ZIŅOJUMS par Eiropu, tūristu apmeklētāko vietu pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes

11.7.2011 - (2010/2206(INI))

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Carlo Fidanza

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropu, tūristu apmeklētāko vietu pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes

(2009 - 2014(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas tūrisma ilgtspējības pamatnostādnes” (COM(2003)0716),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Atjauninātā ES tūrisma politika — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību” (COM(2006)0134),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma” („Darba kārtība 21”) (COM(2007)0621),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu (COM(2010)0117),

–   ņemot vērā Madrides deklarāciju „Virzība uz sociāli atbildīgu tūrisma modeli”, kas pieņemta neoficiālā ministru sanāksmē 2010. gada 15. aprīlī,

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra secinājumus „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes (14944/10),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (CoR 342/2010 galīgā redakcija),

–   ņemot vērā Padomes 1986. gada 22. decembra ieteikumu[1] par ugunsdrošību esošajās viesnīcās (86/666/EEK),

–   ņemot vērā Padomes 1990. gada 13. jūnija Direktīvu 90/314/EEK[2] par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK[3] par pakalpojumiem iekšējā tirgū,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 5. maija Direktīvu 2009/47/EK, ar ko Direktīvu 2006/112/EK[4] groza attiecībā uz samazinātām pievienotās vērtības nodokļa likmēm,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmumu[5] par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai tūristu mītņu pakalpojumiem (2009/578/EK),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010[6] par ES ekomarķējumu,

–   ņemot vērā 2005. gada 8. septembra rezolūciju[7] par Eiropas ilgtspējīga tūrisma jaunajām perspektīvām un jaunajiem izaicinājumiem,

–   ņemot vērā 2007. gada 29. novembra rezolūciju[8] par atjaunināto ES tūrisma politiku — veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību,

–   ņemot vērā 2008. gada 16. decembra rezolūciju[9] par tūrisma ietekmes reģionālās attīstības aspektiem piekrastes reģionos,

–   ņemot vērā 2011. gada 16. februāra rezolūciju[10] par nākamajā plānošanas periodā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanas praktiskajiem aspektiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A7-0265/2011),

A. tā kā tūrisma nozare veido 10 % no IKP un 12 % no darbvietām ir tieši šajā nozarē un tā kā šī nozare ir uzskatāma par trešo svarīgāko sociāli ekonomisko jomu Eiropas Savienībā; tā kā šī nozare galvenokārt sastāv no mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, tā kā tā ir galvenais ienākumu avots dažiem ES reģioniem, piemēram, salām, un tā kā tai ir galvenā loma ES ekonomikas attīstībā un ekonomiskajā, sociālajā un reģionālajā kohēzijā, kā arī stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

B.  tā kā tūrisms veicina arī garīgo bagātināšanos, apmaiņu, labklājību, labsajūtu, kultūru un sociālo kohēziju; tā kā tāpēc visvairāk jārūpējas par kvalitatīvu pieeju;

C. ņemot vērā, ka Eiropas Savienība ir tūristu apmeklētākā vieta pasaulē, rēķinot pēc citu valstu tūristu skaita, un tā kā šī loma jānostiprina, lai cīnītos ar izaicinājumiem, kurus rada, pirmkārt, lielāka globālā konkurence un nepastāvīgs tirgus pieprasījums un, otrkārt, nepieciešamība nodrošināt lielāku un noturīgāku ilgtspējību;

D.  tā kā tūrisms Eiropā saskaras ar daudzām problēmām: pasaules ekonomikas krīzi, citu ārpus ES esošo galamērķu konkurētspēju un tūristus piesaistošo piedāvāto aspektu daudzveidību, klimata pārmaiņu ietekmi un tūristu aktivitātes sezonālajām svārstībām, demogrāfiskajām tendencēm Eiropā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieaugošo ietekmi un daudziem neparedzētiem notikumiem, kas laiku pa laikam skar tūrisma nozari;

E.  ņemot vērā, ka tūrisms palīdz reklamēt Eiropu un tās kultūras un valodu mantojumu, ievērojot atšķirības, saglabāt kopējās vērtībās un stiprināt Eiropas identitātes, piederības un pilsonības sajūtu; tā kā tūrisma attīstībai ir galvenā nozīme, lai uzlabotu reģionālo dimensiju Eiropas Savienībā;

F.  tā kā Eiropas dažādība, daudzveidība un multikulturālisms nodrošina maksimālas izaugsmes iespējas ikvienam tematiskā tūrisma veidam un tā kā dažādu tūrisma veidu attīstība un veicināšana var būt vienīgā efektīvā atbilde uz kropļojumiem, problēmām un pagrimumu, pie kā noved neregulēta un viendabīga masu tūrisma modelis;

G.  tā kā ar Lisabonas līguma 195. pantu tūrisms ir kļuvis par konkrētu ES kompetenci, saskaņā ar kuru ES var atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību iekšzemē, mudinot izveidot apstākļus, kas veicina tūrisma uzņēmumu attīstību un sekmē dalībvalstu sadarbību, neveicot dalībvalstu tiesību un regulatīvo aktu saskaņošanu;

H.  tā kā, pamatojoties uz šo jauno kompetenci jāizveido integrēta Eiropas stratēģija ar skaidriem un vērienīgiem mērķiem, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu;

I.   tā kā, lai nodrošinātu, ka jaunās ES kompetences un turpmākā tūrisma politika ir efektīva un atpazīstama un atbilstu Eiropas pilsoņu un mūsu viesu prasībām, būs nepieciešama ne tikai stratēģija un rīcības plāns, bet arī atbilstoši resursi ES 2014.–2020. gada finanšu plānā;

J.   tā kā ES tālāko reģionu un dažu salu reģionu ekonomika gandrīz pilnībā ir atkarīga no gaisa transporta, ņemot vērā to ļoti lielo tālumu un izolētību, kuru dēļ ir nepieciešami pasākumi, kuros būtu ņemta vērā to atkarība no šā transporta veida,

1.  atbalsta Komisijas iesniegto politisko stratēģiju, kurā aprakstīts 21 konkrēts pasākums, lai šajā nozarē atjaunotu aktivitāti; uzskata, ka šis dokuments un tā īstenošanas plāns ir pietiekams pamats, lai attīstītu ES politiku, ar kuru tiktu nodrošināts konkurētspējīgs, moderns, augsti kvalitatīvs, ilgtspējīgs un visiem pieejams tūrisms; mudina Komisiju saskaņā ar īstenošanas plānu cik ātri vien iespējams noteikt konkrētu grafiku, lai izpildītu šos pasākumus un sasniegtu mērķus; prasa dalībvalstīm sadarboties, attiecībā uz katru pasākumu iesniedzot programmas, kas atbilstu valstu, reģionālo vai vietējo kompetento iestāžu nostājai; aicina Komisiju vairāk pievērsties prioritāriem pasākumiem, ar kuriem tiek īstenoti jauninājumi un radīta Eiropas mēroga pievienotā vērtība;

2.  uzskata ka ES tūrisma stratēģijas pamats, pirmkārt, ir tikai tūrisma nozarei paredzēts konkrētu pasākumu kopums un, otrkārt, ņemot vērā tūrisma ietekmi uz visām nozarēm, sadarbība ar citām saistītām politikas nozarēm, lai nodrošinātu sistēmu, ar kuru patiešām tiek veicināts tūrisms; uzskata turklāt, ka ir nepieciešams precīzs novērtējums par to, kā citās nozarēs veiktie pasākumi ietekmē tūrismu, un prasa īstenot visaptverošu pieeju, lai radītu sinerģiju, gan īstenojot dažādas nozaru politikas nostādnes, gan piemērojot atšķirīgos finanšu instrumentus;

3. pauž nozēlu par to, ka attiecībā uz tūrisma politiku Komisijā nav saskaņotības; uzskata par svarīgu, ka Komisija panāk koordinētas un integrētas pieejas īstenošanu attiecīgajos ģenerāldirektorātos;

4.  uzsver nepieciešamību pēc ciešas sadarbības starp ES, starptautiskām, valstu, reģionālām un vietējām iestādēm, no vienas puses, un starp visām iestādēm un nozares ieinteresētajām personām, no otras puses, lai atrisinātu ar tūrismu saistītos visas nozares aptverošus jautājumus, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; atgādina, ka daudzām Eiropas reģionu un vietējām pašvaldībām ir tieša kompetence tūrisma jomā un ka tāpēc tām ir galvenā loma projektu un konkrētu pasākumu ieviešanā; pauž cerību, ka, arī īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020”, reģionu un vietējās pašvaldības viena ar otru sadarbosies ciešāk un ka tām ilgtspējīga, tieša un efektīva ietekme uz jaunas tūrisma politikas izstrādi; uzskata, ka šajā pašā laikposmā īpaši plānošanas instrumenti, piemēram, makroreģioniem paredzētas stratēģijas, varētu pastiprināt tūrismu reģionos un starp reģioniem un veicināt Eiropas reģionālo un vietējo pašvaldību pievilcību un atpazīstamību;

5.  aicina Komisiju apsvērt divu jaunu tūrisma principu ieviešanu: „starpreģionalitāte” un „komplementaritāte”, lai veicinātu vienā ģeogrāfiskajā teritorijā esošu tūrisma pakalpojumu kopīgu plānošanu un saskaņošanu , t. i., vai nu starp dažādu dalībvalstu kaimiņreģioniem, vai arī īpašā tematiskajā līmenī starp reģioniem, ko saista kopīgi elementi;

Konkurētspējīgs, moderns un kvalitatīvs tūrisms

6. uzskata, ka tūrisms jāvērtē kā daļa no Eiropas rūpniecības un jauninājumu politikas paketes, un atkārtoti apgalvo, ka tūrisma iedzīvināšana ir stratēģisks un ļoti svarīgs daudzu dalībvalstu nodarbinātības mērķis; šajā saistībā uzsver mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīmīgumu, kas veicina gan inovācijas no apakšas, gan stabilitāti nozarē, gan nodrošina kvalitāti, dažādību un autentiskumu reģionos, kuros tie darbojas; mudina Komisiju vairāk veicināt šo pieeju Eiropas tūrisma pakalpojumu jomā;

7. aicina Komisiju ik gadu apkopot un publicēt labas tūrisma prakses piemērus;

8.  piekrīt Komisijas priekšlikumam, ka „Eiropas zīmols” būtu jāattīsta, sadarbojoties ar dalībvalstīm, vietējām un reģionālām pašvaldībām un valstu tūrisma aģentūrām, lai veicinātu visas Eiropas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību visā pasaulē; šajā nolūkā aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un kompetentajām tūrisma aģentūrām īstenot reklāmas kampaņas; uzsver, ka saistībā ar visām veicināšanas iniciatīvām būtu jāievēro un jāizceļ Eiropas teritoriālā dažādība, necenšoties kādu no Eiropas galamērķiem izcelt vairāk, un uzskata, ka, ieviešot „Eiropas zīmolu”, nedrīkstētu aizliegt dažādiem reģioniem, pilsētām un vietējām struktūrām tiesības brīvi popularizēt savu tēlu;

9.  atzinīgi vērtē iniciatīvu „Eiropas mantojuma zīme” kā instrumentu, ar kuru tiek uzsvērta dažu no Eiropas integrācijas viedokļa nozīmīgu objektu īpašā vērtība; uzsver nepieciešamību koordinēt šo iniciatīvu ar UNESCO mantojuma objektiem un citiem vēsturiskiem maršrutiem; uzskata, ka šī iniciatīva ir jāsaskaņo ar citām salīdzināmām iniciatīvām, piemēram, „Europa Nostra” balvu, lai novērstu funkciju pārklāšanos; aicina Komisiju norādīt dalībvalstīm, ka objektiem, kas saņem „Eiropas mantojuma zīmi”, vienmēr jābūt atvērtiem un pieejamiem, paredzot pat, ka tajos jābūt minimālajam skaitam darbinieku;

10. aicina Komisiju atbalstīt to, ka Pasaules mantojuma sarakstā tiek iekļautas dalībvalstu tautas tradīcijas, tostarp kulinārijas tradīcijas, lai saglabātu tās nākamajām paaudzēm un izstrādātu Eiropas stratēģiju tautas tradīciju popularizēšanai Eiropas un starptautiskā līmenī;

11. aicina Komisiju izvērtēt ES programmas „Eiropas Kultūras galvaspilsētas” ietekmi uz tūrismu un ziņot Parlamentam par to, vai būtu jāpārskata pārvaldības pieejas, finansēšanas kārtība un kultūras struktūru un apvienību iesaistīšanas procedūras, lai atbalstītu ilgstošus un ilgtspējīgus procesus un partnerattiecības;

12. uzsver sadarbības nozīmi, piemēram, veidojot partnerattiecības vai noslēdzot starptautiskus gaisa pārvadājumu nolīgumus ar trešām valstīm, it īpaši ar kaimiņvalstīm un BRIC valstīm, kuras ir uzskatāmas par vairākus miljonus lielu iespējamo jauno tūristu tirgu; šajā sakarībā uzsver tā darba turpināšanas nozīmi, ar kuru uzlabo Eiropas tūrisma nozares atpazīstamību, kvalitāti, konkurētspēju un dažādību, un prasa izstrādāt kopējus Eiropas tirgvedības pasākumus un kombinētos tūrisma produktus, lai piesaistītu apmeklētājus no šiem jaunās izcelsmes tirgiem;

13. uzskata par vēlamu, lai Eiropas iestādes un dalībvalstis saistībā ar vīzu kopējo politiku izstrādātu ilgtermiņa stratēģiju, ar kuru panāktu koordinētākas un vienkāršotākas vīzu izsniegšanas procedūras, izskatot iespēju ES līmenī izveidot kopējas konsulārās nodaļas vai centrus, kas nodrošinātu vīzu procedūru punktuālu īstenošanu un birokrātijas izmaksu samazināšanu, vienlaikus ievērojot ES tiesības un pienākumu kontrolēt savas robežas; šim nolūkam pēc Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides aicina Komisiju apsvērt iespēju izmantot pasaulē esošos ES delegāciju birojus, lai sadarbībā ar dalībvalstu vēstniecībām izsniegtu tūristu vīzas, un noskaidrot papildu veidus, kā vienkāršot tūristu vīzu izsniegšanu, piemēram, „grupu tūristu vīzu” izsniegšanu organizētām grupām, un atvieglotu ieceļošanu darījumu personām;

14. ņemot vērā dažādās ārkārtas situācijas, kurās tūristi ārvalstīs tiek apdraudēti, aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar EĀDD apsvērt nepieciešamību izstrādāt vienotu procedūru, lai brīdinātu par ceļošanas uz kādu galamērķi bīstamību, pieņemt attiecīgām ārkārtas situācijām paredzētu vienotu Eiropas kodeksu un atzīt smagākajos gadījumos tiesības tūrisma nozares dalībniekiem pieprasīt Kopienas palīdzību, ievērojot finanšu līdzekļu pieejamību;

15. aicina Komisiju izdarīt secinājumus par tādām nesenajām ārkārtas situācijām kā vulkāna izvirdums un izstrādāt īpašus scenārijus ES krīzes pārvarēšanai, lai saskaņošana un vienota rīcība visās dalībvalstīs attiecībā uz informāciju un veicamajiem pasākumiem kļūtu par obligātu prasību;

16. uzsver nepieciešamību atbalstīt jauninājumus mikrouzņēmumos un MVU un šo uzņēmumu tehnoloģisko attīstību, lai tie efektīvāk varētu pārdot savus produktus un reklamēt tūrisma galamērķus; mudina Komisiju izveidot platformu „Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un tūrisms”, līdz 2011. gada beigām uzsākot konkrētu izmēģinājuma projektu, lai atbalstītu mikrouzņēmumu un MVU dalību digitālās piegādes ķēdē, balstoties uz citās nozarēs gūto pieredzi, piemēram, tekstila, transporta un loģistikas un automobiļu rūpniecības nozarē; prasa izstrādāt iniciatīvas, kas paredzētas, lai šajā nozarē veicinātu elektronisko komerciju un novērstu atlikušos šķēršļus tās pilnveidošanai iekšējā tirgū; turklāt aicina dalībvalstis visā to teritorijā izveidot ātrdarbīgu internetu, lai dotu iespēju piedāvāt progresīvus pakalpojumus un lai operatori kļūtu sadarbspējīgi;

