ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

29.4.2011 - (COM(2010)0526 – C7‑0300/2010 – 2010/0280(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Corien Wortmann-Kool


EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

(COM(2010)0526 – C7‑0300/2010 – 2010/0280(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0526),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 121. panta 6. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0300/2010),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 16. februāra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0178/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA NOSTĀJA

PIRMAJĀ LASĪJUMĀ[2]*

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)      Dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai Savienībā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) jāatbilst stabilu cenu, stabilas valsts finanšu un monetārās sistēmas un stabilas maksājumu bilances pamatprincipiem.

(2)      Stabilitātes un izaugsmes paktā sākotnēji ietilpa 1997. gada 7. jūlija Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, 1997. gada 7. jūlija Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu. Regula (EK) Nr. 1466/97 un Regula (EK) Nr. 1467/97 tika grozītas 2005. gadā attiecīgi ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 un Regulu (EK) Nr. 1056/2005. Papildus pieņemts Komisijas 2005. gada 20. marta ziņojums „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”.

(3)      Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis sakārtot valsts finanses kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības jomā.

(4)      Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā noteikts, ka dalībvalstīm būtu jāsasniedz un jāuztur vidēja termiņa budžeta mērķis un šajā sakarā būtu jāiesniedz stabilitātes un konverģences programmas.

(4a)    Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa iegūs no stingrākiem uzraudzības veidiem, lai nodrošinātu dalībvalstu atbilstību Savienības budžeta koordinēšanas sistēmai un tās principu ievērošanu.

(5)      Stabilitātes un konverģences programmu saturs, tāpat kā to pārbaudes procedūra, ir jāattīsta gan valstu, gan Savienības līmenī atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanas laikā gūtajai pieredzei.

(5a)    Stabilitātes un konverģences programmu budžeta mērķos būtu skaidri ņemami vērā pasākumi, kuri pieņemti saskaņā ar ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, dalībvalstu un Savienības nodarbinātības politikas pamatnostādnēm un valsts reformu programmām kopumā.

(5b)    Uzlabotas uzraudzības procedūrā Komisijai būtu jāuzņemas stingrāka un patstāvīgāka loma attiecībā uz katrai dalībvalstij īpašu novērtējumu, uzraudzību, uzdevumiem, ieteikumiem un brīdinājumiem. Veicot pasākumus, kuru rezultātā ir iespējamas sankcijas, jo īpaši būtu jāierobežo Padomes loma, un, kad vien iespējams, Padomē būtu jāizmanto apgrieztais kvalificētā vairākuma balsojums saskaņā ar LESD.

(5c)     Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūtā pieredze un pieļautās kļūdas liecina par nepieciešamību Savienībā uzlabot ekonomikas pārvaldību, kurai būtu jābalstās uz lielāku valstu atbildību par kopīgi pieņemtiem noteikumiem un politikas nostādnēm un stingrāku Savienības līmeņa uzraudzības sistēmu pār valstu ekonomikas politiku.

(5d)    Uzlabotai ekonomikas pārvaldības sistēmai būtu jāpamatojas uz vairākām saistītām un savstarpēji saskaņotām politikas nostādnēm ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai, jo īpaši uz Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, īpašu uzmanību pievēršot iekšējā tirgus attīstībai un stiprināšanai, uz starptautiskās tirdzniecības un konkurētspējas veicināšanu, efektīvu regulējumu, ar kuru novērst un labot pārmērības attiecībā uz budžeta stāvokli (Stabilitātes un izaugsmes pakts), stabilu sistēmu, lai novērstu un labotu makroekonomisko nelīdzsvarotību, minimālajām prasībām attiecībā uz valsts budžetārajām sistēmām, stingrāku finanšu tirgus regulēšanu un uzraudzību (tajā skaitā makrouzraudzību, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija) un uzticamu krīžu risināšanas pastāvīgo mehānismu.

(5e)     Stabilitātes un izaugsmes paktam un ekonomikas pārvaldības sistēmai kopumā būtu jāpapildina Savienības stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai un vajadzētu būt saderīgiem ar to. Tomēr šīm savstarpējām saiknēm nebūtu jāsekmē atkāpes no Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(5f)     Vienlaikus ar ekonomikas pārvaldību būtu jāstiprina Savienības ekonomikas pārvaldības demokrātiskā leģitimitāte, kas būtu panākams ar ciešāku un savlaicīgāku Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu iesaisti visās ekonomikas politikas koordinācijas procedūrās.

(5g)    Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadam (Eiropas pusgadam) vajadzētu būt īpaši svarīgai lomai, īstenojot LESD 121. panta 1. punktā minēto prasību, ka dalībvalstis ekonomikas politiku uzskata par vispārsvarīgu jautājumu un to attiecīgi koordinē. Pārredzamība, pārskatatbildība un neatkarīga uzraudzība ir pastiprinātas ekonomikas pārvaldības neatņemama daļa. Padomei un Komisijai attiecīgos ekonomikas politikas koordinācijas procedūru posmos būtu jādara zināma atklātībai sava nostāja un lēmumi un jāpaskaidro arī to iemesli.

(5h)    Būtu jāstiprina Līgumā balstīti instrumenti ekonomikas politikas koordinācijai un uzraudzībai, izveidojot vienotu sistēmu, lai iesniegtu, uzraudzītu un īstenotu valsts reformu programmas, kas uzlabo konkurētspēju un veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību kā neatņemamu Eiropas izaugsmes stratēģijas daļu.

(5i)     Lai palielinātu valstu atbildību par Stabilitātes un izaugsmes paktu, valstu budžetārās sistēmas būtu pilnībā jāsaskaņo ar daudzpusējās uzraudzības mērķiem Savienībā un jo īpaši ar Eiropas pusgadu, saistībā ar kuriem būtu savlaicīgi jāinformē un pienācīgi jāiesaista dalībvalstu parlamenti un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši sociālie partneri.

(5j)     Saistībā ar Eiropas pusgadu par Savienības iestādēs apspriežamajiem svarīgākajiem politiskajiem pasākumiem būtu jākonsultējas ar attiecīgām ieinteresētajām personām, jo īpaši sociālajiem partneriem un Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

(5k)    Līgumiem pievienotā 12. protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 3. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai valstu procedūras budžeta jomā ļautu tām izpildīt Līgumos noteiktās saistības šajā jomā. Tāpēc tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, Savienības fiskālās sistēmas mērķi būtu jāiekļauj valstu tiesību aktos un arī jānodrošina, ka ir ieviestas atbilstīgas budžeta procedūras šo mērķu izpildei.

(6)      Vidēja termiņa budžeta mērķa ievērošana attiecībā uz budžeta stāvokli ļautu dalībvalstīm izveidot drošības rezervi attiecībā uz atskaites rādītāju — 3 % no IKP —, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju vai strauju virzību uz stabilitāti vienlaikus nodrošinot rīcības brīvību ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā, īpaši ņemot vērā vajadzību pēc publiskiem ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu izaugsmes un nodarbinātības jomā.

(6a)    Dalībvalstīm atbilstoši valsts budžeta likumam būtu jānosaka mērķi attiecībā uz deficītu un pārpalikumu turpmākajiem trim gadiem, cenšoties panākt valsts finanšu vidēja termiņa līdzsvaru.

(7)      Pienākums sasniegt un uzturēt vidēja termiņa budžeta mērķus jāiedzīvina praksē, izmantojot principus, ar kuriem veic korekcijas vidēja termiņa mērķu sasniegšanai.

(7a)    Valsts finanšu ilgtspējas, tostarp parāda līmeņa, parāda atmaksas profila (arī maksājumu termiņu), ar sabiedrības novecošanu saistīto izmaksu un parāda dinamikas novērtējums būtu vairāk jāņem vērā saistībā ar nepieciešamo pielāgošanās gaitu tiem dalībvalstīm izvirzītajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem, kuri jāiekļauj stabilitātes un konverģences programmās.

(8)      Pienākums sasniegt un uzturēt vidēja termiņa budžeta mērķus būtu vienlīdz attiecināms uz iesaistītajām dalībvalstīm un dalībvalstīm ar izņēmuma statusu.

(9)      Pietiekams progress saistībā ar vidēja termiņa budžeta mērķi būtu jāizvērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, kura pamatā būtu strukturālā bilance, tostarp izdevumu analīze, neierēķinot diskrecionāro ieņēmumu pasākumus. Šajā sakarā un līdz brīdim, kamēr vidēja termiņa budžeta mērķis nav sasniegts, valdības izdevumu pieaugumam parasti nebūtu jāpārsniedz IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmenis, vienlaikus līdzsvarojot šīs normas pārsniegšanu ar valsts ieņēmumu diskrecionāru palielināšanu tādā pašā līmenī un kompensējot diskrecionāru ieņēmumu samazināšanos ar izdevumu samazināšanu. IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmenis būtu jāaprēķina saskaņā ar kopīgi pieņemtu metodoloģiju, ko apstiprinājušas dalībvalstis.

(10)    Ekonomikas atveseļošanās nolūkā būtu pieļaujama īslaicīga novirzīšanās no korekciju veikšanas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja to izraisa kādi ārkārtēji apstākļi, ko attiecīgā dalībvalsts nevar kontrolēt un kuriem turklāt ir liela ietekme uz centrālās valdības strukturālo bilanci (vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā), vai ja euro zonā vai visā ES kopumā iestājas vispārēja nopietna ekonomikas lejupslīde, taču tikai ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte vidējā termiņā.

(11)    Gadījumā, ja vērojamas ievērojamas novirzes no korekciju veikšanas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai, Komisijai attiecīgajai dalībvalstij būtu jāizsaka brīdinājums un viena mēneša laikā būtu jāsniedz Padomes ieteikums, kurā nosaka termiņu (ne vairāk kā pieci mēneši) nepieciešamo korektīvo darbību veikšanai. Ja attiecīgā dalībvalsts Padomes noteiktajā termiņā neveic vajadzīgos pasākumus, Komisijai būtu jāiesaka Padomei konstatēt, ka nav veikta nekāda efektīva rīcība. Padomes lēmumu būtu jāuzskata par pieņemtu, ja tā desmit dienu laikā pēc pieņemšanas Komisijā to nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienlaikus Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāiesniedz ziņojums Eiropadomei. Komisija var veikt uzraudzības misiju, kurā attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm un VKM2 dalībvalstīm piedalās arī ECB. Komisijai viena mēneša laikā būtu jāziņo Padomei par misijas rezultātiem un savi secinājumi būtu jādara zināmi atklātībai.

(11a)  Padomei un Komisijai attiecīgos ekonomikas politikas koordinācijas procedūru posmos būtu jādara zināma atklātībai sava nostāja un lēmumi, lai nodrošinātu efektīvu vienādranga spiedienu. Komisijai Eiropas Parlaments un tā kompetentā komiteja būtu jāiepazīstina ar dalībvalstīm ieteiktajām preventīvajām un korektīvajām darbībām un jāizskaidro tās. Eiropas Parlaments var uzaicināt attiecīgo dalībvalsti izskaidrot kompetentajai komitejai dalībvalsts lēmumus un politikas nostādnes.

(12)    Lai nodrošinātu iesaistīto dalībvalstu atbilstību Savienības fiskālās uzraudzības sistēmai, pamatojoties uz LESD 136. pantu jānosaka īpašs izpildes mehānisms gadījumiem, kuros dominē noturīgas un ievērojamas novirzes no korekciju veikšanas procesa vidēja termiņa mērķa sasniegšanai un vērojams korektīvo darbību trūkums vai nevēlēšanās sadarboties.

(12a)  Šai regulai būtu jāstājas spēkā iespējami drīz pēc tās pieņemšanas. Iesniedzot priekšlikumus par šīs regulas īstenošanas pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā pašreizējā ekonomiskā un budžeta situācija attiecīgajās dalībvalstīs, uz kurām attiecas ES un SVF korekciju programma.

(13)    Regulā (EK) Nr. 1466/97 ietvertajās atsaucēs jāņem vērā LESD pantu jaunā numerācija.

(14)    Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1466/97,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1466/97 groza šādi:

-1.       Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„1. pants

Šī regula paredz noteikumus par stabilitātes programmu un konverģences programmu saturu, iesniegšanu, pārbaudi un uzraudzību kā daļu no Padomes un Komisijas īstenotas daudzpusējas uzraudzības, lai savlaicīgi novērstu pārmērīgu valsts budžeta deficītu un valsts parādu un veicinātu ekonomikas politikas virzienu uzraudzību un koordināciju, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību.

Šajā regulā paredzēts vispārējs noteikums, ka dalībvalstu budžets ekonomikas ciklā ir sabalansēts, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju.”

1.        Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„2. pants

Šajā regulā:

a)„iesaistītās dalībvalstis” ir visas dalībvalstis, kuru valūta ir euro;

b) „dalībvalstis ar izņēmuma statusu” ir dalībvalstis, kuru valūta nav euro.”

1.a      Iekļauj šādu iedaļu:

„1.-A IEDAĻA

EIROPAS EKONOMIKAS POLITIKAS KOORDINĒŠANAS PUSGADS

2.-a pants

1. Lai ciešāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politikas virzienus un būtu stabila dalībvalstu ekonomiskās darbības konverģence, Padome īsteno LESD 121. panta 3. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību kā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada (Eiropas pusgada) neatņemamu sastāvdaļu saskaņā ar LESD noteiktajiem mērķiem un prasībām.

2. Eiropas pusgads cita starpā ietver:

a) stabilitātes un izaugsmes programmu daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar šo regulu;

b) šīs regulas 2-ac pantā minēto valsts reformu programmu daudzpusējo uzraudzību;

c) dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu (ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu) noteikšanu un īstenošanu saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un nodarbinātības pamatnostādņu noteikšanu un īstenošanu, kas dalībvalstīm jāņem vērā saskaņā ar 148. panta 2. punktu (Nodarbinātības pamatnostādnes);

d) makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2011;

e) pārmērīga budžeta deficīta procedūras īstenošanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/1997.

