ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta Reglamenta 51. panta grozīšanu attiecībā uz komiteju apvienotajām sanāksmēm

27.5.2011 - (2010/2061(REG))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Carlo Casini

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Parlamenta Reglamenta 51. panta grozīšanu attiecībā uz komiteju apvienotajām sanāksmēm

(2010/2061(REG))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētāja 2010. gada 11. marta vēstuli un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētāja 2010. gada 25. marta vēstuli,

–   ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0197/2011),

1.  nolemj veikt Reglamentā turpmāk minēto grozījumu;

2.  atgādina, ka šis grozījums stājas spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu zināšanai Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  2 Reglaments 51. pants
Spēkā esošais teksts	Grozījums
Ja ir izpildīti 49. panta 1. punkta un 50. panta nosacījumi, Priekšsēdētāju konference, ja tā uzskata, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs, var nolemt, ka jāpiemēro komiteju apvienoto sanāksmju procedūra un kopīga balsošana. Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso apvienotajā sanāksmē, ko kopīgi vada attiecīgo komiteju priekšsēdētāji. Iesaistītās komitejas var izveidot komiteju sadarbības darba grupas, lai sagatavotu apvienotās sanāksmes un kopīgo balsošanu.	1. Ja Priekšsēdētāju konferencei saskaņā ar 188. panta 2. punktu ir iesniegts jautājums par kompetenci, tā var nolemt, ka jāpiemēro komiteju kopīgo sanāksmju procedūra un kopīga balsošana, ja:
	– jautājums, ņemot vērā VII pielikumu, ir nedalāmi saistīts ar vairāku komiteju kompetenci un
	– Priekšsēdētāju konference uzskata, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs.
	2. Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso kopīgajā sanāksmē, ko kopīgi vada šo komiteju priekšsēdētāji.
	Tiesības, kas saistītas ar atbildīgās komitejas statusu, iesaistītās komitejas visos šīs procedūras posmos var īstenot, tikai darbojoties kopīgi. Iesaistītās komitejas var izveidot darba grupas, lai sagatavotu sanāksmes un balsošanu.
	3. Parastās likumdošanas procedūras otrajā lasījumā Padomes nostāju izskata iesaistīto komiteju kopīgajā sanāksmē, kura, ja minēto komiteju priekšsēdētāji nevienojas, notiek trešdien pirmajā Parlamenta struktūru sanāksmēm paredzētajā nedēļā pēc Padomes nostājas paziņošanas Parlamentam. Ja nav panākta vienošanās par sanāksmes sasaukšanu vēlāk, to sasauc Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs. Par ieteikumu otrajam lasījumam balso kopīgā sanāksmē, pamatojoties uz kopīgu projektu, ko izstrādājuši iesaistīto komiteju attiecīgie referenti, vai gadījumā, ja kopīga projekta nav, uz grozījumiem, kas iesniegti attiecīgajās komitejās.
	Parastās likumdošanas procedūras trešajā lasījumā iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kā pilntiesīgi delegācijas locekļi darbojas Samierināšanas komitejā.

PASKAIDROJUMS

I.    ZIŅOJUMA SAGATAVOŠANAS PAMATS

Iepriekšējā sasaukumā Priekšsēdētāju konference izveidoja Parlamentārās reformas darba grupu, kurai tika uzdots pārskatīt Parlamenta darbību un ierosināt uzlabojumus. Saistībā ar nodaļu par komiteju sadarbību darba grupa ierosināja ne tikai pastiprināt iesaistītās komitejas lomu komiteju iesaistīšanas procedūrā (Reglamenta bijušais 47. pants, tagad 50. pants), bet arī izstrādāt jaunu komiteju sadarbības veidu, kas ir ieviests ar jauno 51. pantu.

Šāda priekšlikuma pamatā bija apsvērums, ka atsevišķos gadījumos, „kad kāda īpaši svarīga likumdošanas procedūra skaidri neattiecas uz vienas komitejas kompetenci, bet var tikt vienlīdzīgi sadalīta vairāku komiteju starpā [..], kompetenču konfliktu vajadzētu risināt atbilstoši vienlīdzības principam un sadarbības principam. Attiecīgās komitejas organizē kopīgas sanāksmes, lai veiktu iepriekšēju apmaiņu ar argumentiem [..] un tādējādi iegūtu skaidrāku vairākuma un mazākuma viedokli. Attiecīgo komiteju locekļi tad kopīgi balso par likumdošanas priekšlikumā ierosinātajiem grozījumiem. Līdz ar to izskatīšanai plenārsēdē tiek iesniegts viens ziņojums, kas ir līdzsvarotāks [..].”

Priekšsēdētāju konference 2009. gada 19. martā nobalsoja par to, „lai Reglamentā [..] tiktu iestrādāta iespēja Priekšsēdētāju konferencei ļoti īpašos gadījumos, kad jautājums gandrīz vienlīdz attiecas uz vismaz divu komiteju kompetenci, sākt komiteju apvienoto sanāksmju procedūru un kopīgu balsošanu”.

Parlaments 2009. gada 6. maijā pārskatīja Reglamentu un ar 51. pantu izveidoja „komiteju apvienoto sanāksmju procedūru”[1].

„Ja ir izpildīti 49. panta 1. punkta un 50. panta noteikumi, Priekšsēdētāju konference, ja tā piekrīt, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs, var nolemt, ka jāpiemēro komiteju apvienoto sanāksmju procedūra un kopīga balsošana. Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso apvienotajā sanāksmē, ko kopīgi vada attiecīgo komiteju priekšsēdētāji. Iesaistītās komitejas var izveidot komiteju sadarbības grupas, lai sagatavotu apvienotās sanāksmes un balsošanu.”

