Procedūra : 2011/0047(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0274/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0274/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 13/09/2011 - 5.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0355

IETEIKUMS     ***
PDF 160kWORD 75k
15.7.2011
PE 466.969v03-00 A7-0274/2011

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā

(08135/2011 – C7‑0098/2011 – 2011/0047 (NLE))

Zivsaimniecības komiteja

Referente: Carmen Fraga Estévez

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMA RAKSTS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā

(08135/2011 – C7‑0098/2011 – 2011/0047(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (08135/2011),

–   ņemot vērā Konvenciju par tāljūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna dienvidu daļā (08135/2011),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7‑0098/2011),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A7-0274/2011),

1.  sniedz piekrišanu konvencijas apstiprināšanai;

2.  aicina Komisiju aktīvi darboties, lai gan starptautiskajos, gan divpusējos forumos, kuros var piedalīties valstis, kas zvejo konvencijā minētajos reģionos, veicinātu attiecīgās konvencijas parakstīšanu, ratifikāciju un īstenošanu ar mērķi paātrināt tās spēkā stāšanos;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Jaunzēlandes valdībai, kas ir šīs konvencijas depozitāre.


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Līdz šim zvejas darbības Klusā okeāna dienvidu daļā regulēja divas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas — Amerikas Tropisko tunzivju konvencija un Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija.

Tomēr, tā kā abas organizācijas rūpējās tikai par tālu migrējošu zivju sugu pārvaldību, citu zivsaimniecības resursu zveja šajā plašajā areālā ir regulēta tikai piekrastes valstu ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ), kurās ir spēkā šo valstu noteikumi.

Lai likvidētu šo nepilnību un ņemtu vērā to, ka zvejas darbības notiek gan EEZ, gan starptautiskajos ūdeņos, Austrālija, Čīle un Jaunzēlande 2006. gadā nolēma uzsākt starptautisku apspriežu procesu par Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības komisijas izveidi, ar mērķi sadarboties saistībā ar nepilnību novēršanu tādu zivju saglabāšanā un pārvaldībā, kas nav tālu migrējošās zivis, un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību Klusā okeāna dienvidu daļas tāljūras apgabalos saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

Šajā reģionā zvejo tikai nedaudzi Kopienas kuģi (zvejojot galvenokārt stavridas un simboliskā daudzumā — dažas dziļūdens zivju sugas, piemēram, Atlantijas lielgalvi un beriksu), tomēr to dēļ Eiropas Savienībai saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju ir jāsadarbojas ar pārējām ieinteresētajām personām šī apgabala resursu pārvaldīšanā un saglabāšanā, un ES šajā procesā ir piedalījusies no pašiem pirmsākumiem. Pateicoties tās aktivitātei, konvencijas tekstā iekļauti vairāki pienākumi, kas, lai arī pieticīgi, tomēr sniedz uzlabojumus salīdzinājumā ar citām reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām un, konkrētāk, Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisiju.

Konvencijas teksts beidzot tika saskaņots 2009. gada novembrī, un kopš 2010. gada 1. februāra tas ir pieejams parakstīšanai. ES to parakstīja 2010. gada 26. jūlijā saskaņā ar attiecīgo Padomes 2010. gada 24. jūlija lēmumu.

Pašlaik konvencija pusēm ir jāratificē, un šī tiesību akta mērķis ir ļaut ES attiecīgo konvenciju ratificēt ar Padomes lēmuma projektu.

Lai konvencija pilnībā stātos spēkā, tā ir jāratificē 8 ieinteresētajām valstīm, tostarp 3 piekrastes valstīm un 3 valstīm, kas nav piekrastes valstis. Ieteikuma projekta sagatavošanas brīdī to jau bija ratificējušas 3 valstis, kas nav piekrastes valstis: Beliza, Kuba un Dānija (Fēru salu vārdā), un viena piekrastes valsts — Kuka salas.

Referentes piezīmes

Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības komisijas izveides process ir īsumā izklāstīts Padomes priekšlikumā un referente tam vairs nepievērsīsies, lai gan, lasot aprakstu, grūti iedomāties ES pārstāvju cīniņu četru gadu garumā, lai kaut nedaudz papildinātu ANO 1982. gada Konvencijas par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumiem neelastīgos noteikumus. Minētajā konvencijā paredzēts tikai pats minimums par noteikumu piemērošanu EEZ un ārpus tām, un tajā neparādās jauni un daudz attīstītāki jēdzieni, kurus aktīvi aizstāv Eiropas Savienība un ar kuriem cenšas aizsargāt bioloģisko daudzveidību, cita starpā nodrošinot labu zvejas praksi — vispārēju mērķi, kas attiecas uz visām pasaules jūrām un nenodala tāljūras apgabalus un EEZ.

Pirmā referentes vēlme ir uzsvērt, cik lielā mērā lielākā daļa valstu attiecībā uz saviem ūdeņiem joprojām nevēlas pieņemt pārvaldības pasākumus, kas būtu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Īpaši demoralizējoši ir konstatēt, ka šādi pretojas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kuras vada valstis, kas it kā ir labas zvejas prakses īstenošanas etalons — vai vismaz viņas vēlas par tādām tikt uzskatītas — jaunās reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas izveidotājas Austrālija, Jaunzēlande un Čīle.

Turpmākas bažas rada tas, ka neviena no šīm trim valstīm vēl nav ratificējusi konvenciju (par spīti pašu izrādītajai iniciatīvai) un ka parasti ratifikācija prasa ilgāku laiku valstīm, kuru piekraste ietilpst konvencijas norādītajā zonā.