3. Ikvienā Komisijas priekšlikumā, kas kā daļa no Eiropas pusgada adresēts Savienībai kopumā, iekļauj ierosināto politikas pasākumu ietekmes novērtējumu saskaņā ar LESD 9. pantu.

4. Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus pienācīgi iesaista Eiropas pusgada norisēs, lai palielinātu pārredzamību, līdzdalību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Lai nodrošinātu pienācīgu Eiropas Parlamenta iesaisti, līdz 2011. gada 31. decembrim noslēdz Eiropas Parlamenta, Eiropadomes, Padomes un Komisijas iestāžu nolīgumu. Šo iestāžu nolīgumu pārskata reizi trijos gados un vajadzības gadījumā izdara tajā grozījumus.

2.-aa pants

Atbilstošos gadījumos Eiropas pusgada norišu ietvaros notiek apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, kas izveidota saskaņā ar LESD 134. pantu, Nodarbinātības komiteju, kas izveidota saskaņā ar LESD 150. pantu, un Sociālās aizsardzības komiteju, kas izveidota saskaņā ar LESD 160. pantu.

Saistībā ar Eiropas pusgada norisēm par Savienības iestādēs apspriežamajiem svarīgākajiem politiskajiem pasākumiem konsultējas arī ar attiecīgām ieinteresētajām personām, jo īpaši sociālajiem partneriem.”

1.b      Iekļauj šādu iedaļu:

„1.-Aa IEDAĻA

DIALOGS PAR EKONOMIKAS JAUTĀJUMIEM

2.-ab pants

Lai veicinātu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, no vienas puses, un dalībvalstu parlamentiem, dalībvalstu valdībām un citām attiecīgām dalībvalstu struktūrām, no otras puses, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un atbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var organizēt uzklausīšanas un rīkot publiskas diskusijas par makroekonomiku un budžeta uzraudzību, ko veic Padome un Komisija.”

1.c      Iekļauj šādu iedaļu:

„-1.Ab IEDAĻA

VALSTS REFORMU PROGRAMMAS

2.-ac pants

1. Dalībvalstis izstrādā valsts reformu programmas, lai īstenotu ekonomikas politiku tā, ka tiek sekmēta Savienības mērķu sasniegšana, turklāt tas notiek saskaņā ar LESD attiecīgajiem noteikumiem un atbilstīgi pienākumam uzskatīt dalībvalstu ekonomikas politiku par vispārsvarīgu jautājumu saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu.

2. Dalībvalstu valsts reformu programmas atbalsta Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, un tajās iekļauj konkrētus politikas mērķus un ar tiem saistītas reformas, publiskus un privātus ieguldījumus, kā arī citus nozīmīgus politikas pasākumus, turklāt šīs programmas izstrādā saskaņā ar:

a) ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm;

b) Eiropadomes ikgadējām politikas pamatnostādnēm un papildu saistībām;

c) jebkādiem Padomes atzinumiem vai ieteikumiem vai Komisijas brīdinājumiem attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar LESD atbilstošiem noteikumiem.

3. Ikviena dalībvalsts ik gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Padomei un Komisijai valsts reformu programmu, lai būtu iespējams veikt daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu.

4. Pēc dalībvalstu parlamentu pienācīgas iesaistes un apspriešanās ar ieinteresētajām personām dalībvalstīs, tostarp sociālajiem partneriem, visas dalībvalstis savas reformu programmas dara zināmas atklātībai.

5. Padome, pamatojoties uz Komisijas novērtējumiem un veicot LESD 121. pantā minēto daudzpusējo uzraudzību, pārrauga dalībvalstu valsts reformu programmu īstenošanu saskaņā ar politikas pamatnostādnēm, saistībām, ieteikumiem un brīdinājumiem, kas minēti 2. punktā.

6. Komisijas novērtējumos ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis, jo īpaši euro zonas dalībvalstis, ir sniegušas cita citai un Komisijai par iespējamiem ar ekonomikas politiku saistītiem lēmumiem, kuriem sagaidāma plašāka ietekme un kuri var apdraudēt iekšējā tirgus un Ekonomikas un monetārās savienības sekmīgu darbību.

7. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome novērtē, vai plānotie politikas pasākumi un valsts reformu programmas pamatā liktās ekonomiskās prognozes ir ticamas.

8. Padome pēc Komisijas priekšlikuma sniedz atzinumu par visām valsts reformu programmām. Ja Padome uzskata, ka programmas mērķi un saturs būtu jāuzlabo, Padome savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti divu mēnešu laikā iesniegt labojumu valsts reformā paredzētajam politikas pasākumam. Padome un Komisija izvērtē uzlabotās programmas saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru.

9. Gadījumā, ja ir ievērojama neatbilstība politikas mērķiem, kas noteikti 8. punktā minētajā atzinumā, Komisija dalībvalstij nosūta brīdinājumu. Brīdinājumu dara zināmu atklātībai. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var attiecīgajai dalībvalstij nosūtīt ieteikumu veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus.

10. Padomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs saskaņā ar LESD 121. panta 5. punktu ik gadu ziņo Eiropadomei un Eiropas Parlamentam par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem. Ja Padomei ir nopietnas bažas par konkrētas dalībvalsts paveikto, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropadomei.

11. Gadījumā, kas minēts 9. un 10. punktā, Eiropas Parlaments var uzaicināt attiecīgo dalībvalsti izskaidrot kompetentajai komitejai dalībvalsts politikas nostādnes.”

1.d      Regulas 2.a. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„Ikvienai dalībvalstij ir atšķirīgs vidēja termiņa mērķis attiecībā uz tās budžeta stāvokli. Šie katrai dalībvalstij pieskaņotie vidēja termiņa budžeta mērķi var novirzīties no prasības attiecībā uz stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, vienlaikus nodrošinot drošības rezervi attiecībā uz prasību, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP. Ikviens vidēja termiņa budžeta mērķis nodrošina valsts finanšu stabilitāti vai strauju virzību uz šādu stabilitāti, vienlaikus nodrošinot rīcības brīvību ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā, it īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem.

Ņemot vērā minētos faktorus, dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas euro, un VKM2 dalībvalstīm katrai valstij pieskaņotos vidēja termiņa budžeta mērķus nosaka noteiktajā diapazonā starp –1 % no IKP un līdzsvaru vai pārpalikumu cikliski koriģētā izteiksmē, izņemot vienreizējus un pagaidu pasākumus.

Vidēja termiņa budžeta mērķi pārskata reizi trijos gados vai attiecīgā gadījumā vēl biežāk, ja tiek īstenota būtiska strukturāla reforma.

Vidēja termiņa budžeta mērķis ir valsts vidēja termiņa budžetārās sistēmas neatņemama daļa saskaņā ar šo regulu un Padomes Direktīvu 2011/../ES par prasībām attiecībā uz dalībvalstu budžetārajām sistēmām.”

1.e      Iekļauj šādu iedaļu:

„1.Aa IEDAĻA

VALSTU ATBILDĪBA

2.aa pants

1. Ikviena iesaistītā dalībvalsts valsts tiesību aktos iekļauj Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķus un saistības budžeta politikas jomā, kas izriet no LESD.

Iesaistītās dalībvalstis izveido vidēja termiņa budžetāro sistēmu ar vismaz četru gadu fiskālās plānošanas termiņu, lai tās varētu izstrādāt saprātīgus vidēja termiņa mērķus.

2. Iesaistītajās dalībvalstīs neatkarīgas iestādes vai struktūras, kas darbojas budžeta politikas jomā, nodrošina informētas valsts mēroga diskusijas par pašreizējo strukturālo budžeta stāvokli un par vidēja termiņa mērķi, kā noteikts šajā regulā.

3. Iesaistītās dalībvalstis nosaka skaitliskos rādītājos izteiktus valsts fiskālos noteikumus, kas efektīvi veicina atbilstību to attiecīgajām saistībām, kas budžeta politikas jomā izriet no LESD. Šādi skaitļos izteikti fiskālie noteikumi ir pilnībā saskaņoti ar vidēja termiņa mērķi un papildina to.

4. Iesaistītās dalībvalstis izstrādā valstu budžetārās sistēmas, kas nodrošina atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķiem. Valsts budžetārās sistēmas izstrāde var tikt veikta ar valsts tiesību aktiem vai ar politisku vienošanos valsts līmenī. Izstrādājot valstu budžetārās sistēmas, katra iesaistītā dalībvalsts attiecīgā gadījumā pārsniedz minimālās prasības, kādas noteiktas Padomes Direktīvā 2011/../ES par prasībām attiecībā uz dalībvalstu budžeta sistēmām.

Ikviena iesaistītā dalībvalsts stabilitātes programmai cenšas saņemt parlamenta apstiprinājumu. Ja šāds parlamenta apstiprinājums nav saņemts, to norāda stabilitātes programmā.

5. Dalībvalstis ņem vērā Padomes un Komisijas norādījumus un ieteikumus, jo īpaši budžeta sagatavošanas gaitā, un pienācīgi iesaista valstu parlamentus ekonomikas politikas koordinācijas procedūrās. Iesniedzot budžeta projektu valsts parlamentam, dalībvalstis iesniedz arī Padomes vai Komisijas atzinumu par stabilitātes programmu un — ja ir vērojamas ievērojamas novirzes no korekciju veikšanas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, kā minēts šīs regulas 5. panta 1. punkta trešajā daļā, — arī Komisijas ieteikumu, kam pievienots paskaidrojums par to, kā šie atzinumi un ieteikumi ir ņemti vērā.

6. Dalībvalstis nodrošina gan valstu statistikas iestāžu profesionālo neatkarību, kas ir atbilstoša Eiropas statistikas prakses kodeksam, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009, gan valstu revīzijas palātu neatkarību. Tam nepieciešams vismaz:

a) pārredzamas darbā pieņemšanas un atlaišanas procedūras, kam jābūt neatkarīgām no politisko vēlēšanu rezultātiem;

b) budžeta piešķīrumi, kas jāveic katru gadu;

c) ziņas par statistikas informācijas publicēšanas datumiem, kuri ir izraudzīti vismaz vienu gadu iepriekš.

1.f       Iekļauj šādu iedaļu:

„1.Ab IEDAĻA

EUROGRUPAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA UZKLAUSĪŠANA

2.ab pants

Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var uzklausīt Eurogrupas priekšsēdētāju pēc viņa vai pēc Parlamenta ierosmes, jo īpaši attiecībā uz Eurogrupas darba programmu, euro zonas ekonomikas stāvokli, makroekonomiskās nelīdzsvarotības attīstību euro zonā, konkurētspēju iesaistītajās dalībvalstīs un to ekonomikas konverģences faktisko līmeni, iesaistīto dalībvalstu budžetu stāvokļa ilgtspēju, to stabilitātes programmu un valsts reformu plānu mērķu sasniegšanu un makroekonomiskās nelīdzsvarotības attīstību Savienībā.”

2.          Regulas 3. pantu groza šādi:

a)        Šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Katra iesaistītā dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai informāciju stabilitātes programmas formā, kas ir vajadzīga regulārai daudzpusējai uzraudzībai saskaņā ar LESD 121. pantu, kas ir būtisks pamats valsts finanšu ilgtspējai, kas veicina cenu stabilitāti, spēcīgu un ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu.

b)        Šā panta 2. punktu groza šādi:

i)       šā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„a) vidēja termiņa budžeta mērķis un korekcijas šā mērķa sasniegšanai valsts kopbudžeta bilancē procentos no IKP, paredzamā valsts kopējā parāda attiecības virzība, plānotais valsts izdevumu pieauguma temps, tostarp atbilstošo sadalījumu attiecībā uz bruto ieguldījumiem pamatkapitālā, jo īpaši ņemot vērā nosacījumus un kritērijus, kuriem atbilstīgi nosaka izdevumu pieaugumu saskaņā ar 5. panta 1. punktu, plānotais valsts ieņēmumu pieauguma temps nemainīgas politikas un kvantitatīvu plānoto diskrecionāro ieņēmumu pasākumu apstākļos;”

ia)       iekļauj šādu apakšpunktu:

„aa) paredzamā valsts kopējā parāda attiecības virzība, kā arī informācija par netiešām vai iespējamām saistībām, piemēram, paredzamās izmaksas budžetam saistībā ar iedzīvotāju novecošanu un valsts garantijām, šīs informācijas precīzu raksturu nosakot saskaņotā sistēmā, kas jāizstrādā Komisijai;”

ib)       iekļauj šādu apakšpunktu:

„ab) informācija par stabilitātes programmas atbilstību ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un valsts reformu programmai;”

ii)         šā panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„c) kvantitatīvs programmas mērķu sasniegšanai veikto vai ierosināto budžeta un citu ekonomikas politikas pasākumu novērtējums, ietverot to strukturālo reformu izmaksu un ieguvumu vispusīgu analīzi, kuras tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā, tostarp palielinot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu;”

ba)   iekļauj šādu punktu:

„2.a Stabilitātes programmas pamatā ir reālistiskas un piesardzīgas makroekonomikas un budžeta prognozes, kuru izstrādē izmanto pašu aktuālāko informāciju. Budžeta plānošanas pamatā ir visticamākais makrofiskālais scenārijs vai piesardzīgāks scenārijs, kas detalizēti parāda novirzes no visticamākā makrofiskālā scenārija. Makroekonomikas un budžeta prognozes gatavo, ņemot vērā Komisijas prognozes un attiecīgā gadījumā arī neatkarīgu struktūru prognozes. Stabilitātes programmā jāizskaidro būtiskas neatbilstības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozi.”

c)      Šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Informācijai par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecības tendencēm, valsts izdevumu pieaugumu, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem, kas pienācīgi izteikti skaitļos, un galvenajām ekonomikas prognozēm, uz kurām ir atsauces šā panta 2. punkta a), aa), ab) un b) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.”

