ZIŅOJUMS par platjoslu Eiropā — ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (13.4.2011)

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (13.4.2011)

Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS (22.3.2011)

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

6.6.2011 - (2010/2304(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Niki Tzavela

Procedūra : 2010/2304(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0221/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0221/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 06/07/2011 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0322

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS
Kultūras un izglītības komitejaS ATZINUMS
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

par platjoslu Eiropā — ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē

(2010/2304(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. septembra ieteikumu par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem[1],

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. septembra paziņojumu „Platjosla Eiropā: ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē” (COM(2010)0472),

– ņemot vērā 2011. gada 11. maija rezolūciju par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu[2],

– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas atzinumu par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu un Komisijas paziņojums „Platjosla Eiropā: ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē”” (TEN/434-435 - CESE 362/2011),

– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 17. septembra paziņojumu „Kopienas pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu”[3],

– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 4. augusta paziņojumu „Ziņojums par Eiropas konkurētspēju digitālajā jomā. Galvenie sasniegumi, 2005.–2009. gadā īstenojot stratēģiju i2010” (COM(2009)0390),

– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 18. jūnija paziņojumu „Lietiskais internets — rīcības plāns Eiropai” (COM(2009)0278),

– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. janvāra paziņojumu „Šodienas ieguldījums rītdienas Eiropā” (COM(2009)0036),

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 20. marta paziņojumu „Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā” (COM(2006)0129),

– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 25. aprīļa paziņojumu „i2010. e–pārvaldības rīcības plāns: paātrināt e–pārvaldību Eiropā par labu visiem” (COM(2006)0173),

– ņemot vērā Komisijas 2004. gada 30. aprīļa paziņojumu „E–veselība — Eiropas pilsoņu veselības aprūpes uzlabošana. Rīcības plāns Eiropas e–veselības jomā” COM(2004)0356),

– ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par lietisko internetu[4],

– ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu[5],

– ņemot vērā 2009. gada 26. marta ieteikumu Padomei par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā[6],

– ņemot vērā 2008. gada 24. septembra rezolūciju par pilnīgu digitālo dividenžu priekšrocību izmantošanu Eiropā: vienota pieeja digitālās pārslēgšanās atbrīvota radiofrekvenču spektra izmantojumam[7],

– ņemot vērā 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas politikas izstrādāšanu attiecībā uz platjoslas pakalpojumiem[8],

– ņemot vērā 2007. gada 14. februāra rezolūciju par ES politiku attiecībā uz radiofrekvenču spektru[9],

– ņemot vērā 2006. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai[10],

– ņemot vērā 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību[11],

– ņemot vērā 1998. gada 14. oktobra rezolūciju par globalizāciju un informācijas sabiedrību — nepieciešamība stiprināt starptautisko sadarbību[12],

– ņemot vērā grozītos ES tiesību aktus elektronisko komunikāciju jomā, konkrētāk, Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīva), Direktīvu 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva), Direktīvu 2002/19/EK (Piekļuves direktīva), Direktīvu 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva), Direktīvu 2002/58/EK (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) un Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (BEREC regula),

– ņemot vēra Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu (COM(2008)0800 galīgā redakcija),

– ņemot vēra III pielikumu grozošajā Padomes 2009. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 473/2009,

– ņemot vērā Lisabonas līguma 189. pantu,

– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridisko jautājumu komitejas atzinumus (A6-0221/2011),

A. tā kā ātru platjoslas tīklu nodrošināšana visā ES ir būtiski svarīga stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu, integrējošu un teritoriāli vienojošu ekonomikas izaugsmi, uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā, stiprinātu Eiropas konkurētspēju, veicinātu zinātnisko pētniecību un jauninājumus un tādējādi ļautu visiem reģioniem, pilsētām, administratīvajiem rajoniem un iedzīvotāju grupām gūt labumu no digitālās vides un dotu viņiem iespēju sabiedriskajiem pakalpojumiem izmantot jaunas digitālās tehnoloģijas;

B. tā kā platjoslai var piekļūt, izmantojot daudzas platformas (vara kabeļus, parastos kabeļus, optiskās šķiedras kabeļus, fiksētos un mobilos bezvadu savienojumus, satelītu utt.), tā ir piesaistījusi visu veidu lietotājus (piemēram, patērētājus, uzņēmumus, valdību, publiskas un bezpeļņas iestādes, tostarp skolas, bibliotēkas, slimnīcas un sabiedrības drošības aģentūras), kuri platjoslu izmanto daudziem dažādiem pakalpojumiem (e–komercijai, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, balss un video komunikācijai, izklaidei, flotes pārvaldīšanai, valsts pakalpojumiem, izglītībai, profesionālajai apmācībai un daudziem citiem), un platjosla arī nodrošina iekārtu saziņas lietojumus (viedās elektriskās mērierīces un viedtīkli, sirdsdarbības ritma bezvadu monitori, avārijas dienestu pakalpojumi, trauksmes sistēmas, transportlīdzekļu telemetrija, inventāra izsekošana un daudzi citi);

C. tā kā dažādu platformu, lietotāju un pakalpojumu apzināšana un to ietveršana platjoslas ekosistēmā palīdzēs nodrošināt 100 % piekļuvi platjoslai un sniegs sabiedrībai daudzas ar to saistītas priekšrocības, kas savukārt sekmēs 100 % platjoslas ieviešanu; tā kā ES mērķos jāiekļauj visu reģionu un iedzīvotāju grupu iespējas izmantot digitālo vidi;

D. tā kā ilgtspējīga piekļuve infrastruktūrai un konkurence starp pakalpojumiem apvienojumā ar reālistisku, dzīvotspējīgu lejupēju mērķu noteikšanu nodrošinās nākamās paaudzes savienojumu efektīvu pieejamību un to atbilstību pieprasījumam;

E. tā kā ES politikai attiecībā uz platjoslas pakalpojumiem jāliek pamats situācijai, kurā ES var uzņemties vadošo lomu saistībā ar platjoslas pieejamību, ātrumu, mobilitāti, pārklājumu un jaudu; tā kā pasaules mēroga vadībai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarē ir izšķiroša nozīme ES labklājības un konkurētspējas panākšanai; tā kā Eiropas tirgus ar gandrīz 500 miljoniem cilvēku, kuriem pieejams ātrdarbīgs platjoslas pieslēgums, būtu dzinulis iekšējā tirgus attīstībai, kas pasaules līmenī radītu vienreizēju lietotāju kritisko masu, visos reģionos piedāvājot jaunas iespējas un lietotājiem nodrošinot lielāku ieguvumu un ES — potenciālu kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku; tā kā ātra platjoslas izvēršana ir svarīga inovācijas un ES ražīguma sekmēšanai, kā arī jaunu MVU un darbavietu izveidei ES;

F. tā kā ir svarīgi novērst digitālo plaisu un panākt visiem pieejamas platjoslas ieviešanu visā ES, lai nodrošinātu Eiropas pievienoto vērtību, īpaši attiecībā uz attāliem un lauku rajoniem nolūkā nodrošināt sociālo un teritoriālo kohēziju;

G. tā kā platjosla ir svarīga jaunu tehnoloģiju infrastruktūru ieviešanai, kas ir nepieciešamas ES līderpozīciju iegūšanai zinātnes, tehnoloģiju un rūpniecības jomā, piemēram, saistībā ar mākoņdatošanu, superdatoriem, lietisko internetu un viedām skaitļošanas vidēm; atgādina, ka atbilstoša piekļuve platjoslai un tās ātrums ir pamats novatorisku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādei un efektīvai izmantošanai; turklāt norāda, ka no šīm tehnoloģijām un to sniegtajiem pakalpojumiem jāgūst labums gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, tostarp MVU;

H. tā kā valsts sektora dalībnieki var sniegt būtisku ieguldījumu platjoslas nodrošināšanā visiem un nākamās paaudzes piekļuves attīstīšanā apgabalos, kuros platjoslas pakalpojumi netiek nodrošināti vispār vai netiek pietiekami nodrošināti; tā kā valsts investīcijas jāveic tā, lai tās papildinātu privātās investīcijas un palielinātu konkurenci; tā kā investoriem nākamās paaudzes piekļuves jomā arī turpmāk jānodrošina attiecīgi stimuli, lai tie investētu arī platjoslas jomā;

I. tā kā privātais sektors platjoslas ierīcēs, pakalpojumos, lietojumos un saturā pēdējo desmit gadu laikā ir investējis simtiem miljardu eiro, taču ne visi Eiropas pilsoņi ir izjutuši platjoslas sniegtos ieguvumus; tā kā privāto un valsts investīciju sekmēšanai arī turpmāk jābūt ES platjoslas izaugsmes galvenajam virzītājspēkam;

J. ņemot vērā lēmumu, kuru 2008. gada 4. novembrī Marseļā pieņēma Savienības Vidusjūrai ministru konferencē, samazināt digitālo plaisu starp Vidusjūras abiem krastiem, un uz kura pamata tika izstrādāts BB-Med (platjosla Vidusjūrai) priekšlikums,

1. Platjosla visiem

1. norāda, ka paziņojums ir tikai viena daļa no plašāka pasākumu kopuma, kas ietver arī digitalizācijas programmu, inovācijas savienību, radiofrekvenču spektra politiku, kā arī ES un valstu finansējuma programmas ar mērķi izveidot savstarpēji atbalstošu sistēmu efektīvai turpmākai attīstībai, piekļuvei tīkliem — gan virszemes fiksētajiem un mobilajiem, gan satelīta tīkliem — un to izmantošanai;

