vienkāršošana, lai atvieglotu formalitāšu kārtošanu, vietējo pakalpojumu tīkli pārvaldības atvieglošanai, augstskolu un pētniecības iestāžu iesaistīšana, lai veicinātu novatoriskus produktus un procesus, brīvprātīgā darba atzīšana par profesionālo pieredzi un uzņēmējdarbības veicināšana; uzsver, ka efektīvākā, pieejamākā, pārredzamākā un saskaņotākā veidā būtu jāizmanto jauniešiem pieejamais ES finansējums no tādiem instrumentiem kā Eiropas Sociālais fonds, mobilitātes programmas (Erasmus, Socrates, Leonardo) un Jaunatnes programma, jo finansējuma dažādība sarežģī jauniešu organizāciju piekļuvi tieši tam finansējuma veidam, kas atbilst to vajadzībām; uzsver, cik nepieciešams ir tāds finansējums jauniešiem, kas ir viegli pieejams, ko vajadzības gadījumā var vadīt brīvprātīgie un nelielas organizācijas un kas ļauj finansēt visaptverošus pasākumus, kuri iekļauj vairākas dimensijas, piemēram, nodarbinātību, mobilitāti, sociālo iekļaušanu un kultūras norises;
21. atzinīgi vērtē EIB pieaugošo nozīmi attiecībā uz studentu finansēšanas programmu izveidi un palīdzību jauniešiem dibināt savus uzņēmumus; uzskata, ka EIB lomai vajadzētu būt vēl lielākai, mērķtiecīgi ieguldot nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un jo īpaši tādos uzņēmumos, kas sevišķi cenšas pieņemt darbā un apmācīt jauniešus;
22. uzsver, ka jāatbalsta tādi jaunieši, kuriem sākotnēji ir sliktākas izredzes dzīvē (īpašu uzmanību pievēršot „NEET” grupai, proti, jauniešiem, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu), un pat jānodrošina viņiem darbaudzināšana, turklāt ievērojot viņu individuālās vajadzības un pievēršot galveno uzmanību tam, lai uzlabotu viņu iekļaušanos darba tirgū un dotu pieeju kvalitatīvām darba vietām; uzskata, ka brīvas valsts finansētas mācekļu vietas un standartizēta sistēma palīdzībai apmācībā var būt iedarbīgs instruments īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu integrācijai; tomēr uzsver, ka iekļaušanās pirmajā darba tirgū ir svarīga un ka jebkādu iekļaušanās pasākumu mērķim jābūt parastā darba tirgus pieejamībai jau sākot no agrīna posma, un ka tie jāpapildina ar atbalsta pasākumiem, kas pielāgoti individuālām vajadzībām; uzsver nabadzīgo jauniešu īpašās grūtības gūt pieredzi ārzemēs finansiālu un valodas ierobežojumu dēļ un dažos gadījumos teritoriālas diskriminācijas dēļ; pauž pārliecību, ka ar finanšu atbalstu ir jārisina jo īpaši visnelabvēlīgākajā situācijā esošo jauniešu vajadzības;
23. uzsver, ka ir svarīgi radīt darba iespējas jauniešiem invalīdiem, izveidojot attiecīgi pielāgotas mācību programmas un noteiktāk sekmējot vairāk darba stipendiju piešķiršanu šīs svarīgās gados jaunās iedzīvotāju daļas pieņemšanai darbā ar mērķi panākt labāku viņu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrībā; aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt informācijas kampaņas par izglītības un profesionālās apmācības iespējām jauniešiem ar invaliditāti, piemēram, spēju apmaiņas projektu, ko izstrādājis Eiropas Invalīdu forums un Erasmus studentu tīkls;
24. uzsver, ka Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda Eurofound darba programmā 2009.-2012. gadam ir paredzēts īpašs projekts par jauniešu ar invaliditāti vai veselības problēmām aktīvu iesaistīšanu, un norāda uz apmācību centru svarīgo nozīmi, piedāvājot sociālo un profesionālo prasmju veidošanu jauniešiem ar invaliditāti un jauniešiem, kas uzauguši aprūpes iestādēs; pieprasa vajadzības gadījumā atbalstīt šo apmācību centru pilnveidošanu un izmantošanu;
25. uzsver nepieciešamību veikt pasākumus, lai valstu un Eiropas līmenī pilnībā noskaidrotu situāciju attiecībā uz jauniešiem, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai noteiktu jauniešu sociālās atstumtības iemeslus un ieteiktu veidus viņu reintegrācijai, kā arī rīkoties šīs problēmas novēršanai, nākamo desmit gadu laikā sasniedzot attiecīgos mērķus Eiropas darba ņēmēju nodarbinātības un konkurētspējas jomā un to jauniešu skaita samazināšanā, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības;