3.          Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„4. pants

1. Stabilitātes programmas jāiesniedz katru gadu laikā no 1. līdz 30. aprīlim. Dalībvalstij, kura ievieš euro, stabilitātes programma jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc Padomes lēmuma par euro ieviešanu.

2. Dalībvalstis savas stabilitātes programmas dara zināmas atklātībai.”

4.          Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„5. pants

1. Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts stabilitātes programmā sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus, izvērtē, vai ekonomiskās prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir piemērotas, tostarp izvērtējot ar tām saistīto parāda attiecības virzību, kā arī izvērtē vai veiktie vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā.

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Padome un Komisija pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru parāda līmenis pārsniedz 60 % no IKP vai kurām ir izteikts risks saistībā ar vispārējo parāda stabilitāti, Padome un Komisija pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, veicot arī vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, ievērojami pārsniedz 0,5 % no IKP. Padome un Komisija ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos veic vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas.

Pietiekamu progresu saistībā ar vidēja termiņa budžeta mērķi izvērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, kura pamatā būtu strukturālā bilance, tostarp izdevumu analīze, neierēķinot diskrecionāro ieņēmumu pasākumus. Tālab Padome un Komisija novērtē, vai valsts izdevumu pieauguma temps saistībā ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti ieņēmumu sadaļā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) dalībvalstu, kuras ir sasniegušas vidēja termiņa budžeta mērķi, ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem;

b) vidēja termiņa budžeta mērķi vēl nesasniegušo dalībvalstu ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Atšķirība starp valsts izdevumu pieauguma tempu un IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni ir veidota tā, lai nodrošinātu atbilstīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

c) vidēja termiņa budžeta mērķi vēl nesasniegušo dalībvalstu valsts ieņēmumu posteņu diskrecionārie samazinājumi atbilst izdevumu samazinājumiem un/vai diskrecionāriem citu valsts ieņēmumu posteņu palielinājumiem.

Izdevumu kopsummā neiekļauj procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar ES programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no ES fondiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izdevumiem.

Izdevumu pieaugumu, kurš pārsniedz vidēja termiņa atsauces līmeni, nav jāuzskata par kritērija neievērošanu, ja šo pieaugumu pilnībā kompensē ieņēmumu palielināšana, kas obligāti veicama saskaņā ar likumu.

IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni vērtē, pamatojoties uz nākotnes prognozēm vai pagātnes pieredzi, ja vien, izmantojot pagātnes pieredzi, netiek lēnāk veiktas korekcijas, kas vajadzīgas vidējā termiņa mērķa sasniegšanai. Prognozes regulāri atjaunina. Komisija dara zināmu atklātībai pārredzamu, neatkarīgu un pamatotu šo prognožu metodoloģijas novērtējumu.

Nosakot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai dalībvalstīm, kas šo mērķi vēl nav sasniegušas, kā arī ļaujot dalībvalstīm, kuras to ir sasniegušas, uz laiku novirzīties no šā mērķa, ar nosacījumu, ka ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību un ir paredzams, ka programmas darbības termiņā budžeta stāvoklis atkal būs atbilstīgs vidēja termiņa budžeta mērķim, Padome un Komisija ņem vērā to būtisko strukturālo reformu īstenošanu, kuras tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā, tostarp palielinot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu, tādējādi pārbaudāmi veicina valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.

Īpašu uzmanību pievērš pensiju reformām, ar ko ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts pilnībā neveikt vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas vai novirzīties no mērķa kā tāda, novirzei atspoguļojot valsts pārvaldītā pensiju līmeņa reformas izmaksas tīrā izteiksmē, ar nosacījumu, ka novirze ir īslaicīga un ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Padome un Komisija arī pārbauda, vai stabilitātes programmas saturs veicina stabilas un patiesas konverģences sasniegšanu euro zonā, ciešāku ekonomikas politikas koordinēšanu un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika ir saskaņā ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm.

Gadījumā, ja ir kādi ārkārtēji apstākļi, ko attiecīgā dalībvalsts nevar kontrolēt, un kuriem turklāt ir liela ietekme uz centrālās valdības strukturālo bilanci (vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā) vai nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos euro zonā vai Savienībā kopumā dalībvalstīm var atļaut uz laiku novirzīties no korekciju veikšanas trešajā daļā minētā vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, taču tikai ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte vidējā termiņā.

2. Komisija izskata stabilitātes programmu ▌triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Ja nepieciešams, Komisija pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju iesaka Padomei sniegt atzinumu par programmu. Uzskata, ka Padome atzinumu ir pieņēmusi, ja tā desmit dienu laikā to nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Ja programmas mērķi un saturs jāpastiprina ar īpašu atsauci uz korekciju veikšanu vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ▌ atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt programmā korekcijas.”

5.          Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„6. pants

1. Padome un Komisija, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu, uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis, un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumus, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai▐.

2. Ja ir ievērojama novirze no to korekciju veikšanas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, kas minētas šīs regulas 5. panta 1. punkta trešajā daļā, un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, Komisija saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu attiecīgajai dalībvalstij izsaka brīdinājumu. Šādu brīdinājumu dara zināmu atklātībai. Eiropas Parlaments var uzaicināt attiecīgo dalībvalsti izskaidrot kompetentajai komitejai dalībvalsts politikas nostādnes. Šādas ievērojamas novirzes gadījumā Komisija no attiecīgās dalībvalsts var pieprasīt papildu pārskatus.

Ja konstatētas pirmajā daļā minētās ievērojamās novirzes, Padome viena mēneša laikā pieņem ieteikumu par politikas pasākumiem, nosakot arī termiņu, kas nepārsniedz piecus mēnešus, lai, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, novirzi likvidētu. Īpaši ievērojamas novirzes vai īpaši smagas situācijas gadījumā termiņš nepārsniedz trīs mēnešus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumu dara zināmu atklātībai.

Komisija uzrauga ieteikumā paredzētos pasākumus, veicot uzraudzības apmeklējumus saskaņā ar šīs regulas -11. pantu, un sagatavo ziņojumu Padomei. Attiecīgo ziņojumu viena mēneša laikā dara zināmu atklātībai.

Ja attiecīgā dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus Padomes ieteikumā noteiktajā termiņā saskaņā ar otro daļu, Komisija tūlīt iesaka Padomei konstatēt, ka nav bijis nekādas efektīvas rīcības. Uzskata, ka Padome lēmumu ir pieņēmusi, ja tā desmit dienu laikā pēc pieņemšanas Komisijā to nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienlaikus Padome pēc Komisijas priekšlikuma iesniedz oficiālu ziņojumu Eiropadomei.

Laika posms no otrajā daļā minētā Padomes ieteikuma līdz ceturtajā daļā minētajam galīgajam Padomes ieteikumam un ziņojumam Eiropadomei nepārsniedz sešus mēnešus.

Novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgu korekciju veikšanas šā mērķa sasniegšanai vērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, kas veikts attiecībā pret strukturālo bilanci, tostarp analizējot izdevumus, kuros neierēķina diskrecionāro ieņēmumu pasākumus, kā tas noteikts 5. panta 1. punktā.

Novērtējumā par to, vai novirze ir ievērojama, īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

attiecībā uz dalībvalsti, kura nav sasniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, vērtējot izmaiņas strukturālajā bilancē — vai novirze ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz vidēji gadā 0,25 % no IKP divus gadus pēc kārtas; vērtējot izmaiņas izdevumos, kuri neietver diskrecionārus ieņēmumu pasākumus — vai novirzei ir kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci vienā gadā vai kumulatīvi divos gados pēc kārtas vismaz 0,5 % no IKP apmērā.

Novirze nav jāņem vērā, ja attiecīgā dalībvalsts ir būtiski pārsniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pārmērīgo makroekonomikas nelīdzsvarotību, un stabilitātes programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Tāpat novirzi var neņemt vērā, ja to izraisa kādi ārkārtēji apstākļi ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles un ja tie ievērojami ietekmē centrālās valdības strukturālo bilanci, proti, vismaz 0,5 % apmērā no IKP vienā gadā, vai arī vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā, ja vien tas vidējā termiņā neapdraud fiskālo stabilitāti.

3. Gadījumā, ja ievērojama novirze no korekciju veikšanas vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai ir pastāvīga vai īpaši nopietna, ▌Komisija attiecīgajai dalībvalstij nosūta ieteikumu veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome var noraidīt šādu Komisijas ieteikumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Padome ▌ieteikumu dara zināmu atklātībai. Eiropas Parlaments var uzaicināt attiecīgo dalībvalsti izskaidrot kompetentajai komitejai dalībvalsts politikas nostādnes.”

6.          Regulas 7. pantu groza šādi:

a)      Šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„1. Katra dalībvalsts ar izņēmuma statusu iesniedz Padomei un Komisijai to informāciju konverģences programmā, kas ir vajadzīga regulārai daudzpusējai uzraudzībai saskaņā ar LESD 121. pantu, kas ir būtisks pamats valsts finanšu ilgtspējai, kas veicinātu cenu stabilitāti, spēcīgu, ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu.”

b)     Šā panta 2. punktu groza šādi:

i)       šā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„a) vidēja termiņa budžeta mērķis un korekcijas, kas šā mērķa sasniegšanai veicamas valsts kopbudžeta bilancē, procentos no IKP, valsts kopējā parāda attiecības prognozētā attīstības tendence, plānotais valsts izdevumu pieauguma temps, tostarp atbilstošo sadalījumu attiecībā uz bruto ieguldījumiem pamatkapitālā, jo īpaši ņemot vērā nosacījumus un kritērijus, kuriem atbilstīgi nosaka izdevumu pieaugumu saskaņā ar 9. panta 1. punktu, plānotais valsts ieņēmumu pieauguma temps nemainīgas politikas un kvantitatīvu plānoto diskrecionāro ieņēmumu pasākumu apstākļos, vidēja termiņa monetārās politikas mērķi, šo mērķu saistība ar cenu un valūtas kursa stabilitāti un ilgstošas konverģences sasniegšanu;”

ia)       iekļauj šādu apakšpunktu:

„aa) paredzamā valsts kopējā parāda attiecības virzība, kā arī informācija par netiešām vai iespējamām saistībām, piemēram, paredzamās izmaksas budžetam saistībā ar iedzīvotāju novecošanu un valsts garantijām, šīs informācijas precīzu raksturu nosakot saskaņotā sistēmā, kas jāizstrādā Komisijai;”

ib)       iekļauj šādu apakšpunktu:

„ab) informācija par stabilitātes programmas atbilstību ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un valsts reformu programmai;”

ic)       šā panta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„b) galvenie pieņēmumi par paredzēto ekonomikas attīstību un svarīgiem ekonomiskiem rādītājiem, kas ir būtiski, lai īstenotu konverģences programmu, piemēram, valsts investīciju izdevumi, IKP faktiskais pieaugums, nodarbinātība un inflācija;”

ii)         panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„c) kvantitatīvu budžeta un citu veikto un/vai ierosināto ekonomikas politikas pasākumu novērtējumu, lai sasniegtu programmas mērķus, ietverot to būtisko strukturālu reformu izmaksu un ieguvumu analīzi, kuras tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā, tostarp palielinot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu;”

ba)   iekļauj šādu punktu:

„2.a Konverģences programmas pamatā ir reālistiskas un piesardzīgas makroekonomikas un budžeta prognozes, kuru izstrādē izmanto pašu aktuālāko informāciju. Budžeta plānošanas pamatā ir visticamākais makrofiskālais scenārijs vai piesardzīgāks scenārijs, kas detalizēti parāda novirzes no visticamākā makrofiskālā scenārija. Makroekonomikas un budžeta prognozes gatavo, ņemot vērā Komisijas prognozes un attiecīgā gadījumā arī neatkarīgu struktūru prognozes. Konverģences programmā jāizskaidro būtiskas neatbilstības starp izvēlēto makrofiskālo scenāriju un Komisijas prognozēm.”

c)      Šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„3. Informācijai par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecības tendencēm, valsts izdevumu pieaugumu, valsts ieņēmumu plānoto pieauguma tempu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem, kas pienācīgi izteikti skaitļos, un galvenajām ekonomikas prognozēm, uz kurām ir atsauces šā panta 2. punkta a), aa), ab) un b) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.”

7.          Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„8. pants

1.      Konverģences programmas jāiesniedz katru gadu laikā no 1. līdz 30. aprīlim.

1.a    Valstis, kuru finanšu gads nav kalendārais gads, konverģences programmu iesniedz pēc tam, kad valsts parlamentam izskatīšanai ir iesniegts budžets, un iespējami tuvāk budžeta publicēšanas dienai.

2.      Dalībvalstis savas konverģences programmas dara zināmas atklātībai.”

8.          Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„9. pants

1. Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts konverģences programmās sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus un paredzamā valsts kopējā parāda attiecības virzību, izvērtē, vai ekonomiskās prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir piemērotas, tostarp izvērtējot ar tām saistīto parāda attiecības virzību, kā arī — vai veiktie vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā un panāktu stabilu konverģenci.

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai, Padome un Komisija ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos veic vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru parāda līmenis pārsniedz 60 % no IKP vai kurām ir izteikts risks saistībā ar vispārējo parāda stabilitāti, Padome un Komisija pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, veicot arī vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, ievērojami pārsniedz 0,5 % no IKP. Attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome un Komisija pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā bilancē veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP.

