Procedūra : 2011/0803(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0190/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0190/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 07/06/2011 - 8.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0246

ZIŅOJUMS     
PDF 187kWORD 100k
25.5.2011
PE 464.757v03-00 A7-0190/2011

par priekšlikumu iecelt H. G. Wessberg par Revīzijas palātas locekli

(C7‑0103/2011 – 2011/0803(NLE))

Budžeta kontroles komiteja

Referente: Inés Ayala Sender

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 1. PIELIKUMS. H. G. Wessberg DZĪVESGĀJUMS
 2. PIELIKUMS. H. G. Wessberg ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt H. G. Wessberg par Revīzijas palātas locekli

(C7‑0103/2011 – 2011/0803(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā LESD 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7‑0103/2011),

–   ņemot vērā to, ka Budžeta kontroles komiteja savā 2011. gada 24. maija sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0190/2011),

A. tā kā H. G. Wessberg atbilst LESD 286. panta 1. punktā noteiktajām prasībām,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt H. G. Wessberg par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


1. PIELIKUMS. H. G. Wessberg DZĪVESGĀJUMS

Kontaktinformācija

Adrese: Mårdvägen 44, 167 56 Bromma, Sweden

Tālrunis: +46 70 279 8996

E-pasts: hg@wessberg.net

Biogrāfija

Dzimis 1952. gada 26. aprīlī Gēteborgā (Zviedrijā).

Precējies ar Marianne Reimers-Wessberg kopš 1981. gada. Trīs bērni.

Izglītība/grāds

Bakalaura grāds politiskajās zinātnēs, vēsturē un komunikācijā.

Amati

2007–2010 — valsts sekretārs ministru prezidenta birojā

2007 — Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

2006–2007 — Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

2004–2006 — Zviedrijas Uzņēmumu reģistrācijas biroja ģenerāldirektors

2001–2004 — Zviedrijas Uzņēmumu konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks

2001 — rīkotājdirektors

1996–2000 — rīkotājdirektora vietnieks

1995–1996 — rīkotājdirektora vietas izpildītājs

1991–1995 — Zviedrijas Rūpniecības federācijas informācijas direktors

1990–1991 — SIAB informācijas direktors

1987–1990 — Zviedrijas Aizsardzības štāba informācijas vadītājs un virspavēlnieka preses pārstāvis

1985–1987 — Zviedrijas Aizsardzības štāba preses dienesta vadītājs

1982–1985 — Zviedrijas Aizsardzības štāba preses sekretārs

1980–1982 — Zviedrijas Nacionālās studentu apvienības (SFS) priekšsēdētājs

1979–1980 — Gēteborgas Universitātes studentu savienības priekšsēdētājs

Amati valdēs un padomēs un citi amati

2005–2006 — Pārvaldes savietojamības padomes loceklis

2005–2006 — Universitāšu un augstākās izglītības koledžu pakalpojumu nacionālās aģentūras valdes loceklis

2003–2004 — Centrālās aizsardzības un sabiedrības federācijas priekšsēdētājs

2003–2004 — Zviedrijas Ārkārtas situāciju aģentūras rūpniecības sadarbības padomes loceklis

2003–2004 — Virspavēlnieka uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes loceklis

1997–2003 — Mērenās partijas Stokholmas nodaļas priekšsēdētājs

1998–2002 — Riksbankas valdes locekļa aizstājējs

1999–2002 — Birka Energi valdes loceklis

1999–2001 — Svenska Bostäder priekšsēdētājs

1999–2001 — Locum AB priekšsēdētājs

1997 — Kara zinātņu akadēmijas loceklis

1996–1998 — Zviedrijas radio valdes loceklis


2. PIELIKUMS. H. G. Wessberg ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Revīzijas palātas locekļu kandidātu aptaujas lapa