17. prasa veicināt un atbalstīt nozares uzņēmējdarbības garu, īpaši uzmanību pievēršot sievietēm un jauniešiem, kā arī aicina atvieglot MVU un pašnodarbināto personu piekļuvi finansējumam, jo īpaši mikroaizdevumiem;

18. aicina Komisiju veicināt īpašu jauninājumu inkubatoru tūrisma nozares uzņēmumiem;

19. uzskata, ka tūrisma nozares ilgtspējību lielā mērā vairos saskaņotāka pieeja pētniecībai un izstrādei un jauninājumu produktu un pakalpojumu veicināšana; uzsver to, ka tūrisma nozares attīstība ir tieši saistīta ar energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju veicināšanu;

20.  mudina Komisiju izveidot virtuālu tūrisma uzraudzības centru, kas uzturētu kontaktus ne vien starp pētniecības institūtiem, bet arī starp uzņēmumiem un valsts iestādēm, lai veicinātu tirgus pētījumus, izmantojot konkurētspējīgas kompetences sistēmas, sniegtu uzņēmumiem un publiskām struktūrām informāciju par gaidāmām pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām un radītu apstākļus, kuros uzņēmumi un publiskais sektors var stratēģiski izdevīgāk pozicionēties tirgū;

21. aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un šīs nozares dalībniekiem izvērtēt jauninājumu pasākumus, kādus varētu īstenot, lai veicinātu ad hoc Eiropas kompleksās brīvdienas tādu lielāko vēsturisko, kultūras un sporta pasākumu laikā, kas turpmākajos dažos gados notiks atsevišķās dalībvalstīs, piemēram, Olimpisko spēļu, pasaules izstāžu un citu pasākumu laikā, lai popularizētu galamērķi „Eiropa” un tās lielo dažādību; uzskata, ka dažāda veida Eiropas un starptautiski pasākumi būtu jāreklamē kopsakarā ar esošiem vietējiem tūristu piesaistes faktoriem;

22. uzskata, ka tālāk jāattīsta Eiropas Ceļojumu komisijas izveidotās tīmekļa vietnes www.visiteurope.com iespējas, lai nodrošinātu cik vien lielu tās izmantošanu un neierobežotu pieejamība (teksts visās ES oficiālajās valodās un lielākajās ārpuskopienas valodās, īpašu uzmanību veltot BRIC valstīm, tādu formātu izmantošana, kas pieejami personām ar redzes traucējumiem, un informācija zīmju valodā nedzirdīgajiem cilvēkiem, kā arī visu veidu tehnoloģisko lietojumprogrammu izmantošana) un izveidotu to par īstu Eiropas tūrisma platformu, no kuras būtu viegli nonākt atsevišķu valstu, reģionu un vietējos tūrisma portālos; turklāt uzskata, ka portālā būtu īpaši jāizceļ Eiropas kvalitātes marķējuma sistēma un labas prakses piemēri, kā arī tādas iniciatīvas kā „Calypso”, „NECSTouR” un „EDEN” un ka tajā tūristi būtu jāinformē par tiesībām, kādas viņiem ir dažādās situācijās;

23. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izvērtēt iespēju izveidot „Eiropas tūrisma karti” nolūkā veicināt Eiropā ceļojošu dalībvalstu un trešo valstu tūristu vēlmi to darīt regulāri, piedāvājot informāciju, kurā būtu uzskaitītas viņu tiesības, atlaides un konkrēti pakalpojumi;

24. uzskata, ka Eiropa Savienība pamatā ir kultūras un valodu daudzveidība un ka tāpēc ir svarīgi veicināt piekļuvi tūrisma objektiem, nodrošinot tūristiem līdzekļus, kas atvieglo viņu apmeklējumu un palīdz viņiem saprast, piemēram, audiogidus vai brošūras, kurās būtu sniegti skaidrojumi vismaz divās oficiālās ES valodās, jo īpaši, ja attiecībā uz apmeklētajiem objektiem tiek saņemts struktūrfondu finansējums;

25. aicina Komisiju sadarbībā ar tūrismā iesaistītajām personām novērtēt „Eiropas tūrisma kvalitātes zīmes” praktisko iespējamību, nosakot kopējus kvalitātes kritērijus; uzskata, ka tas jāveic, koordinējot dažādās dalībvalstīs un šīs nozares asociācijās jau gūto labāko pieredzi, lai papildus valstu marķējumam izveidotu vienotu marķējumu, ko varētu atzīt pēc brīvprātīgas akreditācijas principa („opt-in”);

26. uzskata, ka jānovērš marķējumu skaita pieaugums un to skaits ir jāsamazina, lai nepieļautu iespējamos pārpratumus no patērētāju viedokļa un pārmērīgu slogu uzņēmumiem, kā arī lai padarītu marķējumu atpazīstamāku; aicina Komisiju izvērtēt esošo marķējumu — tā drošumu, pārredzamību un atbilstības normām uzraudzību; turklāt aicina Komisiju, dalībvalstis un ieinteresētās personas veicināt esošos instrumentus un labo praksi un ilgtermiņā izvērtēt iespējas pakāpeniski apvienot „Eiropas kvalitātes zīmi” un „Tūristu mītņu pakalpojuma ekomarķējumu” un izveidot vienu marķējumu, attiecībā uz kuru ilgtspējība būtu viens no nozīmīgiem kvalitātes kritērijiem;

27. aicina Komisiju veicināt iniciatīvu pakāpeniski saskaņot viesnīcu klasifikācijas sistēmu (viesnīcas, viesu nami, izīrētas telpas u. c.), nosakot kopējus minimālos kritērijus, sākot ar nozares asociāciju (piemēram, „Hotelstars Union”) un pārstāvju pozitīvo pieredzi; uzskata, ka šāda pakāpeniska saskaņošana varētu uzlabot gan Eiropas kā tūristu galamērķa ievērojamību, gan tūristiem piedāvāto informāciju; aicina Eiropas viesmīlības nozari:

- turpināt darbu pie viesnīcu klasifikācijas pakāpeniskas saskaņošanas, ņemot vērā pieejamības kritērijus;

     - sadarboties un regulāri informēt iestādes par padarīto;

28. uzsver nepieciešamību pievērst pienācīgu uzmanību jautājumam par drošību dažāda veida izmitināšanas vietās, īpaši ugunsdrošības standartiem un oglekļa monoksīda drošības pasākumiem; tāpēc uzskata, ka jāierosina ēku, vadības un sistēmas (BMS) metodes ievērošana, neskarot spēkā esošos valstu noteikumus, kas izveidoti saskaņā ar Padomes 1986. gada ieteikumiem, vai arī jāveic alternatīvi reglamentējošie pasākumi, ja pašregulācija izrādās nepietiekama; turklāt uzsver arī viesnīcas personāla apmācību svarīgo nozīmi rīcības ārkārtas situāciju plānošanā un ugunsdrošības pārvaldībā un uzsver nepieciešamību pēc regulāras datu ieguves par izmitināšanas vietu drošību; uzsver, cik svarīgi ir vienmēr ievērot cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām kustības spējām vajadzības, tostarp — apmācīt attiecībā uz invaliditātes vērā ņemšanu ugunsgrēka profilaksē un izmitināšanas drošību;

29. uzskata, ka Komisijai, sadarbojoties ar tūrisma nozares pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, būtu jāizveido pašreizējo profesionālo kompetenču pārskats (tūrisma prasmju un zināšanu pamats), kas būtu sākumpunkts pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanas praktisko soļu īstenošanai Eiropas tūrisma nozares nodarbinātības tirgū;

30. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veicināt mobilitāti un izmantot un popularizēt tūrisma nozarē mūžizglītību, profesionālās un akadēmiskās apmācības sistēmas un māceklību, lai saglabātu ciešus sakarus ar zinātnieku un darījumu aprindām un 8. pamatprogrammā pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā attiecībā uz tūrisma nozari vairāk uzsvērtu jauninājumus; uzskata, ka tādas Kopienas programmas kā „Erasmus jauniem uzņēmējiem” un „Leonardo da Vinci” ir vienīgās programmas, kurās var iegūt profesionālas un noderīgas zināšanas un uzlabot karjeras izredzes, un tāpēc tās būtu vairāk jāattīsta un jāpopularizē, ņemot vērā arī iespēju tās pārskatīt, lai tajās pasniegtu labas prakses piemērus, kas cita starpā attiektos arī uz patērētāju apkalpošanu, pieejamību un ilgtspējību;

31. mudina Komisiju precīzāk uzraudzīt Pakalpojumu direktīvas ieviešanu dalībvalstīs attiecībā uz tūrismu;

32. aicina dalībvalstis uzlabot profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu tūrisma nozarē, lai šajā nozarē jau strādājošie un potenciālie darbinieki varētu atrast labākās profesionālās iespējas un šajā nozarē veicinātu darba ņēmēju mobilitāti; uzskata, ka šādi pasākumi palīdzēs atrisināt šajā nozarē pastāvošo sezonas darba problēmu, no vienas puses, un nedeklarēta darba problēmu, no otras puses;

33. uzsver tūrisma un transporta ciešo saikni un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visu nepieciešamo, lai modernizētu valstu, reģionālo un pārrobežu infrastruktūru, kas paredzēta dažādiem transporta veidiem, īpašu vērību veltot Eiropas transporta tīklu projektu īstenošanas gaitai un savlaicīgai izpildei un vienotās Eiropas gaisa telpas izveides pabeigšanai, lai nodrošinātu efektīvāku gaisa satiksmes pārvaldību; uzskata par svarīgu sekmēt vairāku pārvadājumu kombinēšanu un pieņemt atbilstošas normas, lai pārvaldītu tūrisma plūsmas, it īpaši sezonas augstākās intensitātes laikā un dažādu veidu ārkārtas situācijās;

34. mudina Komisiju veicināt ilgtspējīgāku transporta līdzekļu izmantošanu, piemēram, kombinējot sabiedrisko transportu, dzelzceļu, riteņbraukšanu un pārvietošanos kājām; aicina Komisiju cita starpā veicināt un atbalstīt komunikāciju attīstību ar salām, lauku apvidiem, kalnu rajoniem, tālākiem reģioniem, proti, grūtāk sasniedzamiem galamērķiem vispār, tostarp saistībā arī ar Eiropas transporta tīkliem;

35. uzsver vajadzību veicināt integrētas elektronisko biļešu pārdošanas sistēmas, kas būtu paredzētas dažādiem transporta veidiem, tādējādi stimulējot sistēmas noderību visiem transporta veidiem, sekmējot starptautiskos pārvadājumus starp dalībvalstīm, nodrošinot kustības brīvību un likvidējot iekšējā tirgus pabeigšanas šķēršļus; uzskata, ka izstrādes procesa laikā sevišķa uzmanība jāvelta īpašajām cilvēku ar invaliditāti piekļuves prasībām;

36. atzinīgi vērtē ES tiesību aktus, kas pieņemti pasažieru tiesību jomā, īpaši attiecībā uz pasažieriem ar ierobežotām kustību spējām, un aicina Komisiju ātri izstrādāt vērienīgu un konsekventu tiesisko regulējumu — kopīgu noteikumu kopumu visiem transporta veidiem vienlaikus, pievienojot īpašus noteikumus, lai ievērotu katra transporta veida īpatnības;

37. aicina Komisiju izvērtēt Tūristu tiesību hartas īstenojamību un pienākumus, kuros ietverti pieejamības, informācijas sniegšanas, pārredzamas cenas noteikšanas, kompensācijas u. c. principi; aicina dalībvalstis izveidot neatkarīgu arbitrāžas sistēmu, lai arī patērētāji varētu patiesi nodrošināt minēto tiesību ievērošanu;

Ilgtspējīgs un daudzveidīgs tūrisms

38. uzsver, ka tūrisma politikā konsekventi jāietver ilgtspējīga attīstība: jāievēro pašreizējo paaudžu sociālās, ekonomiskās un vides vajadzības, neaizmirstot par turpmāko paaudžu interesēm;

39. atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi pašreizējo tūrisma piedāvājumu padarīt daudzveidīgāku, kas palīdzēs kompensēt trūkumus, kas izriet no tūrismam raksturīgās sezonalitātes; īpaši uzsver jau uzsāktās sadarbības ar Eiropas Padomi nozīmīgumu, lai atbalstītu kultūras, vēsturisko, reliģisko, vides un ainavas tūrismu, izveidojot tematiskus maršrutus vai ceļus, kas ne tikai izceļ mūsu kontinenta kultūras un vēsturiskās saknes, bet arī palīdz attīstīt cita veida tūrismu, kas būtu ilgtspējīgs un pieejams visiem; uzskata, ka jāatbalsta ilgtspējīgi transporta veidi, tai skaitā riteņbraukšana un burāšana pa dažādiem maršrutiem;

40. uzskata ― lai atšķirtu Eiropas tūrismu no citu valstu vai kontinentu tūrisma, ļoti svarīgi ir sasaistīt tradicionālā tūrisma nozari ar to, ko reģions piedāvā attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, kā arī materiālajām un nemateriālajām lietām;

41. uzskata, ka Komisijai un Eiropas Padomei, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām, arī turpmāk būtu jāatbalsta, tostarp arī ar finanšu līdzekļiem, jaunu „Eiropas maršrutu” izveide un esošo saglabāšana, tostarp uz salām un piekrastes, kalnainos un tālākos reģionos; uzskata, ka, popularizējot un maršrutā iekļaujot simboliskās vietas, piemēram, katedrāles, pilis, universitātes, arheoloģiskās vietas un rūpnieciskās zonas, kā arī Eiropas simboliskās personības un Eiropas idejas aizstāvjus, ar šiem maršrutiem būtu jāizceļ Eiropas identitāte; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt visus atbilstošos pasākumus, lai aizsargātu Eiropas kultūras mantojumu un īpašumu turpmākajām paaudzēm;

42. mudina Komisiju veicināt ES reģionu tīklu veidošanu un sadarbību, lai savienotu esošos reģionālos, valstu un Eiropas velomaršrutus un uzlabotu ilgtspējīgu, energoefektīvu un videi draudzīgu velotūrismu Eiropas Savienībā;

43. uzsver tādu tīklu nozīmīgumu kā NECSTouR un EDEN attiecībā uz labas prakses apmaiņu starp Eiropas reģioniem un ilgtspējīgu tūrisma galamērķu reklamēšanu; papildus tam uzsver nepieciešamību ciešā sadarbībā ar Tūrisma ilgtspējas darba grupu (TNG) un vietējām un reģionālajām pašvaldībām izveidot kopēju rādītāju sistēmu, lai nodrošinātu tūrisma galamērķu ilgtspējīgu pārvaldību;

44.uzskata, ka, ņemot vērā Eiropas kontinenta vēsturi, Komisijai būtu apņēmīgāk jāveicina Eiropas rūpnieciskais mantojums, kura potenciāls nav pietiekami atzīts; uzsver, ka tāda Eiropas rūpniecības mantojuma attīstība, kas ir uzskatāms par vienu no galvenajām kultūras interešu jomām, varētu būt izdevīga arī no mazāk svarīgu galamērķu viedokļa un sekmēt ilgstpējīgākas, dažādākas un vienmērīgāk izvietotas tūrisma nozares darbību Eiropā, saglabājot, pārveidojot un atjaunojot rūpnieciskos objektus;

45. uzskata, ka būtu pienācīgi jāatbalsta lauku tūrisms un agrotūrisms, jo šīs nozares uzlabo dzīves kvalitāti, dažādo ekonomiku un ienākumu avotus lauku apgabalos, tajos rada darbvietas, notur šajos novados cilvēkus un tādējādi novērš iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī izveido tiešu saikni ar atbalstu tradicionālajiem, ekoloģiskajiem un dabiskajiem pārtikas produktiem; šajā sakarībā norāda, ka šajos apgabalos ir svarīgi nodrošināt neierobežotas iespējas izmantot transporta tīklu, kā arī internetu un informātikas tehnoloģiju infrastruktūru; uzskata, ka tas palīdzēs sasniegt mērķi attiecībā uz jaunu tūrisma veidu sekmēšanu, tūrisma sezonu pagarināšanu un tūrisma aktivitāšu pārdalīšanu starp teritorijām ar augstu tūrisma koncentrāciju un teritorijām ar daudzsološām, taču nepietiekami izmantotām tūrisma iespējām;

46. uzskata, ka ir jānostiprina lauksaimnieku produkcijas noieta iespējas un jāuzlabo viņu piekļuve vietējiem tirgiem, tādējādi ēdināšanas uzņēmumiem atvieglojot iespēju iegādāties tiem nepieciešamos vietējos produktus;