26. uzsver, ka prakse ir piemērots līdzeklis profesijas izvēlē ikvienā darba meklēšanas posmā, atgādina par nepieciešamību noteikt minimālos prakses standartus, piemēram, attiecībā uz pienācīgiem ienākumiem un sociālajām tiesībām, tostarp sociālo aizsardzību un sociālā nodrošinājuma sistēmu, lai uzlabotu prakses kvalitāti un nodrošinātu tās izglītojošo vērtību; atgādina, ka prakse nedrīkst aizvietot faktiskās darba vietas un ir stingri ierobežota laikā; uzsver, ka steidzami nepieciešama juridiski saistoša Eiropas kvalitātes sistēma attiecībā uz praksi visu veidu izglītībā un apmācībā, lai novērstu praktikantu izmantošanu, un ka Komisijai būtu jāiesniedz rīcības plāns ar grafiku, kā arī īss izklāsts, kā šī kvalitātes sistēma tiktu īstenota;
27. aicina arī pēc 2013. gada pagarināt tās izglītības programmas, kas paredzētas mobilitātes veicināšanai, un lūdz Komisiju palielināt šādām programmām paredzēto finansējumu, sagatavojot turpmākās pamatprogrammas;
28. uzsver, ka jauniešiem darba dzīves laikā jābūt pieejamai arodizglītībai un apmācībai, lai viņi varētu strādāt un turpināt apmācību, un ka pastāvīga apmācība, mūžizglītības pieeja apmācībā un profesionālajā attīstībā ir jāatbalsta jau no pašiem darba dzīves pirmsākumiem un dalībvalstis jāaicina izveidot neatkarīgas sistēmas konsultāciju sniegšanai par turpmāko apmācību, lai nodrošinātu, ka šāda turpmāka apmācība kļūst par normu;
29. mudina izveidot vienotu sarakstu ar akreditētajām augstskolām un specialitātēm, kas garantētu kvalifikāciju atzīšanu visā ES;
30. uzsver, ka augstas kvalitātes sākotnējā izglītība visos arodos un profesijās paplašina jauniešu darba iespējas un garantē kvalificētu darbinieku pieplūdi uzņēmumiem; aicina dalībvalstis izveidot atbilstīgas uzraudzības iestādes, lai nodrošinātu, ka šāda izglītība un apmācība tiek sniegta;
31. atzinīgi vērtē iniciatīvu „Tava pirmā EURES darba vieta” profesionālās mobilitātes veicināšanai, kas būtu cieši saistāma ar Eiropas brīvo darba vietu uzraudzības sistēmu, lai darba ņēmēji un darba devēji iegūtu visaptverošu pārskatu par ES darba tirgu un brīvās darba vietas iespējami ātri varētu aizpildīt ar piemērotiem darbiniekiem; tomēr norāda, ka tas nedrīkst izraisīt intelektuālā darbaspēka aizplūdi no dažām ES daļām;
32. uzsver, cik svarīgi ir veicināt uzņēmējdarbību un palīdzēt jauniešiem dibināt savu uzņēmumu, kā arī veicināt un paplašināt Erasmus programmu jaunajiem uzņēmējiem; tāpēc iesaka izglītības iestādēs īstenot ES informācijas kampaņu par uzņēmējdarbību, sākuma kapitālu, nodokļiem uzņēmējdarbības uzsācējiem un pastāvīgu atbalstu apmācībai;
33. uzsver neoficiālās un neformālās mācīšanās un izglītības, kā arī brīvprātīgā darba nozīmi jauniešu attīstībā; uzsver, ka iegūtās prasmes ne tikai sniedz iespējas viņiem iekļauties darba dzīvē, bet arī dod iespēju aktīvi iesaistīties sabiedrībā un uzņemties atbildību par savu dzīvi, vienlaikus veicinot viņu uzņēmējdarbības prasmes;
34. uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus ne tikai darba tirgū un ekonomikā, bet arī Eiropas nākotnes veidošanā un vadīšanā; aicina Komisiju sagatavot Zaļo grāmatu par jauniešu līdzdalību;
35. aicina Komisiju saglabāt atsevišķu programmu „Jaunatne darbībā” nākamajā daudzgadu finanšu shēmā;
36. aicina Komisiju palielināt un paplašināt dalību mobilitātes programmās un uzlabot to redzamību, jo īpaši attiecībā uz tām programmām, kuru mērķis ir jaunieši, piemēram, izmantojot vienu nosaukumu, lai apzīmētu visas mobilitātes programmas, vienlaikus saglabājot katras specifiku.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
16.3.2011 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
41 4 0 |
||||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Regina Bastos, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Pervenche Berès, Philippe Boulland, David Casa, Alejandro Cercas, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Thomas Händel, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Csaba Őry, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Georges Bach, Raffaele Baldassarre, Sven Giegold, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner |
|||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Diana Wallis |
|||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
12.4.2011 |
|
|
|
||
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
27 0 2 |
||||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Magdi Cristiano Allam, Maria Badia i Cutchet, Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Emma McClarkin, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Joanna Senyszyn, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver |
|||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ivo Belet, Nadja Hirsch, Seán Kelly, Iosif Matula |
|||||