Procedūra : 2010/0064(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0294/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0294/2011

Debates :

PV 26/10/2011 - 15
CRE 26/10/2011 - 15

Balsojumi :

PV 27/10/2011 - 8.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0468

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1321kWORD 1036k
1.8.2011
PE 452.564v04-00 A7-0294/2011

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu 2004/68/TI

(COM(2010)0094 – C7‑0088/2010 – 2010/0064(COD))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja

Referente: Roberta Angelilli

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS
 Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu 2004/68/TI

(COM(2010)0094 – C7‑0088/2010 – 2010/0064(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0094),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0088/2010),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0294/2011),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

4 . uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

EIROPAS PARLAMENTA NOSTĀJA

PIRMAJĀ LASĪJUMĀ(1)*

---------------------------------------------------------

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2011/.../ES

par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, kā arī Pamatlēmuma 2004/68/TI aizstāšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)    Seksuāla vardarbība pret bērniem un bērnu seksuāla izmantošana, tostarp bērnu pornogrāfija, ir nopietns pamattiesību pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz bērna tiesībām saņemt aizsardzību un aprūpi, kāda nepieciešama viņa labklājībai, kā tas noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(1a)  Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 6. pantam Savienība atzīst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā izklāstītās tiesības, brīvības un principus, un tās 24. panta 2. punktā ir paredzēts, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses. Turklāt Eiropadomes pieņemtajā daudzgadu Stokholmas programmā — atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, cīņa pret seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, kā arī pret bērnu pornogrāfiju ir skaidri noteikta prioritāte.

(2)    Izmantojot jaunas tehnoloģijas un internetu, arvien pieaug un izplatās bērnu pornogrāfija, kas nozīmē attēlus, kuros redzama seksuāla vardarbība pret bērniem, un citi īpaši smagi pret bērniem vērstas seksuālas vardarbības un bērnu seksuālas izmantošanas veidi.

(2a)  Attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu par darbībām saistībā ar pornogrāfisku priekšnesumu šajā direktīvā ir minētas darbības, kas ir skatītājiem domāta organizēta dzīva izrādīšana, tādējādi no definīcijas izslēdzot personīgu tiešu saskarsmi vienaudžu starpā ar savstarpēju piekrišanu, kā arī bērnus, kuri ir sasnieguši dzimumpilngadības vecumu un viņu partnerus.

(3)    Ar Padomes Pamatlēmumu 2004/68/IT par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu(5) tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti, lai noteiktu kriminālatbildību par vissmagākajiem pret bērniem vērstas seksuālas vardarbības un bērnu seksuālas izmantošanas veidiem, paplašinātu valstu jurisdikciju un paredzētu cietušajiem sniedzamā atbalsta minimumu. Padomes Pamatlēmumā 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā(6) ir noteiktas cietušo tiesību kopums kriminālprocesā, tostarp tiesības uz aizsardzību un kompensāciju. Turklāt būs iespējams vieglāk koordinēt saukšanu pie kriminālatbildības saistībā ar seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas lietām, jo ir pieņemts Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā(7).

(4)    Saskaņā ar 34. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām Konvencijas dalībvalstis apņemas aizsargāt bērnus pret visa veida seksuālu vardarbību. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bērna tiesībām pievienotais Fakultatīvais protokols par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju un jo īpaši Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību(8) ir nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu starptautisko sadarbību šajā jomā.

(5)    Attiecībā uz smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju, vajadzīga vispusīga pieeja, kurā ietilpst nodarījuma izdarītāju saukšana pie kriminālatbildības, cietušo bērnu aizsardzība un parādības novēršana. Veicot jebkādus pasākumus, lai cīnītos pret šiem nodarījumiem, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses, kā tas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām. Pamatlēmums 2004/68/TI būtu jāaizstāj ar jaunu instrumentu, kas nodrošina šādu visaptverošu tiesisko regulējumu šā mērķa sasniegšanai.

(5a)  Šai direktīvai vajadzētu pilnībā papildināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI(9), jo daži cilvēku tirdzniecības upuri ir arī bijuši bērni, kas cietuši no seksuālas vardarbības un seksuālas izmantošanas.

(5b)  Bērnu pornogrāfija bieži nozīmē attēlus, kuros redzama seksuāla vardarbība pret bērniem, ko veic pieaugušie. Tie var arī būt attēli, kuros redzami bērni, kas iesaistīti nepārprotami seksuālā darbībā, vai viņu dzimumorgāni, ja šādus attēlus uzņem vai izmanto galvenokārt seksuālos nolūkos, bērnam to zinot vai nezinot. Turklāt bērnu pornogrāfijas jēdziens attiecas arī uz reālistiskiem attēliem ar bērnu, kas iesaistīts vai attēlots kā iesaistījies nepārprotami seksuālā darbībā, galvenokārt seksuālos nolūkos.

(5c)  Pieņemot tiesību aktus materiālo krimināltiesību jomā, Savienībai būtu jānodrošina šo vispārējo tiesību aktu konsekvence, jo īpaši attiecībā uz sodu pakāpēm. Ņemot vērā Lisabonas līgumu, būtu jāpatur prātā Padomes 2002. gada aprīļa secinājumi par izmantojamo pieeju attiecībā uz sodu tuvināšanu, kurā norādītas četras sodu pakāpes. Šajā direktīvā ir ietverts ļoti liels dažādu nodarījumu skaits, tāpēc tajā, lai ņemtu vērā atšķirīgās smaguma pakāpes, soda pakāpes būtu jānodala sīkāk, nekā tas būtu parasti jāparedz Savienības juridiskajos instrumentos.

(6)    Attiecībā uz smagiem seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas veidiem būtu jāpiemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas. Tas jo īpaši attiecas uz dažāda veida seksuālu vardarbību un seksuālu izmantošanu, ko atvieglo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošana, piemēram, uzmākšanās bērniem tiešsaistē seksuālos nolūkos sociālo tīklu vietnēs un tērzētavās. Turklāt arī bērnu pornogrāfijas definīcija būtu jāprecizē un vairāk jāpielāgo starptautiskajos instrumentos ietvertajai definīcijai.

(6a)  Invaliditāte kā tāda automātiski nenozīmē, ka nav iespējams dot piekrišanu seksuālām attiecībām. Tomēr būtu jānosaka kriminālatbildība par šādas invaliditātes esamības ļaunprātīgu izmantošanu, lai iesaistītos seksuālās darbībās ar bērnu.

(6b)  Šajā direktīvā paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš par tajā minētajiem nodarījumiem būtu jāattiecina vismaz uz vissmagākajiem šādu nodarījumu veidiem.

(6c)  Lai par nodarījumiem saistībā ar seksuālu vardarbību, seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju noteiktu šajā direktīvā paredzēto maksimālo brīvības atņemšanas termiņu, dalībvalstis, ņemot vērā valsts tiesību aktus, var apvienot valsts likumos paredzētos termiņus saistībā ar šādiem nodarījumiem.

(6d)  Šajā direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm to tiesību aktos ir jāparedz kriminālsodi, ievērojot Savienības tiesību aktu normas par cīņu pret seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju. Ar šo direktīvu nenosaka pienākumu attiecībā uz šādu sodu vai citu pieejamu tiesībaizsardzības pasākumu piemērošanu atsevišķās lietās.

(6e)  Īpaši gadījumos, kad šajā direktīvā aprakstītie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti ar mērķi gūt finansiālu labumu, dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt, vai tās varētu paredzēt iespēju noteikt finansiālus sodus papildus brīvības atņemšanai.

(6f)   Bērnu pornogrāfijas kontekstā termins „bez tiesībām to darīt” ļauj dalībvalstīm paredzēt aizsardzību attiecībā uz rīcību saistībā ar „pornogrāfiskiem materiāliem”, kuru nolūks ir, piemēram, medicīnisks, zinātnisks vai tamlīdzīgs. Tas arī atļauj darbības, ko veic saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām tiesībām, piemēram, atļauj varas iestādēm likumīgi glabāt bērnu pornogrāfiju, lai virzītu kriminālprocesu vai novērstu, konstatētu vai izmeklētu noziegumus. Turklāt tas neizslēdz tiesisku aizsardzību vai līdzīgus atbilstīgus principus, kas zināmos apstākļos atbrīvo personu no atbildības, piemēram, ja tālruņa vai interneta informācijas līnijas veic darbības, lai ziņotu par šādiem gadījumiem.

(6g)  Būtu jānosaka kriminālatbildība par apzinātu piekļuvi bērnu pornogrāfijai, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Lai personu varētu saukt pie atbildības, personai vajadzētu būt gan nodomam ieiet vietnē, kur ir pieejama bērnu pornogrāfija, gan arī jāzina, ka šādi attēli tajā ir atrodami. Sankcijas nevajadzētu piemērot personām, kas netīši ir piekļuvušas vietnēm, kurās ir bērnu pornogrāfijas materiāli. Nodarījuma tīšu izdarīšanu iespējams sevišķi atpazīt pēc tā, ka tas ir noticis vairākkārt vai ka tika izmantoti maksas pakalpojumi.

(6h)  Uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos ir īpaša rakstura drauds saistībā ar internetu, jo internets lietotājiem sniedz nepieredzētu anonimitāti, proti, iespēju slēpt savu īsto identitāti un personiskās raksturojošās pazīmes, piemēram, vecumu. Vienlaikus dalībvalstis atzīst, ka ir svarīgi arī apkarot uzmākšanos bērniem ārpus interneta, jo īpaši, ja šādu uzmākšanos veic, neizmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Dalībvalstis tiek mudinātas noteikt kriminālatbildību par darbību, kad uzmākšanās bērnam, aicinot satikt nodarījuma izdarītāju seksuālos nolūkos, notiek bērna klātbūtnē vai tuvumā, piemēram, kā īpaša sagatavošanās nodarījumam, mēģinājums veikt šajā direktīvā aprakstītos nodarījumus vai kā īpašs seksuālas vardarbības veids. Neatkarīgi to tā, kādu juridisko risinājumu dalībvalstis izvēlas, lai noteiktu kriminālatbildību par iedraudzēšanos bezsaistē, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās šādu nodarījumu izdarītājus tā vai citādi sauc pie kriminālatbildības.

(7)    Ar šo direktīvu netiek reglamentēta dalībvalstu politika attiecībā uz seksuālām darbībām ar savstarpēju piekrišanu, kurās var būt iesaistīti bērni un kuras var uzskatīt par normālu seksualitātes atklāšanu cilvēka attīstības gaitā, ņemot vērā dažādās tradīcijas kultūras un tiesību jomā, kā arī jaunus veidus, kā bērni un jaunieši savā starpā veido un uztur attiecības, tostarp, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Šie jautājumi neietilpst šīs direktīvas darbības jomā. Dalībvalstis, kas izmanto 5. un 8. pantā minētās iespējas, to dara, īstenojot savu kompetenci.

(7a)  Dalībvalstīm valsts tiesību aktos būtu jāparedz atbildību pastiprinoši apstākļi atbilstīgi šo valstu tiesību sistēmā definētajiem piemērojamiem noteikumiem par atbildību pastiprinošiem apstākļiem, kā arī jānodrošina, lai tiesnešiem, piespriežot sodu nodarījumu izdarītājiem, būtu iespējams ņemt vērā šādus atbildību pastiprinošus apstākļus, kaut arī tiesnešiem nav pienākums tos piemērot. Dalībvalstīm šādi apstākļi valstu tiesību aktos nebūtu jāparedz, ja tie, ņemot vērā konkrētā nodarījuma būtību, nav būtiski. Dažādu šajā direktīvā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākļu būtiskums būtu jāizvērtē valsts līmenī attiecībā uz katru šajā dokumentā minēto nodarījumu.

(7b)  Fiziska vai garīga nespēja šajā direktīvā būtu jāsaprot arī kā fiziska vai garīga nespēja, ko izraisījusi narkotiku vai alkohola ietekme.

(7c)  Cīņā pret bērnu seksuālu izmantošanu būtu pilnībā jāizmanto pastāvošie instrumenti, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu arestēšanu un konfiskāciju, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokoli, Eiropas Padomes 1990. gada Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, aizturēšanu un konfiskāciju, Padomes 2001. gada 26. jūnija Pamatlēmums 2001/500/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, meklēšanu, iesaldēšanu, arestēšanu un konfiskāciju un Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmums 2005/212/TI par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju. Būtu jāveicina, lai arestētie un konfiscētie noziedzīga nodarījuma rīki un līdzekļi, kas iegūti saistībā ar šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem, tiktu izmantoti, lai atbalstītu palīdzības sniegšanu cietušajiem un viņu aizsardzību.

(7d)  Būtu jāizvairās no šajā direktīvā minētajos nodarījumos cietušo atkārtotas viktimizācijas. Dalībvalstīs, kuru valsts krimināltiesībās ir noteikts, ka prostitūcija vai parādīšanās pornogrāfiskos materiālos ir sodāma, vajadzētu būt iespējai nesaukt pie atbildības vai nepiemērot sodu saskaņā ar šādiem tiesību aktiem, ja attiecīgais bērns ir veicis tādas darbības tādēļ, ka ir cietis no seksuālas izmantošanas, vai ja bērns bija piespiests piedalīties bērnu pornogrāfijā.

(7e)  Šajā direktīvā paredzētās sodu pakāpes, kuras būtu jāpiemēro personām, kas izdarījušas nodarījumus pret bērniem, neskarot dalībvalstu konkrētu krimināltiesību politiku, ir rīks krimināltiesību tuvināšanai.

(8)    Būtu jāatvieglo nodarījumu izmeklēšana un apsūdzību izvirzīšana kriminālprocesā, ņemot vērā cietušo bērnu grūtības ziņot par vardarbību un nodarījumu izdarītāju anonimitāti kibertelpā. Lai nodrošinātu šajā direktīvā minēto nodarījumu sekmīgu izmeklēšanu un saukšanu pie kriminālatbildības, šādu procedūru uzsākšanai principā nevajadzētu būt atkarīgai no cietušā paziņojuma vai apsūdzības. Pietiekama kriminālvajāšanai paredzētā laikposma ilgums būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(8a)  Personām, kas ir atbildīgas par šādu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, būtu jānodrošina efektīvi izmeklēšanas instrumenti. Šādi instrumenti var būt ▌sakaru pārtveršana, slepena novērošana, arī elektroniska novērošana, bankas kontu uzraudzība vai citi finanšu izmeklēšanas veidi, ņemot vērā arī proporcionalitātes principu un izmeklējamo nodarījumu veidu un smagumu. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem šādiem instrumentiem vajadzētu ietvert arī iespēju tiesībaizsardzības iestādēm internetā izmantot slēptu identitāti.

(8b)  Dalībvalstīm būtu jāmudina visas personas, kurām ir informācija vai aizdomas par bērna seksuālu izmantošanu vai vardarbību pret bērnu, par to ziņot atbildīgajiem dienestiem. Katras dalībvalsts pienākums ir noteikt kompetentās iestādes, kurām var ziņot par šādām aizdomām. Šīm kompetentajām iestādēm nav jābūt vienīgi bērnu aizsardzības dienestiem vai attiecīgiem sociālajiem dienestiem. Prasība par to, ka aizdomām jābūt izteiktām godprātīgi, ir paredzēta, lai izvairītos no tā, ka noteikumu izmanto, lai personu ļaunprātīgi apsūdzētu par pilnīgi iztēlotiem vai nepatiesiem faktiem.

(9)    Noteikumos par jurisdikciju būtu jāveic grozījumi, lai nodrošinātu to, ka personas no Eiropas Savienības, kuras izdarījušas seksuālu vardarbību pret bērniem vai tos seksuāli izmantojušas, sauc pie kriminālatbildības, pat ja tās noziegumus veikušas ārpus Eiropas Savienības, jo īpaši izmantojot tā dēvēto sekstūrismu. Bērnu sekstūrisms būtu jāsaprot kā bērnu seksuāla izmantošana, ko veic persona vai personas, kura vai kuras no savas ierastās vides veic ceļojumu uz galamērķi ārzemēs, kur tai vai tām ir seksuāli sakari ar bērniem. Ja bērnu sekstūrisms notiek ārpus ES, dalībvalstis tiek mudinātas ar pieejamajiem valsts un starptautiskiem instrumentiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem par izdošanu, savstarpēju palīdzību vai krimināllietu nodošanu, censties veidot ciešāku sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai sekstūrismu apkarotu. Dalībvalstīm būtu jāveicina atklāts dialogs un saziņa ar valstīm ārpus Savienības, lai atbilstoši šo valstu tiesību aktiem varētu saukt pie kriminālatbildības nodarījumu izdarītājus, kas šķērso Savienības robežas bērnu sekstūrisma nolūkos.

(10)  Cietušo bērnu aizsardzības pasākumi būtu jāpieņem, ņemot vērā bērnu intereses un viņu vajadzību izvērtējumu. Cietušajiem bērniem būtu jānodrošina atvieglota piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ▌un pasākumiem interešu konfliktu atrisināšanai, ja vardarbība notiek ģimenē. Ja bērnam kriminālizmeklēšanas vai tiesas procesa laikā ir jānodrošina īpašs pārstāvis, šo uzdevumu var veikt arī juridiska persona, iestāde vai struktūra. Turklāt cietušie bērni, kas par savu gadījumu ziņo kompetentajām iestādēm, būtu jāatbrīvo no sankcijām, ko paredz, piemēram, saskaņā ar valstu tiesību aktiem par prostitūciju. Piedalīšanās kriminālprocesā cietušajiem bērniem, cik vien iespējams, nedrīkst radīt papildu traumu, ko var izraisīt nopratināšana vai vizuāls kontakts ar nodarījuma izdarītājiem. Laba izpratne par bērniem un viņu uzvedību pēc traumējošas pieredzes palīdzēs nodrošināt kvalitatīvu pierādījumu vākšanu un arī samazinās stresu, kas bērniem rodas, veicot nepieciešamos pasākumus.

(10a) Dalībvalstīm vajadzētu apsvērt iespēju cietušajiem bērniem nodrošināt palīdzību īstermiņā un ilgtermiņā. Jebkurš kaitējums, ko radījusi seksuāla vardarbība pret bērnu un bērna seksuāla izmantošana, ir būtisks un būtu jāņem vērā. Ņemot vērā seksuālas vardarbības un seksuālas izmantošanas radītā kaitējuma specifiku, šādas palīdzības sniegšana būtu jāturpina, cik vien ilgi nepieciešams, lai nodrošinātu bērna fizisku un psiholoģisku atlabšanu, un vajadzības gadījumā to var turpināt sniegt arī pieaugušā vecumā. Būtu jāparedz, ka arī bērna vecāki vai aizbildņi — ja vien viņi nav aizdomās turamie par attiecīgo nodarījumu — saņem attiecīgu palīdzību un konsultācijas, lai viņi varētu palīdzēt saviem bērniem visā procesa gaitā.