47. uzsver, ka dabas tūrisms veicina ilgtspējīgu nozares attīstību; uzskata, ka ir svarīgi galvenokārt pievērsties dabiskajām kūrvietām un aizsargājamām zonām, padarot tās pieejamākas tūristiem, tostarp attīstot arī starpvalstu maršrutus, kas nekaitētu vides mantojumam un vietējai bioloģiskajai daudzveidībai;

48. atzīmē, ka jaunu iekšzemes ūdensceļu izveide var veicināt kultūras tūrisma, dabas tūrisma un izklaides tūrisma ilgtspējīgu attīstību;

49. atgādina, ka arvien iecienītāki kļūst ar kultūru, izglītību, jaunatni un sportu saistīti ceļojumi, un tādēļ aicina dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības būt elastīgākām, sniedzot atbalstu šādiem tūrisma veidiem un pielāgojoties demogrāfisko pārmaiņu radītajām jaunajām patērētāju kategorijām, lai ņemtu vērā jaunus tūrisma veidus, kas ir orientēti uz patērētāju pausto vēlmju apmierināšanu; pievērš uzmanību tam, ka sportam ir liela nozīme tūrisma veicināšanā, jo gan skatītāji, gan sportisti dodas uz sacīkšu vietām, un pieprasa izstrādāt īpašas politiskās nostādnes sporta tūrisma veicināšanai un atbalstam;

50. aicina Komisiju atbalstīt Kopienas visaptverošo iniciatīvu par tūrisma ietekmi uz vidi, īpaši pieminot Eiropas bioloģisko daudzveidību, atkritumu ciklu, enerģijas un ūdens taupību, veselīgu ēšanas režīmu un zemes un dabas resursu izmantošanu, lai izplatītu informāciju un noderīgus materiālus, vairāk informētu sabiedrību un samazinātu tūrisma ietekmi uz vidi;

51. atzinīgi vērtē nozares brīvprātīgos centienus izprast un samazināt tūrisma ietekmi uz vidi un galamērķiem, piemēram, ES daļēji finansēto „Travelife Sustainability System” — inovatīvu sistēmu, kas palīdz patērētājiem veikt noturīgu izvēli un nozarei izprast un kontrolēt tās ietekmi piegādes ķēdē;

52. mudina Komisiju atbalstīt tūrisma jomas MVU formulētās jauninājumu iniciatīvas, kā arī saglabāt un uzlabot bioloģiskās daudzveidības bagātību, atbalstot ekotūrismu;

53. aicina Komisiju pārbaudīt iespēju noteikt atbildīga un ilgtspējīga tūrisma Eiropas dienu, visās dalībvalstīs organizējot informatīvas sanāksmes, lai veicinātu noturīga tūrisma veidus un tūristu atbildīgu uzvedību;

54. uzsver klimata pārmaiņu lielo ietekmi uz Eiropas tūrisma zonām, it īpaši uz visnestabilākajām, piemēram, piekrastes rajoniem, salām un kalnu reģioniem; uzskata, ka ir jāizstrādā stratēģijas, lai novērstu un mazinātu šo ietekmi, tostarp tūrisma pakalpojumos veicinot jauninājumus un dažādību, uzlabojot dabisko risku novēršanas un mazināšanas politiku, pielāgojot infrastruktūras objektus, iepriekš paredzot ūdens trūkuma ietekmi un nodrošinot attiecīgo teritoriju faunas, floras un ainavas ilgtspējīgumu;

55. norāda, ka piekrastes reģioni ir galvenais tūrisma galamērķis Eiropā, un tāpēc ir svarīgi pienācīgu uzmanību pievērst teritorijas plānošanas metodēm šajos reģionos, ekstensīvas urbanizācijas riskiem, nepieciešamībai saglabāt piekrastes reģionu kvalitāti un ilgtspējīgumu, kā arī to mantojumu un tūrisma pakalpojumu infrastruktūru; uzsver nepieciešamību jūras piekrastes, salu un jūras tūrisma stratēģijā ieguldīt atbilstošus līdzekļus, lai Eiropas piekrasti aizsargātu pret eroziju, aizsargātu vides un dzīvās dabas mantojumu un uzlabotu ūdens kvalitāti — tas viss jādara nolūkā izveidot ilgtspējīgu un kvalitatīvu pludmales un zemūdens tūrismu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt stratēģiju par ilgtspējīgu piekrastes un jūras tūrismu un prasa izstrādāt līdzīgas īpašās stratēģijas attiecībā uz salām, kalnu reģioniem un citām nestabilām teritorijām;

56. vēlreiz apstiprina tāda pludmales tūrisma svarīgumu, kas ir raksturīgs dažiem Eiropas piekrastes reģioniem; aicina Komisiju noskaidrot, vai Direktīva 2006/123/EK negatīvi neietekmē šīs nozares MVU, un vajadzības gadījumā ierosināt pasākumus, kas mazinātu šo ietekmi un nodrošinātu, ka, piemērojot šo direktīvu, šīs profesionālās kategorijas īpašos raksturlielumus ņem vērā; turklāt aicina dalībvalstis sadarbībā ar kompetentajām iestādēm noskaidrot iespējas īstenot kompensējošus pasākumus, ar kuriem tiktu mazināts tūrisma uzņēmumiem nodarītais kaitējums, kas radies, pieņemot jaunus tiesību aktus, kuru dēļ tiktu zaudētas iegūtās tiesības un tiek ciesti zaudējumi, ko izraisa neamortizētas investīcijas ražošanas līdzekļu atjaunošanā vai centieni nodrošināt to atbilstību agrāk spēkā esošajiem aktiem; uzskata, ka šīs darbības ir nepieciešamas, lai aizsargātu uzņēmumu veiktās investīcijas un uzlabotu klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti;

57. aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar kopējo jūras politiku atbalstīt ostu infrastruktūras attīstību, lai pielāgotu ostu termināļus tādu personu vajadzībām, kurām ir ierobežotas kustību spējas, un lai nodrošinātu starpsavienojumus ar citiem iekšzemes transporta veidiem un saiknes ar tūrisma centriem, kas ir būtiski faktori jūras pasažieru transportā, kruīza kuģu tūrismā un izklaides jomas tūrismā; šajā sakarībā aicina dalībvalstis atcelt visus ierobežojumus, kādi tām varētu būt;

58. vērš uzmanību uz faktu, ka demogrāfiskās tendences Eiropā ir pamatā turpmākai veselības tūrisma, īpaši kūrvietu tūrisma, izaugsmei; ņemot vērā to, ka pastāv dažādi Kopienas standarti kūrvietu jomā, aicina Komisiju izvērtēt iespēju iesniegt vienota tiesību akta priekšlikumu par veselības tūrismu, lai šajā nozarē izveidotu regulētu un organisku struktūru, veicinot tās konkurētspēju, un uzreiz norāda, ka uz kūrvietu tūrisma uzņēmumiem, kas dalībvalstīs sniedz veselības pakalpojumus, neattiecas Direktīvas 2006/123/EK darbības joma; uzsver, cik svarīgi attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpi ir pieņemt jaunus tiesību aktus, un uzskata, ka tie ir jāievieš pilnīgā saskaņā ar kritērijiem un nosacījumiem, kas noteikti atbilstoši jaunajam likumdošanas regulējumam, lai nodrošinātu pilnībā apmierinošu īstenošanu;

59. uzsver „iepirkšanās tūrisma” ekonomisko nozīmīgumu; uzsver, ka lielam tūristu skaitam šis tūrisma veids ir viens no galvenajiem iemesliem brīvdienu pavadīšanai Eiropas Savienībā, kurā atrodas pasaulē vadoši luksuspreču nozares uzņēmumi un zīmoli; norāda ― lai gan šī nozare strauji attīstās, ES saskaras ar spēcīgu konkurenci no citiem starptautiskiem tūristu galamērķiem, kas piedāvā, piemēram, beznodokļa iepirkšanās iespējas vai PVN atmaksu; tāpēc iesaka sadarbībā ar luksuspreču nozari un tūrisma profesionāļiem noteikt jaunus pasākumus un izveidot jaunus pakalpojumus, kas dotu iespēju ES saglabāt savu pievilcību un konkurētspēju;

60. uzsver nepieciešamību veicināt Eiropas darījumu tūrismu Eiropas Savienībā un pasaulē, jo dažām Eiropas zonām šis tūrisma veids ir ekonomiski nozīmīgs un to pakalpojumu skaits, kas saistīti ar profesionālo izstāžu, parasto izstāžu, konferenču un citu darījumu pasākumu (viesnīcas un ēdināšana, veikali, transports, saziņa un pasākumu vadīšanas aģentūras, u.c.) apkalpošanu un organizēšanu;

61. atgādina, ka ētiski atbildīgs tūrisms ir obligāts mērķis, ko nedrīkst neņemt vērā; atzinīgi vērtē Pasaules tūrisma organizācijas izstrādāto ētikas kodeksu un cer, ka arī Komisija un dalībvalstis to drīzumā pieņems; šajā sakarībā pauž gandarījumu par Komisijas priekšlikumu paplašināt dalībvalstu jurisdikciju un to attiecināt arī uz seksuāla rakstura noziegumiem, kas pret nepilngadīgajiem izdarīti ārzemēs, tādējādi praktiski sodot seksa tūrismu;

Tūrisms visiem

62. uzsver, ka tūrismam raksturīgā sezonālitāte var būt par iemeslu nedrošībai no nodarbinātības un darba apstākļu viedokļa; šajā sakarībā aicina izstrādāt īpašu politiku, lai palīdzētu sezonas strādniekiem, jo īpaši iekļaujot tūrisma sezonu pagarināšanas pasākumus, dažādojot tūrisma aktivitātes;

63. aicina Komisiju izstrādāt plānu, saskaņā ar kuru tiktu veicināta tūrisma sezonālitātes pakāpeniska mazināšana; šajā sakarībā mudina Komisiju izmantot līdz šim pozitīvos sagatavošanas pasākuma „Calypso” rezultātus un aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt šā pasākuma īstenošanu, nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jauniešiem un ģimenēm ar maziem ienākumiem atvieglojot iespēju doties brīvdienu ceļojumā, it īpaši ceļot sezonālās aktivitātes krituma laikā un uz citu valsti; šajā sakarībā aicina nodrošināt fizisko pieejamību, atbilstošus pakalpojumus un drošu informāciju, kas turpmāk ir jāplāno un jāiekļauj tūrisma produktos; uzskata, ka par paraugu var kalpot daudzie pašreizējie labas prakses piemēriem, kuros ir akcentēta pieejamība un iespējas;

64. uzsver, ka jaunajā Eiropas stratēģijā attiecībā uz invaliditāti ir svarīgi nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti pieeju ne tikai transportlīdzekļiem, bet arī tūrisma mītnēm, ēdināšanas vietām, kā arī garantēt ikvienam iespējas iepazīties ar esošo informāciju un iespējas izmantot tūrisma pakalpojumus kopumā; uzsver, ka pēc tam būtu jāsniedz precīza informācija par veiktajiem pasākumiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai visiem būtu šādas iespējas attiecībā uz visiem ar tūrismu saistītajiem produktiem un pakalpojumiem;

65. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt kultūras, vēstures vai vides nozīmes vietu atjaunošanas, saglabāšanas un aizsardzības programmu īstenošanu, minētās vietas padarot pieejamākas tūristiem; mudina jauniešus brīvprātīgi piedalīties šajās programmās 2011. gadā ― Eiropas brīvprātīgā darba gadā ― un arī pēc tam;

66. aicina Komisiju veicināt arī tā saukto VFR tūrismu (ciemošanos pie draugiem un radiniekiem) kā svarīgu veidu, lai uzlabotu integrēšanos Eiropas kultūrā;

Tūrisms un resursi

67. aicina Komisiju koordinēt, paplašināt un popularizēt finanšu instrumentus, ko pārvalda dažādi ģenerāldirektorāti un kas ir paredzēti tūrisma konkurētspējas stiprināšanai, kā arī kontrolēt to precīzu izmantošanu, īpaši attiecībā uz ERAF, ELFLA, ESF un EZF; uzskata, ka, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, ir svarīgi izveidot sinerģiju starp dažādiem spēkā esošajiem finanšu instrumentiem, kas jāpielāgo atbilstoši tūrisma un klientūras jomā notikušajām pārmaiņām, ar tūrismu saistīto darbību dažādībai un vietējās attīstības vajadzībām; turklāt aicina Komisiju izstrādāt precīzus orientierus, kā izmantot finansiālo atbalstu ar tūrismu saistītajiem projektiem, un izveidot viegli pieejamu visus ģenerāldirektorātus aptverošu datubāzi, lai veidotu izpratni un vairāk informētu par ES līdzfinansētiem tūrisma projektiem;

68.  uzsver, ka tūrismam arī turpmāk jābūt nozīmīgam kohēzijas politikas elementam 2014.–2020. gada finanšu plānā; prasa nākamajos finanšu plānos un struktūrfondu noteikumos kā vienu no prioritātēm iekļaut arī tādu tūrisma teritoriju rehabilitāciju, kuros iestājusies ekonomiskā lejupslīde, lai garantētu to konkurētspēju un ilgtspējību;

69. turklāt iedrošina dalībvalstis un vietējās un reģionālās struktūras pilnībā izmantot profesionālās apmācības instrumentus, ko piedāvā ESF un citi Kopienas, valstu, reģionu un vietējie fondi; uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis un iestādes apzinātos, ka tām ir jāizsludina konkursi tieši tūrisma jomā, balstoties uz strukturālo fondu prioritātēm;

70. pieprasa 2014.–2020. gada finanšu plānā noteikt konkrētu tūrisma programmu, kas īpaši būtu paredzēta mikrouzņēmumiem un MVU, veicinot partnerattiecības starp uzņēmumiem un publiskā un privātā sektora partnerību saistībā ar Eiropas mēroga tūrisma projektiem, un vienlaikus mudina MVU ieguldīt šajā nozarē;

71. uzsver nepieciešamību nodrošināt atbalstu pilotprojektiem tūrisma nozarē arī pēc 2011. gada un vajadzības gadījumā izvērtēt jaunus projektus, lai palīdzētu īstenot jauno stratēģiju;

Citi nozīmīgi jautājumi tūrisma nozarē

72. atzīmē, ka tūrisma uzņēmumiem ir vajadzīgi salīdzināmi un kvalitatīvi statistikas dati, lai ilgtermiņā plānotu piedāvājuma un pieprasījuma struktūru un veidotu jaunus tūrisma galamērķus; tālab aicina Komisiju savas kompetences robežās nodrošināt šādu datu pieejamību par visu Eiropu; pauž nožēlu par to, ka netiek apkopota oficiāla statistika par lauku tūrismu un agrotūrismu un ka visa pieejamā informācija ir balstīta uz aplēsēm; atzinīgi vērtē pasākumus, kas tiek apsvērti, lai tūrisma jomā nostiprinātu sociālo un ekonomisko zināšanu bāzi, norādot, ka šajā nozarē pēc iespējas ir jānovērš papildu finansiālas izmaksas un birokrātija;

73. aicina Komisiju līdz 2011. gada septembrim iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ar kuru tiktu pārskatīta Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, lai nozares patērētājiem un uzņēmumiem būtu precīzs tiesiskais regulējums gan ikdienas situācijās, gan arī ārkārtas situācijās, ko izraisījušas, piemēram, konkrētas klimata un dabas parādības vai arī politiskie nemieri; uzsver, ka visa koncepcija par kompleksiem ceļojumiem jau sen ir novecojusi, un mudina Komisiju pārskatīšanas laikā panākt to, lai šo tiesību aktu attiecinātu uz visām personām, kas piedāvā tūrisma pakalpojumus; uzsver, ka patērētājam sniegto pakalpojumu kvalitātei un godīgai konkurencei šajā sakarībā ir jābūt galvenajiem faktoriem;

74. saistībā ar grozījumiem uzsver iespēju visās dalībvalstīs pakāpeniski saskaņot samazinātās PVN likmes tūrisma nozarē, kas ir obligāts nosacījums pārredzamai konkurencei starp ES tūrisma uzņēmumiem un ar trešām valstīm ; tāpēc šajā ziņā atzinīgi vērtē pēc Zaļās grāmatas par PVN nākotni publicēšanas uzsākto diskusiju;

75. aicina dalībvalstis ņemt vērā negatīvo ietekmi, kāda ir pieaugošajai tendencei piemērot lielākas nodokļu likmes tūristiem, kas ceļo uz ES vai dalībvalstu iekšienē, piemēram, attiecībā uz degvielas nodokli, drošības maksām un lidostu, pilsētu un ostu nodokļiem — it īpaši sezonālās aktivitātes krituma laikā; uzsver — ja tūrismam ir jāpiemēro papildus nodoklis, tas ir pienācīgi jāizziņo, lai uzlabotu tūristu un uzņēmumu informētības līmeni;

76. aicina ES Padomi paātrināt direktīvas priekšlikuma izstrādāšanu attiecībā uz tūrisma uzņēmuma peļņas normas sistēmas (TOMS) PVN īpašā režīma modernizāciju, paredzot brīvprātīgas piemērošanas „opt-in” mehānisma ieviešanu, lai novērstu konkurences kropļojumus starp dažādu kategoriju tūrisma nozares uzņēmumiem, jo šobrīd valstu tiesību aktu nesaskaņotība izraisa nopietnas sekas;

77. uzsver tādas aktīvas konkurences politikas nepieciešamību, kuru īstenojot tiktu konstatētas visas šajā nozarē pastāvošās koncentrācijas vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas tendences;

78. aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām iesniegt kopēju tūrisma stratēģiju, kas atbilstu pašreizējai stratēģijai un tās īstenošanas plānam un papildinātu tos;

79. uzskata, ka Eiropas Parlamentā jāizveido īpaša tūrismam veltīta tehniska darba grupa, kas cieši uzraudzītu Komisijas ieteikto pasākumu un Eiropas Parlamenta priekšlikumu īstenošanu;

80. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV L 384, 31.12.1986., 60. lpp.
• [2]  OV L 158, 23.6.1990., 59. lpp.
• [3]  OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp..
• [4]  OV L 116, 9.5.2009., 18. lpp.
• [5]  OV L 198, 30.7.2009., 57. lpp.
• [6]  OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.
• [7]  OV C 193E, 17.8.2006., 325. lpp.
• [8]  OV C 297E, 20.11.2008., 184. lpp.
• [9]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0597.
• [10]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0057.