Pietiekamu progresu saistībā ar vidēja termiņa budžeta mērķi izvērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, kura pamatā būtu strukturālā bilance, tostarp izdevumu analīze, neierēķinot diskrecionāro ieņēmumu pasākumus. Tālab Padome un Komisija novērtē, vai valsts izdevumu pieaugums saistībā ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti ieņēmumu sadaļā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) dalībvalstu, kuras ir sasniegušas vidēja termiņa budžeta mērķi, ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem;

b) vidēja termiņa budžeta mērķi vēl nesasniegušo dalībvalstu ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Atšķirība starp valdības izdevumu pieauguma tempu un IKP iespējamā pieauguma vidēja termiņa atsauces līmeni ir veidota tā, lai nodrošinātu atbilstīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

c) vidēja termiņa budžeta mērķi vēl nesasniegušo dalībvalstu valsts ieņēmumu posteņu diskrecionārie samazinājumi atbilst izdevumu samazinājumiem un/vai diskrecionāriem citu valsts ieņēmumu posteņu palielinājumiem.

Izdevumu kopsummā neiekļauj procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar ES programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no ES fondiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izdevumiem.

Izdevumu pieaugumu, kurš pārsniedz vidēja termiņa atsauces līmeni, nav jāuzskata par kritērija neievērošanu, ja šo pieaugumu pilnībā kompensē ieņēmumu palielināšana, kas obligāti veicama saskaņā ar likumu.

IKP vidēja termiņa iespējamā pieauguma atsauces likmi vērtē, pamatojoties uz nākotnes prognozēm vai pagātnes pieredzi, ja vien, izmantojot pagātnes pieredzi, netiek lēnāk veiktas korekcijas, kas vajadzīgas vidējā termiņa mērķa sasniegšanai. Prognozes regulāri atjaunina. Komisija dara zināmu atklātībai pārredzamu, neatkarīgu un pamatotu šo prognožu metodoloģijas novērtējumu.

Nosakot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai dalībvalstīm, kas šo mērķi vēl nav sasniegušas, kā arī ļaujot dalībvalstīm, kuras to ir sasniegušas, uz laiku novirzīties no šā mērķa, ar nosacījumu, ka ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību un ir paredzams, ka programmas darbības termiņā budžeta stāvoklis atkal būs atbilstīgs vidēja termiņa budžeta mērķim, Padome un Komisija ņem vērā to būtisko strukturālo reformu īstenošanu, kuras tieši pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā, tostarp palielinot ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu, un tādējādi pārbaudāmi veicina valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju.

Īpašu uzmanību pievērš pensiju reformām, ar ko ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts pilnībā neveikt vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas vai novirzīties no mērķa kā tāda, novirzei atspoguļojot valsts pārvaldītā pensiju līmeņa reformas izmaksas tīrā izteiksmē, ar nosacījumu, ka novirze ir īslaicīga un ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Padome un Komisija arī pārbauda, vai konverģences programmas saturs veicina ciešāku ekonomikas politikas koordināciju un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika atbilst dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas nostādnēm un nodarbinātības pamatnostādnēm. Turklāt attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome un Komisija pārbauda, vai konverģences programmas saturs nodrošina sekmīgu dalību valūtas maiņas mehānismā.

Gadījumā, ja ir kādi ārkārtēji apstākļi, ko attiecīgā dalībvalsts nevar kontrolēt, un kuriem turklāt ir liela ietekme uz centrālās valdības strukturālo bilanci (vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā) vai nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos euro zonā vai Savienībā kopumā dalībvalstīm var atļaut uz laiku novirzīties no korekciju veikšanas trešajā daļā minētā vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, taču tikai ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte vidējā termiņā.

2. Padome veic konverģences programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju nepieciešamības gadījumā sniedz atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar LESD 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs būtu jāpastiprina ar īpašu atsauci uz korekciju veikšanu vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt programmā korekcijas.”

9.          Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„10. pants

1. Padome un Komisija daudzpusējā uzraudzībā saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu uzrauga arī konverģences programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis ar izņēmuma statusu, un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas pārbaudes, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai, sekojot novirzēm no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas.

Turklāt Padome un Komisija uzrauga dalībvalstu ar izņēmuma statusu ekonomikas politiku, ņemot vērā konverģences programmas mērķus, lai nodrošinātu, ka to politika ir virzīta uz stabilitāti, un tādējādi novērstu faktiskā valūtas maiņas kursa deformācijas un pārmērīgas nominālā valūtas kursa svārstības.

2. Ja ir ievērojama novirze no vidēja termiņa mērķa sasniegšanai vajadzīgo korekciju veikšanas, kas minēta šīs regulas 9. panta 1. punkta trešajā daļā, un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, Komisija saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu attiecīgajai dalībvalstij izsaka brīdinājumu. Šādu brīdinājumu dara zināmu atklātībai. Eiropas Parlaments var uzaicināt attiecīgo dalībvalsti izskaidrot kompetentajai komitejai dalībvalsts politikas nostādnes. Šādas ievērojamas novirzes gadījumā Komisija no attiecīgās dalībvalsts var pieprasīt papildu pārskatus.

Ja konstatētas pirmajā daļā minētās ievērojamās novirzes, Padome viena mēneša laikā pieņem ieteikumu par politikas pasākumiem, nosakot arī termiņu, kas nepārsniedz piecus mēnešus, lai, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, novirzi likvidētu. Īpaši ievērojamas novirzes vai īpaši smagas situācijas gadījumā termiņš nepārsniedz trīs mēnešus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumu dara zināmu atklātībai.

Komisija uzrauga ieteikumā paredzētos pasākumus, veicot uzraudzības apmeklējumus saskaņā ar šīs regulas -11. pantu, un sagatavo ziņojumu Padomei. Attiecīgo ziņojumu viena mēneša laikā dara zināmu atklātībai.

Ja attiecīgā dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus Padomes ieteikumā noteiktajā termiņā saskaņā ar otro daļu, Komisija tūlīt iesaka Padomei konstatēt, ka nav bijis nekādas efektīvas rīcības. Uzskata, ka Padome lēmumu ir pieņēmusi, ja tā desmit dienu laikā pēc pieņemšanas Komisijā to nenoraida ar kvalificētu balsu vairākumu. Vienlaikus Padome pēc Komisijas priekšlikuma iesniedz oficiālu ziņojumu Eiropadomei.

Laika posms no otrajā daļā minētā Padomes ieteikuma līdz ceturtajā daļā minētajam galīgajam Padomes ieteikumam un ziņojumam Eiropadomei nepārsniedz sešus mēnešus.

Novirzīšanos no vidēja termiņa mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai vērtē, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, kas veikts attiecībā pret strukturālo bilanci, tostarp veicot izdevumu analīzi, taču neierēķinot diskrecionāro ieņēmumu pasākumus, kā noteikts 9. panta 1. punktā.

Novērtējumā par to, vai novirze ir ievērojama, īpaši ņem vērā šādus kritērijus:

attiecībā uz dalībvalsti, kura nav sasniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, vērtējot izmaiņas strukturālajā bilancē — vai novirze ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz vidēji gadā 0,25 % no IKP divus gadus pēc kārtas; vērtējot izmaiņas izdevumos, kuri neietver diskrecionārus ieņēmumu pasākumus — vai novirzei ir kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci vienā gadā vai kumulatīvi divos gados pēc kārtas vismaz 0,5 % no IKP apmērā.

Novirze nav jāņem vērā, ja attiecīgā dalībvalsts ir būtiski pārsniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pārmērīgo makroekonomikas nelīdzsvarotību, un stabilitātes programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Tāpat novirzi var neņemt vērā, ja to izraisa kādi ārkārtēji apstākļi, ko attiecīgā dalībvalsts nevar kontrolēt, un kuriem turklāt ir liela ietekme uz centrālās valdības strukturālo bilanci (vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā), vai arī vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā, taču tikai ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēta fiskālā stabilitāte vidējā termiņā.

3. Gadījumā, ja ievērojama novirze no korekciju veikšanas vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai ir pastāvīga vai īpaši nopietna, ▌Komisija attiecīgajai dalībvalstij nosūta ieteikumu veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome ▌ieteikumu dara zināmu atklātībai. Eiropas Parlaments var uzaicināt attiecīgo dalībvalsti izskaidrot kompetentajai komitejai dalībvalsts politikas nostādnes.

3.a Ikreiz, kad tiek rīkota sanāksme ar Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas un kādas dalībvalsts piedalīšanos, lai tā izskaidrotu savu nostāju, vajadzīgo rīcību vai novirzi no šīs regulas prasību izpildes, sanāksmi sasauc viena no šīm struktūrām:

a) Eiropas Parlaments;

b) attiecīgās dalībvalsts parlaments;

c) Padomes tā brīža prezidentvalsts parlaments.”

9.a        Regulā iekļauj šādu pantu:

„-11. pants

1. Atbilstoši šīs regulas mērķiem Komisija nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu iestādēm. Lai īstenotu pastāvīgu dialogu un nepieciešamības gadījumā veiktu uzraudzību, Komisijas pārstāvji apmeklē visas dalībvalstis.

Komisija var uzaicināt Eiropas Centrālās bankas vai citu attiecīgo iestāžu pārstāvjus piedalīties dialoga un uzraudzības apmeklējumos, ja tā uzskata šādu rīcību par lietderīgu.

2. Gatavojot dialoga vai uzraudzības apmeklējumus, Komisija attiecīgām dalībvalstīm nosūta pagaidu secinājumus komentāru izteikšanai, ja tā uzskata šādu rīcību par lietderīgu.

3. Saistībā ar dialoga apmeklējumiem Komisija pārskata dalībvalsts aktuālo ekonomisko situāciju un nosaka riskus un grūtības, kas saistīti ar šīs regulas mērķu izpildi.

4. Saistībā ar uzraudzības apmeklējumiem Komisija pārrauga attiecīgos procesus un pārliecinās, vai pasākumi tiek veikti saskaņā ar Padomes vai Komisijas lēmumiem atbilstoši šīs regulas mērķiem. Uzraudzības apmeklējumus veic tikai īpašos gadījumos, kad pastāv izteikti riski vai grūtības saistībā ar šo mērķu sasniegšanu.

5. Komisija informē Ekonomikas un finanšu komiteju par uzraudzības apmeklējumu iemesliem.

6. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu dialoga un uzraudzības apmeklējumu norisi. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nodrošina visu attiecīgo iestāžu palīdzību, lai sagatavotu un īstenotu dialoga un uzraudzības apmeklējumus.”

9.b        Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

„11. pants

Īstenojot šajā regulā minēto daudzpusējo uzraudzību, Padome un Komisija veic arī vispārēju novērtējumu, kā aprakstīts LESD 121. panta 3. punktā.”

9.c         Regulā iekļauj šādu pantu:

„11.a pants

Eiropas Parlaments un Padome novērtē šīs regulas īstenošanu, pamatojoties uz Komisijas sagatavotu gada ziņojumu.”

9.d        Regulā iekļauj šādu pantu:

„12.a pants

Pārskatīšana

1. Komisija līdz ..* un turpmāk reizi trijos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2. Ziņojumu un tam pievienotos priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Ja ziņojumā konstatēts, ka pastāv šķēršļi pienācīgai to Līgumu noteikumu darbībai, kuri reglamentē Ekonomikas un monetāro savienību, ziņojumā iekļauj arī vajadzīgos ieteikumus Eiropadomei.

4. Ziņojumā iekļauj priekšlikumu paplašināt apgriezto kvalificētā vairākuma balsojumu Padomē, to attiecinot arī uz visiem šajā regulā minētās procedūras posmiem.

5. Līdz ..* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, kā atbilstoši Savienības tiesību aktiem izveidot stimulējošu mehānismu, lai varētu piešķirt garantijas stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvām, attiecīgā gadījumā šim ziņojumam pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.

*OV: lūdzu, ievietojiet datumu: viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.”

10.        Visā regulas tekstā atsauces uz 99. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 121. pantu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un to tieši piemēro visās dalībvalstīs.

[Vietas nosaukums],

Eiropas Parlamenta vārdā —                                      Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                         priekšsēdētājs

  • [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
  • [2] * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Sharon Bowles

Priekšsēdētāja

Ekonomikas un monetārā komiteja

BRISELĒ

Temats:           Atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (COM(2010) 526 – C7‑0300/2010 – 2010/0280(COD))

Cienījamā priekšsēdētāja!

Juridiskajai komitejai 2011. gada 4. martā nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu prasījāt sniegt atzinumu par juridisko pamatu dažādiem likumdošanas priekšlikumiem, par kuriem Jūsu vadītajā komitejā kā atbildīgajā komitejā un/vai Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā ir iesniegti grozījumi, lai mainītu juridisko pamatu.

Komiteja izskatīja minēto jautājumu 2011. gada 12. aprīļa sanāksmē.

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma mērķis ir nodrošināt ekonomikas politikas plašāku koordināciju un ciešāku uzraudzību Ekonomikas un monetārajā savienībā.

Šo tiesību aktu kopumu veido seši likumdošanas priekšlikumi.

Priekšlikumi ir atsevišķi analizēti pielikumā. Vieglākas pārskatāmības labad komitejas secinājumi par katram attiecīgajam tiesību aktam atbilstošo juridisko pamatu ir norādīti tūlīt aiz tiesību akta.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (COM(2010) 527, 2010/0281(COD))

Vienīgais šā regulas priekšlikuma mērķis ir paplašināt ekonomikas uzraudzības procedūru, kā to atļauj LESD 121. panta 6. punkta noteikumi. Tādējādi šis juridiskais pamats šķiet piemērots.

