Procedūra : 2010/0820(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0185/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0185/2011

Debates :

PV 07/06/2011 - 15
CRE 07/06/2011 - 15

Balsojumi :

PV 08/06/2011 - 6.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0254

ZIŅOJUMS     *
PDF 189kWORD 207k
4.5.2011
PE 456.684v03-00 A7-0185/2011

par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā

(14142/2010 – C7‑0369/2010 – 2010/0820(NLE))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referents: Carlos Coelho

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā

(14142/2010 – C7‑0369/2010 – 2010/0820(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14142/2010),

–   ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C7-0369/2010),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0185/2011),

1.  apstiprina grozīto Padomes lēmuma projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt savu lēmuma projektu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Lēmuma projekts

4. apsvērums

Padomes projekts

Grozījums

(4) Padome 20XX. gada XXXXX (attiecīgo Padomes secinājumu pieņemšanas diena) secināja, ka Bulgārija un Rumānija ir izpildījusi nosacījumus katrā no minētajām jomām.

(4) Padome 20XX. gada XXXXX (attiecīgo Padomes secinājumu pieņemšanas diena) secināja, ka Bulgārija un Rumānija ir izpildījusi nosacījumus katrā no minētajām jomām. Katrai attiecīgajai dalībvalstij sešu mēnešu laikā pēc šī lēmuma spēkā stāšanās dienas būtu rakstiski jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar novērtējuma ziņojumos un paveiktā darba pārbaudes ziņojumos minētajiem ieteikumiem, kas vēl ir jāīsteno.


PASKAIDROJUMS

Šengenas priekšvēsture

Šengenas sadarbība sākās 1985. gada 14. jūnijā ar Šengenas līgumu, kurā parakstītājvalstis paredzēja atcelt sistemātiskās robežkontroles uz iekšējām robežām un izveidot kopīgu telpu ar personu brīvu pārvietošanos un vienu ārējo robežu (nosakot kopējus noteikumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli, kopīgu vīzu politiku, policijas un tiesu iestāžu sadarbību un Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi).

Sākotnēji iesaistījās 5 dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande), bet laika gaitā šis skaits ir palielinājies. Pašlaik Šengenas zonā ir 25 Šengenas dalībvalstis — ES valstis Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Somija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, kā arī 3 ārpussavienības asociētās valstis Norvēģija, Islande un Šveice (Lihtenšteinai būtu jākļūst par ceturto asociēto valsti — 2011. gada 7. aprīlī jāstājas spēkā attiecīgajam protokolam, kam sekos nepieciešamie novērtējuma apmeklējumi). Bulgārija, Rumānija un Kipra šobrīd tikai daļēji piemēro Šengenas acquis, tāpēc pie šo triju ES dalībvalstu robežas joprojām tiek veikta robežkontrole.

Pašlaik brīva pārvietošanās ir garantēta teritorijā, kurai ir 42 673 km ārējā jūras robeža un 7 721 km sauszemes robeža un kas aptver 25 valstis un 400 miljonus iedzīvotāju.

Šengenas novērtēšanas kritēriji

Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, izmantojot novērtēšanas procedūras, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu (datu aizsardzība, Šengenas informācijas sistēma, gaisa robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas) piemērošanai.

Katras jaunas dalībvalsts novērtēšanai būtu jāsākas pēc tam, kad ir saņemts attiecīgās dalībvalsts pieprasījums (gatavības deklarācija). Par novērtēšanu, sākot ar dalībvalstij adresētu anketu par visām Šengenas acquis daļām un beidzot ar turpmākām novērtēšanas vizītēm, ir atbildīga Šengenas novērtēšanas darba grupa (SCH-EVAL). Uz SIS objektiem, SIRENE birojiem, konsulātiem, robežām utt. būtu jānosūta ekspertu grupas, kurām būtu jāsagatavo visaptveroši ziņojumi, iekļaujot faktu aprakstus, novērtējumus un ieteikumus, nepieciešamības gadījumā iesakot papildu pasākumus un pārbaudes vizītes. Gala ziņojumā būtu jānosaka, vai attiecīgā jaunā dalībvalsts pēc tam, kad ir īstenota pilnīga novērtēšanas procedūra, atbilst visiem praktiskās īstenošanas priekšnoteikumiem.