PAMATOJUMS

Tūrisms ir trešā lielākā ES sociāli ekonomiskā darbība, kas sastāda 10 % no IKP un 12 % no kopējās nodarbinātības. Tā ir ļoti nozīmīga nozare, jo tā ne tikai veicina mazāk attīstītu reģionu integrāciju un attīstību, bet arī tāpēc, ka ES dalībvalstu tūrisma nozarē izdodas panākt gan izaugsmi, gan ilgtspējīgu attīstību. Turklāt tas ir nozīmīgs instruments, lai stiprinātu, popularizētu un veicinātu Eiropas tēlu pasaulē.

Tūrisms vienmēr ir bijis iekļauts Kopienas politikā. Īpaši kopš 2009. gada decembra Eiropas iestādes ir uzsākušas jaunu virzību, lai īstenotu jaunās Lisabonas līgumā noteiktās tiesības, kas ES piešķir kompetenci papildināt un koordinēt dalībvalstu rīcību tūrisma nozarē. Madrides 2010. gada aprīļa deklarācijā dalībvalstis ir pasludinājušas vēlmi ieviest konkrētus pasākumus, kā arī veicināt tādas vērtības kā ētiskais tūrisms, vides un kultūras aizsardzība un ekonomiskā ilgtspējība šajā nozarē; Komisijas 2010. gada jūnija paziņojumā tika noteikts 21 pasākumu plāns; Konkurences padomes 2010. gada oktobra secinājumos dalībvalstis atzīst tūrisma nozīmīgumu ekonomikā un apņemas attīstīt šo nozari; Eiropas tūrisma forumā Maltā 2010. gada novembrī Komisija iesniedza īstenošanas plāna projektu un organizēja paneļdiskusiju, lai starp 21 paziņojumā aprakstītajiem pasākumiem noteiktu prioritāros; un, visbeidzot, šajā sarakstā ir iekļauts pēc Eiropas Parlamenta paša iniciatīvas izstrādāts ziņojums.

Eiropas Komisijas paziņojums

Ar savu 2010. gada jūnija paziņojumu Eiropas Komisija arī ar stratēģijā „Eiropa 2020” minētajām jaunajām prioritātēm grib veicināt koordinētu pieeju un tūrisma nozarē izveidot rīcības plānu konkurētspējas un noturīgas izaugsmes spējas veicināšanai (sk. Līguma par Eiropas Savienības darbību 195. pantu).

Rīcības plānā var izcelt četrus pīlārus. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka šī nozare jāpadara konkurētspējīgāka, veicinot piedāvājuma daudzveidību un atbalstot inovācijas, uzlabojot profesionālās iemaņas un, visbeidzot, atbalstot tūrisma sezonas pagarinājumu. Otrkārt, ES apņēmās veicināt ilgtspējīgu, atbildīgu un kvalitatīvu tūrismu un atvieglot uzņēmumu saprātīgu pārvaldību, izveidojot Eiropas marķējumu (Eiropas zīmolu, ekomarķējumu, Eiropas Tūrisma kvalitātes zīmi) un atbalstot tādus projektus kā EDEN un tādus tīklus kā NECSTouR. No otras puses, tā grib panākt ES tēla kā vienota un koordinēta tūrisma mērķa lielāku atpazīstamību starptautiskā līmenī. Visbeidzot, tā kā tūrisma politika ir transversāla, maksimāli jāizmanto tādu politikas nostādņu un pieejamo finanšu instrumentu potenciāls, kas paredzēti, lai varētu atbalstīt šīs nozares konkurētspēju.

Pašiniciatīvas ziņojums — referenta viedoklis

Referents uzskata, ka Parlamenta pašiniciatīvas ziņojuma apspriešanai jābūt divkāršam mērķim — no vienas puses, rūpīgi analizēt 21 Komisijas piedāvāto pasākumu un attiecīgo Maltā prezentēto to īstenošanas plānu, lai visu uzmanību pievērstu prioritāšu noteikšanai un to faktiskai realizācijai; no otras puses, aicināt Komisiju un dalībvalstis konkrētos termiņos piemērot efektīvus risinājumus citiem jautājumiem, kas joprojām nav atrisināti un kas ir nozīmīgi, lai Eiropa saglabātu savu lomu kā tūristu apmeklētākā vieta pasaulē.

Referents uzskata, ka no Komisijas piedāvātajiem pasākumiem par prioritāriem būtu jāpadara tie, kas īpaši atbilst stratēģijai „Еiropa 2020”.

Apmācība

Referents īpaši piekrīt tam, ka galvenais ir apmācība un profesionālā izaugsme. Tieši investīcijas cilvēku kapitālā un apmācībās un ne tikai tajos profesionāļos, kuriem ir tiešs kontakts ar klientu, bet galvenokārt jaunos vadītājos, administratoros un uzņēmējos, ir tas, kas ir nepieciešams, lai varētu atrisināt efektīvas tūrisma nozares politikas sasniegšanas izaicinājumu. Tāpēc ir svarīgi izmantot un reklamēt jau esošo profesionālo un akadēmisko apmācību, šo pieredzi padarīt zināmu plašam lokam un turpināt tās attīstītību ciešā sadarbībā ar uzņēmumu vidi. Referents uzskata, ka jāizstrādā nozarē esošo zināšanu pārskats, lai saprastu, kādi konkrēti pasākumi ir nepieciešami tūrisma apmācības nozarē. Tādas programmas kā „Еrasmus jauniem uzņēmējiem” arī ir nozīmīgas, lai jaunieši apgūtu jaunas profesionālās iemaņas — iemaņas un kvalifikācijas, kas jāatzīst dažādām dalībvalstīm.

Inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Referents ir pārliecināts, ka ievērojami jāinvestē inovācijās un informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, kas ir ļoti būtiski elementi, lai uzlabotu mūsu tūrisma uzņēmumu konkurētspēju un reaģētu ne tikai uz klientiem, kas arvien vairāk cenšas izmantot internetu un jaunās tehnoloģijas, bet arī uz pašiem tūrisma uzņēmumiem, kas mūsdienās arvien biežāk ir galvenais tūrisma produktu izmantotājs tiešsaistē. Tāpēc priekšlikums izveidot Eiropas platformu ir izaicinājums, kam jāpievērš uzmanība. Svarīgi ir arī nodrošināt pilnīgu pieeju internetam visā Eiropas Savienībā, tai skaitā mazāk nodrošinātajās valstīs. Referents iesaka Komisijai izveidot izmēģinājuma projektu, lai veicinātu mikrouzņēmumu un MVU dalību digitālās piegādes ķēdē nolūkā uzlabot to konkurētspēju, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

Tūrisma vīzas

Vīzu temats, īpaši attiecībā uz BRIC valstīm un miljoniem jaunu potenciālu tūristu no ārpussavienības valstīm, ir galvenais Eiropas tūrisma jautājums. Referents cer, ka Eiropas likumīgas tiesības vai pienākums kontrolēt savas robežas šķērsošanu turpmāk nelabvēlīgi neietekmēs mūsu Eiropas tūrisma galamērķu pievilcību, un uzskata, ka iestādēm un dalībvalstīm būtu jāapzinās nepieciešamība koordinēt un vienkāršot tūrisma vīzu izsniegšanas procedūras un būtu jāapsver iespēja izveidot kopējas konsulārās nodaļas, lai samazinātu birokrātisko procedūru atšķirības un administratīvās izmaksas.

Eiropas marķējumi

Attiecībā uz jautājumu par marķējumiem referents uzskata, ka, pirmkārt, jāatrod saprātīgs līdzsvars starp acīmredzami pretrunīgām vajadzībām, un, otrkārt, jāizvairās no pārmērīga marķējumu skaita, kas var patērētājiem radīt neskaidrības.

„Eiropas zīmola” gadījumā ir svarīgi, lai, reklamējot Eiropu kā vienota tūrisma galamērķi, noteikti tiktu sasniegts mērķis popularizēt dažādu valstu īpašās iezīmes.

„Eiropas mantojuma zīmes” gadījumā jāuzsāk konstruktīvs dialogs ar citām starptautiskām organizācijām, piemēram, UNESCO, lai novērstu mantojuma zīmju dubultošanos.

Attiecībā uz „Kvalitātes zīmi” savukārt jāteic, ka, no vienas puses, problēma ir vajadzība ieviest kopējus minimālos kvalitātes kritērijus, lai atbalstītu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, un, no otras puses, jāsasniedz šis mērķis ne līdz galam saskaņotā iekšējā tirgū, kurā joprojām katrā dalībvalstī ir ļoti atšķirīgi fiskālie noteikumi un sistēmas. Referents atbalsta vienota marķējuma ideju papildus valstu un reģionu marķējumam, ko varētu atzīt pēc brīvprātīgas akreditācijas principa („opt-in”). Turklāt referents ir pārliecināts, ka, lai neradītu neskaidrības patērētājiem, ilgtermiņa mērķim vajadzētu būt pakāpeniskai „Eiropas kvalitātes zīmes” un „Tūristu izmitināšanas pakalpojuma ekoloģiskās kvalitātes zīmes” apvienošanai vienā zīmolā.

Attiecībā uz viesnīcu klasifikācijas sistēmām referents uzskata, ka jāveic pakāpeniska saskaņošana, nosakot kopējus minimālos kritērijus, kas būtu jāizveido ciešā sadarbībā ar tūrisma nozares uzņēmumiem un standartizācijas struktūrām.

Tūrisms un transports

Referents uzsver transporta nozīmīgumu tūristu pārvietošanās vajadzībām un cer, piemēram, uz infrastruktūru modernizāciju, transporta veidu ilgtspējīgāku izmantošanu, savienojumiem ar grūtāk pieejamiem tūrisma galamērķiem un tiesību aktiem pasažieru tiesību jomā.

Eiropas atpazīstamība

Kā nākamo referents aplūko ilgtspējības tematu, pievēršoties dažiem tādiem nozīmīgiem aspektiem kā pārāk stingras sezonalitātes atcelšana, daudzveidīgāka, ilgtspējīgāka un visiem pieejamāka tūrisma piedāvājuma izstrāde, pieredzes par kultūras un reliģisko tūrismu maršrutiem stiprināšana, kā arī tādu tīklu kā NECsTOUR un EDEN stiprināšana, un lielo Eiropā notiekošos pasākumu izmantošana, lai popularizētu „Tūrisma galamērķi — Eiropu”. Referents ir pārliecināts, ka, ja Eiropas Ceļojumu komisijas uzturētā tīmekļa vietne www.visiteurope.com tiktu uzlabota un padarīta interaktīvāka, tostarp ievietojot tajās informāciju visās oficiālajās ES valodās un galvenajās ārpuskopienas valodās un izmantojot formātus, kurus var lietot personas ar sensorisku invaliditāti, tā varētu kļūt par īstu tūrisma platformu, apvienojot vienā tīklā valstu, reģionālās un vietējās tūrisma platformas, kas ļautu popularizēt Eiropu gan ES tūristiem, gan tūristiem no trešām valstīm. Portālā varētu iekļaut saites uz tūrisma maršrutiem un kompleksām brīvdienām, lai tie būtu pievilcīgāki un pieejamāki tā iespējamajiem apmeklētājiem.

Referents uzsver dažu tūrisma veidu nozīmīgumu, piemēram, lauku tūrisma un agrotūrisma, dabas tūrisma, pludmales un piekrastes tūrisma, kruīzu kuģu tūrisma, kūrvietu un veselības tūrisma un ētiskā tūrisma nozīmīgumu.

Tūrisms visiem

Referents uzsver, ka ir jāvēršas pret pieaugošo tūrisma sezonalitātes tendenci un uzskata, ka „Calypso” sagatavošanās pasākums varētu būt viens no risinājumiem. „Calypso” rezultāti līdz šim ir bijuši pozitīvi, un Komisijai būtu papildus jāattīsta šis sagatavošanās pasākums, piešķirot tam starpvalstu perspektīvu, dodot dažām personu kategorijām — jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem un mazāk nodrošinātām ģimenēm iespējas doties tūrisma braucienā — tostarp un jo īpaši sezonālas aktivitātes krituma laikā.

Referents ir pārliecināts arī par to, ka jaunieši ir vērā ņemams potenciāls tūrisma attīstībā, un prasa pilnībā izmantot 2011. gadu kā Eiropas brīvprātīgā darba gadu, lai veicinātu brīvprātīgu jauniešu piedalīšanos vēstures un vides nozīmes vietu atjaunošanas, saglabāšanas un aizsardzības programmās, lai uzlabotu minēto vietu pieejamību tūristiem.

Tūrisms un resursi

Referents ir pārliecināts, ka Eiropā paredzētai jaunai un vērienīgai tūrisma politikai nepieciešams atbilstošs finansējums un cilvēkresursi. Tas ir delikāts temats, īpaši šajā ES vēstures posmā, bet to nevar neņemt vērā.

Referents uzskata, ka jārīkojas divās frontēs — no vienas puses, labāk jākoordinē un jāpopularizē jau esošās finanšu pozīcijas, ko dažādos ģenerāldirektorātos pārvalda saistībā ar struktūrfondiem, savukārt valstu, reģionālām un vietējām pašvaldībām ir jāzina, ka ir jāizsludina īpaši tūrisma jomā paredzēti konkursi, pamatojoties uz dažādu fondu vadlīnijām; no otras puses, 2014.–2020. gada finanšu plānā jāiekļauj konkrēta tūrisma programma ar attiecīgām budžeta pozīcijām un īpašu norādi uz MVU un partnerattiecību veidošanu starp uzņēmumiem, lai īstenotu Eiropas līmeņa projektus šajā nozarē. Vēl referents uzskata, ka ir jāpārskata kompetences un jāstiprina Komisijas struktūra tūrisma jomā, ņemot vērā jauno ar Lisabonas līgumu piešķirto kompetenci un no tās izrietošo nepieciešamību pēc cilvēkresursiem.

Citi nozīmīgi jautājumi

Referents uzskata, ka jāveicina pārrunas par dažiem jautājumiem tūrisma nozarē, attiecībā uz kuriem ir nepieciešama konkrēta rīcība.