2. norāda, ka platjoslas koncepcija pastāvīgi attīstās, jo ir palielinājies platformu skaits un krietni paplašinājies patērētāju loks un platjoslas izmantošanas veidu klāsts — platjosla mūsdienās nav tikai piekļuve internetam un tā neaprobežojas ar tiešu cilvēku veiktu mijiedarbību, jo strauji izplatās iekārtu saziņa un lietojumi;

3. konstatē, ka gan fiksēto, gan mobilo datu plūsma pieaug milzīgā ātrumā un ka daudzām darbībām, tādām kā turpmāk saskaņoti spektra piešķīrumi bezvadu platjoslai, spektra lielāka efektivitāte un nākamās paaudzes piekļuves tīklu ātra izvēršana, būs izšķiroša nozīme šī pieauguma pārvaldīšanā;

4. tādēļ uzskata, ka jānosaka mērķis panākt, lai ES būtu pasaules līdere IKT infrastruktūras jomā; lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2013. gadam visiem eiropiešiem būtu jānodrošina 100 % platjoslas pamatpārklājums ar minimālo ātrumu 2 Mb/s visiem lietotājiem lauku rajonos un daudz lielāku ātrumu lietotājiem citur; vērš Komisijas uzmanību uz to, ka, lai novērstu digitālo plaisu, attiecībā uz pamatpārklājumu lauku rajonos būs jāņem vērā pieaugošās pārraides prasības saistībā ar novatoriskiem interneta pakalpojumiem, piemēram, e–pārvalde, e–veselība vai e–mācības; uzskata, ka apsverot, kā šādi mērķi tiks finansēti, vislielākā uzmanība būtu jāpievērš konkurencei ar mērķi novērst tirgus traucējumus un ļaut, lai risinājumus pirmām kārtām sniedz tirgus;

5. norāda — lai sasniegtu mērķi nodrošināt savienojuma ātrumu 100 Mb/s, 2015. gadā aptuveni 15 % ES mājsaimniecību vajadzētu būt vismaz tik lielam savienojuma ātrumam;

6. atgādina, ka ir svarīgi īstenot digitalizācijas programmas mērķus, proti, līdz 2020. gadam nodrošināt visiem ES pilsoņiem piekļuvi platjoslas ātrumam, kas nav mazāks kā 30 Mb/s, un dot ES iespēju iegūt lielāko iespējamo platjoslas ātrumu un jaudu; uzsver — lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus platjoslas jomā, digitalizācijas programmā jānosaka kritēriji 2013., 2015. un 2018. gadam gan ES, gan valstu līmenī;

7. uzsver nepieciešamību lietderīgi izmantot visas iespējamās, tostarp mobilās un satelītu tehnoloģijas, lai ekonomiski visizdevīgākajā veidā, neradot liekus apgrūtinājumus patērētājiem, dalībvalstu reģioniem un nozarei, nodrošinātu platjoslas pārklājumu lauku rajonos, kalnu reģionos un uz salām;

8. norāda, ka radiofrekvenču spektra turpmākajam sadalījumam jāstiprina Eiropas līderpozīcijas attiecībā uz bezvadu lietojumiem un jauniem pakalpojumiem; norāda, ka piekļuve zemām radiofrekvenču joslām, kuru pārraides īpatnības atbalsta plašu pārklājumu, ir būtisks nosacījums bezvadu platjoslas pārklājuma ieviešanai lauku, kalnu un salu rajonos, kas nodrošinātu piekļuvi visiem paredzamajiem interneta pakalpojumiem; uzsver, ka Eiropai jāpaliek zinātniskās pētniecības un tehnoloģisko jauninājumu avangardā bezvadu pakalpojumu jomā; norāda, ka ir būtiski veicināt piekļuvi platjoslas infrastruktūrai, tostarp lietotāja virszemes iekārtām, lai palīdzētu ieviest platjoslas satelīta interneta pakalpojumus par pieņemamām cenām lauku, kalnu un salu rajonos un palīdzētu lietotājiem iegūt piekļuvi visiem paredzamajiem interneta pakalpojumiem;

9. iesaka sekmēt „digitālo dividenžu” ātru izmantošanu jauniem mobilajiem platjoslas pakalpojumiem, lietojot saskaņotu un tehnoloģiski neitrālu ES līmeņa pieeju, kas nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus un novērstu negatīvus pārrobežu traucējumus, vienlaikus neietekmējot pašreizējo digitālās televīzijas/ augstas izšķirtspējas televīzijas uztveri, kuras pamatā ir starptautiski standarti; uzsver, ka ES jāatbalsta projekti un eksperimenti ar „bezvadu pilsētām”;

10. uzskata par būtisku, ka mācību un pētniecības iestādēm ir piekļuve platjoslas infrastruktūrai, lai nodrošinātu brīvu zināšanu apriti jaunāku paaudžu sagatavošanai un ES konkurētspējas radīšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt Eiropas un valstu programmas, lai līdz 2015. gadam atvieglotu un nodrošinātu finansējumu visu mācību un pētniecības iestāžu piekļuvei platjoslas infrastruktūrai; uzskata, ka līdz 2015. gadam visas Eiropas pētniecības un akadēmiskās iestādes ir jāsavieno ar īpaši ātrdarbīgu tīklu palīdzību, izveidojot vienotas Eiropas pētniecības telpas iekštīklu;

11. aicina dalībvalstis veicināt un paplašināt ātrdarbīgu atvērtas piekļuves pieslēgumu nozīmīgām publiskām infrastruktūrām, kas atrodas attālos rajonos (skolas, slimnīcas un citas sabiedriskās iestādes), kas būtu veids, kā uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un attālos rajonos nostiprināt ātrdarbīgu pieslēgumu, tādējādi samazinot investīciju izmaksas vietējiem privātajiem izplatītājiem;

12. ierosina mudināt dalībvalstis īstenot tādu valsts politiku, lai tiktu atbalstīta jaunu tehnoloģiju ieviešana, un veicināt digitālu apmācības metožu ieviešanu; aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā, kā arī ar valstīm ārpus ES;

13. atgādina, ka jaunās tehnoloģijas un piekļuve ātrdarbīgiem pieslēgumiem pozitīvi ietekmē iedzīvotāju izglītību, cita starpā radot labas iespējas tālmācībai, jo īpaši attālākajos reģionos, kā arī viņu informētību, saziņu un atpūtu;

14. uzsver nepieciešamību ES veikt lielākas investīcijas pētījumos par nākotnes fiksēto un mobilo telesakaru tehnoloģijām; aicina Komisiju arī turpmāk šajās jomās izstrādāt kopīgas tehnoloģijas iniciatīvas, iesaistot universitātes, pētniecības institūtus, ierīču ražotājus, kā arī pakalpojumu un satura sniedzējus; uzskata, ka šīs platformas ir optimāls līdzeklis jaunas tehnoloģijas izstrādei un ekspluatācijai un ka tās ES nodrošinās ievērojamu konkurences priekšrocību;

15. norāda, ka raidorganizācijām, izmantojot jau pieejamās apraides platformas, tostarp virszemes platformas un platjoslas tīklus, būtu jāspēj piedāvāt plurālistisku un augstam standartam atbilstošu audiovizuālo saturu, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu pēc pieprasījuma, ar nosacījumu, ka platjoslas tīkli atbilst tādām pašām prasībām par pakalpojumu kvalitāti, un norāda arī, ka raidorganizācijām būtu jācenšas paaugstināt frekvenču efektivitāti un pārklājumu;

16. prasa Komisijai — lai izveidotu saskaņotu, konsekventu un efektīvu ES struktūru, kas regulē visus resursus, nekavējoties iesniegt attiecīgu priekšlikumu stratēģiskam plānam, kurš paredzētu vienotus noteikumus visiem ES kiberdrošības aspektiem nolūkā nodrošināt tīkla un kritiskās informācijas infrastruktūru pilnīgu aizsardzību un elastīgumu, tostarp minimālos drošības standartus un sertificēšanu, kopīgu terminoloģiju, rīcību kibernegadījumu gadījumos un kiberdrošības rīcības plānu; uzskata, ka šādā plānā būtu jānosaka ieguldījums, kas nepieciešams no katra dalībnieka, tostarp Komisijas, dalībvalstīm, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA), Eiropola, Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienības (Eurojust), ES un valstu datorapdraudējumu reakcijas komandām un citām atbilstošām ES un valstu struktūrām un iestādēm, kā arī privātā sektora, un ka tajā būtu jāaplūko ES loma un pārstāvība starptautiskā līmenī;

17. uzskata, ka universālā pakalpojuma saistības varētu kļūt par papildu stimulu platjoslas attīstībai, un mudina Komisiju saistībā ar šo jautājumu ātri pārskatīt universālo pakalpojumu piemērošanas jomu;

18. aicina dalībvalstis, cieši sadarbojoties ar visām ieinteresētajām personām, noteikt valstu platjoslas plānus un pieņemt darbības plānus ar konkrētiem pasākumiem, lai īstenotu digitalizācijas programmā noteiktos 2013. un 2020. gada mērķus; aicina Komisiju izskatīt šos plānus, piedāvāt optimālus risinājumus un koordinēt to īstenošanu ar dalībvalstīm;

2. Platjosla ekonomiskajai izaugsmei, jauninājumiem un konkurētspējas nodrošināšanai pasaules līmenī

19. uzskata, ka ir nepieciešami jauni ātrdarbīgi tīkli un pakalpojumi, lai veicinātu ES konkurētspēju starptautiskā līmenī un radītu kvalitatīvu nodarbinātību;

