IETEIKUMS par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam

28.6.2011 - (16973/2010 – C7-0024/2011 – 2010/0048(APP)) - ***

Budžeta komiteja
Referents: Reimer Böge

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam

(16973/2010 – C7-0024/2011 – 2010/0048(APP))

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā projektu Padomes regulai (16973/2010),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1],

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padomes iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantu (C7-0024/2011),

- ņemot vērā jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski un kurus Budžeta komiteja 2010. gada 20. maijā iesniegusi Padomei (O-0074/2010 – B7-0310/2010) un Komisijai (O-0075/2010 – B7-0311/2010), kā arī 2010. gada 15. jūnija plenārsēdē notikušās debates,

- ņemot vērā 2010. gada 22. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un 81. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu (A7-0253/2011),

A.  tā kā pašreizējais juridiskais instruments, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, ir jāgroza, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā;

B.  tā kā šī jautājuma risināšanai ir pievērsušās visas trīs iestādes:

§ Komisija ir iesniegusi t. s. Lisabonas paketi, kas ietver priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, projektu iestāžu nolīgumam par sadarbību budžeta jautājumos un priekšlikumu grozīt Finanšu regulu,

§ Padome ir sagatavojusi projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam,

§ Eiropas Parlaments ir uzdevis mutiski atbildamus jautājumus, pieņēmis rezolūciju un centies apspriest Lisabonas paketi ar citām iestādēm 2011. gada budžeta procedūras laikā notikušajos trialogos;

C.  tā kā Eiropas Parlaments uzskata, ka līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunā regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, turpina darboties pašreizējais Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, izņemot tos punktus, kuri pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā vairs nav piemērojami;

D.  tā kā, neraugoties uz Beļģijas un Ungārijas prezidentūras pūliņiem, Padome nav izrādījusi vēlēšanos sākt sarunas par Lisabonas paketi, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. panta 5. punktā;

E.  tā kā elastības līmeņa mazināšana, kas paredzēta Padomes ierosinātajā daudzgadu finanšu shēmā, sašaurinātu Eiropas Parlamenta pilnvaras un prerogatīvas salīdzinājumā ar pašreizējām;

F.  tā kā Lisabonas līguma mērķis nebija mazināt Eiropas Parlamenta prerogatīvas un Eiropas Parlaments nav gatavs piekrist šādiem ierobežojumiem,

1.  nesniedz piekrišanu Padomes regulas, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka šī likumdošanas procedūra tiek slēgta, un nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

• [1]               OV C 139, 17.6.2006., 1. lpp.
• [2]               Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0328.

PASKAIDROJUMS

LESD 312. pantā noteikts, ka Padome pieņem DFS regulu pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu. LESD 312. panta 5. punktā prasīts, lai visas trīs iestādes sadarbotos risinājumu meklēšanā finanšu shēmas pieņemšanas procedūras laikā, t. i., piekrišanas procedūra saistībā ar DFS regulu pamatojas pieņēmumā par iepriekšējām sarunām.

Eiropas Parlaments ir skaidri paudis savu viedokli par Komisijas priekšlikumu 2010. gada 20. maijā iesniegtajos mutiski atbildamajos jautājumos un savā 2010. gada 22. septembra rezolūcijā. Padome savu priekšlikumu pieņēma 2010. gada 21. decembrī un 2010. gada 18. janvārī aicināja Eiropas Parlamentu dot piekrišanu šim priekšlikumam, neuzsākot ar to nekādas sarunas, lai vienotos par kopīgu nostāju.

Padome 2010. gada 18. janvāra vēstulē norāda, ka tās priekšlikumā ir iestrādāts zināms elastības līmenis atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlmēm. Ar to nepietiek. Ņemot vērā lielākas vajadzības un mazākas rezerves, un aizvien biežāku Iestāžu nolīgumā paredzētā elastības instrumenta izmantošanu (maksimālo apjomu korekcija un pārskatīšana, kā arī elastības instrumenta, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos izmantošana), Eiropas Parlaments bija prasījis lielāku elastīgumu, bet Padomes priekšlikums paredz ievērojami mazāku elastīgumu nekā pašreizējais Iestāžu nolīgums. Nav ņemta vērā arī neviena cita no tām Eiropas Parlamenta prasībām, kas ietvertas mutiski atbildamajos jautājumos un Eiropas Parlamenta rezolūcijā vai paustas trialogā par 2011. gada budžetu.

Eiropas Parlaments nevar piekrist priekšlikumam par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam. Pēc juridiskas konsultācijas saņemšanas Eiropas Parlaments uzskata, ka līdz brīdim, kad spēkā stāsies jaunā regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, turpina darboties pašreizējais Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[1], izņemot pielikumā minētos punktus, kuri vairs nav piemērojami pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Parlaments arī uzskata, ka par jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem jānotiek reālām sarunām saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu.

Attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013. gada Eiropas Parlaments cer, ka Komisijas priekšlikums, kas jāpublicē 2011. gada 29. jūnijā, paredzēs ievērojami lielāku elastību.

PIELIKUMS

TO 2006. GADA IESTĀŽU NOLĪGUMA NOTEIKUMU SARAKSTS, KURI VAIRS NAV PIEMĒROJAMI PĒC LISABONAS LĪGUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ

3. punkts

Atsauce uz EK līgumu vairs nav aktuāla.

13. punkts

Vairs nav piemērojams pēc dalījuma obligātajos un neobligātajos izdevumos atcelšanas.

14. punkts

Atsauce uz koplēmuma procedūru jāaizstāj ar atsauci uz parasto likumdošanas procedūru.

23. punkts, 3. daļa

Vairs nav piemērojams pēc dalījuma obligātajos un neobligātajos izdevumos atcelšanas.

34., 35. un 36. punkts

Visi trīs punkti attiecas uz dalījumu obligātajos un neobligātajos izdevumos un tādēļ vairs nav piemērojami.

37 un 38. punkts

Atsauces uz koplēmuma procedūru tagad jāsaprot kā atsauces uz parasto likumdošanas procedūru.

40. punkts

Vairs nav piemērojams pēc dalījuma obligātajos un neobligātajos izdevumos atcelšanas.

42. punkts

Atsauce uz LES 28. pantu tagad jāsaprot kā atsauce uz LES 41. pantu.

43. punkts, 1. daļa

Padomes prezidentūras lomu KĀDP tagad ir pārņēmis EĀDD, tādēļ šis punkts kļuvis lieks.

• [1]  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	27.6.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alvaro, Daniel Cohn-Bendit, Andrea Cozzolino, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Ingeborg Gräßle, Carl Haglund, Lucas Hartong, Jutta Haug, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Claudio Morganti, Miguel Portas, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Angelika Werthmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georgios Stavrakakis