– Priekšlikums Padomes Direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (COM(2010) 523 galīgā redakcija, 2010/0277(NLE))

Šā regulas priekšlikuma galvenais mērķis ir veicināt fiskālo atbildību, nosakot obligātās prasības attiecībā uz dalībvalstu sistēmām, kā arī nodrošināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektivitāti. Tādējādi Komisijas ierosinātais juridiskais pamats, proti, LESD 126. panta 14. punkta trešā daļa, šķiet piemērots.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (COM(2010) 526, 2010/0280(COD))

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt dalībvalstu ekonomikas politiku pastiprinātu koordināciju. Tādējādi LESD 121. panta 6. punkts šķiet piemērots juridiskais pamats šim priekšlikumam.

– Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (COM(2010) 522 galīgā versija, 2010/0276(CNS))

Ņemot vērā to, ka šā priekšlikuma galvenais mērķis ir noteikt sīki izstrādātus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, vienīgais piemērotais juridiskais pamats ir LESD 126. panta 14. punkts.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā (COM(2010) 524, 2010/0278(COD))

Uzskatām, ka LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.

– Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (COM(2010) 525, 2010/0279(COD))

Ņemot vērā šā priekšlikuma mērķi, proti, pastiprināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanu euro zonā, LESD 121. panta 6. punkts, kas jāskata saistībā ar 136. pantu, veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.

2011. gada 12. aprīļa sanāksmē Juridiskā komiteja vienprātīgi[1] nolēma pieņemt iepriekš minētos ieteikumus.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

Pielikums

Temats: Juridiskais pamats priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu ((COM(2010) 526, 2010/0280 (COD))

Ekonomikas un finanšu krīze ir pastiprinājusi vajadzību pārskatīt Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sistēmu, lai stiprinātu jau izveidotos instrumentus un paplašinātu koordinācijas un daudzpusējās uzraudzības procedūras. Kā Komisija ir uzsvērusi paskaidrojuma rakstā, sistēma ir jānostiprina, lai „fiksētu makroekonomisko stabilitāti un valsts finanšu ilgtspējību, radot priekšnoteikumus stabilai ražošanai un nodarbinātības pieaugumam[2].

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā ir seši priekšlikumi, kuru mērķis saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un Eiropas pusgadu ir uzlabot ekonomikas politikas koordināciju un uzraudzību Ekonomikas un monetārajā savienībā. Šis jaunais uzraudzības posms apvienos saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu[3] un Ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm īstenotās darbības.

Divi no aplūkojamajiem priekšlikumiem attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Juridiskais pamats šiem abiem priekšlikumiem ir LESD 126. panta 14. punkts. Pārējie četri attiecas uz daudzpusējo uzraudzības procedūru, un to juridiskais pamats ir LESD 121. panta 6. punkts; divi no šiem priekšlikumiem pamatojas uz LESD 121. panta 6. punktu, kas jāskata saistībā ar 136. pantu.

Priekšlikumus izstrādāja pēc tam, kad Komisija nāca klajā ar diviem paziņojumiem[4] un kad Eiropadomē 2010. gada jūnijā tika panākta vienošanās par nepieciešamību pastiprināt dalībvalstu ekonomikas politiku koordinēšanu. Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums tika iesniegts 2010. gada 29. septembrī.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (turpmāk “priekšlikums”) pašlaik ir pirmajā lasījumā Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON), kura ir atbildīgā komiteja. Referente ir Corien Wortmann-Kool. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir sniegusi atzinumu (atzinuma sagatavotāja ir Pervenche Berès).

Ekonomikas un monetārā komiteja 2011. gada 4. martā nosūtītajā vēstulē lūdza Juridisko komiteju saskaņā ar Reglamenta 37. panta 2. punktu sniegt atzinumu par juridisko pamatu. Tika iesniegti grozījumi, lai mainītu juridisko pamatu, ko veido viens pats LESD 126. panta 6. punkts, uz tādu juridisko pamatu, ko veidotu 126. panta 6. punkts kopā ar 148. panta 3. un 4. punktu vai 121. panta 6. punkts kopā ar 136. pantu.

Priekšvēsture

Stabilitātes un izaugsmes pakta tā saucamā preventīvā daļa, proti, Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 tika grozīta 2005. gadā ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 un papildināta ar Padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”. Izskatāmajā priekšlikumā tiek mēģināts veikt minētās regulas turpmākus grozījumus.

Regulā Nr. 1466/97 tiek iekļauti noteikumi, ar kuru palīdzību dalībvalstīm jānodrošina piesardzīga fiskālā politika un valsts finanšu ilgtspēja.

Lai to nodrošinātu, „dalībvalstīm jāsasniedz un jāuztur vidēja termiņa budžeta mērķi un šajā sakarā jāiesniedz stabilitātes un konverģences programmas” (4. apsvērums). Vidēja termiņa mērķi tiek definēti kā procentuālā attiecība pret IKP, un tie dalībvalstīs ir atšķirīgi un svārstās ap pozīciju, kas tuva līdzsvaram. Dalībvalstīm, kuras nav sasniegušas savu vidēja termiņa mērķi, ir uz to jāvirzās, gada laikā nodrošinot noteiktu tempu.

Lai gan ir izstrādāta šāda precīza sistēma, reālais ekonomikas konteksts parasti neļauj nodrošināt pietiekamus panākumus vidēja termiņa mērķa sasniegšanā. Turklāt strukturālā bilance praksē nav bijusi pietiekams rādītājs valsts fiskālā stāvokļa noteikšanai.

Saskaņā ar paskaidrojuma rakstu[5] ir nepieciešama Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvās daļas reforma, lai novērstu minētos trūkumus. Tāpēc priekšlikumā ir izcelti šādi turpmāk minētie pasākumi.

- Pašreizējiem vidēja termiņa mērķiem un prasībai pēc ikgadējas IKP konverģences par 0,5 % jāīstenojas jaunā piesardzīgas fiskālās politikas izstrādes principa veidā. Šis princips nozīmē, ka izdevumu gada pieaugumam nevajadzētu būt lielākam kā piesardzīgam IKP vidēja termiņa pieaugumam.

Padomei jāuzrauga „attiecīgo dalībvalstu iesniegto vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšana” (9. un 10. pants).

- Ja šie noteikumi netiek ievēroti, Komisija var izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij (6. pants).

- Ja pārkāpumi ir pastāvīgi vai īpaši nopietni, Padome var nosūtīt ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus saskaņā ar Līguma 121. pantu. Padome ieteikumu var publiskot (6. pants).

No tā izriet, ka ierosinātajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu dalībvalstu ekonomikas politiku un ekonomikas veikuma koordināciju.

Ierosinātie juridiskie pamati

121. panta 6. punkts

6. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus 3. un 4. punktā minētās daudzpusējās uzraudzības procedūras īstenošanai[6].

136. pants

1.        Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 121. un 126. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 126. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:

a)     lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;

b)     lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.

2.        Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

148. panta 3. un 4. punkts

3. Katra dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai gada ziņojumu par galvenajiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu nodarbinātības politiku, ievērojot 2. punktā minētās nodarbinātības pamatnostādnes.

4. Padome, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem ziņojumiem un saņēmusi Nodarbinātības komitejas viedokli, katru gadu pārbauda dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu, ņemot vērā pamatnostādnes nodarbinātības jomā. Padome pēc Komisijas ieteikuma var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, ja tā šīs pārbaudes iznākumā uzskata to par vajadzīgu.

Eiropas Savienības Tiesas pieeja

Judikatūra liecina, ka principā tiesību akts ir jāpamato tikai uz vienu juridisko pamatu. Ja, izvērtējot kāda Savienības tiesību akta mērķi un saturu, atklājas, ka tam ir divējādi mērķi vai tas saistīts ar divām jomām, uz kurām attiecas atšķirīgu pamatu darbības joma, un vienu mērķi vai jomu var identificēt kā galveno vai svarīgāko mērķi vai jomu, toties otru kā mazāk svarīgu, attiecīgajam tiesību aktam ir jābūt vienam pamatam, proti, tam, kuru nepieciešams izvēlēties sakarā ar galveno vai svarīgāko mērķi vai jomu[7].

Vienīgi tad, ja izņēmuma kārtā tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai vairākas nedalāmi saistītas sastāvdaļas un nevienu no tiem nevar uzskatīt par sekundāru un pakārtotu otram, šāds tiesību akts jāpamato ar vairākiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem[8].

Ierosināto juridisko pamatu analīze

Saskaņā ar 4. apsvērumu ierosinātās regulas galvenais mērķis ir panākt, ka dalībvalstis sasniedz un uztur „vidēja termiņa budžeta mērķi un šajā sakarā” iesniedz „stabilitātes un konverģences programmas”. Tādējādi ir skaidrs, ka priekšlikuma mērķis ir nodrošināt stingru dalībvalstu ekonomikas politiku koordināciju.

Priekšlikuma noteikumu dziļāka analīze noved pie tā paša secinājuma. Priekšlikuma 5. pantā ir precīzi noteikumi par piesardzīgas fiskālās politikas izstrādes principu, 6. pantā Padomei ir noteikts pienākums uzraudzīt stabilitātes programmu īstenošanu un 7.–10. pantā ir iekļauti noteikumi par dalībvalstīm piešķiramiem atbrīvojumiem.

Visi iepriekš minētie pasākumi kopā veido precīzus noteikumus integrētākai daudzpusējai uzraudzības procedūrai, kas ir atļauta LESD 121. panta 6. punktā.

Tādējādi LESD 121. panta 6. punkts ir piemērotākais juridiskais pamats šim priekšlikumam.

Turpinot analīzi, ir svarīgi noteikt, vai aplūkojamā priekšlikuma mērķi varētu attaisnot vairāku juridisko pamatu izvēli. Kā mēs esam redzējuši, Eiropas Savienības Tiesa šajā jautājumā ir stingra.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka 148. pants ir IX sadaļā „Nodarbinātība”. Šis noteikums ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu noteikt pamatnostādnes, kas dalībvalstīm jāievēro savā nodarbinātības politikā.

148. panta 3. un 4. punkts ļauj Padomei pārbaudīt „dalībvalstu nodarbinātības politikas īstenošanu, ņemot vērā pamatnostādnes nodarbinātības jomā” un sniegt ieteikumus dalībvalstīm. Stingri ņemot, tas nav juridisks pamats tiesību aktu pieņemšanai.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, 148. pants nav atbilstošs juridiskais pamats.

Otrkārt, uz jautājumu, vai LESD 136. pants varētu būt atbilstošs juridiskais pamats, var atbildēt īsi. Tā kā ierosinātais pasākums ir paredzēts piemērošanai visās dalībvalstīs, 136. pants nevar tikt izmantots, jo tas ir attiecināms vienīgi uz euro zonas valstīm.

Secinājums un ieteikums

Ņemot vērā minētos apsvērumus, šķiet, ka LESD 121. panta 6. punkts veido piemērotu juridisko pamatu šim priekšlikumam.

  • [1]  Galīgajā balsojumā piedalījās: priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne, priekšsēdētāja vietniece Evelyn Regner, Piotr Borys, Sergio Gaetano Cofferati, Christian Engström, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Antonio López-Istúriz White, Arlene McCarthy, Antonio Masip Hidalgo, Alajos Mészáros, Angelika Niebler, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka.
  • [2]  Priekšlikums Padomes Regulai (ES), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, paskaidrojuma raksts.
  • [3] Stabilitātes un izaugsmes paktā ietilpst Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, Padomes 1997. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu.
  • [4]  Komisijas 2010. gada 12. maija paziņojums „Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana” un 2010. gada 30. jūnija paziņojums „Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai”.
  • [5]  Sk. 1. piezīmi, paskaidrojuma raksts.
  • [6]  LESD 121. pants
    3. Lai labāk koordinētu dalībvalstu ekonomikas politiku un nodrošinātu stabilo ekonomisko konverģenci, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumiem, pārrauga ekonomikas attīstību visās dalībvalstīs un visā Savienībā, ekonomikas politikas atbilsmi 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm, kā arī regulāri izvērtē to kopumā. Lai notiktu šāda daudzpusēja uzraudzība, dalībvalstis Komisijai dara zināmus svarīgos pasākumus, ko tās veikušas ekonomikas politikas jomā, kā arī sniedz citu informāciju, kuru uzskata par vajadzīgu.
    4. Ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties Savienības ekonomiskajai un monetārajai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome var pieņemt lēmumu savus ieteikumus darīt zināmus atklātībā.
    Piemērojot šo punktu, Padome pieņem lēmumu, neņemot vērā attiecīgās dalībvalsts Padomes locekļa balsojumu.
    Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.
  • [7]  Lieta C-91/05, Komisija/Padome [2008], ECR I- 3651.
  • [8]  Lieta C-338/01, Komisija/Padome [2004], ECR I- 4829.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaS ATZINUMS (18.3.2011)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu
(COM(2010)0526 – C7-0300/2010 – 2010/0280(COD))

Atzinumu sagatavoja: Pervenche Berès

ĪSS PAMATOJUMS

Situācijas raksturojums

Komisija 2010. gada 29. septembrī iepazīstināja ar tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir ekonomikas pārvaldības pastiprināšana ES un euro zonā. Šo tiesību aktu kopumu veido seši priekšlikumi: četros no tiem tiek skatīti fiskālie jautājumi, tai skaitā Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) reforma, bet divu pārējo jauno regulu mērķis ir makroekonomiskās nelīdzsvarotības noteikšana un novēršana ES un euro zonā.

Komisija ierosina pastiprināt SIP ievērošanu un uzlabot fiskālās politikas koordināciju dalībvalstīs. Saskaņā ar SIP t. s. preventīvo funkciju pašreiz spēkā esošā Regula Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu tiek grozīta, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis labos laikos īsteno „piesardzīgu” fiskālo politiku nolūkā sagatavot nepieciešamo aizsardzību sliktiem laikiem. Turklāt saskaņā ar SIP t. s. korektīvo funkciju Regulu Nr. 1467/97 ierosināts grozīt attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošanu, lai nodrošinātu rūpīgāku valsts parāda izmaiņu uzraudzību un to, ka šīm izmaiņām tiek piešķirta tāda pati nozīme kā budžeta deficīta izmaiņām.