Referents uzskata par īpaši prioritāru 1990. gadā pieņemtās Direktīvu par kompleksajiem ceļojumiem pārskatīšanu, kas vairs neatspoguļo patērētāju uzvedību mainīgajā sabiedrībā. Referents vēlētos, lai Komisija līdz 2011. gada septembrim iesniegtu tiesību akta priekšlikumu par grozījumiem šajā direktīvā, lai nodrošinātu patērētājiem un uzņēmumiem tūrisma nozarē skaidrāku un konkrētāku regulējošu sistēmu.

Vēl referents par nozīmīgu uzskata jautājumu, kas attiecas uz PVN tūrisma nozarē, jo referents uzskata, ka pakāpeniska PVN saskaņošana šajā nozarē ir nepieciešama, lai nodrošinātu tūrisma uzņēmumu pārredzamu konkurenci un vienlīdzīgu to darbības pamatu. Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) 2009. gadā panāca vienošanos par Direktīvas 2009/47/EK redakciju, kurā noteica, ka atsevišķas dalībvalstis drīkst pastāvīgi pieņemt samazinātu PVN likmi vairākiem tā sauktajiem „darbietilpīgajiem” pakalpojumiem, tai skaitā ēdināšanas pakalpojumiem — tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, bet joprojām ir pārāk daudz atšķirību, kas rada konkurences izkropļojumus starp dažādām dalībvalstīm.

Īpašā ceļojumu aģentūrām un ceļojumu rīkotājiem paredzētā PVN režīma (TOMS) modernizācija ir vēl viens jautājums, kam jāpievērš sevišķa uzmanība. Referents aicina Padomi paātrināt šīs direktīvas pieņemšanu, paredzot tāda „opt-in” mehānisma ieviešanu, ar kuru novērš konkurences izkropļojumus starp dažādām tūrisma nozares dalībnieku kategorijām.

Visbeidzot, referents ir pārliecināts, ka ir svarīgi cieši uzraudzīt Komisijas ieteiktos pasākumus un Parlamenta izvirzītos priekšlikumus un regulāri pārbaudīt konkrētu to īstenošanu. Tāpēc referents iesaka izveidot tūrisma nozares speciālistu darba grupu EP līmenī, kas varētu garantēt ieteikto pasākumu pastāvību un nodrošināt jaunās Eiropas Savienības tūrisma politikas stratēģijas īstenošanu.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS (1.3.2011)

Transporta un tūrisma komitejai

par tēmu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”
(2010/2206(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jürgen Creutzmann

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā tūrisma nozare, ņemot vērā arī tās pozitīvo ietekmi uz citām nozarēm, nodrošina vairāk nekā 10 % no Eiropas Savienības IKP;

B.  ņemot vērā to, ka stājies spēkā Lisabonas līgums, ar kuru Eiropas Savienībai pirmo reizi piešķirtas tiesības koordinēt un papildināt dalībvalstu rīcību tūrisma jomā, stingri ievērojot subsidiaritātes principu;

C. tā kā vairākums tūrisma uzņēmumu ir MVU un tā kā tie ir tiešāk pakļauti ekonomikas svārstībām un dabas faktoru ietekmei, ņemot vērā to struktūru un to darbības sezonālo raksturu;

D. tā kā tūrisms ir daudz vairāk jāuztver kā saskarnozare, kurai jābūt ciešāk saistītai ar citām politikas un ekonomikas jomām;

E.  tā kā, izstrādājot jaunu tūrisma politiku, vajadzētu ņemt vērā iedzīvotāju novecošanu, klimata pārmaiņas un jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

F.  tā kā ir skaidri redzams, ka tūrisma jomā nepietiekami izmanto nesezonālas nozares un tajā pastāv nepieciešamība piesaistīt un nodrošināt vairāk kvalificētu speciālistu un cilvēku, kas grib apgūt šo specialitāti;

G. tā kā tūrisma nozarei Eiropā arī turpmāk jācenšas izmantot iekšējā tūrisma potenciālu, kā arī jāpiesaista tūristi no trešām valstīm;

H. tā kā attīstītam iekšējam tirgum ir izšķiroša nozīme tādas tūrisma nozares izveidē, kas patiesi aptvertu visu Eiropu; tā kā elektroniskās tirdzniecības nozīme pieaug gan tūrismā, gan citās nozarēs,

1.  aicina dalībvalstis atvieglot un sekmēt tūrisma pasākumu organizētāju apmācību un stažēšanos, atbalstīt tūrisma dažādošanu un specializāciju Eiropā un kopā ar Komisiju mudināt tūrisma organizācijas apmainīties ar labu praksi; prasa uzlabot savstarpējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tūrisma jomā, lai ne tikai kvalificēti speciālisti, bet arī jaunpienācēji varētu vieglāk atrast ar tūrismu saistītu darbu visa gada garumā; stingri atbalsta Komisijas centienus ieviest profesionālo karti, kas atvieglotu kvalitatīva darbaspēka mobilitāti un nodarbinātības iespējas šajā nozarē; uzskata, ka šādu profesionālo karti vispirms varētu ieviest ekskursiju vadītājiem;

2.  uzskata, ka Pakalpojumu direktīvas pareiza īstenošana palīdzētu ievērojami samazināt juridiskos, administratīvos un birokrātiskos šķēršļus un grūtības, kuras pašlaik izjūt patērētāji un tūrisma nozares uzņēmumi; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt efektīvu Pakalpojumu direktīvas piemērošanu, kas nesīs ievērojamu labumu visām ar šo nozari saistītajām ieinteresētajām personām;

3.  aicina ES izstrādāt saskaņotāku pieeju tūrisma nozarei, jo īpaši pakalpojumu un patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un uzsver — liela nozīme ir tam, ka tuvākajā laikā ir jāpārskata Direktīva 90/314/EEK par kompleksiem ceļojumiem, kura vairs sen neatbilst pārmaiņām tūrisma jomā un jaunajiem ceļošanas ieradumiem, it sevišķi ņemot vērā arvien biežāku interneta un elektroniskās tirdzniecības izmantošanu un to ietekmi uz tūrisma nozares attīstību nākotnē;

4.  prasa Komisijai pielikt papildu pūles, lai uzlabotu tūristiem sniegtas informācijas kvalitāti un saturu, lai tā būtu viegli pieejama, uzticama un atspoguļotu komplekso ceļojumu tarifu atsevišķo komponentu struktūru;

5.  uzskata, ka ES mērogā saskaņota viesnīcu klasifikācija ir viens no tūrisma attīstības pamatelementiem, un tādēļ aicina Komisiju atbalstīt viesnīcu nozares ierosinājumu saskaņot viesnīcu klasifikāciju un kvalitātes standartus un pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ja šo iniciatīvu neizdosies īstenot visās ES dalībvalstīs;

6.  norāda, ka tūrisma uzņēmumiem vajadzīgi salīdzināmi un kvalitatīvi statistikas dati, ilgtermiņā plānojot piedāvājuma un pieprasījuma struktūru, lai veidotu jaunus tūrisma galamērķus; tālab aicina Komisiju tās kompetences robežās nodrošināt šādu datu pieejamību visā Eiropā;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, ka tūrisma nozarē ievēro spēkā esošos noteikumus par tūrisma objektu drošību, jo īpaši saistībā ar ugunsdrošību, ārkārtas situācijām, bērnu iekārtu drošību, personāla apmācību un cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, un izstrādāt Eiropas standartus, ja ir tāda vajadzība;

8.  aicina Komisiju atbalstīt ceļojumu rīkotāju „baltā saraksta” sagatavošanu, tādējādi sniedzot atbalstu uzņēmumiem, kuri piedāvā kvalitatīvus pakalpojumus, un uzlabojot patērētāju tiesību aizsardzību;

9.  aicina Komisiju pēc iespējas plašāk izplatīt pašas ierosinātās iniciatīvas tūrisma jomā, pilnībā izmantojot visus tās rīcībā esošos medijus, un rast inovatīvus risinājumus, kā nodrošināt to pašfinansēšanos;

10. uzsver, ka ir jāizstrādā Eiropas zīme „Kvalitatīvs tūrisms”, pamatojoties uz dalībvalstu uzkrāto pieredzi, lai veicinātu patērētāju uzticību un drošību saistībā ar tūrisma produktiem un vienlaikus paustu atzinību šīs nozares uzņēmējiem un uzņēmumiem, kuri uzlabo pakalpojumu kvalitāti un cenšas apmierināt klientus; uzskata, ka iniciatīvai radīt vienotu Eiropas zīmolu principā ir ļoti pozitīva nozīme; tomēr norāda — ir jāpanāk, ka netiek mazināta dažādās dalībvalstīs esošā daudzveidīgā kultūras un dabas mantojuma nozīme;

11. mudina Komisiju ciešāk sadarboties ar privātuzņēmumiem, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību, lai īstenotu iniciatīvas tūrisma jomā; atzīst, ka privātā sektora saprātīga iesaistīšana šādās iniciatīvās uzlabos šo iniciatīvu efektivitāti un spēju sevi uzturēt;

12. atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību iestrādāt tūrisma politikas mērķus citās politikas jomās, kuras tieši vai netieši ietekmē tūrisma nozari;

13. norāda, ka tūrismam kā ienākumu avotam ir svarīga nozīme salu, kalnainu un mazapdzīvotu apvidu ekonomikā; aicina Komisiju izstrādāt mērķtiecīgus pasākumus tūrisma nozares atbalstam reģionos, kuros pastāv nelabvēlīgi un nemainīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi, piemēram, salām, kalnainiem un mazapdzīvotiem apvidiem;

14. aicina Komisiju atbalstīt viegli pieejamu un vecāka gadagājuma cilvēkiem pielāgotu tūrismu, kā arī tūrismu cilvēkiem ar invaliditāti, rīkojot reklāmas un informēšanas kampaņas un ieviešot Eiropas kvalitātes zīmi, kas cita starpā attiektos arī uz tūristu galamērķiem, kuri ir viegli sasniedzami un dzīvošanas ziņā noderīgi cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem; jo īpaši aicina viesnīcu nozari izstrādāt un pieņemt labas prakses kodeksu, lai atvieglotu cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi saviem objektiem saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojumā par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) (COM(2010)0636); ievērojot šo mērķi, norāda, ka vajadzētu izvērtēt programmu Calypso, šajā procesā iesaistot ieinteresētās aprindas, un attiecīgā gadījumā turpināt to; tai pašā laikā tomēr jācenšas ilgtermiņā nodrošināt minēto programmu pašfinansēšanos;

15. atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gadā uzsākto programmu Calypso, kurai ir gan sociālie (dot iespēju atvaļinājuma laikā ceļot tādām cilvēku kategorijām, kuras to parasti nevar atļauties), gan ekonomiskie mērķi (atbalstīt tūrismu, mudinot cilvēkus doties ceļojumā sezonālās aktivitātes krituma laikā); uzskata, ka šī programma būtu jāturpina, ja, piedaloties ieinteresētajām personām, tiek izvērtēti sasniegtie rezultāti; aicina Komisiju un dalībvalstis savās tūrisma stratēģijā īpašu uzmanību pievērst reģionālajam un vietējam pārrobežu tūrismam;

16. aicina Komisiju panākt, ka jebkāda sabiedriskā transporta pasažieri būtu labāk informēti par savām tiesībām, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem juridisko noteiktību, viņiem ceļojot Eiropas Savienības teritorijā;

17. aicina Komisiju apsvērt iespēju atvieglot vīzu pieprasīšanas procedūras, jo īpaši tūristu grupām, tomēr nekādā gadījumā neapdraudot drošības un muitas aspektus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem;

18. aicina Komisiju izstrādāt un popularizēt saprātīgus veidus, kā apvienot privātā un valsts sektora finansējumu, lai saglabātu Eiropas kultūras mantojumu, piemēram, izmantojot labas prakses piemērus; aicina dalībvalstis, apmainoties ar labu praksi, sadarboties, lai sekmētu tūrisma attīstību Eiropā un popularizētu alternatīvus tūrisma veidus;

19. mudina dalībvalstis veicināt alternatīvus tūrisma veidus, piemēram, agrotūrismu; uzskata, ka šādi attīstības veidi sekmēs MVU, jo īpaši ģimenes viesnīcu, darbību tūrisma nozarē; uzsver, ka šādiem uzņēmumiem vajadzīga cita klasifikācija; aicina dalībvalstis ciešāk sadarboties ar Komisiju, lai rastu jaunus un labākus veidus, kā attīstīt un popularizēt ceļojumus Eiropā;

20. aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt ikvienu jaunu pasākumu tūrisma jomā, lai pārliecinātos par tā efektivitāti un administrēšanas un finansēšanas iespējām;

21. aicina Komisiju atbalstīt videi nekaitīgus projektus, ņemot vērā vides un klimata ietekmi uz tūrisma nozari un to, ka ir svarīgi saglabāt dalībvalstu dabas un kultūras mantojumu;

22. atbalsta Komisijas iniciatīvas veicināt tūrisma attīstību ES, piemēram, projektu EDEN (Eiropas labākie galamērķi), kuru īstenojot, katru gadu ikvienā iesaistītajā valstī atbilstoši konkrētai tēmai izvēlas Eiropas tūristu galamērķus, kuros galvenā vērība ir pievērsta ilgtspējīgai attīstībai; aicina Komisiju sākt informācijas kampaņu, pievēršot uzmanību šādām iniciatīvām;

23. uzskata, ka vēl plašāk jāpopularizē Eiropas kopējais kultūras mantojums, piemēram, piedāvājot Eiropas kultūras maršrutus; uzskata, ka šajā sakarībā ir jāmeklē sadarbības iespējas arī ar citām institūcijām, piemēram, Eiropas Padomi.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.2.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Cristian Silviu Buşoi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Christian Engström, Evelyne Gebhardt, Louis Grech, Małgorzata Handzlik, Philippe Juvin, Eija-Riitta Korhola, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Catherine Stihler, Kyriacos Triantaphyllides, Bernadette Vergnaud
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Abad, Cornelis de Jong, Constance Le Grip, Emma McClarkin, Antonyia Parvanova, Konstantinos Poupakis, Olga Sehnalová, Wim van de Camp

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ATZINUMS (2.3.2011)

Transporta un tūrisma komitejai

par tēmu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”
(2010/2206(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jorgo Chatzimarkakis

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju varēs nodrošināt tikai ar vislabākajām pieejamajām tehnoloģijām; aicina dalībvalstis un Komisiju mudināt tūrisma nozari pieņemt stratēģijas attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanas uzsākšanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija atklājusi platformu „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) un tūrisms”, ko tūrisma uzņēmumi, jo īpaši MVU, varētu izmantot par līdzekli, kas paātrina jaunu un inovatīvu instrumentu un pakalpojumu izstrādi; uzskata, ka tiešsaistes pakalpojumu vienotais tirgus palielinās Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju un ka IKT vajadzētu dot ieguldījumu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, ņemot vērā arī ES klimata stratēģiju un ievērojot lauku, kalnu un piekrastes reģionu specifiskās vajadzības; uzskata, ka visu tūrisma darbību labāka saskaņošana ar IKT starpniecību būtu jāīsteno Komisijas vadībā, jo tūristi arvien lielāku daļu ceļojumu pakalpojumu rezervē, izmantojot elektroniskas platformas un ārpus Eiropas uzturētas tīkla meklētājprogrammas; uzskata, ka Komisijai šajā jomā jānodrošina taisnīga un likumīga konkurence;

2.  uzskata, ka prasmes, pieredze un laba prakse tūrisma nozarē ir jāizmanto kopīgi, un tādēļ mudina uz „gudras specializācijas pieeju”, kurā reģioni lielāko uzmanību veltītu savām salīdzinoši spēcīgajām pusēm, kas tām dod iespēju tiekties uz izcilību; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt un paplašināt Komisijas apmaiņas programmas, kas ir pielāgotas nozares vajadzībām un prasībām, piemēram, Leonardo programmu; uzsver, ka labi izglītotam darbaspēkam ir svarīga nozīme, un prasa sniegt vairāk profesionālās izglītības tūrisma jomā; aicina Komisiju, lai piedāvātu specializētas akadēmiskās programmas un profesionālās programmas ilgtspējīgā Eiropas tūrismā, izveidot īpašu tūrisma attīstības nodaļu; uzsver, ka ir svarīgi, lai visā Eiropā raiti un saskaņā ar Eiropas un dalībvalstu tiesību normām un standartiem notiktu tūrisma nozares diplomu un kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas process;