(10b) Ar Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmumu 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā(10) ir noteikts cietušo tiesību kopums kriminālprocesā, tostarp tiesības uz aizsardzību un kompensāciju. Turklāt bērniem, kas ir cietuši no seksuālas vardarbības, seksuālas izmantošanas vai bērnu pornogrāfijas, vajadzētu būt piekļuvei juridiskām konsultācijām un — saskaņā ar cietušā statusu attiecīgajā tieslietu sistēmā — juridiskai pārstāvībai, tostarp kompensācijas pieprasīšanas nolūkos. Minēto juridisko palīdzību varētu sniegt arī kompetentas iestādes, lai no valsts pieprasītu kompensāciju. Juridisko konsultāciju mērķis ir nodrošināt, lai cietušie saņemtu informāciju un padomus par dažādām iespējām, ko viņi var izmantot. Juridiskās konsultācijas būtu jāsniedz personai, kas saņēmusi atbilstīgu juridisko apmācību, bet tai nav obligāti jābūt advokātam. Vismaz tajos gadījumos, kad cietušajam nav pietiekamu finanšu līdzekļu, juridiskās konsultācijas un — saskaņā ar cietušo statusu attiecīgajā tieslietu sistēmā — juridiskā pārstāvība būtu jānodrošina bez maksas atbilstīgi dalībvalstu iekšējām procedūrām.

(10c) Dalībvalstīm būtu jārīkojas, lai novērstu vai aizliegtu tādas darbības, kas saistītas ar vardarbības pret bērniem un bērnu sekstūrisma popularizēšanu. Varētu apsvērt dažādus preventīvus pasākumus, piemēram, tūrisma nozares rīcības kodeksa un pašregulējošu mehānismu izveidi un nostiprināšanu, ētikas kodeksa vai „kvalitātes marķējuma” izveidi un piešķiršanu tādām tūrisma organizācijām, kas apkaro bērnu sekstūrismu vai kam ir nepārprotama stratēģija šāda tūrisma apkarošanai.

(10d) Dalībvalstīm būtu jānosaka un/vai jāpilnveido politikas nostādnes, lai novērstu bērnu seksuālu izmantošanu, tostarp pasākumi, lai ar pētniecības, informēšanas, izpratnes veidošanas un izglītošanas palīdzību atturētu no pieprasījuma un samazinātu šo pieprasījumu, kas veicina visus ekspluatācijas veidus, un pasākumi, lai mazinātu risku, ka bērni kļūst par cietušajiem. Šādās iniciatīvās dalībvalstīm būtu jāpieņem uz bērnu tiesībām balstīta pieeja. Īpaši būtu jārūpējas par to, lai nodrošinātu, ka bērniem domātās informēšanas kampaņas ir atbilstošas un pietiekami viegli saprotamas. Būtu jāņem vērā palīdzības/informācijas līniju izveidošana.

(10e) Attiecībā uz sistēmu, kas paredzēta, lai ziņotu par seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu un lai sniegtu palīdzību bērniem, kuriem tā vajadzīga, būtu jāveicina, lai tiktu izmantoti tālruņa palīdzības vai informācijas dienesti ar numuru 116 000 pazudušiem bērniem, 116 006 — noziegumos cietušajiem un 116 111 — bērniem, kā noteikts Komisijas 2007. gada 15. februāra Lēmumā 2007/116/EK par valsts numuru sērijas, kas sākas ar „116”, rezervēšanu saskaņotajiem numuriem, kuri paredzēti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību, kurā grozījumi izdarīti ar 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/884/EK(11), un būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta saistībā ar šo numuru izmantošanu.

(10f) Speciālistiem, kas varētu nonākt saskarsmē ar bērniem, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas, būtu jānodrošina atbilstīga apmācība, lai viņi varētu identificēt šādus cietušos un strādāt ar viņiem. Vajadzētu veicināt, ka šādu apmācību saņem personas, kas pieder pie šādām kategorijām, gadījumos, kad pastāv iespēja, ka tās varētu saskarties ar cietušajiem bērniem — policistiem, prokuroriem, advokātiem, tiesnešiem un tiesu ierēdņiem, bērnu un veselības aprūpes darbiniekiem, bet tas varētu attiekties arī uz citām personu grupām, kuras savā darbā varētu saskarties ar bērniem, kas cietuši no seksuālas izmantošanas.

(10g) Lai novērstu bērnu seksuālu izmantošanu un vardarbību pret bērniem, dzimumnoziedzniekiem būtu jāpiedāvā viņiem īpaši paredzētas intervences programmas vai pasākumi. Šajās programmās vai pasākumos būtu jāizmanto plaša un elastīga pieeja, koncentrējoties uz medicīniskajiem un psiholoģiski sociālajiem aspektiem, un dalībai vajadzētu būt brīvprātīgai. Šīs intervences programmas vai pasākumi nekādi neskar tās intervences programmas vai pasākumus, ko noteikušas kompetentās tiesu iestādes.

(10h) Intervences pasākumi vai programmas netiek piedāvāti kā automātiskas tiesības. Dalībvalstis var pašas izlemt, kuri intervences pasākumi vai programmas ir piemērotas.

(11)  Lai novērstu un mazinātu recidīvismu, būtu jāizvērtē nodarījumu izdarītāju bīstamība un iespējamie riski, ka tie varētu atkārtoti veikt seksuālus nodarījumus pret bērniem. Šāda izvērtējuma kārtībai, piemēram, tās iestādes veidam, kura ir kompetenta prasīt un veikt izvērtēšanu kriminālprocesa laikā vai pēc tā, laikam, kad šāds izvērtējums būtu jāveic, un saskaņā ar šo izvērtējumu sniegto intervences programmu vai pasākumu veidam būtu jāatbilst dalībvalstu iekšējām procedūrām. Tā paša iemesla dēļ — lai novērstu un mazinātu recidīvismu nodarījumu izdarītājiem vajadzētu būt iespējai arī brīvprātīgi piedalīties efektīvās intervences programmās vai pasākumos. Šīm intervences programmām vai pasākumiem nevajadzētu traucēt valstu sistēmām, kas izveidotas, lai ārstētu personas ar garīgiem traucējumiem.

(12)  Ja nodarījumu izdarītāju bīstamība un risks, ka nodarījumi varētu atkārtoties, ir pietiekami liels, notiesātajiem nodarījumu izdarītājiem vajadzības gadījumā būtu uz laiku vai pastāvīgi jāliedz veikt vismaz tādu profesionālo darbību, kas ietver tiešu un regulāru saskarsmi ar bērniem. Darba devējiem gadījumos, kad viņi pieņem darbā amatam, kurā ir tieša un regulāra saskarsme ar bērniem, ir tiesības būt informētiem par sodāmības reģistrā iekļautiem notiesājošiem spriedumiem par seksuāliem nodarījumiem pret bērniem vai par spēkā esošiem aizliegumiem. Šajā direktīvā darba devēja jēdziens būtu arī jāattiecina uz personām, kas vada organizāciju, kura aktīvi veic brīvprātīgu darbu saistībā ar bērnu uzraudzību un/vai aprūpi, kur ir tieša un regulāra saskarsme ar bērniem. Informācijas sniegšanas veids, piemēram, piekļuve ar attiecīgās personas starpniecību, kā arī šādas informācijas precīzs saturs, organizētas brīvprātīgas darbības nozīme un tieša un regulāra saskarsme ar bērniem būtu jādefinē atbilstoši valsts tiesību aktiem.

(12a)  Pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu dažādās tradīcijas tiesību jomā, šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā fakts, ka tikai kompetentās iestādes vai attiecīgā persona var atļaut piekļūt sodāmības reģistram. Ar šo direktīvu nav noteikts pienākums mainīt valstu sistēmas, kas reglamentē valstu sodāmības reģistrus, vai līdzekļus, ar kādiem piekļūst šiem reģistriem.

(12b) Direktīvas mērķis nav saskaņot noteikumus par attiecīgo personu piekrišanu, kad notiek apmaiņa ar informāciju no sodāmības reģistriem, proti, par to, vai šādu piekrišanu prasīt. Neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem šāda piekrišana ir vajadzīga, ar šo direktīvu nav noteikts jauns pienākums grozīt valsts tiesību aktus un kārtību šajā jautājumā.

(12c) Dalībvalstis var apsvērt iespēju pieņemt papildu administratīvus pasākumus saistībā ar nodarījumu izdarītājiem, piemēram, tādu personu reģistrēšana dzimumnoziedznieku reģistros, kuras ir notiesātas par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem. Uz piekļuvi šādiem reģistriem būtu jāattiecina ierobežojumi saskaņā ar valstu konstitucionālajiem principiem un piemērojamiem datu aizsardzības standartiem, piemēram, nosakot, ka piekļūt var tikai tiesu un/vai tiesībaizsardzības iestādes.

(12d) Dalībvalstis tiek mudinātas sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību izveidot valsts vai vietējā līmeņa datu vākšanas mehānismus vai kontaktpunktus, lai novērotu un analizētu jautājumu par bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem. Lai varētu pienācīgi novērtēt to pasākumu rezultātus, kas paredzēti seksuālas vardarbības, seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai, Savienībai arī turpmāk būtu jāpilnveido darbs saistībā ar metodiku un datu vākšanas metodēm, lai izstrādātu salīdzināmu statistiku.

(12e) Dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai izveidotu informācijas dienestus ar nolūku iemācīt atpazīt seksuālas izmantošanas pazīmes.

(13)  Bērnu pornogrāfija, proti, attēli, kuros redzama seksuāla vardarbība, ir īpaša veida saturs, ko nevar uzskatīt par viedokļa izpausmi. Lai cīnītos pret bērnu pornogrāfiju, ir jāierobežo vardarbību pret bērniem attēlojošu materiālu aprite, nodrošinot, ka nodarījumu izdarītājiem ir grūtāk šādu saturu augšupielādēt publiski pieejamā internetā. Tādēļ ir nepieciešams veikt pasākumus, lai izņemtu šādu saturu un aizturētu personas, kas atbildīgas par tādu attēlu izgatavošanu, izplatīšanu vai lejupielādēšanu, kuros redzama vardarbība pret bērniem. Lai atbalstītu Savienības centienus bērnu pornogrāfijas apkarošanā, dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai sadarbotos ar trešām valstīm, cenšoties panākt šāda satura izņemšanu no serveriem, kas atrodas to teritorijā.

(13a) Tomēr ▌, neraugoties uz minētajiem centieniem, bērnu pornogrāfijas satura izņemšana no to avota bieži vien nav iespējama, ja oriģinālie materiāli neatrodas Savienībā, vai nu tāpēc, ka valsts, kurā serveri atrodas, nevēlas sadarboties, vai arī tāpēc, ka materiālu izņemšana attiecīgajā valstī ir īpaši ilgs process. Var arī ieviest mehānismus, lai Savienības teritorijā bloķētu piekļuvi tīmekļa vietnēm, par kurām ir konstatēts, ka tajās ir bērnu pornogrāfija vai ka caur šīm vietnēm to izplata. Tiek pieņemts, ka pasākumi, ko dalībvalstis saskaņā ar šo direktīvu veic, lai izņemtu vai attiecīgajā gadījumā bloķētu tīmekļa vietnes, kurās ir bērnu pornogrāfija, varētu būt balstīti uz dažāda veida publisku rīcību, piemēram, likumdošanas, nenormatīvu, tiesu vai cita veida rīcību. Šādā kontekstā šīs direktīvas noteikumi neskar interneta nozares lietotāju brīvprātīgu rīcību, lai novērstu interneta pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu, un dalībvalstu atbalstu šādai rīcībai. Neatkarīgi no tā, kādu rīcības pamatu vai metodi izvēlas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tā lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem sniedz pienācīgu juridisko noteiktību un paredzamību. Lai izņemtu un bloķētu vardarbību pret bērnu attēlojošu saturu, būtu jāizveido un jāuzlabo publisko iestāžu sadarbība, jo īpaši ar mērķi nodrošināt, ka valstu saraksti ar tīmekļa vietnēm, kurās ir bērnu pornogrāfijas materiāli, ir pēc iespējas pilnīgāki un ka tiek novērsta darba dublēšana. Veicot šādus pasākumus, vienmēr jāņem vērā gala lietotāju tiesības un jānodrošina atbilstība spēkā esošajām tiesas un juridiskajām procedūrām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem. Ar programmu „Drošāks internets” ir izveidots informācijas līniju tīkls, kura mērķis ir vākt informāciju par galvenajiem nelegāla satura veidiem tiešsaistē, kā arī nodrošināt pienācīgu aptvērumu un apmaiņu ar ziņojumiem šajā jautājumā.

(13b) Ar šo direktīvu ir paredzēts grozīt un paplašināt Pamatlēmumu 2004/68/TI. Tā kā veicamo grozījumu skaits ir liels un tie ir būtiski, skaidrības labad pamatlēmumu vajadzētu aizstāt pilnībā attiecībā uz dalībvalstīm, kas piedalās šīs direktīvas pieņemšanā.

(14)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu ar šo direktīvu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(15)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši cilvēka cieņa, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, bērnu tiesības, tiesības uz brīvību un drošību, vārda un informācijas brīvība, personas datu aizsardzība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, ka arī noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi. Šo tiesību pilnīga ievērošana ir īpašs šīs direktīvas mērķis, un tā ir attiecīgi jāīsteno.

(16)  Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(16a) Saskaņā 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai saistībā ar seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu, bērnu pornogrāfiju un uzmākšanos bērniem seksuālos nolūkos. Tās mērķis ir arī ieviest ▌noteikumus, lai uzlabotu šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un cietušo aizsardzību.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a)      „bērns” ir persona, kas jaunāka par 18 gadiem;

aa)   „dzimumpilngadības vecums” ir vecums, līdz kuram saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir aizliegts iesaistīties seksuālās darbībās ar bērnu;

b)     „bērnu pornogrāfija” ir:

         i)       jebkurš materiāls, kurā vizuāli attēlots bērns, kas ir iesaistīts īstā vai imitētā nepārprotami seksuālā darbībā, vai

         ii)      jebkurš materiāls, kurā galvenokārt seksuālos nolūkos attēloti bērna dzimumorgāni, vai

         iii)     jebkurš materiāls, kurā vizuāli attēlota persona, kas izskatās pēc bērna un kas ir iesaistīta īstā vai imitētā nepārprotami seksuālā darbībā, vai jebkurš materiāls, kurā galvenokārt seksuālos nolūkos attēloti personas, kas izskatās pēc bērna, dzimumorgāni, vai

         iv)     reālistiski attēli ar bērnu, kas ir iesaistīts nepārprotami seksuālā darbībā, vai reālistiski attēli, kuros galvenokārt seksuālos nolūkos attēloti bērna dzimumorgāni ▌;

c)      „bērnu prostitūcija” ir bērna izmantošana seksuālām darbībām, bērnam kā samaksu apmaiņā pret viņa iesaistīšanos seksuālās darbībās dodot vai solot naudu vai cita veida atlīdzību vai pretapmierinājumu, neatkarīgi no tā, vai šī samaksa, vai solījums vai pretapmierinājums ir dots bērnam vai trešai personai;

d)     „pornogrāfisks priekšnesums” ir skatītājiem domāta dzīva izrādīšana, kurā, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, izrāda

         i)       bērnu, kas ir iesaistīts īstā vai imitētā nepārprotami seksuālā darbībā, vai

         ii)      bērna dzimumorgānus galvenokārt seksuālos nolūkos;

e)      „juridiska persona” ir subjekts, kam šāds statuss ir saskaņā ar valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, izņemot valstis vai publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts varu, un starptautiskās sabiedriskās organizācijas.

3. pants

Nodarījumi saistībā ar seksuālu vardarbību

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. līdz 5. punktā minētā tīšā rīcība ir sodāma.

2.      Par likšanu bērnam, kurš ▌ nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, kļūt par ▌seksuālu darbību liecinieku seksuālos nolūkos, pat ja bērnam nav tajās jāpiedalās, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz viens gads.

2.a    Par likšanu bērnam, kurš nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, kļūt par seksuālas vardarbības liecinieku seksuālos nolūkos, pat ja bērnam nav tajā jāpiedalās, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz divi gadi.

3.      Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu, kurš ▌ nav sasniedzis dzimumpilngadību, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz pieci gadi.

4.      Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu,

         i)       ļaunprātīgi izmantojot atzītu uzticību, autoritāti vai ietekmi uz bērnu, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz astoņi gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz trīs gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis, vai

         ii)      ļaunprātīgi izmantojot bērna īpaši neaizsargāto situāciju, kas radusies jo īpaši garīgu vai fizisku traucējumu vai tādas situācijas dēļ, kurā bērns ir atkarīgs, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz astoņi gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz trīs gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis, vai

         iii)     izmantojot piespiešanu, spēku vai draudus, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz desmit gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz pieci gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis.

5.      Par bērna iesaistīšanu seksuālās darbībās ar trešām personām, izmantojot piespiešanu, spēku vai draudus, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz desmit gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz pieci gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis.

4. pants

Nodarījumi saistībā ar seksuālu izmantošanu

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. līdz 9.d punktā minētā tīšā rīcība ir sodāma.

2.      Par bērna mudināšanu vai vervēšanu dalībai pornogrāfiskā priekšnesumā, par labuma gūšanu no bērna vai par bērna citādu izmantošanu šādā nolūkā paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz pieci gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz divi gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis.

9.      Par likšanu bērnam piedalīties vai bērna piespiešanu piedalīties pornogrāfiskā priekšnesumā vai par draudēšanu bērnam šādā nolūkā paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz astoņi gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz pieci gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis.

9.a    Par apzinātu tādu pornogrāfisku priekšnesumu apmeklēšanu, kuros piedalās bērni, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz divi gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz viens gads, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis.

9.b    Par bērna mudināšanu iesaistīties bērnu prostitūcijā vai par bērna vervēšanu bērnu prostitūcijai, vai par labuma gūšanu no bērna vai bērna citādu izmantošanu šādā nolūkā paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz astoņi gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz pieci gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis.

9.c    Par likšanu bērnam iesaistīties vai par bērna piespiešanu iesaistīties bērnu prostitūcijā, vai par draudēšanu bērnam šādā nolūkā paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz desmit gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz pieci gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis.

9.d    Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu, izmantojot bērnu prostitūciju, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz pieci gadi, ja bērns nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, un vismaz divi gadi, ja bērns šo vecumu ir sasniedzis.

5. pants

Nodarījumi saistībā ar bērnu pornogrāfiju

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. līdz 6. punktā minētā tīšā rīcība ir sodāma, ja tā ir veikta bez tiesībām to darīt.

