ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Hans-Peter Martin deputāta imunitāti

13.7.2011 - (2011/2104(IMM))

Juridiskā komiteja
Referents: Tadeusz Zwiefka

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Hans-Peter Martin deputāta imunitāti

(2011/2104(IMM))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Hans-Peter Martin deputāta imunitātes atcelšanas pieprasījumu, ko Vīnes prokuratūra nosūtījusi 2011. gada 29. aprīlī un kas paziņots 2011. gada 12. maija plenārsēdē,

–   pēc Hans-Peter Martin uzklausīšanas 2011. gada 21. maijā saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 9. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra un 2010. gada 19. marta spriedumu[1],

–   ņemot vērā Austrijas Republikas Konstitūcijas 57. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0267/2011),

A. tā kā Vīnes prokuratūra ir pieprasījusi atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Hans-Peter Martin imunitāti, lai Austrijas iestādes pirms lietas nodošanas skatīšanai tiesā varētu veikt nepieciešamo izmeklēšanu un viņā lietā veikt juridiskas darbības, proti, pieprasīt viņa dzīves vietas vai biroju kratīšanu, dokumentu izņemšanu, datoru pārbaudi vai visu citu elektronisko iekārtu pārmeklēšanu, ja tā būtu nepieciešama, un ierosināt pret viņu kriminālprocesu par partijas līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos vai par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem varētu kvalificēt iespējamo(-s) pārkāpumu(-s);

B.  tā kā Hans-Peter Martin imunitātes atcelšana attiecas uz iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar partijas līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos — partiju publisko finansējumu reglamentē Likuma par politiskajām partijām 2.b iedaļa;

C. tā kā tāpēc būtu ieteicams, lai Parlaments atceltu deputāta imunitāti saistībā ar šīs lietas izskatīšanu,

1.  nolemj atcelt Hans-Peter Martin deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajām Austrijas Republikas iestādēm un Hans-Peter Martin.

• [1]  Lieta 101/63 Wagner v Fohrmann un Krier, 1964. gada Recueil, 195. lpp., lieta 149/85 Wybot v Faure un citiem, 1986. gada Receuil, 2391. lpp., lieta T-345/05 Mote/Parlaments, 2008 gada Krājums, II-2849. lpp., apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra v De Gregorio un Clemente, 2008, Krājums, I-7929. lpp. un lieta T-42/06 Gollnisch/Parlaments.

PASKAIDROJUMS

1. Ievads

Priekšsēdētājs 2011. gada 12. maija plenārsēdē saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu paziņoja par vēstules saņemšanu no Vīnes prokuratūras, ko 2011. gada 29. aprīlī iesniedza Austrijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā, pieprasot Hans-Peter Martin deputāta imunitātes atcelšanu.

Priekšsēdētājs saskaņā ar minēto normu šo pieprasījumu nosūtīja atbildīgajai komitejai.

2. Lietas apstākļi

Vīnes prokuratūra vēlas ierosināt kriminālprocesu pret Eiropas Parlamenta deputātu Hans-Peter Martin, pamatojoties uz informāciju par to, ka viņš esot pārkāpis Austrijas Likuma par politiskajām partijām 2.b iedaļu, nelikumīgi izmantojot valsts līdzekļus, lai segtu privātos izdevumus un apmaksātu draugu un uzņēmējdarbības partneru piestādītos pārmērīgos rēķinus. Informācija attiecas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu laiku 2008. un 2009. gadā.

Papildus tam Hans-Peter Martin ir apsūdzēts tādu revidentu maldināšanā, kas atbild par līdzekļu izmantojuma pārbaudi, iesniedzot „fiktīvus dokumentus”, lai attaisnotu grāmatvedības datu likumību un/vai līdzekļu izlietojuma tiesisko pamatu.

Sākotnējās izmeklēšanas gaitā Vīnes prokurors ir iecerējis veikt kratīšanu, jo sevišķi telpās, kuras izmanto „Hans-Peter Martin saraksta” darbinieki, un iegūt informāciju par banku kontiem un banku operācijām, kas notikušas gan Austrijā, gan Vācijā.

Juridiskās komitejas rīkotajā uzklausīšanas sēdē Hans-Peter Martin apgalvoja, ka kriminālvajāšanu veic saistībā ar cita deputāta un viņa palīga centieniem ieņemt Hans-Peter Martin deputāta vietu Eiropas Parlamentā. Šā iemesla dēļ no Eiropas Parlamenta telpām tika nelikumīgi iegūti dokumenti un notikusi Hans-Peter Martin elektroniskās sarakstes piesavināšanās, par ko viņš ir sūdzējies priekšsēdētājam Jerzy Buzek.

3. Tiesības

ES tiesību akti

Līgumiem pievienotajā 7. Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā ir noteikts:

9. pants:

„Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:

a) savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b) visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.”

Austrijas tiesības

Austrijas Likuma par politiskajām partijām 2.b iedaļā ir noteikts:

(1) Sabiedrisko attiecību veikšanas nolūkā katra politiskā partija pēc pieprasījuma var saņemt valsts finansējumu turpmāk minētajā apjomā.