20. uzskata, ka konkurence un rūpīgi izvēlēti mērķi gan infrastruktūras jomā, gan attiecībā uz pakalpojumiem ir labākais pamats ilgtspējīgai investīcijām, jauninājumiem un ieviešanai; tomēr uzsver, ka dažos gadījumos lielāka sadarbība starp ieinteresētajām personām arī var veicināt investīcijas;

21. uzskata, ka mērķis panākt jaudīgus platjoslas tīklus un piekļuves tīklos izmantot optiskās šķiedras kabeļus (FTTH) ir svarīgs gan no galalietotāju un viņu nākotnes vajadzību, gan ekonomikas attīstības aspekta, ņemot vērā arvien plašāku platjoslas lietojumprogrammu izmantošanu;

22. iesaka veicināt konkurētspējīgu tirgu investīcijām fiksētajā un bezvadu platjoslas infrastruktūrā un šīs infrastruktūras izmantošanai; norāda, ka konkurētspējīgs tirgus ir katalizators papildu investīcijām un sakaru, lietojumprogrammu un satura nodrošinātāju veiktajiem jauninājumiem, kā arī būtiska digitālās ekonomikas platforma; atzīst, ka spēcīga platjoslas platforma savienos valdības, privātos un korporatīvos lietotājus abās Atlantijas okeāna pusēs un ka tādēļ ES un ASV jo īpaši būtu jāveic aktīvi pasākumi platjoslas veicināšanai;

23. aicina Komisiju, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un pakalpojumu sniedzējus rīkoties, lai līdz 2013. gadam rastu kopēju pieeju attiecībā uz vienota tirgus uzlabošanu uzņēmumiem un sakariem visā ES;

24. saistībā ar mobilo pakalpojumu tirgu konkurētspējas nodrošināšanu uzsver, ka ir svarīgi panākt savlaicīgu konkurētspējīgu bezvadu platjoslas spektru sadali saskaņā ar radiofrekvenču spektra politikas programmu, un aicina dalībvalstis līdz 2013. gadam nodrošināt 800 MHz joslas pieejamību, vienlaikus ņemot vērā esošos pakalpojumus;

25. atgādina, ka digitālā pasaule un IKT ir jauninājumu virzītājspēks un ka piekļuve ātrdarbīgai platjoslai ir būtisks priekšnoteikums visās Eiropas inovācijas partnerībās (EIP), jo tā palielina sadarbību un iedzīvotāju līdzdalību;

26. norāda, ka iepriekš minētajās jomās ir svarīgi publisko iepirkumu risinājumiem, kas balstīti uz izpēti un izstrādi, organizēt pirmskomercializācijas posmā, jo tas stimulē tehnoloģijas attīstības labvēlīgu ciklu un pieprasījumu pēc ātrdarbīgas platjoslas pakalpojumiem;

27. uzskata, ka platjoslas pakalpojumiem paredzētais publiskais finansējums, ja to novirzītu modernās jaunākās paaudzes infrastruktūrās ar lielu pārraides jaudu tajos reģionos, kur visvairāk vajadzīgi platjoslas sakari, var kļūt par ES reģionu konkurētspējas uzlabošanas iedarbīgu mehānismu; uzskata, ka šie reģioni, jo īpaši tie, kuros ir milzīga industriālā bāze un liels iedzīvotāju blīvums, varētu visīsākajā laikā gūt labumu no privātpersonām un uzņēmumiem pieejamo jauno pakalpojumu novatoriskajām un radošajām iespējām;

28. uzskata, ka platjoslas tīklu paplašināšana, galvenokārt lauku reģionos, īpaši atvieglos un uzlabos cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai nošķirtās vietās dzīvojošu cilvēku saziņas iespējas, kā arī uzlabos piekļuvi pakalpojumiem un veicinās MVU attīstību laukos, tādējādi palīdzot šajās vietās radīt jaunas darbavietas un attīstīt jaunus pakalpojumus;

29. pauž nožēlu, ka finansējums EUR 1 miljarda apmērā, par kuru 2008. gadā tika paziņots Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, atsaucoties uz 100 % platjoslas pārklājuma nodrošināšanu līdz 2010. gada beigām, nav piešķirts un ka šis mērķis nav sasniegts; aicina Komisiju un dalībvalstis pēc pašreizējā daudzgadu finanšu plāna pārskatīšanas piešķirt vajadzīgos līdzekļus, lai sasniegtu mērķi par 100 % platjoslas pārklājuma nodrošināšanu līdz 2013. gadam;

30. uzsver, ka steidzami jāizveido konkurētspējīgs vienots digitālais tirgus, kas darbotos kā virzītājspēks iekšējā tirgus atvēršanai visiem ES pilsoņiem; aicina katrā dalībvalstī PVN piemērošanai izveidot vienas pieturas aģentūru, kas MVU un uzņēmējiem atvieglotu pārrobežu e–komerciju;

31. uzskata — ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc pieslēguma, kas vienlaikus popularizē ES tiešsaistes ekonomiku, sekmē ES tīkla gatavību un atspoguļo izmaiņas sabiedrībā vienotā tirgus kontekstā, tam būtu jāpiešķir pienācīgi līdzekļi un jāpanāk stabila konkurence par infrastruktūru, kura ir vajadzīga, lai realizētu Eiropas platjoslas projektu;

32. uzsver, ka platjoslas pakalpojumi ir ES rūpniecības nozares konkurētspējas galvenais faktors un tie sniedz lielu ieguldījumu ES ekonomiskajā izaugsmē, sociālajā kohēzijā un kvalitatīvā nodarbinātībā, kā arī visu reģionu un sociālo grupu līdzdalībā ES digitālajā dzīvē; uzskata, ka platjoslai veltītu pakalpojumu kopuma veiksmīgai īstenošanai ir būtiska nozīme bezdarba jautājuma risināšanā, jo īpaši jauniešu vidū, Eiropā nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kā paredzēts stratēģijā „Eiropa 2020”;

33. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu 2011. gada jūnijā sasaukt Digitālo asambleju;

3. Investīciju un konkurētspējas veicināšana

34. uzsver, ka dalībvalstu un rūpniecības nozares veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir panākt vispārēju platjoslas pieejamību, jābūt orientētiem uz pieprasījumu un ka tie nedrīkst traucēt tirgus darbībai vai radīt lieku apgrūtinājumu nozarei;

35. konstatē, ka dārgu nākamās paaudzes platjoslas infrastruktūru veidošana ir saistīta ar augstu potenciālo risku un tai ir ilgs ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās laiks; norāda, ka regulējumam nevajadzētu atturēt investīcijas šajā infrastruktūrā un vajadzētu nodrošināt, lai visiem tirgus dalībniekiem būtu pietiekams stimuls veikt investīcijas;

36. uzsver, ka, izmaksas saistībā ar investīcijām infrastruktūrā ir jāsedz tirgus dalībniekiem; tomēr norāda, ka gadījumā, ja ir maza iespēja, ka atvērta infrastruktūra tiks izveidota pieņemamā laika posmā ar tirgus spēku palīdzību, visprogresīvākās papildu metodes platjoslas attīstības paātrināšanai varētu būt valsts atbalsta shēma attiecībā uz platjoslu un mērķtiecīgs Kopienas līdzekļu izlietojums, izmantojot EIB, struktūrfondus un ELFLA; aicina Komisiju, pārskatot valsts atbalsta pamatnostādnes attiecībā uz platjoslu, nodrošināt stabilus un saskaņotus noteikumus, kas atbalstītu konkurenci un efektīvas investīcijas atvērtos tīklos, un atļaut elastīgi piešķirt ES līdzekļus attiecīgajos programmu periodos;

37. atbalsta visus pasākumus, kas palīdzēs samazināt inženiertehniskās būvniecības izmaksas, un uzsver, ka ir nepieciešami novatoriski pakalpojumi, kas mudinātu sākt izmantot platjoslu; uzsver nepieciešamību sekmēt jaunas prasmes un zināšanas, lai nodrošinātu novatoriskus pakalpojumus un pielāgotos tehnoloģiju attīstībai, un uzskata, ka investīcijas jaunos, atvērtos un konkurētspējīgos tīklos jāpapildina ar pasākumiem, kurus īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī valsts iestādes, lai samazinātu izmaksas; aicina piešķirt publiskos (valsts un ES) līdzekļus platjoslas sakaru infrastruktūras attīstībai izolētos, mazapdzīvotos vai nomaļos rajonos, kas pakalpojumu sniedzējiem nav pietiekami pievilcīgi no izmaksu un ieguvumu viedokļa;

38. uzsver, ka vietējām un reģionālajām iestādēm jāsniedz labāki norādījumi par investīcijām platjoslā, lai sekmētu ES līdzekļu pilnīgu apguvi, jo izdevumu rādītāji attiecībā uz struktūrfondiem vedina domāt, ka reģioniem ir grūtības pieejamo līdzekļu apgūšanā un to novirzīšanā platjoslas projektiem; uzskata, ka valsts atbalsts investīcijām platjoslā būtu jāizmanto sinerģijā ar struktūrfondiem, lai stimulētu vietējo uzņēmējdarbību un vietējo ekonomiku, radītu vietējas darbavietas un veicinātu konkurenci telekomunikāciju tirgū; uzskata, ka, lai dalībvalstis tieši vai ar ES starpniecību maksimāli izmantotu ierobežoto valsts finansējumu, šādam finansējumam jābūt skaidri orientētam uz tiem projektiem, par kuriem var prognozēt, ka tiem būs maksimāla ietekme uz privātajām investīcijām, lai papildus palielinātu gan pārklājumu, gan jaudu; uzsver, ka saskaņā ar Komisijas norādījumiem par valsts atbalstu vajadzīgi valsts līdzekļi vai preferenciāli aizdevumi, kuru mērķim vajadzētu būt tādas nākotnē paredzamajai attīstībai atbilstīgas, ilgstošas un atvērtas infrastruktūras izveidei, kas atbalsta konkurenci un patērētāju izvēli;