2.      Par bērnu pornogrāfijas materiālu iegūšanu vai glabāšanu paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz viens gads.

3.      Par apzinātu piekļuvi bērnu pornogrāfijai, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz viens gads.

4.      Par bērnu pornogrāfijas materiālu realizāciju, izplatīšanu vai pārsūtīšanu paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz divi gadi.

5.      Par bērnu pornogrāfijas materiālu piedāvāšanu, piegādi vai to pieejamības nodrošināšanu paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz divi gadi.

6.      Par bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošanu paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz trīs gadi.

7.      Dalībvalstis pašas izlemj, vai šis pants ir attiecināms uz lietām, kas saistītas ar bērnu pornogrāfiju, kā minēts 2. panta b) punkta iii) apakšpunktā, ja persona, kas izskatās pēc bērna, attēlojuma ieguves laikā faktiski ir bijusi 18 gadus veca vai vecāka.

8.      Dalībvalstis pašas izlemj, vai šā panta 2. un 6. punkts ir attiecināms uz lietām, kurās ir konstatēts, ka 2. panta b) punkta iv) apakšpunktā minēto pornogrāfisko materiālu ir izgatavojis un glabājis tā izgatavotājs tikai privātai lietošanai, ja vien minēto materiālu izgatavošanai nav izmantots 2. panta b) punkta i) līdz iii) apakšpunktā minētais pornogrāfiskais materiāls un ja konkrētā darbība neietver risku, ka attiecīgo materiālu varētu izplatīt.

6. pants

Uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos

1.      Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk minētā tīša rīcība ir sodāma:

         par piedāvājumu, ko ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību izsaka pieaugušais, lai satiktu bērnu, kurš ▌ nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, ar nolūku izdarīt kādu no 3. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā minētajiem nodarījumiem, ja pēc šā piedāvājuma ir veiktas faktiskas darbības, kuru rezultātā šāda tikšanās ir notikusi, paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas soda termiņš ir vismaz viens gads.

2.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums izdarīt 5. panta 2. un 3. punktā paredzētos nodarījumus, ko, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ir veicis pieaugušais, uzmācoties bērnam, kurš nav sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, lai iegūtu bērnu pornogrāfiju, kurā attiecīgais bērns ir attēlots, ir sodāms.

7. pants

Kūdīšana, palīdzēšana, atbalstīšana un nodarījuma izdarīšanas mēģinājums ▌

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kūdīšana izdarīt 3. līdz 6. pantā minētos nodarījumus, kā arī palīdzēšana un atbalstīšana to izdarīšanā ir sodāma.

2.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums izdarīt jebkuru no 3. panta 3. līdz 5. punktā, 4. panta 2., 9., 9.b, 9.c un 9.d punktā un 5. panta 4., 5. un 6. punktā minētajiem nodarījumiem ir sodāms.

8. pants

Seksuālas darbības ar savstarpēju piekrišanu ▌

1.      Dalībvalstis pašas izlemj, vai 3. panta ▌2. un 3. punkts ir attiecināms uz seksuālām darbībām starp vienaudžiem ar savstarpēju piekrišanu, kurās piedalās vienaudži līdzīgā vecumā un līdzīgā psiholoģiskās un fiziskās attīstības vai brieduma pakāpē, ja šīs darbības neietver ļaunprātīgu izmantošanu.

2.      Dalībvalstis pašas izlemj, vai 4. panta 9.a punkts ir attiecināms uz priekšnesumu, kas notiek attiecībās ar savstarpēju piekrišanu, ja bērns ir sasniedzis dzimumpilngadības vecumu, vai kurās piedalās vienaudži līdzīgā vecumā un līdzīgā psiholoģiskās un fiziskās attīstības vai brieduma pakāpē, ja šīs darbības neietver vardarbību vai izmantošanu un ja apmaiņā pret šādu pornogrāfisku priekšnesumu kā samaksa nav dota nauda vai cita veida atlīdzība vai pretapmierinājums.

3.      Dalībvalstis pašas izlemj, vai 5. panta 2. un 6. punkts ir attiecināms uz tādu materiālu izgatavošanu, iegādi un glabāšanu, kurā attēloti bērni, kas ir sasnieguši dzimumpilngadības vecumu, ja šādi materiāli ir izgatavoti un tiek glabāti ar viņu piekrišanu un tikai iesaistīto personu privātai lietošanai, ja šīs darbības neietver ļaunprātīgu izmantošanu.

9. pants

Atbildību pastiprinoši apstākļi

▌Ja vien turpmāk minētie apstākļi jau nav 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu sastāva pazīmes, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstīgi attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem par atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistībā ar 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem var uzskatīt šādus apstākļus:

b)     nodarījums ir izdarīts pret bērnu, kas ir īpaši neaizsargātā situācijā, piemēram, fiziski vai garīgi traucējumi, vai situācijā, kurā viņš ir atkarīgs, vai ja bērns ir fiziskas vai garīgas nespējas stāvoklī;

c)      nodarījumu izdarījis ģimenes loceklis, persona, kura dzīvo kopā ar bērnu, vai persona, kura ļaunprātīgi izmantojusi atzītu uzticību vai autoritāti;

d)     nodarījumu izdarījušas vairākas personas, kuras rīkojušās kopīgi;

e)      nodarījums ir izdarīts noziedzīgā organizētā grupā Padomes 2008. gada 24. oktobra Pamatlēmuma 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību(12) nozīmē;

f)      nodarījuma izdarītājs ir bijis iepriekš notiesāts par tāda paša rakstura nodarījumiem;

g)      nodarījuma izdarītājs ar nodomu vai aiz neuzmanības ir apdraudējis bērna dzīvību;

h)      nodarījums ir ietvēris smagu vardarbību vai radījis nopietnu kaitējumu bērnam.

10. pants

Aizliegums veikt noteiktas darbības, kas izriet no notiesājošiem spriedumiem

1.      Lai izvairītos no nodarījumu atkārtošanas riska, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka fiziskai personai, kura bijusi notiesāta par kādu no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, var uz laiku vai pastāvīgi liegt veikt vismaz tādu profesionālo darbību, kas ietver tiešu un regulāru saskarsmi ar bērniem.

1.a    Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devējiem  gadījumos, kad viņi pieņem darbā personu profesionālai vai organizētai brīvprātīgai darbībai, kurā ir tieša un regulāra saskarsme ar bērniem, ir tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem jebkādā piemērotā veidā, piemēram, ar piekļuvi pēc pieprasījuma vai ar attiecīgās personas starpniecību, pieprasīt informāciju par sodāmības reģistrā iekļautiem  notiesājošiem spriedumiem par kādu no 3. līdz 7. pantā minētiem nodarījumiem vai par aizliegumu veikt darbību, kas ietver tiešu un regulāru saskarsmi ar bērniem, ja aizlieguma pamatā ir šāds notiesājošs spriedums.

3.      ▌Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nolūkā piemērot šā panta 1. un 1.a punktu informāciju par sodāmības reģistrā iekļautiem notiesājošiem spriedumiem par kādu no šīs direktīvas 3. līdz 7. pantā minētiem nodarījumiem vai par aizliegumu veikt darbības, kas ietver tiešu un regulāru saskarsmi ar bērniem, ja aizlieguma pamatā ir šāds notiesājošs spriedums, nosūta Padomes Pamatlēmumā 2009/315/TI par to, kā organizēt un īstenot no sodāmības reģistra gūtas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm(13), izklāstītajā kārtībā, kad minētā Pamatlīguma 6. pantā paredzēts, ka ir vajadzīga attiecīgas personas piekrišana.

10.a pants

Mantas arests un konfiskācija

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kompetentās iestādes ir tiesīgas arestēt un konfiscēt 3. līdz 5. pantā minēto nodarījumu izdarīšanai izmantotos nozieguma rīkus un šādos nodarījumos iegūtos līdzekļus.

11. pants

Juridisko personu atbildība

1.      Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie kriminālatbildības par jebkuru no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šās juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz:

         a)      pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

         b)     pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

         c)      pilnvarām veikt juridiskās personas iekšēju kontroli.

2.      Dalībvalstis veic arī vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie kriminālatbildības, ja šā panta 1. punktā minētās personas veiktās uzraudzības vai kontroles trūkuma dēļ bijis iespējams, ka jebkuru 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu attiecīgās juridiskās personas labā izdara persona, kas ir tās pakļautībā.

3.      Juridisku personu atbildība saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu neskar kriminālprocesu pret fiziskām personām, kas ir 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu izdarītāji, iniciatori vai līdzdalībnieki.

12. pants

Sankcijas pret juridiskām personām

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie kriminālatbildības saskaņā ar 11. panta 1. punktu, var piemērot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai cita veida sodu un var ietvert citādus sodus, kas paredz, piemēram:

         a)      atņemt tiesības saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;

         b)     uz laiku vai pastāvīgi aizliegt veikt komercdarbību;

         c)      pakļaut tiesas uzraudzībai;

         d)     likvidēt ar tiesas lēmumu;

         e)      uz laiku vai pavisam slēgt uzņēmumus, kas izmantoti nodarījuma izdarīšanā.

2.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie kriminālatbildības saskaņā ar 11. panta 2. punktu, ir piemērojami efektīvi, samērīgi un preventīvi sodi vai pasākumi.

13. pants

Cietušo atbrīvošana no kriminālatbildības un sodu nepiemērošana

Dalībvalstis saskaņā ar savu tiesību sistēmu pamatprincipiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kompetentās valsts iestādes ir tiesīgas nesaukt pie kriminālatbildības bērnus, kas cietuši no seksuālas vardarbības vai seksuālas izmantošanas, un tiem nepiemērot sodus par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās, ko viņi tikuši piespiesti izdarīt, ja šāda piespiešana bijusi tiešas sekas jebkurai darbībai, kas minēta 4. panta 2., 9., 9.b un 9.c punktā, kā arī 5. panta 6. punktā.

14. pants

Izmeklēšana un saukšana pie kriminālatbildības

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana vai saukšana pie kriminālatbildības par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem nav atkarīga no nodarījumā cietušā vai viņa pārstāvja iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības un ka kriminālprocesu var turpināt arī tad, ja minētā persona savu liecību atsauc.

2.      Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai saukšanu pie kriminālatbildības par jebkuru 3. pantā, 4. panta 2., 9., 9.b, 9.c un 9.d punktā minēto nodarījumu un jebkuru 5. panta 6. punktā minēto smagu noziedzīgu nodarījumu, ja ir izmantoti 2. panta b) punkta i) līdz ii) apakšpunktā definētie pornogrāfiskie materiāli, varētu veikt pietiekamu laika periodu pēc tam, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, atbilstīgi konkrētā nodarījuma smaguma pakāpei.

3.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, struktūrvienībām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai saukšanu pie kriminālatbildības, ir pieejami efektīvi izmeklēšanas instrumenti, piemēram, tādi, kurus izmanto organizētās noziedzības vai citos smagu noziegumu gadījumos ▌.

4.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izmeklēšanas struktūrvienības vai dienesti varētu identificēt personas, kas cietušas 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, jo īpaši analizējot bērnu pornogrāfijas materiālus, piemēram, fotogrāfijas un audiovizuālos ierakstus, kas nosūtīti vai darīti pieejami, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

15. pants

Ziņošana saistībā ar aizdomām par seksuālu izmantošanu vai seksuālu vardarbību

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts tiesību aktos noteiktie konfidencialitātes noteikumi attiecībā uz atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kuru galvenais uzdevums ir darbs saskarsmē ar bērniem, nerada tiem šķēršļus ziņot bērnu aizsardzības dienestiem par visām situācijām, kad ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka bērns ir kāda 3. līdz 7. pantā minētā nodarījuma upuris.

2.      Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu visas personas, kuras zina vai tām labticīgi ir aizdomas par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, ziņot par to kompetentajiem dienestiem.

16. pants

Jurisdikcija un koordinēšana saistībā ar saukšanu pie kriminālatbildības

1.      Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, ja:

         a)      nodarījums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts attiecīgās valsts teritorijā vai

         b)     nodarījuma izdarītājs ir tās valstspiederīgais ▌.

         ▌

1.b    Dalībvalstis informē Komisiju, ja tās izlemj noteikt plašāku jurisdikciju par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, kas ir izdarīti ārpus tās teritorijas, piemēram, ja:

         a)     nodarījums ir izdarīts pret attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo vai personu, kuras parastā dzīvesvieta ir minētās dalībvalsts teritorijā, vai

         b)     nodarījums ir izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas veic darbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai

         c)      nodarījuma izdarītāja parastā dzīvesvieta ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā ir gadījumi, kad 5. un 6. pantā minētais nodarījums, ciktāl uz to attiecas 3. un 7. pants, ir izdarīts, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kurām ir piekļūts attiecīgās valsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai šīs tehnoloģijas atrodas tās teritorijā.

4.      Lai sauktu pie kriminālatbildības par 3. panta 3., 4. un 5. punktā, 4. panta 2., 9., 9.b, 9.c un 9.d punktā, kā arī 5. panta 6. punktā minētajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus attiecīgās valsts teritorijas saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcija nav pakļauta nosacījumam, ka ▌darbības uzskata par noziedzīgiem nodarījumiem tajā vietā, kurā tās ir izdarītas ▌.

5.      Lai sauktu pie kriminālatbildības par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, kas saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu ir izdarīti ārpus attiecīgās valsts teritorijas, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcija nav atkarīga no nosacījuma, ka personu pie kriminālatbildības var saukt tikai tad, ja cietušais iesniedz iesniegumu vietā, kur nodarījums ir izdarīts, vai arī, ja valsts, kurā ir izdarīts nodarījums, oficiāli ziņo par to.

17. pants

Vispārēji noteikumi par cietušajiem bērniem sniegto palīdzību un atbalstu, kā arī par viņu aizsardzības pasākumiem

1.      Bērniem, kuri cietuši 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, saskaņā ar 18. un 19. pantu nodrošina palīdzību, atbalstu un aizsardzību, ņemot vērā bērna intereses.

1.a    Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bērnam tiek sniegta palīdzība un atbalsts, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu varētu būt izdarīts kāds no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem.

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pastāv neskaidrības par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem pakļautas personas vecumu un ir iemesls domāt, ka šī persona ir bērns, minētā persona tiek uzskatīta par bērnu, lai tā varētu nekavējoties saņemt palīdzību, atbalstu un aizsardzību saskaņā ar 18. un 19. pantu.

18. pants

Palīdzība un atbalsts cietušajiem

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka cietušajiem tiek sniegta palīdzība un atbalsts pirms kriminālprocesa, tā laikā un attiecīgu laiku pēc tā, lai minētās personas varētu īstenot tiesības, kas paredzētas Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmumā 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā(14), kā arī šajā direktīvā paredzētās tiesības. Dalībvalstis jo īpaši veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to bērnu aizsardzību, kuri ziņo par vardarbības gadījumiem viņu ģimenē.

1.a    Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka palīdzība un atbalsts cietušajam bērnam nav atkarīgi no cietušā bērna vēlmes sadarboties kriminālizmeklēšanā, kriminālvajāšanā vai tiesas sēdē.

2.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka īpašie pasākumi cietušo bērnu palīdzībai un atbalstam, izmantojot šajā direktīvā paredzētās tiesības, tiek īstenoti pēc katra cietušā bērna īpašo apstākļu individuālas izvērtēšanas, pienācīgi ņemot vērā bērna viedokli, vajadzības un bažas.

3.      Bērnus, kas cietuši 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, uzskata par īpaši neaizsargātiem cietušajiem saskaņā ar Pamatlēmuma 2001/220/TI 2. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu.

4.      Ja tas ir vajadzīgs un iespējams, dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu palīdzību un atbalstu cietušā bērna ģimenei, izmantojot šajā direktīvā noteiktās tiesības, ja ģimene uzturas dalībvalsts teritorijā. Konkrēti, ja tas ir vajadzīgs un iespējams, dalībvalstis ģimenei piemēro ▌Pamatlēmuma 2001/220/TI 4. pantu.

19. pants

Cietušo bērnu aizsardzība kriminālizmeklēšanā un tiesas procesā

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka atbilstīgi cietušā statusam attiecīgajā tieslietu sistēmā kompetentās iestādes kriminālizmeklēšanā un tiesas procesā cietušajam bērnam piešķir īpašu pārstāvi gadījumos, kad saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem personām, kurām ir vecāku tiesības, nav atļauts pārstāvēt bērnu interešu konflikta dēļ, kas pastāv starp viņiem un cietušo bērnu, vai ja bērns ir bez pavadoņa vai atšķirts no ģimenes.

2.      Dalībvalstis nodrošina, ka cietušajiem bērniem nekavējoties ir piekļuve ▌juridiskām konsultācijām un — atbilstīgi cietušo statusam attiecīgajā tieslietu sistēmā — ▌juridiskai pārstāvībai, tostarp kompensācijas pieprasīšanas nolūkos. Juridiskas konsultācijas un juridiskā pārstāvība ir bezmaksas, ja cietušajam nav pietiekamu finanšu līdzekļu.

3.      Neskarot tiesības uz aizstāvību, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kriminālizmeklēšanā par jebkuru no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem:

         a)      cietušā bērna nopratināšana tiek veikta, nepieļaujot nepamatotu kavēšanos, pēc tam, kad kompetentajām iestādēm ir paziņoti fakti;

         b)     cietušā bērna nopratināšana vajadzības gadījumā notiek šim nolūkam paredzētās vai pielāgotās telpās;

         c)      cietušo bērnu nopratina īpaši apmācīti speciālisti, vai arī tas notiek šādu speciālistu vadībā;

         d)     ja tas ir iespējams un vajadzīgs, cietušo bērnu vienmēr nopratina vienas un tās pašas personas;

         e)      nopratināšanu skaits ir pēc iespējas ierobežots, un tās veic vienīgi tad, ja kriminālizmeklēšanā un tiesas procesā tās ir obligāti vajadzīgas;

         f)      cietušo bērnu var pavadīt viņa likumīgs pārstāvis vai, attiecīgā gadījumā, viņa izraudzīts pieaugušais, ja vien attiecībā uz šo personu nav pieņemts pamatots lēmums par pretējo.

4.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3. līdz 7. punktā minēto nodarījumu kriminālizmeklēšanā cietušā bērna vai, attiecīgā gadījumā, bērna kā liecinieka nopratināšanu var audiovizuāli ierakstīt un ka šīs audiovizuāli ierakstītās nopratināšanas krimināltiesas sēdē var izmantot kā pierādījumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem.

5.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka krimināltiesas sēdē par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem var noteikt, ka:

         a)      lietu izskata slēgtā tiesas sēdē;

         b)     cietušo bērnu tiesas zālē var uzklausīt bez viņa klātbūtnes, proti, izmantojot piemērotas sakaru tehnoloģijas.