(2) Šādu subsīdiju apjomu nosaka šādi:

a) katra partija, kurai Nacionālajā padomē ir vismaz pieci deputāti (minimālā prasība, lai veidotu frakciju), saņem gada pamatsummu EUR 218 019 apmērā;

b) pēc to summu atskaitīšanas, kas ir jāatvelk saskaņā ar a) apakšpunktu, atlikušo summu atbilstoši 1. punktam sadala starp partijām, kuras ir ievēlētas Nacionālajā padomē proporcionāli to balsu skaitam, kas ir nodotas par šīm partijām Nacionālās padomes pēdējās vēlēšanās;

c) politiskajām partijām, kas nav pārstāvētas Nacionālajā padomē, bet kas vēlēšanās saņēma vairāk kā 1 procentu no derīgajām nodotajām balsīm, tāpat kā politiskajām partijām, kas reglamentētas b) apakšpunktā, vēlēšanu gadā ir tiesības saņemt līdzekļus, lai veiktu sabiedrisko attiecību pasākumus (1. punkts); šos līdzekļus izmaksā tā gada pirmajā ceturksnī, kas seko vēlēšanu gadam.

(3) Saskaņā ar 2. punktu piešķirto līdzekļu apjoms ir EUR 14 383 200. Sākot ar 2005. gadu, šī summa tiek samazināta vai palielināta atbilstoši 1996. gada patērētāju cenu indeksa svārstībām iepriekšējā gadā — informāciju par to publicē Federālais institūts „Statistik Österreich” [Austrijas Statistikas institūts].

Hans-Peter Martin apsūdz pēc Austrijas Kriminālkodeksa 146. § (krāpšana), 147. § (smaga krāpšana), 153. § (naudas līdzekļu nelikumīga piesavināšanās), 153.b § (līdzekļu izmantošana neatbilstoši mērķim) un 223. § (viltošana).

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka Protokola 9. panta a) apakšpunktā ir minētas imunitāti reglamentējošās valsts līmeņa tiesības, ir jāatsaucas arī uz Austrijas Republikas Konstitūcijas 57. pantu, kurā ir noteikts:

57. pants

(1) Nacionālās padomes deputātus nedrīkst saukt pie atbildības par balsojumiem, ko viņi izdara, veicot savas funkcijas, izņemot atbildību Nacionālās padomes priekšā par mutiskiem vai rakstveida izteikumiem, kas ir saistīti ar viņu pienākumu veikšanu.

(2) Nacionālās padomes deputātus drīkst aizturēt tikai ar Nacionālās padomes piekrišanu, izņemot „flagrante delicto” gadījumos. Ierasties izmeklēšanas nolūkā Nacionālās padomes deputātu dzīves vietā arī drīkst tikai tad, ja Nacionālā padome tam piekrīt.

(3) Kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem drīkst ierosināt bez Nacionālās padomes piekrišanas tikai tad, ja tie acīmredzami nav saistīti ar konkrētā deputāta politisko darbību. Attiecīgajai iestādei tomēr ir pienākums prasīt Nacionālās padomes lēmumu par šādas saiknes esamību, ja konkrētais deputāts vai viena trešā daļa no deputātiem, kas ir par šiem jautājumiem atbildīgās pastāvīgās komitejas locekļi, to pieprasa. Šāda pieprasījuma gadījumā tiek nekavējoties izbeigtas vai pārtrauktas visas kriminālprocesuālās darbības.

(4) Visos šajos gadījumos uzskatāms, ka Nacionālā padome ir sniegusi savu piekrišanu, ja astoņu nedēļu laikā tā nepieņem nekādu lēmumu par tādas kompetentās iestādes pareizi sastādītu lūgumu, kas atbild par kriminālprocesa ierosināšanu. Priekšsēdētājs, lai panāktu rezolūcijas savlaicīgu pieņemšanu, nodod šo jautājumu balsošanai vēlākais dienā pirms šā termiņa beigu datuma. Astoņu nedēļu termiņā neieskaita laiku, kurā nenotiek Nacionālās padomes sesijas.

(5) Ja deputāts tiek aizturēts ”flagrante delicto”, attiecīgajai iestādei nekavējoties par to ir jāinformē Nacionālās padomes priekšsēdētājs. Ja Nacionālā padome sesiju laikā vai pārējā laikā pastāvīgā komiteja, kas atbild par šiem jautājumiem, to pieprasa, aizturēšana ir jāaptur vai pat ir jāatceļ viss kriminālprocess.

(6) Deputātu imunitāte beidzas dienā, kad uz pirmo sapulci sanāk kopā jaunais Nacionālās padomes sastāvs, un attiecībā uz Nacionālās padomes amatpersonām, kuru amata periods ir ilgāks par šo datumu — , beidzoties šo personu amata termiņam.

(7) Sīkākas normas pieņem federālajā likumā par Nacionālās padomes Reglamentu.

4. Secinājums

Pēc visu „par” un „pret” apsvērumu izskatīšanas attiecībā uz deputāta imunitātes atcelšanu, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt deputāta Hans-Peter Martin imunitāti.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.7.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Christian Engström, Marielle Gallo, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Alexandra Thein, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Toine Manders, Paulo Rangel, Dagmar Roth-Behrendt
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Giuseppe Gargani