Profesionālā pieredze

1. Lūdzam raksturot Jūsu profesionālās pieredzes galvenos aspektus publiskajās finansēs, vadībā vai vadības revīzijā.

Man ir vairāk nekā 30 gadu profesionālā pieredze Zviedrijas publisko iestāžu un privātuzņēmumu augsta līmeņa vadībā. Strādājot vadošos amatos organizācijās, kas pārstāv rūpniecības intereses sabiedriskajā dzīvē, liela manas karjeras daļa ir bijusi veltīta tam, lai uzlabotu apstākļus privātuzņēmumiem Zviedrijā. Tomēr man ir arī plaša pieredze valsts iestādēs gan kā politiķim, gan arī kā civildienesta ierēdnim. Starp maniem neseniem amatiem publiskajā sektorā ir jāpiemin, ka esmu bijis neatkarīgas valsts aģentūras Zviedrijas Uzņēmumu reģistrācijas biroja ģenerāldirektors un valsts sekretārs pie vairākiem ministriem. Valsts sekretārs Zviedrijā ir augstākais civildienesta ierēdnis, kas strādā tieši kopā ar ministriem — izpildot viņu lēmumus un rūpējoties par ministriju ikdienas darba vadību. Pavisam nesen biju valsts sekretārs pie ministru prezidenta Fredrik Reinfeldt.

Šie vadošie amati ir devuši man ieskatu un pieredzi gan par finanšu vadību, gan arī par budžeta kontroles jautājumiem. Dažādu administratīvo pienākumu izpildes laikā esmu bijis arī tieši pakļauts ārējo revidentu pārbaudēm. Ministru prezidenta biroja valsts sekretāra amatā biju tieši iesaistīts Zviedrijas valdības budžeta sagatavošanas procesā. Es biju atbildīgs par budžeta sagatavošanas darba koordināciju valdībā, sagatavojot galīgos budžeta priekšlikumus parlamentam, kā arī turpmākos pasākumos saistībā ar valdības budžetiem iepriekšējos gados. Tādējādi man ir personīga pieredze saistībā ar publisko budžetu izveidošanu, kā arī ar to izpildes pēckontroli. Esmu bijis arī tieši atbildīgs par ministru prezidenta biroja budžetu. Mani galvenie mērķi šo uzdevumu veikšanā bija nodrošināt budžeta disciplīnu un finansiālo pārskatatbildību attiecībā pret mūsu ieinteresētajām personām.

Kā Zviedrijas Uzņēmumu reģistrācijas biroja ģenerāldirektors es biju atbildīgs par biroja budžetu un tā izpildi. Uzņēmumu reģistrācijas biroju galvenokārt finansē no privātuzņēmumu maksātām nodevām, tāpēc šajā sakarā ir svarīgi arī nodrošināt mūsu klientiem pievienoto vērtību, lai uzturētu biroja leģitimitāti. Laikā, kad biju ģenerāldirektors, aģentūras finansiālais stāvoklis vienmēr bija labs un mūsu rūpīgā darba rezultātā mēs saņēmām vairākus apbalvojumus par teicamu darbu.

Pirms tam es biju Zviedrijas Rūpniecības federācijas rīkotājdirektors. Manos pienākumos bija arī federācijas budžeta un tā izpildes pārraudzīšana. Es biju atbildīgs arī par Zviedrijas Rūpniecības federācijas apvienošanos ar citu līdzīgu organizāciju. Lai gan apvienošanās bija vairākos aspektos sarežģīts uzdevums, mums izdevās nodrošināt augsta līmeņa vadību un finanšu kontroli visā procesā.

2. Kādi ir trīs vissvarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā Jūs esat piedalījies savas profesionālās darbības laikā?

Mans vissvarīgākais lēmums bija izveidot organizāciju kampaņai, kuras mērķis bija atbalstīt Zviedrijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Uzskatu, ka mēs informējām un ietekmējām daudzus zviedrus balsojumā atbalstīt iesaistīšanos Eiropas projektā. Šā pasākuma spēks un arī grūtības bija saistītas ar to, ka tajā bija iesaistītas divas partijas un tika pārstāvētas ļoti atšķirīgu sabiedrības daļu intereses, piemēram, rūpniecības, arodbiedrību un politisko partiju intereses. Zviedrijas lēmumu pievienoties Eiropas Savienībai es uzskatu par mūsu paaudzes visnozīmīgāko politisko notikumu, un man ir liels lepnums par to, ka esmu zināmā mērā ietekmējis šo lēmumu.

Valdība man uzdeva izveidot un vadīt jaunu aģentūru, lai reģistrētu privātuzņēmumus — Zviedrijas Uzņēmumu reģistrācijas biroju. Manā vadībā mums izdevās ievērojami uzlabot sniegumu un mūsu klientu apmierinātību. To noteica vairāki lēmumi reformēt agrāko sistēmu, kurai bija raksturīgas tādas problēmas kā neefektivitāte, slikta pakalpojumu kvalitāte un ilgs gaidīšanas laiks uzņēmumiem.