6.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai — ja tas ir cietušo bērnu interesēs un ņemot vērā citus svarīgākus iemeslus — nodrošinātu viņu privātumu, sargātu viņu identitāti un viņu reputāciju un neļautu atklātībā izplatīt nekādu informāciju, ar kuru viņus varētu identificēt.

19.a pants

Vardarbības un bērnu sekstūrisma popularizēšana

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu vai aizliegtu:

a)     tādu materiālu izplatīšanu, kuros reklamēta iespēja izdarīt 3. līdz 6. pantā minētos nodarījumus;

b)     braucienu organizēšana citām personām ar komerciālu vai nekomerciālu mērķi nolūkā izdarīt 3. līdz 5. pantā minētos nodarījumus.

19.b pants

Preventīvas intervences programmas vai pasākumi

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, kuras baidās, ka tās varētu izdarīt 3. līdz 7. pantā minētos nodarījumus, vajadzīgā gadījumā ir pieejamas efektīvas intervences programmas vai pasākumi, kas paredzēti, lai izvērtētu un novērstu nodarījumu izdarīšanas iespējamību.

19.c pants

Preventīvi pasākumi

1.      Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, piemēram, izglītības un apmācības jomā, lai vājinātu un samazinātu pieprasījumu, kas veicina visa veida seksuālu izmantošanu saistībā ar bērnu ļaunprātīgu izmantošanu.

2.      Dalībvalstis, tostarp ar interneta starpniecību, veic atbilstīgus pasākumus, piemēram, informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas — vajadzības gadījumā sadarbībā ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām —, lai vairotu izpratni un samazinātu risku, ka bērni, varētu kļūt par seksuālas vardarbības upuriem.

3.      Dalībvalstis veicina regulāru apmācību amatpersonām, tostarp ierindas policijas darbiniekiem, kuriem varētu būt saskarsme ar bērniem, kas cietuši no seksuālas vardarbības, lai viņi spētu identificēt seksuālā vardarbībā cietušos un iespējamos upurus un strādāt ar viņiem.

20. pants

Brīvprātīgas intervences programmas vai pasākumi kriminālprocesa laikā vai pēc tā

1.      Neskarot tās intervences programmas vai pasākumus, ko saskaņā ar valstu tiesību aktiem noteikušas kompetentās tiesu iestādes, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvas intervences programmas vai pasākumus ar mērķi novērst un mazināt risku saistībā ar atkārtotiem seksuāla rakstura nodarījumiem pret bērniem. Šādas programmas vai pasākumi ir pieejami visos kriminālprocesa posmos, gan ieslodzījuma vietā, gan ārpus tās saskaņā ar valsts tiesību aktu nosacījumiem.

2.      Ar intervences programmām vai pasākumiem nodrošina to bērnu īpašās attīstības vajadzības, kuri ir izdarījuši seksuāla rakstura nodarījumu.

3.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētās intervences programmas vai pasākumi ir pieejami šādām personām:

         a)     personām, pret kurām ierosināta krimināllieta par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, atbilstoši nosacījumiem, kas nav ne ierobežojoši, ne pretrunā aizstāvības tiesībām un prasībām par taisnīgu un objektīvu tiesu un jo īpaši pienācīgi ņemot vērā noteikumus, ar ko regulē nevainīguma prezumpcijas principu, un

         b)     personām, kas ir notiesātas par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem.

         ▌

4.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, katiek izvērtēta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto personu bīstamība un iespējamais risks, ka 3. līdz 7. pantā minētie nodarījumi varētu tikt atkārtoti, ar mērķi noteikt piemērotas intervences programmas vai pasākumus.

5.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās personas, kurām saskaņā ar 4. punktu ir piedāvātas intervences programmas vai pasākumi:

         a)     ir pilnīgi informētas par piedāvājuma iemesliem;

         b)     piekrīt piedalīties programmās vai pasākumos, pilnībā zinot faktus;

         c)      var atteikties piedalīties, un notiesātās personas tiek informētas par šā atteikuma iespējamām sekām.

21. pants

Pasākumi pret tīmekļa vietnēm, kurās ir bērnu pornogrāfija vai caur kurām to izplata

1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nekavējošu tādu tīmekļa lappušu izņemšanu, kurās ir bērnu pornogrāfija vai caur kurām to izplata un kuru serveri atrodas to teritorijā, un cenšas panākt šādu lappušu izņemšanu arī tad, ja to serveri atrodas ārpus to teritorijas.

2.      ▌Dalībvalstis var veikt ▌pasākumus, lai bloķētu piekļuvi tīmekļa lappusēm, kurās ir bērnu pornogrāfija vai caur kurām to izplata interneta lietotājiem šo valstu teritorijā. Šie pasākumi jānosaka, izmantojot pārredzamas procedūras, un ar tiem jāpanāk atbilstīga drošība, jo īpaši nodrošinot, ka ierobežojuma apmērs nepārsniedz vajadzīgo līmeni un tas ir samērīgs, un ka lietotāji ir informēti par šāda ierobežojuma iemeslu. Šādi drošības pasākumi ietver arī pārsūdzības iespēju.

22. pants

Pamatlēmuma 2004/68/TI aizstāšana

Ar šo aizstāj Pamatlēmumu 2004/68/TI attiecībā uz dalībvalstīm, kas piedalās šīs direktīvas pieņemšanā, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem pamatlēmuma transponēšanai valsts tiesību aktos.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras piedalās šīs direktīvas pieņemšanā, atsauces uz Pamatlēmumu 2004/68/TI uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

23. pants

Transponēšana

1.      Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai vēlākais līdz ..(15)* izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties nosūta Komisijai minēto tiesību aktu tekstus, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

2.      Dalībvalstis nosūta Komisijai ▌noteikumu tekstu, ar kuriem to tiesību aktos transponē saistības, kuras tām paredzētas šajā direktīvā.

3.      Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarāma šāda atsauce.

24. pants

Ziņojumi

1.      Komisija līdz ..(16)** ▌ iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, izvērtējot, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu šīs direktīvas izpildi, kam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

2.      ▌Komisija līdz ..(17)*** iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēta 21. pantā paredzēto pasākumu īstenošana.

25. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Adresāti

Saskaņā ar Līgumiem šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

[vieta],

Eiropas Parlamenta vārdā —                                                          Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                                                 priekšsēdētājs

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTA PIELIKUMS

Kopīgs paziņojums par uzmākšanos bērniem seksuālos nolūkos

Eiropas Parlaments un Padome,

ņemot vērā to, ka uzmākšanās bērniem reālajā dzīvē („iedraudzēšanās bezsaistē ”) seksuālā nolūkā ir tīša manipulēšana ar dzimumpilngadības vecumu nesasniegušu bērnu mutiski, rakstiski, izmantojot audiovizuālos materiālus vai līdzīgus līdzekļus, lai tiktos ar šo bērnu nolūkā veikt šīs direktīvas 3. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā minētu nodarījumu,

ņemot vērā to, ka dalībvalstu tiesību aktos jau ir ietverta uzmākšanās bērniem reālajā dzīvē seksuālā nolūkā dažādos veidos — gan kā mēģinājums, gan kā sagatavošanās noziegumam vai kā īpašs seksuālas vardarbības veids,

AICINA dalībvalstis rūpīgi izvērtēt savas krimināltiesību definīcijas attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu par uzmākšanos bērniem reālajā dzīvē seksuālos nolūkos un vajadzības gadījumā pilnveidot un labot savus krimināltiesību aktus attiecībā uz nepilnībām tiesību aktos, kuras šajā sakarā joprojām varētu būt aktuālas.

Or. en

(1)

* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.

(2)

       2010. gada 15. septembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)

          OV C , .., lpp.

(4)

       Eiropas Parlamenta 2011. gada xx. jūlija nostāja.

(5)

       OV L 13, 20.1.2004., 14. lpp.

(6)

       OV L 82, 22.3.2001., 1. lpp.

(7)

       OV L 328, 15.12.2009., 42. lpp.

(8)

       Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, atklāta parakstīšanai Lansarotē, 2007. gada 25. oktobrī, Eiropas Padomes līgumu apkopojums Nr. 201.

(9)

         OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.

(10)

         OV L 82, 22.3.2001., 1. lpp.

(11)

        OV L 317, 3.12.2009., 46. lpp.

(12)

        OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.

(13)

         OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.

(14)

      OV L 82, 22.3.2001., 1. lpp.

(15)

*          OV: lūdzu, ievietojiet datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(16)

**         OV: lūdzu, ievietojiet datumu — četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(17)

***        OV: lūdzu, ievietojiet datumu — četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.


Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS (18.11.2010)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu 2004/68/TI

(COM(2010)0094 – C7‑0088/2010 – 2010/0064(COD))

Atzinumu sagatavoja: Petra Kammerevert

ĪSS PAMATOJUMS

1.  Eiropas Komisija ar šo priekšlikumu direktīvai vēlas padarīt intensīvāku seksuālās vardarbības pret tām personām, to personu seksuālās izmantošanas un to personu pornogrāfijas apkarošanu, kuras jaunākas par 18 gadiem.

2.  Priekšlikuma pamatā ir pieņēmums, ka noziedzīgu nodarījumu skaits šajā jomā pieaugs, ka moderno saziņas līdzekļu attīstība šo problēmu saasina un ka ES dalībvalstu tiesību normas nav ne pietiekami stingras, ne saskaņotas.

3.  Priekšlikumā iekļauti noteikumi, kuros definēti noziedzīgi nodarījumi un paredzēti sodi, kuriem jākalpo 1. punktā atspoguļoto mērķu īstenošanai.

4.  Turpmāk minēto iemeslu dēļ ir apšaubāmi, vai ar priekšlikumu šie mērķi tiks sasniegti.

a) Elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos iekļautos satura materiālus, kuros atspoguļotas seksuālas darbības ar personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem, pēc iespējas drīz no tiem jāizņem. Dažās valstīs ieviestie interneta bloķējumi apstiprina, ka lietotāji tos ļoti viegli var apiet. Bloķējumi nav efektīvs līdzeklis šāda veida attēlu apkarošanai. Tie ir mazefektīvi, neprecīzi un tos var apiet bez īpašām pūlēm. Bloķējumi kalpo nevis satura materiālu izņemšanai , bet tikai tam, ka tie relatīvi nav pieejami, ar ko netiek izbeigtas neatļautas darbības, kas izpaužas „satura materiālu pieejamības nodrošināšanā”.

b) ES dalībvalstu un telekomunikācijas uzņēmumu, kuri darbojas šajās valstīs, rīcībā ir funkcionējoši starpvalstu tīkli, kas parasti garantē satura materiālu ātru dzēšanu. Jaunākās publikācijas par Skandināvijas bloķējumu sarakstiem apliecina, ka liels skaits atbilstošu serveru atrodas ASV, Austrālijā, Nīderlandē un Vācijā. Līdz šim nav izdevies pierādīt, ka šāda satura piedāvātāji pārcēlušies uz valstīm, kurās satura materiālu dzēšana nav iespējama vai arī tai vajadzīgs ievērojams laika periods.

c) Tehnisku bloķējumu izveidošana ļauj plaši un stingri kontrolēt saziņas plūsmas un rada vēlmi attiecībā uz citu aizliegtu vai arī tikai nevēlamu informāciju. Ja interneta bloķējumu mehānisms reiz ir ierīkots, tas tiks izmantots ne tikai cīņai pret seksuālu darbību atspoguļošanu internetā ar personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem. Bloķējumi ir par pamatu bažām, ka notiks principiāla atkāpšanās no tīkla neitralitātes principa.

d) Ir vajadzīga daudzdimensionāla stratēģija, kas stiprina un uzlabo sadarbību starp policijas iestādēm, uzņēmumiem interneta nozarē, pašreizējām iestādēm, kurās iesniedz sūdzības par interneta satura materiāliem, un piekļuves pakalpojumu sniedzēju tīklu INHOPE.

e) Piekļuves bloķējumu risinājumi grauj uzticēšanos informācijas un saziņas brīvībai internetā. Tādēļ nevar piekrist devīzei „dzēšana pirms bloķēšanas”, jo arī tādā gadījumā nepieciešams izveidot bloķējuma infrastruktūru. Ir sagaidāms, ka ar bloķējumu starpniecību var iebiedēt vienīgi personas, kuras veic noziedzīgas darbības tikai tāpēc, ka radusies izdevība, ar ko nevar attaisnot tik plašu iejaukšanos informācijas brīvības jautājumos.

f)  Apkarojot seksuālu darbību atspoguļošanu ar personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem, nedrīkst aprobežoties tikai ar tīmekļa serveriem. Nepieciešama pieeja, kas kavē satura materiālu pārsūtīšanu gan ar datņu pārsūtīšanas protokola serveru, elektroniskā pasta, vienādranga tīklu, gan mobilo sakaru starpniecību.

g) Nepieciešamība aizsargāt bērnus un jauniešus, ņemot vērā viņu dzimumbrieduma procesu, jāvērtē diferencēti tieši krimināltiesību normās, kurās reglamentēti dzimumnoziegumi. Ja šāda diferencēšana netiek veikta, vairākās ES dalībvalstīs tiktu ievērojami paplašināts seksuālās izmantošanas nodarījuma sastāvs.

h) Nepieciešama globāla kopēja stratēģija jaunu cilvēku seksuālas izmantošanas apkarošanai. Šajā sakarībā ir vēlams, lai Komisija savu iespēju robežās uzņemtos iniciatīvu starptautiski saistoša nolīguma noslēgšanai.

5.  Iepriekš minēto iemeslu dēļ pastāv ievērojamas šaubas par to, vai ar ierosinātajiem pasākumiem var sasniegt direktīvas priekšlikumā noteiktos mērķus.

Atzinuma sagatavotāja ierosina šādus galvenos argumentus:

· Neiekļaut nekādus konkrētus priekšnoteikumus interneta bloķējumu ierīkošanai un censties visā Eiropā panākt tādu satura materiālu dzēšanu, kas apkarojami saskaņā ar šo direktīvu.

· Atteikties no visā Eiropā vienotu jēdzienu „bērns” un „bērnu pornogrāfija” definēšanas.

· Neieviest juridisku personu krimināltiesisko atbildību.

· Neieviest pienākumu celt apsūdzību aizdomu gadījumā par seksuālu izmantošanu.

· Atteikties no konkrētu soda mēru paredzēšanas definētajos noziedzīga nodarījuma sastāvos.

· Pastiprināt cietušo aizsardzību, kā arī preventīvus pasākumus gan ES līmenī, gan ES dalībvalstu līmenī.

Pastiprināt starptautisko sadarbību un organizēt to atbilstoši mūsdienu prasībām gan attiecībā uz satura materiālu dzēšanu, gan noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un cietušo aizsardzību, kā arī preventīviem pasākumiem.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu 2004/68/TI

 

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par seksuālās vardarbības pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, šo personu seksuālās izmantošanas un seksuālu darbību atspoguļošanas attiecībā uz tām apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu 2004/68/TI

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Seksuālā vardarbība pret bērniem un bērnu seksuālā izmantošana, tostarp bērnu pornogrāfija, ir nopietns pamattiesību pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz bērna tiesībām saņemt aizsardzību un gādību, kāda nepieciešama viņa labklājībai, kā tas noteikts ANO Konvencijā par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(1) Seksuālā vardarbība pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un to seksuālā izmantošana, tostarp seksuālu darbību atspoguļošana attiecībā uz tām, ir nopietns pamattiesību pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz bērna tiesībām saņemt aizsardzību un gādību, kāda nepieciešama viņa labklājībai, kā tas noteikts ANO Konvencijā par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Šajā sakarībā būtu jāņem vērā nozīme, kāda ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Konvencijai par bērnu tiesībām, īpaši tās 19. un 34. pantam, kā arī šai konvencijai pievienotajam 2000. gada 25. maija Fakultatīvajam protokolam par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1b) Šajā sakarībā būtu jāatgādina, cik nozīmīgs ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pants par tiesībām uz personas datu aizsardzību.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1c) Šajā sakarībā būtu jāatgādina, cik nozīmīgs ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8., 11. un 24. pants par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, kā arī bērna tiesībām.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1d) Šajā sakarībā būtu jāatgādina, cik nozīmīgs ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. un 10. pants par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesībām uz vārda brīvību.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(2) Bērnu pornogrāfija, kas ietver bērnu ļaunprātīgas seksuālas izmantošanas attēlus, un pret bērniem vērstas seksuālās vardarbības un bērnu seksuālās izmantošanas citi īpaši nopietni veidi paplašinās un izplatās, izmantojot jaunas tehnoloģijas un internetu.

(2) Seksuālu darbību atspoguļošana ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un pret šīm personām vērstas seksuālās vardarbības un to seksuālās izmantošanas citi veidi paplašinās un izplatās, izmantojot jaunas tehnoloģijas un internetu.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Ar Padomes Pamatlēmumu 2004/68/IT par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti, lai par kriminālsodāmiem atzītu vissmagākos pret bērniem vērstas vardarbības un bērnu seksuālās izmantošanas veidus, paplašinātu valstu jurisdikciju un sniegtu minimālo atbalstu cietušajiem. Padomes Pamatlēmumā 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā ir noteiktas cietušo tiesības kriminālprocesā, tostarp tiesības uz aizsardzību un kompensāciju. Turklāt, pieņemot Padomes Pamatlēmumu 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā, tiks atvieglota saukšanas pie atbildības koordinēšana saistībā ar seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas lietām.

(3) Ar Padomes Pamatlēmumu 2004/68/IT par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu tiek tuvināti dalībvalstu tiesību akti, lai par kriminālsodāmiem atzītu vissmagākos pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, vērstas vardarbības un šo personu seksuālās izmantošanas veidus, paplašinātu valstu jurisdikciju un sniegtu minimālo atbalstu cietušajiem. Padomes Pamatlēmumā 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā ir noteiktas cietušo tiesības kriminālprocesā, tostarp tiesības uz aizsardzību un kompensāciju. Turklāt, pieņemot Padomes Pamatlēmumu 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā, tiks atvieglota saukšanas pie atbildības koordinēšana saistībā ar lietām par seksuālu vardarbību pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, to seksuālu izmantošanu un seksuālu darbību atspoguļošanu attiecībā uz šīm personām.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Attiecībā uz smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu pornogrāfiju, vajadzīga vispārīga pieeja, kurā ietilpst likumpārkāpēju saukšana pie atbildības, cietušo bērnu aizsardzība un nodarījumu novēršana. Veicot jebkādus pasākumus, lai cīnītos pret šiem nodarījumiem, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses, kā tas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām. Pamatlēmums 2004/68/TI ir jāaizvieto ar jaunu instrumentu, kas nodrošina šādu visaptverošu tiesisko regulējumu šā mērķa sasniegšanai.

