IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību
24.6.2011 - (16198/2010 – C7– 0126/2011 – 2010/0317(NLE)) - ***
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Béla Glattfelder
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību
(16198/2010 – C7– 0126/2011 – 2010/0317(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (16198/2010),
– ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (16199/2010),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) daļu (C7‑0126/2011),
– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A7-0247/2011),
1. sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valdībām un parlamentiem.
PASKAIDROJUMS
Šveice ir ceturtais lielākais Eiropas Savienības tirdzniecības partneris, un ES un Šveices savstarpēji importēto un eksportēto lauksaimniecības produktu apjoms ir jo īpaši liels. ES uz Šveici 2010. gadā eksportēja lauksaimniecības produktus EUR 6,3 miljardu vērtībā, kas padara šo valsti par trešo lielāko ES lauksaimniecības produktu eksporta tirgu. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi turpināt Eiropas Savienības sadarbību ar Šveices iestādēm, lai uzlabotu divpusējo komercattiecību noteikumus un nosacījumus.
ES un Šveice ir definējušas savas attiecības, noslēdzot divpusējus nolīgumus dažādās jomās. Lai mazinātu negatīvās sekas, kas radās, Šveicei 1992. gadā noraidot Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, vairākās nozarēs, tostarp arī par lauksaimniecības produktiem, tika uzsāktas sarunas par komercnolīgumu noslēgšanu. Nolīgums par lauksaimniecību (šeit — „Nolīgums”) tika noslēgts 1999. gadā un ir spēkā no 2002. gada 1. jūnija. Tas nav izveidojis pilnīgi brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, bet tikai daļēji liberalizējis dažas lauksaimniecības nozares.
Līgumā ir iekļauti 11 pielikumi, kuriem Eiropas Komisija sarunās ir panākusi dažādus uzlabojumus saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos 2004. un 2007. gadā, kā arī lai paplašinātu abu pušu savstarpējās lauksaimniecības attiecības.
Eiropas Savienība 2008. gada decembrī pieņēma nolīgumu (COM(2008)0509), kura mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu, jo īpaši vīna un spirtoto dzērienu, tirdzniecību starp abām pusēm, novēršot tehniskus šķēršļus. Eiropas Parlaments 2009. gadā deva piekrišanu nolīgumam starp EK un Šveices Konfederāciju, kura mērķis bija grozīt 11. pielikumu par veterinārajiem pasākumiem (COM(2008)0685).
Tagad, pievienojot jaunu pielikumu (12. pielikumu), abas puses (ES un Šveice) cenšas savstarpēji aizsargāt cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, lai saglabātu divpusējās lauksaimniecības produktu tirdzniecības apstākļus, vienlaikus veicinot kvalitatīvu preču apriti pārtikas ķēdē.
Abas puses vienojās par saskaņotu procedūru cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu noteikšanai un efektīvai aizsardzībai. Panākot šo saprašanos un valsts tiesību aktu konverģenci, abas puses savstarpēji atzina reģistrēto aizsargāto lauksaimniecības produktu sarakstu. Kā liecina šis jaunais 12. pielikums, ES ir reģistrēts apmēram 800 ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, bet Šveicē — 22. Tas ir nopietns un ilgi gaidīts uzlabojums iepriekšējos tirdzniecības nosacījumos, jo līdz šim divpusējā nolīgumā ar Šveices Konfederāciju bija noteikta vienīgi vīnu un spirtoto dzērienu apzīmējumu aizsardzība.
Regulas 12. pielikuma 8. pantā („Īpaši noteikumi dažiem nosaukumiem”) tomēr paredzēs pusēm tiesības izmantot dažus pārejas laikus (no trīs līdz pieciem gadiem), lai turpinātu apzīmēt un uzrādīt savā attiecīgajā tirgū dažus produktus, galvenokārt siera šķirnes, ar etiķeti, ko otra puse ir reģistrējusi kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu.
Tomēr, pateicoties šim Nolīguma papildinājumam, ES uzņēmēji, kas eksportē būtiskākos lauksaimniecības produktus, piemēram, gaļas un piena produktus, gūs labumu vienā no mūsu tuvākajiem un lielākajiem eksporta tirgiem, jo stingrāk tiks aizsargāti to cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas atspoguļos ražotāju zinātību un augsto pārtikas kvalitāti.
Referents iesaka Parlamentam dot piekrišanu šā nolīguma noslēgšanai.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (25.5.2011)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību
(16198/2010 – C7‑0126/2011 – 2010/0317(NLE))
Atzinumu sagatavoja: Csaba Sándor Tabajdi
ĪSS PAMATOJUMS
Priekšlikums ir to divpusējo sarunu rezultāts, kas risinātas laikā no 2007. gada oktobra līdz 2009. gada decembrim. Ar nolīgumu paredzēts savstarpēji aizsargāt lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko aizsargā attiecīgās puses.
Pusēm, proti, Eiropas Savienībai un Šveices Konfederācijai, mērķis ir savstarpēji atzīt aizsargātus cilmes vietu nosaukumus (ACVN) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN), lai uzlabotu divpusējās tirdzniecības apstākļus, veicinātu kvalitāti pārtikas ķēdē un saglabātu lauku ilgtspējīgas attīstības vērtību. Nolīgumam nav ietekmes uz budžetu.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei izraudzīties personu vai personas, kas būtu tiesīgas noslēgt nolīgumu Eiropas Savienības vārdā.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja iesaka apstiprināt Komisijas priekšlikumu. Komiteja arī norāda, ka nolīguma pielikumā, kas ir pievienots Komisijas priekšlikumam Padomes lēmumam, aizsargāto produktu saraksts neatbilst DOOR datubāzes datiem. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju tas noticis tāpēc, ka nolīgumā ņemtas vērā līdz 2009. gada septembrim eksistējošās datubāzes. Kopš šī datuma datubāzes turpina atjaunināt ar jaunākajiem produktiem. Pielikuma 16. pants nosaka, ka jaunu ģeogrāfisko norāžu (ĢN) iekļaušana 1. papildinājumā notiek, balstoties uz komitejas procedūrām. Puses apņemas izskatīt 1. papildinājumā neiekļauto ĢN gadījumus vēlākais divu gadu laikā pēc pielikuma stāšanās spēkā un apspriesties par jebkuru citu pārskatīšanu, kas veicama pielikumā.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja turklāt norāda, ka tiesību akti par izcelsmes aizsardzību kopumā tiks pārskatīti ar jauno kvalitātes tiesību aktu kopumu. Tādēļ Komisijai vajadzētu pārskatīt spēkā esošo nolīgumu 2011. gada decembrī, ievērojot jaunos šajā jomā pieņemtos tiesību aktus.
******
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ierosināt, lai Parlaments sniedz piekrišanu.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
24.5.2011 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
34 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
John Stuart Agnew, Richard Ashworth, Liam Aylward, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Vasilica Viorica Dăncilă, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Hynek Fajmon, Lorenzo Fontana, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Agnès Le Brun, George Lyon, Mairead McGuinness, Krisztina Morvai, Mariya Nedelcheva, James Nicholson, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Luís Paulo Alves, Salvatore Caronna, Esther de Lange |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pablo Zalba Bidegain |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
21.6.2011 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
23 0 3 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Kader Arif, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Marielle De Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Pablo Zalba Bidegain, Paweł Zalewski |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Catherine Bearder, George Sabin Cutaş, Syed Kamall, Maria Eleni Koppa, Elisabeth Köstinger, Jörg Leichtfried, Jarosław Leszek Wałęsa |
||||