Ministru prezidenta valsts sekretāra amatā es izveidoju jaunas programmas krīžu pārvaldībai centrālajā valdībā, jo vajadzība pilnveidot iepriekšējo sistēmu kļuva redzama pēc krīzes, ko izraisīja cunami Indijas okeānā 2004. gadā. Diezgan ierobežotā laikposmā man izdevās izveidot labi funkcionējošu krīzes pārvarēšanas organizāciju, un vēlāk izrādījās, ka tā ir ievērojami uzlabojusi valdības spējas krīžu pārvarēšanā.

Neatkarība

3. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir „pilnīgi neatkarīgi”. Kā Jūs šo noteikumu piemērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

Ja tikšu iecelts par Revīzijas palātas locekli, es, protams, centīšos ievērot visus attiecīgos noteikumus un saglabāt neatkarību no jebkādas ārējas ietekmes. Nekādos apstākļos es neļautu sevi ietekmēt valdībām, politiskajām partijām vai citām ārējām interesēm. Mans vienīgais mērķis būtu nodrošināt Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļu efektīvu izmantošanu. Mana darba rezultāti iepriekšējos amatos gan privātajā, gan publiskajā sektorā liecina, ka esmu nodrošinājis augstu integritātes līmeni attiecībā uz ārējām interesēm un stingri ievērojis attiecīgos noteikumus. Man nav nodoma Revīzijas palātas locekļa amatā pārkāpt savus līdzšinējos principus.

4. Vai Jūs kādreiz esat saņēmis apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

Zviedrijas Rūpniecības federācijas rīkotājdirektora amatā es saņēmu skaidru apstiprinājumu par pienākumu pareizu izpildi visā pilnvaru laikā. Šis ir vienīgais no maniem amatiem, uz kuru ir attiecināta pienākumu izpildes apstiprinājuma procedūra.

5. Vai Jums pieder uzņēmumi, daļas kādā uzņēmumā vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar Jūsu paredzamajiem pienākumiem? Vai Jūs esat gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot? Ja pašreiz esat iesaistīts kādā tiesas procesā, vai Jūs varētu sniegt detalizētu informāciju?

Man nav uzņēmējdarbības interešu, nepieder daļas uzņēmumos un nav citu saistību, kas varētu izraisīt interešu konfliktu ar Revīzijas palātas locekļa amatu. Esmu arī gatavs Revīzijas palātas priekšsēdētājam deklarēt visas savas finansiālās intereses un citas saistības, un vajadzības gadījumā es tās publiskošu. Neesmu iesaistīts nevienā pašlaik notiekošā tiesas procesā.

6. Vai Jūs esat gatavs atteikties no jebkāda vēlēta amata vai pārtraukt aktīvi pildīt atbildīgu amatu politiskajā partijā pēc Jūsu iecelšanas par Revīzijas palātas locekli?

Es neieņemu nevienu vēlētu amatu un pašreiz nepildu amata pienākumus nevienā politiskajā partijā. Esmu arī gatavs atkāpties no jebkura amata, kas radītu interešu konfliktu ar Revīzijas palātas locekļa amatu.

7. Kā Jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat liela mēroga krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no Jūsu dalībvalsts?

Saistībā ar nopietniem pārkāpumiem vai krāpšanu Zviedrijā es rīkotos tāpat kā saistībā ar šādiem gadījumiem jebkurā citā dalībvalstī. Uz visām dalībvalstīm attiecas vienādi budžeta disciplīnas un finanšu pārvaldības principi. Revīzijas palātas locekļa amatā es būtu atbildīgs par visas Eiropas pilsoņu un nodokļu maksātāju finanšu interešu aizsardzību. Būtu nepieņemami uz savu izcelsmes dalībvalsti attiecināt atšķirīgus standartus nekā uz kādu citu dalībvalsti. Ja rastos aizdomas par krāpšanu, es ievērotu Revīzijas palātas noteiktās procedūras un par šo gadījumu ziņotu OLAF.

Pienākumu izpilde

8. Kādiem būtu jābūt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē?

Pirmām kārtām publiskā finansējuma pārvaldīšana un kalpošana nodokļu maksātājiem nozīmē piemērot trīs pareizas finanšu pārvaldības principus — saimnieciskumu, efektivitāti un lietderīgumu. Tiešām, finansējums ir jāizmanto pienācīgā kvantitātē un kvalitātē, lai sasniegtu izvirzītos mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām. Attiecībai starp izmantotajiem resursiem un sasniegtajiem rezultātiem ir jābūt optimālai, un ir jāsasniedz izvirzītie mērķi.