(5) Attiecībā uz smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, personu, kas jaunākas par 18 gadiem, seksuālo izmantošanu un seksuālu darbību atspoguļošanu ar šādām personām, vajadzīga vispārīga pieeja, kurā ietilpst likumpārkāpēju saukšana pie atbildības, cietušo, kas jaunāki par 18 gadiem, aizsardzība un nodarījumu novēršana Veicot jebkādus pasākumus, lai cīnītos pret šiem nodarījumiem, ir svarīgi ņemt vērā cietušo, kas jaunāki par 18 gadiem, intereses, kā tas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām. Pamatlēmums 2004/68/TI ir jāaizvieto ar jaunu instrumentu, kas nodrošina šādu visaptverošu tiesisko regulējumu šā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Attiecībā uz seksuālās vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas smagiem veidiem ir jāpiemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas. Tas jo īpaši attiecas uz dažāda veida seksuālo vardarbību un seksuālo izmantošanu, ko atvieglo komunikāciju tehnoloģiju lietošana. Turklāt bērnu pornogrāfijas definīcija ir jāprecizē un jāsaskaņo ar starptautiskajos instrumentos ietverto definīciju.

(6) Attiecībā uz seksuālās vardarbības pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un to seksuālās izmantošanas, kā arī seksuālu darbību ar šādām personām atspoguļošanas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, smagiem veidiem ir jāpiemēro efektīvas, samērīgas sankcijas. Dalībvalstu pieejai dažāda veida seksuālajai vardarbībai un seksuālajai izmantošanai jāatbilst informāciju un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai, kā arī nozīmei, kāda, iespējams, šiem darbības laukiem var būt šādu materiālu izgatavošanā un izplatīšanā.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Lai iedarbīgi risinātu problēmas, kuras saistītas ar seksuālu vardarbību pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un ar šo personu seksuālu izmantošanu, kā arī ar seksuālu darbību atspoguļošanu attiecībā uz šīm personām, vajadzīga vispusīga pieeja, ar kuru dalībvalstīs paredzētu ne tikai vainīgo sodīšanu, bet arī cietušo plašu aizsardzību un efektīvu darbu nodarījumu novēršanai. Ideja par nodarījumu novēršanu jāīsteno iedarbīgi un ilgstoši, galvenokārt apmācot apieties ar jaunajiem saziņas līdzekļiem, piemēram, internetu.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Ar šo direktīvu netiek reglamentēta dalībvalstu politika attiecībā uz seksuālām darbībām ar savstarpēju piekrišanu, kurās var būt iesaistīti bērni un kuras var uzskatīt par normālu seksualitātes atklāšanu cilvēka attīstības gaitā, ņemot vērā dažādās tradīcijas kultūras un tiesību jomā, kā arī jaunus veidus, kā bērni un jaunieši savā starpā veido un uztur attiecības, tostarp, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

(7) Ar šo direktīvu netiek reglamentēta dalībvalstu politika attiecībā uz seksuālām darbībām ar savstarpēju piekrišanu, kurās var būt iesaistītas līdzīga vecuma personas, no kurām vismaz viena ir jaunāka par 18 gadiem, ja šīs darbības var uzskatīt par normālu seksualitātes atklāšanu cilvēka attīstības gaitā, ņemot vērā dažādās tradīcijas kultūras un tiesību jomā, kā arī jaunus veidus, kā gados jauni cilvēki savā starpā veido un uztur attiecības, tostarp, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Vienlaicīgi jānorāda, ka ar atšķirībām kultūras un tiesību tradīcijās nevar attaisnot seksuālu uzmākšanos personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un seksuālu darbību atspoguļošanu ar šādām personām.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ir jāatvieglo nodarījumu izmeklēšana un apsūdzību izvirzīšana kriminālprocesā, ņemot vērā cietušo bērnu grūtības ziņot par vardarbību un likumpārkāpēju anonimitāti kibertelpā. Lai nodrošinātu šajā direktīvā minēto nodarījumu sekmīgu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, atbildīgās personas ir jānodrošina ar efektīviem izmeklēšanas instrumentiem. Šie instrumenti var ietvert slepenas operācijas, sakaru pārtveršanu, slepenu novērošanu, tostarp, elektronisku novērošanu, bankas kontu uzraudzību vai citas finanšu izmeklēšanas.

(8) Ir jāatvieglo nodarījumu izmeklēšana un apsūdzību izvirzīšana kriminālprocesā, ņemot vērā cietušo bērnu grūtības ziņot par vardarbību un likumpārkāpēju anonimitāti kibertelpā. Lai nodrošinātu šajā direktīvā minēto nodarījumu sekmīgu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, atbildīgās personas ir jānodrošina ar efektīviem izmeklēšanas instrumentiem, tostarp to rīcībā jābūt agrā brīdinājuma sistēmām. Izmeklēšanas uzsākšanai būtu nepieciešama attiecīgās dalībvalsts kompetento tiesu iestāžu iepriekšēja atļauja, un tā jāveic šādas iestādes pārraudzībā.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Noteikumos par jurisdikciju ir jāizdara grozījumi, lai nodrošinātu tādu bērnu seksuālu mocītāju vai izmantotāju kriminālvajāšanu, kuri nāk no Eiropas Savienības – arī tad, ja viņi ir pastrādājuši noziegumus ārpus ES, konkrēti, izmantojot tā dēvēto seksa tūrismu.

(9) Noteikumos par jurisdikciju ir jāveic grozījumi, lai nodrošinātu to, ka personas no Eiropas Savienības, kuras pastrādājušas vardarbību pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, vai tās seksuāli izmantojušas, tiek krimināli vajātas, pat ja tās veikušas noziegumus ārpus ES, jo īpaši izmantojot tā dēvēto seksa tūrismu.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(10) Cietušo bērnu aizsardzības pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā bērnu intereses un viņu vajadzību izvērtējumu. Cietušajiem bērniem ir jānodrošina atvieglota piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp, bezmaksas juridiskām konsultācijām un juridiskai pārstāvniecībai, kā arī pasākumiem interešu konfliktu atrisināšanai, ja vardarbība notiek ģimenē. Turklāt cietušie bērni, kas par savu gadījumu ziņo kompetentajām iestādēm, ir jāatbrīvo no sankcijām, ko paredz, piemēram, saskaņā ar valstu tiesību aktiem imigrācijas un prostitūcijas jomā. Piedalīšanās kriminālprocesā cietušajiem bērniem nedrīkst radīt papildu traumu, ko var izraisīt uzklausīšana vai vizuāls kontakts ar nodarījuma izdarītājiem.

(10) Cietušo, kas jaunāki par 18 gadiem, aizsardzības pasākumi ir jāpieņem, ievērojot šo personu intereses un viņu vajadzību izvērtējumu. Šiem cietušajiem ir jānodrošina atvieglota piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp, bezmaksas juridiskām konsultācijām un juridiskai pārstāvniecībai, kā arī pasākumiem interešu konfliktu atrisināšanai, ja vardarbība notiek ģimenē. Turklāt cietušie, kas jaunāki par 18 gadiem un kas par savu gadījumu ziņo kompetentajām iestādēm, ir jāatbrīvo no sankcijām, ko paredz, piemēram, saskaņā ar valstu tiesību aktiem imigrācijas un prostitūcijas jomā. Piedalīšanās kriminālprocesā cietušajiem, kas jaunāki par 18 gadiem, nedrīkst radīt papildu traumu, ko var izraisīt uzklausīšana vai vizuāls kontakts ar nodarījuma izdarītājiem.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(11) Lai novērstu un mazinātu recidīvismu, ir jāizvērtē likumpārkāpēju bīstamība un iespējamie riski, ka tie varētu atkārtoti veikt seksuālos nodarījumus pret bērniem, kā arī jānodrošina tiem iespēja brīvprātīgi piedalīties efektīvās intervences programmās vai pasākumos.

(11) Lai novērstu un mazinātu recidīvismu, ir jāizvērtē likumpārkāpēju bīstamība un iespējamie riski, ka tie varētu atkārtoti veikt seksuālos nodarījumus pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Atbilstošs norādījums jebkurā gadījumā būtu jāiekļauj likumpārkāpējus notiesājošā spriedumā, ņemot vērā to tiesības saskaņā ar Eiropas Konvencijas par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību 5. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu. Turklāt likumpārkāpējiem jānodrošina iespēja brīvprātīgi piedalīties atbalsta un dziedināšanas programmās.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(12) Ja likumpārkāpēju bīstamība un risks, ka nodarījumi varētu atkārtoties, ir pietiekami liels, notiesātajiem likumpārkāpējiem vajadzības gadījumā ir uz laiku vai pastāvīgi jāliedz veikt darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem. Ir jāatvieglo šādu aizliegumu ieviešana visā ES.

(12) Ja noziedznieku radītais apdraudējums un iespējamība, ka viņi varētu noziegumus atkārtot, ir nopietna, notiesātiem noziedzniekiem vajadzības gadījumā būtu uz laiku vai pavisam jāliedz darbības, kas paredz regulāru saskarsmi ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Ievērojot spēkā esošās tiesību normas par datu aizsardzību, ir jāatvieglo šādu aizliegumu ieviešana visā ES. Priekšnoteikums tam ir procesa nodrošināšana, kas atbilst tiesiskas valsts principiem, piemērojot dalībvalstīs spēkā esošos tiesību aktus.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(13) Bērnu pornogrāfija, kas ietver bērnu ļaunprātīgas seksuālas izmantošanas attēlus, ir īpaša satura materiāli, ko nevar uzskatīt par viedokļa izpausmi. Lai cīnītos pret bērnu pornogrāfiju, ir jāierobežo bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiālu izplatīšana, nodrošinot, ka likumpārkāpējiem ir grūtāk šāda satura materiālus augšupielādēt publiski pieejamās tīmekļa vietnēs. Tāpēc ir nepieciešams veikt pasākumus, lai likvidētu šādu materiālu avotus un aizturētu personas, kas atbildīgas par bērnu ļaunprātīgas izmantošanas attēlu izplatīšanu vai lejupielādēšanu. Pastiprinātā sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām ES ir jāveicina tas, ka trešo valstu iestādes efektīvi likvidē to teritorijās izveidotas tīmekļa vietnes, kas ietver bērnu pornogrāfiju. Tā kā, neraugoties uz minētajiem centieniem, bērnu pornogrāfijas materiālu avotu likvidēšana ir sarežģīta, ja oriģinālie materiāli neatrodas Eiropas Savienībā, ir jāievieš arī mehānismi, ar kuriem Eiropas Savienības teritorijā bloķētu piekļuvi tīmekļa vietnēm, kas ietver un izplata bērnu pornogrāfiju. Šim nolūkam var izmantot dažādus mehānismus, piemēram, mudināt kompetentās tiesu vai policijas iestādes pieprasīt šādu bloķēšanu vai arī atbalstīt un aicināt interneta pakalpojumu sniedzējus, lai tie pēc brīvprātības principa izveidotu rīcības kodeksus un vadlīnijas šādu tīmekļa vietņu piekļuves bloķēšanai. Lai likvidētu un bloķētu bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiālus, ir jāizveido un jāpastiprina publisko iestāžu sadarbība ar mērķi nodrošināt, ka valstu saraksti ar tīmekļa vietnēm, kas satur bērnu pornogrāfijas materiālus, ir pēc iespējas pilnīgāki un ka tiek novērsta darba dublēšana. Veicot šādus pasākumus, jāņem vērā lietotāju tiesības un jānodrošina atbilstība spēkā esošajām tiesas un juridiskajām procedūrām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Pamattiesību hartas noteikumiem. Programmas „Drošāks internets” ietvaros ir izveidoti informācijas līniju tīkli, kuru mērķis ir vākt informāciju par galvenajiem nelegāla satura tīmekļu vietņu veidiem, kā arī nodrošināt pienācīgu pārklājumu un apmaiņu ar ziņojumiem šajā jautājumā.

(13) Seksuālu darbību atspoguļošana ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir satura materiāli, kuru izgatavošana, izplatīšana, pavairošana vai saņemšana nav balstīta uz atsaukšanos uz pamattiesībām. Jēdziens „seksuālu darbību atspoguļošana” kalpo tam, lai paplašinātu vardarbības jēdzienu un attiecinātu to uz visām seksuālām darbībām ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, arī tad, ja šīs personas tiek piespiestas veikt seksuālas darbības ar sevi. Tāpēc ir nepieciešams veikt pasākumus, lai iespējami drīz likvidētu šādu materiālu avotus un aizturētu personas, kas atbildīgas par šādu satura materiālu attēlu izplatīšanu vai lejupielādēšanu, īstenojot izmeklēšanu, kas atbilst tiesiskuma principam. Pastiprinātā sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kā arī izmantojot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, ES būtu jāveicina tas, ka trešo valstu iestādes efektīvi likvidē to teritorijās izveidotas tīmekļa vietnes ar saturu, kas ietver seksuālas darbības attiecībā uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Jāpastiprina sadarbība ar Starptautisko interneta tiešo līniju asociāciju (INHOPE). Lai novērstu darba dublēšanu, ir jāizveido un jāpastiprina publisko iestāžu sadarbība. Veicot šādus pasākumus, jāņem vērā lietotāju tiesības un jānodrošina atbilstība spēkā esošajām tiesas un juridiskajām procedūrām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Pamattiesību hartas noteikumiem. Programmas „Drošāks internets” ietvaros ir izveidoti informācijas līniju tīkli, kuru mērķis ir vākt informāciju par galvenajiem nelegāla satura tīmekļu vietņu veidiem, kā arī nodrošināt pienācīgu pārklājumu un apmaiņu ar ziņojumiem šajā jautājumā.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(14) Tā kā dalībvalstis vienas pašas nevar veiksmīgi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, apkarot seksuālo vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu pornogrāfiju, un tāpēc mēroga un ietekmes dēļ to var sekmīgāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principiem, kā tas minēts Līguma par Eiropas Savienību 3. un 5. pantā. Saskaņā ar pēdējā minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(14) Tā kā dalībvalstis vienas pašas nevar veiksmīgi sasniegt šīs direktīvas mērķi, proti, apkarot seksuālo vardarbību pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, šo personu seksuālo izmantošanu un seksuālu darbību atspoguļošanu ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un tāpēc mēroga un ietekmes dēļ to var sekmīgāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principiem, kā tas minēts Līguma par Eiropas Savienību 3. un 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēts tikai tas, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, cilvēka cieņa, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, bērnu tiesības, tiesības uz brīvību un drošību, vārda un informācijas brīvība, personas datu aizsardzība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, ka arī noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt šo tiesību pilnīgu ievērošanu, un tā ir jāīsteno atbilstoši šim principam.

(15) Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, cilvēka cieņa, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, bērnu tiesības, tiesības uz brīvību un drošību, vārda un informācijas brīvība, personas datu aizsardzība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, ka arī noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi. Ar šo direktīvu nodrošina šo tiesību pilnīgu ievērošanu, un tā ir jāīsteno atbilstoši šim principam.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Personu, kas jaunākas par 18 gadiem, seksuālās izmantošanas, seksuālās vardarbības pret šīm personām vai seksuālās uzmākšanās personām, kas jaunākas par 18 gadiem, internetā novēršanai tiek piešķirta prioritāte, īstenojot izglītojošus un ētikas pasākumus, turklāt jebkura preventīva pasākuma pamatā ir personu, kas jaunākas par 18 gadiem, tiesību ievērošanas veicināšana.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

1. pants

Komisijas priekšlikums

Grozījums

Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai bērnu seksuālās izmantošanas jomā. Tās mērķis ir arī ieviest vienotus noteikumus, lai pastiprinātu šādu nodarījumu novēršanu un cietušo aizsardzību.

Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai seksuālas vardarbības, pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, šo personu seksuālās izmantošanas un seksuālu darbību atspoguļošanas jomā attiecībā uz šādām personām. Tās mērķis ir arī ieviest vienotus noteikumus, lai pastiprinātu šādu nodarījumu novēršanu un cietušo aizsardzību.

Pamatojums

Direktīvā runai vienoti vajadzētu būt par „seksuālo vardarbību pret personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem, šo personu seksuālu izmantošanu un par seksuālu darbību atspoguļošanu ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem”. Vajadzētu atteikties no minimālā smagākā soda paredzēšanas, jo noteikumi, kas tiktu paredzēti, ES dalībvalstīs apšaubītu iespējamā piemērojamā soda sistemātiku.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – a apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(a) "bērns" ir jebkura persona, kam mazāk par 18 gadiem;

svītrots

Pamatojums

Ar direktīvas priekšlikumu notiek iejaukšanās krimināltiesību daļu sistemātikā ES dalībvalstīs. Jo īpaši ar šo priekšlikumu nevajadzētu atteikties no trīspakāpju norobežošanas, kas sevi ir attaisnojusi daudzās ES dalībvalstīs, starp mazgadīgiem bērniem (līdz 14 gadiem), nepilngadīgajiem (no 14 līdz 18 gadiem) un jauniešiem (līdz 21 gadam). Tādēļ jāatsakās no visā Eiropā vienotas jēdziena „bērns” definīcijas.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(b) „bērnu pornogrāfija” ir

(b) „seksuālu darbību atspoguļošana ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b apakšunkts – i daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) jebkurš materiāls, kurā vizuāli attēlots bērns, kas iesaistīts īstā vai imitētā nepārprotami seksuālā darbībā; vai

(i) jebkurš materiāls, kurā vizuāli attēlota persona, kas jaunāka par 18 gadiem un kas iesaistīta imitētā nepārprotami seksuālā darbībā; vai

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b apakšunkts – ii daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(ii) jebkurš materiāls, kurā galvenokārt seksuālos nolūkos attēloti bērna dzimumorgāni; vai

(ii) jebkurš materiāls, kurā galvenokārt seksuālos nolūkos attēloti personas, kas jaunāka par 18 gadiem, dzimumorgāni,

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b apakšpunkts – iii daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(iii) jebkurš materiāls, kurā vizuāli attēlota kāda persona bērna izskatā, kas iesaistīta īstā vai imitētā nepārprotami seksuālā darbībā, vai jebkurš materiāls, kurā galvenokārt seksuālos nolūkos attēloti kādas personas bērna izskatā dzimumorgāni; vai

svītrots

Pamatojums

Ja noziedzīga nodarījuma sastāvs tiek piesaistīts tādām pazīmēm kā, piemēram, „vizuāli attēlota kāda persona bērna izskatā” vai „īstā darbībā”, tas ļoti paplašinātu sodīšanas iespējas. Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes šķiet pārāk nekonkrētas, jo katram ir cits priekšstats par to, kas ir vizuāli attēlota persona bērna izskatā un kas ir īsts vai realitāti precīzi atspoguļojošs attēls. Būtu jāsoda par darbībām, kas vērstas pret personām un to seksuālo pašnoteikšanos, nevis par priekšstatiem par šīm darbībām.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b apakšunkts – iv daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(iv) reālistiski attēli ar bērnu, kas iesaistīts nepārprotami seksuālā darbībā, vai reālistiski attēli, kuros galvenokārt seksuālos nolūkos attēloti bērna dzimumorgāni, neraugoties uz to, vai šis bērns reāli eksistē;

svītrots

Pamatojums

Ja noziedzīga nodarījuma sastāvs tiek piesaistīts tādām pazīmēm kā, piemēram, „vizuāli attēlota kāda persona bērna izskatā” vai „īstā darbībā”, tas ļoti paplašinātu sodīšanas iespējas. Noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes šķiet pārāk nekonkrētas, jo katram ir cits priekšstats par to, kas ir vizuāli attēlota persona bērna izskatā un kas ir īsts vai realitāti precīzi atspoguļojošs attēls. Būtu jāsoda par darbībām, kas vērstas pret personām un to seksuālo pašnoteikšanos, nevis par priekšstatiem par šīm darbībām.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

2. pants – d apakšunkts – i daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(i) bērnu, kurš iesaistīts īstā vai imitētā nepārprotami seksuālā darbībā; vai

(i) personu, kas jaunāka par 18 gadiem un kura iesaistīta īstā vai imitētā nepārprotami seksuālā darbībā; vai

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

2. pants – d apakšunkts – ii daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(ii) bērna dzimumorgānus galvenokārt seksuālos nolūkos;

(ii) jebkurš materiāls, kurā galvenokārt seksuālos nolūkos attēloti personas, kas jaunāka par 18 gadiem, dzimumorgāni;

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

2. pants – e apakšunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(e) "juridiska persona" ir subjekts, kam šāds statuss ir saskaņā ar valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, izņemot valstis vai publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts varu, un starptautiskas sabiedriskās organizācijas.

svītrots

Pamatojums

Krimināltiesiskās atbilstības ieviešana attiecībā uz juridiskām personām lielākās daļas ES dalībvalstu krimināltiesību sistēmai ir sveša un tālab noraidāma. Tādējādi nav arī nepieciešama juridiskas personas definīcija materiālajās krimināltiesībās.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par apzinātu rīcību, kas minēta 2. līdz 5. pantā.