39. uzsver, ka šajā jomā pasākumi galvenokārt tiek veikti vietējā līmenī, un atbalsta Komisijas centienus izstrādāt un uzlabot mehānismus, kas vietējiem dalībniekiem nodrošinātu atbilstīgu informāciju, lai samazinātu investīciju izmaksas; uzskata — lai panāktu platjoslas plānu pilnīgu darbību, vajadzīga ne vien Komisijas un dalībvalstu sadarbība, bet plānu izstrādē jāiesaista arī reģionālās un vietējās pašvaldības;

40. atzīst, ka ir nepieciešama regulatīvā noteiktība, lai veicinātu investīcijas un novērstu šķēršļus nākamās paaudzes tīkliem, un mudina valstu regulatīvās iestādes īstenot konkurenci atbalstošu politiku, nodrošinot pārredzamību un nediskrimināciju attiecībā uz telekomunikāciju vairumtirdzniecības tirgu, kas nodrošinātu visiem konkurentiem taisnīgu infrastruktūras pieejamību; aicina dalībvalstis ievērot atbilstību ES telekomunikāciju tiesību aktiem un valstu regulatīvās iestādes ieviest ieteikumu par nākamās paaudzes piekļuvi; aicina Komisiju tiesiskajā regulējumā ietvert investīcijas vairāk stimulējošus elementus un nodrošināt stimulus izmantot infrastruktūras projektu radīto sinerģiju;

41. norāda, ka konkurētspējīgs tirgus ir svarīgs, lai panāktu platjoslu par pieejamu cenu, un uzsver, ka ir nepieciešams, lai dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes ātri ieviestu pārskatītos ES telekomunikāciju tiesību aktus un ieteikumu par nākamās paaudzes piekļuvi;

42. norāda, ka dalībvalstīm ir vajadzīgas skaidras pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka līdzekļi savlaikus tiek novirzīti galvenajiem platjoslas mērķiem, vienlaikus ievērojot pasākumu rentabilitāti un proporcionalitāti;

43. aicina izveidot investīcijām labvēlīgus noteikumus attiecībā uz nākamās paaudzes piekļuvi un ātrdarbīgu (mobilo un satelīta) bezvadu piekļuvi, kas cita starpā nodrošinās juridisko noteiktību, veicinās investīcijas, konkurētspēju un neitralitāti tehnoloģiju ziņā, lai tirgus dalībnieki varētu tehnoloģijas izvēlēties paši;

44. aicina dalībvalstis nodrošināt nediskriminējošu pieeju inženiertehniskajiem būvdarbiem un veicināt piekļuvi līnijām, tādējādi ievērojami samazinot investīciju slieksni;

45. aicina Komisiju ar dalībvalstu palīdzību noteikt apgabalus, kuros platjoslas pakalpojumi netiek nodrošināti vispār vai netiek pietiekami nodrošināti;

46. norāda — lai palielinātu platjoslas pieejamību un ieviešanu, ES politikai jāsekmē efektīvu un pieņemamas cenas tīklu, lietojumu, pieejas iekārtu, pakalpojumu un satura izvietošana; mudina dalībvalstis izveidot e–pārvaldes, e–demokrātijas, e–mācības un e–veselības pakalpojumus, kas veicinās pieprasījumu pēc platjoslas;

47. uzsver — kad vien tirgus konjunktūra spēj nodrošināt konkurētspējīgu piekļuvi platjoslai, valdības politikai būtu jāveicina privātā sektora investīcijas un jauninājumi, novēršot izvietošanai radītos šķēršļus;

48. atbalsta Komisijas un Eiropas Investīciju bankas (EIB) sadarbību, lai uzlabotu ātru un īpaši ātru tīklu finansēšanu, un uzsver, ka šis finansējums ir jāorientē uz atvērtas infrastruktūras projektiem, kas nodrošina atbalstu dažādu pakalpojumu sniegšanai;

49. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izpētīt jaunus finansējuma avotus un novatoriskus finansēšanas instrumentus; tālab atbalsta tādas ES obligāciju sistēmas izveidi, kas sadarbībā ar EIB un ar ES budžeta atbalstu risinās pašreizējo finansējuma trūkumu, ko rada nevēlēšanās veikt privātās investīcijas un valstu budžetu ievērojamie ierobežojumi; tādēļ mudina Komisiju iespējami drīz nākt klajā ar konkrētiem likumdošanas priekšlikumiem attiecībā uz šī alternatīvā finansējuma avota īstenošanu lieliem infrastruktūras projektiem, kam ir Eiropas pievienotā vērtība;

50. joprojām mudina nodrošināt atbilstīgas publiskā sektora investīcijas un organizatoriskos modeļus, jo īpaši ietverot vietējās iestādes, publiskā un privātā sektora partnerību un nodokļu atvieglojumu shēmas ātru un īpaši ātru tīklu attīstībai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt valdības politiku koordinēšanu visos līmeņos;

51. aicina Komisiju un dalībvalstis vienoties par ES Platjoslas ieviešanas paktu, lai efektīvāk koordinētu valstu un Eiropas finansējuma programmas un privātās investīcijas saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par valsts atbalstu, īpaši orientējoties uz lauku apgabaliem un nodrošinot nepieciešamo koordinēšanu saskaņā ar konsekventiem produktivitātes rādītājiem ES mērogā;

52. aicina izveidot vienotu augsta līmeņa ES darba grupu ar visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp lietotāju, elektronisko tīklu nodrošinātāju, pakalpojumu sniedzēju, valstu regulatīvo iestāžu un BEREC pārstāvjiem, lai palīdzētu izstrādāt turpmāko IKT infrastruktūras stratēģiju un konkrētus informācijas sabiedrības pakalpojumus;

53. aicina Komisiju aizstāvēt interneta neitralitātes un pieejamības principus un veicināt galalietotāju spēju piekļūt informācijai un izplatīt to, kā arī izmantot pašu izvēlētas lietojumprogrammas un pakalpojumus; uzdod Komisijai izvērtēt, vai pārstrādātā ES telekomunikāciju regulējuma īstenošanai ir nepieciešamas īpašas vadlīnijas;

54. aicina dalībvalstis konstatēt, kādus konkurences veicināšanas pasākumus var veikt, lai atvieglotu jaunu operatoru iekļūšanu tirgū;

55. uzsver, ka dalībvalstu veiktie regulējošie pasākumi attiecībā uz funkciju nošķiršanu būtu jāuzskata tikai par ārkārtas pasākumu pēc tam, kad būs veikta analīze par gaidāmo ietekmi uz regulatīvo iestādi, uzņēmumu, jo īpaši tā darbiniekiem, un tā stimuliem ieguldīt savā tīklā; šāda ietekmes analīze būtu jāapspriež ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp darbinieku pārstāvjiem;

4. Patērētāju ieguvumi

56. pieņem zināšanai Komisijas nodomu izstrādāt pamatnostādnes par izmaksu aprēķināšanu un nediskrimināciju, kas ir ES tiesiskā regulējuma pamatprincipi, un aicina Komisiju atbalstīt konkurenci ātru un īpaši ātru tīklu jomā un garantēt visiem operatoriem taisnīgu infrastruktūras pieejamību, lai nodrošinātu plašu pakalpojumu izvēli, taisnīgus tīkla piekļuves tarifus un patērētājiem pieejamas cenas, kā arī sekmēt efektīvas investīcijas un ātru pāreju uz ātriem un īpaši ātriem tīkliem;

57. aicina Komisiju un dalībvalstis novērst sociālo digitālo izslēgšanu un citus šķēršļus, kas atsevišķām iedzīvotāju grupām, jo īpaši, iedzīvotāju grupām ar zemu ienākumu līmeni un personām ar invaliditāti, nav ļāvuši sākt izmantot internetu, un prasīt, lai visas attiecīgās ieinteresētās personas nodrošinātu: apmācību un publisku piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, ekonomisku palīdzību platjoslas pakalpojumu un iekārtu iegādei, kā arī stimulus konkrētām lietotāju vajadzībām piemērotas tehnoloģijas un satura izstrādei;

58. aicina Komisiju — lai panāktu realizējamus interaktīvos pakalpojumus un nodrošinātu mērķu uzraudzību platjoslas jomā, — noteikt kvalitatīvākus raksturlielumus attiecībā uz piekļuvi platjoslai, tostarp attiecībā uz lejupielādes un augšupielādes ātrumu, latentumu, lietotājiem pieejamo savienojuma ātrumu un raksturlielumiem, kas vajadzīgi šādu pakalpojumu efektīvai darbībai; atzinīgi vērtē Komisijas paveikto darbu, izstrādājot metodoloģiju, lai izvērtētus svarīgus reālās lietotāju pieredzes aspektus;

