Procedūra : 2011/2056(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0288/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0288/2011

Debates :

PV 12/09/2011 - 21
CRE 12/09/2011 - 21

Balsojumi :

PV 13/09/2011 - 5.22
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0364

ZIŅOJUMS     
PDF 316kWORD 384k
25.7.2011
PE 458.600v02-00 A7-0288/2011

par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai

(2011/2056(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja

Referents: Reinhard Bütikofer

Atzinumu sagatavoja (*): Judith A. Merkies, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 50. pants

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS (*)
 Ārlietu komitejas ATZINUMS
 Attīstības komitejas ATZINUMS
 Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS
 Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai

(2011/2056(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 2. februāra paziņojumu „Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” (COM(2011)0025),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumu „Izejvielu iniciatīva — apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699),

–   ņemot vērā Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta darba grupas izejvielu nodrošinājuma jomā apakšgrupas ziņojumu „Eiropas Savienībai būtiskās izejvielas”(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Resursu ziņā efektīva Eiropa — pamatiniciatīva saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” (COM(2011)0021),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” (COM(2011)0112/4),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. novembra paziņojumu „Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva „Inovācijas savienība”” (COM(2010)0546),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises — Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” (COM(2010)0612),

–   ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”(2),

–   ņemot vērā 2011. gada 3. februāra rezolūciju par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(3),

–   ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par ES 2020(4),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta norādes par tādu minerālu ieguvi, kas nav saistīti ar enerģijas ražošanu, un par Natura 2000(5),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas 2008. gada 4. novembra paziņojumam „Izejvielu iniciatīva — apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” (COM(2008)0699) (SEC(2008)2741),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta 2009. gada ziņojumu par politiku izejvielu jomā(6),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pētījumu par vides un konkurētspējas savstarpējo saistību(7),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada Zaļo grāmatu „ES attīstības politika iekļaujošas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības atbalstam — ES attīstības politikas ietekmes palielināšana” COM(2010)0629 galīgā redakcija),

–   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 10. novembra paziņojumu par ES un Āfrikas attiecību nostiprināšanu (COM (2010)0634),

–   ņemot vērā gaidāmo Komisijas paziņojumu par tirdzniecību un attīstību,

   ņemot vērā Komisijas 200gada septembra paziņojumu „Attīstības politikas saskaņotība — politikas sistēmas izveide Eiropas Savienības kopējas pieejas ieviešanai” (COM(2009)0458),

   ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par ES attīstības politikas saskaņotību un jēdzienu „oficiāla attīstības palīdzība plus”(8),

   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par korporatīvās sociālās atbildības klauzulu iekļaušanu starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(9),

   ņemot vērā Padomes 20gada 10. marta secinājumus par aktuālo jautājumu risināšanu izejvielu un preču tirgu jomā,

   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (Lisabonas līgums) 20. pantu, kurā tiek atkārtoti apstiprināts, ka ES īstenotajā politikā ir ņemti vērā sadarbībai attīstības jomā noteiktie mērķi, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis,

–   ņemot vērā pašreiz notiekošo Dohas sarunu kārtu,

–   ņemot vērā Āfrikas un ES 2007. gada kopīgo stratēģiju un Tripoles deklarāciju, kuru pieņēma 3. Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2010. gada 29.– 30. novembrī,

–   ņemot vērā PTO patlaban to izskatāmo lietu par deviņām izejvielām, kuru pret Ķīnu iesniedza ES, ASV un Meksika,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības komitejas atzinumus (A7–0288/2011),

A. tā kā, lai virzītos uz zemas oglekļa emisijas ekonomiku un saglabātu konkurētspēju, ES ir nepieciešams spēcīgs rūpnieciskais pamats, kas ir ļoti atkarīgs no atbilstošas apgādes ar izejvielām, vienlaicīgi nodrošinot, ka šīs apgādes nekaitē videi;

B.  tā kā administratīvo procedūru sarežģītība un koordinācijas trūkums starp pārvaldēm par vairākiem gadiem aizkavē atļaujas saņemšanu derīgo izrakteņu resursu izmantošanai  un tā kā šāda aizkavēšanās ir pārmērīga, palielina ieguldījuma kapitāla izmaksas un no tirgus izslēdz mazus un vidējus uzņēmumus;

C. tā kā visā pasaulē pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc izejvielām, jo īpaši pēc „tehnoloģiju metāliem”;

D. tā kā ES dalībvalstīm, Austrālijai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir iespēja attīstīt savu būtisko izejvielu, parasto metālu un retzemju metālu ieguvi;

E.  tā kā, jaunajām tehnoloģijām attīstoties, turpinās pieprasījuma pieaugums pēc šo rūpniecības nozaru attīstībai izšķiroši svarīgiem resursiem;

F.  tā kā starptautiskais piedāvājums ir daļēji ierobežots eksporta kvotu dēļ, kā arī cenas pieaug līdz vēl nepieredzēti augstam līmenim;

G. tā kā ražošanas nozarē materiālu izmaksas, kas ir daļa no kopējām ražošanas izmaksām, ir ievērojami lielākas par izmaksām, kuras saistītas ar darba ņēmēju atalgojumu, un tā kā visās nozarēs materiālu izmaksu pieaugšanas tendenci vismaz vidējā termiņā, visticamāk, nevarēs mainīt;

H. tā kā tirgi tikai iegūst no taisnīgiem un līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem;

I.   tā kā pieaugoša konkurence izejvielu jomā var saasināt starptautiskās attiecības un izraisīt konfliktus resursu dēļ;

J.   tā kā ar izejvielām saistītie sarežģījumi var pavērt iespējas jaunām novatoriskām partnerībām un savstarpēji izdevīgai sadarbībai starp ES un trešām valstīm;

K. tā kā daudzās jaunattīstības valstīs nedemokrātisku režīmu, krāpšanas, korupcijas vai bruņotu konfliktu dēļ dabas resursi netiek izmantoti un tādējādi iedzīvotājiem netiek nodrošināti ieguvumi;

L.  tā kā Komisijas ierosinātās darbības resursu efektivitātes un otrreizējās pārstrādes veicināšanai lielākoties aprobežojas ar vērtējumiem par to, ko varētu darīt, tā vietā, lai pieņemtu konkrētus pasākumus, un tādēļ šīs darbības ir nepietiekamas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;

M. tā kā Komisija ir paziņojusi, ka spēkā esošo tiesību aktu par atkritumiem īstenošana un izpilde ir būtiska, lai Eiropā veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu;

N. tā kā, pieaugot vērtīgo materiālu, jo īpaši retzemju metālu, otrreizējai pārstrādei, ir nepieciešama intensīva demontāža;

O. tā kā peļņu nesoša otrreizējā pārstrāde ir atkarīga no uzticamas un efektīvas klasifikācijas un šķirošanas tehnoloģijas, jo otrreiz pārstrādāto materiālu vērtību nosaka to frakcijas tīrības pakāpe;

P.  tā kā noturīgums, konkurētspēja un piegādes drošums ir tieši atkarīgs no efektivitātes palielināšanas un otrreizējās pārstrādes;

Q. tā kā iepriekšējo desmitgažu laikā darbaspēka ražīgums ir attīstījies ātrāk nekā resursu produktivitāte, un aprēķini liecina, ka darbaspēka izmaksas veido 20 % un resursu izmaksas veido 40 % no produkta vērtības; tā kā tas nozīmē, ka ir nepieciešama ātra rīcība, lai uzlabotu resursu efektivitāti;

R.  tā kā ir absolūti svarīgi laicīgi un izlēmīgi rīkoties, īstenojot efektīvu stratēģiju un nodrošinot, ka ar Eiropas izejvielu iniciatīvu tiek sasniegti rezultāti,

Stratēģija izejvielu nodrošināšanai

1.  uzskata, ka Eiropai attiecībā uz izejvielām jārisina gan problēmas, gan arī tai tiek piešķirtas lielas iespējas; uzsver, ka pašreiz, kad visā pasaulē ārkārtīgi pieaug pieprasījums pēc izejvielām, ES ir iespējas gūt labumu, nostiprinot izejvielu piegādi un efektivitāti, tādējādi apmierinot ES rūpniecības un izejvielu nozares vajadzības; uzsver, ka godīgas piekļuves iespējai izejvielām un to cenu stabilitātei un pārredzamībai ir izšķiroša nozīme Eiropas rūpniecības attīstības iespēju un konkurētspējas veicināšanā un saglabāšanā; tā kā piekļuves un piegādes ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz būtiskām izejvielām, piemēram, retzemju metāliem, kā arī ievērojama cenu nepastāvība, var kavēt ES rūpniecības, jo īpaši MVU konkurētspēju, ekoefektivitāti un jauninājumu ieviešanas izredzes, atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2008. gadā, izstrādājot izejvielu iniciatīvu, pievērsās jautājumam par izejvielu politiku, un kategoriski prasa Komisijai un dalībvalstīm pievērsties šīs iniciatīvas ātrai īstenošanai; uzskata, ka resursu politika un diplomātija resursu jomā ir ļoti svarīgas ES ne tikai, ņemot vērā starptautisko politiku un starptautisko tirdzniecību, bet arī kā transversāls jautājums, kas skar dažādas iekšpolitikas, kā arī ārpolitikas un drošības politikas jomas; aicina Komisiju pievērst šim un enerģētikas jautājumam vienlīdz lielu uzmanību; uzskata, ka šis ir arī viens no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) uzdevumiem;

2.  uzskata, ka par saskaņotu un efektīvu ES diplomātiju ciešā koordinācijā ar Padomi un Parlamentu ir jāatbild EĀDD un attiecīgajiem Komisijas dienestiem, jo īpaši Tirdzniecības ĢD saistībā ar tirdzniecības jautājumiem; turklāt uzskata, ka izejvielu stratēģiskajai nozīmei būtu jāatspoguļojas EĀDD organizatoriskajā struktūrā un attiecīgo ES delegāciju personāla komplektēšanā; uzsver to nozīmi, kāda izejvielu jomā ir ES un dalībvalstu ārpolitikas koordinēšanai;

3.  aicina Komisiju atbilstošā mēra pievērsties preču tirgiem un izejvielu iniciatīvai, risinot šos jautājumus nošķirti, jo šīs divas jomas atšķiras pēc būtības un tām nepieciešami īpaši pasākumi, lai risinātu to atšķirīgās problēmas; uzsver to, ka pašreiz finanšu un preču tirgi ir savstarpēji vairāk saistīti nekā jebkad agrāk un ka preču cenu nepastāvību ir izraisījušas spekulācijas; norāda, ka izejvielu tirgu pareiza darbība nodrošinātu uzņēmumiem vajadzīgos stimulus izmantot resursus efektīvāk vai izmantot resursu aizstājējus, tos otrreiz pārstrādāt un turpināt ieguldīt tos pētniecības un izstrādes pasākumos aizstāšanas veicināšanai; tālab mudina Komisiju sekmēt izejvielu tirgu pareizu darbību, piemēram, turpinot pārskatīt Finanšu pakalpojumu tirgu direktīvu, lai nodrošinātu pārredzamāku tirdzniecību; uzsver, ka izejvielu iniciatīvas trīs pīlāri papildina cits citu, risinot ar izejvielām saistītos jautājumus un nodrošinot izejvielu piegādi ES; aicina Komisiju līdzsvarotā un saskaņotā veidā īstenot izejvielu stratēģiju, jo īpaši saistībā ar citām nozīmīgām Eiropas politikas jomām — rūpniecību, pētniecību, vidi, transportu un stratēģiju „Eiropa 2020”; šajā sakarībā jo īpaši norāda, cik svarīga loma ir stingrai inovāciju un rūpniecības politikai;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas darbu būtisko izejvielu identificēšanā, kuras visas ir nozīmīgi „tehnoloģiju metāli” un jāņem vērā turpmākajos pasākumos; aicina Komisiju:

- regulāri aktualizēt būtisko izejvielu uzskaitījumu un novērot situāciju attiecībā uz izejvielām, kas ir pietiekamā daudzumā, bet ir stratēģiski svarīgas, lai darbotos pretī inflācijas tendencēm, kas izraisa piegādātāju īpašumtiesību koncentrāciju;

- izveidot riska noteicēju attiecībā uz būtiskām izejvielām un analizēt būtisko izejvielu un jo īpaši retzemju metālu pašreizējās un turpmākās vajadzības un iespējamā trūkuma negatīvo ietekmi uz atjaunojamās enerģijas, augsto tehnoloģiju un aizsardzības nozarēm;

- analizēt piegādes ķēdes atkarībā no būtiskajām izejvielām, tādas attīrīšanas jaudu, kuras rezultātā rodas arī pusfabrikāti un būtisko izejvielu savstarpējo mijiedarbību un mijiedarbību ar attiecīgajiem parastajiem metāliem;

atgādina, ka attiecībā uz izejvielām un jo īpaši būtiskām izejvielām dažādu elementu deficīta pakāpe atšķiras, kā arī atšķiras šo elementu pieejamība, izmantošana, nepieciešamība apstrādāt un rezultātā — cenas dažādos piegādes ķēžu posmos, kas būtu jāapsver, veicot analīzi; turklāt vērš uzmanību uz izejvielu plūsmu loģistisko paradigmu daudzveidību kopējā tirgū;

5.  norāda, ka ne visos izejvielu tirgos procesi risinās vienādi un ka it īpaši lauksaimniecības nozares izejvielu tirgi lielā mērā ir pakļauti no gadalaikiem un klimata atkarīgiem faktoriem, un ka tādēļ tie prasa īpašu uzmanību;

6.  tālab aicina Komisiju sagatavot pētījumu par Eiropā ievestajām izejvielām, kurām, kaut arī tās netiek uzskatītas par būtiski svarīgām (piemēram, litijs, hafnijs un niķelis), tomēr ir stratēģiski svarīga nozīme Eiropas rūpniecības uzņēmumu vajadzību apmierināšanā un patēriņa preču ražošanā ar lielu pievienoto vērtību; pētījumā būtu arī jānovērtē mūsu rūpniecības uzņēmumu atkarība no šīm izejvielām un pasākumi, kas nodrošinātu to piegādi, un ar vidi saistītās izmaksas to iegūšanai, kā arī alternatīvas, kuras varētu paredzēt;

7.  atzinīgi vērtē to, ka plaša izejvielu diapazona uzskatījums, piemēram, dabiskais kaučuks, koksne un iežu granulējumi, ir iekļauts Komisijas paziņojumā; aicina Komisiju veikt analīzi par šo izejvielu pieejamību un iespējamo pieprasījumu pēc tiem un, pamatojoties uz šo analīzi, veikt attiecīgus pasākumus, ja tas ir nepieciešams un kad tas ir nepieciešams; konstatē, ka šis ziņojums koncentrējas uz stratēģiskajām un būtiskajam izejvielām;

8.  norāda uz to, ka efektīva izejvielu politikas pārvaldība ir būtisks faktors, lai nodrošinātu efektīvu izejvielu stratēģiju; norāda, ka efektīvā stratēģijā jāparedz nepārtraukts dialogs ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm; uzsver, ka nepieciešama cieša koordinācija un informācijas nodrošināšana starp Komisiju un Eiropas Parlamentu un arī starp dalībvalstīm; ierosina 2011. gadā izveidot augsta līmeņa starpdepartamentu darba grupu izejvielu jautājumos (kā tas ir Francijā un ASV), kurā ietilptu attiecīgie ģenerāldirektorāti, Kopīgais pētniecības centrs (KPC), Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ārējās darbības dienests, lai izstrādātu, uzraudzītu un pārskatītu politikas virzienus, tostarp nolīgumus par partnerību, nodrošinot stratēģisku saskaņotību un veicinot agrīnā brīdinājuma sistēmas izveidošanu, cita starpā attiecībā uz tirgus darbības traucējumiem un konfliktiem resursu dēļ, ka arī atbalstīt šo darba grupu ar uzraudzības grupu;  aicina Komisiju izveidot ilgtermiņa Eiropas Izejvielu ceļvedi, kas paredzēts laikposmam 2050. gadam, kurā būtu noteikti nākotnes sasniegumi, apdraudējumi un iespējas izejvielu un būtisko izejvielu nozarēs un kas varētu palīdzēt Eiropas rūpniecības nozarēm, akadēmiskajām un pētniecības iestādēm iesaistīties ilgtermiņa plānošanā un ieguldījumu veikšanā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, lai tās izstrādātu savas izejvielu stratēģijas, un sekmēt koordināciju un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp arī ārējās dimensijas jautājumos; ierosina, ka gaidāmo paziņojumu par enerģētikas ārējo dimensiju varētu izmantot kā iestrādi;

9.  uzstāj, lai Eiropas Parlaments tiktu regulāri informēts par izejvielu, kas nav saistītas ar enerģijas ražošanu, attīstību saistībā ar izejvielu iniciatīvu un par šīs iniciatīvas mērķu īstenošanu, iesniedzot Parlamentam ikgadēju progresa ziņojumu, kurā cita starpā īpaša uzmanība būtu pievērsta arī politikas vienotībai attiecībā uz tirdzniecību, attīstības un vides politikai un ietekmei uz sociālo jomu, kā arī datiem par būtiskām izejvielām;

Problēmu pārvēršana par Eiropas rūpniecības iespējām — resursu efektīva izmantošana, atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un aizstāšana

10. norāda, ka to problēmu pārvarēšana, kas saistītas ar izejvielām, sniedz arī iespējas atdzīvināt ES rūpniecisko pamatu, tehnoloģiskās iespējas un zinātību, kā arī palielināt konkurētspēju un stabilu kvalificētu nodarbinātību, izstrādājot vērienīgu rūpniecisko jauninājumu stratēģiju; norāda, ka neatkarīgi no tā, cik svarīga ir efektīva tirdzniecības politika un pašu resursu izmantošana, laba izejvielu pārvaldība un paaugstināta efektivitāte, atkārtota izmantošana, enegoefektīvāka otrreizēja pārstrāde, resursu taupīgāka izmantošana, tostarp attiecīgā gadījumā nodrošinot ražojumu uzlabotas kvalitātes standartus un ievērojot principu par ražojumu ilgāku izmantošanu, kā arī videi nekaitīgu tehnoloģiju izmantošana būs galvenie faktori, kas noteiks konkurētspēju, noturīgumu un piegādes nodrošinājumu vidēja termiņā un ilgtermiņā; uzskata, ka jebkurai iniciatīvai šajā sakarībā būtu jābalstās uz pamatīgiem ietekmes novērtējumiem, kuros galvenā uzmanība būtu pievērsta iespējamai ietekmei uz vidi, sociālo jomu un konkurētspēju; uzsver, ka ir būtiski konsekventi piemērot juridiski saistošo Eiropas atkritumu hierarhiju, kas izklāstīta Atkritumu pamatdirektīvā un kurā par prioritāru noteikta atkritumu rašanās novēršana, atkārtota izmantošana un otrreizēja pārstrāde, kam seko reģenerācija un apglabāšana; atzīmē, ka Komisijai ir jāatbalsta sociālie jauninājumi, dzīvesveida pārmaiņas un jaunas koncepcijas, piemēram, ekonoma, ķimikāliju noma un kopīga izmantošana;