1. Tā kā krimināltiesību sistēma ir katras atsevišķas dalībvalsts tiesiskās kārtības integrāls aspekts, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par turpmāk aprakstītajām apzinātajām darbībām, kas kā noziedzīga nodarījuma sastāvs nostiprinātas likumā un par kurām atbilstoši šo valstu sodu paredzēšanas sistemātikai noteikts soda mērs, kas atbilst nodarījuma smagumam.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Par likšanu bērnam, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniedzis dzimumpilngadību, kļūt par seksuālas izmantošanas vai seksuālu darbību liecinieku seksuālos nolūkos, pat ja bērnam nav tajās jāpiedalās, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

2. Likšana personai, kura saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniedzis dzimumpilngadību, kļūt par seksuālas izmantošanas vai seksuālu darbību liecinieku seksuālos nolūkos, pat ja bērnam nav tajās jāpiedalās, ir darbības, kas minētas 1. punktā.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

3. Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniedzis dzimumpilngadību, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

3. Iesaistīšanās seksuālās darbībās ar personu, kura saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniegusi dzimumpilngadību, ir darbības, kas minētas 1. punktā.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

4. Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu,

4. Iesaistīšanās seksuālās darbībās ar personu, kas jaunāka par 18 gadiem,

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – i daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(i) ļaunprātīgi izmantojot atzītu aizgādnību, varu vai ietekmi uz bērnu, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem; vai

(i) ļaunprātīgi izmantojot atzītu aizgādnību, varu vai ietekmi uz to vai

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – ii daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(ii) ļaunprātīgi izmantojot bērna īpaši neaizsargāto situāciju, kas radusies jo īpaši fizisku vai garīgu traucējumu vai atkarības dēļ, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem; vai

(ii) ļaunprātīgi izmantojot personas īpaši neaizsargāto situāciju, kas radusies jo īpaši fizisku vai garīgu traucējumu vai atkarības dēļ; vai

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – iii daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(iii) izmantojot ietekmēšanu, spēku vai draudus, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem.

(iii) izmantojot piespiešanu, spēku vai draudus,

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas priekšlikums

Grozījums

 

ir darbības, kas minētas 1. punktā.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

5. Par bērna piespiešanu iesaistīties seksuālās darbībās ar trešām personām paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem.

5. Personas, kas jaunāka par 18 gadiem, piespiešana iesaistīties seksuālās darbībās ar trešām personām ir darbības, kas minētas 1. punktā.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par apzinātu rīcību, kas minēta 2. līdz 11. pantā.

1. Tā kā krimināltiesību sistēma ir katras atsevišķas dalībvalsts tiesiskās kārtības integrāls aspekts, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par turpmāk aprakstītajām apzinātajām darbībām, kas kā noziedzīga nodarījuma sastāvs nostiprinātas likumā un par kurām atbilstoši šo valstu sodu paredzēšanas sitemātikai noteikts soda mērs, kas atbilst nodarījuma smagumam.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Par likšanu bērnam iesaistīties pornogrāfiskās izdarībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

2. Likšana personai, kas jaunāka par 18 gadiem, iesaistīties pornogrāfiskās izdarībās ir darbības, kas minētas 1. punktā.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

3. Par labuma gūšanu vai bērna citādu izmantošanu pornogrāfiskās izdarībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

3. Labuma gūšana vai personas, kas jaunāka par 18 gadiem, citāda izmantošana pornogrāfiskās izdarībās ir darbības, kas minētas 1. punktā.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

4. Par apzinātu piedalīšanos pornogrāfiskās izdarībās, kurās ir iesaistīti bērni, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

4. Apzināta piedalīšanās pornogrāfiskās izdarībās, kurās ir iesaistītas personas, kas jaunākas par 18 gadiem, ir darbības, kas minētas 1. punktā.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

5. Par bērna vervēšanu pornogrāfiskām izdarībām paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

5. Personas, kas jaunāka par 18 gadiem, vervēšana pornogrāfiskām izdarībām ir darbības veikšana 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 6. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

6. Par likšanu bērnam iesaistīties bērnu prostitūcijā paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

6. Personas, kas jaunāka par 18 gadiem, piespiešana iesaistīties seksuālās darbībās vai izmantošana, ka šāda persona tiek iesaistīta seksuālās darbībās, atlīdzinot vai solot atlīdzināt naudā vai citādi, neatkarīgi no tā, vai šī atlīdzība vai solījums atlīdzināt ir dots šai personai, kas jaunāka par 18 gadiem, vai trešai personai, ir darbību veikšana 1. punkta izpratnē;

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Par labuma gūšanu vai bērna citādu izmantošanu bērnu prostitūcijā paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

svītrots

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 8. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

8. Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu, izmantojot bērnu prostitūciju, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

8. Iesaistīšanās seksuālās darbībās ar personu, kas jaunāka par 18 gadiem, atlīdzinot vai solot atlīdzināt naudā vai citādi, neatkarīgi no tā, vai šī atlīdzība vai solījums atlīdzināt ir dots šai personai vai trešai personai, ir darbību veikšana 1. punkta izpratnē;

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 9. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

9. Par bērna piespiešanu iesaistīties pornogrāfiskās izdarībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem.

9. Personas, kas jaunāka par 18 gadiem, piespiešana iesaistīties pornogrāfiskās izdarībās ir darbības veikšana 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 10. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

10. Par bērna vervēšanu bērnu prostitūcijai paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem.

10. Personas, kas jaunāka par 18 gadiem, vervēšana vai piespiešana iesaistīties seksuālās darbībās vai par izmantošanu, ka šāda persona tiek iesaistīta seksuālās darbībās, atlīdzinot vai solot atlīdzināt naudā vai citādi, neatkarīgi no tā, vai šī atlīdzība vai solījums atlīdzināt ir dots šai personai vai trešai personai, ir darbību veikšana 1. punkta izpratnē;

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. Par bērna piespiešanu iesaistīties bērnu prostitūcijā paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem.

svītrots

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Noziedzīga bērnu pornogrāfija

Nodarījumi saistībā ar seksuālu darbību atspoguļošanu attiecībā uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par apzinātu rīcību, kas minēta 2. līdz 6. pantā.

1. Tā kā krimināltiesību sistēma ir katras atsevišķas dalībvalsts tiesiskās kārtības integrāls aspekts, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par turpmāk aprakstītajām apzinātajām darbībām, kas kā noziedzīga nodarījuma sastāvs nostiprinātas likumā un par kurām atbilstoši šo valstu sodu paredzēšanas sistemātikai noteikts soda mērs, kas atbilst nodarījuma smagumam.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Par bērnu pornogrāfijas materiālu iegūšanu vai glabāšanu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz vienu gadu.

2. Materiālu iegūšana vai glabāšana, kuros atspoguļotas seksuālas darbības ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir darbības veikšana 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

3. Par apzinātu piekļuvi bērnu pornogrāfijai, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz vienu gadu.

3. Apzināta piekļuve seksuālu darbību atspoguļošanai ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ir darbības veikšana 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

4. Par bērnu pornogrāfijas materiālu izplatīšanu, izdalīšanu vai pārsūtīšanu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

4. Materiālu izplatīšana, izdalīšana vai pārsūtīšana, kuros atspoguļotas seksuālas darbības ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir darbības veikšana 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

5. Par bērnu pornogrāfijas materiālu piedāvāšanu, piegādi vai to pieejamības nodrošināšanu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

5. Materiālu piedāvāšana, piegāde vai to pieejamības nodrošināšana, kuros atspoguļotas seksuālas darbības ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir darbības veikšana 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

6. Par bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošanu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

6. Materiālu izgatavošana, kuros atspoguļotas seksuālas darbības ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir darbības veikšana 1. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas priekšlikums

Grozījums

Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par šādu apzinātu rīcību:

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par turpmāk minēto apzinātu rīcību, kas kā noziedzīga nodarījuma sastāvs nostiprināta likumā un par kuru atbilstoši šo valstu sodu paredzēšanas sitemātikai noteikts soda mērs, kas atbilst nodarījuma smagumam.

Par piedāvājumu, ko ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību izsaka pieaugušais, lai satiktu bērnu, kurš saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniedzis dzimumpilngadību, ar mērķi pastrādāt kādu no 3. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā minētajiem nodarījumiem, ja pēc šā piedāvājuma ir veiktas faktiskas darbības, kuru rezultātā šāda tikšanās ir notikusi, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

Piedāvājums, ko ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību izsaka pieaugušais, lai satiktu personu, kura saskaņā ar attiecīgas valsts tiesībām nav sasniegusi dzimumpilngadību, ar mērķi pastrādāt kādu no 3. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā minētajiem nodarījumiem, ja pēc šā piedāvājuma ir veiktas faktiskas darbības, kuru rezultātā šāda tikšanās ir notikusi.

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par kūdīšanu veikt 3. līdz 6. pantā minētos nodarījumus, to sekmēšanu un atbalstīšanu.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kūdīšana veikt 3. līdz 6. pantā minētos nodarījumus, to sekmēšana un atbalstīšana kā noziedzīga nodarījuma sastāvs tiek nostiprinātas likumā un par kurām atbilstoši šo valstu sodu paredzēšanas sistemātikai noteikts soda mērs, kas atbilst nodarījuma smagumam.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par mēģinājumu izdarīt 3. panta 3. līdz 5. punktā un 2. pantā minētos nodarījumus attiecībā uz piespiešanu kļūt par seksuālas izmantošanas liecinieku; kā arī 4. panta 2. un 3. punktā, un 5. līdz 11. punktā un 5. panta 2., 4. un 6. punktā minētos nodarījumus.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mēģinājums izdarīt 3. panta 3. līdz 5. punktā un 2. pantā minētos nodarījumus (seksuālas vardarbības liecinieks), kā arī 4. panta 2. un 3. punktā, un 5. līdz 11. punktā un 5. panta 2., 4. un 6. punktā minētās darbības kā noziedzīga nodarījuma sastāvs tiek nostiprinātas likumā un par kurām atbilstoši šo valstu sodu paredzēšanas sistemātikai noteikts soda mērs, kas atbilst nodarījuma smagumam.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

3. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir paredzēts sods par šādu apzinātu rīcību:

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu vai aizliegtu un kā noziedzīga nodarījuma sastāvu nostiprinātu likumā, un atbilstoši šo valstu sodu paredzēšanas sistemātikai noteiktu soda mēru, kas atbilst nodarījuma smagumam, par šādu apzinātu rīcību:

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar 3. panta 2. punkta noteikumiem par piespiešanu kļūt par seksuālu darbību liecinieku un 3. panta, 4. panta 2. punkta un 4. punkta un 5. panta noteikumiem netiek reglamentētas seksuālas darbības starp bērniem ar savstarpēju piekrišanu vai darbības, kurās piedalās personas līdzīgā vecumā un psiholoģiskās un fiziskās attīstības vai brieduma pakāpē, ja šīs darbības neietver ļaunprātīgu izmantošanu.

Ar 3. panta 2. punkta noteikumiem par piespiešanu kļūt par seksuālu darbību liecinieku un 3. panta, 4. panta 2. punkta un 4. punkta un 5. panta noteikumiem netiek reglamentētas seksuālas darbības starp personām, no kurām vismaz viena ir jaunāka par 18 gadiem, ar savstarpēju piekrišanu vai darbības, kurās piedalās personas līdzīgā vecumā un psiholoģiskās un fiziskās attīstības vai brieduma pakāpē, ja šīs darbības neietver ļaunprātīgu izmantošanu.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

1. Ja šeit minētie apstākļi jau nav 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu neatņemama sastāvdaļa, šajā direktīvā tos uzskata par atbildību pastiprinošiem apstākļiem:

1. Ikviena dalībvalsts pieņem vajadzīgos likumdošanas vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi apstākļi, ja tie jau neatbilst nozieguma sastāva pazīmēm, nosakot sodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti 3. līdz 7. pantā, var tikt uzskatīti par atbildību pastiprinošiem apstākļiem:

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(a) saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām bērns nav sasniedzis dzimumpilngadību;

(a) saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem cietušais nav sasniedzis dzimumpilngadību;

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(b) nodarījums izdarīts pret bērnu īpaši neaizsargātā situācijā, kas radusies jo īpaši fizisku vai garīgu traucējumu vai atkarības dēļ;

(b) nodarījums izdarīts pret cietušo īpaši neaizsargātā situācijā, kas radusies jo īpaši fizisku vai garīgu traucējumu vai atkarības dēļ;

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(c) nodarījumu izdarījis ģimenes loceklis, persona, kura dzīvo kopā ar bērnu, vai persona, kura ļaunprātīgi izmantojusi savu varu;

(c) nodarījumu izdarījis ģimenes loceklis, persona, kura dzīvo kopā ar cietušo, vai persona, kura ļaunprātīgi izmantojusi savu varu;

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(g) nodarījums apdraudēja bērna dzīvību;

(g) nodarījums apdraudēja cietušā dzīvību;

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(h) nodarījums ietvēra smagu vardarbību vai nodarīja nopietnu kaitējumu bērnam.

(h) nodarījums ietvēra smagu vardarbību vai nodarīja nopietnu kaitējumu cietušajam.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Ja pastāv vismaz viens no 1. punktā minētajiem atbildību pastiprinošajiem apstākļiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. līdz 6. pantā minētajiem nodarījumiem tiek piemēroti efektīvi, samērīgi un preventīvi sodi, kas ir stingrāki nekā 3. līdz 6. pantā paredzētie sodi par pamatpārkāpumiem.

2. Ja pastāv vismaz viens no 1. punktā minētajiem atbildību pastiprinošajiem apstākļiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. līdz 6. pantā minētajiem nodarījumiem tiek piemēroti efektīvi, samērīgi un preventīvi sodi, kas ir stingrāki nekā 3. līdz 6. pantā paredzētie sodi par pamatpārkāpumiem, un šie apstākļi kā noziedzīga nodarījuma sastāvs dalībvalstīs nostiprināti likumā, un, tos konstatējot, atbilstoši šo valstu sodu paredzēšanas sistemātikai tiek noteikts soda mērs, kas atbilst nodarījuma smagumam.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

1. Lai izvairītos no nodarījumu atkārtošanas riska, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka fiziskai personai, kura bijusi notiesāta par kādu no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, var uz laiku vai pastāvīgi liegt veikt darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem.

1. Lai izvairītos no nodarījumu atkārtošanas riska, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka fiziskai personai, kura bijusi notiesāta par kādu no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, var uz laiku vai pastāvīgi liegt veikt darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

3. Atkāpjoties no 7. panta 2. punkta un 9. panta 2. punkta Padomes pamatlēmumā 2009/315/TI par to, kā organizēt un īstenot no sodāmības reģistra gūtas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nolūkā efektīvi īstenot pasākumu, ar kuru personai uz laiku vai pastāvīgi liedz veikt darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem, jo īpaši, ja lūguma iesniedzēja dalībvalsts uz piekļuvi konkrētām darbībām attiecina nosacījumus, lai nodrošinātu, ka kandidāti nav bijuši notiesāti par kādu no šīs direktīvas 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, attiecīgās personas pilsonības dalībvalsts centrālā iestāde pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar minētā pamatlēmuma 6. pantu, nosūta informāciju par tiesību ierobežošanu, kas izriet no notiesāšanas par kādu no šīs direktīvas 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, un ka personas datus saistībā ar šādu tiesību ierobežošanu, kas paredzēta šā pamatlēmuma 7. panta 2. un 4. punktā, vienmēr izmanto šādam nolūkam.

3. Atkāpjoties no 7. panta 2. punkta un 9. panta 2. punkta Padomes pamatlēmumā 2009/315/TI par to, kā organizēt un īstenot no sodāmības reģistra gūtas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nolūkā efektīvi īstenot pasākumu, ar kuru personai uz laiku vai pastāvīgi liedz veikt darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, jo īpaši, ja lūguma iesniedzēja dalībvalsts uz piekļuvi konkrētām darbībām attiecina nosacījumus, lai nodrošinātu, ka kandidāti nav bijuši notiesāti par kādu no šīs direktīvas 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, attiecīgās personas pilsonības dalībvalsts centrālā iestāde pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar minētā pamatlēmuma 6. pantu, nosūta informāciju par tiesību ierobežošanu, kas izriet no notiesāšanas par kādu no šīs direktīvas 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, un ka personas datus saistībā ar šādu tiesību ierobežošanu, kas paredzēta šā pamatlēmuma 7. panta 2. un 4. punktā, vienmēr izmanto šādam nolūkam.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par jebkuru no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras daļa, izdarījusi kāda persona, kas veic šās juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par jebkuru no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūras daļa, izdarījusi kāda fiziska persona, kas veic šās juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

12. pants

Komisijas priekšlikums

Grozījums

12. pants

svītrots

Sankcijas juridiskām personām

 

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 11. panta 1. punktu, var piemērot efektīvus, samērīgus un preventīvus sodus, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai cita veida sodu un var ietvert citādus sodus, kas paredz, piemēram,

 

a) tiesību uz valsts pabalstu vai atbalstu atņemšanu;

 

b) īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu veikt komercdarbību;

 

c) pakļaušanu tiesas uzraudzībai;

 

d) likvidēšanu tiesas ceļā;

 

e) uz laiku vai pavisam slēgt uzņēmumus, kas izmantoti nodarījuma izdarīšanā.