Lēmums par integrāciju ir jāpieņem Padomei ar vienprātīgu visu to valstu valdību lēmumu, kuras jau ir Šengenas zonā.

Secinājumi par Bulgāriju

Bulgārija gatavības deklarāciju iesniedza 2008. gada 25. janvārī.

Datu aizsardzības novērtējums bija pozitīvs. Padome pēc labvēlīga atzinuma saņemšanas no Eiropas Parlamenta pieņēma lēmumu, un no 2010. gada 5. novembra SIS tika pievienota un sāka pilnībā darboties.

SIS novērtējuma apmeklējumā tika noskaidrots, ka SIS un SIRENE funkcijas ir pienācīgi īstenotas saskaņā ar attiecīgo Šengenas acquis. Daži no jautājumiem, kam turpmāk jāpievērš uzmanība, ir šādi — trīs maiņu modeļa īstenošana SIRENE birojā, papildu apmācība galalietotājiem par latīņu alfabēta burtu izmantošanu un manuālās iejaukšanās gadījumu minimizēšana SIRENE birojā.

Lielākā daļa sagatavošanas darbu Šengenas acquis īstenošanai policijas sadarbības jomā attiecībā uz institucionālajām un operatīvajām struktūrām ir paveikti. Ir noslēgti nolīgumi ar kaimiņvalstīm (Rumānija, Grieķija, Serbija) par policijas pārrobežu sadarbību krimināllietās un tiek sagatavoti turpmāki nolīgumi ar citām dalībvalstīm.

Vīzu izsniegšanas novērtējums bija pārsvarā pozitīvs, un daži aspekti pat tika atzīti par labākās prakses paraugu. Ņemot vērā dažu turpmāko pasākumu rezultātus, tika atzīts, ka Bulgārija ir gatava pilnībā ieviest Šengenas acquis saskaņā ar plānu. Sniegtie ieteikumi šajā laikā bija īstenoti. Tomēr darbiniekiem arī turpmāk jābūt informētiem par nelegālās imigrācijas risku un cita veida vīzu ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī par iespējamo spiedienu uz darbiniekiem, kad tie sāks izsniegt Šengenas vīzas.

Gaisa robežas: infrastruktūra, ko izmanto robežpārbaudēm, atbilst Šengenas Robežu kodeksa prasībām un 1. un 2. līnijas aprīkojums pārsvarā ir pietiekams un mūsdienīgs. Tomēr trūkumi joprojām tika konstatēti tādās jomās kā aprīkojums, robežkontroles veikšana un apmācība, pilnīga fiziska nošķiršana Burgasas lidostā un pienākums paziņot pasažieru datus, valodu prasme un pārvadātāju atbildības īstenošana; pašlaik tiek strādāts, lai novērstu šos trūkumus.

Jūras robežas: sistemātisku taktiskā riska analīzi, zvejas kuģu kontroli un robežkontroles pārbaudes izklaides kuģiem var uzskatīt par labāko praksi. Tika konstatēts, ka robežu uzraudzības sistēma kopumā atbilst Šengenas Robežu kodeksa prasībām. Vēlāka pārbaude uzrādīja, ka integrētā piekrastes novērošanas sistēma ir uzlabota un konstatētie trūkumi (robežkontroles, robežas uzraudzības, vīzu izsniegšanas, infrastruktūras, personāla un valodu prasmes jomā) ir novērsti.