11. norāda, ka zemāks patēriņa līmenis, atkritumu radīšanas novēršana un atkārtota izmantošana ir būtiski komponenti pārejai uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku;

12 ierosina Komisijai veikt vispārēju pētījumu par nomas modeļiem ekonomikā kā alternatīvām preču īpašumam un to ietekmi uz izejvielu izmantošanu un reģenerēšanu; uzsver, ka šajā sakarībā galvenais uzdevums ir informētības veicināšana;

13. uzsver, ka nepieciešams strādāt pie tā, lai atdalītu ekonomisko izaugsmi no resursu pieaugošas izmantošanas, kas turklāt palīdzēs samazināt relatīvo atkarību no importa; norāda, cik nozīmīgi ir izveidot izejvielu stratēģiju plašākā klimata pārmaiņu kontekstā; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas plānoto pamatiniciatīvu resursu efektīvas izmantošanas jomā; aicina Komisiju identificēt šķēršļus, kas traucē palielināt resursu produktivitāti (tostarp tehniskos šķēršļus, izmaksas utt.), un inkorporēt un novērtēt vidēja termiņa un ilgtermiņa resursu efektivitātes uzlabošanas mērķus, kas atspoguļo vajadzību samazināt ES atkarību no izejvielu importa, jo ES izejvielu imports uz vienu iedzīvotāju ir vislielākais pasaulē; lai objektīvi novērtētu progresu un noteiktu līdzības ar citām valstīm, lūdz Komisiju izstrādāt ticamāku metodiku resursu efektivitātes novērtēšanai, ņemot vērā Eirostata darbu šajā jomā, kā arī Eiropas Parlamenta nesen pasūtīto pētījumu par šo tēmu;

14. atzinīgi vērtē regulējuma un rādītāju izstrādi, piemēram, Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas (TEEB) novērtēšanai; mudina Komisiju veicināt un stimulēt šo instrumentu izstrādi un to piemērošanu;

15. uzskata, ka nodoklis par derīgo izrakteņu resursiem nav piemērots līdzeklis, lai palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti, kaut arī aicina Komisiju uzdot veikt pētījumu par to, kādas sekas rada nodoklis, ko uzliek par ūdens un zemes izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot iespējamām, neparedzētām sekām attiecībā uz saimniecisko darbību un atjaunīgās enerģijas ražošanu ES;

16. aicina Komisiju, balstoties uz ietekmes novērtējumu, nopietni apsvērt piemērot ekodizaina pieeju arī izejvielām, izvērtēt jauna regulējuma ieviešanas iespēju, sadarboties ar standartizācijas struktūrām, novērtēt, vai būtu lietderīgi saistībā ar resursu efektīvu izmantošanu piemērot vispopulārāko programmu, nostiprināt konsultatīvos dienestus resursu efektīvas izmantošanas jomā, jo īpaši MVU vajadzībām, piemēram, nostiprinot šādas programmas Eiropas Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūrā (EACI); aicina Komisiju atbalstīt MVU šajā jomā, veicinot labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, nodrošinot pieeju attiecīgajai pētniecības jomai 7. Pamatprogrammas un turpmāko ES pētniecības programmu ietvaros; aicina uzņēmumus izmantot vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai ISO standartus; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot publisko iepirkumu, lai atbalstītu resursu izmantošanas ziņā efektīvus ražojumu un ražojumus, kuros izmantotas otrreiz pārstrādātas izejvielas, nodrošinot šo izejvielu drošu un pārredzamu otrreizējo pārstrādi to dzīves cikla beigās; norāda, ka otrreizējā pārstrādē nozīme ir gan kvantitātei, gan kvalitātei; tādēļ uzsver ražojuma tāda dizaina nozīmi, kas veicinātu tā otrreizēju pārstrādi; uzsver, ka būtu vērtīgi ražojuma informācijā un ekomarķējumā iekļaut datus par resursu izmantošanu, tādējādi dodot iespēju patērētājiem ar savu izvēli ietekmēt tirgu; aicina Eiropas standartizācijas struktūras, nosakot standartus, paredzēt tajos arī prasības attiecībā uz resursu efektīvu izmantošanu;

17. aicina Komisiju pārskatīt, kā varētu grozīt Ekodizaina direktīvu, Direktīvu par nolietotiem transportlīdzekļiem, Direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un Direktīvu par bateriju un akumulatoru atkritumiem, lai ne tikai kopumā padarītu otrreizējo pārstrādi intensīvāku, bet arī palielinātu vērtīgo izejvielu, tostarp retzemju metālu, otrreizējās pārstrādes apjomu, piemēram, nosakot prasības demontāžai, un attiecīgi aicina ierosināt grozījumus šajos tiesību aktos;

18. norāda, ka otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai ir liela nozīme siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, jo izejvielu izmantošana ir ievērojams siltumnīcefekta gāzu ražošanas avots; turklāt pieņem zināšanai otrreizējās pārstrādes augstās likmes īpašās nozarēs, kuras reglamentē tiesību akti pārstrādes jomā; lūdz Komisiju identificēt veidus, lai turpinātu palielināt otrreizējo pārstrādi piemērotās nozarēs, cita starpa uzlabojot aprites ekonomikas tiesisko regulējumu; uzsver nepieciešamību izdarīt ieguldījumus izejvielu un jo īpaši retzemju metālu otrreizējā pārstrādē; aicina Komisiju uzsākt visaptverošu ES materiālu plūsmas analīzi, kas balstīta uz izejvielu aprites ciklu (no ieguves rūpniecības līdz atkritumiem) pa nozarēm, un ņemot vērā izejvielu otrreizējās pārstrādes palielināšanas rentablu veidu novērtēšanu un ierosināšanu, bet respektējot arī ietekmi uz vidi; aicina Komisiju saskaņot Eiropas tiesību aktus un obligātos otrreizējās pārstrādes standartus ar nolūku panākt lielāku atbilstību; aicina dalībvalstis nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un aicina arī dalībvalstu rūpniecības nozaru asociācijas to dalībnieku vidū aktīvi veicināt otrreizējo pārstrādi un sekmēt sadarbību ar pētniecības iestādēm un citām nozarēm; uzsver, ka ir būtiski atdalīt radīto atkritumu daudzumu no ražošanas pieauguma;

19. atzīmē, cik svarīgi ir veidot rūpnieciskās sinerģijas otrreizējas pārstrādes jomā, kā arī lai palīdzētu uzņēmumiem saprast, kādā veidā viņu atkritumi un blakusprodukti varētu būt resursi citiem uzņēmumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt nostādnes, kas būtu līdzīgas tām, ko Apvienotā Karaliste īsteno Valsts Rūpnieciskās simbiozes programmā;

20. aicina Komisiju:

- pētīt un veicināt pilsētvides izrakteņu ieguves projektus, jo pilsētvides izrakteņu iegulas var būt daudz bagātīgākas nekā primārās ieguves rūdas un lielu daļu vērtīgu otrreizējo izejvielu var iegūt, atkārtoti izmantot un otrreiz pārstrādāt, un ieguldīt projektos, ar kuriem tiek panāktas pārmaiņas sabiedrībā, plaši samazinot izejvielu izmantošanu;

- izpētīt, tostarp veicot neatkarīgu ietekmes novērtējumu, vai būtu iespējams atkārtoti atvērt slēgtās izgāztuves, lai pārstrādātu potenciālos materiālus izejvielu ieguvei, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, jo tas palielinātu izejvielu pieejamību un radītu papildu nodarbinātību Savienībā;

- izpētīt ieguves rūpniecības un metalurģisko atkritumu palikušās izgāztuves,

- līdz 2012. gadam pabeigt darbu pie ES datu bāzes par ieguves rūpniecības atkritumu izgāztuvēm un izpildīt ieguves rūpniecības atkritumu direktīvu;

- nodrošināt, ka šie atkritumi tiek apstrādāti, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas,

- veicināt ēku aprites cikla pārvaldību, attiecīgā gadījumā nodrošinot, ka tiek pārstrādāti to celtniecībā izmantotie materiāli;

- pakāpeniski ieviest atkritumu izgāztuvju vispārēju aizliegumu visā Eiropas Savienībā;

21. uzskata, ka ir ārkārtēji nepieciešams gūt vairāk informācijas par izejvielu ieguvi pilsētvidē, un tādēļ aicina Komisiju īpaši novērtēt potenciālu, kā arī iespējamos ierobežojumus šajā sakarībā;

22. mudina Komisiju izstrādāt otrreizējas pārstrādes stratēģiju, kas noteiktu atgūšanu, cik vien iespējams, tuvu atkritumu avotam, iekļaujot notekūdeņu attīrīšanu, jo tas atļautu atgūt izejvielu augstāku koncentrāciju, novērst neatgūstamību, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un, iespējams, padarīt efektīvāku enerģijas izmantošanu;

23. turklāt aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu grozīt direktīvu par atkritumu poligoniem(10) un izstrādāt un paplašināt mērķus, kas noteikti tās 5. panta 2. punktā; turklāt uzskata, ka atbilstoši Atkritumu pamatdirektīvai mērķis aizliegt sūtīt bioloģiski sadalāmus atkritumus uz poligoniem būtu jāattiecina uz visiem bioloģiski sadalāmiem atkritumiem, sākot ar 2020. gadu un nosakot samazinājuma mērķi 5 % apmērā;

24. aicina Komisiju atbalstīt partnerības ar jaunattīstības valstīm otrreizējas pārstrādes jomā; lūdz Komisiju atbalstīt tādus izmēģinājuma produktus, kā bezatkritumu zonas;

25. prasa, lai Komisija izvērtē, kā Eiropas Investīciju banka varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus ieguldījumiem otrreizējas pārstrādes uzņēmumos, kas izmanto īpaši novatoriskas tehnoloģijas, kā arī citas iniciatīvas otrreizējās pārstrādes jomā;

26. aicina Komisiju sekmēt pētniecību un izstrādi attiecībā uz ekonomiskajiem stimuliem otrreizējai pārstrādei, tostarp būtisko izejvielu otrreizējai pārstrādei, turklāt ņemot vērā ietekmes novērtējumus; aicina Komisiju arī izpētīt, kā varētu atbalstīt otrreizēju izejvielu tirgu, cita starpā, ar zaļajiem sertifikātiem otrreizējām izejvielām, ekodizaina prasībām, kā arī nodrošināt, lai kohēzijas politika un budžets arī tiktu piemēroti tā, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un otrreizēju pārstrādi;

27. uzsver, ka jāapkaro atkritumu, kuri satur derīgas izejvielas, jo īpaši elektronisko atkritumu, kuru apsaimniekošana reglamentēta ar EEIA direktīvu (2002/96), un materiālu, kurus iespējas vēlreiz pārstrādāt, nelegāla transportēšana, uzlabojot tiesību aktus un veicinot to īstenošanu, un aicina dalībvalstis steidzami pievērst uzmanību šim uzdevumam; aicina Komisiju izpētīt, kā turpmāk piemērot koncepciju par ražotāja atbildību, atbalstot šo mērķi; uzsver nepieciešamību izstrādāt globālu sertifikācijas sistēmu otrreizējas pārstrādes uzņēmumiem; norāda, ka svarīga ir valstu muitas iestāžu sadarbība; aicina Komisiju izpētīt, vai būtu nepieciešams kolektīvs mehānisms varas iestāžu informēšanai par nelegālas transportēšanas plūsmām; lūdz Komisijai pētīt atkritumu nelegālās plūsmas un regulāri ziņot par panākumiem, kas gūti cīņā pret atkritumu nelegālu eksportēšanu; lūdz Komisiju veicināt to, lai muitas deklarācijās tiktu skaidri nodalītas jaunas preces un lietotas preces, risinot šo problēmu Kopienas muitas kodeksa modernizācijas īstenošanas noteikumos (MCCC-IP);

28. šajā sakarībā aicina arī Komisiju, kad tas vēlams, atbalstīt visus ES tirdzniecības partnerus pieņemt atbilstošus tiesību aktus un īstenot atbilstošus kontroles pasākumus, lai novērstu jebkāda veida atkritumu nelikumīgu importu to teritorijā, kā arī aktīvi cīnīties pret korupciju, kas bieži ir priekšnosacījums šādu nelikumīgu importu īstenošanai;

29. aicina Komisiju ņemt vērā citu dalībvalstu kritiskās piezīmes par Padomes Regulu, ar ko paredz kritērijus, kuri nosaka, kad dažu veidu metāllūžņi vairs nav atkritumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK, un pieprasa, lai Komisija nosaka stingrākas prasības attiecībā uz produktu kvalitāti un uzlabo iespējas pārbaudīt un pārliecināties, ka metāllūžņi, kuri ir atkritumu beigu stadijā, atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām;

30. aicina Komisiju noteikt prioritātes pētījumiem un inovācijām par noturīgām pētījumu un ražošanas metodēm, ražojumu aprites ciklu un otrreizēju pārstrādi (noslēgtu sistēmu), aizstāšanu un resursu efektīvu izmantošanu, jo tas arī varētu mazināt Eiropas atkarību no piegādātāju importa, kuriem ir monopols; aicina Komisiju risināt pašreizējās problēmas attiecībā uz otrreizējo pārstrādi pamatprogrammu ietvaros un uzsver, ka uzmanība būtu jāpievērš otrreizējās pārstrādes stratēģijām attiecībā uz visbiežāk izmantotajiem metāliem un būtiskajām izejvielām, piemēram, retzemju metāliem; aicina Komisiju piesaistīt izejvielu, piemēram, retzemju metālu, pētniecībai piešķirto finansējumu ar skaidriem mērķiem, piemēram, Japānas mērķi par vienu trešdaļu samazināt retzemju metālu patēriņu; aicina Komisiju integrēt to trešo valstu pieredzi, kurās jau ir sasniegti augsti atkārtotas savākšanas rādītāji, piemēram, Norvēģijas pieredzi, kur apmēram 80 % elektronisko atkritumu tiek atkārtoti savākti, un aicina Komisiju attiecīgi noteikt savus atkārtotas savākšanas mērķus; uzsver publiskā un privātā sektora partnerības nozīmi šajā jomā, iesaistot rūpniecības nozari, akadēmiskās pētniecības institūtus un valdību; atzīst, ka šādas iestādes sniedz vērtīgus pakalpojumus arī MVU; uzsver, cik liela nozīme ir Eiropas jauninājumu partnerībai stratēģisko izejvielu jomā, lai veicinātu resursu efektīvas izmantošanas, pamattehnoloģiju, piegādes nodrošinājuma un iekšzemes izejvielu nozares attīstību; aicina Komisiju izveidot šādu partnerību 2011. gadā;

31. pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav pietiekami risināti jautājumi par aizstāšanu un atkārtotu izmantošanu; atgādina, ka aizstāšana, jo īpaši attiecībā uz būtiskām izejvielām un retzemju metāliem ir ļoti svarīga un, ja iespējams, var piedāvāt efektīvus risinājumus piegāžu jomā un attiecībā uz vides riskiem; tādēļ aicina Komisiju izvērst darbu šajā jomā, rodot līdzekļus pētījumu un jauninājumu finansējumam, ja iespējams, attīstot pētniecības un izstrādes programmas aizstāšanas jomā turpmāko pētniecības pamatprogrammu ietvaros un atbalstot demonstrējumu ražotnes; mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt aizstāšanas mērķu noteikšanu, ņemot vērā attiecīgos ietekmes novērtējumus; aicina Komisiju pilnībā izmantot līdz šim ES uzkrātās zināšanas par retzemju metāliem;

Noturīga piegāde ES

32. aicina izstrādāt ar nodokļiem nesaistītu politiku, lai atbalstītu iekšzemes izejvielu pārstrādes nozari, piesaistot ieguldījumus; tālab atbalsta sadarbību starp valstu ģeoloģiskajiem dienestiem; aicina veikt ciešāku sadarbību starp šiem dienestiem un mudina izmantot kopējus standartus un praksi, kas veicinātu pieejamo ģeoloģisko datu apmaiņu un izmantošanu; atzinīgi vērtē Eiropas izejvielu gadagrāmatas (ERMY) publicēšanu, uzsverot, ka tajā jāiekļauj arī dati par otrreizējām izejvielām un šo izejvielu ieguvi pilsētvidē; lūdz Komisiju izvērtēt, vai nepieciešams ES ģeoloģiskais dienests, kas apkopotu valstu apsekojumu rezultātus un vajadzības gadījumā sadarbotos ar starptautiskajiem partneriem; atbalsta Komisijas darbu, uzlabojot ES ģeoloģisko zināšanu bāzi; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm veicināt digitālas Savienības resursu kartes izveidi;

33. norāda, cik svarīgas Eiropā ir iekšzemes izejvielas un to piegāde; tāpēc aicina:

- nodrošināt labāku koordināciju attiecībā uz izpēti, ieguvi, izplatīšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi;

- kompetentās valsts iestādes (valsts, reģionālā un vietējā līmenī), piešķirot atļaujas izejvielu izmantošanai, piemērot skaidras, efektīvas, koordinētas un elastīgas administratīvās procedūras, tostarp, iespējams, ieviešot vienas institūcijas apstiprinājumu atļauju piešķiršanas procedūras atvieglošanai un paātrināšanai;

- dalībvalstis izstrādāt zemes izmantošanas plānošanas politiku, tostarp ilgtermiņa novērtējumus reģionālo un vietējo derīgo izrakteņu pieprasījumam, atspoguļojot šo politiku valsts līmeņa izejvielu politikā, kurai būtu jābalstās uz dažādās dalībvalstīs pieejamu pārliecinošu speciālo profesionālo informāciju ģeoloģisko izejvielu jomā, un tā nedrīkstētu kavēt tirdzniecību ES vai nepieļaut pārrobežu pieprasījumu;

uzsver, cik svarīga iekšzemes ieguves rūpniecības kontekstā bijusi arī ar ieguves rūpniecību saistīto pakalpojumu uzņēmumu nozīme; uzsver valsts izejvielu kopu nozīmību, apvienojot ģeoloģiskos pakalpojumus ar ieguves rūpniecību saistīto pakalpojumu sniedzējus, aprīkojuma ražotājus, ieguves rūpniecības un attīrīšanas uzņēmumus, kā arī transporta nozari ilgtspējīgā ieguves rūpniecībā Eiropā, izmantojot arī jaunas ieguves rūpniecības tehnoloģijas;

34. aicina Komisiju izejvielu stratēģijā iekļaut bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna mērķus, lai stiprinātu saiknes starp ekonomiku un vidi un ņemtu vērā izejvielu ieguves, ražošanas, izmantošanas un apglabāšanas ietekmi uz vidi; mudina Komisiju atbalstīt stratēģiskas zemes izmantojuma plānošanas attīstību visās dalībvalstīs, lai līdzsvarotu izejvielu ieguvi ar citu zemes izmantojuma veidu vajadzībām un aizsargātu vidi un bioloģisko daudzveidību;

35. uzsver, ka ieguves darbības jāveic, pienācīgi ievērojot darba drošības un vides aizsardzības augstākos standartus, lai novērstu negadījumus un atjaunotu skartos apvidus;