 

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 11. panta 2. punktu, ir piemērojami efektīvi, samērīgi un preventīvi sodi vai pasākumi.

 

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas priekšlikums

Grozījums

Dalībvalstis paredz iespēju, ka bērnus, kas cietuši no 4. pantā un 5. panta 4. līdz 6. punktā minētajiem nodarījumiem, nesauc pie kriminālatbildības un tiem nepiemēro sodus par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās, kuru piespiedu izdarīšana ir tiešas sekas tam, ka viņi bijuši pakļauti šiem nodarījumiem.

Dalībvalstis paredz iespēju, ka tos, kas cietuši no 4. pantā un 5. panta 4. līdz 6. punktā minētajiem nodarījumiem, nesauc pie kriminālatbildības un tiem nepiemēro sodus par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās, kuru piespiedu izdarīšana ir tiešas sekas tam, ka viņi bijuši pakļauti šiem nodarījumiem.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, nodaļām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai saukšanu pie kriminālatbildības, ir pieejami efektīvi izmeklēšanas instrumenti, pieļaujot iespēju veikt slepenas izmeklēšanas operācijas vismaz tajos gadījumos, kad ir izmantotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, nodaļām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai saukšanu pie kriminālatbildības, ir pieejami efektīvi izmeklēšanas instrumenti, pieļaujot iespēju veikt slepenas izmeklēšanas operācijas vismaz tajos gadījumos, kad ir izmantotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Šādas izmeklēšanas uzsākšanai ir nepieciešama attiecīgās dalībvalsts kompetento tiesu iestāžu iepriekšēja atļauja, un to veic šādas iestādes pārraudzībā.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izmeklēšanas struktūrvienības vai dienesti varētu identificēt personas, kas cietušas 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, jo īpaši analizējot bērnu pornogrāfijas materiālus, piemēram, fotogrāfijas un audiovizuālos ierakstus, kas nosūtīti vai darīti pieejami, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izmeklēšanas struktūrvienības vai dienesti varētu identificēt personas, kas cietušas 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, jo īpaši analizējot materiālus, piemēram, fotogrāfijas un audiovizuālos ierakstus, kas nosūtīti vai darīti pieejami, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts tiesību aktos noteiktie konfidencialitātes noteikumi attiecībā uz atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kuri strādā saskarsmē ar bērniem, nerada tiem šķēršļus ziņot bērnu aizsardzības dienestiem par situācijām, kad ir pamatoti iemesli domāt, ka bērns ir kāda 3. līdz 7. pantā minētā nodarījuma upuris.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts tiesību aktos noteiktie konfidencialitātes noteikumi attiecībā uz atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kuru galvenais uzdevums ir strādāt saskarsmē ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, nerada tiem šķēršļus ziņot bērnu aizsardzības dienestiem par situācijām, kad ir pamatoti iemesli domāt, ka persona, kas jaunāka par 18 gadiem, ir kāda 3. līdz 7. pantā minētā nodarījuma upuris.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu visas personas, kuras zina vai tām ir aizdomas par nodarījumiem, kas minēti 3. līdz 7. pantā, ziņot par to kompetentajiem dienestiem.

2. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu visas personas, kuras zina par nodarījumiem, kas minēti 3. līdz 7. pantā un pastrādāti pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ziņot par to kompetentajiem dienestiem.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas pakalpojumus, piemēram, īpašas telefona palīdzības līnijas un tīmekļa vietnes padomu un palīdzības sniegšanai personām, kas jaunākas par 18 gadiem.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas priekšlikums

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, kas nodrošinātu, ka skolās tiek uzsāktas preventīvas kampaņas, lai palīdzētu personām, kas jaunākas par 18 gadiem, nostiprināt priekšstatus par ikviena cilvēka tiesībām, pašcieņu un citu personu respektēšanu, kā arī atpazīt neērtas, nepatīkamas un aizvainojošas situācijas.

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

1. Bērniem, kuri cietuši 3. līdz 7. pantā minētajos noziedzīgajos nodarījumos, nodrošina palīdzību, atbalstu un aizsardzību, ņemot vērā bērna intereses.

1. Personas, kas jaunākas par 18 gadiem un kuras cietušas 3. līdz 7. pantā minētajos noziedzīgajos nodarījumos, nodrošina palīdzību, atbalstu un aizsardzību, ņemot vērā šo personu intereses.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pastāv neskaidrības par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem pakļautas personas vecumu un ir iemesls domāt, ka šī persona ir bērns, minētā persona tiek uzskatīta par bērnu nolūkā saņemt tūlītēju piekļuvi aizsardzības, atbalsta un palīdzības pasākumiem saskaņā ar 18. un 19. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pastāv neskaidrības par 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem pakļautas personas vecumu un ir iemesls domāt, ka šī persona ir jaunāka par 18 gadiem, tā tiek uzskatīta par tādu, kas jaunāka par 18 gadiem, nolūkā saņemt tūlītēju piekļuvi aizsardzības, atbalsta un palīdzības pasākumiem saskaņā ar 18. un 19. pantu.

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka īpašie pasākumi cietušo bērnu īstermiņa un ilgtermiņa aizsardzībai un atbalstam viņu fiziskās un psiholoģiski sociālās atveseļošanās laikā tiek īstenoti pēc katra cietušā bērna īpašo apstākļu individuālas izvērtēšanas, pienācīgi ņemot vērā bērna viedokli, vajadzības un bažas.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka īpašie pasākumi cietušo bērnu īstermiņa un ilgtermiņa aizsardzībai un atbalstam viņu fiziskās un psiholoģiski sociālās atveseļošanās laikā tiek īstenoti pēc katra cietušā īpašo apstākļu individuālas izvērtēšanas, pienācīgi ņemot vērā cietušā viedokli, vajadzības un bažas.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

3. Personas, kas cietušas 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, ir jāuzskata par īpaši neaizsargātiem cietušajiem saskaņā ar Padomes Pamatlēmuma 2001/220/TI 2. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu.

3. Personas, kas jaunākas par 18 gadiem un kas cietušas 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, ir jāuzskata par īpaši neaizsargātiem cietušajiem saskaņā ar Padomes Pamatlēmuma 2001/220/TI 2. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai uzsāktu informācijas kampaņas un kampaņas ar mērķi novērst risku, ka tiek atspoguļotas seksuālas darbības ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, īpaši koncentrējoties uz veidiem, kā atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai skolotājus, sociālos darbiniekus, jauniešu grupu vadītājus un visus, kas strādā ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, mudinātu saistībā ar viņu īstenotajām programmām un darbībām attīstīt izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem un internetu, tādējādi iemācot personām, kas jaunākas par 18 gadiem, refleksus sevis pasargāšanai no briesmām. Ir būtiski svarīgi iemācīt personām, kas jaunākas par 18 gadiem, drošus tīklklejošanas paņēmienus.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas priekšlikums

Grozījums

 

4.c Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visu līmeņu izglītības sistēmu mērķu un vērtību uzskaitījumā tiek iekļauti izglītojoši pasākumi. Ir būtiski svarīgi attīstīt attieksmi, kuras pamatā ir respekts un taisnīguma izjūta, kas ļauj personām, kas jaunākas par 18 gadiem, attīstīt pašcieņu un citu personu, kā arī iestāžu un savas vides respektēšanu. Vienīgi atrodoties vidē, kurā viņi tiek uzklausīti, personas, kas jaunākas par 18 gadiem, var apzināties, ka pret viņiem tiek vērsta vardarbība, kuras upuri viņi varētu kļūt, kā arī atpazīt neērtas un nepatīkamas situācijas, kurās viņi varētu nokļūt, kā iejaukšanos viņu privātajā dzīvē.

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

19. pants – virsraksts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

Cietušo bērnu aizsardzība kriminālizmeklēšanā un kriminālprocesos

Cietušo aizsardzība kriminālizmeklēšanā un kriminālprocesos

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiesu iestādes kriminālizmeklēšanā un tiesas procesā cietušajam bērnam saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir īpašu pārstāvi gadījumos, kad vecāku tiesību turētājiem nav atļauts pārstāvēt bērnu interešu konflikta dēļ, kas pastāv starp viņiem un cietušo bērnu, vai ja bērns ir bez pavadoņa vai atšķirts no ģimenes.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiesu iestādes kriminālizmeklēšanā un tiesas procesā cietušajam bērnam saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir īpašu pārstāvi gadījumos, kad vecāku tiesību turētājiem nav atļauts pārstāvēt personu, kas jaunāka par 18 gadiem, interešu konflikta dēļ, kas pastāv starp viņiem un cietušo personu, kas jaunāka par 18 gadiem, vai ja tā ir bez pavadoņa vai atšķirta no ģimenes. Pirms lēmuma pieņemšanas jāuzklausa cietušā viedoklis šajā jautājumā.

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, lai cietušajiem bērniem būtu tūlītēja piekļuve bezmaksas juridiskām konsultācijām un bezmaksas juridiskajai pārstāvībai, tostarp kompensācijas pieprasīšanas nolūkos.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai cietušajām personām, kas jaunākas par 18 gadiem, būtu tūlītēja piekļuve bezmaksas juridiskām konsultācijām un bezmaksas juridiskajai pārstāvībai, tostarp kompensācijas pieprasīšanas nolūkos.

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(a) cietušā bērna uzklausīšana tiek veikta, nepieļaujot nepamatotus kavējumus, pēc tam, kad fakti ir ziņoti kompetentajām iestādēm;

(a) cietušās personas, kas jaunāka par 18 gadiem, pratināšana pamatā tiek veikta, nepieļaujot nepamatotus kavējumus, pēc tam, kad fakti ir ziņoti kompetentajām iestādēm;

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(b) cietušā bērna uzklausīšana vajadzības gadījumā notiek šim nolūkam paredzētās vai pielāgotās telpās;

(b) cietušās personas, kas jaunāka par 18 gadiem, pratināšana pamatā notiek šim nolūkam paredzētās vai pielāgotās telpās;

Grozījums Nr.  95

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(c) vajadzības gadījumā cietušo bērnu uzklausa īpaši mācīti speciālisti, vai arī tas notiek šādu speciālistu vadībā;

(c) pamatā cietušo personu, kas jaunāka par 18 gadiem, pratina īpaši mācīti speciālisti, vai arī tas notiek, piesaistot šādus speciālistus;

Grozījums Nr.  96

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(d) ja tas ir iespējams un vajadzīgs, cietušo bērnu vienmēr uzklausa vienas un tās pašas personas;

(d) pamatā cietušo personu, kas jaunāka par 18 gadiem, vienmēr pratina vienas un tās pašas personas;

Grozījums Nr.  97

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(f) cietušo bērnu var pavadīt viņa likumīgs pārstāvis vai, attiecīgā gadījumā, viņa izraudzīts pieaugušais, ja vien attiecībā uz šo personu nav pieņemts pamatots lēmums par pretējo.

(f) cietušo personu, kas jaunāka par 18 gadiem, var pavadīt viņa likumīgs pārstāvis vai, attiecīgā gadījumā, viņa izraudzīts pieaugušais, ja vien attiecībā uz šo personu nav pieņemts pamatots lēmums par pretējo.

Grozījums Nr.  98

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 4. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3. līdz 7. punktā minēto nodarījumu kriminālizmeklēšanā cietušā bērna vai, attiecīgā gadījumā, bērna kā liecinieka uzklausīšanu var ierakstīt videolentē un ka šos videoierakstus var izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā tiesā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 3. līdz 7. punktā minēto nodarījumu kriminālizmeklēšanā cietušās personas, kas jaunāka par 18 gadiem, vai, attiecīgā gadījumā, personas, kas jaunāka par 18 gadiem, kā liecinieka pratināšanas var ierakstīt videolentē un ka šos videoierakstus var izmantot kā pierādījumus kriminālprocesā tiesā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem.

Grozījums Nr.  99

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

(b) cietušā bērna lietu tiesas zālē var izskatīt bez viņa klātbūtnes, proti, izmantojot piemērotas komunikāciju tehnoloģijas.

(b) cietušās personas, kas jaunāka par 18 gadiem, lietu tiesas zālē var izskatīt bez viņa tiešas klātbūtnes, proti, izmantojot piemērotas komunikāciju tehnoloģijas.

Grozījums Nr.  100

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvas intervences programmas vai pasākumus ar mērķi novērst un mazināt risku saistībā ar atkārtotiem seksuāla rakstura nodarījumiem pret bērniem. Šādām programmām vai pasākumiem jābūt pieejamiem jebkurā kriminālprocesa posmā, gan ieslodzījuma vietā, gan ārpus tās, saskaņā valsts tiesību aktu nosacījumiem.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvas intervences programmas vai pasākumus ar mērķi novērst un mazināt risku saistībā ar atkārtotiem seksuāla rakstura nodarījumiem pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Šādām programmām vai pasākumiem jābūt pieejamiem jebkurā kriminālprocesa posmā, gan ieslodzījuma vietā, gan ārpus tās, saskaņā valsts tiesību aktu nosacījumiem.

Grozījums Nr.  101

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas priekšlikums

Grozījums

Šādas intervences programmas vai pasākumus pielāgo, lai apmierinātu to bērnu attīstības vajadzības, kuri pastrādā seksuālus noziedzīgus nodarījumus, kā arī tādu bērnu vajadzības, kuri nav sasnieguši vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība.

Šādas intervences programmas vai pasākumus pielāgo, lai apmierinātu to personu īpašās attīstības vajadzības, kuri ir izdarījuši seksuāla rakstura nodarījumu, tostarp to personu vajadzības, kuri nav sasnieguši vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība.

Grozījums Nr.  102

Direktīvas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas priekšlikums

Grozījums

 

20.a pants

 

Preventīvi pasākumi

 

1. Dalībvalstis īsteno pasākumus, lai nostiprinātu personu, kas jaunākas par 18 gadiem, aizsardzību pret trešām personām, kuras strādā ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem, izglītības, veselības, sociālās aizsardzības, tieslietu un policijas nozarēs, kā arī jomās, kas saistītas ar sportu, kultūru un atpūtu. Šādi pasākumi aptver plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iemācīšanu jau agrā bērnībā, kas nodrošina personām, kas jaunākas par 18 gadiem, drošu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas spēju un izskaidro šīm personām briesmas, kādas varētu būt, lietojot šīs tehnoloģijas. Šajā audzināšanas darbā vienādā mērā jāiesaista vecāki un audzinātāji gan skolās, gan ārpus tām.

 

2. Dalībvalstis mudina plašsaziņas līdzekļus to audzināšanas un informēšanas uzdevumu ietvaros piedalīties plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes sniegšanā.

 

3. Dalībvalstis, izmantojot noteikumus par pašregulējumu un apmainoties ar informāciju ar kompetentām iestādēm, mudina privāto sektoru, jo īpaši informācijas tehnoloģiju, komunikācijas, tūrisma, banku un finanšu jomā, un pilsonisko sabiedrību piedalīties politisku pasākumu izstrādāšanā un īstenošanā, lai novērstu un apkarotu personu, kas jaunākas par 18 gadiem, seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret šīm personām.

 

4. Dalībvalstis piešķir vajadzīgos finanšu līdzekļus, izveidojot īpašus fondus projektu un programmu īstenošanai, lai novērstu personu, kas jaunākas par 18 gadiem, seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret tām un aizsargātu tos pret šīm darbībām.

 

5. Komisija strukturēta dialoga ietvaros atbalsta dalībvalstu centienus un nodrošina, ka starp dalībvalstīm regulāri notiek informācijas apmaiņa par veiktajiem pasākumiem. Tādējādi tā dod ieguldījumu paraugprakses modeļu izplatīšanā.

Grozījums Nr.  103

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pamatskolās un vidusskolās skolēniem un viņu skolotājiem tiek sniegta informācija par riskiem, kas saistīti ar personu, kas jaunākas par 18 gadiem, seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret tām un par pastāvošajiem aizsardzības līdzekļiem. Tādā informācijā, kas ir daļa no vispārējas informācijas dzimumaudzināšanas jomā, ir iekļauta īpaša norāde par risku, kas saistīts ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu.

Grozījums Nr.  104

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas priekšlikums

Grozījums

21.pants

21.pants

To tīmekļa vietņu bloķēšana, kuras ietver bērnu pornogrāfiju

Pasākumi saistībā ar informācijas un komunikācijas tīkliem

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai to teritorijās varētu bloķēt interneta lietotāju pieeju tādām interneta lapām, kas ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju. Bloķēšanai piemēro attiecīgus drošības pasākumus, it īpaši, lai nodrošinātu to, ka bloķēšana aprobežojas tikai ar to, kas ir vajadzīgs, ka lietotājus informē, kāpēc pieeja ir bloķēta, un ka satura nodrošinātājus, ja tas ir iespējams, informē par iespēju to apstrīdēt.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai elektroniskajos informācijas un komunikācijas līdzekļos nekavējoties likvidētu materiālu par seksuālu darbību atspoguļojumu ar personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Šāda satura likvidēšana tiek veikta saskaņā ar valstī spēkā esošo kārtību un ievērojot attiecīgus aizsardzības noteikumus, lai nodrošinātu, ka tiek dzēsts tikai tas saturs, attiecībā uz kuru tas ir obligāti nepieciešams. Turklāt Eiropas Savienība īsteno tādas sarunas ar trešām valstīm, kuru mērķis ir ātri izdzēst šāda veida satura materiālus no šo valstu teritorijā esošajiem serveriem. Turklāt dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī Eiropols pastiprina sadarbību ar starptautiskajiem ziņošanas punktiem piemēram, INHOPE, ar mērķi ātri likvidēt šādu saturu.

Grozījums Nr.  105

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neskarot iepriekš minēto, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka tiek likvidētas interneta lapas, kas ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju.