Sauszemes robežas: profesionāla līmeņa sadarbība uz robežas gan attiecībā uz robežkontroli, gan robežas uzraudzību. Arī 1. un 2 līnijā pieejamā aprīkojuma daudzums tika pieminēts pozitīvi, lai gan aprīkojuma nodrošināšanas process, kā arī šajā sakarā nepieciešamā apmācība vēl turpinās. Robežkontroles, robežas uzraudzības, jo īpaši situācijas izpratnes uzlabošanas, aģentūru iekšējās sadarbības, uzraudzības no gaisa un izvēlētās taktikas pieeju jomā joprojām tika konstatēti trūkumi. Atkārtotā pārbaudē 2010. gada decembrī rezultāti bija neapmierinoši, un nākamā vizīte uz sauszemes robežām notika 2011. gada 21.–23. martā. Novērtēšanas komisija secināja, ka Bulgārija ir guvusi labus panākumus, un attiecībā uz ārējo robežu kontroles jomu tā tagad ir izpildījusi Šengenas prasības.

Tomēr, lai vēl vairāk pastiprinātu jau veiktos pasākumus un pienācīgi sagatavotos iespējamam pieaugošam migrācijas spiedienam, kas varētu rasties pēc pilnīgas pievienošanās, novērtēšanas komiteja aicina Bulgāriju sagatavot īpašu papildpasākumu paketi.

Secinājumi par Rumāniju

Rumānija gatavības deklarāciju iesniedza 2007. un 2008. gadā.

Datu aizsardzības novērtējums bija pozitīvs. Padome pēc labvēlīga atzinuma saņemšanas no Eiropas Parlamenta pieņēma lēmumu, un no 2010. gada 5. novembra SIS tika pievienota un sāka pilnībā darboties.

SIS novērtējuma apmeklējumā tika noskaidrots, ka SIS un SIRENE funkcijas ir pienācīgi īstenotas saskaņā ar attiecīgo Šengenas acquis. N.SIS un SIRENE aprīkojums un iekārtas tika novērtētas kā modernas. Lai gan dažiem jautājumiem arī turpmāk ir jāpievērš uzmanība, proti, jautājumam par trūkstošām A un M veidlapām Šengenas Konvencijas (CISA) 95. panta brīdinājumu gadījumā (Eiropas apcietināšanas orderis), tomēr tika secināts, ka Rumānijas varas iestādes, šķiet, jautājumu ir atrisinājušas apmierinoši. Tika sniegti ieteikumi un veikti attiecīgi pasākumi saistībā ar vairākiem citiem jautājumiem (tālākizglītība, manuālās iejaukšanās minimizēšana, PDA mobilo galiekārtu uzlabošana).

Divpusējie policijas sadarbības nolīgumi ar Ungāriju un Bulgāriju ir ratificēti. Visu sagatavošanas darbu Šengenas acquis īstenošanai policijas sadarbības jomā pēc dažu papildpasākumu veikšanas tagad var uzskatīt par pabeigtu.

Rumānijas vēstniecības Kišiņevā vīzu daļā un ģenerālkonsulātā Stambulā veiktās pārbaudes un veiktie papildpasākumi liecina, ka Rumānija tagad var pilnībā īstenot Šengenas acquis, jo visi jautājumi, kuriem bija jāpievērš īpaša uzmanība vai kuri bija jāpārskata, ir atrisināti (riska novērtējuma uzlabošana, ēku drošības elementu modernizēšana, vīzas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas procesa uzlabošana utt.), un īstenošanu dažos aspektos var uzskatīt par labākās prakses piemēru.

Gaisa robežas: kopumā valsts robežkontroles iestāde ir labi strukturēta, robežpolicistiem un ierēdņiem ir laba profesionālā kompetence un apmierinošas zināšanas par Šengenas Robežu kodeksa prasībām. Bija nepieciešams atkārtots apmeklējums, un tika novērtēts, ka visi konstatētie trūkumi (pārvadātāju atbildība, Šengenas un citu pasažieru nošķiršanai pieejamā infrastruktūra, nelielas nepilnības 1. un 2. līnijas aprīkojumam) ir novērsti.