Jebkuras pareizas finanšu pārvaldības kultūras pamatā ir jābūt pārredzamībai un atvērtībai. Pārredzamība un atvērtība palielina iespēju atklāt pārkāpumus, neefektivitāti un sliktu praksi. Pareizas finanšu pārvaldības kultūrai ir nepieciešami arī precīzi un labi pārdomāti mērķi. Šiem mērķiem jābūt skaidriem, sasniedzamiem, piemērotiem un savlaicīgiem.

Jebkurai labi funkcionējošai organizācijai ir raksturīga arī pārskatatbildība. Lai sasniegtu rīcības un lēmumu augsta līmeņa pārskatatbildību, būtiski ir skaidri sadalīt pienākumus.

Tomēr pat labi funkcionējošām organizācijām ir nepieciešamas labi attīstītas kontroles sistēmas. Šādām kontroles sistēmām jāietver iekšējā revīzija, pareizas grāmatvedības un ziņošanas sistēmas un pienācīgas vadības informācijas sistēmas.

Visbeidzot, visas iepriekšminētās iezīmes apvienojumā ar pārredzamu iekšējo komunikāciju (gan lejupēju, gan augšupēju) un labi definētu ētisko sistēmu palīdzēs sasniegt pārredzamību, integritāti un pārskatatbildību jebkurā organizācijā.

Tādi ir mani uzskati par pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskajā iestādē.

9. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā Jūs raksturotu savus pienākumus attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Eiropas Parlamentam un jo īpaši tā Budžeta kontroles komitejai?

Revīzijas palātai ir nozīmīga loma, palīdzot Parlamentam budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā. Abu šo iestāžu mērķis ir uzlabot ES finanšu pārvaldību, veicināt pārredzamību un pārskatatbildību un nodrošināt par ES finansējuma pārvaldīšanu atbildīgās iestādes — Komisijas — atbildību ES pilsoņu priekšā.

Es uzskatu, ka jautājumi un apsvērumi, ko Parlaments pauž rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, ir jāuzskata par prioritātēm Revīzijas palātas gada darba programmas noteikšanā, ar finanšu un atbilstības revīzijām nodrošinot gada pārskatu pareizību un ticamību un ar lietderības revīzijām sagatavojot Parlamentam atbilstīgus un savlaicīgus īpašos ziņojumus. Ilgtermiņa perspektīvā Revīzijas palātas jaunajā revīzijas stratēģijā (pēc 2012. gada) būtu vienlīdz jāņem vērā Parlamenta izvirzītās prioritātes un ieteikumi.

Es censtos izveidot pārredzamas attiecības ar Parlamenta referentiem par manā atbildības jomā nodotajiem revīzijas uzdevumiem un piedalīties un sniegt attiecīgas prezentācijas Budžeta kontroles komitejas debatēs. Es arī centīšos kopā ar maniem nākamajiem kolēģiem turpināt uzlabot sadarbību starp abām iestādēm un turpināt pilnveidot ziņošanas procesu, izmantojot regulāras sanāksmes, it īpaši ar Budžeta kontroles komiteju.

10. Kāda, Jūsuprāt, ir lietderības revīzijas veikšanas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

Lietderības revīzijai var būt nozīmīga loma pārskatatbildības un publisko finanšu efektīvas izmantošanas nodrošināšanā, sniedzot uzticamu informāciju plašam ieinteresēto personu lokam, tostarp politikas veidotājiem un plašai sabiedrībai. Tādējādi tai ir liels potenciāls izveidot un informēt publiskas debates par publiskajiem izdevumiem. Tas ir īpaši svarīgi ES līmenī, ņemot vērā, ka ES mērogā trūkst publiskas diskusijas par efektīvu budžeta izmantošanu.

Pievēršoties pievienotajai vērtībai no pārvaldības aspekta, es uzskatu, ka jāņem vērā šādi trīs aspekti.

Pirmkārt, šāda veida revīzijas mērķis ir novērtēt politikas vai programmas ietekmi. Revīzijas secinājumi informē vadību par to, vai ir sasniegti attiecīgie mērķi, un, pamatojoties uz ticamiem revīzijas pierādījumiem, sniedz paskaidrojumus par iemesliem, kāpēc tā ir vai nav bijusi sekmīga.