Tas arī rāda, cik lielā mērā, par spīti mūsu nepārtrauktajam paškritiskumam, ES jau ir īstenojusi domu par atbildīgu globālo pārvaldību — attiecībā uz kuru Eiropa ir sākusi vēl vairāk attālināties no tādām valstīm kā Austrālija un Jaunzēlande. Referente uzskata, ka šo faktu nedrīkst noklusēt.

Attiecīgajā apgabalā papildus ES zvejas flotēm pašlaik atrodas deviņu valstu (Beliza, Čīle, Ķīna, Kuka salas, Fēru salas, Koreja, Peru, Vanuatu un Krievijas Federācija) zvejas flotes.

Līdz konvencijas spēkā stāšanās brīdim tiek piemērota līgumslēdzēju pušu noslēgtā pagaidu vienošanās par tādiem noteikumiem attiecībā uz pelaģisko sugu zveju, kuros norādīta kopējā pieļaujamā nozveja katrai pusei un noteiktā daudzumā ierobežota zvejas intensitāte. Pēc zinātnieku atzinumiem pēdējo gadu laikā ir satraucoši samazinājušies stavridu krājumi, un tas ir noteicis piešķirto zvejas iespēju apjomu. Saskaņā ar 2011. gada zinātnisko ziņojumu, ES pieļaujamais nozvejas apjoms ir 40 000 tonnas un maksimāli pieļaujamā zvejas intensitāte — 78 600 gigatonnas. Biomasas datus vēlreiz pārskatīs oktobrī, tomēr paredzams, ka zvejas iespējas netiks samazinātas.

Lai arī ES zvejas iespējas ļauj zvejot vēl aptuveni 10 kuģiem papildus tiem 2–4 Kopienas kuģiem, kas parasti to dara šajā reģionā, pat tad, ja tiktu saņemti zvejas pieprasījumi par 10 kuģiem, būtu grūti nodrošināt visu šo kuģu vienlaicīgu klātesamību, ņemot vērā attālumu līdz izcelsmes ostām.

Tā kā konvencija attiecas uz transzonālo zivju sugu, piemēram, stavridu, zveju šajā reģionā, referente pauž bažas par 20. panta 4. punkta a) apakšpunkta un jo īpaši iii) ievilkuma piemērošanu. Principā konvencijā ir minēts, ka tās komisija attiecīgajam resursam zivsaimniecības resursu klāstā noteiks kopējo pieļaujamo nozveju vai kopējo pieļaujamo zvejas intensitāti.

Tomēr no iii) ievilkuma izriet, ka gadījumā, ja piekrastes valsts puse nepiekrīt attiecīgajam kopējās pieļaujamās nozvejas apjomam, tā savos ūdeņos var noteikt citu apjomu. Transzonālo zivju sugu gadījumā šī iespēja izvairīties no pienākuma var nekavējoties atņemt jēgu attiecīgajam pārvaldes pasākumam.

Zināmā mērā veiksmīga bija 20. panta 5. punkta iekļaušana, kas paredz, ka konvencija var piemērot ārkārtas pasākumus, ja tā uzskata, ka zvejas darbība var nopietni apdraudēt attiecīgo resursu.

Nav skaidri zināms, kādi varētu būt šī risinājuma rezultāti, jo ārkārtas pasākumus var piemērot tikai uz noteiktu laiku, tomēr ar atzinību jāsaka, ka tas neapšaubāmi ir solis pareizajā virzienā.

Apspriežot konvencijas tekstu, ES izdevās arī panākt papildu garantijas par iebildumu izteikšanas procesu. Atšķirībā no citām reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām nepietiek ar to, ka puse vienkārši iebilst pret attiecīgo pasākumu, lai apietu tā piemērošanu — šajā gadījumā iebildumu izteikšanas procedūra ir daudz stingrāka, ierobežojot iebildumu iemeslus un, svarīgāk, uzliekot pienākumu iebildumus izteikušajai valstij pieņemt alternatīvus pasākumus, ar kuriem sasniegt to pašu mērķi, kāds bija apstrīdētajam lēmumam.

Izskatās, ka šajā tekstā arī tiek garantēta vienas puses kuģu piekļuve pārējo konvencijas dalībvalstu ostām, kas Kopienas pelaģisko zvejas kuģu flotei vismaz ļautu piekļūt Čīles ostām.

Visbeidzot, ņemot vērā šis pasaules daļas piekrastes valstu lielo pretestību starptautisko pārvaldes pasākumu piemērošanai to ekskluzīvajās ekonomikas zonās, referente uzskata, ka konvencijas sniegtais labums atsver tās trūkumus. Jebkurā gadījumā referente paliek pie nostājas, ka ES būtu jāpiedalās visās reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās, lai aizstāvētu gan savas prioritātes attiecībā uz viedokļiem, kādai jābūt ilgtspējīgai zivsaimniecības pārvaldībai, gan savas zvejas flotes intereses, vajadzības gadījumā kalpojot par pretspēku, lai nodrošinātos pret iespējamiem mēģinājumiem apiet NNN zvejas apkarošanas centienus.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

12.7.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

21

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, Antonello Antinoro, Kriton Arsenis, Alain Cadec, Carmen Fraga Estévez, Marek Józef Gróbarczyk, Carl Haglund, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Jarosław Leszek Wałęsa

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Chris Davies, Estelle Grelier, Raül Romeva i Rueda, Nikolaos Salavrakos

Juridisks paziņojums - Privātuma politika