Jūras robežas: laba līmeņa sadarbība un komunikācijas, laba situācijas izpratne un reaģēšanas spējas un riska analīze labā līmenī. Konstatētie trūkumi attiecībā uz pārvadātāju atbildību, robežkontroles veikšanu un darbinieku apmācību ir novērsti.

Sauszemes robežas: laba līmeņa robežkontrole, profesionāla kopējā taktiskā un operatīvā pieeja robežas uzraudzībā. Tika konstatēts, ka pieejamā infrastruktūra un personāla daudzums uz vietas ir pietiekams. Nelielie konstatētie trūkumi bija pienācīgi novērsti turpmākajā procesā, un ieteikumi pārsvarā tiek īstenoti (robežkontroles veikšana, 1. un 2. līnijas aprīkojuma pieejamība, nepieteiktu pārbaužu skaita palielināšana kā korupcijas apkarošanas paņēmiens). Divi robežkontroles punkti, kuros bija nepieciešams atkārtots apmeklējums, pašlaik pilnībā darbojas un ir aprīkoti atbilstīgi attiecīgajiem ieteikumiem; arī robežas uzraudzības aprīkojuma nepilnības ir novērstas pareizi.

Saskaņā ar novērtējuma ziņojumiem Rumānija kopumā ir pierādījusi, ka tā ir pietiekami sagatavojusies, lai pienācīgi piemērotu gan ar SIS nesaistītos, gan saistītos Šengenas acquis noteikumus. Ir izpildīti priekšnoteikumi, lai Padome varētu pieņemt 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā minēto lēmumu, paredzot atcelt kontroli pie iekšējām gaisa, sauszemes un jūras robežām.

Eiropas Parlamenta piekļuve novērtēšanas procedūras rezultātiem

Ar 2010. gada 12. novembra vēstuli Padome iesniedza Parlamentam atzinuma saņemšanai Padomes lēmuma projektu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā.

Saskaņā ar konsolidēto Tiesas judikatūru attiecībā uz iestāžu lojālas sadarbības principu, kas atspoguļots LES 13. panta 2. punktā, Parlamentam ir jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai pilnībā izpildītu savu lomu šajā procedūrā.

Ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja (Juan Fernando López Aguilar) 2010. gada 16. decembra vēstuli Beļģijas prezidentūras iekšlietu ministrei (Annemie Turtelboom) Parlaments pieprasīja novērtēšanas ziņojumus attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju, visus ziņojumus par atkārtotiem apmeklējumiem, kā arī ieteikumus katrai no šīm valstīm un informāciju par īstenošanas pašreizējo stāvokli attiecīgajās dalībvalstīs.

Šā gada 25. janvārī Parlaments saņēma Padomes atbildi, kurā norādīts, ka priekšsēdētājs, politisko grupu koordinatori un referenti var piekļūt pieprasītajiem dokumentiem. Piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem bija paredzēts organizēt drošā telpā Padomes ēkā. Saskaņā ar Padomes drošības noteikumiem par ES klasificētas informācijas aizsardzību paši dokumenti paliek Padomes rīcībā, un vēlāk publiskās sanāksmēs nedrīkst tieši atsaukties uz dokumentu saturu.

Ir svarīgi uzsvērt, ka līdz ar šo atbildi Padome spēra lielu soli atpakaļ salīdzinājumā ar tās nostāju 2007. gadā, kad Parlamentam tika prasīts sniegt atzinumu par 9 valstu (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija) pievienošanos Šengenas zonai, un tas ir nepieņemami.

Vienlaikus gan Rumānijas, gan Bulgārijas vēstnieki nosūtīja Padomei vēstuli ar lūgumu atcelt slepenības pakāpi šiem dokumentiem un nosūtīt tos visiem deputātiem. Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) ar tās locekļu balsu vairākumu apstiprināja šo pieprasījumu, un beidzot 2011. gada 15. februārī dokumenti tika nosūtīti Parlamentam, nodrošinot visiem deputātiem piekļuvi novērtējumu, ieteikumu un nobeiguma secinājumu saturam.