36. aicina Komisiju pievērst atbilstošu uzmanību ar resursiem bagātu teritoriju attīstībai un iekļaut vispusīgu pieeju transporta infrastruktūras uzlabošanā, savienojot Savienības teritorijas, kas bagātas ar resursiem ar tās rūpnieciski attīstītajām teritorijām; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai pārskatītās pamatnostādnes par Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) atbilstu rūpniecības nozares vajadzībām, sniedzot vieglu piekļuvi izejvielām;

37. atkārtoti apliecina, ka Natura 2000 vadlīnijas paredz pienācīgus nosacījumus, saskaņā ar kuriem jāveic tādu izejvielu ieguve, kas nav saistīta ar enerģijas ražošanu, ievērojot subsidiaritātes principu; aicina Komisiju regulāri pārbaudīt, vai dalībvalstīs panākts progress jautājumā par izejvielu ieguvi un dabas aizsardzību; norāda, ka prakses noteikumi ir nozīmīgi instrumenti, lai nodrošinātu tehniski, sociāli, konkurētspējīgi un vides ziņā nevainojamu rīcību; atgādina par Parlamenta 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem(11) un šajā sakarībā aicina Komisiju saskaņā ar piesardzības principu novērtēt to augsta riska zonu no vides viedokļa noturīgas izmantošanas iespējas, kurās varētu būt būtisku izejvielu vērtīgi piegādātāji, piemēram, Arktikā, Barenca jūras reģionā un Grenlandē un, ja iespējams, pagarināt spēkā esošos partnerattiecību nolīgumus ar valstīm šajos reģionos;

38. uzsver pārredzamāku un paredzamāku pamatnosacījumu nepieciešamību reglamentējošās apstiprināšanas procesos, lai izveidotu jaunas raktuves metālu un minerālu ieguvei, vienlaikus nepārkāpjot vides standartus;

39. norāda, ka Ziemeļeiropas valstīs un Barenca jūras reģionā ir ievērojamas rūdas un minerālu iegulas un meži; uzskata, ka Ziemeļeiropas reģions var sniegt ievērojamu ieguldījumu citu Eiropas uzņēmumu izejvielu piegādes vajadzībām un tādējādi samazināt Eiropas atkarību no importa; uzskata, ka ir skaidra nepieciešamība palielināt informētību par Ziemeļeiropas iespējām notiekošajās sarunās par izejvielām;

40. uzsver pētniecības, izstrādes un jauninājumu nozīmību, lai risinātu jaunas problēmas; pieņem zināšanai pētniecības un izstrādes ieguldījumu novatorisku tehnoloģiju un noturīgu metožu izstrādāšanā ieguves rūpniecībai, attīrīšanai, rūdas ražošanai un otrreizējai pārstrādei, lai papildus mazinātu ietekmi uz vidi un nevēlamu sociālu ietekmi;

41. prasa Komisijai veikt pasākumus, lai mudinātu apsvērt dažu raktuvju atkārtotu atvēršanu, izmantojot tās ilgtspējīgi, lai samazinātu risku, ka Eiropas rūpniecības nozare saskaras ar izejvielu trūkumu;

42. uzsver, cik nozīmīgas ir prasmes un apmācība, kā arī, cik liela ir ģeologu, inženieru, kalnraču un citu nodarbināto nozīme; aicina Komisiju un dalībvalstis šajā sakarībā iesaistīties ciešā dialogā ar darba tirgus partneriem, akadēmiķiem un nozares pārstāvjiem; aicina Komisiju noteikt apmācīta personāla nepieciešamību un pieejamību ieguves, attīrīšanas, pārstrādes un otrreizējās pārstrādes jomā līdz 2012. gadam un iegūtos datus paziņot Eiropas Parlamentam; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar nozari un akadēmiķiem atbalstīt izglītību izejvielu jomā, izveidojot īpašas universitāšu programmas un nosakot stipendijas; turklāt atbalsta šīs jomas apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus Mundus Minerālu un vides programmu;

43. atzinīgi vērtē tā priekšlikumu par ES diplomātiju attiecībā uz izejvielām un retzemju metāliem, kura mērķis ir izveidot starptautisku regulatīvo platformu, nodrošināt piekļuvi izejvielām, jo īpaši tām, kuras uzskata par neaizstājamām, nodrošināt šo izejvielu piegādi, nodrošināt atvērtus globālos tirgus un veicināt starptautisko sadarbību noturīgas izejvielu ieguves un efektīvas resursu izmantošanas jomā, pamatojoties uz savstarpējām interesēm; šajā ziņā uzsver, ka izejvielu diplomātijas jomā ir jāizveido spēcīgs dialogs starp industrializētajām, jaunajām rūpnieciski attīstītajām un resursiem bagātajām jaunattīstības valstīm, lai veicinātu cilvēktiesības, labu pārvaldi un reģionālo stabilitāti, kā arī novērstu risku, ka resursu dēļ varētu rasties konflikti;

44. aicina Komisiju nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu viskonsekventāko izpildi, lai iekļautu starptautiskās ekspertu grupas resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā (UNEP) darbā īpašu punktu par zelta ieguvi, ietverot tādus aspektus kā drošība, inovācijas, ķimikāliju pārvaldība, nelegāla ieguve, kā arī nerūpnieciskā ieguve, lai atrastu ilgtermiņa ilgtspējīgu risinājumu, kas nodrošinās to, ka zelts tiek ražots vai importēts izmantošanai ES noturīgā veidā;

45. norāda, ka nerūpnieciska izrakteņu ieguve nelielā apjomā (ASM) var būt izšķiroša vietējās dzīves daļa, nodrošināt darba vietas un veicināt attīstības mērķu sasniegšanu, ja to oficiāli atzītu, reglamentētu un atbalstītu; pauž nožēlu par salīdzinoši zemajām zināšanām un analītisko instrumentu trūkumu šajā nozarē un uzsver nepieciešamību uzlabot tās atpazīstamību, veicināt efektīvas ASM politikas izveidi un īstenošanu, kā arī pārraudzīt centienus novērst tādus nabadzības radītus draudus kā bērnu darbs, nedroša darba vide un piespiedu darbs, kas bieži vien raksturīgi maza mēroga ieguvei, un konfliktus, kas saistīti ar izrakteņu ieguvi nelielos apjomos; turklāt aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt jaunattīstības valstis gan valsts, gan vietējā līmenī, darot pieejamas specializētas zināšanas par noturīgām ieguves darbībām, lielāku resursu efektivitāti, kā arī otrreizēju izmantošanu un pārstrādi;

46. aicina Komisiju novērtēt nepieciešamību izveidot būtisko izejvielu, jo īpaši retzemju metālu, uzkrājumu mehānismu, kas nodrošinātu Eiropas uzņēmumiem piekļuvi stratēģiskajiem materiāliem, ko izmanto videi nekaitīgajā, augsto tehnoloģiju, aizsardzības un veselības nozarē un aizsardzībai pret monopolistu spiedienu un cenu celšanos; uzsver faktu, ka ES nozīme jebkādā uzkrāšanas programmā būtu jāierobežo, paredzot tikai tiesiskā regulējuma un reglamentējošās uzraudzības nodrošināšanu;

Taisnīga un noturīga izejvielu starptautiskā piegāde

47. norāda, ka palielinās izejvielu tirdzniecības ierobežojumi un konkurences kropļojumi; aicina Komisiju konsekventi pārraudzīt un risināt reģionālā, daudzpusējā un divpusējā līmenī jautājumu par eksporta un importa ierobežojumiem; pilnībā jāizpēta tirdzniecību traucējoši pasākumi attiecībā uz rūpnieciskām izejvielām un jo īpaši būtiskam izejvielām, un tie var izraisīt turpmāku normatīvu aktu pieņemšanu PTO ietvaros; aicina PTO cieši pārraudzīt, kāda ir importa un eksporta ierobežojumu ietekme un šajā sakarībā atbalsta PTO struktūrā izveidoto mehānismu, ar ko uzrauga izejvielu un retzemju metālu tirdzniecības tarifu un beztarifu barjeras, un Izejvielu un retzemju stabilitātes padomes izveidi G20; aicina Komisiju izmantot visus tās starptautiskos tīklus, tostarp diplomātisko dienestu, lai uzlabotu attiecības ar izejvielu un būtisko izejvielu piegādātājām valstīm un reģioniem un tādējādi veicinātu izejvielu un jo īpaši būtisko izejvielu starptautisko tirdzniecību; atzinīgi vērtē ES nodomu īstenot aktīvu izejvielu diplomātiju, kas aptver dažādas politikas jomas, piemēram, ārpolitiku, tirdzniecības, vides un attīstības politiku, un kura sekmētu un nostiprinātu demokrātijas principus, cilvēktiesības, reģionālo stabilitāti, pārredzamību un noturīgu attīstību; uzskata, ka konkrēti prioritārie pasākumi un visaptveroša stratēģija par noturīgām un retzemju metālu piegādēm Eiropā ir jāizstrādā jau vistuvākajā laikā; aicina Komisiju iesaistīt Eiropas retzemju metālu nozares dalībniekus šādu pasākumu noteikšanā;

48. atzīst jaunattīstības valstu valdību un parlamentu leģitīmās tiesības, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, valsts interesēs ieviest tādas politikas nostādnes un regulējumu ārvalstu ieguldījumu jomā, lai ārvalstu ieguldījumi nāktu par labu vietējai ekonomikai, radītu pievienoto vērtību vietējā mērogā un veicinātu attīstību; uzsver, ka ES izejvielu stratēģijai nebūtu jākavē šo tiesību īstenošana;

49. atzinīgi vērtē ES centienus veicināt izejvielu noturīgu tirdzniecību ar trešām valstīm (piemēram, FLEGT);

50. uzsver, ka nepieciešams izstrādāt skaidrus noteikumus sadarbībai izejvielu tirdzniecības jomā starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem (ražotājiem, eksportētājiem, tranzīta valstīm, importētājiem);

51. aicina Komisiju nodrošināt saskanību starp attīstības politiku un izejvielu iniciatīvu, jo ES izejvielu politikā pilnībā būtu jāņem vērā jaunattīstības valstu noturīga ekonomiskā izaugsme un to īpašie sociālie standarti (kā noteikts LESD 208. pantā) un jānodrošina attīstības politikas un izejvielu iniciatīvas saskaņotība; uzsver, ka pārliecinošs atbalsts ar resursiem bagāto valstu ekonomikas, sociālajai un vides attīstībai varētu palīdzēt izveidot stabilas un demokrātiskas institūcijas, kas nodrošinās savstarpēju labumu gan valstīm, kas veic eksportu, gan valstīm, kas saņem importu; tāpēc aicina turpmākajos nolīgumos ar partnervalstīm, kas eksportē izejvielas, iekļaut klauzulas par cilvēktiesībām un demokratizāciju; uzskata, ka ES arī jāatbalsta jaunattīstības valstis, lai dažādotu to ekonomiku, samazinātu to atkarību no izejvielu eksporta un palielinātu to ražojumu vērtību, ieviešot vietējo ražošanu un pārstrādi; aicina Komisiju, gatavojot jaunus ārējās darbības mehānismus laikposmam pēc 2013. gada, iekļaut pasākumus labas pārvaldības un noturīgas kalnrūpniecības atbalstam programmās demokrātijas un ekonomikas stabilitātei nestabilās valstīs, kas piegādā izejvielas;

52. uzskata, ka resursu iegāde ir uzņēmumu pienākums; atzīst grūtības saistībā ar resursu iegādi MVU vajadzībām; tāpēc lūdz Komisiju apsvērt, kādā veidā, kas nebūtu finansiāls, varētu atbalstīt tādas koncepcijas kā Eiropas izejvielu pārvaldītājsabiedrība; lūdz Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izpētīt Japānas JOGMEC;

53. aicina dalībvalstis savstarpēji sadarboties Eiropas izejvielu stratēģijas ietvaros; aicina, lai šajā stratēģijā izmantotu sinerģijas priekšrocības starp ekonomikas, kalnrūpniecības, rūpniecības un starptautiskās politikas jomām ar mērķi nodrošināt stratēģisko izejvielu apgādi;

54. aicina Komisiju izvērtēt PTO lietas pret Ķīnu rezultātus un arī turpmāk, attiecīgos gadījumos, izmantot PTO mehānismus;

55. norāda, cik nozīmīgas ir Āfrikas un ES attiecības un Adisabebas 2010. gada jūnija nolīgums; pieprasa, lai šī partnerība būtu balstīta uz savstarpēju ieinteresētību un norāda, ka, veicinot noturīgu ieguves rūpniecības praksi, ir svarīgi apmainīties ar labāko praksi par labu pārvaldību, resursu efektīvāku izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi, atkritumu un nevērtīgo iežu pārvaldību, atstāto raktuvju atjaunošanu, veselību un drošību, strādnieku aizsardzību un bērnu darba izskaušanu; norāda, ka Āfrikas Savienība dokumentā par Āfrikas kalnrūpniecības nakotni uzsvērusi — Āfrikas valstis līdz šim nav spējušas gūt labumu no savas dabas resursu konkurences priekšrocības, un ka tāpēc jāapsver pasākumi, lai nodrošinātu ar resursiem bagāto valstu iedzīvotājiem labumu no dabas resursu bagātības;

56. uzsver, ka nozīmīga ir divpusēja sadarbība izejvielu jomā, kā to parādīja ES un Āfrikas Savienība 2010. jūnijā, un atbalsta turpmākus pasākumus saistībā ar kopīgo Āfrikas un ES rīcības plānu 2011.–2013. gadam; aicina attīstīt līdzīgu sadarbību ar citām valstīm, kas ir galvenās būtisku izejvielu ražotājas; ierosina par vienu no izejmateriālu diplomātijas konkrētajiem mērķiem noteikt avotu dažādošanu, atsevišķu to izejvielu piegādē, kuras ES tikai importē, pārorientējoties no Dienvidaustrumāzijas uz Latīņameriku un Āfriku;

57. atzinīgi vērtē šajā rīcības plānā izmantoto pieeju, kas paredz nodrošināt apmācību par paraugpraksi attiecībā uz to, kā labāk panākt vienošanos par dabas resursu izmantošanu, un uz zinātniskās sadarbības sekmēšanu ieguves nozarē papildus tam, ka tiek veicināta laba pārvalde, tostarp pārredzamība;

58. pauž nožēlu, ka paziņojumā nav minēti citi reģioni un valstis; uzskata, ka būtu jāizmanto alternatīvu izejvielu avoti, lai izvairītos no Eiropas atkarības no ierobežota valstu skaita; šajā sakarībā aicina Komisiju veidot arī citas abpusēji izdevīgas partnerības ar resursiem bagātām valstīm un reģioniem; uzskata, ka ES būtu jāpiedāvā trīs galveno jautājumu — infrastruktūras, zināšanu apmaiņas un resursu — partnerības; aicina ES atbalstīt resursiem bagātas jaunattīstības valstis, attīstot šo valstu zināšanas par ģeoloģiskajiem, ieguves un minerālu apstrādes jautājumiem, kā arī zinātniskajiem un juridiskajiem jautājumiem, lai panāktu noturīgas veiktspējas nodrošināšanu; šajā sakarībā ierosina ģeoloģijas fakultātēs izveidot kopīgi finansētas zinātniskās katedras; aicina Komisiju cieši uzraudzīt starptautiskos nolīgumus, ko noslēgušas ar resursiem bagātās valstis ar trešām valstīm, un kuros paredzēta ekskluzīva piekļuve resursiem, un nodrošināt godīgu piekļuvi resursiem un starptautisko tirdzniecības likumu funkcionēšanu;

59. pauž bažas par to, ka nav noteikta stratēģija dialogam un sadarbībai ar Ķīnu un citiem galvenajiem starptautiskajiem partneriem; uzsver, ka ar Ķīnu ir nepieciešams dialogs tirdzniecības un tehnoloģiju jautājumos; aicina Komisiju izpētīt, kā būtu iespējams izstrādāt abpusēji izdevīgus izmēģinājuma projektus ar Ķīnu noturīgas ieguves rūpniecības un minerālu apstrādes, aizstāšanas, resursu efektīvas izmantošanas vai būtisko izejvielu otrreizējas pārstrādes jomā; viennozīmīgi atbalsta arī līdzīgus divpusējus dialogus par piemērotām izejvielām ar citām nozīmīgām izejvielas piegādājošām valstīm kā, piemēram, BRICS valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika), jo abām pusēm ir un tās izmanto milzīgu daudzumu izejvielu; aicina Komisiju savā Eiropas kaimiņattiecību politikā līdzīgi aplūkot jautājumu par izejvielām;

60. uzskata, ka ES izejvielu stratēģijai jāatspoguļo atšķirības starp attīstītajām un lielākajām jaunietekmes valstīm, no vienas puses, un vismazāk attīstītajām valstīm, no otras puses;

61. uzsver, ka jautājums par piekļuvi izejvielām būtu pakāpeniski jāiekļauj miera nodrošināšanas un konfliktu novēršanas politikas pasākumos, jo ievērojams skaits konfliktu konkrētos reģionos rodas no jauna;

62. piekrīt tam, ka attīstības politika ir nozīmīga, lai palīdzētu valstīm pārvērst savas resursu bagātības noturīgā un visaptverošā izaugsmē, cita starpā, nostiprinot pārvaldību un pārredzamību; uzsver to, ka attīstības politika, tostarp VPS, neietilps izejvielu diplomātijas mehānismā, bet uzskata, ka tai var būt svarīga atbalstoša nozīme attiecībā uz Eiropas izejvielu politiku; tālab aicina Komisiju, nodrošināt saskanību starp attīstības politiku un izejvielu diplomātiju; atzinīgi vērtē to, lai ES tirdzniecības nolīgumos un kā priekšnoteikums dalībai PTO tiktu iekļautas skaidri formulētas garantijas par nediskriminējošu piekļuvei izejvielu tirgum; tomēr piekrīt, ka tirdzniecības nolīgumiem jānodrošina nepieciešamā elastība, lai atbalstītu jaunattīstības valstis saikņu veidošanā starp ieguves rūpniecību un vietējo rūpniecību; uzskata, ka ir jāievēro valstu resursu suverenitāte, un šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt savus iebildumus pret eksporta nodokļiem jaunattīstības valstīs, izmantojot diferencētu pieeju un ievērojot dažādos valstu kontekstus, lai neapdraudētu jaunattīstības valstu attīstības mērķus un industrializāciju; uzsver, ka brīva un godīga tirdzniecība ir svarīgs jautājums attiecībā uz globālās izejvielu nozares izveidi un labklājības radīšanu visos sabiedrības slāņos; norāda, ka ienākumiem no izejvielām var būt svarīga nozīme, lai ļautu vismazāk attīstītajām valstīm sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus;

63. pauž bažas par to, ka pārstrādātajā izejvielu iniciatīvā nav norāžu ne uz VPS, ne VPS+ un nav piedāvātas arī alternatīvas tirdzniecības iniciatīvas cilvēktiesību ievērošanas, vides aizsardzības standartu, bērnu darba novēršanas un iekšpolitisko reformu veicināšanai valstīm, uz kurām šīs sistēmas neattiecas; prasa Komisijai atbalstīt un sekmēt iniciatīvas, kuru mērķis ir dažādot jaunattīstības valstu ekonomiku, kas ir lielā mērā atkarīga no konkrētām izejvielām;