Turklāt tiek ierosināts pieņemt direktīvu, ar ko tiktu ieviestas prasības attiecībā uz dalībvalstu budžeta sistēmām, lai veicinātu fiskālo atbildību, nosakot minimālās prasības attiecībā uz dalībvalstu fiskālo režīmu un nodrošinot, ka tas atbilst Līguma prasībām. Lai atbalstītu izmaiņas SIP preventīvajā un korektīvajā funkcijā, Komisija ierosina arī pastiprināt īstenošanas uzraudzības mehānismus, kas paredzēti euro zonas dalībvalstīm.

Piezīmes

Šis atzinuma projekts attiecas uz Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu. Atzinuma sagatavotāja piekrīt, ka ne SIP preventīvā, ne korektīvā daļa nav tikušas sekmīgi īstenotas un ka tās ir jāpārveido. Šai pārveidei jābalstās uz pieredzi, kas uzkrāta SIP pastāvēšanas gados, tostarp pašreizējās ekonomiskās un sociālās krīzes laikā. Tomēr atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Komisijas priekšlikumam pārveidot SIP preventīvo daļu ir vairāki trūkumi, un tādēļ ierosina grozījumus, lai risinātu šādus aspektus.

– Ir jāpaplašina ES satvars budžeta uzraudzībai un ekonomikas politikas uzraudzībai un koordinācijai, tajā iekļaujot arī nodarbinātības un sociālos aspektus. Tādēļ uzraudzības sistēmas preventīvajā daļā kā juridiskais pamats ir jāiekļauj arī Līguma 148. pants.

– Saistībā ar iepriekš minēto, dalībvalstīm, iesniedzot savas stabilitātes un konverģences programmas, kā arī šo programmu izskatīšanā būtu jāņem vērā instrumenti, kas balstās uz Līguma 148. pantu, it īpaši dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Līdz ar to visās attiecīgajās uzraudzības procedūrās būtu aktīvi jāiesaistās Nodarbinātības komitejai un Sociālās aizsardzības komitejai.

– Stabilitātes un konverģences programmu daudzpusējā uzraudzība būtu jāveic Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada (t. s. Eiropas pusgada) ietvaros, kurš būtu jāiekļauj minētajā regulā, un šai uzraudzībai būtu jānotiek vienlaikus ar makroekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību uzraudzību un ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu un nodarbinātības politikas pamatnostādņu īstenošanas izskatīšanu.

– Dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmās būtu jāiekļauj informācija par dalībvalstu budžeta mērķu atbilstību ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijām, piemēram, stratēģijai „Eiropa 2020”, un it īpaši ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

– Pagaidu atkāpšanās no regulā minētās fiskālās politikas īstenošanas — ko atzinuma sagatavotāja drīzāk nosauktu par efektīvu nekā piesardzīgu, jo šim apzīmējumam trūkst jebkādas definīcijas, — būtu jāpieļauj ne tikai nopietnas ekonomiskās, bet arī sociālās lejupslīdes gadījumos.

– Iespēja dalībvalstīm, kas īsteno strukturālās reformas, novirzīties no to attiecīgajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem nedrīkstētu būt saistīta ar pensiju reformām, kuru mērķis ir atsevišķu modeļu veicināšana. Šādu iespēju vajadzētu nodrošināt tām dalībvalstīm, kas īsteno strukturālās reformas, kuras sniedz ieguldījumu darba vietu saglabāšanā vai izveidē un nabadzības mazināšanā.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja uzskata par ļoti svarīgu nodrošināt, lai ekonomikas pārvaldības stiprināšana ietu roku rokā ar Eiropas pārvaldības demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu. Šajā sakarībā būtu jāpastiprina Eiropas Parlamenta loma visā uzraudzības procesā. Turklāt uzticamas un pārredzamas uzraudzības pamatsistēmas priekšnosacījumi ir regulāra apspriešanās ar sociālajiem partneriem un dalībvalstu parlamentu ciešāka iesaistīšana.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. atsauce

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu,

- ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu kombinācijā ar 148. panta 3. un 4. punktu,

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Lai sagatavotu koordinētu nodarbinātības stratēģiju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), dalībvalstīm un Savienībai jāievēro pamatprincipi, kas paredz veicināt darba ņēmēju kvalifikācijas iegūšanu, viņu apmācīšanu un spēju pielāgoties, kā arī darba tirgu spēju reaģēt uz ekonomiskām pārmaiņām.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem pasākumiem pilnībā jāatbilst LESD horizontālajiem noteikumiem, proti, tā 7., 8., 9., 10. un 11. pantam, 153. panta 3. punktam, kā arī Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotajam Protokolam (Nr. 26) par sabiedriskiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1c) LESD paredz, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un cīņu pret sociālo atstumtību.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, pastāvīgai, finansiālā stabilitātē balstītai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3) Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, pastāvīgai, finansiālā stabilitātē balstītai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu, un tāpēc tam jāveicina ilgtermiņa investīcijas pārdomātas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes atbalstam.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Stabilitātes un konverģences programmas, tāpat kā to pārbaudes kritēriji, ir jāpielāgo Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanas laikā gūtajai pieredzei.

(5) Stabilitātes un konverģences programmas, tāpat kā to pārbaudes procedūra un kritēriji, arī turpmāk ir jāpilnveido un jāapspriež gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī, ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas laikā gūto pieredzi un jo īpaši tā devumu izaugsmē un darba vietu izveidē, kā arī Savienības konkurētspējas un konverģences veicināšanā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Ekonomikas pārvaldības stiprināšanai jāiet roku rokā ar ekonomikas pārvaldības demokrātiskās leģitimitātes pastiprināšanu Savienībā, kura jāpanāk, visās ekonomikas politikas koordinācijas procedūrās ciešāk un savlaicīgāk iesaistot Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus, pilnībā izmantojot LESD paredzētos instrumentus, jo īpaši dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Vidēja termiņa budžeta mērķa ievērošana saistībā ar budžeta situāciju nodrošina, ka dalībvalstīm ir izveidota drošības rezerve, kas veido 3 % no IKP atsauces vērtības, lai īstenotu strauju virzību uz stabilitāti un atstātu budžeta manevra iespējas, īpaši ņemot vērā vajadzību pēc valsts ieguldījumiem.

(6) Vidēja termiņa budžeta mērķa ievērošana budžeta pozīciju noteikšanā ļautu dalībvalstīm izveidot drošības rezervi attiecībā uz atskaites rādītāju — 3 % no IKP , lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspējību un strauju virzību uz stabilitāti, vienlaikus atstājot zināmu rīcības brīvību ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā, īpaši ņemot vērā vajadzību pēc publiskiem ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu izaugsmes un darba vietu izveides jomā un uzlabo tās dalībvalstu konkurētspēju un konverģenci.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Padomei, izskatot un uzraugot stabilitātes programmas un konverģences programmas, jo īpaši vidēja termiņa budžeta mērķus vai šo mērķu sasniegšanas nolūkā izdarītas korekcijas, jāņem vērā katras dalībvalsts ekonomikas atbilstīgās cikliskās un strukturālās īpatnības un to ietekme uz citu dalībvalstu ekonomiku.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Pienākums sasniegt un uzturēt vidēja termiņa budžeta mērķus jāiedzīvina praksē, izmantojot piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas principus.

svītrots

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Ir jāpanāk simetriska pieeja efektīvas fiskālās politikas īstenošanai visā cikla garumā, ekonomiskā uzplaukuma periodā ievērojot stingru budžeta disciplīnu, lai varētu īstenot ciklisko svārstību novēršanas politiku un pakāpeniski sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi. Īstenojot vidēja termiņa budžeta mērķi, dalībvalstis spētu pārvarēt parastās cikliskās svārstības, valsts budžeta deficītam nepārsniedzot atsauces rādītāju — 3 % no IKP, un nodrošināt strauju progresu fiskālās ilgtspējības sasniegšanā. Ņemot vērā iepriekš minēto, vidēja termiņa budžeta mērķis atstātu zināmu rīcības brīvību ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā, jo īpaši attiecībā uz tām publiskajām investīcijām, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu izaugsmes un darba vietu izveides jomā.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Lai veicinātu dalībvalstu atbildību Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā, to budžeta sistēmām jābūt pilnībā saskaņotām ar daudzpusējās uzraudzības mērķiem Savienībā, jo īpaši ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu, un šajā kontekstā savlaicīgi jāinformē un pienācīgi jāiesaista dalībvalstu parlamenti un visas citas ieinteresētās personas, jo īpaši sociālie partneri.

 

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Piesardzīga fiskālās politikas veidošana nozīmē, ka valdības izdevumu pieaugums nepārsniedz piesardzīgu IKP vidēja termiņa pieaugumu; šīs normas pārsniegšana ir līdzsvarota ar valdības ieņēmumu pieaugumu un pastāvīga ieņēmumu samazināšanās tiek kompensēta ar izdevumu samazināšanu.

(9) Efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošana nozīmē ieņēmumu un izdevumu pusē ievērot virkni noteikumu, saskaņā ar kuriem strukturālu fiskālo ieņēmumu pieaugums, neņemot vērā neplānotus ieņēmumus un cikliskus un vienreizējus pasākumus, parasti nedrīkstētu atpalikt no IKP vidējā pieauguma tempa ekonomikas attīstības ciklā. Valdības izdevumu pieauguma temps parasti nepārsniedz IKP vidēja termiņa pieaugumu ekonomikas attīstības ciklā, jo diskrecionāri izdevumu pārsniegumi vai diskrecionāri nodokļu ieņēmumu samazinājumi tiek līdzsvaroti ar citiem saistītiem diskrecionāriem pasākumiem izdevumu un/vai nodokļu ieņēmumu pusē. Ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošana paredz to, ka kā situāciju pasliktinoši vai mīkstinoši apstākļi Regulas (EK) Nr. 1467/97 nozīmē tiek pienācīgi un skaidri ņemti vērā ekonomikas ilgtspējību noteicošie ilgtermiņa faktori, piemēram, sociālā integrācija, vides ārējie faktori, jo īpaši klimata pārmaiņas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar citu negatīvu ārējo faktoru internalizāciju, kuri ir slogs nākamajām paaudzēm.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Īslaicīga novirzīšanās no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas pieļaujama vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos.

(10) Lai veicinātu ekonomikas pilnīgu atveseļošanos, pagaidu atkāpšanās no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas izņēmuma kārtā ir pieļaujama ekonomikas nopietnas lejupslīdes vai straujas bezdarba palielināšanās gadījumā, tostarp laikposmā, kad ekonomika vēl nedarbojas ar parasto jaudu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Nozīmīgas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas gadījumā dalībvalstij tiks izteikts brīdinājums, un gadījumā, ja novirze turpina pastāvēt vai ir īpaši nozīmīga, attiecīgajai dalībvalstij tiks dots ieteikums veikt nepieciešamās korektīvās darbības.

(11) Nozīmīgas novirzes no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas gadījumā dalībvalstij tiks izteikts brīdinājums, un gadījumā, ja novirze turpina pastāvēt vai ir īpaši nozīmīga, attiecīgajai dalībvalstij tiks dots ieteikums veikt nepieciešamās korektīvās darbības.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai nodrošinātu atbilstību fiskālās uzraudzības sistēmai Savienībā esošajās dalībvalstīs, pamatojoties uz Līguma 136. pantu, jānosaka īpašs izpildes mehānisms gadījumiem, kuros dominē noturīgas un nopietnas novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas.

(12) Lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām dalībvalstīm paredzētajai Savienības fiskālās uzraudzības sistēmai, pamatojoties uz LESD 136. pantu, jānosaka īpašs izpildes mehānisms gadījumiem, kuros dominē noturīgas un būtiskas novirzes no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas, rīcības trūkums vai nevēlēšanās sadarboties.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Regula (EK) Nr. 1466/97

-2.a pants (jauns) (pirms 1.a iedaļas)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Regulā iekļauj šādu pantu:

 

„-2.a pants

 

Padome daudzpusējo uzraudzību īsteno Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada (Eiropas pusgada) ietvaros saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un prasību dalībvalstīm kopēju interešu vārdā rūpīgi uzraudzīt savu ekonomikas politiku un veicināt nodarbinātību, kā arī Padomes ietvaros koordinēt savus politikas virzienus un darbības šajā jomā saskaņā ar LESD 120. un 146. pantā izklāstītajiem mērķiem.

 

Eiropas pusgads cita starpā ietver stabilitātes un izaugsmes programmu daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar šo regulu, makroekonomisku un sociālu nelīdzsvarotību novēršanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …./2011, pārmērīga budžeta deficīta procedūru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1467/1997, dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu formulēšanu saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un dalībvalstīm obligāto nodarbinātības politikas pamatnostādņu formulēšanu saskaņā ar LESD 148. panta 2. punktu, šo pamatnostādņu īstenošanu un ikgadējās politikas ievirzes, kas Savienības stratēģijas ietvaros tiek noteiktas ikgadējā augstākā līmeņa sanāksmē par ekonomikas un sociālajiem jautājumiem.

 

Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus pienācīgi iesaista Eiropas pusgada norisēs, lai palielinātu pārredzamību, līdzdalību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Lai nodrošinātu atbilstīgu Eiropas Parlamenta iesaistīšanos, līdz 2011. gada 31. decembrim noslēdz Eiropas Parlamenta, Eiropadomes, Padomes un Komisijas iestāžu nolīgumu. Šo nolīgumu pārskata reizi trijos gados un vajadzības gadījumā tajā izdara grozījumus.