Tomēr Parlaments nolēma uzskatīt šos dokumentus par „klasificētiem” to delikātā rakstura dēļ, jo tie ir saistīti ar drošību uz šo divu dalībvalstu ārējām robežām. Piekļuve deputātiem tika piešķirta „drošā telpā”, piemērojot Eiropas Parlamenta noteikumus par darbu ar konfidenciāliem dokumentiem.

Pilnīga piekļuve ekspertu novērtējuma ziņojumiem par šo abu valstu panākumiem sagatavošanās procesā ir būtiska, lai varētu pamatoti spriest par visiem elementiem, kas nepieciešami Eiropas Parlamenta atzinumam par to, vai šīs abas valstis ir gatavas pievienoties Šengenas zonai.

Referenta secinājumi

Ņemot vērā novērtējumu rezultātus un nepieciešamās ekspertu grupu atkārtotās vizītes, referents secina, ka, lai gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis šo divu dalībvalstu pilnīgai līdzdalībai.

Ekspertu secinājumus Padome jau ir apstiprinājusi un nosūtījusi Eiropas Parlamentam, izņemot pēdējo paveiktā darba pārbaudes ziņojumu par Bulgārijas sauszemes robežas atkārtotu apmeklējumu, kas vēl ir jāapstiprina un oficiāli jānosūta Eiropas Parlamentam (lai gan referentam jau ir bijusi iespēja to saņemt neoficiāli).

Referentam kopā ar dažiem ēnu referentiem bija arī iespēja apmeklēt abas valstis (22.–25. martā) un uz vietas pārliecināties par pašreizējo situāciju un visu nepieciešamo uzlabojumu izdarīšanu. Tādēļ referents atbalsta lēmumu atvērt robežas ar šīm dalībvalstīm.

Pašlaik gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus.

Tomēr būtu jāņem vērā, ka Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Tas liek Bulgārijai veikt dažus papildpasākumus, proti, sagatavot īpašu plānu par darbībām, kas jāīsteno brīdī, kad notiek pievienošanās Šengenas zonai, un arī par Grieķijas, Turcijas un Bulgārijas kopīgu pieeju, lai spētu reaģēt uz iespējamu ievērojamu migrācijas spiediena pieaugumu.

Šajā sakarā referents piedāvā grozījumu, aicinot attiecīgās dalībvalstis rakstiski informēt Eiropas Parlamentu un Padomi sešu mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas par šo papildpasākumu īstenošanu un trūkumiem.

Ir būtiski paturēt prātā, ka kontroles atcelšana uz iekšējām robežām prasa augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp dalībvalstīm attiecībā uz to, ka pastāv efektīvas kontroles pie ārējām robežām, jo ​​Šengenas zonas drošība ir atkarīga no to pārbaužu stingrības un efektivitātes, ko katra dalībvalsts veic uz savām ārējām robežām.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

2.5.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

5

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Emine Bozkurt, Philip Claeys, Carlos Coelho, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Kinga Gál, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Anna Hedh, Sophia in ‘t Veld, Juan Fernando López Aguilar, Monica Luisa Macovei, Louis Michel, Claude Moraes, Jan Mulder, Georgios Papanikolaou, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Wim van de Camp, Daniël van der Stoep, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Oana Antonescu, Edit Bauer, Anna Maria Corazza Bildt, Ioan Enciu, Stanimir Ilchev, Iliana Malinova Iotova, Franziska Keller, Marian-Jean Marinescu, Mariya Nedelcheva, Jens Rohde, Cecilia Wikström

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Andrey Kovatchev, Traian Ungureanu, Pablo Zalba Bidegain

Juridisks paziņojums - Privātuma politika