64. aicina Komisiju palīdzēt jaunattīstības valstīm, nodrošinot to veiktspēju, lai tās varētu pārvarēt informācijas asimetriju sarunās par izejvielu un ieguves rūpniecības jomas līgumiem un īstenot sarunas par tehnoloģijas nodošanu, gan valsts līmenī, gan starp vietējām kopienām;

65. uzsver, cik nozīmīga ir uzņēmumu sociālā atbildība, lai ārvalstīs tiktu ievēroti augsti standarti vides, sociālajā, darba tiesību, kā arī labākās pieejamās tehnoloģijas piemērošanas jomā; uzskata, ka tas būtu jāpopularizē saistītajos forumos, piemēram, G8 un G20, PTO, ESAO, ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē, ANO Vides programmā un tās Starptautiskajā ilgtspējīgas resursu pārvaldības padomē, starptautiskajās metālu izpētes grupās un citās organizācijās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO Globālā pakta pozitīvo ieguldījumu; aicina ES uzņēmumus izstrādāt pienācīgu rīcības kodeksu attiecībā uz tiem, kas strādā trešās valstīs, un pamatot savus pasākumus ar ESAO pamatnostādnēm attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un ISO 26000; aicina Komisiju veikt pasākumus, kas nodrošina atbilstību sociālajiem, vides un darba standartiem Eiropas uzņēmumos, kuri iegūst dabas resursus trešās valstīs; aicina Komisiju pašai iesniegt priekšlikumu ziņojumu sagatavošanai par katru valsti atsevišķi attiecībā uz būtiskam izejvielām un paredzēt juridiski saistošas prasības ieguves uzņēmumiem publicēt savus maksājumus par katru projektu, kuros tie iegulda, katrā valstī, ņemot vērā ASV Dodd-Frank likumprojekta piemēru; atbalsta Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un globālo tīklu „Publicē savus izdevumus” (PWYP); uzskata, ka šie standarti jo īpaši jāpiemēro projektiem, kas saņem ES finansējumu, piemēram, EIB finansētajiem projektiem, mudina ES izpētīt, kā var novērst nelegāli tirgotu vai iegūtu minerālu ievešanu; lūdz Komisiju izpētīt, vai šajā sakarībā varētu izmantot izcelsmes noteikšanas tehnoloģiju, un veicināt izmēģinājuma projektus, pamatojoties uz pieredzi tantalīta izcelsmes noteikšanā; aicina EIB regulāri analizēt gaidāmo tās aizdevumu ietekmi uz ieguves rūpniecību;

66. pauž nopietnas bažas par daudziem dokumentētiem gadījumiem, kad ES uzņēmumi pārkāpj standartus vides un darba jomā, kā arī cilvēktiesības;

67. atkārtoti apstiprina, ka pārredzamības iniciatīvas ieguves rūpniecības nozarē veicina uzņēmējdarbību, ka tās var radīt juridisku noteiktību un noturīgas ilgtermiņa partnerības un ka tās var kalpot kā drošības pasākumi pret atkārtotu sarunu atsākšanu un izraidīšanu; norāda, ka pastāv problēmas, kas ir jārisina, un ka dažiem nolīgumiem ir jāpiemēro konfidencialitāte, taču tiem tomēr vajadzētu būt pieejamiem publiskai pārbaudei; norāda, ka Ganas Naftas produktu radīto ieņēmumu pārvaldes likums ir labs piemērs tam, kā no vienas puses saglabāt konfidencialitāti, bet no otras puses nodrošināt parlamentāru uzraudzību;

68. uzskata, ka ES uzņēmumiem vajadzētu savās mītnes valstīs uzņemties juridisku atbildību par cilvēktiesību, vides standartu vai SDO būtisko darba standartu pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi ārvalstīs un struktūrvienības, kuras tie kontrolē;

69. lūdz EIB un Komisiju pirms lēmuma pieņemšanas par ieguves rūpniecības nozares atbalstīšanu jaunattīstības valstīs, rūpīgāk apsvērt, vai projekti veicina nabadzības izskaušanu, noturīgu attīstību un nediskriminējošu izaugsmi;

70. ir nobažījies par to, ka turpinās konfliktu zonās iegūtu izrakteņu tirdzniecība un izmantošana, jo to ražošana izraisa nepieņemamu vardarbību un nelikumīgas darbības; aicina Komisiju, EĀDD, Padomi un dalībvalstis ņemt vērā šo situāciju, īstenojot attiecības ar trešām valstīm; aicina Komisiju un ES stratēģiskās piegādātājvalstis kopīgi attīstīt efektīvas izejvielu izsekojamības sistēmas, sākot no importa līdz otrreizējai pārstrādei vai noglabāšanai, un ieviest izejvielu un to tirdzniecības ķēžu savstarpēji saistošu sertifikācijas sistēmu (sertificētas tirdzniecības ķēdes), lai varētu nodrošināt, ka šādu izejvielu tirdzniecība ir godīga, un lai nepieļautu krīžu reģionos iegūtu izejvielu tirdzniecības ļaunprātīgu izmantošanu; aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgām starptautiskām iestādēm (ANO, ESAO, SDO), lai konstatētu un censtos harmonizēt sertifikācijas labāko praksi;

71. uzsver, ka finanšu tirgiem var būt nozīmīga loma gan izejvielu un preču ražotāju, gan patērētāju riska samazināšanā; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai preču tirgos nodrošinātu pārredzamību un apņēmīgi cīnītos pret negodīgām spekulācijām, kas izraisa preču tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ja uzskata par nepieciešamu — saskaņā ar padziļinātu empīrisku analīzi; norāda, ka šie pasākumi aptver arī attiecīgās iniciatīvas saistībā ar G8 un G20 sarunām;

72. ir nobažījies par to, kā atvasināto instrumentu tirgi ietekmē izejvielu cenu attīstību; uzskata, ka nepieciešamas efektīvākas kontroles pār ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgiem; šajā sakarībā atbalsta tādus pasākumus kā ārpusbiržas atvasināto instrumentu pārredzamības uzlabošana EVTI uzraudzībā; uzskata, ka šādi pasākumi varētu radīt lielāku drošību ieguldītājiem un MVU un ļautu ražotājiem Eiropā veikt plānošanu ar lielāku noteiktību;

73. atzinīgi vērtē ESAO, G8 un G20 darbu izejvielu un noturības jomā un uzsver G20 dialoga par izejvielu jautājumiem turpmāku nepieciešamību, lai izstrādātu kopīgu perspektīvu; atzinīgi vērtē G8 un G20 valstu vēlmi cīnīties pret izejvielu cenu nestabilitāti un aicina izstrādāt konkrētus pasākumus, lai mazinātu spekulāciju šajā jomā, aicina Komisiju veicināt ESAO darbu attiecībā uz eksporta ierobežojumu ietekmi un par to izmantošanu kā politikas līdzekli; atbalsta to, ka sarunās tiek iesaistītas arī valstis, kas nav ESAO dalībnieces; aicina izveidot stratēģisku sadarbību būtisko izejvielu jomā starp ES, ASV un Japānu virzībā uz „globālu izejvielu uzraudzību”, apmainoties ar datiem par pieprasījumu un piedāvājumu, izstrādājot kopīgas prognozes, sekmējot apmaiņu ar paraugpraksi, tehnoloģiskajām zināšanām un patentiem, analizējot piegāžu ķēdes, izpētot iespējas veidot kopīgus stratēģiskos krājumus un īstenojot kopīgus pētniecības un izstrādes projektus; uzskata, ka šie jautājumi ir jāietver nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmju darba kārtībā; aicina Komisiju veicināt izejvielu diplomātijas otro posmu (Track-II), atbalstot nevalstisko organizāciju, akadēmisko aprindu un ideju laboratoriju apmaiņu starp Eiropas Savienību un citām resursu jomā ieinteresētajām valstīm; aicina Komisiju izejvielu jomā regulāri organizēt pasākumus, tādus kā JOGMEC (Japānas Nacionālās naftas, gāzes un metālu korporācijas) „metālu saloni”, kuros piedalītos citas resursu jomā ieinteresētās valstis; turklāt lūdz Komisiju izpētīt, vai būtu iespējams izstrādāt starptautisku statistikas iniciatīvu attiecībā uz būtiskajām izejvielām, par pamatu ņemot kopīgās organizāciju datu iniciatīvas (JODI) piemēru, kā arī, vai starptautisks līgums par metāliem varētu būt lietderīgs līdzeklis; aicina Eiropas Aizsardzības aģentūru saskaņā ar LES 42. panta 3. punktu iesaistīties to pasākumu noteikšanā, kas nostiprinātu aizsardzības nozares rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi attiecībā uz izejvielām;

Lauksaimniecības produkti un preču tirgi

74. atbalsta Komisijas veikto analīzi par lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā nodrošinātības ar pārtiku situāciju visā pasaulē, kur samazinās pārtikas krājumi un arvien lielāks kļūst iedzīvotāju skaits un aizvien vairāk cilvēku cieš no bada, un no tirgus perspektīvas uzsver pārtikas un lopbarības cenu ļoti lielo svārstīgumu, pārtikas un lopbarības piegādes ķēžu trūkumus un finanšu instrumentu lomu, un spekulatīvu darbību kā nestabilitātes iespējamo iemeslus, kas ir nopietni jāņem vērā; atgādina, ka četras ES dalībvalstis šobrīd tiek uzskatītas par īpaši neaizsargātām valstīm no pārtikas cenu kāpuma viedokļa;

75. prasa īpašu uzmanību pievērst būtiskajai neskaidrībai par pieaugošo saikni starp enerģijas un ne-enerģijas preču cenu svārstībām, jo īpaši pārtikas cenu izmaiņām;

76. uzstāj, piekrītot Komisijai, ka, lai panāktu nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē, starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieņem saskaņota ilgtermiņa pieeja, tostarp jāpalielina pētniecība un ieguldījumi jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarē, jo īpaši īstenojot attīstības politikas prioritātes, lai palielinātu spēju pārvarēt satricinājumus pārtikas jomā un pielāgoties tiem;

77. atbalsta nesenos G20 veiktos pasākumus, politiski reaģējot uz pārtikas un lauksaimniecības preču tirgos novērotajām cenu svārstībām, tostarp attiecībā uz pārtikas ražošanas prognozēm, kā arī atbalsta apmainīšanos ar lielāku informācijas apjomu un uzsver vajadzību pēc lielākas pārredzamības un savlaicīgākas informācijas par pārtikas preču rezervēm un krājumiem;

78. atzinīgi vērtē 2011. gada 22. janvārī Berlīnē notikušajā 3. lauksaimniecības ministru sanāksmē 48 valstu parakstīto kopīgo paziņojumu, kurā ir izteikta prasība uzlabot lauksaimniecības tirgu spēju pienācīgi darboties un ir atzīta tirdzniecības nozīme, lai lauksaimniecības tirgos panāktu līdzsvaru starp dažādiem dalībniekiem un uzlabotu lauksaimnieku iespējas iegādāties izejvielas un enerģiju;

79. lūdz Komisiju izstrādāt ziņojumu par atvasinātajiem finanšu instrumentiem un izejvielas reglamentējošiem noteikumiem, lai noskaidrotu, vai šīs nozares specifikas dēļ ir nepieciešams lauksaimniecības preces reglamentēt atsevišķā aktā; atbalsta neseno Komisijas priekšlikumu par atvasinātajiem ārpusbiržas instrumentiem un sabiedrisko apspriešanu par finanšu tirgu instrumentu direktīvu; uzskata, ka pirmām kārtām būtu steidzami jāapkaroļaunprātīga spekulatīva rīcība, nelikumīga prakse un atvasināto instrumentu tirgu negodprātīga izmantošana;

80. prasa Komisijai steidzami ierosināt konkrētus pasākumus, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku, cīnītos pret tirgus nestabilitāti un, uzņemoties ilgtspējīgu vispārējo atbildību, pastiprinātu lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgu darbības spēju;

o

o       o

81. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1)

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/raw-materials/files/docs/report-b_en.pdf

(2)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0093

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0037

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0223.

(5)

http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/management/docs/neei_n2000_guidance.pdf

(6)

http://ec.europa.eu/trade/creating-opportunities/trade-topics/raw-materials/

(7)

Pētījums ‘The links between the environment and competitiveness’, Project ENV.G.1/ETU/2007/0041, http://ec.europa.eu/environment/enveco/economics_policy/pdf/exec_summary_comp.pdf

(8)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0174.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0446.

(10)

Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EEK par atkritumu poligoniem; OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(11)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0024


PASKAIDROJUMS

Ievads

Eiropas rūpniecībai ir jāsaskaras ar aizvien pieaugošām grūtībām izejvielu piegāžu jomā. Tas jo īpaši attiecas uz 14 būtiskajām izejvielām, kuras identificējusi Eiropas Komisija. Pieaugošais pieprasījums pasaulē līdztekus krājumu trūkumam, kuru izraisa ilgie sagatavošanās darbi ieguves rūpniecībā, kā arī resursiem bagāto valstu noteiktie eksporta ierobežojumi ne tikai ārkārtīgi paaugstina, bet arī var novest pie tā, ka samazināsies piegādes. Turklāt ES ir ļoti atkarīga no daudzu izejvielu, jo īpaši būtisko izejvielu, eksporta. Retzemju metāli ir jo īpašs gadījums, jo Ķīna kontrolē 97 % no ieguves pasaulē un samazina to eksportu.

Tas ir svarīgi, jo Eiropas Savienības rūpnieciskā nākotne lielā mērā ir atkarīga no šādām ar enerģijas ieguvi vai lauksaimniecību nesaistītām izejvielām. Šie resursi ir īpaši nozīmīgi pārejā uz zemas oglekļa emisijas un ilgtspējīgu ekonomiku, jo tie tiek izmantoti augsto tehnoloģiju izstrādājumos, piemēram, katalizatoros, akumulatoros un enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem.

Turklāt resursu trūkums var saasināt situāciju starptautiskajā politikā, kā rezultātā varētu uzliesmot cīņa par resursiem un palielināties domstarpības starp resursiem bagātām un resursiem nabagām valstīm. Neviena no pusēm negūtu labumu šādā situācijā. Tāpēc jāizstrādā jauna pieeja tam, kā risināt jautājumus par izejvielām, kas nav saistītas ar enerģijas ieguvi vai lauksaimniecību, jo īpaši par izejvielām, kuras uzskatāmas par visbūtiskākajām, un šo pieeju jāizstrādā novatoriski, kā arī lai veicinātu jauninājumus, tādējādi izvairoties no spēlēm, kurās neviens nav uzvarētājs.

Šajā sakarā Izejvielu iniciatīva ir nozīmīgs pirmais solis. Eiropas Savienībai ir jāizstrādā saskaņota un mērķtiecīga stratēģija, kurā noteikti prioritārie pasākumi, jo īpaši attiecībā uz visbūtiskākajām izejvielām. Lai to panāktu, Eiropas Komisijai ir ne tikai jānošķir divas lietas — atbilstīga pievēršanās izejvielu iniciatīvai un pievēršanās preču tirgiem, bet arī jāizveido darba grupa izejvielu jautājumos, kurā būtu iekļauti visi attiecīgie ĢD. Šādai starpdepartamentu darba grupai ir jāizstrādā prioritārie pasākumi attiecībā uz būtiskajām izejvielām, jo īpaši retzemju metāliem, kā arī jānodrošina stratēģiska kohēzija. Francija un ASV jau ir izveidojušas šādas darba grupas.

Rūpniecisko jauninājumu stratēģija izejvielu un konkurētspējas nodrošināšanai

Ikvienai stratēģijai izejvielu jomā galu galā ir jāpievēršas tam, kā veicināt jauninājumus attiecībā uz to, kā Eiropas rūpniecība izmanto izejvielas, jo tādējādi būs iespējams būtiski uzlabot mūsu konkurētspēju, ilgtspējību un piegādes nodrošinājumu. Ar izejvielām saistītās problēmas ir jāpārvērš iespējās atdzīvināt Eiropas rūpniecisko jaudu, izmantojot mūsu potenciālu jauninājumu, kā arī pētniecības un izstrādes jomā — tas ir viens no galvenajiem aspektiem Komisijas Jauninājumu Savienības pamatiniciatīvā, Rūpniecības politikā Eiropai, Resursu efektīvas izmantošanas pamatiniciatīvā un jauninājumu partnerībā izejvielu jomā. Ja citas valstis ar mums konkurē izejvielu jomā, mums jāpievērš galvenā uzmanība tam, kas mūs dara stiprus — mūsu spējā izstrādāt jauninājumus un mūsu spēcīgajās tradīcijās pētniecības un izstrādes jomā.

Izšķiroši svarīgi būs izmantot šo spēku resursu efektīvas izmantošanas, noslēgtas sistēmas otrreizējās pārstrādes, aizstāšanas un ilgtspējīgas ieguves rūpniecības jomās. Vācijas Materiālu efektivitātes aģentūra, piemēram, ir aprēķinājusi, ka uzlabojot rūpnieciskos procesus varētu ietaupīt aptuveni 100 miljardus eiro gadā. Tādējādi samazinot izmaksas, varētu būtiski palielināt konkurētspēju. Tas vienlaicīgi samazinātu CO2 emisijas un resursu izmantošanu, tādējādi palielinot mūsu nodrošinātību ar resursiem, jo tiktu samazināts pieprasījums. Tas pats attiecas arī uz otrreizēju pārstrādi, kas pozitīvi ietekmē cīņu pret klimata pārmaiņām. Piemēram, atbilstīgi nozares datiem — ražojot alumīniju no otrreizējām izejvielām, siltumnīcefekta gāzu emisija ir par 95 % zemāka, nekā ražojot to no sākotnējām izejvielām. Otrreizējas pārstrādes jomā ir arī pieejami liela apjoma resursi, ko varētu iegūt no atkritumiem pilsētās. Ir iespējams iet pat vēl tālāk un, iespējams, iegūt izejvielas no vecām atkritumu izgāztuvēm. Atbilstīgi nozares sniegtajiem datiem — ja tikai 4 % izgāztuvju būtu metāli un materiāli otrreizējai pārstrādei, jau Vācijā vien būtu iespējams atgūt miljoniem tonnas. Visbeidzot jāpiemin, ka otrreizējas pārstrādes nozare nodrošina lielu darbavietu skaitu, un var radīt vēl arī daudz jaunas. Šajā sakarā ir svarīgi atbalstīt un nostiprināt šo nozari, cita starpā, nodrošinot, ka salīdzinājumā ar sadedzināšanu, pārstrādei tiek piešķirta prioritāte.

Citas valstis jau ir veikušas vērienīgus pasākumus. Piemēram, Japāna ir jau izlēmusi piešķirt gandrīz 1 miljardu eiro, lai panāktu, ka otru miljardu iegulda privātais rūpniecības sektors, tādējādi risinot resursu efektīvas izmantošanas, otrreizējas pārstrādes, kā arī citus jautājumus, un nostiprinātu tās pozīcijas retzemju metālu jomā. Šajā sakarā tā ir noteikusi provizorisku mērķi tuvākajos gados par vienu trešdaļu samazināt retzemju metālu izmantošanu.