59. uzsver atšķirību starp teorētisko tīkla savienojuma ātrumu un lietotājiem pieejamo savienojuma ātrumu, jo lietotājiem pieejamais savienojuma ātrums ir saistīts arī ar tīmekļa vietnes noslodzi un tīkla pārblīvi utt.; aicina Komisiju sadarbībā ar BEREC uzlabot nodrošinātā platjoslas ātruma mērījumus un attiecīgi pielāgot savus mērķus, kā arī aicina BEREC izstrādāt ES pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka reklamētais platjoslas ātrums atbilstīgi atspoguļo vidējo lejupielādes un augšupielādes ātrumu, ar ko lietotāji reāli var rēķināties, un nodrošināt visaptverošu informāciju patērētājiem par piedāvātajiem pakalpojumiem, lai panāktu pārredzamību attiecībā uz jaunās tehnoloģijas sniegtajiem ieguvumiem, veicinātu salīdzināmību un palielinātu konkurenci; prasa BEREC nodrošināt, lai reklāmās patērētāji tiktu godīgi informēti par platjoslai raksturīgajiem ātrumiem, tā pārskatāmi ilustrējot jauno tehnoloģiju priekšrocības attiecībā uz datu augšupielādi un lejupielādi; aicina valstu regulatorus vērsties pret pakalpojumu sniedzējiem, kas neievēro BEREC ieteikumus;

60. atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir nākotnes ātrgaitas pakalpojumi, kas ļaus īstenot ES mērķus energoefektivitātes un drošības jomā, un nodrošinās citas sakaru iespējas (piem., efektīvas un inteliģentas transporta sistēmas, personu, personas un iekārtas un iekārtu komunikācijas sistēmas);

61. norāda, ka jaunie optiskie tīkli patērētājiem piedāvā kvalitatīvu piekļuvi internetam, konsekventi nodrošinot lielāku pārraides ātrumu nekā līdzšinējās tehnoloģijas; uzskata, ka būtu lietderīgi rajonos, kur ilgtermiņā visekonomiskākais un noturīgākais risinājums ir platjoslas pakalpojumi, kuros izmantots optiskās šķiedras kabeļu tīkls, šādu platjoslas pakalpojumu attīstībai piešķirt prioritāti;

62. prasa, lai Komisija katru gadu iesniedz Parlamentam ziņojumu par platjoslas piedāvājumiem un izvēli, kas ir efektīvi pieejama lietotājiem ES, kā arī par sasniegto progresu attiecībā uz elektronisko komunikāciju shēmas un nākamās paaudzes piekļuves ieteikuma īstenošanu;

63. aicina Komisiju koordinēt dalībvalstu paraugpraksi attiecībā uz publiski pieejamiem bezmaksas ātrdarbīgiem Wi-Fi tīkliem sabiedriskajā transportā;

64. uzsver, ka jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrāde apvienojumā ar platjoslas internetu ir lieliska iespēja vēl vairāk uzlabot komunikāciju un dialogu starp Eiropas Savienības pilsoņiem un iestādēm;

65. aicina Komisiju izstrādāt sīkāku novērtējumu par dažu ar platjoslu saistītu tehnoloģiju, jo īpaši personu, personas un iekārtas un iekārtu komunikācijas sistēmas, iespējamo ietekmi uz veselību; uzsver, ka ES pastāvīgi jāpārrauga un jāizvērtē risks, kādu bezvadu internets rada veselībai, lai iedzīvotāji nebūtu pakļauti veselībai kaitīgai radiācijai;

5. E–iniciatīvas — pieprasījuma veicināšana

66. aicina veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka MVU var pilnībā izmantot platjoslas iespējas e–komercijas un e–iepirkuma jomā; aicina Komisiju veikt paraugprakses apmaiņu un apsvērt iespēju digitalizācijas programmā iekļaut īpašu programmu MVU saistībā ar platjoslas pieslēgumu;

67. uzsver — lai panāktu vislielāko ietekmi un labumu sabiedrībai, platjoslas ieviešana būtu jāapvieno ar informācijas un izglītības programmām pieprasījuma izpratnei;

68. aicina dalībvalstis aktīvāk rīkoties, lai cīnītos pret e–prasmju nepietiekamību visos izglītības līmeņos un mūžizglītībā visiem pilsoņiem, īpašu uzmanību pievēršot personām ar nelielām prasmēm IT jomā; norāda, ka investīcijas platjoslas jomā ES var būt sekmīgas tikai tad, ja tehniskās investīcijas ies rokrokā ar ieguldījumu iedzīvotāju IT prasmēs; uzsver jaunu tehnoloģiju nozīmi izglītībā un norāda, ka turpmāk tehnoloģiju lietotprasme būs ne vien mērķis, bet arī līdzeklis mūžizglītības un sociālās kohēzijas panākšanai;

69. aicina dalībvalstis un rūpniecības nozares dalībniekus dot iespēju iedzīvotājiem apgūt jaunas prasmes, nodrošinot visaptverošas pārkvalifikācijas un apmācības programmas, un paralēli tehnoloģiju attīstībai īstenojot aktīvu darba tirgus politiku;

70. aicina dalībvalstis ņemt vērā Komisijas izstrādātajā e–pārvaldes rīcības plānā iekļautos ieteikumus, izmantojot e–iepirkumu, pieņemot atklātu stratēģiju par pieeju valsts sektora datiem, sekmējot elektronisko identitāti un nodrošinot paraksta savietojamību visā Eiropā un pasaulē; atgādina, ka visas darbības būtu jāorientē uz valsts pārvaldes iestāžu birokrātisko procesu vienkāršošanu;

71. aicina Komisiju paātrināt publiskā iepirkuma procedūras, izmantojot tiešsaistes resursus un elektronisko rēķinu sagatavošanu (e–rēķina iniciatīva);

72. atbalsta tādas iniciatīvas kā e–veselība un Eiropas līmeņa informācijas infrastruktūra veselības aprūpes jomā, kas palielina pacientu autonomiju un uzlabo viņu dzīves kvalitāti; norāda, ka, ņemot vērā ES iedzīvotāju novecošanos, šādiem pasākumiem vajadzētu būt pieejamiem visur un vienmēr, tostarp no mobilo sakaru ierīcēm un, pats galvenais, to cenai jābūt pieejamai; uzskata — lai ieviestu uz pacientiem orientētu Eiropas līmeņa informācijas infrastruktūru veselības aprūpes jomā, jāveic šādas darbības:

§ jāīsteno ES mēroga nolīgums starp ES veselības aizsardzības iestādēm par standartiem, kas nodrošinās būtiskas informācijas integrētu pieejamību Eiropas informācijas infrastruktūrā veselības aprūpes jomā; jāiesaista visu līmeņu — vietējā, valsts un ES līmeņa — iestādes;

§ jāievieš Eiropas informācijas infrastruktūra veselības aprūpes jomā; tas būs saistīts ar plaša mēroga attīstības centieniem nolūkā veicināt dažādās vietās glabātas informācijas integrāciju, kā arī uz pacientiem orientētu pamatpakalpojumu ieviešanu, lai atbalstītu pacientus, nodrošinot ārstēšanas apstiprināšanu un samaksu visur un vienmēr;

73. atbalsta novatoriskus platjoslas pakalpojumus, kas orientēti uz jūrlietu nozari, un atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu diskusijas par jaunu e–jūrlietu iniciatīvu, pamatojoties uz projektu „SafeSeaNet”, kuras mērķis būtu nodrošināt arī informāciju saistībā ar loģistiku, muitu, robežkontroli, vidi, zveju, sakariem, kā arī drošuma un drošības jautājumiem;

74. aicina Komisiju veicināt jaunākās paaudzes satelītu izmantošanu kā platjoslas sakaru novatorisku izmantošanu projektos ar Eiropas pievienoto vērtību, tostarp sekmējot Vispasaules jūras avāriju un drošības sistēmas izmantošanu, kā arī jaunās paaudzes pavadoņu tīkla „Broadband Global Area Network” un „FleetBroadband” jūrniecības pakalpojumu izmantošanu;

75. atgādina, ka digitalizācijas programma jāsasaista ar tādu jaunu izaugsmi radošu pakalpojumu sniegšanu kā e–tirdzniecība, e–veselība, e–mācības un e–banka;

76. uzsver spēcīga ES tiesiskā regulējuma nozīmīgumu privātuma jomā un atzinīgi vērtē notiekošo Datu aizsardzības direktīvas pārskatīšanu;

77. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

[1] OV L 251, 25.9.2010., 35. lpp.
[2] Pieņemtie teksti P7_TA(2011)0220.
[3] OV C 235, 30.9.2009., 7. lpp.
[4] Pieņemtie teksti P7_TA(2010)0207.
[5] Pieņemtie teksti P7_TA(2010)0133.
[6] OV C 117E, 6.5.2010., 206. lpp.
[7] OV C 8E, 14.1.2010., 60. lpp.
[8] OV C 146 E, 12.6.2008., 87. lpp.
[9] OV C 287E, 29.11.2007., 364. lpp.
[10] OV C 291E, 30.11.2006., 133. lpp.
[11] OV C 133E, 8.6.2006., 140. lpp.
[12] OV C 104, 14.4.1999., 128. lpp.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par platjoslu Eiropā — ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē
(2010/2304(INI))

Atzinumu sagatavoja: Malcolm Harbour

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka visām dalībvalstīm ir valsts platjoslas stratēģija, bet tikai dažām valstīm ir pilnvērtīgi darbības plāni, kuros būtu noteikti mērķi, kas vajadzīgi, lai pilnībā realizētu Eiropas Digitālās programmas pamatiniciatīvu, kas izklāstīta stratēģijā „Eiropa 2020”;