 

Attiecīgos gadījumos notiek apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, kas izveidota saskaņā ar LESD 134. pantu, Nodarbinātības komiteju, kas izveidota saskaņā ar LESD 150. pantu, un Sociālās aizsardzības komiteju, kas izveidota saskaņā ar LESD 160. pantu.

 

Par visiem svarīgākajiem politikas formulējumiem, kas jāapspriež ar Savienības institūcijām, Eiropas pusgada ietvaros notiek konsultēšanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar sociālajiem partneriem.”

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

3. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra iesaistītā dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai to informāciju stabilitātes programmā, kas ir vajadzīga regulārai daudzpusējai uzraudzībai saskaņā ar Līguma 121. pantu, kas ir būtisks pamats stabilām cenām un stingrai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

1. Katra iesaistītā dalībvalsts iesniedz Padomei un Komisijai informāciju, kas ir vajadzīga regulārai daudzpusējai uzraudzībai saskaņā ar Līguma 121. pantu un kas tiek iesniegta stabilitātes programmas veidā, kura nodrošina būtisku pamatu stabilām cenām, konkurētspējai un konverģencei un stingrai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ia daļa (jauna)

Regula (EK) Nr. 1466/97

3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia) Šā panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

 

„aa) informāciju par vidēja termiņa budžeta mērķa atbilstību Savienības izaugsmes un darba vietu izveides mērķiem, dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm;”

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii daļa

Regula (EK) Nr. 1466/97

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) kvantitatīvu budžeta un citu veikto un/vai ierosināto ekonomikas politikas pasākumu novērtējumu, lai sasniegtu programmas mērķus, ietverot to būtisko strukturālu reformu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas tieši ietekmē izdevumu samazināšanu ilgtermiņā, tostarp palielinot izaugsmes potenciālu;

c) kvantitatīvu budžeta un citu veikto un/vai ierosināto ekonomikas politikas pasākumu novērtējumu, lai sasniegtu programmas mērķus, ietverot to būtisko strukturālo reformu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas sekmē Savienības mērķu sasniegšanu izaugsmes un darba vietu izveides jomā;

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

3. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Informācijai par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecību, valsts izdevumu pieaugumu, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem un galvenajām ekonomikas prognozēm, uz kurām ir atsauces šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.

3. Informāciju par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecību, valsts izdevumu pieaugumu un to, kā tas veicina Savienības mērķu īstenošanu izaugsmes un darba vietu izveides jomā, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionārajiem pasākumiem attiecībā uz ieņēmumiem, izaugsmes nodrošināšanas scenārijiem, ekonomikas konkurētspējas un konverģences rādītājiem un galvenajām ekonomikas prognozēm, uz kurām ir atsauces šā panta 2. punkta a), aa) un b) apakšpunktā, sagatavo katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – pirmā daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar Līguma 121. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus, izvērtē, vai saimnieciskās prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir piemērotas, kā arī — vai veiktie vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā.

1. Pamatojoties uz Komisijas, Ekonomikas un finanšu komitejas, Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. pantu un pārbaudot nodarbinātības politikas īstenošanu saskaņā ar LESD 148. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts stabilitātes programmā sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus un vispārējā parāda īpatsvara sagaidāmās izmaiņas, izvērtē, vai saimnieciskās prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir piemērotas, kā arī — vai veiktie vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisijas konstatētu pēkšņu ārējo satricinājumu gadījumā Padome pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas ierosinājuma var grozīt vidēja termiņa budžeta mērķi.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – otrā daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Padome pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP. Dalībvalstīm ar augstu parāda līmeni un/vai pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, pārsniedz 0,5 % no IKP. Padome ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos tiek veikts vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas.

Vērtējot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, Padome pārbauda, vai attiecīgā dalībvalsts tās cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, veic atbilstīgus ikgadējos uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu tās vidēja termiņa budžeta mērķi, par kritēriju ņemot 0,5 % no IKP. Dalībvalstīm ar augstu parāda līmeni un/vai pārmērīgu makroekonomikas un sociālo nelīdzsvarotību Padome pārbauda, vai ikgadējie uzlabojumi cikliski koriģētajā budžeta bilancē, izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, ir vismaz 0,5 % no IKP. Padome ņem vērā to, vai ekonomikas uzplaukuma apstākļos tiek veikts vairāk korekciju, turpretī grūtos ekonomikas apstākļos tās var būt ierobežotas.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – trešā daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu, ka vidēja termiņa budžeta mērķis ir efektīvi sasniegts un saglabāts, Padome pārbauda, vai valsts izdevumu pieaugums saistībā ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti ieņēmumu sadaļā, atbilst piesardzīgai fiskālās politikas veidošanai.

Lai nodrošinātu, ka vidēja termiņa budžeta mērķis ir efektīvi sasniegts un saglabāts, Padome pārbauda, vai valsts izdevumu pieaugums saistībā ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti ieņēmumu sadaļā, atbilst efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanai un Savienības mērķiem izaugsmes un darba vietu izveides jomā.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 4. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Fiskālo politiku uzskata par piesardzīgu un tādējādi arī par tādu, kas veicina vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu un tā saglabāšanu ilgtermiņā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

Fiskālo politiku uzskata par efektīvu un ilgtspējīgu un tādējādi arī par tādu, kas veicina vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu un tā saglabāšanu ilgtermiņā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) dalībvalstu, kuras ir sasniegušas vidēja termiņa budžeta mērķi, ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem;

a) dalībvalstu, kuras ir sasniegušas vidēja termiņa budžeta mērķi, ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz prognozēto IKP vidēja termiņa pieaugumu, turpretim nodokļu ieņēmumu pieaugums nav lēnāks par valsts ieņēmumu pieaugumu, ja vien attiecīgā pozitīvā vai negatīvā atšķirība nav saskaņota ar diskrecionāriem pasākumiem, ko veic attiecībā uz ieņēmumiem un/vai izdevumiem;

Pamatojums

Skatīt Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ierosināto grozījumu Nr. 1. Turklāt arguments, ka valdība var kontrolēt izdevumus, bet ne ieņēmumus, nav korekts. Gan izdevumiem, gan ieņēmumiem ir spēcīga mijiedarbība ar ekonomikas attīstības ciklu, jo lejupslīde iznīcina nodokļu ieņēmumus tieši tāpat, kā tā veicina valsts izdevumus.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) vidēja termiņa budžeta mērķi nesasniegušo dalībvalstu ikgadējais izdevumu pieaugums ir mazāks par piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Atšķirība starp valdības izdevumu pieauguma tempu un piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu ir veidots tā, lai nodrošinātu atbilstīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

b) vidēja termiņa budžeta mērķi nesasniegušo dalībvalstu ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz efektīvu un ilgtspējīgu IKP vidēja termiņa pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Atšķirība starp valdības izdevumu pieauguma tempu un efektīvu un ilgtspējīgu IKP vidēja termiņa pieaugumu ir noteikta tādā apmērā, lai nodrošinātu atbilstīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 5. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piesardzīga vidēja termiņa izaugsme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

Efektīva un ilgtspējīga vidēja termiņa izaugsme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 6. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nosakot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai dalībvalstīm, kas šo mērķi vēl nav sasniegušas, kā arī ļaujot dalībvalstīm, kas to ir sasniegušas, uz laiku novirzīties no šā mērķa, ar nosacījumu, ka ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību un ka ir paredzēts, ka budžeta stāvoklis atkal sasniegs vidēja termiņa budžeta mērķi programmas darbības termiņā, Padome ņem vērā to būtisko strukturālo reformu īstenošanu, kas tieši ietekmē izdevumu samazināšanu ilgtermiņā, tostarp palielinot izaugsmes potenciālu, un tādējādi pārbaudāmi ietekmējot valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā.

Nosakot korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai dalībvalstīm, kas šo mērķi vēl nav sasniegušas, kā arī ļaujot dalībvalstīm, kas to ir sasniegušas, uz laiku novirzīties no šā mērķa, ar nosacījumu, ka ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību un ka ir paredzēts, ka budžeta stāvoklis atkal sasniegs vidēja termiņa budžeta mērķi programmas darbības termiņā, Padome ņem vērā to strukturālo reformu īstenošanu, kuras paredzētas, lai nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvāku izlietojumu, līdz ar to samazinot nevajadzīgos izdevumus, un kuras sekmē Savienības mērķu sasniegšanu izaugsmes un darba vietu izveides jomā un sociālo un reģionālo kohēziju.

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 7. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpaša uzmanība tiek pievērsta pensiju reformām, ar ko ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts pilnībā neveikt vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas vai novirzīties no mērķa kā tāda, novirzei atspoguļojot valsts pārvaldītā pensiju līmeņa reformas izmaksas tīrā izteiksmē, ar nosacījumu, ka novirze ir īslaicīga un ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Īstenojot šīs reformas, īpaša uzmanība tiek pievērsta pensiju sistēmu ilgtspējībai. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts novirzīties no vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas vai no mērķa kā tāda ar nosacījumu, ka novirze ir īslaicīga un tiek saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants –- 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 8. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Padome arī pārbauda, vai stabilitātes programmas saturs veicina stabilas konverģences sasniegšanu euro zonā, ciešāku ekonomikas politikas koordinēšanu un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika ir saskaņā ar vispārējām Savienības un dalībvalstu ekonomikas politikas vadlīnijām.

Padome arī pārbauda, vai stabilitātes programmas saturs veicina stabilas konverģences sasniegšanu euro zonā, ciešāku ekonomikas politikas koordinēšanu un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika ir saskaņā ar LESD 9. pantu, jo īpaši attiecībā uz augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un cīņu pret sociālo atstumtību, Savienības mērķiem izaugsmes un darba vietu izveides jomā, Savienības un dalībvalstu vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants –- 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 1. punkts – 9. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos dalībvalstīm var atļaut uz laiku atteikties no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas, kas minēta ceturtajā daļā.

Lai atvieglotu ekonomikas atveseļošanos, dalībvalstīm ir atļauts uz laiku novirzīties no korekciju veikšanas, ko paredz šā punkta ceturtajā daļā minētā efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošana, tikai ekonomikas nopietnas lejupslīdes vai straujas bezdarba palielināšanās, tostarp šo parādību ietekmes, periodos, kā arī periodos, kad ekonomika vēl aizvien darbojas ar nepilnu jaudu.

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

5. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Padome veic stabilitātes programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Ja nepieciešams, Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, sniedz atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar Līguma 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs ir jāpastiprina ar īpašu atsauci uz piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt korekcijas programmā.

2. Padome veic stabilitātes programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Ja nepieciešams, Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju, sniedz atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar LESD 9. un 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs ir jāpastiprina ar īpašu atsauci uz efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanu, tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt korekcijas programmā.

Grozījums Nr.  35

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 5. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

6. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. 1. Padome daudzpusējā uzraudzībā saskaņā ar Līguma 121. panta 3. punktu uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis, un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas pārbaudes, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai, sekojot novirzēm no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas.

1. Padome daudzpusējās uzraudzības ietvaros saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu uzrauga arī stabilitātes programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis, un Komisijas, Ekonomikas un finanšu komitejas, Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas novērtējumus, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai, sekojot novirzēm no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas.

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 5. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

6. pants – 2. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Gadījumā, ja vērojama nozīmīga novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas, kas minēta šīs regulas 5. panta 1. punkta ceturtajā daļā, un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, Komisija saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij.

2. Gadījumā, ja vērojama nozīmīga novirze no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas, kas minēta šīs regulas 5. panta 1. punkta ceturtajā daļā, un lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, Komisija saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 5. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

6. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas uzskatāma par nozīmīgu, ja: pārsniegts izdevumu pieaugums saskaņā ar piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, ko nevar kompensēt ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionāri ieņēmumu samazināšanas pasākumi, ko nevar kompensēt ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz vidēji gadā 0,25 % no IKP divus gadus pēc kārtas.

Novirze no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas uzskatāma par nozīmīgu, ja: ir pārsniegts izdevumu pieaugums, kas atbilst efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanai, un tas nav kompensēts ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionārie ieņēmumu samazināšanas pasākumi nav kompensēti ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz 0,25 % no IKP vidēji gadā divus gadus pēc kārtas.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 5. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

6. pants – 2. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novirze nav jāņem vērā, ja attiecīgā dalībvalsts ir būtiski pārsniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pārmērīgo makroekonomikas nelīdzsvarotību, un stabilitātes programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Novirzi neņem vērā, ja attiecīgā dalībvalsts ir sasniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pārmērīgo makroekonomikas un sociālo nelīdzsvarotību, un stabilitātes programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 5. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

6. pants – 2. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpat novirzi var neņemt vērā vispārējas nopietnas ekonomiskās krīzes gadījumā.

Tāpat novirzi var neņemt vērā nopietnas ekonomikas lejupslīdes vai straujas bezdarba palielināšanās gadījumā.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 5. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

6. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Gadījumā, ja novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas ir pastāvīga vai īpaši nopietna, Padome pēc Komisijas ieteikuma nosūta ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumu publisko.

3. Gadījumā, ja novirze no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas ir pastāvīga vai īpaši nopietna, Padome pēc Komisijas ieteikuma nosūta ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumu publisko.