Eiropas Savienībai jānodrošina, ka to neapsteidz konkurētspējīgākas valstis, kuras resursus izmanto efektīvāk. Mūsu rīcībā ir daudzi politikas pasākumi, ar kuriem nosargāt konkurētspēju nākotnē, cita starpā, ekodizains, 7. un 8. pamatprogrammas finansējums, otrreizējas pārstrādes politika, kā arī citi radoši ekonomiski stimuli, lai palielinātu tik nepieciešamo efektivitāti resursu un izejvielu jomā.

Šajā sakarā Jauninājumu partnerība izejvielu jomā kļūst jo īpaši nepieciešama. Aizstāšana arī ir būtisks aspekts, kas nepārprotamāk jāiekļauj Eiropas Komisijas Izejvielu iniciatīvā. Tas pats attiecas uz dzīvesveida maiņu un sociālajiem jauninājumiem, piemēram, ekonomu un kopīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu skaidru redzējumu, ir svarīgi noteikt sākotnējos mērķus. ES ir jānosaka ikgadējais resursu efektivitātes mērķis 3 % apmērā, kā arī mērķis līdz 2050. gadam samazināt resursu izmantošanu gadā uz vienu iedzīvotāju par 6–10 tonnām.

Šajā sakarā liela nozīme ir arī ilgtspējīgai ieguves rūpniecībai. Pašsaprotami, ka ES arī ir savas izejvielu rezerves, piemēram, retzemju metāli Zviedrijā, un tā turpina palielināt savu ģeoloģisko zināšanu bāzi, izmantojot, piemēram, PRO-MINE projektu. Šo darbu varētu arī paplašināt, uzlabojot sadarbību starp Komisijas plānotajiem valstu ģeoloģiskajiem apsekojumiem. Līdztekus, ES ir labs pamats — Natura 2000 vadlīniju dokuments, lai veiktu saprātīgu tādu izejvielu ieguvi, kas nav paredzētas enerģijas ražošanai. Arī šajā jomā ES varētu turpināt izstrādāt ilgtspējīgākas un efektīvākas ieguves rūpniecības tehnoloģijas. Videi saudzīgākas ieguves rūpniecības tehnoloģijas būs nozīmīgas jo īpaši tādēļ, ka dažu resursu, piemēram, retzemju metālu ieguve var būt saistīta ar radioaktivitāti. Šādas tehnoloģijas, līdztekus augstiem vides un sociālajiem standartiem, nodrošinās ne tikai līdzsvaru starp ilgtspēju un piegādes nodrošinājumu, bet arī veicinās Eiropas uzņēmumu reputāciju ārvalstīs, ja šie nosacījumi tiks pastāvīgi ievēroti un uzlaboti. Tas galu galā nodrošinās lielākas uzņēmējdarbības iespējas resursiem bagātās valstīs, jo tās redzēs, labumus, kādi iegūstami, ja valstī darbojas Eiropas uzņēmumi, ievērojot augstus vides un sociālos standartus, pretēji citiem uzņēmumiem, kas nav no ES.

Diplomātija izejvielu jautājumos

Līdztekus rūpniecisko inovāciju stratēģijām, kuru mērķis ir samazināt resursu patēriņu un palielināt otrreizējas pārstrādes apjomus un ilgtspējīgam ES piederošam izejvielu potenciālam, Eiropas Savienība protams būs arvien atkarīga no ārvalstu izejvielu piegādātājiem. Tādēļ diplomātija izejvielu jautājumos ir būtiski nozīmīga.

Šajā sakarā Eiropas Savienībai ir jādibina abpusēji izdevīgas partnerības, kas nodrošinās ieguvumus gan resursiem bagātām valstīm, gan pašai ES. Līdztekus Āfrikas–ES partnerībai ES jāveicina partnerības arī ar Austrumeiropas, Latīņamerikas vai Āzijas valstīm. Ķīna šajā ziņā ir īpaši svarīga, jo tā ražo lielāko daļu no būtiskajiem retzemju metāliem. Jāsaprot arī atšķirība starp dažādām valstīm, kā arī šo valstu atšķirīgie ekonomiskās attīstības līmeņi. Piemēram, pieeja „infrastruktūra apmaiņā pret resursiem” ir piemērojama tikai ierobežotam skaitam jaunattīstības valstu. Šajos gadījumos Eiropas ražotāji var veidot rūpnieciskās kopas, sadarbojoties ieguves rūpniecības un būvniecības uzņēmumiem. Citām, jo īpaši resursiem bagātām valstīm, kurām ir augstāks attīstības līmenis, šāds modelis vienkārši nav interesants. Šīm valstīm galvenā interesējošā pieeja ir „resursi apmaiņā pret tehnoloģijām un zinātību”. Šo pieeju var izmantot arī mūsu attiecībās ar Ķīnu. Piemēram, ka noteiktu īsu laika posmu mums nepieciešama piekļuve Ķīnas retzemju metāliem, līdz laikam, kad ASV, Kanāda un Austrālija sāk jaunas ieguves rūpniecības darbības. No savas puses, šajā laika periodā Pekina arī ir ļoti ieinteresēta augstajās tehnoloģijās, līdz laikam, kad tā būs paaugstinājusi savu tehnoloģiskās attīstības līmeni. Pamatojoties uz šādiem apsvērumiem, būtu iespējams noslēgt darījumu.

Vienlaikus ES ir jāizvērtē, kā, neizmantojot finanšu līdzekļus, atbalstīt izejvielu pārvaldītājsabiedrību, kurā būtu iesaistīti daudzi ES uzņēmumi, ar mērķi iepirkt izejvielas. Citi uzņēmumi arī gribētu izstrādāt līdzīgu vertikālās integrācijas stratēģiju, lai nostiprinātu izejvielu piegāžu drošumu.

Eiropas Komisijai arī jānodrošina, lai ES uzņēmumi, darbojoties ārvalstīs, ievērotu vides un sociālos standartus, tādējādi vēl vairāk nostiprinot ES labās attiecības ar resursiem bagātām valstīm. Šajā sakarā Eiropas Savienībai jāseko ASV piemēram, ņemot vērā Dodd- Frank likumprojektu un jāpieprasa, lai uzņēmumi atklātu, vai tie iegūst resursus no konfliktu reģioniem, kā arī jāpieprasa, lai ieguves rūpniecības uzņēmumi atklātu savus maksājumus ārvalstu valdībām, tādējādi uzlabojot pārredzamību un nodrošinot labu pārvaldi. Turklāt, lai varētu piedāvāt uzticību rosinošu partnerības piedāvājumu resursiem bagātām valstīm Eiropas Savienība nedrīkst šādiem mērķiem negodīgi izmantot attīstības palīdzību. Tas jo īpaši attiecas uz tirdzniecības preferenču vispārējo sistēmu vai uz Eiropas Attīstības fondu. Tas jāizmanto gluži pretējiem mērķiem — jāpalīdz resursiem bagātām valstīm atrisināt attiecīgās problēmas, piemēram, informācijas asimetriju sarunās par līgumiem izejmateriālu un ieguves rūpniecības jomā, jo daudzām valstīm trūkst zināšanu, lai pareizi novērtētu savus dabas resursus, kā rezultātā netiek panākti izdevīgi darījumi.

Beidzot jāpiemin, bet tas nav mazsvarīgi, ka Eiropas Savienībai jāstrādā kopīgi ar rūpnieciski attīstītajām un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, lai veidotu sinerģijas. Līdztekus sadarbībai ESAO, G8 un G20, Komisijai jāpiedāvā arī konkrēta sadarbība ar ASV un Japānu. Šajā sadarbībā varētu arī paredzēt apmaiņu ar datiem un kopīgas pētniecības un izstrādes programmas.

Visbeidzot — lai efektīvi risinātu izejvielu problēmu, Eiropas Savienībai ir nepieciešama visaptveroša un integrēta stratēģija, kurā paredzēti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi, kurus var īstenot gan Savienības iekšienē, gan starptautiski, jo īpaši attiecībā uz būtiskajām izejvielām, piemēram, retzemju metāliem. Šo centienu centrā jābūt rūpniecisko jauninājumu stratēģijai, kuras pamatā ir resursu efektīva izmantošana un otrreizēja pārstrāde, kas ir vienīgie pasākumi, ar kuriem var atbilstīgi risināt trīs galvenās problēmas — nodrošināt konkurētspēju, ilgtspējību un piegāžu nodrošinājumu.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS (*) (28.6.2011)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu jomā

(2011/2056(INI))

Atzinumu sagatavoja(*): Judith A. Merkies

(*)Iesaistītā komiteja – Reglamenta 50. pants

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” (COM(2011)0025) un to, ka tajā īpaša uzmanība pievērsta izejvielām un reģenerētajām izejvielām, kas iegūtas no derīgajiem izrakteņiem un biotiskajiem resursiem, resursu efektīvai izmantošanai un pārstrādei, un to, ka tajā tiek atzīta nozīmība, kāda ir izejvielu ieguvei pilsētvidē kā vērtīgam avotam izejvielu atgūšanā, t. i., izejvielu atkārtotā izmantošanā, pārstrādē produktos ar augstāku pievienoto vērtību un otrreizējā pārstrādē, kā arī tajā pausto apņēmību aplūkot šā plašā problēmjautājuma trīs pīlārus, proti, taisnīgas un ilgtspējīgas apgādes ar izejvielām nodrošināšanu no starptautiskiem tirgiem, ilgtspējīgas apgādes veicināšanu Eiropas Savienībā un resursu efektīvas izmantošanas un otrreizējas pārstrādes sekmēšanu; norāda, ka otrreizējā pārstrāde bieži pazemina izejvielu vērtību un ka būtu jāpievērš lielāka uzmanība izejvielu pārstrādei produktos ar augstāku pievienoto vērtību, kas atgūtajiem materiāliem radītu lielāku vērtību; norāda uz atkārtotas izmantošanas potenciālu kā atsevišķu kategoriju, lai pagarinātu produktu ekspluatācijas laiku, un mudina Komisiju izstrādāt atkārtotas izmantošanas jomu, jo īpaši ar tās ekodizaina un atkritumu apsaimniekošanas politikas starpniecību; tomēr pauž nožēlu, ka trūkst Komisijas priekšlikumu konkrētiem pasākumiem, un brīdina, ka bez šādiem pasākumiem izvirzītie mērķi visticamāk netiks sasniegti;

2.  uzsver, ka — īpaši attiecībā uz izejvielu jautājumu — ļoti svarīga ir saskaņota politika, stratēģisks ilgtermiņa plāns, kā arī visu iesaistīto dalībnieku koordinēta pieeja, īpaši Komisijā;

3.  uzsver, ka ir nepieciešami papildu dati un pētījumi, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku pieeju, īpaši attiecībā uz atkritumu plūsmu analīzi, kā arī par inovatīvu tehnoloģiju potenciālu saistībā ar pārstrādi un aizstāšanu;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir novērtējusi nozīmību, kāda ir izejvielu ieguvei pilsētvidē kā vērtīgam avotam izejvielu atgūšanā, otrreizējā pārstrādē un pārstrādē produktos ar augstāku pievienoto vērtību, un uzskata, ka ir ārkārtēji nepieciešams gūt vairāk informācijas par izejvielu ieguvi pilsētvidē, un tādēļ aicina Komisiju īpaši novērtēt potenciālu, kā arī iespējamos ierobežojumus šajā sakarā; norāda uz atkārtotas izmantošanas potenciālu kā atsevišķu kategoriju, lai pagarinātu produktu ekspluatācijas laiku, un mudina Komisiju sekmēt atkārtotas izmantošanas jomu;

5.  norāda, ka zemāks patēriņa līmenis, atkritumu radīšanas novēršana un atkārtota izmantošana ir būtiski komponenti pārejai uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku;

6.  uzsver, ka pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, patēriņa kāpums un ES ekonomiskās izaugsmes mērķi par vēl būtiskāku padara izaugsmes atdalīšanu no izejvielu izmantošanas; tādēļ uzstāj, ka jānosaka mērķi, lai stabilizētu materiālu izmantošanu, un ierosina ieviest pamatotu un uzticamu metodoloģiju efektīvas izejvielu izmantošanas rādītāju izstrādei, ar kuriem varētu noteikt ES ikgadējos nozaru resursu samazināšanas mērķus; uzskata, ka progress šo mērķu sasniegšanā un dalībvalstu atbalsta politikas īstenošanā būtu jāuzrauga, izmantojot Eiropas pusgadu un paredzot ziņošanas sistēmu dalībvalstu budžeta un strukturālās politikas koordinēšanai un uzraudzībai; atzīst, ka paziņojuma trīs „pīlāri” būs nepieciešami, lai apmierinātu arvien lielāku turpmāko pieprasījumu pēc izejvielām, un ierosina ieviest skaidru pīlāru hierarhiju, par pirmo svarīguma ziņā padarot resursu efektīvu izmantošanu un otrreizēju pārstrādi, par nākamo — ilgtspējīgas kalnrūpniecības attīstību Eiropas Savienībā un par trešo — taisnīgas un ilgtspējīgas pieejas nodrošināšanu izejvielām no trešām valstīm; uzsver, ka efektīvai izejvielu politikai jābūt daļai no integrētas pieejas, kuras pamatā ir labākie spēkā esošie Eiropas vides tiesību akti, ar ko regulē resursu efektīvu izmantošanu daudzās nozarēs; uzsver arī nepieciešamību pēc skaidras „resursu efektīvas izmantošanas” definīcijas, kurai jābūt zinātniski pamatotai;

7.  mudina visus dalībniekus padziļināt izpratni par konkurenci saistībā ar izejvielu izmantošanu; mudina Komisiju pētīt izejvielu hierarhijas izveidi un veicināt plašu diskusiju par izejvielu izmantošanu ar augstāko pievienoto vērtību, nenodarot kaitējumu videi; aicina Komisiju parādīt, kāda ir konkurence attiecībā uz viena veida izejvielām, un risināt ar izejvielu nevajadzīgu patēriņu saistīto problēmu;

8.  aicina Komisiju vākt, analizēt un publicēt datus par izejvielu un reģenerētu izejvielu pieejamību un piekļuvi tām, kā arī komerciālu apmaiņu ar tām ES līmenī; turklāt uzskata, ka jāvāc dati, lai veicinātu izejvielu īpašību salīdzināšanu, aizstāšanas iespējas, efektīvāko izmantojumu, kā arī paraugprakses apmaiņu;

9.  uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt, veicināt un īstenot aprites cikla pieeju attiecībā uz izejvielām, tādējādi konstatējot ietekmi uz vidi un internalizējot ārējās ar vidi saistītās izmaksas, kas attiecas uz izejvielu iegūšanu un izmantošanu, panākot šādu materiālu augstāko kvalitāti un palielinot to izmantošanas laiku, kā arī uzsver, ka ir nepieciešami rādītāji, lai noteiktu lietderīgu un efektīvu resursu izmantošanu;

10. uzsver, ka šajā sakarībā ir būtiski pilnībā īstenot Ekodizaina direktīvu(1), pievēršot lielāku uzmanību resursu efektīvai izmantošanai un citai ietekmei uz vidi, ne tikai enerģijas lietderīgam izmantojumam; turklāt aicina ar 2013. gadu ieviest obligātas prasības attiecībā uz otrreizēju pārstrādi un resursiem visos īstenošanas pasākumos; uzskata, ka ir efektīvi jāņem vērā izstrādātāju un zinātnieku skatījums, nodrošinot lietderīgu un rezultatīvu izejvielu izmantojumu visā produktu dzīves ciklā, jo augstas kvalitātes otrreizēja pārstrāde var notikt tikai tad, ja visa apgādes ķēde ir noslēgta un visas ieinteresētās personas sadarbojas, lai nodrošinātu atkārtotas savākšanas augstu līmeni;

11. uzsver, ka inovācija ir būtiska jaunu problēmjautājumu risināšanai un ka resursu efektīvai izmantošanai jābūt tādas politikas neatņemamai daļai, kas vērsta uz pētniecības un inovāciju veicināšanu, kura sekmēs Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

12. mudina Komisiju izstrādāt otrreizējas pārstrādes stratēģiju, kas noteiktu atgūšanu, cik vien iespējams, tuvu atkritumu avotam, iekļaujot notekūdeņu attīrīšanu, jo tas ļautu atgūt izejvielu augstāku koncentrāciju, novērst neatgūstamību, samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un, iespējams, padarīt efektīvāku enerģijas izmantošanu;

13. aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk palielināt atbilstīgu ekonomikas instrumentu, tostarp stimulu un nodokļu, izmantojumu un izstrādi, lai veicinātu izejvielu efektīvu izmantošanu un nodrošinātu augstāku līmeni izejvielu atkārtotā izmantojamībā, otrreizējā ražošanā, otrreizējā pārstrādē un pārstrādē produktos ar augstāku pievienoto vērtību, demontēšanā un reģenerēšanā; īpaši aicina Komisiju pārskatīt Ekodizaina, Nolietoto transportlīdzekļu(2), EEIA(3) un Bateriju(4) direktīvu; šajā sakarībā uzsver efektīvas aprites ekonomikas svarīgumu;

14. aicina Komisiju un dalībvalstis organizēt izglītības un izpratnes veicināšanas kampaņas patērētājiem, lai veicinātu no otrreizējas pārstrādes iegūtu produktu izmantošanu;

15. uzskata, ka izejvielu otrreizēja pārstrāde (pēc iespējas pilnīga) ne tikai samazina negatīvo aprites cikla beigu ietekmi uz vidi (piesārņojošie atkritumi) un palīdz risināt daudzu primāro izejvielu nepietiekamības problēmu, bet arī rada vietējas rūpnieciskas attīstības iespējas; mudina Komisiju atbalstīt rīcību, lai radītu šīs iespējas, kas ir īpaši svarīgas pašreizējās krīzes laikā;

16. aicina Komisiju pēc atbilstīga ietekmes novērtējuma veikšanas izstrādāt uzraudzības mehānismu attiecībā uz visām izejvielu piegādes ķēdēm, uzdodot ražotājiem pārredzamā sistēmā reģistrēt izejvielu izcelsmi līdzīgi jau pastāvošajai praksei (piemēram, kokmateriālu Regula (ES) Nr. 995/2010), kas ļautu tālāk attīstīt izejvielu ilgtspējas kritērijus;

17. prasa pienācīgi un ātri īstenot Atkritumu pamatdirektīvu(5) un ieviest pakāpenisku aizliegumu izgāztuvēs uzglabāt pārstrādājamas izejvielas, izstrādāt ekodizaina kritērijus, lai nodrošinātu apgrozībā laisto produktu lielākās daļas pārstrādājamību un pieņemt tādus stingrus un augstus efektivitātes kritērijus sadedzināšanai ar enerģijas reģenerāciju, kuriem būtu jāpanāk izejvielu atkārtota izmantošana un otrreizēja pārstrāde kā līdzeklis daudzu lietderīgu izejvielu atgūšanai pēc iespējas ātri un tuvu atkritumu avotam, nevis to sadedzināšanai, lai novērstu neatgūstamību, samazinātu jebkuru negatīvo ietekmi uz vidi un palielinātu enerģijas izmantošanas efektivitāti;