2. aicina dalībvalstis atbilstīgi jaunajam telekomunikāciju pamatregulējumam pilnībā atvērt konkurencei tīklu nozari; aicina valstu regulatorus izmantot savas pilnvaras, lai izvairītos gan no subsīdijām, kas deformē tirgu, gan no dominējoša stāvokļa rašanās tirgū un tā ļaunprātīgas izmantošanas, un attiecīgos gadījumos ievērot publiskā iepirkuma noteikumus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci;

3. uzsver, ka, lai panāktu platjoslas pakalpojumus par pieņemamu cenu, liela nozīme ir konkurences tirgiem, un uzsver arī nepieciešamību ātri īstenot pārskatīto ES telekomunikāciju pamatregulējumu un ieteikumu par nākamās paaudzes piekļuves tīkliem, kā arī dalībvalstīm un valstu regulatoriem tos pilnībā piemērot;

4. uzsver, ka platjoslas pakalpojumiem ir būtiska nozīme ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanā un ka tie ir priekšnoteikums visu reģionu un sociālo grupu spējai piedalīties ES digitālajā dzīvē;

5. uzskata, ka riskus, kuri varētu būt saistīti ar ieguldījumiem jaunu tīklu vispārējā izvēršanā, ir iespējams mazināt ar pieprasījumu veicinošiem pasākumiem, it īpaši tādās jomās kā e-iepirkums, e-komercija, e-pārvalde, e-veselības aprūpes pakalpojumi, interaktīva e-izglītība un zemas oglekļa emisijas interaktīvas energoekonomiskas ierīces;

6. norāda, ka iepriekš minētajās jomās ir svarīgi publisko iepirkumu uz izpēti un izstrādi balstītiem risinājumiem organizēt pirmskomercializācijas posmā, jo tas stimulē tehnoloģijas attīstības labvēlīgu ciklu un pieprasījumu pēc ātrdarbīgas platjoslas pakalpojumiem;

7. norāda, ka subsidēšanas procedūras vienkāršošana un racionalizēšana palīdzētu ātrāk ieviest platjoslas tehnoloģiju; aicina Komisiju izskaidrot noteikumus par valsts atbalstu un nodrošināt, lai valsts pabalsts būtu paredzēts pasākumiem, kas stimulē vai pastiprina pieprasījumu;

8. aicina veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka MVU var pilnībā izmantot platjoslas iespējas e–komercijas un e–iepirkuma jomā; aicina Komisiju veikt paraugprakses apmaiņu un apsvērt iespēju savā Digitālās programmas pamatiniciatīvā iekļaut īpašu programmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saistībā ar platjoslas pieslēgumu;

9. aicina dalībvalstis veicināt un paplašināt ātrdarbīgu atvērtas piekļuves pieslēgumu nozīmīgām publiskām infrastruktūrām, kas atrodas attālos rajonos (skolas, slimnīcas un citas sabiedriskās iestādes), kas būtu veids, kā uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un attālos rajonos nostiprināt ātrdarbīgu pieslēgumu, tādējādi samazinot ieguldījumu izmaksas vietējiem privātajiem izplatītājiem;

10. uzsver, ka, lai panāktu vislielāko ietekmi un labumu sabiedrībai, platjoslas ieviešana būtu jāapvieno ar informācijas un izglītības programmām pieprasījuma izpratnei;

11. norāda, ka, ņemot vērā, kādi ir patērētāju, uzņēmumu un publiskā sektora finanšu resursi, ir grūti sasniegt stratēģijā „ES 2020” izvirzītos platjoslas mērķus; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt infrastruktūras izmantošanu trešām pusēm, nodrošināt nediskriminēšanu, popularizēt pieejamās tehnoloģijas un novērst tādus pasākumus, kas patērētājiem un uzņēmumiem rada netaisnīgu slogu, jo īpaši attiecībā uz vispārējām saistībām; uzskata, ka attiecīgos gadījumos, kad nepieciešams ieviest platjoslas sakarus un paplašināt piekļuvi ātrdarbīgam internetam, būtu jāizmanto publiskā un privātā sektora partnerība un publiskie ieguldījumi, tostarp struktūrfondu ieguldījumi;

12. aicina dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC), apspriežoties ar attiecīgām valstu pārvaldes iestādēm, vienkāršot publiskā un privātā sektora partnerību un izmantot citus ES finansēšanas instrumentus, tostarp arī ERAF, ELFLA un ERAB līdzekļus; atzinīgi vērtē Komisijas ieceres subsidēšanas instrumentu sarakstam pievienot Eiropas Investīciju bankas aizdevumus ar zemām procentu likmēm;

13. uzskata — ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc pieslēguma, kas vienlaikus popularizē ES tiešsaistes ekonomiku, sekmē ES tīkla gatavību un atspoguļo izmaiņas sabiedrībā vienotā tirgus kontekstā, tam būtu jāpiešķir pienācīgi līdzekļi un jāpanāk stabila konkurence par infrastruktūru, kura ir vajadzīga, lai realizētu Eiropas platjoslas projektu;

14. atzīst, ka struktūrfondu līdzekļi, kas paredzēti ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā, tiek apgūti lēni un ka ir vajadzīgi norādījumi par šādu finansēšanas instrumentu izmantošanu; prasa rūpīgi izanalizēt šādus instrumentus, lai konstatētu un novērstu vājās vietas, kas dalībvalstīm un reģioniem kavē tos izmantot;

15. uzskata, ka platjoslas piekļuves nodrošināšanai arī lauku rajonos un attālos rajonos, kur tirgus stimuli ir vājāki, ir liela nozīme ģeogrāfiskajā un sociālajā kohēzijā, jo tas palielina teritoriju pievilcību un uzņēmumu konkurētspēju; uzskata, ka būtu jāpiešķir prioritāte publiskam atbalstam, lai nodrošinātu platjoslas infrastruktūras izvēršanu šādos rajonos;

16. prasa, lai Komisija un BEREC katru gadu apkopotu un salīdzinātu datus par platjoslas sakaru specifikācijām (ātrumu un kvalitāti), kā arī dažādās dalībvalstīs patērētājiem un uzņēmumiem pieejamo izvēli un virzību, kas sasniegta, īstenojot ES telekomunikāciju pamatregulējumu un ieteikumu par nākamās paaudzes piekļuvi;

17. norāda, ka jaunie optiskie tīkli patērētājiem piedāvā kvalitatīvu piekļuvi internetam, konsekventi nodrošinot lielāku pārraides ātrumu nekā līdzšinējās tehnoloģijas; uzskata, ka būtu lietderīgi rajonos, kur ilgtermiņā visekonomiskākais un noturīgākais risinājums ir platjoslas pakalpojumi, kuros izmantots optiskās šķiedras kabeļu tīkls, šādu platjoslas pakalpojumu attīstībai piešķirt prioritāti; prasa BEREC nodrošināt, lai reklāmās patērētāji tiktu godīgi informēti par platjoslai raksturīgajiem ātrumiem, tā pārskatāmi ilustrējot jauno tehnoloģiju priekšrocības attiecībā uz datu augšupielādi un lejupielādi; aicina valstu regulatorus vērsties pret pakalpojumu sniedzējiem, kas neievēro BEREC ieteikumus;

18. norāda, ka daudzgadu tālejošai un tālredzīgai radiofrekvenču spektra politikas programmai ir liela nozīme tādā ziņā, ka tā palīdzētu visā Eiropā izveidot piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem, sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un nodrošināt, ka Eiropai inovācijā un augsto tehnoloģiju rūpniecības attīstībā pasaulē ir vadoša loma;

19. pieprasa neitrālu pieeju attiecībā uz tehnoloģiju, paredzot apvienot fiksēto, bezvadu, satelītu un radiofrekvenču spektra tehnoloģiju izmantojumu; prasa efektīvi transponēt telekomunikāciju pamatregulējumu, tostarp tajā ietvertos noteikumus par tīkla neitralitāti, lai nodrošinātu, ka platjoslas vispārēja izvēršana neierobežo inovāciju.

20. aicina Komisiju koordinēt dalībvalstu paraugpraksi attiecībā uz publiski pieejamiem bezmaksas ātrdarbīgiem Wi-Fi tīkliem sabiedriskajā transportā;

21. norāda, ka liela nozīme platjoslas pakalpojumu liberalizēšanā var būt arī nākamās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģijai, jo īpaši attālos ģeogrāfiskos apgabalos; uzskata, ka sakarā ar gaidāmo jauna spektra piešķiršanu valdības un telesakaru regulatori spektra atbrīvošanu varētu sasaistīt ar pienākumu mobilo telesakaru operatoriem nodrošināt plašāku pārklājumu;

22. uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībā veikt lielākus ieguldījumus pētījumos par nākotnes fiksēto un mobilo telesakaru tehnoloģijām; aicina Komisiju arī turpmāk šajās jomās izstrādāt kopīgas tehnoloģijas iniciatīvas, iesaistot universitātes, pētniecības institūtus, ierīču ražotājus, kā arī pakalpojumu un satura sniedzējus; uzskata, ka šīs platformas ir optimāls līdzeklis jaunas tehnoloģijas izstrādei un ekspluatācijai un ka tās Eiropas Savienībai nodrošinās ievērojamu konkurences priekšrocību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par platjoslu Eiropā — ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē
(2010/2304(INI))