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

7. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalsts ar izņēmuma statusu iesniedz Padomei un Komisijai to informāciju konverģences programmā, kas ir vajadzīga regulārai daudzpusējai uzraudzībai saskaņā ar Līguma 121. pantu, kas ir būtisks pamats cenu stabilitātei un stingrai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

1. Katra dalībvalsts, uz kuru attiecas izņēmums, iesniedz Padomei un Komisijai to informāciju, kas ir vajadzīga regulārai daudzpusējai uzraudzībai saskaņā ar Līguma 121. pantu un kas tiek iesniegta konverģences programmas veidā, kura nodrošina būtisku pamatu cenu stabilitātei, konkurētspējai un konverģencei, kā arī stingrai un stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – b apakšpunkts – ia daļa (jauna)

Regula (EK) Nr. 1466/97

7. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) Šā panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

 

„aa) informācija par vidēja termiņa budžeta mērķa atbilstību Savienības mērķiem izaugsmes un darba vietu izveides jomā, dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm;”

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – b apakšpunkts – ii apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) kvantitatīvu budžeta un citu veikto vai ierosināto ekonomikas politikas pasākumu novērtējumu, lai sasniegtu programmas mērķus, ietverot sīki izstrādātu to strukturālo reformu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas tieši ietekmē izdevumu samazināšanu ilgtermiņā, tostarp palielinot izaugsmes potenciālu;

c) to budžeta un citu ekonomikas politikas pasākumu kvantitatīvs novērtējums, kurus īsteno vai ir ierosināts īstenot, lai sasniegtu programmas mērķus, ietverot to svarīgāko strukturālo reformu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas sekmē Savienības mērķu sasniegšanu izaugsmes un darba vietu izveides jomā;

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

7. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. 3. Informācijai par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecību, valsts izdevumu pieaugumu, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionāro ieņēmumu pasākumiem un galvenajām ekonomikas prognozēm, uz kurām ir atsauces šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, ir jābūt pieejamai katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.

3. Informāciju par valsts kopbudžeta bilances un parāda attiecību, valsts izdevumu pieaugumu un to, kā tas veicina Savienības mērķu īstenošanu izaugsmes un darba vietu izveides jomā, valsts ieņēmumu plānoto pieaugumu nemainīgas politikas apstākļos, plānotajiem diskrecionārajiem pasākumiem attiecībā uz ieņēmumiem, izaugsmes nodrošināšanas scenārijiem, ekonomikas konkurētspējas un konverģences rādītājiem un galvenajām ekonomikas prognozēm, uz kurām ir atsauces šā panta 2. punkta a), aa) un b) apakšpunktā, sagatavo katru gadu, ietverot iepriekšējo, kārtējo un vismaz trīs nākamos gadus.

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pamatojoties uz Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar Līguma 121. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus, izvērtē, vai saimnieciskās prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir piemērotas, kā arī — vai veiktie un/vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā.

1. Pamatojoties uz Komisijas, Ekonomikas un finanšu komitejas, Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas novērtējumiem, Padome, veicot daudzpusējo uzraudzību saskaņā ar LESD 121. pantu un pārbaudot nodarbinātības politikas īstenošanu saskaņā ar LESD 148. pantu, pārbauda attiecīgās dalībvalsts konverģences programmā sniegtos vidēja termiņa budžeta mērķus un vispārējā parāda īpatsvara sagaidāmās izmaiņas, izvērtē, vai saimnieciskās prognozes, kas ir programmas pamatā, ir ticamas, vai korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai ir piemērotas, kā arī — vai veiktie vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa budžeta mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisijas konstatētu pēkšņu ārējo satricinājumu gadījumā Padome pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas ierosinājuma var grozīt vidēja termiņa budžeta mērķi.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu, ka vidēja termiņa budžeta mērķis ir efektīvi sasniegts un saglabāts, Padome pārbauda, vai valsts izdevumu palielināšanas saistībā veiktie vai piedāvātie pasākumi attiecībā uz ieņēmumiem atbilst piesardzīgai fiskālās politikas veidošanai.

Lai nodrošinātu, ka vidēja termiņa budžeta mērķis ir efektīvi sasniegts un saglabāts, Padome pārbauda, vai valsts izdevumu pieaugums saistībā ar pasākumiem, kas tiek veikti vai plānoti ieņēmumu sadaļā, atbilst efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanai un Savienības mērķiem izaugsmes un darba vietu izveides jomā.

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 4. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Fiskālo politiku uzskata par piesardzīgu un tādējādi arī par tādu, kas veicina vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu un tā saglabāšanu ilgtermiņā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

Fiskālo politiku uzskata par efektīvu un ilgtspējīgu un tādējādi arī par tādu, kas veicina vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu un tā saglabāšanu ilgtermiņā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) dalībvalstu, kuras ir sasniegušas vidēja termiņa budžeta mērķi, ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem;

a) dalībvalstu, kuras ir sasniegušas vidēja termiņa budžeta mērķi, ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz efektīvu un ilgtspējīgu IKP vidēja termiņa pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem;

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) vidēja termiņa budžeta mērķi nesasniegušo dalībvalstu ikgadējais izdevumu pieaugums ir mazāks par piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Atšķirība starp valdības izdevumu pieauguma tempu un piesardzīgu vidēja termiņa IKP pieaugumu ir veidots tā, lai nodrošinātu atbilstīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

b) vidēja termiņa budžeta mērķi nesasniegušo dalībvalstu ikgadējais izdevumu pieaugums nepārsniedz efektīvu un ilgtspējīgu IKP vidēja termiņa pieaugumu, ja vien pārsniegums nav saskaņots ar diskrecionāriem ieņēmumu pasākumiem. Atšķirība starp valdības izdevumu pieauguma tempu un efektīvu un ilgtspējīgu IKP vidēja termiņa pieaugumu ir noteikta tādā apmērā, lai nodrošinātu atbilstīgas korekcijas vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai;

Grozījums Nr.  51

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 4. daļa – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) valsts ieņēmumu posteņu diskrecionārie samazinājumi atbilst izdevumu samazinājumiem un/vai diskrecionāriem citu valsts ieņēmumu posteņu palielinājumiem.

c) dalībvalstu, kas nav sasniegušas savus vidēja termiņa budžeta mērķus, valsts ieņēmumu posteņu diskrecionārie samazinājumi atbilst izdevumu samazinājumiem un/vai diskrecionāriem citu valsts ieņēmumu posteņu palielinājumiem.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 5. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piesardzīga vidēja termiņa izaugsme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

Efektīva un ilgtspējīga vidēja termiņa izaugsme jāvērtē, pamatojoties uz regulāri atjauninātām prognozēm 10 gadu intervālā.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 7. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Īpaša uzmanība tiek pievērsta pensiju reformām, ar ko ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kurā ietverts obligāts, pilnībā finansēts pensiju līmenis. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts pilnībā neveikt vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas vai novirzīties no mērķa kā tāda, novirzei atspoguļojot valsts pārvaldītā pensiju līmeņa reformas izmaksas tīrā izteiksmē, ar nosacījumu, ka novirze ir īslaicīga un ir saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Īstenojot šīs reformas, īpaša uzmanība tiek pievērsta pensiju sistēmu ilgtspējībai. Dalībvalstīm, kas īsteno šādas reformas, ir ļauts novirzīties no vidēja termiņa budžeta mērķu sasniegšanai vajadzīgās korekcijas vai no mērķa kā tāda ar nosacījumu, ka novirze ir īslaicīga un tiek saglabāta pienācīga drošības rezerve attiecībā pret deficīta atsauces vērtību.

Grozījums Nr.  54

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 8. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Padome arī pārbauda, vai konverģences programmas saturs veicina ciešāku ekonomikas politikas koordināciju un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika atbilst dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas nostādnēm. Turklāt attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai konverģences programmas saturs nodrošina sekmīgu dalību valūtas maiņas mehānismā.

Padome arī pārbauda, vai konverģences programmas saturs veicina ciešāku ekonomikas politikas koordināciju un vai attiecīgās dalībvalsts ekonomikas politika atbilst LESD 9. pantam, jo īpaši attiecībā uz augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu un cīņu pret sociālo atstumtību, Savienības mērķiem izaugsmes un darba vietu izveides jomā, dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Turklāt attiecībā uz VKM2 dalībvalstīm Padome pārbauda, vai konverģences programmas saturs nodrošina sekmīgu dalību valūtas maiņas mehānismā.

Grozījums Nr.  55

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 1. punkts – 9. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vispārējas nopietnas ekonomikas lejupslīdes periodos dalībvalstīm var atļaut uz laiku atteikties no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas, kas minēta ceturtajā daļā.

Dalībvalstīm ir atļauts uz laiku novirzīties no korekciju veikšanas, ko paredz šā punkta ceturtajā daļā minētā efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošana, tikai ekonomikas nopietnas lejupslīdes vai straujas bezdarba palielināšanās, tostarp šo parādību ietekmes, periodos, kā arī periodos, kad ekonomika vēl nedarbojas ar pilnu jaudu.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 8. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

9. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Padome veic konverģences programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Ja nepieciešams, Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, sniedz atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar Līguma 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs ir jāpastiprina ar īpašu atsauci uz piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt programmā korekcijas.

2. Padome veic konverģences programmas pārbaudi ilgākais triju mēnešu laikā pēc programmas iesniegšanas. Ja nepieciešams, Padome pēc Komisijas ieteikuma un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju, sniedz atzinumu par programmu. Ja Padome saskaņā ar LESD 9. un 121. pantu uzskata, ka programmas mērķi un saturs ir jāpastiprina ar īpašu atsauci uz efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanu, tā savā atzinumā aicina attiecīgo dalībvalsti veikt korekcijas programmā.

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants–- 9. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

10. pants – 1. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. 1. Padome daudzpusējā uzraudzībā saskaņā ar Līguma 121. panta 3. punktu uzrauga arī konverģences programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis ar izņēmuma statusu, un Komisijas un Ekonomikas un finanšu komitejas pārbaudes, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai, sekojot novirzēm no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas.

1. Padome daudzpusējās uzraudzības ietvaros saskaņā ar LESD 121. panta 3. punktu uzrauga arī konverģences programmu izpildi, ņemot vērā informāciju, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis ar izņēmuma statusu, un Komisijas, Ekonomikas un finanšu komitejas, Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas novērtējumus, jo īpaši, lai noteiktu faktisko vai paredzamo būtisko budžeta stāvokļa novirzīšanos no vidēja termiņa budžeta mērķa vai atbilstīgām korekcijām šā mērķa sasniegšanai, sekojot novirzēm no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

10. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas uzskatāma par nozīmīgu, ja: pārsniegts izdevumu pieaugums saskaņā ar piesardzīgu fiskālās politikas veidošanu, ko nekompensē ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionāri ieņēmumu samazināšanas pasākumi, ko nekompensē ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz vidēji gadā 0,25 % no IKP divus gadus pēc kārtas.

Novirze no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas uzskatāma par nozīmīgu, ja: ir pārsniegts izdevumu pieaugums, kas atbilst efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanai, un tas nav kompensēts ar diskrecionāriem ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, vai diskrecionārie ieņēmumu samazināšanas pasākumi nav kompensēti ar izdevumu samazināšanu, un novirzes kopējā ietekme uz valsts budžeta bilanci ir vismaz 0,5 % no IKP vienā gadā vai vismaz 0,25 % no IKP vidēji gadā divus gadus pēc kārtas.

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

10. pants – 2. punkts – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Novirze nav jāņem vērā, ja attiecīgā dalībvalsts ir būtiski pārsniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pārmērīgo makroekonomikas nelīdzsvarotību, un stabilitātes programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Novirzi neņem vērā, ja attiecīgā dalībvalsts ir sasniegusi vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pārmērīgo makroekonomikas vai sociālo nelīdzsvarotību, un stabilitātes programmā iekļautie budžeta plāni neapdraud šo mērķi programmas darbības laikā.

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

10. pants – 2. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tāpat novirzi var neņemt vērā vispārējas nopietnas ekonomiskās krīzes gadījumā.

Tāpat novirzi var neņemt vērā nopietnas ekonomiskās lejupslīdes vai straujas bezdarba palielināšanās gadījumā.

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 9. punkts

Regula (EK) Nr. 1466/97

10. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Gadījumā, ja novirze no piesardzīgas fiskālās politikas veidošanas ir pastāvīga vai īpaši nozīmīga, Padome pēc Komisijas ieteikuma attiecīgajai dalībvalstij nosūta ieteikumu veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumus publisko.

3. Gadījumā, ja novirze no efektīvas un ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanas ir pastāvīga vai īpaši nopietna, Padome pēc Komisijas ieteikuma nosūta ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korekcijas pasākumus. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ieteikumus publisko.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

Atsauces

COM(2010)0526 – C7-0300/2010 – 2010/0280(COD)

Atbildīgā komiteja

ECON

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

21.10.2010

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Pervenche Berès

21.10.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

1.12.2010

25.1.2011

 

 

Pieņemšanas datums

16.3.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

2

6

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Mara Bizzotto, Philippe Boulland, David Casa, Alejandro Cercas, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Proinsias De Rossa, Frank Engel, Sari Essayah, Richard Falbr, Ilda Figueiredo, Thomas Händel, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Liisa Jaakonsaari, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Ádám Kósa, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Elisabeth Schroedter, Jutta Steinruck, Traian Ungureanu

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Georges Bach, Raffaele Baldassarre, Sven Giegold, Antigoni Papadopoulou, Evelyn Regner

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Liam Aylward, Fiona Hall, Janusz Wojciechowski

PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu

Atsauces

COM(2010)0526 – C7-0300/2010 – 2010/0280(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

29.9.2010

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

21.10.2010

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

21.10.2010

EMPL

21.10.2010

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

       Lēmuma datums

BUDG

20.10.2010

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Corien Wortmann-Kool

21.9.2010

 

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       JURI komitejas atzinuma datums

JURI

12.4.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.10.2010

24.1.2011

22.3.2011

 

Pieņemšanas datums

19.4.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

18

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Udo Bullmann, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Rachida Dati, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Ildikó Gáll-Pelcz, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Wolf Klinz, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Íñigo Méndez de Vigo, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Anni Podimata, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Robert Goebbels, Carl Haglund, Krišjānis Kariņš, Barry Madlener, Thomas Mann, Claudio Morganti

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Karima Delli

Iesniegšanas datums

29.4.2011