18. turklāt aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu grozīt direktīvu par atkritumu poligoniem(6) un izstrādāt un paplašināt mērķus, kas noteikti tās 5. panta 2. punktā; turklāt uzskata, ka atbilstoši Atkritumu pamatdirektīvai mērķis aizliegt sūtīt bioloģiski sadalāmus atkritumus uz poligoniem būtu jāattiecina uz visiem bioloģiski sadalāmiem atkritumiem, sākot ar 2020. gadu un nosakot samazinājuma mērķi 5 % apmērā;

19. piekrīt Komisijas analīzei, ka pašreizējo tiesību aktu atkritumu jomā labāka īstenošana un ieviešana ir būtiska, lai attīstītu resursu ziņā efektīvāku Eiropu, un tādēļ aicina Komisiju piedāvāt līdz 2011. gada beigām izveidot ES atkritumu apsaimniekošanas aģentūru, kas būtu apvienota ar īpašu Eiropas iestādi un kas veiktu tiešas vides pārbaudes, jo spēkā esošo tiesību aktu labāka īstenošana ne tikai radītu labumu vides un cilvēka veselībai, bet arī nodrošinātu būtiskus saimnieciskus ieguvumus un palielinātu piekļuvi vērtīgām otrreizējām izejvielām;

20. uzskata, ka būtu jāturpina pilnveidot vairākās direktīvās izvirzītos mērķus attiecībā uz atkritumu savākšanu un šķirošanu un jāparedz izejvielu reģenerēšanas augstākais līmenis un kvalitāte visos otrreizējās pārstrādes cikla posmos: savākšana, demontēšana, priekšapstrāde un otrreizēja pārstrāde;

21. aicina Komisiju izejvielu stratēģijā iekļaut bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna mērķus, lai stiprinātu saiknes starp ekonomiku un vidi un ņemtu vērā izejvielu ieguves, ražošanas, izmantošanas un apglabāšanas ietekmi uz vidi; mudina Komisiju atbalstīt stratēģiskas zemes izmantojuma plānošanas attīstību visās dalībvalstīs, lai līdzsvarotu izejvielu ieguvi ar citu zemes izmantojuma veidu vajadzībām un aizsargātu vidi un bioloģisko daudzveidību;

22. atzinīgi vērtē instrumentu un rādītāju izstrādi, piemēram, Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomiku (TEEB), kas atkārtoti novērtē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu naudas vērtību un sniedz izejvielu ieguves, izmantošanas un apglabāšanas faktiskās cenas būtisku norādījumu, tādējādi internalizējot ārējās izmaksas; mudina Komisiju veicināt un stimulēt šo instrumentu izstrādi un to piemērošanu;

23. uzsver, ka ieguves darbības jāveic, pienācīgi ievērojot darba drošības un vides aizsardzības augstākos standartus, lai novērstu negadījumus un atjaunotu skartos apvidus;

24. atzīmē, ka cianīda kalnrūpniecības tehnoloģija, kas rada nopietnu vides apdraudējumu, ļauj iegūt tikai divus gramus zelta no vienas tonnas rūdas, turpretī 150 reižu vairāk – aptuveni 300 gramus – var iegūt bez cianīda izmantošanas no vienas tonnas lietotu mobilo tālruņu; tādēļ atgādina Komisijai par Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju, kurā prasa līdz 2011. gada beigām Eiropas Savienībā pilnībā aizliegt cianīda izmantošanas tehnoloģiju kalnrūpniecībā(7);

25. uzsver, cik svarīgi ir, lai uzņēmumi īstenotu sociālo atbildību, ievērotu augstākos starptautiskos vides un darba standartus un izmantotu labākās pieejamās tehnoloģijas; turklāt uzsver lielo ieguves uzņēmumu atbildību nodrošināt, lai ieguve nelabvēlīgi neietekmētu tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju veselību; aicina Komisiju ņemt vērā ASV Dodd-Frank likumprojekta paraugu attiecībā uz konfliktu minerāliem un mudina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu; atbalsta Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI);

26. uzsver, ka attīstības politika nav izejvielu diplomātijas līdzeklis; piekrīt, ka tirdzniecības nolīgumiem jānodrošina nepieciešamā elastība, lai atbalstītu jaunattīstības valstis saikņu veidošanā starp ieguves rūpniecību un vietējo rūpniecību; uzskata, ka jāievēro valstu resursu suverenitāte, un šajā sakarībā aicina Komisiju izmantot diferencētu pieeju, ņemot vērā dažādos valstu kontekstus, lai netiktu apdraudēti jaunattīstības valstu attīstības mērķi un industrializācija;

27. uzsver, ka ir nepieciešama atbilstība izvirzītajiem mērķiem sadarbības un attīstības palīdzības politikas jomā; uzskata, ka jaunattīstības valstīm, kurās ir daudz izejvielu, nav jākļūst par izejvielu neto eksportētājām, bet gan jāattīsta sava rūpniecības un attīstības politika, piešķirot lielāku nozīmi vērtību radīšanai; noraida neokoloniālisma skatījumu, kas ir tā saucamās izejvielu diplomātijas pamatā;

28. prasa aktīvi ieviest un veicināt ilgtspējīgākus un no izejvielu izmantošanas nodalītus ekonomikas modeļus, lai nākotnē nodrošinātu izejvielu pieejamību Eiropas Savienībā; prasa, lai Komisija izstrādā jaunus instrumentus (piemēram, „zaļos sertifikātus”, kuru mērķis ir otrreizējo izejvielu izmantošanas veicināšana) ar mērķi panākt lietderīgāku resursu izmantošanu, izvairoties no nevēlamas blakus ietekmes; ierosina Komisijai veikt vispārēju pētījumu par nomas modeļiem ekonomikā kā alternatīvām preču īpašumam un to ietekmi uz izejvielu izmantošanu un reģenerēšanu; uzsver, ka šajā sakarībā galvenais uzdevums ir informētības veicināšana;

29. uzsver, ka jauns rādītājs, kas nav tikai IKP un kas nosaka resursu patēriņu un resursu produktivitāti, ir būtisks, lai nodalītu ekonomisko izaugsmi no izejvielu izmantošanas;

30. pievērš uzmanību pieņēmumu kaitīgajām sekām attiecībā uz izejvielām; uzskata, ka fiziskais tirgus nav jāpadara nepārraugāms ar atvasinātu finanšu instrumentu tirgus starpniecību, kura apjoms gadu gaitā ir nesamērīgi pieaudzis, radot steidzamu nepieciešamību paredzēt pasākumus šajā jomā; uzsver, ka ir svarīga uzticama oficiāla informācija par izejvielu plūsmām un krājumiem;

31. mudina Komisiju pētīt ietekmi, ko radītu nodoklis par derīgo izrakteņu resursu, neizmantotu iegūto izejvielu, izejvielu, kas nav saistītas ar enerģijas ražošanu, ūdens un zemes izmantošanu, un jo īpaši visus blakusefektus, kā, piemēram, aizstāšanu, kas nav ilgtspējīga, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai ekonomisko darbību uzsākšanu trešās valstīs, un šajā sakarā sniegt priekšlikumus attiecībā uz ES instrumentiem saskaņā ar resursu efektīvas izmantošanas prioritāti; norāda, ka primāro izejvielu, tādu kā metāli, aplikšana ar nodokli palīdzētu radīt salīdzinošas priekšrocības otrreizējai pārstrādei attiecībā pret neapstrādātu izejvielu ieguvi un palīdzētu pārlikt nodokļu slogu no darba uz resursiem;

32. mudina Komisiju turpināt gatavošanos Eiropas inovācijas partnerībai izejvielu jomā saskaņā ar pamatiniciatīvu „Inovācijas Savienība” un uzsver ciešas sadarbības svarīgumu starp visām iesaistītajām iestādēm jau pašā sākumā;

33. uzskata, ka jāveicina produktu un tādēļ arī izejvielu un biotisko materiālu derīguma termiņa pagarināšana, jo to ieguvei, izmantošanai un apglabāšanai ir būtiska ietekme uz zemes lietošanu, ūdeni, enerģiju un transportu; norāda, ka izejvielu stratēģija jāiekļauj plašākajā stratēģijā „Eiropa 2020” kā tās vispārējo mērķu būtiska daļa; aicina attīstīt mērķtiecīgākas resursu efektīvas izmantošanas inovācijas un norāda, ka materiālu izmantojuma augstākam efektivitātes līmenim ir būtiska ietekme uz rūpniecību un transporta nozari;

34. aicina Komisiju vākt datus par ES potenciālu izejvielu reģenerēšanā, veicot ieguvi atkritumu poligonos, un izstrādāt standartus nosacījumiem, kurus nodrošinot poligonos varētu veikt izrakumus, iekļaujot citu resursu iespējamu reģenerēšanu, energoefektivitāti salīdzinājumā ar primāro materiālu ieguvi, iespējamo blakus iedarbību uz vidi un cilvēka veselību (piemēram, siltumnīcefekta gāzu un toksisku vielu izdalīšana), kā arī enerģijas ražošanas un ainavas atjaunošanas potenciālu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

42

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

János Áder, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Nessa Childers, Chris Davies, Esther de Lange, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Julie Girling, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Karin Kadenbach, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Mario Pirillo, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Marina Yannakoudakis

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

João Ferreira, Jutta Haug, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Miroslav Mikolášik, Bill Newton Dunn, Birgit Schnieber-Jastram, Michail Tremopoulos

(1)

           Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem; OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)

           Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem; OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

(3)

           Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA); OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(4)

           Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK; OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.

(5)

           Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu; OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(6)

           Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EEK par atkritumu poligoniem; OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(7)

           Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcija par vispārēju aizliegumu Eiropas Savienības kalnrūpniecībā izmantot cianīdu; P7_TA (2010)0145.


Ārlietu komitejas ATZINUMS  (31.5.2011)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu jomā

(2011/2056(INI))

Atzinumu sagatavoja: Elmar Brok

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā daudzpolārās globālās kārtības kontekstā dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, vairs nespēj nodrošināt pienācīgu piekļuvi tādām ar enerģētiku nesaistītām precēm kā izejvielas un retzemju metāli; tā kā vienīgi ES pārvaldīta kopīga pieeja var nodrošināt stratēģisku un drošu piegādi Eiropas uzņēmumiem;

B.  tā kā izejvielu piegāde ir vairāku nozaru darbības pamats; tā kā eksporta ierobežojumi kavē atklātu un pārredzamu tirgu izveidošanu, var radīt ievērojamus sastrēgumus izejvielu piegādē un ierobežot Eiropas uzņēmumu inovācijas iespējas, kā arī radīt problēmas darba tirgū;

C. tā kā ap 50 % pasaules izejvielu un retzemju metālu resursu, tostarp sevišķi nepieciešamo izejvielu, atrodas nestabilās valstīs vai nedrošos reģionos,

1.  atzinīgi vērtē priekšlikumu par ES diplomātiju attiecībā uz izejvielām un retzemju metāliem, kura mērķis ir izveidot starptautisku regulatīvo platformu, nodrošināt piekļuvi izejvielām, jo īpaši tām, kuras uzskata par neaizstājamām, un nodrošināt šo izejvielu piegādi, nodrošināt atvērtus globālos tirgus un veicināt starptautisko sadarbību ilgtspējīgas izejvielu ieguves un efektīvas resursu izmantošanas jomā, pamatojoties uz savstarpējām interesēm; šajā ziņā uzsver, ka izejvielu diplomātijas jomā ir jāizveido spēcīgs dialogs starp industrializētajām, jaunajām rūpnieciski attīstītajām un resursiem bagātajām jaunattīstības valstīm; lai veicinātu cilvēktiesības, labu pārvaldi un reģionālo stabilitāti, kā arī novērstu risku, ka resursu dēļ varētu rasties konflikti;

2.  uzskata, ka nostiprināt Eiropas Savienības sarunu vešanas pozīciju un novērst atkarību no monopolistiskiem piegādātājiem varētu arī tad, ja ES mērogā izejvielu stratēģijā visos posmos lielāku uzmanību pievērstu inovācijai un izejvielu aizstāšanas stratēģijai;

3.  aicina Komisiju veicināt izejvielu diplomātijas pirmo posmu (Track-II), atbalstot apmaiņu starp Eiropas Savienības un citu resursu jomā ieinteresēto valstu nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām aprindām un domnīcām;

4.  aicina Komisiju izejvielu jomā regulāri organizēt pasākumus, tādus kā JOGMEC (Japānas Nacionālās naftas, gāzes un metālu korporācijas) „metālu saloni”, kuros piedalītos citas resursu jomā ieinteresētās valstis un plašs ieinteresēto personu loks;

5.  norāda — lai gan izejvielu politika ir neatkarīga, tai jārada sinerģija ar citām ES politikas jomām, jo īpaši tām, kuru mērķis ir ar izrakteņiem nesaistītu izejvielu (piemēram, lauksaimniecības preču) un enerģijas piegādes;

6.  uzskata, ka izejvielu diplomātijai, attīstības politikai un demokratizācijas atbalsta politikai ir jāsniedz savstarpējs labums un jārada sinerģija; tāpēc aicina turpmākajos nolīgumos ar partnervalstīm iekļaut nosacījumu par cilvēktiesībām un demokratizāciju;

7.  uzsver — kā daļa no ES stratēģiskās sadarbības ar attiecīgajiem galvenajiem partneriem no rūpnieciski attīstītām, jaunās tirgus ekonomikas un jaunattīstības valstīm, jo īpaši no ASV, Krievijas, Ķīnas, Japānas un Arktikas reģiona — ir jārada agrīnās brīdināšanas mehānisms attiecībā uz tirgus izkropļojumiem, piegādes pārtraukumiem un konfliktiem resursu dēļ un tas jāpapildina ar novērošanas grupu ES līmenī, kas ietvertu pārstāvjus no ES iestādēm, dalībvalstīm un attiecīgajām rūpniecības nozarēm;

8.  norāda, ka nozīmīgas ir attiecības ar BRICS valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika), jo tām ir lieli izejvielu resursi, taču vienlaikus tās nākotnē palielinās izejvielu patēriņu, līdz ar to palielinot konkurenci ar Eiropas uzņēmumiem;

9.  aicina pieņemt starptautiskus regulatīvus standartus attiecībā uz otrreizējo pārstādi, ilgtspējīgu kalnrūpniecību un labu pārvaldību un ietverot sociālās tiesības, darba tiesības un cilvēktiesības, uzņēmumu sociālo atbildību un vides standartus, kurus ir jāpopularizē saistītajos forumos, piemēram, G8 un G20, PTO, ESAO, ANO Tirdzniecības un attīstības konferencē, ANO Vides programmā un tās Starptautiskajā ilgtspējīgas resursu pārvaldības padomē, starptautiskajās metālu izpētes grupās un citās organizācijās, kuras aktīvi popularizē izejvielu izmantošanas, iegūšanas un tirdzniecības ilgtspējīgas globālās pārvaldības struktūru, pamatojoties uz principu par neiejaukšanos citu valstu tiesībās uz attīstību saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem;

10. atzinīgi vērtē G8 un G20 valstu vēlmi cīnīties pret izejvielu cenu nestabilitāti un aicina izstrādāt konkrētus pasākumus, ar kuriem nodrošināt izejvielu piegādi un mazināt spekulāciju ar šīm precēm;

11. aicina PTO cieši sekot līdzi importa un eksporta ierobežojumu un citu šķēršļu ietekmei uz izejvielu cenu; šajā ziņā atbalsta PTO struktūrā izveidoto instrumentu, ar ko uzrauga izejvielu un retzemju metālu tirdzniecības tarifu un beztarifu barjeras, un Izejvielu un retzemju stabilitātes padomes izveidi G20; aicina arī Tirdzniecības ĢD turpināt izejvielu cenai noteikto eksporta ierobežojumu un citu šķēršļu uzraudzību;

12. atzinīgi vērtē to, lai ES tirdzniecības nolīgumos un kā priekšnoteikums dalībai PTO tiktu iekļautas skaidri formulētas garantijas par nediskriminējošu piekļuvei izejvielu tirgum; aicina visos ES nolīgumos ar attiecīgajām trešām valstīm iekļaut piekļuvi izejvielām un to ilgtspējīgu pārvaldību, pamatojoties uz valstu aizvien lielāko savstarpējo atkarību, taču uzsver, ka ir svarīgi dažādot izejvielu diplomātiju tā, lai ņemtu vērā attiecīgo valstu situācijas;

13. uzskata, ka ES un attiecīgajām trešām valstīm ir jāsadarbojas vienprātībā un īstenas partnerības gaisotnē, lai gūtu kopīgu labumu no izejmateriālu piegādes; tāpēc aicina atbalstīt jaunattīstības valstis, nodrošinot zināšanu nodošanu zinātniskos un juridiskos jautājumos, lai panāktu ilgtspējīgu veiktspējas palielināšanu, un aicina izstrādāt kopīgus ieguves un ražošanas standartus, ietverot arī cilvēktiesību standartus;

14. uzsver, ka nozīmīga ir divpusēja sadarbība izejvielu jomā, kā to parādīja ES un Āfrikas Savienība 2010. jūnijā, un atbalsta turpmākus pasākumus saistībā ar kopīgo Āfrikas un ES rīcības plānu 2011.–2013. gadam; aicina attīstīt līdzīgu sadarbību ar citām valstīm, kas ir galvenās būtisku izejvielu ražotājas; ierosina par vienu no izejmateriālu diplomātijas konkrētajiem mērķiem noteikt avotu dažādošanu, atsevišķu to izejvielu piegādē, kuras ES tikai importē, pārorientējoties no Dienvidaustrumāzijas uz Latīņameriku un Āfriku;

15. uzskata, ka ievērojamais Arktikas reģiona potenciāls ir saistīts ar tā dabas resursiem un uz tiem balstītajām nozarēm; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem (P7_TA(2011)002)) ir jāsaglabā taisnīga piekļuve Arktikas reģiona izejvielām; uzsver ilgtspējīgas attīstības un drošas un kontrolētas dabas resursu izmantošanas nozīmi Arktikas reģionā saskaņā ar piesardzības principu;

16. uzsver ilgtspējīgas attīstības nozīmi un atkārtoti pauž atbalstu Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvai (EITI) un iniciatīvai „Publisko savus izdevumus” (PWYP), kas ir labi starptautiskās pārredzamības standartu piemēri, un aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu pieņemt pasākumus pārredzamības uzlabošanai piegādes jomā; uzskata — lai attiecīgajās trešās valstīs veicinātu ilgtspējīgu kalnrūpniecības praksi, šie standarti ir jāpiemēro Eiropas Investīciju bankas atbalstītiem ieguldījumiem;

17. atzinīgi vērtē Komisijas veikto sagatavošanas darbu attiecībā uz likumdošanas priekšlikumu, ar ko ieguves nozarē izvirza informācijas sniegšanas prasības uzņēmumiem, kas ir iekļauti ES biržu sarakstos; mudina Komisiju par piemēru ņemt ASV noteikumus par informācijas sniegšanas prasībām, kas iekļauti Dodd-Frank Act 1504. sadaļā, un prasa noteikt informācijas sniegšanas prasības attiecībā uz katru valsti;

18. aicina Komisiju, gatavojot jaunus ārējās darbības instrumentus laika posmam pēc 2013. gada, savās programmās demokrātijas un ekonomikas stabilitātei nestabilās valstīs, kuras piegādā izejvielas, iekļaut pasākumus labas pārvaldības un ilgstpējīgas kalnrūpniecības atbalstam;