Atzinumu sagatavoja: Sabine Verheyen

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā efektīvu platjoslas tīklu nodrošināšana visā ES ir būtiski svarīga stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai, lai veicinātu viedu, ilgtspējīgu, integrējošu un teritoriāli vienojošu ekonomikas izaugsmi, uzlabotu situāciju nodarbinātības jomā, stiprinātu Eiropas konkurētspēju, veicinātu zinātnisko pētniecību un jauninājumus un tādējādi ļautu visiem reģioniem, pilsētām, administratīvajiem rajoniem un iedzīvotāju grupām piedalīties digitālajā dzīvē un dotu viņiem iespēju sabiedriskajiem pakalpojumiem izmantot jaunas digitālās tehnoloģijas,

B. tā kā ES mērķos jāiekļauj visu reģionu un iedzīvotāju grupu iespējas izmantot digitālo vidi,

1. uzsver, ka pilnīga, īpaši pielāgota platjoslas pārklājuma nodrošināšanai par pieejamām cenām ir jākļūst par vispārēju pakalpojumu, jo tas ir būtisks priekšnosacījums, lai palīdzētu radīt līdzvērtīgus dzīves apstākļus un iespējas visā Eiropā, veicinot saimniecisko aktivitāti lauku apvidos; un tādā veidā papildinot pasākumus, ko veic, lai Eiropā novērstu digitālo plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām, starp reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi veicinot visu Eiropas reģionu kohēziju;

2. uzsver, ka platjosla Eiropai ir svarīga, jo tā ir teritoriālās kohēzijas sastāvdaļa, un atzinīgi vērtē darbību koncentrēšanu un apvienošanu, lai konkrētos reģionos, kas iekļauti Eiropas sadarbības un attīstības programmā, veidotu tīkla savienojumus un sadarbību;

3. uzsver, ka labāk jāizmanto papildu tehnoloģijas, piemēram, platjoslas sakaru nodrošināšana, izmantojot satelītu vai Wi-Fi atbalsta tīklus, lai, neradot nevajadzīgu slogu patērētājiem vai nozarei, panāktu ekonomiski ilgtspējīgu platjoslas pārklājumu nošķirtākos lauku apvidos;

4. digitālajām tehnoloģijām, kas palielina ES attālāko reģionu nozīmi, ir svarīga loma teritoriālās kohēzijas veicināšanā; tāpēc jāveic pasākumi, lai attiecībā uz piekļuvi, kvalitāti un cenām pārvarētu reģionu problēmas tehnoloģiju un pakalpojumu jomās, tādējādi tuvinot šos reģionus ES vidējam līmenim;

5. norāda, ka papildus pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt platjoslas tīklu un citu tīklu tehnoloģiju nodrošināšanu, ir īpaši svarīgi nodrošināt arī investīcijas tādu IT infrastruktūras izmantošanai paredzētu lietojumprogrammatūru un programmu izstrādei, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti, atbalstīs tiešsaistes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un uzlabos valsts pārvaldes iestāžu darba kvalitāti;

6. norāda, ka valsts atbalsts platjoslas sakaru attīstībai, proti, konkrēti šim nolūkam paredzēts ES finansējums, ir piemērota iespēja tādos gadījumos, kad platjoslas attīstība nav rentabla; ņemot vērā, ka valstu un Eiropas līmeņa platjoslas veicināšanas programmu īstenošana ir saistīta ar samērā augstām administratīvajām un plānošanas izmaksām; tādēļ aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionu iestādes atbilstīgi „informācijas sabiedrības iniciatīvām” nodrošināt, ka pēc iespējas tiek vienkāršoti atbalsta nosacījumi un procedūras, lai uzlabotu IKT pakalpojumu dažādošanai paredzētā Eiropas finansējuma izmantošanu un tādējādi palīdzētu paātrināt platjoslas ieviešanu, radot visiem tirgus dalībniekiem pietiekamus stimulus ieguldīt un nodrošināt, ka reģioni, pilsētas un administratīvie rajoni var pēc iespējas ātrāk piesaistīt maksimālu finansējumu, lai veicinātu attiecīgās teritorijas ekonomikas attīstību;

7. aicina Komisiju normatīvajos aktos iekļaut vairāk investīcijas vicinošu stimulu un motivēt izmantot mijiedarbību ar infrastruktūras projektiem;

8. norāda, ka Eiropas Savienībā spēkā esošie noteikumi par atbalstu zināmā mērā ir pārāk stingri un faktiski bieži rada juridisko nenoteiktību, kas kavē plānotās investīcijas; tādēļ aicina Komisiju pārbaudīt, cik lielā mērā šos noteikumus varētu vienkāršot, lai izveidotu investīcijām labvēlīgāku sistēmu ar mērķi veicināt investīcijas un inovācijas un likvidēt šķēršļus platjoslas ieviešanai, jo īpaši teritorijās, kur tā citādi būtu nerentabla; uzskata, ka Kopienas pamatnostādnēm valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu ir jāprecizē arī valsts platjoslas uzņēmumu izveidošana un sadarbība starp pašvaldībām un publiskā un privātā sektora partnerības modeļiem; aicina Komisiju un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizāciju (BEREC), apspriežoties ar valsts iestādēm, atvieglot publiskā un privātā sektora partnerību izveidi un izmantot citus Eiropas finansējuma avotus, protams, noteikti arī ERAF, EIB un ERAB finansējumu;

9. aicina reģionālās un vietējās pašvaldības un uzņēmumus izmantot ERAF finansējumu platjoslas pārklājuma uzlabošanai, jo īpaši lauku reģionos;

10. atbalsta strauju platjoslas infrastruktūras paplašināšanu un aicina dalībvalstis nekavējoties īstenot nākamās paaudzes piekļuves tīkliem veltītos ieteikumus, kas paredz uzlabot juridisko noteiktību, investīcijas un konkurenci; uzskata, ka regulatoriem jebkurā brīdī visiem tirgus dalībniekiem jānodrošina pietiekami stimuli konkurencei un investīcijām;

11. uzsver, ka dažu reģionu ģeogrāfiskās īpatnības un dabas apstākļi — jo īpaši kalnainos un grūti pieejamos apgabalos — padara nerealizējamu piekļuvi kabeļinternetam un ka jaunākās paaudzes virszemes bezvadu sakaru pakalpojumi ir alternatīvi līdzekļi platjoslas pārklājuma nodrošināšanai šādos reģionos;

12. aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst publiskā un privātā sektora partnerībām un šajā saistībā atvieglot strukturālo instrumentu izmantošanu;

13. vērš uzmanību uz to, ka turpmāk būs jāpielāgo pamatnosacījumu definīcija, jo, tā kā aizvien vairāk palielinās tādu inovatīvu interneta pakalpojumu kā e–pārvalde, e– veselība vai e–mācības pārraides ātrums, vajadzības ir mainījušās;

tādēļ aicina Komisiju, ņemot vērā paredzamo tirgus nespēju nodrošināt nākamās paaudzes piekļuves tīklus lauku un kalnainos apvidos un salās, Kopienas pamatnostādnēs valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu kā iespēju ietvert jaunus organizatoriskos modeļus, kuros jo īpaši tiktu paredzēts iesaistīt vietējās iestādes, piemēram, iedzīvotāju tīklus un valsts tīklus un valsts finansētus tīklus, lai finansētu un padarītu pieejamus ātrus un īpaši ātrus tīklus visiem Eiropas iedzīvotājiem un panāktu pilsētu un lauku vienlīdzību un nodrošinātu pārklājumu arī mazapdzīvotās vietās, kā arī garantētu vienādus kvalitātes, piekļuves un cenu standartus;

14. uzsver, ka, lai veicinātu investīcijas ātrdarbīgos tīklos, tehniski un ekonomiski pareizu piekļuvi bez diskriminācijas un sadarbības iespējas, jāveido paredzama normatīvā vide investīcijām un konkurencei;

15. uzskata, ka arī pašreizējā pamatpakalpojumu sniegšanas situācijā uz ilgtermiņa attīstības tehnoloģijās balstītu digitālo dividenžu frekvenču spektra ieviešana nesniegs ilgtermiņa risinājumu tam, ka trūkst nākamās paaudzes piekļuves tīklu lauku apvidos, jo īpaši tāpēc, ka radiosakari ilgtermiņā varētu ietekmēt cilvēku veselību; tādēļ uzskata, ka arī šajos apgabalos būtu lietderīgi koncentrēt visu pieejamo ES, dalībvalstu un reģionu finansējumu, lai šajās teritorijās sekmētu nākamās paaudzes piekļuves tīklus; priekšroku dodot optiskās šķiedras platjoslas sakaru tīklu attīstībai tur, kur tas ilgākā laika posmā būtu ekonomiskākais un ilgtspējīgākais risinājums;

16. uzskata, ka platjoslas pakalpojumiem paredzētais publiskais finansējums, ja to novirzītu modernās jaunākās paaudzes infrastruktūrās ar lielu pārraides jaudu tajos reģionos, kur visvairāk vajadzīgi platjoslas sakari, var kļūt par ES reģionu konkurētspējas uzlabošanas iedarbīgu mehānismu; uzskata, ka šādi reģioni, jo īpaši tie, kuros ir plaša industriālā bāze un liels iedzīvotāju blīvums, varētu visīsākajā laikā gūt labumu no privātpersonām un uzņēmumiem pieejamo jauno pakalpojumu inovatīvajām un radošajām iespējām;

17. uzskata, ka jāveic pasākumi, lai atbalstītu investīciju projektus, tostarp publiskā un privātā sektora partnerības, un izveidotu atvērtus tīklus, kas patiešām ļautu paplašināt konkurenci tehnoloģisko inovāciju un ES reģionu ekonomiskās attīstības labā;