Otrkārt, īpašajos ziņojumos sniegtie ieteikumi sniedz vadībai noderīgu informāciju par to, kā turpmāk pilnveidot vai varbūt izmainīt izdevumu shēmu, lai palielinātu ietekmi un uzlabotu efektivitāti un lietderību.

Papildus pārskatu ticamības un pakārtoto darījumu likumības un pareizības novērtējumam lietderības revīzijas arī sniedz ieteikumus par to, kā virzīt izdevumus atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem, tādējādi uzlabojot iespēju attiecīgajai programmai sasniegt savus mērķus.

Treškārt, tā ļauj vēlāk novērtēt, kā vadība ir īstenojusi Revīzijas palātas ieteikumus, un sniedz budžeta lēmējiestādei svarīgu elementu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā.

Lietderības revīzija ir jāuzskata par iespēju vadībai pārskatīt un/vai izmainīt izdevumu programmu vai politiku un palielināt pārskatatbildību.

11. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību, pārbaudot ES budžetu?

Līgumā ir paredzēts, ka Revīzijas palāta dalībvalstīs revīziju veic sadarbībā ar valstu revīzijas iestādēm savstarpējas uzticēšanās gaisotnē, vienlaikus saglabājot neatkarību.

Izmantojot ES augstāko revīzijas iestāžu (ARI) vadītāju kontaktkomiteju, Revīzijas palāta gadu gaitā ir sadarbojusies ar ARI un apmainījusies ar pieredzi un zināšanām par ES finansējuma revīzijām un citiem ar ES saistītiem jautājumiem, piemēram, par kopēju revīzijas standartu un salīdzināmu revīzijas kritēriju izstrādi.

Revīzijas palātas un ARI sadarbību varētu pilnveidot, ja Revīzijas palāta varētu paļauties uz ARI veikto darbu ES finansējuma revīzijās. Revīzijas palāta nesenā atzinumā norādīja, ka tai būtu jāpārliecinās par šāda darba piemērotību un kvalitāti, kas nozīmē, ka valstu revīzijas darbam vajadzētu būt veiktam, izmantojot piemērotu pieeju, atbilstošā apjomā un laikā un saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

Tomēr valstu ARI darbs pirmām kārtām ir vērsts uz valsts finansējuma revīziju. Tāpēc ir saprotami, ka valsts revīzijas praksei, valsts ieinteresēto personu vajadzībām un valsts publisko administrāciju struktūrai ir būtiska nozīme, nosakot revīzijas metodiku jebkurā konkrētā dalībvalstī. Var gadīties, ka ne vienmēr būs vēlme izmainīt šo metodiku vai izmantot atšķirīgu metodiku, lai veiktu ES finansējuma revīziju. Tāpēc ir būtiski nodrošināt dialogu.

Protams, lielu interesi šajā sakarā izraisa Revīzijas palātas un divu ES ARI nesenās koordinētās revīzijas lauksaimniecības izdevumu jomā un viena gaidāmā revīzija struktūrfondu jomā. Cerams, ka būs iespējams konstatēt arī citas jomas, kurās var sekmīgi sadarboties. Es arī uzskatu, ka pastāv zināmas iespējas regulārām sanāksmēm un semināriem par ierobežojumiem un pienākumiem ES budžeta pārvaldībā un revīzijās. Tur būtu ne tikai jāiesaista Eiropas Parlaments un Revīzijas palāta, bet arī ES ARI un valstu parlamenti, ņemot vērā dalībvalstu palielināto lomu ES finansējuma kontrolē un īstenošanā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Citi jautājumi

Vai Jūs atsauktu savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par Jūsu iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā būtu negatīvs?

Jā. Es uzskatu, ka Parlamenta un Revīzijas palātas sadarbība nevar būt efektīva, ja nav savstarpējas uzticēšanās.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.5.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

11

3

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marta Andreasen, Jean-Pierre Audy, Inés Ayala Sender, Andrea Češková, Jorgo Chatzimarkakis, Andrea Cozzolino, Ryszard Czarnecki, Tamás Deutsch, Jens Geier, Ingeborg Gräßle, Cătălin Sorin Ivan, Iliana Ivanova, Monica Luisa Macovei, Crescenzio Rivellini, Paul Rübig, Theodoros Skylakakis, Georgios Stavrakakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Zuzana Brzobohatá, Christofer Fjellner, Ivailo Kalfin, Jan Mulder, Derek Vaughan

Juridisks paziņojums - Privātuma politika