19. uzskata, ka par saskaņotu un efektīvu ES diplomātiju ciešā koordinācijā ar Padomi un Parlamentu ir jāatbild EĀDD un attiecīgajiem Komisijas dienestiem, jo īpaši Tirdzniecības ĢD saistībā ar tirdzniecības jautājumiem; turklāt uzskata, ka izejvielu stratēģiskajai nozīmei būtu jāatspoguļojas EĀDD organizatoriskajā struktūrā un attiecīgo ES delegāciju dalībnieku sastāvā; uzsver to nozīmi, kāda izejvielu jomā ir ES un dalībvalstu ārpolitikas koordinēšanai;

20. uzskata, ka ES ir jākoordinē sadarbība ar ASV un citiem partneriem, cenšoties dažādot retzemju metālu avotus un mazinot atkarību no lielākajiem izejvielu un retzemju metālu piegādātājiem; uzskata, ka šie jautājumi ir jāietver turpmāko ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmju darba kārtībā;

21. aicina Eiropas Aizsardzības aģentūru saskaņā ar LES 42. panta 3. punktu iesaistīties to pasākumu noteikšanā, kas nostiprinātu aizsardzības nozares rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi attiecībā uz izejvielām.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.5.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

58

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Sir Robert Atkins, Dominique Baudis, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Heidi Hautala, Anna Ibrisagic, Anneli Jäätteenmäki, Jelko Kacin, Othmar Karas, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Alexander Graf Lambsdorff, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Willy Meyer, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Cristian Dan Preda, Fiorello Provera, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Hannes Swoboda, Charles Tannock, Inese Vaidere, Kristian Vigenin, Graham Watson, Boris Zala

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Reinhard Bütikofer, Nikolaos Chountis, Véronique De Keyser, Tanja Fajon, Kinga Gál, Elisabeth Jeggle, Georgios Koumoutsakos, Norbert Neuser, Doris Pack, Vittorio Prodi, Dominique Vlasto, Luis Yáñez-Barnuevo García

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Joachim Zeller


Attīstības komitejas ATZINUMS  (14.6.2011)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu nodrošināšanai

(2011/2056(INI))

Atzinumu sagatavoja: Birgit Schnieber-Jastram

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzskata, ka ES rūpniecība, jo īpaši augstu tehnoloģiju nozare, ir atkarīga no izejvielu importa un ka ES izejvielu iniciatīvas mērķis ir nodrošināt piekļuvi šiem resursiem;

2.  atgādina, ka NVO ir kritizējušas izejvielu iniciatīvu, jo ar to apdraud nabadzīgo valstu attīstības mērķus, un tā kā, īstenojot šo iniciatīvu, ES neievēro savu apņemšanos attiecībā uz attīstības politikas saskaņotību; atgādina par LESD 208. pantā noteikto politikas saskaņošanas pienākumu attīstības veicināšanai; lūdz Komisiju izveidot departamentu kopīgu darba grupu detalizētākas izejvielu stratēģijas noteikšanai, ņemot vērā minētos pienākumus; atgādina, ka izejvielu nelikumīga tirdzniecība joprojām ir viens no galvenajiem pastāvīgu vai ilgstošu konfliktu cēloņiem jaunattīstības valstīs;

3.  uzsver to, ka Eiropas izejvielu politikā ir svarīgi pilnībā ņemt vērā jaunattīstības valstu noturīgu ekonomisko izaugsmi un to īpašos sociālos standartus (kā noteikts LESD 208. pantā) un nodrošināt attīstības politikas un izejvielu iniciatīvas saskaņotību; tādēļ uzskata, ka ES būtu arī jāsniedz palīdzība jaunattīstības valstīm, lai atbalstītu tās pārstrādes ražotņu veidošanā, dažādotu to ekonomiku, samazinātu to atkarību no izejvielu eksporta un palielinātu to ražojumu vērtību, sekmējot vietējo ražošanu un pārstrādi;

4.  aicina Komisiju noteikt šādus turpmākus izejvielu iniciatīvas pamatmērķus: a) samazināt izejvielu patēriņu Eiropas Savienībā, b) samazināt ES atkarību no importētām izejvielām un c) izveidot noturīgu un taisnīgu sistēmu pasaules dabas resursu apsaimniekošanai;

5.  uzstāj, ka Eiropas Parlaments ir regulāri jāinformē par notikumu attīstību saistībā ar izejvielu iniciatīvu un tās mērķu sasniegšanu, iesniedzot ikgadēju progresa ziņojumu; prasa ziņojumā iekļaut arī izejvielu iniciatīvas novērtējumu, ņemot vērā ES apņemšanos nodrošināt politikas saskaņotību attīstības veicināšanai;

6.  pauž bažas par to, ka pārstrādātajā izejvielu iniciatīvā nav norāžu ne uz VPS, ne VPS+ un nav piedāvātas arī tām valstīm paredzētas alternatīvas tirdzniecības iniciatīvas cilvēktiesību ievērošanas, vides aizsardzības standartu, bērnu darba novēršanas un iekšpolitisko reformu veicināšanai, uz kurām iepriekš minētās sistēmas neattiecas; prasa Komisijai atbalstīt un sekmēt iniciatīvas, kuru mērķis ir dažādot jaunattīstības valstu ekonomiku, kas ir lielā mērā atkarīga no konkrētām izejvielām;

7.  norāda, ka ienākumiem no izejvielām var būt svarīga nozīme, lai ļautu vismazāk attīstītajām valstīm sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM); aicina Komisiju palīdzēt jaunattīstības valstīm dažādot šo valstu ekonomiku un samazināt atkarību no izejvielām, lai aizsargātu izsmeļamus dabas resursus un atbalstītu vismazāk attīstītās valstis, sniedzot padomus un veicot spēju veidošanas pasākumus nolūkā radīt efektīvu alternatīvu mehānismu nodokļu ieņēmumu iegūšanai;

8.  aicina Komisiju apsvērt to, kādas priekšrocības vismazāk attīstītājām valstīm nodrošinātu izejvielu eksporta ierobežojumi, ņemot vērā, ka īpaši vismazāk attīstītākajām valstīm eksporta nodokļi ir svarīgs ienākumu avots, stimulējot vietējās ražošanas vai pārstrādes rūpniecības attīstību, radot iespēju ražot eksporta preces ar augstāku pievienoto vērtību; uzsver, cik svarīga nozīme ir vides aizsardzībai, novēršot dabas resursu neierobežotu izmantošanu;

9.  norāda, ka preču cenu svārstīgumu zināmā mērā ir izraisījušas spekulācijas;

10. lūdz Komisiju steidzami iesniegt tiesību akta priekšlikumu par pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi, kas būtu balstīts uz Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un EITI+ +, kā arī uz Amerikas Savienoto Valstu Dodd–Frank akta 1502. pantu; atgādina, ka Attīstības komiteja šo priekšlikumu izvirzīja par Parlamenta prioritāti strukturētā dialoga ietvaros par Komisijas darba plānu 2012. gadam; mudina Komisiju iekļaut priekšlikumā prasību ieguves rūpniecības uzņēmumiem iesniegt ziņojumus par tirdzniecību, kas notikusi katrā valstī, un par peļņu, kas gūta katrā valstī, kā arī par nodokļiem un ieņēmumiem, lai nepieļautu korupciju un novērstu nodokļu apiešanu; uzver, ka pārredzamība, korporatīvā un sociālā atbildība un funkcionējoša pārvalde nāk par labu gan ieguves uzņēmumiem, gan izejvielām bagāto jaunattīstības valstu iedzīvotājiem; aicina Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, kas būtu līdzvērtīgs 1502. pantam Dodd–Frank aktā, ar kuru uzņēmumiem, kas iegūst derīgos izrakteņus Kongo Demokrātiskajā Republikā un tās kaimiņvalstīs, tiek noteiktas prasības norādīt, kādus pasākumus tie veic, lai nodrošinātu, ka šo derīgo izrakteņu iegāde nesniedz peļņu bruņotiem grupējumiem, kas izdara cilvēktiesību pārkāpumus; šajā sakarībā prasa Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm izdarīt spiedienu uz jaunattīstības valstīs reģistrētiem Eiropas uzņēmumiem un rādīt piemēru sociālās atbildības un pieņemamu darba standartu veicināšanas jomā;

11. aicina izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, ar kuru ES uzņēmumiem, kas, darbojoties jaunattīstības valstīs, neievēro ES standartus, liegtu jebkāda veida Eiropas finansējumu, un pauž nopietnas bažas par daudziem dokumentētiem gadījumiem, kad ES uzņēmumi pārkāpj standartus vides un darba jomā, kā arī cilvēktiesības;

12. atzīst jaunattīstības valstu valdību un parlamentu leģitīmās tiesības, konsultējoties ar pilsonisko sabiedrību, valsts interesēs ieviest tādas politikas nostādnes un regulējumu ārvalstu ieguldījumu jomā, lai ārvalstu ieguldījumi nāktu par labu vietējai ekonomikai, radītu pievienoto vērtību vietējā mērogā un veicinātu attīstību; uzsver, ka ES izejvielu stratēģijai nevajadzētu ierobežot šīs tiesības;

13. aicina ES un Āfrikas Savienību saskaņā ar ES un Āfrikas Apvienotās stratēģijas otro rīcības plānu 2011.–2013. gadam un sadarbībā ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un ieinteresētām pusēm ierosināt un īstenot konkrētas darbības, lai sniegtu atbalstu spēju veidošanas jomā jaunattīstības valstīm, kurām ir lieli dabas resursu krājumi; atzinīgi vērtē šajā rīcības plānā izmantoto pieeju, kas paredz nodrošināt apmācību par paraugpraksi attiecībā uz to, kā labāk panākt vienošanos par dabas resursu izmantošanu, un uz zinātniskās sadarbības sekmēšanu ieguves nozarē papildus tam, ka tiek veicināta laba pārvalde, tostarp pārredzamība;

14. atkārtoti apstiprina, ka pārredzamības iniciatīvas ieguves rūpniecības nozarē veicina uzņēmējdarbību, rada juridisku noteiktību, noturīgas ilgtermiņa partnerības un kalpo kā drošības pasākumi pret atkārtotu nacionalizāciju, sarunu atsākšanu un izraidīšanu; norāda, ka pastāv problēmas, kas ir jārisina, un ka dažiem nolīgumiem ir jāpiemēro konfidencialitāte, taču tiem tomēr vajadzētu būt pieejamiem publiskai pārbaudei; norāda, ka Ganas Naftas produktu radīto ieņēmumu pārvaldes likums ir labs piemērs tam, kā no vienas puses saglabāt konfidencialitāti, bet no otras puses nodrošināt parlamentāru uzraudzību;

15. atzinīgi vērtē Komisijas plānus sekmēt finanšu informācijas izpaušanu un ieguves rūpniecības ziņojumus sagatavot atsevišķi par katru valsti un sagaida, ka Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu par starptautisko uzņēmumu peļņas un nodokļu maksājumu informācijas automātisku nodošanu atklātībai par katru jaunattīstības valsti, kurā šis uzņēmums darbojas, lai cīnītos pret nodokļu oāžu izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgas kapitāla aizplūšanas; prasa arī, lai Eiropas ražotāji, kas iegūst izejvielas jaunattīstības valstīs, nodrošinātu lielāku pārredzamību, maksājot attiecīgos nodokļus un atklāti deklarējot savu darbību; uzsver arī ar Kimberli procesu saistītās ES un ANO sadarbības nozīmi;

16. aicina ES nodrošināt taisnīgu tirdzniecības līgumu noslēgšanu ar jaunattīstības valstīm, tostarp par tehnoloģijas nodošanu vismazāk attīstītajām valstīm, kas kalpotu kā paraugs ilgtspējīgai tirdzniecības politikai, kurā būtu iekļauts sociālo un vides jomas kritēriju kopums;

17. aicina veidot ciešāku starptautisko sadarbību attiecībā uz stratēģiskajiem resursiem, uzsākot atklātu, visaptverošu un pārredzamu procesu nākotnes apspriešanai un iesaistot tādus pilsoniskās sabiedrības tīklus kā tīklu „Publisko savus izdevumus” (PWYP); uzskata, ka globālās iniciatīvas šādā ar piesardzību izskatāmajā jautājumā varētu veicināt uzticības veidošanos starp ES un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm kā Ķīnu, Brazīliju un Indiju;

18. aicina ES ieviest ieguldītājiem paredzētas saistības un pienākumus, darbojoties jaunattīstības valstīs, ievērot cilvēktiesības, vides un Starptautiskās Darba organizācijas noteiktos darba pamatstandartus; uzskata, ka ES uzņēmumiem vajadzētu savās mītnes valstīs uzņemties juridisku atbildību par iepriekšminēto tiesību pārkāpumiem, kurus izdarījuši to meitasuzņēmumi ārvalstīs un struktūrvienības, kuras tie kontrolē;

19. uzskata, ka ES izejvielu stratēģijā jāatspoguļo atšķirības starp lielākajām ekonomiski attīstītām valstīm, no vienas puses, un vismazāk attīstītajām valstīm, no otras puses;

20. lūdz EIB un Komisiju pirms lēmuma pieņemšanas par ieguves rūpniecības nozares atbalstīšanu jaunattīstības valstīs, rūpīgāk apsvērt, vai projekti veicina nabadzības izskaušanu, noturīgu attīstību un nediskriminējošu izaugsmi; aicina noteikt moratoriju attiecībā uz ES publiskā finansējuma piešķiršanu ieguves rūpniecības projektiem, kamēr nav pieņemti noteikumi, ar kuriem paredzēts novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un sekmēt pārredzamību, uzticamības pārbaudi un sociālo un vides standartu ievērošanu;

21. norāda, ka dabas resursi būtu jāizmanto tā, lai palīdzētu valstij sasniegt plašākus sociālos un ekonomikas mērķus, nevis nosakot šo resursu ieguvi par pašmērķi;

22. norāda, ka nerūpnieciska izrakteņu ieguve nelielā apjomā (ASM) var būt izšķiroša vietējās dzīves daļa, nodrošināt darba vietas un veicināt attīstības mērķu sasniegšanu, ja to oficiāli atzītu, reglamentētu un atbalstītu; pauž nožēlu par salīdzinoši zemajām zināšanām un analītisko instrumentu trūkumu šajā nozarē un uzsver nepieciešamību uzlabot tās atpazīstamību, veicināt efektīvas ASM politikas izveidi un īstenošanu, kā arī pārraudzīt centienus novērst tādus nabadzības radītus draudus kā bērnu darbs, nedroša darba vide un piespiedu darbs, kas bieži vien raksturīgi maza mēroga ieguvei, un konfliktus, kas saistīti ar izrakteņu ieguvi nelielos apjomos. tāpat aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt jaunattīstības valstis gan valsts, gan vietējā līmenī, darot pieejamas specializētas zināšanas par noturīgām ieguves darbībām, lielāku resursu efektivitāti, kā arī otrreizēju izmantošanu un pārstrādi;

23. uzsver, ka jautājums par piekļuvi izejvielām būtu pakāpeniski jāiekļauj miera nodrošināšanas un konfliktu novēršanas politikas pasākumos, jo ievērojams skaits konfliktu konkrētos reģionos rodas no jauna; uzskata, ka par ES ilgtermiņa mērķi būtu jākļūst agrīnas brīdināšanas un konfliktu novēršanas sistēmas izveidošanai, kas ļautu savlaicīgi identificēt to, ka izejvielas kļūst par noteiktu konfliktu izraisītājiem.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

14.6.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Corina Creţu, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, András Gyürk, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Iva Zanicchi

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Kriton Arsenis, Isabella Lövin


Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS  (23.6.2011)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu jomā

(2011/2056(INI))

Atzinumu sagatavoja: Bernd Lange

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka ES tirdzniecības politikai jāpiešķir lielāka nozīme, lai uzlabotu ES piekļuvi izejvielām pasaules tirgos un nodrošinātu Eiropas rūpniecībai nepieciešamo izejvielu piegāžu noturību un drošumu, un jārada iespējas veidot patiesas partnerības atbilstoši ilgspējīgas attīstības politikai, ko īsteno attiecībā uz valstīm, kurām ir šāda veida dabas resursi;

2.  norāda, ka ne visos izejvielu tirgos procesi risinās vienādi un ka it īpaši lauksaimniecības nozares izejvielu tirgi lielā mērā ir pakļauti no gadalaikiem un klimata faktoriem un tādēļ tie prasa īpašu uzmanību;

3.  uzsver izejvielu legālas tirdzniecības nozīmi ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmē un prasa izstrādāt integrētu ES izejvielu politiku, tostarp mērķtiecīgu diplomātisku taktiku attiecībā uz stratēģiskajām piegādātājvalstīm, pamatojoties uz šo valstu rūpniecības un lauksaimniecības politikas programmu un atbilstoši ES attīstības un vides politikai; turklāt aicina Komisiju radīt sinerģijas starp visām Eiropas politikas jomām un ieinteresētajām aprindām, piemēram, izveidojot nacionālās komitejas metālu stratēģijas jautājumos, kurās būtu apvienotas valsts iestādes, uzņēmumi, tostarp MVU, kas darbojas šajā nozarē, un pilsoniskā sabiedrība;

4.  tālab aicina Komisiju sagatavot pētījumu par Eiropā ievestajām izejvielu, kurām, kaut arī tās netiek uzskatītas par būtiski svarīgām (piemēram, litijs, hafnijs un niķelis), tomēr ir stratēģiski svarīga nozīme Eiropas rūpniecības uzņēmumu vajadzību apmierināšanā un patēriņa preču ražošanā ar lielu pievienoto vērtību; pētījumā būtu jānovērtē arī mūsu rūpniecības uzņēmumu atkarība no šīm izejvielām un pasākumi, ar kuriem nodrošina to piegādi, ar vidi saistītās materiālu ieguves izmaksas, kā arī alternatīvas, kuras varētu paredzēt;

5.  aicina Komisiju ar savstarpēji izdevīgu un godīgu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu un ilgtermiņa stratēģisku tirdzniecības partnerattiecību palīdzību nodrošināt regulāru un garantētu piekļuvi rūpniecībā nepieciešamajām izejvielām un retzemju metāliem, tādējādi ļaujot jaunattīstības valstīm dažādot un industrializēt savu ekonomiku un radīt darba vietas un gādāt par noturīgu ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi piegādājot ES rūpniecības uzņēmumiem svarīgus resursus; šai sakarībā mudina Komisiju visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut prasību par SDO un starptautisko vides standartu ievērošanu;

6.  aicina Komisiju apsvērt pamatnostādņu izstrādi, nosakot to Eiropas uzņēmumu sociālo atbildību, kuri attiecīgajās valstīs piedalās izejvielu iegūšanā; aicina uzņēmumus nekavējoties īstenot sociālo atbildību, uzņemoties brīvprātīgas saistības; prasa, lai šīs saistības atbilstu ESAO pamatnostādnēm attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un principam par piegādes ķēžu uzticamības pārbaudi, kas paredzēta ESAO 2010. gada uzticamības pārbaudes pamatnostādnēs; aicina Komisiju kopā ar uzņēmumiem uzraudzīt un veicināt šāda brīvprātīga saistību uzņemšanās procesa efektivitāti; šajā sakarībā atgādina, ka visiem uzņēmumiem būtu jāievēro tajās valstīs spēkā esošie tiesību akti, kurās uzņēmumi strādā;