3.  uzskata, ka inovatīvu produktu un pakalpojumu labāka izmantošana tūrisma nozarē veicinās tās ilgtspējību; prasa inovatīvu un videi saudzīgu tūrismu kā horizontālu jautājumu iekļaut konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā; uzsver — lai ar cieņu izturētos pret vidi, vietējām kultūrām un iedzīvotājiem, ir liela nepieciešamība Eiropas tūrismu arvien vairāk orientēt uz atbildīgumu un ilgtspējību; tādēļ atbalsta Komisijas iniciatīvas ilgtspējības jomā, piemēram, izstrādāt ilgtspējīga tūrisma rādītājus, ilgtspējīga un atbildīga tūrisma hartu, kurā būtu ņemti vērā politiskie ieteikumi, ko Starptautiskā darba grupa ilgtspējīga tūrisma attīstības jautājumos (GTI-DTD) izvirzījusi Marakešas procesā, darbības sinerģiju ar Ilgtspējīga tūrisma globālo partnerību un ilgtspējīga piekrastes un jūras tūrisma stratēģiju, uzsverot, ka lielāka ilgtspējība nozīmē labāku kvalitāti un klientu lielāku apmierinātību; aicina šajā jomā īstenot vienotāku pieeju un jo īpaši norāda, ka spekulatīva nekustamā īpašuma attīstība var negatīvi ietekmēt vidi tūrisma reģionos;

4.  uzsver, ka, lai vairotu uzticēšanos digitālajai videi un lai Eiropas tūrisma nozare varētu izmantot visas iespējas, ko šī vide tai var piedāvāt, ar Eiropas pilsoņu un patērētāju digitālo tiesību hartas starpniecību, apvienojot un attiecīgi atjauninot acquis communautaire, visiem Eiropas iedzīvotājiem jānodrošina informācija par viņu pamattiesībām un saistībām digitālajā vidē; uzskata, ka šai hartai ir jābūt acquis communautaire apvienojošam aktam un ka tajā konkrēti jāiekļauj lietotāju tiesības saistībā ar privātuma aizsardzību, mazaizsargāto lietotāju tiesības un tiesības attiecībā uz digitālo saturu;

5.  uzskata, ka pētniecības un izstrādes labāka saskaņošana tūrisma jomā veicinās tūrisma nozares ilgtspējību; tādēļ prasa Komisijai izveidot virtuālu tūrisma uzraudzības centru, kurā kontaktētos ne vien pētniecības institūti, bet arī uzņēmumi un valsts iestādes, lai veicinātu tirgus pētījumus, izmantojot konkurētspējīgas informācijas sistēmas, sniegtu uzņēmumiem un publiskām struktūrām informāciju par gaidāmām pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām un palīdzētu uzņēmumiem un valsts sektoram stratēģiski izdevīgāk pozicionēties tirgū;

6.  norāda, ka tūrisma nozare ir ļoti atkarīga no klimata, kas nosaka tūrisma sezonu ilgumu un kvalitāti, savukārt lielākoties pateicoties transporta un tūrisma mītņu emitētajām siltumnīcefekta gāzēm tūrisms veicina klimata pārmaiņas; norāda, ka, izmantojot enerģētikas politiku, kurā galvenā uzmanība pievērsta ēkām, nozare var būtiski palīdzēt īstenot Savienības mērķus; aicina dalībvalstis un Komisiju mudināt tūrisma nozari pieņemt stratēģijas attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas ieviešanu;

7.  uzsver, ka ilgtspējīgi izstrādātām ar tūrismu saistītām darbībām jābūt vietējās ekonomikas ilgtermiņa ienākumu avotam (jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos), kā arī jāpalīdz veicināt stabilu, tiesiski aizsargātu nodarbinātību un jāatbalsta cita veida ekonomiskas darbības gan iepriekšējā, gan nākamā posma tirgū, vienlaikus saglabājot un nostiprinot kultūras, vēstures, ainavu un vides mantojumu;

8.  uzskata, ka tūrisma nozarei, radot ekonomisko attīstību un nodarbinātību reģionālā līmenī, būtu jāpalīdz attīstīt saistītās reģionālās nozares, un uzsver, ka attiecībā uz Kopienas politiku un fondiem nozarei ir vajadzīga horizontāla pieeja, piemēram, izveidojot īpašu Kopienas programmu, kas papildinātu dalībvalstu pasākumus, atbalstot šo nozari un veicinot attiecīgo dažādo ekonomisko un sociālo dalībnieku sinerģiju;

9.  uzsver nepieciešamību Eiropā veidot daudzveidīgu tūrisma pakalpojumu klāstu un akcentē, ka sezonāla pielāgošanās ir noteicošs faktors Eiropas tūrisma nozares konkurētspējā; prasa pastiprināt dalībvalstu sadarbību, reklamējot Eiropu kā tūrisma galamērķi, bet uzsver arī pašvaldību lomu; prasa īstenot Eiropas komunikācijas stratēģiju un ES un pasaules līmeņa kampaņu, lai, pamatojoties uz Eiropas dabas, kultūras, vēstures un folkloras mantojuma bagātību, Eiropu saglabātu kā pasaules galveno tūrisma galamērķi; uzskata, ka tūrisma nozarē ir jāmazina birokrātija un pakalpojumu administratīvais slogs gan klientiem, gan uzņēmumiem, tomēr atzīstot, ka augstai kvalitātei ir sava cena;

10. atzīst, ka Eiropas Savienībā pastāv lieli attālumi, jo īpaši starp dalībvalstīm tās ziemeļu un dienvidu perifērijā, un tādēļ uzsver, ka tūrismā Eiropas Savienības teritorijā, kā arī no trešām valstīm uz Savienību liela nozīme ir gaisa satiksmei; tādēļ aicina Komisiju atturēties Eiropas aviosabiedrībām uzlikt pārmērīgu tiesisko slogu, kas pastiprina to grūtības globālās konkurences apstākļos;

11. norāda, ka turpmākajos gados klimata pārmaiņu dēļ var gaidīt, ka notiks būtiskas vides izmaiņas, piemēram, celsies jūras līmenis, paaugstināsies temperatūra un sausuma periodi aptvers plašākas teritorijas, savukārt klimata pārmaiņas Vidusjūras reģionā pirmām kārtām ietekmēs tūrisma nozari;

12. norāda, ka lielāka uzmanība jāpievērš daudzveidīgāku tūrisma pakalpojumu sniegšanai un ka specializētā tūrisma, piemēram, biznesa tūrisma, iepirkšanās tūrisma, kultūras mantojuma, sociālā tūrisma, ekotūrisma un sporta tūrisma, nozīme arvien palielinās, un saistībā ar globālo konkurenci prasa veikt vairāk atbalsta pasākumu Eiropas tūrisma veicināšanai šajās jomās;

13. atgādina, ka Eijafjallajekulla vulkāna izvirdumam 2010. gada aprīlī bija ārkārtīga ietekme uz aviosabiedrību pakalpojumiem un nozari, kas nedēļām cieta milzīgus zaudējumus, un uzsver, ka ir svarīgi, lai līdzīgās situācijās ES un gaisa satiksmes pārvaldība ātri pieņemtu lēmumus, kas nodrošinātu pienācīgu un netraucētu gaisa satiksmi;

14. uzskata, ka, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, veselības un rehabilitācijas tūrismam ir vislielākās iespējas nākotnē sasniegt būtisku izaugsmi; uzskata, ka tāda Eiropas līmeņa sertificēta kvalitātes standartu un kontroles sistēma šajā jomā kā „zilā krusta sistēma” (blue cross system) medicīnas vai rehabilitācijas iestādēs, piem., viesnīcās, kas piedāvā tādus veselības aprūpes pakalpojumus kā veselības pārbaudes, būtiski uzlabotu Eiropas veselības tūrisma konkurētspēju; šajā saistībā ierosina attīstīt kūrvietas, Eiropā izveidojot specializāciju šajā jomā;

15. uzsver — Eiropā izstrādājot tūrisma politiku, vajadzētu plaši atzīt pašvaldību un uzņēmumu, jo īpaši MVU, lomu; uzskata, ka tiesiskajam un fiskālajam regulējumam vajadzētu būt vairāk orientētam uz šo uzņēmējdarbības veidu un ka tajā būtu jāņem vērā tūrisma nozares uzņēmumu un darbinieku specifiskās vajadzības, piemēram, darba ņēmēju tiesībām atbilstošs elastīgs darba laiks;

16. uzsver, ka tālākie reģioni un aizjūras zemes un teritorijas to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir Eiropas Savienības logi uz pasauli un lieliski atbilst dažām no Komisijas piedāvātajām iespējām, jo īpaši iespējai attīstīt ārpussezonas tūrismu Savienības pilsoņiem; norāda, ka aizjūras teritorijās arī citām tuvējām valstīm, piemēram, ASV, Kanādai un BRIC grupas valstīm, jo īpaši Brazīlijai, paveras iespēja iepazīties ar tāda tūrisma īpatnībām Eiropas teritorijā, kas ir raksturīgs ar to, ka vienlaikus tiek piedāvāts ceļojumu drošums un veselības infrastruktūra, kā arī kvalitatīvi viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi;

17. atgādina, ka runa ir par nozari, kas rada vairāk nekā 5 % no Eiropas Savienības IKP, un tādēļ uzskata, ka būtiski ir vairāk analizēt, kā tūrisma apakšnozares ietekmē ES tiesību akti;

18. uzskata, ka viesnīcu kategorizēšanas normas jāunificē atbilstoši visai Eiropai kopīgiem standartiem un vērtēšanas kritērijiem;

19. prasa, lai Komisija ieviestu Eiropas tiesisko regulējumu attiecībā uz tūrisma pakalpojumu drošumu un pieejamību; norāda, ka pastāv ciešas saiknes starp tūrisma attīstību un transporta infrastruktūru; norāda, ka viena trešā daļa no klientu sūdzībām sistēmā SOLVIT attiecas uz pasažieru tiesībām, un tādēļ mudina Komisiju pilnveidot patērētāju un pasažieru tiesību īstenošanu; īpaši pauž nožēlu par to, ka visbiežākais ceļotāju nāves cēlonis ir satiksmes negadījumi; tādēļ prasa saskaņot satiksmes noteikumus un drošības standartus, piemēram, noteikumus par satiksmi apļveida krustojumos;

20. ierosina apsvērt iespēju izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tūrisma sadarbības un attīstības organizāciju, lai Vidusjūras reģionu izveidotu kā teritoriju ar vienotu statistiku, veiktu uzņēmumiem un valsts iestādēm lēmumu pieņemšanā palīdzīgu analīzi, popularizētu galamērķus un tūrisma nozarē izveidotu profesionālās apmācības centru tīklojumu;

21. prasa Komisijai un dalībvalstīm efektīvi izmantot tūrismam paredzētos Eiropas līdzekļus, gan lai nodrošinātu jaunu darbvietu radīšanu, gan lai veicinātu tūrisma nozares MVU konkurētspēju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.2.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Bendt Bendtsen, Jan Březina, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Fiona Hall, Jacky Hénin, Edit Herczog, Romana Jordan Cizelj, Arturs Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Philippe Lamberts, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Angelika Niebler, Jaroslav Paška, Herbert Reul, Paul Rübig, Amalia Sartori, Konrad Szymański, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonio Cancian, Francesco De Angelis, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Gunnar Hökmark, Mario Pirillo, Catherine Trautmann

Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS (10.3.2011)

Transporta un tūrisma komitejai

par tēmu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”
(2010/2206(INI))

Atzinumu sagatavoja: Salvatore Caronna

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  norāda, ka ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 195. pantu ES tiek piešķirtas jaunas pilnvaras attiecībā uz tūrismu, jo īpaši dalībvalstu veiktās darbības papildināšana atbilstīgi subsidiaritātes principam, nolūkā palielināt šīs nozares konkurētspēju un dinamiskas un ilgtspējīgas izaugsmes iespējas; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt tūrisma nozari, lai ES stiprinātu reģionālo dimensiju un nostiprinātu Eiropas pilsonības izjūtu;

2.  norāda, ka viena no Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu minētajām prioritātēm ir aizsargāt dabas un kultūras mantojumu un uzlabot tā stāvokli, jo šis mantojums nodrošina iespējas attīstīt ilgtspējīgu un augstas kvalitātes tūrismu, raugoties no pievienotās vērtības viedokļa, un uzsver, ka ir svarīgi īstenot integrētu un saskaņotu pieeju, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi un radot jaunas darba vietas, kā arī palīdzot popularizēt Eiropu kā vienu no iecienītākajiem galamērķiem viesiem gan no ES dalībvalstīm, gan no citām valstīm, kā arī norāda uz tās ārkārtīgi bagāto kultūras mantojumu, par kuru liecina UNESCO pasaules kultūras mantojuma pieminekļi, un krāšņajiem dabas objektiem Natura 2000 teritorijās visā ES; šajā sakarībā aicina uzņemties nepārprotamas saistības nākamajā plānošanas periodā ar kohēzijas politikas palīdzību vairāk veicināt tūrismu;

3.  uzsver, ka visās dalībvalstīs tūrisms būtiski ietekmē ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver arī, ka dažos ekonomiski atpalikušos ES reģionos — piemēram, salās, kalnainos apvidos, attālās pierobežas pilsētās, mazapdzīvotos un lauku apvidos, kā arī tālākajos reģionos — tūrisms ir vai arī varētu būt galvenais ienākumu avots un ka tas tieši ietekmē citu nozaru attīstību, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi saglabāt tūrismu kā vienu no kohēzijas politikas sastāvdaļām; šajā sakarībā uzsver, ka tūrisms varētu būt viena no iespējām, kā panākt ekonomikas atlabšanu, jo īpaši reģionos, kuros samazinās dzimstības līmenis vai sarūk apdzīvotība, un ka ir jādomā par šo reģionu pieejamību, galvenokārt paplašinot Eiropas transporta tīkla mērķus un iekļaujot tajos šos reģionus;

4.  uzsver, ka ir nepieciešama aktīva konkurences politika, kas šajā nozarē pārraudzītu jebkādas centralizācijas tendences vai dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;

5.  atgādina, ka kultūras mantojums un reģionu un valodu daudzveidība Eiropā ir ievērojama priekšrocība globālajā tūrisma tirgū; aicina pienācīgi ņemt vērā šos faktorus, veicot tūrisma nozares ekonomisko analīzi, jo īpaši saistībā ar resursu piešķiršanu no kultūras viedokļa nozīmīgu galamērķu uzturēšanai un modernizēšanai;

6.  uzsver, ka sociālā, ekonomikas un vides ilgtspējība ir priekšnoteikums visu ar tūrismu saistīto darbības veidu attīstībai un turpmākai īstenošanai; mudina Komisiju pēc tam, kad būs sākta sabiedriskā apspriešana un veikts ietekmes novērtējums, kā arī ņemot vērā dalībvalstu paraugpraksi, vajadzības gadījumā izstrādāt „Eiropas zīmi”, lai nodrošinātu izcilu produktu un pakalpojumu atpazīstamību un vienlaicīgi uzlabotu Eiropas tēlu visā pasaulē, saskaņojot šo iniciatīvu ar „Eiropas mantojuma zīmi” un UNESCO sarakstā iekļautajām teritorijām;

7.  aicina Komisiju atbalstīt to, ka Pasaules mantojuma sarakstā tiek iekļautas dalībvalstu tautu tradīcijas, tostarp kulinārijas tradīcijas, lai saglabātu tās nākamajām paaudzēm un izstrādātu Eiropas stratēģiju tautas tradīciju popularizēšanai Eiropas un pasaules līmenī;

8.  atkārtoti uzsver, ka ilgtspējīgi un sociāli atbildīgi tūrisma veidi nodrošinātu vietējai ekonomikai pastāvīgu ieņēmumu avotu un iespēju stabilas nodarbinātības veicināšanai, vienlaicīgi ļaujot aizsargāt un uzlabot ainavas, kā arī kultūras, amatniecības, vēstures un sociālo mantojumu visos reģionos, ņemot vērā arī Natura 2000 sniegtās iespējas; tādēļ atbalsta sinerģijas izmantošanu starp tūrisma popularizēšanu un visām reģioniem specifiskajām īpašībām, jo tās var dot ieguldījumu vietējās un reģionālās ekonomikas atdzīvināšanā; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt plānu ilgtspējīgai piekrastes un jūras tūrisma stratēģijai un cer, ka tiks īstenotas arī īpašas stratēģijas attiecībā uz salām, kalnainiem reģioniem un citām atkarīgām teritorijām;