18. aicina dažādos šim nolūkam paredzētos finanšu instrumentos pienācīgi ņemt vērā reģionu īpatnības, jo īpaši to reģionu konkrēto ekonomisko, ģeogrāfisko vai demogrāfisko situāciju, ko ietekmē tālums, iekšējas problēmas saistībā ar konkurenci tirgos vai apjomradītu ietaupījumu trūkums;

19. uzsver, ka šajā jomā pasākumi galvenokārt tiek veikti vietējā līmenī, un atbalsta Komisijas centienus izstrādāt un uzlabot mehānismus, kas vietējiem dalībniekiem nodrošinātu atbilstīgu informāciju par iespējām samazināt investīciju izmaksas; uzskata — lai panāktu platjoslas pilnīgu darbību, vajadzīga ne vien Komisijas un dalībvalstu kopīga rīcība, bet plānu izstrādē jāiesaista arī reģionālās un vietējās pašvaldības;

20. uzskata, ka platjoslas tīklu paplašināšana galvenokārt lauku reģionos īpaši atvieglos un uzlabos cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai nošķirtās vietās dzīvojošu cilvēku saziņas iespējas, kā arī uzlabos piekļuvi pakalpojumiem un veicinās mazo un vidējo uzņēmumu attīstību laukos, tādējādi palīdzot šajās vietās radīt jaunas darba vietas un attīstīt jaunus pakalpojumus;

21. aicina dalībvalstis apsvērt, kādi konkurences veicināšanas pasākumi vajadzīgi, lai atvieglotu jaunu operatoru iekļūšanu tirgū;

22. atzinīgi vērtē ES rīcības plānu informācijas tehnoloģiju jomā attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību un aicina veikt pasākumus tiešsaistes drošības uzlabošanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par platjoslu Eiropā — ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē
(2010/2304(INI))

Atzinumu sagatavoja: Malika Benarab-Attou

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka Komisijas mērķis ir novērst digitālo plaisu un visiem nodrošināt platjoslas pieslēguma pieejamību, jo šis pakalpojums ir ļoti svarīgs, lai attīstītu ģeogrāfiski attālus reģionus, tostarp mazapdzīvotus, salu un kalnu reģionus, un lai uzlabotu datorpratību un datoriemaņas;

2. prasa, lai Komisija mudina dalībvalstis atbilstīgi Digitālās programmas mērķiem un pēc tam, kad Eiropā tiks izveidots visaptverošs platjoslas pārklājums, arī lauku teritorijas nodrošināt ar piemērotu ātru un ļoti ātru interneta pieslēgumu; paturot to prātā, uzskata, ka būtu jāpaātrina FTTB un FTTH risinājumu izvēršana, lai novērstu saimnieciski neizdevīgus pārejas perioda risinājumus;

3. atgādina, ka jaunās tehnoloģijas un piekļuve ātrgaitas pieslēgumiem pozitīvi ietekmē iedzīvotāju izglītību, informētību, saziņu un atpūtu;

4. uzskata, ka ir svarīgi novērst šķēršļus, kuru dēļ daļai sabiedrības ir liegta piekļuve tiešsaistei, kā arī iesaistīt pēc iespējas vairāk ieinteresēto personu, lai nodrošinātu: 1) apmācību un sabiedrības piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, 2) ekonomisko palīdzību, lai būtu iespējams iegādāties platjoslas pakalpojumus un aprīkojumu, un 3) stimulus tādas tehnoloģijas un satura izstrādei, kas būtu piemēroti īpašām lietotāju vajadzībām;

5. uzskata — lai gan digitālās infrastruktūras izvēršanai sākotnēji vajadzētu būt tirgus noteiktai un tehnoloģijas ziņā neitrālai, tomēr, iespējams, vajadzēs izmantot Eiropas, valsts un reģionālos mehānismus publiska finansiālā atbalsta saņemšanai, lai garantētu kvalitātes standartus, satura dažādību un platjoslas pakalpojumu pieejamības demokratizāciju, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām, kurās, visticamāk, netiks veikti komerciāli ieguldījumi;

6. tomēr norāda, ka ES subsīdiju programmu administratīvās un plānošanas izmaksas, jo īpaši MVU un vietējām un reģionālām varas iestādēm, ir salīdzinoši lielas un ka praksē jāsastopas ar juridisku nenoteiktību, kas bieži vien aizkavē plānotos ieguldījumus; tāpēc aicina Komisiju izpētīt, cik lielā mērā varētu vienkāršot noteikumus par subsīdijām un padarīt tās pievilcīgākas ieguldītājiem un kā panākt labāku koordināciju starp Eiropas un valstu programmām;

7. atkārtoti apstiprina tīkla neitralitātes principu un uzskata, ka atklāta un vienlīdzīga piekļuve sakaru infrastruktūrai un informācijas tehnoloģijai ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu sociālo, ekonomisko un kultūras progresu;

8. uzsver, ka, izvēršot platjoslas pieslēguma tīklus, par prioritāti jānosaka tādu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana, kuri sekmē kultūras produktu un pakalpojumu pieejamību, izplatīšanu un paplašināšanu, nodrošina iespējas attīstīt jaunradi un radošuma izpausmes un ļauj radošo nozaru pārstāvjiem dalīties pieredzē;

9. norāda, ka raidorganizācijām, izmantojot jau pieejamās apraides platformas, tostarp virszemes platformas un platjoslas tīklus, būtu jāspēj piedāvāt plurālistisku un augstam standartam atbilstošu audiovizuālo saturu, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu pēc pieprasījuma, ar nosacījumu, ka platjoslas tīkli atbilst tādām pašām prasībām par pakalpojumu kvalitāti, un norāda arī, ka raidorganizācijām būtu jācenšas paaugstināt frekvenču efektivitāti un pārklājumu;

10. atsaucoties uz saistību starp mobilo platjoslas tīklu izveidi un turpmāko attīstību un frekvenču politiku, uzsver, ka Eiropas frekvenču politikas nostādnēm jābūt tādām, kurās ņemta vērā radiofrekvenču ekonomiskā, sociālā un kultūras vērtība;

11. stingri uzsver nepieciešamību lietderīgi izmantot pieejamās frekvences un prasa ievērot tehnoloģijas neitralitātes principu;

12. tādēļ uzsver, ka mobilās platjoslas tīklu izveide un turpmāka attīstība nedrīkst traucēt pašreizējiem lietotājiem izmantot tādas radiofrekvences kā radio un PMSE frekvences, kurām ir liela nozīme kultūras satura un valodu un kultūru daudzveidības radīšanā un popularizēšanā un kuras veicina uzskatu paušanu un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, un ir jāparedz šo frekvenču turpmākas attīstības iespējas;

13. norāda — lai nodrošinātu plurālistisku un augstam standartam atbilstošu audiovizuālo saturu par patērētājam pieņemamu cenu, raidorganizācijām ir jābūt iespējai izvēlēties starp dažādām apraides platformām, ņemot vērā to tehnisko efektivitāti un rentabilitāti, proti, tādas platformas var būt gan platjosla pakalpojumu sniegšanai pēc pieprasījuma, gan virszemes televīzijas platforma, lai plašai auditorijai pārraidītu lineāru saturu;

14. iesaka dalībvalstīm atbalstīt politiku, kas ļauj nodrošināt vienlīdzīgu satura pieejamību, par prioritāti nosakot sabiedrisko iestāžu, jo īpaši skolu, bibliotēku un augstskolu, nodrošināšanu ar pieslēgumu platjoslas tīkliem, lai sekmētu dalīšanos ar zināšanām, veicinātu kultūras un valodu daudzveidību un bagātinātu Eiropas kultūras mantojumu; turklāt atzīmē, ka izglītība un kultūra ir faktori, kurus nevar nodalīt no ekonomikas kopumā, un uzsver šīs jomas radīto būtisko pievienoto vērtību;

15. ierosina mudināt dalībvalstis īstenot tādu valsts politiku, lai tiktu atbalstīta jaunu tehnoloģija ieviešana, un veicināt digitālu apmācības metožu ieviešanu; aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī apmaiņu starp dalībvalstīm un valstīm ārpus ES;

16. uzsver, ka digitālās infrastruktūras izvēršana rada labas iespējas tālmācībai, jo īpaši attālākajos reģionos;

17. aicina Komisiju publicēt vietējām un reģionālajām varas iestādēm paredzētas pamatnostādnes par ieguldījumiem platjoslas tīklos, tostarp par valsts un privātā sektora partnerību, lai veicinātu ES resursu pilnīgu izmantošanu;

18. uzsver, ka jaunu informācijas un sakaru tehnoloģiju izstrāde un platjoslas internets ir lieliska iespēja vēl vairāk uzlabot saziņu un dialogu starp Eiropas Savienības iedzīvotājiem un iestādēm.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Kyriacos Triantaphyllides, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ashley Fox, María Irigoyen Pérez, Constance Le Grip, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Olle Schmidt, Marc Tarabella

Pieņemšanas datums	26.5.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Jorgo Chatzimarkakis, Adam Gierek, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Romana Jordan Cizelj, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Anni Podimata, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Francisco Sosa Wagner, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Niki Tzavela, Vladimir Urutchev, Adina-Ioana Vălean, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonio Cancian, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Ivailo Kalfin, Vladko Todorov Panayotov, Algirdas Saudargas, Silvia-Adriana Ţicău, Catherine Trautmann

Juridisks paziņojums - Privātuma politika