7.  ir nobažījies par to, ka turpinās konfliktu zonās iegūtu izrakteņu tirdzniecība un izmantošana, jo to ražošana izraisa nepieņemamu vardarbību un nelikumīgas darbības; aicina Komisiju, EĀDD, Padomi un dalībvalstis ņemt vērā šo situāciju, īstenojot attiecības ar trešām valstīm; aicina Komisiju un ES stratēģiskās piegādātājvalstis kopīgi attīstīt efektīvas izejvielu izsekojamības sistēmas, sākot no importa līdz pārstrādei vai noglabāšanai, un ieviest izejvielu un tirdzniecības ķēžu savstarpēji saistošu sertifikācijas sistēmu (sertificētas tirdzniecības ķēdes), lai varētu nodrošināt, ka šādu izejvielu tirdzniecība ir godīga, un lai nepieļautu krīžu reģionos iegūtu izejvielu tirdzniecības ļaunprātīgu izmantošanu, aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgām starptautiskām iestādēm (ANO, ESAO, SDO), lai konstatētu un censtos saskaņot sertifikācijas paraugpraksi; aicina Komisiju jautājumos par tirdzniecību ar strīdos iesaistītajiem izrakteņiem ņemt vērā ASV Dodd-Frank likumprojektu;

8.  uzsver, ka finanšu tirgiem var būt nozīmīga loma gan izejvielu un preču ražotāju, gan patērētāju riska samazināšanā; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai preču tirgos nodrošinātu pārredzamību un apņēmīgi cīnītos pret negodīgām spekulācijām, kas izraisa preču tirgus ļaunprātīgu izmantošanu; ja uzskata par nepieciešamu — saskaņā ar padziļinātu empīrisku analīzi; norāda, ka šie pasākumi aptver arī attiecīgās iniciatīvas saistībā ar G8 un G20 sarunām; jo īpaši uzskata, ka būtu jāizpēta resursu otrreizējās pārstrādes, aizstājamības un efektīvas izmantošanas iespējas un ka Komisijai šādās jomās būtu jāveicina un jāievieš pētniecības un izstrādes projekti;

9.  ir nobažījies par to, kā atvasināto instrumentu tirgi ietekmē izejvielu cenu tendences; uzskata, ka nepieciešamas efektīvākas kontroles pār ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgiem; šajā sakarībā atbalsta tādus pasākumus kā ārpusbiržas atvasināto instrumentu pārredzamības uzlabošana EVTI uzraudzībā; uzskata, ka šādi pasākumi varētu radīt lielāku drošību ieguldītājiem un MVU un ļautu ražotājiem Eiropā veikt plānošanu ar lielāku noteiktību;

10. pauž nožēlu par attieksmi, kādu pauž trešās valstis, īpaši dažas jaunattīstības valstis, kas izmanto savu dominējošā piegādātāja pozīciju, lai kropļotu pasaules izejvielu tirgu; mudina Komisiju meklēt risinājumus divpusējā līmenī un attiecīgā gadījumā, veikt apspriešanos ar konkrētajām valstīm vai arī ķerties pie tirdzniecības aizsardzības instrumentiem saskaņā ar PTO noteikumiem un principiem, un atbalsta nesenos EK centienus sasaukt PTO ekspertu grupu; aicina PTO apsvērt iespēju tās dalībvalstīm nepārprotami norādīt, ka šķietamus attīstības vai vides aizsardzības politikas pasākumus nedrīkst ļaunprātīgi izmantot par ieganstu eksporta ierobežojumu noteikšanai, izņemot gadījumus, kad PTO iesniegts saprātīgs pamatojums šajā jomā; mudina Eiropas Komisiju identificēt ES galvenos stratēģiskos resursus un nodrošināt piekļuvi tiem;

11. pieņem zināšanai Komisijas stratēģiju sarunās ar jaunattīstības valstīm par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un partnerības un sadarbības nolīgumiem, kuros paredz aizliegt eksporta nodokļa piemērošanu izejvielām; uzskata, ka ir jāievēro valstu resursu suverenitāte, un šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt savus iebildumus pret eksporta nodokļiem jaunattīstības valstīs, izmantojot diferencētu pieeju un ievērojot atšķirīgo situāciju valstīs, lai neapdraudētu jaunattīstības valstu attīstības mērķus un industrializāciju; uzsver, ka brīva un godīga tirdzniecība ir vissvarīgākais jautājums globālas izejvielu nozares izveidei un labklājības radīšanai visās valstīs;

12. uzsver, ka vēl joprojām no ES prettiesiski tiek izvesti ievērojami apjomi otrreiz pārstrādājamu un izejvielas saturošu atkritumu; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai konstatētu un novērstu nelegālu eksportu, un starptautiskos nolīgumos noteikt ES normām atbilstošus otrreizējas pārstrādes standartus; prasa, lai dalībvalstis ievērojami pastiprinātu eksporta kontroles sistēmas un lai Komisija novērstu pašreizējos trūkumus atkritumu pārvadāšanas regulā, jo īpaši attiecībā uz muitas kontrolēm pie ES ārējām robežām; šajā sakarībā aicina arī visus ES tirdzniecības partnerus, jo īpaši jaunattīstības valstis, pieņemt pienācīgus tiesību aktus un īstenot atbilstošus kontroles pasākumus, lai novērstu jebkāda veida atkritumu nelikumīgu importu to teritorijā, kā arī aktīvi cīnīties pret korupciju, kas bieži ir priekšnosacījums šādu nelikumīgu importu īstenošanai.

13. aicina Komisiju pienācīgi finansēt pētniecību to atkritumu otrreizējas pārstrādes jomā, kuri satur izejvielas; uzsver, ka pārstrādāti rūpniecības atkritumi nebūtu jāuzskata par atkritumiem, bet gan par jauniem resursiem; tālab ierosina Komisijai palielināt izejvielu iekšējo tirgu ES un otrreizējo izejvielu un ar tām saistīto produktu legālu eksportu no ES, izmantojot pienācīgus stimulus, kas veicinātu otrreizējo izejvielu un ar tām saistītu produktu izmantošanu ES, kā arī tirdzniecību ar otrreizējām rūpniecības precēm;

14. norāda, ka varētu uzlabot otrreizējās pārstrādes procesus un ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpalielina centieni, lai ieviestu efektīvus stimulus un atbalstītu un attīstītu pētniecību īpaši bioaugu ķīmijas un ķīmisko vielu otrreizējas pārstrādes jomā, lai mazinātu ES atkarību no valstīm, kas piegādā izejvielas un retzemju metālus;

15. uzsver, ka izejvielu tirdzniecību nevar izmantot kā līdzekli politisku mērķu sasniegšanai — tai būtu jāpiešķir vienīgi ekonomiska dimensija; norāda, ka to nevar izmantot, lai radītu politisku atkarību, bet tā būtu jāregulē ar parastiem ekonomikas regulēšanas noteikumiem; atzinīgi vērtē ES centienus veicināt izejvielu noturīgu tirdzniecību ar trešām valstīm (piemēram, FLEGT);

16. uzsver, ka nepieciešams izstrādāt skaidrus noteikumus sadarbībai izejvielu tirdzniecības jomā starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem (ražotājiem, eksportētājiem, tranzīta valstīm, importētājiem); tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jāvēršas pret projektiem, kuri ir pretrunā šim principam; mudina Komisiju un ES uzņēmumus veicināt videi nekaitīgas tehnoloģijas un ieguldīt tajās;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

21.6.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, Kader Arif, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Marielle De Sarnez, Christofer Fjellner, Yannick Jadot, Bernd Lange, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Paul Murphy, Cristiana Muscardini, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Niccolò Rinaldi, Tokia Saïfi, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Pablo Zalba Bidegain, Paweł Zalewski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Josefa Andrés Barea, George Sabin Cutaş, Syed Kamall, Maria Eleni Koppa, Elisabeth Köstinger, Jörg Leichtfried, Jarosław Leszek Wałęsa


Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ATZINUMS (28.6.2011)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par efektīvu Eiropas stratēģiju izejvielu jomā

(2011/2056(INI))

Atzinumu sagatavoja: Daciana Octavia Sârbu

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un tajā pausto pieeju, kurā izejvielas un lauksaimniecības preces ir noteiktas kā ES prioritātes; norāda, ka paziņojumā galvenokārt ir aplūkotas izejvielas, un pauž nožēlu, ka lauksaimniecībai ir atvēlēta tikai ierobežota daļa;

2.  šajā sakarībā pievērš uzmanību, ka ir svarīgi nepieļaut kūtsmēslos esošo izejvielu un uzturvielu zudumu, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt kūtsmēslu pārstrādi; šajā sakarībā atzīmē, ka ir svarīgi definēt hidrolizātu kā mēslojuma aizvietotāju;

3.  atbalsta Komisijas veikto analīzi par lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā nodrošinātības ar pārtiku situāciju visā pasaulē, kur samazinās pārtikas krājumi un arvien lielāks kļūst iedzīvotāju skaits un aizvien vairāk cilvēku cieš no bada, un no tirgus perspektīvas uzsver pārtikas un lopbarības cenu ļoti lielo svārstīgumu, pārtikas un lopbarības piegādes ķēžu trūkumus un finanšu instrumentu lomu, un spekulatīvu darbību kā nestabilitātes iespējamo iemeslus, kas ir nopietni jāņem vērā; atgādina, ka četras ES dalībvalstis šobrīd tiek uzskatītas par īpaši neaizsargātām valstīm no pārtikas cenu kāpuma viedokļa;

4.  prasa īpašu uzmanību pievērst būtiskajai neskaidrībai par pieaugošo saikni starp enerģijas un ne-enerģijas preču cenu svārstībām, jo īpaši pārtikas cenu izmaiņām;

5.  ņemot vērā nesenos dažu valstu ieviestos eksporta ierobežojumus, vērš uzmanību uz nestabilo piegāžu situāciju importēto lauksaimniecības produktu jomā; uzskata, ka ES, samazinot atkarību, ir jāaizsargā savi iedzīvotāji no šādas parādības sekām;

6.  uzskata, ka dalībvalstīm ir jācenšas panākt optimāls pieejamās lauksaimniecības zemes izmantošanas līmenis, rehabilitējot noplicinātās platības un atsākot pamesto vai neapsaimniekoto zemju lauksaimniecisko izmantošanu;

7.  apzinās ietekmi, kāda uz lauksaimniecisko ražošanu ir lauksaimniecības zemes plašai izmantošanai, lai ražotu atjaunojamo enerģiju; tomēr uzskata, ka lauksaimniecības pārtikas nozarei arī ir nozīmīga loma bioenerģijas ražošanā, un tāpēc prasa noskaidrot iespējamās abu nozaru sinerģijas;

8.  aicina Komisiju, kopējā lauksaimniecības politikā un izejvielu stratēģijā iekļaut uz stimuliem balstītas iniciatīvas, lai pilnībā īstenotu tās lauksaimnieku iespējas nodrošināt ilgtspējīgas enerģijas ražošanu, kas pašlaik tiek izmantotas nepietiekami, tādējādi laukos radot jaunas darbvietas un lauksaimniekiem — papildu ienākumu avotu;

9.  attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku atbalsta paziņojumā izdarīto secinājumu, ka bez kopējās lauksaimniecības politikas un tieša atbalsta mehānisma pārtikas ražošanas spēja būtu apdraudēta; tāpēc uzsver vajadzību izstrādāt saskanīgu turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku, kurā būtu saglabāts tagadējais finansējuma līmenis; turklāt uzskata, ka ES ir nozīmīga loma, skaitliski pieaugošos pasaules iedzīvotājus nodrošinot ar pietiekamu pārtikas daudzumu, un ka tai to būtu jāturpina darīt; tāpēc atbalsta izejvielu un preču stratēģiju, kas ir balstīta uz integrētu pieeju, ietverot lauksamniecības, finanšu, vides, tirdzniecības, enerģētikas un attīstības politikas problēmas;

10. uzstāj, piekrītot Komisijai, ka, lai panāktu nodrošinātību ar pārtikas visā pasaulē, starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieņem saskaņota ilgtermiņa pieeja, tostarp jāpalielina pētniecība un investīcijas jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarē, jo īpaši īstenojot attīstības politikas prioritātes, lai palielinātu spēju pārvarēt satricinājumus pārtikas jomā un pielāgoties tiem;

11. atkārtoti pauž atbalstu pasaules pārtikas ārkārtas krājumu sistēmai, kuru pārzinātu ANO iestādes, un uzskata, ka ES būtu jāuzņemas galvenā loma šīs iniciatīvas veicināšanā; atbalsta nesenos G20 veiktos pasākumus, politiski reaģējot uz pārtikas un lauksaimniecības preču tirgos novērotajām cenu svārstībām, tostarp atbalsta aktīvāku apmainīšanos ar informāciju par pārtikas ražošanas prognozēm un uzsver vajadzību pēc lielākas pārredzamības un savlaicīgākas informācijas par pārtikas preču rezervēm un krājumiem; turklāt uzskata, ka būtu jāizveido arī valstu ārkārtas rezerves, lai nodrošinātu pārtikas piegāžu stabilitāti;

12. atzinīgi vērtē 2011. gada 22. janvārī Berlīnē notikušajā 3. lauksaimniecības ministru sanāksmē 48 valstu parakstīto kopīgo paziņojumu, kurā ir izteikta prasība uzlabot lauksaimniecības tirgu spēju pienācīgi darboties un ir atzīta tirdzniecības nozīme, lai lauksaimniecības tirgos panāktu līdzsvaru starp dažādiem dalībniekiem un uzlabotu lauksaimnieku iespējas iegādāties izejvielas un enerģiju;

13. cer, ka izejvielu stratēģija būs saskanīga ar stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm par izdomas bagātu, visaptverošu un ilgtspējīgu izaugsmi; uzskata, ka priekšlikumos būtu jāiekļauj izejvielu, augsnes un ūdens resursu izmantojums lauksaimniecības nozarē;

14. atkārtoti apliecina savu apņemšanos cīnīties ar cenu ļoti lielo svārstīgumu, kas varētu nopietni apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku, ņemot vērā lauksaimniecības preču tirgū notiekošos procesus; to varētu izdarīt, piemēram, uzlabojot lauksaimnieciskās ražošanas produktivitāti un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām; norāda, ka šo svārstīgumu dažkārt padara vēl smagāku tirdzniecības šķēršļi, kurus bieži vien nosaka vienpusēji;

15. atgādina, ka lauksaimniecības preču tirgus ir strukturāli nestabils, jo ražošana ir sezonāla, to ietekmē klimatiskie procesi un citi faktori, kas neļauj ražotājiem ātri pielāgoties pieprasījuma izmaiņām; atgādina, ka lauksaimniecība ir stratēģiskas nozīmes nozare un tās funkcionēšanu nedrīkst ietekmēt tikai tirgus konjunktūra; uzsver, ka, reformējot pārtikas ķēdi, ir jācenšas nodrošināt lauksaimnieku ienākumu pieaugumu, ja lauksaimniecības preču izejvielu cenu pieaug, ņemot vērā, ka lauksaimnieki saskaras ar aizvien lielākām ražošanas kapitāla izmaksām un cenu aizvien lielāku svārstīgumu;

16. prasa Komisijai izstrādāt ziņojumu par atvasinātajiem finanšu instrumentiem un izejvielas reglamentējošiem noteikumiem, lai noskaidrotu, vai šīs nozares specifikas dēļ ir nepieciešams lauksaimniecības preces reglamentēt atsevišķā aktā; atbalsta neseno Komisijas priekšlikumu par atvasinātajiem ārpusbiržas instrumentiem un sabiedrisko apspriešanos par finanšu tirgu instrumentu direktīvu; uzskata, ka ļaunprātīga spekulatīva rīcība, nelikumīga prakse un atvasināto instrumentu tirgu negodprātīga izmantošana būtu steidzami jāapkaro vispirms;

17. atgādina, ka preču atvasināto instrumentu tirgi sākotnēji darbojās kā risku ierobežojošs faktors, kā arī nodrošināja iespēju iegūt finansējumu tirgū — abas funkcijas atbilst lauksaimnieku interesēm; tomēr ar bažām norāda, ka tagad daudzi investori vairs nav tieši saistīti ar lauksaimniecību un ka noslēgto līgumu skaits vairākas reizes pārsniedz pasaules pārtikas ražošanu, un aicina Komisiju noskaidrot, vai šādā veidā netiek veicināta spekulatīvo burbuļu rašanās;

18. pauž nožēlu par to, ka pārāk daudz lauksaimniecības atkritumu patlaban netiek izmantoti pilnībā; uzskata, ka lauksaimniecības atkritumi ir jākvalificē kā izmantojams materiāls, un tāpēc aicina Komisiju noskaidrot jaunus veidus, kā tos izmantot kā izejvielas citās nozarēs;

19. norāda, ka efektīva lauksaimniecības izejvielu politikas uzraudzība ir būtiska, lai nodrošinātu stratēģijas efektivitāti; uzsver vajadzību nodrošināt ciešāku koordināciju gan Komisijā, gan starp dalībvalstīm un kategoriski prasa Parlamentu regulāri informēt par lauksaimniecības izejvielu iniciatīvas īstenošanu, reizi gadā iesniedzot darbības pārskata ziņojumu;

20. prasa Komisijai iekļaut šos apsvērumus savā stratēģijā un ierosināt konkrētus pasākumus, lai steidzami garantētu nodrošinātību ar pārtiku, cīnītos pret tirgus nestabilitāti un, uzņemoties ilgtspējīgu vispārējo atbildību, pastiprinātu lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgu darbības spēju.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

27.6.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

1

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Liam Aylward, Luis Manuel Capoulas Santos, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Diane Dodds, Herbert Dorfmann, Iratxe García Pérez, Béla Glattfelder, Sergio Gutiérrez Prieto, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Jarosław Kalinowski, Elisabeth Köstinger, Agnès Le Brun, George Lyon, Gabriel Mato Adrover, Mariya Nedelcheva, James Nicholson, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Alyn Smith, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luís Paulo Alves, Pilar Ayuso, Salvatore Caronna, Maria do Céu Patrão Neves, Dimitar Stoyanov, Milan Zver

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Oreste Rossi


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

30.6.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

3

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Reinhard Bütikofer, Maria Da Graça Carvalho, Pilar del Castillo Vera, Lena Ek, Ioan Enciu, Gaston Franco, Adam Gierek, Fiona Hall, Jacky Hénin, Romana Jordan Cizelj, Krišjānis Kariņš, Lena Kolarska-Bobińska, Béla Kovács, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Amalia Sartori, Francisco Sosa Wagner, Konrad Szymański, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Francesco De Angelis, Ilda Figueiredo, Jolanta Emilia Hibner, Ivailo Kalfin, Marian-Jean Marinescu, Vladko Todorov Panayotov, Algirdas Saudargas, Hannu Takkula, Silvia-Adriana Ţicău

Juridisks paziņojums - Privātuma politika