Komiteju priekšsēdētāju konference 2010. gada sākumā izskatīja pamatnostādņu projektu par komiteju sadarbību saskaņā ar Reglamenta 51. pantu. Jo Leinen Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma (ENVI) komitejas vārdā un Sharon Bowles Ekonomikas un monetārās (ECON) komitejas vārdā sniedza komentārus un priekšlikumus par šī teksta grozīšanu.

Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājs Klaus–Heiner Lehne pēc šīs viedokļu apmaiņas iesniedza Konstitucionālo jautājumu komitejai trīs jautājumus par 51. panta piemērošanu, kurus varētu apkopot, kā izklāstīts turpmāk.

1.   Vai 51. pantā paredzēto procedūru piemēro parastās likumdošanas procedūras visos posmos vai tikai pirmajā lasījumā?

2.   Vai tiesības, kas saistītas ar atbildīgās komitejas statusu, piemēram, tiesības iesniegt grozījumus vai priekšlikumu par noraidīšanu plenārsēdē, attiecīgās komitejas var īstenot, tikai darbojoties kopīgi?

3.   Vai komitejām jāpieņem kopīgs lēmums par to, kā Parlaments izmanto tiesības attiecībā uz deleģēto vai īstenošanas aktu projektiem, kura pamatā ir leģislatīvs akts, kurš savukārt ir pieņemts, piemērojot 51. pantā paredzēto procedūru?

Klaus–Heiner Lehne turklāt ierosināja saskaņā ar 215. panta d) apakšpunktu Reglamentam pievienot pamatnostādnes, lai atvieglotu šīs jaunās procedūras piemērošanu.

Jo Leinen arī vērsās pie Konstitucionālo jautājumu komitejas, ierosinot, lai situācija tiktu precizēta, pārskatot Reglamentu. Īpaši jāņem vērā tas, ka praktiski nav iespējams iesaistīt divas vai vairākas komitejas koplēmuma procedūras otrajā lasījumā vai komitoloģijas procedūrā. Vairākos Reglamenta pantos (43. panta 1. punktā, 63. panta 1. punktā, 87. pantā, 88. panta 2. un 3. punktā un jo īpaši 188. pantā) ir minēta tikai viena komiteja, kas liecina, ka šādā procedūrā nevar būt vēl viena komiteja.

II.  IEROSINĀTIE GROZĪJUMI REGLAMENTĀ

Referents uzskata, ka šādā gadījumā nepietiek ar Reglamenta komentāriem vai pamatnostādnēm, lai atvieglotu piemērošanu. Ir runa par būtisku procesuālu jautājumu, kas attiecībā uz Reglamenta grozīšanu ir jārisina ar deputātu vairākuma balsojumu plenārsēdē. Jo īpaši jāņem vērā, ka normu pašreizējā redakcijā var interpretēt dažādi.

Reglamenta 51. panta ierosinātās jaunās redakcijas mērķi ir šādi:

1)   padarīt noteikumu lasāmāku un līdz ar to vairāk piemērotu izmantošanai;

2)   paredzēt jaunus nosacījumus par normas piemērošanu,

3)   noteikt piemērošanas jomu.

Lai sasniegtu pirmo mērķi, piemērošanas nosacījumi vairs nav formulēti ar atsauci uz citām normām. Abi nosacījumi ir izklāstīti skaidri un pilnīgi saprotami.

Lai panāktu otro mērķi, proti, paredzētu jaunus piemērošanas nosacījumus, bija jāveic ievērojamas izmaiņas, jo, ja līdz šim, ņemot vērā atsauci uz 50. pantu, pietika, ka attiecīgais jautājums „gandrīz vienlīdz ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē vai jautājuma dažādi aspekti ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē”, tagad ir nepieciešams, lai jautājums „ir nedalāmi saistīts ar vairāku komiteju kompetenci”.

Šī grozījuma mērķis ir uzsvērt apvienoto komiteju procedūras izņēmuma raksturu un sniegt pamatojumu, cita starpā attiecībā uz administratīvo un tehnisko slogu, ko šāda procedūra radīs.

Trešais mērķis — noteikt 51. panta piemērošanas jomu, proti, noteikt, kā šī panta piemērošana praktiski ietekmē likumdošanas procedūras norisi, — ir visgrūtāk sasniedzams. Te galvenais ir noteikt, vai procedūrai jābūt „kopīgai” visos posmos vai tikai pirmajā lasījumā.

Lai gan ir praktiski argumenti par labu otrajai alternatīvai, referents atbalsta pirmo variantu. Ja, kā vispārpieņemts, jaunās procedūras mērķis ir radīt iespēju attiecīgajām komitejām jau sākotnējā posmā apmainīties ar argumentiem un sagatavot „augsni” plenārsēdei, kad jautājums ir īpaši nozīmīgs, šāda loģika attiecas uz parastās likumdošanas procedūras visiem posmiem līdz akta pieņemšanai. Līdz ar to apvienotās komitejas šajā procedūrā kļūst par atbildīgo komiteju Reglamenta izpratnē.

• [1]  Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojums A6-0273/2009, referents Richard Corbett (P6_TA(2009)0359, 2009. gada 6. maijs).

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.5.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Enrique Guerrero Salom, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Constance Le Grip, David Martin, Paulo Rangel, Potito Salatto, Algirdas Saudargas, Søren Bo Søndergaard, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Luis Yáñez-Barnuevo García
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, Zuzana Brzobohatá, Sylvie Guillaume, Íñigo Méndez de Vigo, Rainer Wieland