9.  uzskata, ka tūrisma ilgtspējīga attīstība ir jāorganizē tādā veidā, lai tā dabas, kultūras un mantojuma aspekti tiktu vienādā mērā gan novērtēti mūsdienās, gan saglabāti nākamajām paaudzēm;

10. uzsver, ka liela nozīme lauku vides tūrisma potenciāla attīstībā un tā ekonomisko darbību dažādošanā var būt ERAF un ELFLA;

11. uzsver sporta nozīmi tūrisma veicināšanā un atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā projektu „Ūdenssports Atlantijas okeānā”; atgādina, ka sports ir saistīts gan ar kultūru, gan ar aktivitātēm, kas var piesaistīt tūristus Eiropas attālākiem reģioniem;

12. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sagrupēt tūrisma veicināšanas pasākumus pēc četrām prioritātēm; tomēr uzskata — lai izstrādātu jaunu politikas pamatu Eiropas tūrisma jomā, ir jāīsteno integrēta pieeja, kas ir cieši saistīta ar katra reģiona specifiskajām īpašībām, un efektīvi jākoordinē Kopienas, valstu, reģionālā un vietējā politika, kas ļauj pilnībā izmantot starp dažādām darbības jomām radīto sinerģiju un tieši vai netieši ietekmēt tūrismu, ievērojot subsidiaritātes principu; mudina dalībvalstis jau no paša sarunu sākuma iesaistīt attiecīgās reģionālās un vietējās iestādes;

13. aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības veicināt un atbalstīt integrētu tūrisma tīklu un tādu projektu izveidi, kas ietver visus infrastruktūras aspektus, lai novērstu nekoordinētu attīstību un veicinātu partnerību izveidi paraugprakses apmaiņai; aicina šajā darbā aktīvi iesaistīt reģionālās un vietējās struktūras, ievērojot subsidiaritātes un partnerības principus; uzsver nepieciešamību sākt konkrētas iniciatīvas, lai atbalstītu jauninājumus un jaunu informācijas tehnoloģiju un saziņas kanālu izstrādi; aicina izstrādāt iniciatīvas, kas ļautu pienācīgi izmantot finanšu inženierijas sistēmas, veicināt elektronisko komerciju un novērst vēl pastāvošos šķēršļus iekšējā tirgus izveidē; aicina vienkāršot noteikumus, lai tūrisma nozarē iesaistītajām aprindām, jo īpaši MVU, pašnodarbinātajiem un kultūras un radošajām nozarēm atvieglotu piekļuvi attiecīgajiem finanšu instrumentiem, jo sevišķi mikroaizdevumiem;

14. uzskata par nepieciešamu ieviest Eiropas politiku tūristu tiesību aizsardzībai un viņu drošības garantēšanai;

15. uzsver nepieciešamību aizsargāt un paplašināt Eiropas piedāvāto tūrisma pakalpojumu daudzveidību, pamatojoties uz ekonomiskiem, sociāliem, vides un teritoriālās kohēzijas kritērijiem;

16. uzsver to, cik ļoti jutīgi pret tūrisma ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī pret klimata pārmaiņu globālo problēmu ir piekrastes reģioni, salas, tālākie reģioni un kalnainie reģioni, kuru ekonomika bieži vien ir atkarīga no tūrisma, un šis jutīgums ir jāņem vērā jaunajās tūrisma nozares pamatnostādnēs; tādēļ uzsver, ka ieguldījumiem šajos reģionos jābūt ilgtspējīgiem;

17. uzskata, ka sezonālā tūrisma ietekme ir jālīdzsvaro, daudzveidojot un specializējot tūrismu un atbalstot visus pastāvīgos tūrisma veidus, tūrisma maršrutus, ekoloģiski un sociāli atbildīgu tūrismu, jo īpaši tūrismu, kas orientēts uz skolēniem, jauniešiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas ir uzskatāmi par tirgu ar milzīgām izaugsmes iespējām; atzinīgi vērtē „CALYPSO” sagatavošanas pasākuma sasniegtos pozitīvos rezultātus un aicina Komisiju turpināt darbu pie tās turpmākās attīstības un atbalstīt to, ka tiek ieviests mehānisms, kas starp dalībvalstīm veicinātu ārpussezonas apmaiņu ar tūristiem (gados vecākiem cilvēkiem, jauniešiem, cilvēkiem ar invaliditāti un citām neaizsargātām grupām);

18. aicina Komisiju izstrādāt stratēģisku plānu tūristu piesaistei no jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, bet jo īpaši no BRIC valstīm (Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas), noslēdzot sadarbības nolīgumus, īstenojot tūrisma veicināšanas iniciatīvas un ieviešot elastīgāku tūrisma vīzu režīmu; uzskata, ka ES tūrisma veicināšanas iniciatīvām ir jāattēlo Eiropa kā viens no pasaules nozīmes galamērķiem, jāpapildina dalībvalstu, kā arī reģionālo un vietējo iestāžu iniciatīvas un jācenšas īpaši neizcelt kādus atsevišķus Eiropas galamērķus;

19. atzinīgi vērtē Komisijas apsvērumus par to, kādu ietekmi tūrisma nozare atstāj uz sociāli ekonomisko un apkārtējo vidi, un pauž atbalstu centieniem panākt lielāku konkurētspēju, vienlaicīgi nodrošinot resursu (enerģijas, ūdens, izejmateriālu utt.) atbildīgu pārvaldību;

20. norāda, ka ir svarīgi nodrošināt reģionālo mobilitāti un satiksmes iespējas, jo īpaši visgrūtāk pieejamajos reģionos, lai nodrošinātu, ka tūrisma politika tiek patiešām veiksmīgi īstenota visos ES reģionos;

21. aicina pievērst lielāku uzmanību nodarbinātības kvalitātei tūrisma nozarē, koncentrējoties uz speciālistu apmācību, lielu uzmanību veltot valodām un tehnoloģijām, uz atbalstu MVU un uzņēmējdarbībai, jo īpaši tai, kurā ir iesaistījušās sievietes un jaunieši, uz darba spēka mobilitāti un pienācīgu atalgojumu, kā arī uz nedeklarētā darba apkarošanu un ekspluatācijas novēršanu; mudina dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes izmantot iespējas, ko piedāvā ESF profesionālās apmācības instrumenti un citi Kopienas un valstu instrumenti; uzsver, ka ir svarīgi veikt pasākumus, lai reģionālajā nodarbinātības tirgū novērstu traucējumus, ko rada sezonālas tūrisma darbības;

22. uzsver, ka tūrisma nozarei labāk ir jāizmanto viss potenciāls, ko var dot pārrobežu ieguldījumi konkurētspējīgu kopu izveidē gan pie Eiropas Savienības iekšējām, gan arī ārējām robežām;

23. aicina dalībvalstis vienkāršot noteikumus un samazināt administratīvo slogu, lai optimāli izmantotu Eiropas finanšu instrumentus, kas ir pieejami pašreizējam finanšu plānošanas periodam, un attīstīt tūrisma nozares un tūrisma galamērķu konkurētspēju; mudina, lai kohēzijas politikas pārskatīšanā, ņemot vērā Līgumā attiecībā uz tūrismu paredzēto jauno kompetenci, tūrismam tiktu piešķirta lielāka nozīme, jo tas var uzlabot sociālo, ekonomisko un teritoriālo līdzsvaru; cer, ka jebkāda veida finansējums, ko ES paredz tūrismam, tiks piešķirts izciliem standartiem atbilstošu konkurētspējīgu, kvalitatīvu, ilgtspējīgu pakalpojumu sniegšanai; prasa nākamajos finanšu plānos un struktūrfondu noteikumos kā vienu no prioritātēm iekļaut arī lejupslīdes tūrisma teritoriju rehabilitāciju, lai garantētu to konkurētspēju un ilgtspējību;

24. uzskata, ka, labāk koordinējot visu ieinteresēto personu, tostarp Eiropas, dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību, darbības, kā arī savstarpēji labāk papildinot struktūrfondos un Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai paredzētos pasākumus un piešķirtos finanšu līdzekļus, tiks veicināta tūrisma nozares integrētāka un ilgtspējīgāka attīstība un sekmēta tā potenciāla pilnīga izmantošana;

25. uzsver, ka tūrisma nozarei ir nepieciešamas atbilstīgas infrastruktūras, un tādēļ prasa nodrošināt Eiropas transporta tīklu, bet jo īpaši jūras transporta maģistrāļu turpmāku celtniecību;

26. aicina reģionus ar nepietiekami attīstītu tūrisma potenciālu ņemt vērā tos tūrisma gan pašā ES, gan ārpus tās labas prakses piemērus, kas pēdējās desmitgades laikā radīja ievērojamu tūrisma kā nozares uzplaukumu;

27. iesaka izveidot ES tiešsaistes tūrisma platformu, lai pēc iespējas efektīvāk veicinātu vietējā un reģionālā tūrisma iespējas.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.2.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Jean-Paul Besset, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Rosa Estaràs Ferragut, Danuta Maria Hübner, Seán Kelly, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Tomasz Piotr Poręba, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karima Delli, Karin Kadenbach, Andrey Kovatchev, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Patrice Tirolien, Derek Vaughan
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Stanimir Ilchev

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ATZINUMS  (1.3.2011)

Transporta un tūrisma komitejai

par tēmu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”
(2010/2206(INI))

Atzinumu sagatavoja: Rareş-Lucian Niculescu

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) nozīmi Eiropas lauku tūrisma attīstībā, un uzsver, ka ir jāturpina pasākumi, kurus atbalsta, izmantojot šo fondu saistībā ar KLP pēc 2013. gada, nodrošinot pienācīgu finansējuma līmeni un ievērojot noteiktos mērķus; atgādina savu aicinājumu vienkāršot KLP un samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar šo politiku, kuras neatņemama sastāvdaļa ir ELFLA;

2.  vērš uzmanību uz to, ka lauku tūrisma un agrotūrisma atbalstam paredzētajiem turpmākajiem pasākumiem ir jābūt pilnībā pielāgotiem nākotnes KLP mērķiem, stratēģijām un instrumentiem lauku attīstības jomā un jo īpaši tiem, kas attiecas uz tādu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu kā zemes uzturēšana, ainavas saglabāšana, bioloģiskā daudzveidība un mežsaimniecība, lauku kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība;

3.  vērš uzmanību uz klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas reģioniem un to radītajām ekonomiskajām sekām tūrisma nozarē; šajā saistībā iesaka izstrādāt kvalitātes hartu nolūkā veicināt ilgtspējīgu tūrismu apdraudētajās zonās, lai tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu jomā mudinātu īstenot labu praksi;

4.  uzskata, ka lauku tūrisma un agrotūrisma attīstības finansēšana ES ir pilnībā pamatota, jo minētās jomas skar vairāk nekā 500 000 izmitināšanas uzņēmumu un aptuveni 6 500 000 gultas vietu, no kurām 15–20 % atrodas agrotūrisma apgabalos; norāda, ka piedāvājums un pieprasījums šajās jomās ir pieaudzis vidēji par 10–15 % gadā pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā, kad kopējā izaugsme tūrisma jomā bija vidēji 4–5%;

5.  uzskata, ka turpmākajām lauku un reģionālās attīstības programmām efektīvi jāatbalsta tūrisma nozare un ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai veicinātu zināšanu nodošanu un pārrobežu apmaiņu ar labo praksi, pamatojoties uz pašreizējo Eiropas tīklu darbību, piemēram, uz NECSTouR;

6.  uzsver to, ka lauku tūrisms un agrotūrisms ievērojami veicina dzīves kvalitātes uzlabošanu lauku rajonos un lauku ekonomikas daudzveidību, kā arī teritoriālo līdzsvaru, jo tiek radītas jaunas iespējas, it īpaši jauniešiem un sievietēm, un šie tūrisma veidi pilnībā papildina primārās nozares tradicionālās darbības un tik tiešām tās nostiprina, kā tas, piemēram, ir agrotūrisma gadījumā, un līdz ar to palīdz apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku rajonos, radot jaunas darba vietas; norāda arī, ka lauku tūrisms un agrotūrisms veicina kultūras identitātes un tradīciju, kā arī tradicionālo pārtikas produktu saglabāšanu un zināšanas par tiem; prasa arī nodrošināt darbavietu kvalitāti šajā nozarē;

7.  uzsver, ka, veicot tūrisma aktivitātes, vienmēr jāaizsargā ainava un vide; uzsver arī — kā tas norādīts Eiropas ainavu konvencijā —, ka par mērķi jānosaka līdzsvarota un saskaņota kompromisa rašana starp sociālajām vajadzībām, saimniecisko darbību un vidi;

8.  vērš uzmanību uz to, ka lauku tūrisms un agrotūrisms ir pieskaitāmi pie ekonomiskas nepiesārņojošajām jomām, kuras nevar pārvietot un kuru pamatiezīmes atšķirībā no citiem Eiropas tūrisma modeļiem, piemēram, no piekrastes tūrisma, ļauj tām būt mazāk atkarīgām no sezonas, un līdz ar to apņēmība attīstīt šīs nozares nozīmē apņēmību radīt jaunus noturīgu un kvalitatīvu darbavietu avotus;

9.  uzsver, ka lauku tūrisms un agrotūrisms ir nozīmīgas nozares, kas mazina tūrisma sezonālo raksturu, jo īpaši tālākajos reģionos; tāpēc uzskata, ka ir būtiski apspriest šo reģionu pieejamības jautājumu un paredzēt iespēju paplašināt Eiropas transporta tīklus;

10. uzsver arī to, ka lauku tūrismam un agrotūrismam ir jāvelta īpaša uzmanība, jo šīs nozares vairāk kā citas tūrisma nozares ietekmē īpaši aspekti, tostarp nepieciešamība uzlabot infrastruktūru lauku rajonos, kā arī transporta tīklus, kas tos savieno ar pilsētu centriem, ierobežotā piekļuve kredītiem lauku tūrisma pasākumu īstenošanai, kā arī nepietiekami strukturēts un ar tirgu nesaistīts piedāvājums;

11. uzsver, ka ir jāsekmē apmācība un inovācija, kas ir būtiski elementi, ar kuriem palielina lauku tūrisma un agrotūrisma konkurētspēju; atgādina, ka lielākā daļa no uzņēmumiem, kas veic šādu uzņēmējdarbību, ir mikrouzņēmumi, kam ir ļoti galvenā nozīme darbavietu radīšanā sievietēm un jauniešiem; tādēļ atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošanai ieviestos instrumentus, kurus var izmantot arī citām lauku rajonu saimnieciskām darbībām;

12. uzsver lauku tūrisma un agrotūrisma nozīmi, veidojot tiešu saikni ar piegādes ķēdi vietējo pārtikas produktu un citu kvalitātes ziņā diferencētu (bioloģiskās lauksaimniecības produkts, aizsargātas cilmes vietas nosaukums (AVCN), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN)utt.) produktu jomā, tādējādi ieviešot sistēmu, kas garantē produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību uz vietas;

13. uzskata, ka ir jānostiprina lauksaimnieku produkcijas noieta iespējas un jāuzlabo viņu piekļuve vietējiem tirgiem, tādējādi ēdināšanas uzņēmumiem atvieglojot iespēju iegādāties tiem nepieciešamos vietējos produktus;

14. uzsver, ka ir būtiski Savienības un trešo valstu iedzīvotāju vidū popularizēt lauku tūrisma iespējas, padarot to atpazīstamāku ar Eiropas portāla visiteurope.com starpniecību; turklāt ierosina uzlabot saikni starp tūrisma uzņēmumu piedāvājumiem un „Natura 2000” tīklu, lai padarītu redzamākus centienus aizsargāt un saglabāt šajā tīklā iekļautās teritorijas un sekmēt to attīstību arī turpmāk;

15. aicina Komisiju sekmēt to apmācību pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir uzlabot ar tūrisma nozari saistīto lauksaimnieku profesionālās zināšanas, lai lauku rajonos sekmētu ekonomikas dažādošanu;

16. norāda, ka Eiropas Savienībā no katriem sešiem iedzīvotājiem viens ir ar invaliditāti un ka ir arī jāveicina personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem pielāgots lauku tūrisms un agrotūrisms;

17. atzīst Komisijas ierosinātās „IKT un tūrisma” platformas nozīmīgumu, tomēr norāda, ka ir jāveic viss iespējamais, lai lauku rajonus aprīkotu ar jaunāko informācijas tehnoloģiju infrastruktūru (piem., platjoslas interneta pieslēguma pakalpojumi), radot iespējas nodrošināt un savstarpēji saistīt visu paraugprakses apmaiņai nepieciešamo informāciju, un lai apmācītu attiecībā uz šīs infrastruktūras izmantošanu, kā arī — piemēram, saistībā ar inovāciju un konkurences programmu (IKT) — lai attīstītu daudzvalodu IT resursi, kas varētu veicināt starptautisko tūrismu;

18. pauž nožēlu par to, ka netiek apkopota oficiāla statistika par lauku tūrismu un agrotūrismu un ka visa pieejamā informācija ir balstīta uz aplēsēm; atzinīgi vērtē pasākumus, kas tiek apsvērti, lai tūrisma jomā nostiprinātu sociālo un ekonomisko zināšanu bāzi, norādot, ka pēc iespējas ir jānovērš finansiālas izmaksas un birokrātija;

19. mudina Komisiju attīstīt lauku tūrismu un agrotūrismu visa gada garumā; šajā sakarā ierosina turpināt „Calypso” iniciatīvu pēc 2011. gada un izstrādātajās programmās veltīt lielāku uzmanību lauku tūrismam un agrotūrismam, iegūstot lietderīgas sinerģijas ar citiem tūrisma veidiem, kādi ir cieši saistīti ar lauku reģioniem (piemēram, sporta tūrisms, kūrvietu tūrisms, kultūras tūrisms, reliģijas tūrisms utt.); aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst lauku tūrismam un agrotūrismam saistībā ar visām Savienības makroreģionālajām stratēģijām, piemēram, saistībā ar Donavas reģiona stratēģiju — Donavas reģionā ir vienas no Eiropas Savienības nabadzīgākajām teritorijām;

20. ierosina Komisijai ieviest vienādus noteikumus attiecībā uz kvalitātes novērtēšanas kritēriju paredzēšanu lauku tūrisma un agrotūrisma jomā, kā tas ir tradicionālajā viesnīcu nozarē, kurā tiek piešķirtas dažādas zīmes, pamatojoties uz stingru kritēriju kopumu, kas nodrošina tām labu reputāciju;

21.  ņemot vērā „Eiropas kultūras galvaspilsētu” un „Eiropas kultūras mantojuma zīmes” iniciatīvas panākumus, ierosina izstrādāt līdzīgu iniciatīvu, lai izveidotu Eiropas zīmi no tūrisma viedokļa nozīmīgiem lauku rajoniem; uzsver, ka šāda Eiropas zīme jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem novērtējuma kritērijiem, ka jāsaglabā pašreizējās valstu kvalitātes zīmes un ka ir jānodrošina patērētājiem vajadzīgais pārredzamības līmenis; aicina, lai jaunās zīmes tiktu izmantotas saskaņā ar brīvprātības principu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	28.2.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	John Stuart Agnew, José Bové, Luis Manuel Capoulas Santos, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Béla Glattfelder, Martin Häusling, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Agnès Le Brun, George Lyon, Krisztina Morvai, Mariya Nedelcheva, Rareş-Lucian Niculescu, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Alfreds Rubiks, Giancarlo Scottà, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Alyn Smith, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Giovanni La Via

Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS (3.2.2011)

Transporta un tūrisma komitejai

par tēmu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”
(2010/2206(INI))

Atzinumu sagatavoja: Ella Rainer

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atgādina, ka arvien iecienītāki kļūst ar kultūru, izglītību un sportu saistīti ceļojumi, tādēļ aicina dalībvalstis, vietējās un reģionālās iestādes būt elastīgākām, sniedzot atbalstu šādiem tūrisma veidiem, un pielāgoties demogrāfisko pārmaiņu radītajām jaunajām patērētāju kategorijām un ņemt vērā jaunus tūrisma veidus, kas pielāgoti patērētāju paustajām vēlmēm;

2.  norāda, ka ar kultūru saistītais tūrisms ir vislielākā tūrisma nozares joma Eiropā un pēdējos gados tā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas; pašlaik tā vairs nav saistīta tikai ar lielākajām vēsturiskajām pilsētām, kūrortiem vai nozīmīgākajiem notikumiem un izstādēm, bet aptver arī mazpilsētas un ar vēsturi, kultūru un dabu saistītus maršrutus, kuri piesaista cilvēkus, kas tiecas pēc zināšanām, dialogu starp kultūrām, pēc dabas un kultūras;

3.  uzskata, ka īpaša vērība ir jāvelta tam, lai uzlabotu tūrisma pieejamību invalīdiem, pielāgojot tūrisma objektus un apmācot personālu;

4.  uzsver, ka liela nozīme ir godīgai un ilgtspējīgai tūrisma organizēšanai, kas ļauj izmantot atpūtas pasākumus, lai veicinātu taisnīgu tirdzniecību, solidaritāti un ekoloģiski līdzsvarotu attīstību;

5.  attiecīgi aicina Komisiju, ņemot vērā Lisabonas līgumā paredzēto jauno kompetences sadali, uzsvērt tūrisma kultūras aspektus Eiropā, lai nodrošinātu ekonomikas, sociālās jomas, teritoriālo, ainavu un vides ilgtspējīgumu;

6.  norāda, ka liela nozīme ir valsts struktūrām, jo īpaši teritoriālajām iestādēm un apvienībām, lai nodrošinātu iespējami plašāku piekļuvi atpūtas pasākumiem, cita starpā trūcīgākajām iedzīvotāju grupām un jauniešiem (atpūtas nometnes un centri, sporta un kultūras pasākumi u. tml.), vienlaikus tajos iesaistot visplašākos sociālos slāņus;

7.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot izglītības kvalitāti, izmantojot mūžizglītības programmas, kurās ir akcentēti uz mobilitāti vērsti pasākumi (piemēram, Leonardo da Vinci mobilitātes pasākumi un tādi izmēģinājuma pirmprojekti kā Erasmus uzņēmējiem un Grundtvig); tāpat uzskata, ka ir svarīgi uzlabot darbinieku apmācību, zināšanas, prasmes, spējas un profesionālās izredzes tūrisma uzņēmumos, piedāvājot mūžizglītības programmas;

8.  uzsver, ka ir jāveicina tūrisma arodskolu audzēkņu un/vai augstskolu studentu mobilitāte Eiropā un ārpus tās, lai dotu viņiem iespēju apgūt paraugpraksi un apmainīties ar to, kā arī gūt praktiskas zināšanas, vienlaikus uzlabojot valodu prasmi;

9.  pauž bažas par aizvien pieaugošo kultūras un valodas standartizāciju; tādēļ uzsver kultūras, valodu un mantojuma daudzveidības nozīmi;

10. norāda uz „duālās” izglītības sistēmas priekšrocībām tūrisma jomā un uz to, cik svarīgi ir apvienot praktisko pieredzi ar mācībām arodskolā un/vai augstskolā, vienlaikus uzlabojot gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas;

11. atgādina, ka kultūras mantojums un valodu daudzveidība Eiropā sniedz ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar tūrisma tirgu pasaulē, un aicina pienācīgi ņemt vērā šos faktorus, veicot tūrisma nozares ekonomisko analīzi, jo īpaši saistībā ar resursu piešķiršanu no kultūras viedokļa nozīmīgu galamērķu uzturēšanai un modernizēšanai;

12. uzskata, ka tādas iniciatīvas kā „Eiropas Kultūras galvaspilsēta”, „Eiropas mantojuma zīme” un „Dzelzs priekškara taka” var ievērojami papildināt projektus no Eiropas Padomes kultūras maršrutu programmas (piemēram, „Svētā Jēkaba ceļš”, „Via Francigena” vai citi plaši atzīti maršruti) un Eiropas Kultūras maršrutu institūta piedāvājumu, lai popularizētu Eiropas mantojumu, sekmētu mūsdienu radošās spējas un kultūrtūrisma ilgtspējību, uzrunājot jaunus patērētājus un atbalstot mazāk pazīstamus reģionus; šajā sakarībā aicina veidot ciešāku saikni ar tradicionālo kultūru reģionos un veicināt pasākumus, kas ļauj saglabāt tradicionālas pilsētu un lauku ainavas; atzinīgi vērtē tādas programmas kā EDEN un NECSTouR, kuras spēj ievērojami veicināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību;

13. uzsver Eiropas kultūras maršrutu vērtību kultūras un tūrisma jomā, popularizējot kopējo Eiropas kultūras mantojumu, un aicina Komisiju paplašināt sadarbību ar Eiropas Padomi šajā jomā un paredzēt vajadzīgo finansējumu;

14. aicina Komisiju izvērtēt ES programmas „Eiropas Kultūras galvaspilsētas” ietekmi uz tūrismu un ziņot Parlamentam par to, vai vajadzētu pārskatīt pārvaldības pieeju, finansēšanas kārtību un kultūras iestāžu un apvienību iesaistīšanas procedūras, lai atbalstītu ilgstošus un ilgtspējīgus procesus un partnerattiecības;

15. pievērš uzmanību tam, ka sportam ir liela nozīme tūrisma attīstībā, jo skatītāji un sportisti apmeklē sacīkšu vietas, un pieprasa izstrādāt īpašas politiskās nostādnes sporta tūrisma veicināšanai un atbalstam;

16. pievērš uzmanību tādiem Eiropas maršrutiem kā Eiropas Padomes „Kultūras maršruti”, kas veltīti konkrētām tēmām vai vēstures takām, atspoguļo gan tradicionālo, gan netradicionālo kultūras saturu un veicina debates un radošu, katrai gaumei piemērotu pieeju; uzskata, ka šādi maršruti paši par sevi ir uzskatāmi par kultūras precēm, kam ir nozīmīga loma uzņēmēju un asociāciju tīklu veidošanā, kuri aptver vairākas dalībvalstis un palīdz kopā veidot veicināšanas un pārvaldības shēmas, lai popularizētu Eiropas kultūru, savstarpēju sapratni un mierīgu līdzāspastāvēšanu, tūrismu, uzņēmēju, tūristu un mākslinieku mobilitāti, vietējo tradīciju un iespēju iepazīšanu, kā arī dialogu starp dažādām kultūrām un ticībām;

17. vienlaikus prasa lietpratīgi kontrolēt, pārvaldīt un savstarpēji saistīt pašreizējās ES programmas un nodrošināt vajadzīgos līdzekļus, kas ļautu pilnībā izmantot esošās iespējas, kā arī atbalstīt integrētu pieeju tūrismam;

18. norāda, ka kultūrtūrisms var ievērojami palīdzēt pārvarēt pašreizējo ekonomikas un nodarbinātības krīzi, jo tas lietpratīgi izmanto prasmes un vietējo potenciālu, veicina lauku un mazpilsētu attīstību, kāpinot pieprasījumu pēc tūristu mītnēm visa gada garumā un dažādos nozares segmentos, kā arī popularizē kultūras un dabas mantojumu un mobilitāti, sekmējot tradicionālo vietējo ēdienu un vīnu izplatību un piedāvājot kvalitatīvus maršrutus;

19. uzsver sporta nozīmi tūrisma veicināšanā un atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā projekts „Ūdenssports Atlantijas okeānā”; atgādina, ka sporta aktivitātes ir saistītas ar kultūru un tās var palīdzēt piesaistīt tūristus Eiropas attālākiem reģioniem;

20. uzskata, ka mākslas un kultūras pasākumu, kā arī sporta sacīkšu rīkošana veicina mobilitāti un piesaista tūristus;

21. aicina uzskatīt, ka kultūru dialogs ir līdzeklis, kas veicina attīstību sociālajā un kultūras jomā gan pilsētās, gan ārpus tām, un uzsver kultūras daudzveidības un ar to saistīto programmu (piemēram, Komisijas un Eiropas Padomes kopīgā programma „Kultūru pilsētas”) radošo potenciālu, kurš ir uzņēmības un inovācijas dzinējspēks, cita starpā arī tūrisma nozarē;

22. atgādina, ka vietne www.visiteurope.com ir informācijas platforma, kura jāpilnveido, lai uzlabotu Eiropas un tās mantojuma atpazīstamību, sniedzot tūristu pieprasītu informāciju pēc iespējas lielākā skaitā ES valodu, kā arī nozīmīgākajās pasaules valodās; uzsver, ka tai jākļūst par vienu no galvenajām platformām, kas nodrošina saikni ar citām programmām un pasākumiem;

23. uzsver sezonalitātes problēmu, kas piemīt tūrisma nozares struktūrai Eiropā; uzsver kultūrtūrisma un izglītības tūrisma nozīmi, kas ļauj pagarināt tūrisma sezonu un mazināt sezonalitātes negatīvo sociālekonomisko ietekmi; atzinīgi vērtē Komisijas programmas Calypso sagatavošanas darbu ietekmi, veicinot sociālo tūrismu un mazinot sezonalitātes sekas;

24. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis, lai tās panāk, ka tradicionālās un jaunās kvalifikācijas tūrisma, izmitināšanas un teritoriju popularizēšanas jomā ir atzītas saskaņā ar Eiropas Kvalifikācijas sistēmu (EQF);

25. uzsver, ka īpaši jāizdala atsevišķas iedzīvotāju grupas, piemēram, veci cilvēki, jaunieši un ģimenes, lai viņiem nodrošinātu īpaši pielāgotus pakalpojumus un pasākumus;

26. atzinīgi vērtē ierosinājumu izveidot informācijas apmaiņas mehānismu, lai uzlabotu skolas brīvdienu koordinēšanu;

27. prasa skaidrākas norādes saistībā ar ES struktūrfondu izmantošanu laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam, attīstot kultūras un tūrisma maršrutus un savienojot maršrutus dažādās dalībvalstīs ar mērķi veicināt kvalitatīvu teritoriālo attīstību;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis attīstīt ar sportu saistīto tūrismu un ieguldīt lielākus līdzekļus tādos maršrutos kā Eiropas kalnu takas un riteņbraucēju takas, kas aptver vairākus Eiropas reģionus, vai rīkot citus pasākumus, kuri veicina mobilitāti, fiziskās nodarbības un veselīgu dzīvesveidu;

29. norāda, ka, rīkojot un pienācīgi popularizējot kultūras pasākumus, mūzikas festivālus, mākslas izstādes un tamlīdzīgus pasākumus, tiek veicināts kultūrtūrisms, kam ir izšķiroša nozīme, ja Eiropa arī turpmāk vēlas būt tūristu visbiežāk apmeklētā vieta pasaulē;

30. prasa apsvērt iespēju izmantot un atbalstīt iniciatīvas tādās jomās kā pārtikas nozare, fotogrāfija, teātra māksla un kinematogrāfija, cita starpā lai veicinātu jaunu kultūrtūrisma veidu attīstību;

31. uzskata, ka nesen izveidotajam Eiropas Ārējās darbības dienestam var būt nozīmīga loma Eiropas kā tūristu visbiežāk apmeklētās vietas pasaulē popularizēšanā un stiprināšanā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	25.1.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdi Cristiano Allam, Maria Badia i Cutchet, Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Mary Honeyball, Cătălin Sorin Ivan, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Joanna Senyszyn, Timo Soini, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Corneliu Vadim Tudor, Gianni Vattimo, Marie-Christine Vergiat, Sabine Verheyen, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Liam Aylward, Dominique Baudis, Ivo Belet, Luigi Berlinguer, Rita Borsellino, Nessa Childers, Knut Fleckenstein, Nadja Hirsch, Stephen Hughes, Oriol Junqueras Vies, Seán Kelly, Timothy Kirkhope, Ryszard Antoni Legutko, Ramona Nicole Mănescu, Hans-Peter Martin, Iosif Matula, Jean-Luc Mélenchon, Francisco José Millán Mon, Elisabeth Morin-Chartier, Paul Nuttall, Georgios Papanikolaou, Bernd Posselt, Hella Ranner, Mitro Repo, Robert Rochefort, Olga Sehnalová, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Alyn Smith, Monika Smolková, Rui Tavares, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Iva Zanicchi

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	21.6.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 5 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Jim Higgins, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Mike Nattrass, Hubert Pirker, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Giommaria Uggias, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philip Bradbourn, Frieda Brepoels, Spyros Danellis, Rosa Estaràs Ferragut, Tanja Fajon, Markus Ferber, Dominique Riquet, Laurence J.A.J. Stassen, Ramon Tremosa i Balcells