2. Citi pasākumi ar mērķi, lai šādi satura materiāli nebūtu pieejami, piemēram, tīmekļa vietņu bloķēšana, ir dalībvalstu kompetencē. Priekšnoteikums ir tāds, ka pilnībā ir izsmeltas visas likvidēšanas iespējas un, pamatojoties uz to, ir pietiekami pierādīts, ka likvidēšana nav iespējama. Turklāt dalībvalstu pasākumiem jāaprobežojas ar obligāti nepieciešamo, to pamatā jābūt tiesneša lēmumam, un personas, kuras skar attiecīgais pasākumus, tiek informētas par iemesliem. Personas, kuras attiecīgais pasākums skar, var pārsūdzēt to.

Grozījums Nr.  106

Direktīvas priekšlikums

21.a pants (jauns)

Komisijas priekšlikums

Grozījums

 

21.a pants

 

Ziņojums

 

Komisija ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par dalībvalstīs, kā arī Eiropas un starptautiskajā līmenī pieņemtajiem pasākumiem, lai ierobežotu seksuālu vardarbību pret personām, kas jaunākas par 18 gadiem, un šo personu seksuālu izmantošanu, lai likvidētu materiālus ar šādu darbību atspoguļojumu, lai konstatētu likumpārkāpējus un lai uzsāktu kriminālvajāšanu un notiesātu gan personas, kas šādus materiālus izgatavo, gan arī personas, kas tos lieto. Šajā ziņojumā iekļauj arī pasākumu atspoguļojumu, kas likumpārkāpumu novēršanas, cietušo aizsardzības, cietušo aprūpes un palīdzības jomā pieņemti dažādos politiskos līmeņos.

Pamatojums

Ir būtiski svarīgi uzlabot gan dalībvalstu atsevišķos, gan kopīgos pasākumus šajā jomā. Ziņojumu iesniegšanas pienākums palīdzētu dalībvalstīm pabeigt to Apvienoto Nāciju Organizācijai iesniedzamos piecu gadu ziņojumus, nodrošinātu labāku pārredzamību un veicamo darbību koordināciju.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošana (Pamatlēmuma 2004/68/TI atcelšana)

Atsauces

COM(2010)0094 – C7-0088/2010 – 2010/0064(COD)

Atbildīgā komiteja

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

21.4.2010

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Petra Kammerevert

3.5.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

14.7.2010

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.10.2010

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

25

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdi Cristiano Allam, Maria Badia i Cutchet, Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Lothar Bisky, Piotr Borys, Jean-Marie Cavada, Silvia Costa, Santiago Fisas Ayxela, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Marek Henryk Migalski, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marietje Schaake, Marco Scurria, Joanna Senyszyn, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, Sabine Verheyen, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivo Belet, Luigi Berlinguer, Knut Fleckenstein, Nadja Hirsch, Oriol Junqueras Vies, Seán Kelly, Timothy Kirkhope, Iosif Matula, Mitro Repo, Monika Smolková, Rui Tavares, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein


Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS (25.1.2011)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu 2004/68/TI

(COM(2010)0094 – C7‑0088/2010 – 2010/0064(COD))

Atzinumu sagatavoja: Marina Yannakoudakis

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatinformācija

Bērnu neaizsargātība pakļauj tos lielākam riskam nokļūt situācijās, kurās viņiem dara pāri vai pakļauj seksuālai vardarbībai. Saskaņā ar ANO Bērnu fonda informāciju bērnu pornogrāfija ienes 20 miljardus eiro, un 1 miljons bērnu tiek izmantoti šim briesmīgajam mērķim(1). Seksuālā vardarbība pret bērniem un to seksuāla izmantošana ir īpaši smagi noziegumu veidi un var radīt ilgstošu fizisku, psiholoģisku un sociālu kaitējumu cietušajiem un viņu ģimenēm, kā arī šajos nodarījumos vainojamo ģimenēm.

Definīcijas

Ņemot vērā to, ka šis ziņojums veido daļu no parastās likumdošanas procedūras, ir svarīgi, ka tiesību akta projektā tiek inkorporēta „bērna” jēdziena definīcija. Bērnu aizsardzības iestādes ierosina, ka par „bērnu” uzskatāma ikviena persona, kas nav sasniegusi dzimumpilngadības vecumu attiecīgajā dalībvalstī, bet „pusaudzis” ir persona, kas attiecīgajā valstī sasniegusi dzimumpilngadību, bet kura vēl nav sasniegusi 18 gadu vecumu. No juridiskā viedokļa tā ir būtiska atšķirība, jo gan „bērnam”, kurš vēl nav sasniedzis dzimumpilngadību, gan pusaudzim, kurš ir sasniedzis dzimumpilngadību, bet ir jaunāks par 18 gadiem, ir tiesības uz aizsardzību no seksuālas izmantošanas.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka jēdziena „satura materiāli, kas atspoguļo vardarbību pret bērniem” vietā jāizmanto jēdziens „bērnu pornogrāfija”. „Satura materiāli, kas atspoguļo vardarbību pret bērniem” ir ļoti plašs jēdziens, ar kuru tiek apzīmēti satura materiāli saistībā ar virkni dažādu nodarījumu, kuriem ne vienmēr ir seksuāls raksturs. Jēdzienam „bērnu pornogrāfija” spēkā esošajos protokolos un konvencijās ir plašāka darbības joma, un tā spēkā esamība ir plaši atzīta visās interpretācijās.

Dzimuma aspekts

Šā jautājuma delikātuma dēļ datu iegūšana par seksuāli izmantoto vīriešu un sieviešu dzimuma bērnu skaitu ir problemātiska. Tomēr ir zināms, ka starp tām personām, kas ziņo par seksuālu vardarbību, ir vairāk meiteņu nekā zēnu. Šajā atzinumā pausts viedoklis, ka abus dzimumus var apdraudēt seksuāla vardarbība un seksuāla izmantošana, un šis jautājums neattiecas vienīgi uz meitenēm. Turklāt šajā atzinumā atbalstīts viedoklis, ka sievietēm, kas ģimenē ir galvenās uzticības personas, tiek piešķirta ārkārtīgi liela loma, lai nodrošinātu cietušā vai vainīgas personas veiksmīgā aprūpēšanā.

Cietušie

Bērni, kas kļuvuši par seksuālas vardarbības upuriem, savas dzīves laikā ļoti ilgi cieš šīs pieredzes dēļ — pat vēl tad, kad jau kļūst pieauguši. Bērni, kuri bijuši pakļauti šādai vardarbībai, var atkārtoti kļūt par tās upuriem, jo attēli internetā saglabājas vēl ilgu laiku pēc tam, kad attiecīgās darbības notikušas.

Vainīgās personas

Ir svarīgi nepieļaut, ka likumpārkāpēji izdara atkārtotus nodarījumus. Pieredze liecina, ka tas jāpanāk valsts līmenī ar dažādu savstarpēji saskaņotu pasākumu starpniecību. Viens no pasākumiem ir uzticības tālruņa līnijas izveidošana, kas paredzēta personām, kuras apsver domu par seksuālu vardarbību pret bērnu. Zinātniski pētījumi arvien no jauna liecina — ja personām ir iespēja apspriesties ar apmācītu konsultantu par savām domām, ir iespējams tās atturēt no recidīva. Šajā atzinumā tiek arī ierosināts, lai dalībvalstis likumpārkāpējiem, kas izdarījuši dzimumnoziegumus, piedāvātu sertificētas terapijas programmas, kas varētu veicināt viņu rehabilitāciju.

Viens no jautājumiem, kas bieži tiek aizmirsts, ir nepieciešamība sniegt atbalstu un padomu vainīgās personas ģimenei.(2) Bieži vien vainīgās personas tuvākie ģimenes locekļi ir klusējošie upuri, kas sastopas ar ikdienas raizēm gan ģimenē, gan uz ārpusi — plašākā sabiedrībā.

Satura dzēšana un bloķēšana

Ieinteresētās puses iesaistījušās nopietnās debatēs par satura dzēšanas un bloķēšanas jautājumu. Apsverot šādus pasākumus, nepieciešams rūpīgi meklēt līdzsvaru starp vārda brīvības izpratnē demokrātisku regulējumu, kuram pakļauj internetu, un mūsu bērnu aizsardzību un labklājību. Dalībvalstu pienākums ir sadarboties ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai aizsargātu bērnus no nelikumīgām darbībām, kas izpaužas seksuālā vardarbībā. Svarīgs apsvērums ir arī kontroļu un drošības pārbaužu ieviešana bērnu aizsardzības nolūkos.

Vairākās dalībvalstīs izrādījies, ka interneta lapu bloķēšana ir bijis veiksmīgs pasākums(3). Šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis vispirms veiktu vajadzīgos pasākumus interneta lapu dzēšanai, kuras ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju, un to interneta lietotāju pieejas bloķēšanai savā teritorijā tādām interneta lapām, kas ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju, izmantojot bloķēšanu gadījumos, kad dzēšana nav iespējama. Ārpus ES jurisdikcijas un tad, ja kontroles nevainagojas panākumiem, bloķēšana dzēšanas vietā, iespējams, var būt vienīgais īstenojamais risinājums.

Ar šo atzinumu dalībvalstis tiek mudinātas labvēlīgā gaisotnē sadarboties ar IT nozari un interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai apmainītos ar paraugpraksi un informāciju.

Kopsavilkums

Šajā atzinumā minētais jautājums apskatīts līdzsvaroti un pragmatiski, tomēr nepārkāpjot Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas darbības jomu, kā arī Eiropas Savienības kompetences pašreizējās robežas saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Ir skaidrs, ka attiecībā uz šo noziegumu pareizi būtu mēģināt risināt šo problēmu, pievēršoties dziļākiem cēloņiem, kas to izraisa. Sabiedrība, kas augstu vērtē īpaši neaizsargātos, piemēram, bērnus, darīs visus iespējamo, lai radītu kultūru, kurā seksuāla vardarbība un bērnu seksuāla izmantošana kļūst pilnīgi nepieļaujama.

Šī nozieguma būtība strauji mainās, kas notiek paralēli straujajām pārmaiņām tehnoloģijās un to pielietošanā. Pagātnē bērnu pornogrāfija aprobežojās ar materiāliem izplatīšanas veidiem, piemēram, pasta sūtījumiem un fotogrāfijām. Toties mūsdienās attiecīgus attēlus var izplatīt visā pasaulē ātri un bez maksas. Šo darbību kriminālais raksturs, vardarbība pret neaizsargātam personām un mūsu pienākums aizsargāt bērnus nozīmē, ka mēs nevaram vilcināties un ka mums jārīkojas apņēmīgi un ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem.

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Visām ieinteresētajām personām būtu jāīsteno nulles pielaide, apkarojot seksuālo vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālo izmantošanu un bērnu pornogrāfiju.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Par seksuālās vardarbības upuriem var kļūt gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma bērni un pusaudži.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b)Būtu vienādā mērā jāizmeklē gan apdraudējumi, ko rada sievietes, gan apdraudējumi, ko rada vīrieši, kas izdarījušas/-i seksuālu vardarbību pret bērniem.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Bieži vien cilvēku tirdzniecības upuri ir arī bijuši vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas upuri.

Pamatojums

Attiecībā uz bērniem pastāv paaugstināts risks, ka viņi ilgstoši fiziski un psiholoģiski cietīs seksuālas vardarbības rezultātā. Tas var izraisīt atsvešināšanos no ģimenes un apkārtējiem, tādējādi padarot viņus neaizsargātākus pret citiem izmantošanas veidiem, piemēram, cilvēku tirdzniecību.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Attiecībā uz seksuālās vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas smagiem veidiem ir jāpiemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas. Tas jo īpaši attiecas uz dažāda veida seksuālo vardarbību un seksuālo izmantošanu, ko atvieglo komunikāciju tehnoloģiju lietošana. Turklāt bērnu pornogrāfijas definīcija ir jāprecizē un jāsaskaņo ar starptautiskajos instrumentos ietverto definīciju.

(6) Attiecībā uz seksuālās vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas smagiem veidiem būtu jāpiemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas. Tas jo īpaši attiecas uz dažāda veida seksuālo vardarbību un seksuālo izmantošanu, ko atvieglo komunikāciju tehnoloģiju lietošana, piemēram, „iedraudzēšanās”(uzmākšanās bērniem tiešsaistē seksuālos nolūkos) sociālās tīklošanās vietnēs un tiešsaistes tērzētavās. Turklāt bērnu pornogrāfijas definīcija būtu jāprecizē un jāsaskaņo ar starptautiskajos instrumentos ietverto definīciju.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(7a) Vienlaikus ir jānodrošina, lai atšķirīgās kultūras un juridiskās tradīcijas netiktu izmantotas kā aizsegs bērnu seksuālajai izmantošanai un bērnu pornogrāfijai.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Ir jāatvieglo nodarījumu izmeklēšana un apsūdzību izvirzīšana kriminālprocesā, ņemot vērā cietušo bērnu grūtības ziņot par vardarbību un likumpārkāpēju anonimitāti kibertelpā. Lai nodrošinātu šajā direktīvā minēto nodarījumu sekmīgu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, atbildīgās personas ir jānodrošina ar efektīviem izmeklēšanas instrumentiem. Šie instrumenti var ietvert slepenas operācijas, sakaru pārtveršanu, slepenu novērošanu, tostarp, elektronisku novērošanu, bankas kontu uzraudzību vai citas finanšu izmeklēšanas.

(8) Būtu jāatvieglo nodarījumu izmeklēšana un apsūdzību izvirzīšana kriminālprocesā un nodarījuma izdarītāju identificēšanā, ņemot vērā cietušo bērnu grūtības ziņot par vardarbību. Nedrīkstētu pieļaut nodarījuma izdarītāju anonimitāti kibertelpā, lai netraucētu izmeklēšanas darbības un nekavētu likumpārkāpēja tūlītēju izsekošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka kibertelpas lietotāji publiski saglabā savu anonimitāti, bet viņus var nekavējoties identificēt noziedzīgu nodarījumu gadījumos, jo īpaši tad, ja tas notiek tiešsaistes telpās, kurās ir visaugstākais „iedraudzēšanās” risks, piemēram, sociālās tīklošanas vietnēs, forumos, sociālajās platformās un emuāros. Lai nodrošinātu šajā direktīvā minēto nodarījumu sekmīgu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, atbildīgās personas būtu jānodrošina ar efektīviem izmeklēšanas instrumentiem. Šie instrumenti var ietvert slepenas operācijas, sakaru pārtveršanu, slepenu novērošanu, tostarp, elektronisku novērošanu, bankas kontu uzraudzību vai citas finanšu izmeklēšanas. Šo izmeklēšanu uzsākšanai būtu nepieciešama attiecīgās dalībvalsts kompetento tiesībsargājošo iestāžu atļauja, un tā jāveic šādas iestādes pārraudzībā.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(8a) Agrā brīdinājuma sistēmai, kas paredz regulāru ziņošanu policijai vai vietējiem informācijas līniju tīkliem par materiāliem, attiecībā uz kuriem ir aizdomas, ka tajos attēlota seksuāla vardarbība pret bērniem, būtu ievērojami jāpalīdz ātri pārtraukt dzimumnoziedznieku darbības, kā arī jānodrošina, ka par šādu nelegālu materiālu esamību tiek nekavējoties paziņots iestādēm un interneta pakalpojumu sniedzējiem, kuru tīklā šie materiāli atrodas, lai tie varētu tūlīt veikt attiecīgus pasākumus un likvidētu publisku pieeju nelegāliem materiāliem un saglabātu pierādījumus tiesībaizsargājošo iestāžu veiktajai izmeklēšanai.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Noteikumos par jurisdikciju ir jāveic grozījumi, lai nodrošinātu to, ka personas no Eiropas Savienības, kuras pastrādājušas vardarbību pret bērniem vai tos seksuāli izmantojušas, tiek krimināli vajātas, pat ja tās veikušas noziegumus ārpus ES, jo īpaši izmantojot tā dēvēto seksa tūrismu.

(9) Būtu ievērojami jānostiprina tiesību aktu, tostarp eksteritoriālu krimināllikumu, iedarbīgums, lai nodrošinātu to, ka personas no Eiropas Savienības, kuras pastrādājušas vardarbību pret bērniem vai tos seksuāli izmantojušas, tiek krimināli vajātas, pat ja tās veikušas noziegumus ārpus ES, jo īpaši izmantojot tā dēvēto seksa tūrismu — parādību, kas ģeogrāfiski izplatās, radot nopietnas sekas.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Dalībvalstīm būtu jāveicina atklāts dialogs un saziņa ar trešām valstīm, lai atbilstoši šo valstu tiesību aktiem īstenotu kriminālvajāšanu pret nodarījumu izdarītājiem, kas ceļo uz šīm valstīm seksa tūrisma nolūkos.

Pamatojums

Pret seksa tūrismu var efektīvi cīnīties vienīgi tad, ja starp visām valstīm notiek pārrobežu sadarbība.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Cietušo bērnu aizsardzības pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā bērnu intereses un viņu vajadzību izvērtējumu. Cietušajiem bērniem ir jānodrošina atvieglota piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp, bezmaksas juridiskām konsultācijām un juridiskai pārstāvniecībai, kā arī pasākumiem interešu konfliktu atrisināšanai, ja vardarbība notiek ģimenē. Turklāt cietušie bērni, kas par savu gadījumu ziņo kompetentajām iestādēm, ir jāatbrīvo no sankcijām, ko paredz, piemēram, saskaņā ar valstu tiesību aktiem imigrācijas un prostitūcijas jomā. Piedalīšanās kriminālprocesā cietušajiem bērniem nedrīkst radīt papildu traumu, ko var izraisīt uzklausīšana vai vizuāls kontakts ar nodarījuma izdarītājiem.

(10) Cietušo bērnu aizsardzības pasākumi būtu jāpieņem, ņemot vērā bērnu intereses un viņu vajadzību izvērtējumu. Cietušajiem bērniem būtu jānodrošina atvieglota piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp, bezmaksas juridiskai palīdzībai un juridiskai pārstāvībai, kā arī pasākumiem interešu konfliktu atrisināšanai, ja vardarbība notiek ģimenē. Turklāt cietušie bērni, kas par savu gadījumu ziņo kompetentajām iestādēm, būtu jāatbrīvo no sankcijām, ko paredz, piemēram, saskaņā ar valstu tiesību aktiem imigrācijas un prostitūcijas jomā. Piedalīšanās kriminālprocesā cietušajiem bērniem nedrīkstētu radīt papildu traumu, ko var izraisīt uzklausīšana vai vizuāls kontakts ar nodarījuma izdarītājiem. Jebkuras informācijas, kas saistīta ar cietušo bērnu identifikāciju, konfidencialitātei ir galvenā nozīme cietušo bērnu aizsardzībā.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Lai pilnībā nodrošinātu cietušo aizsardzību, cietušie bērni būtu jāinformē par viņu tiesībām un viņu aizsardzībai paredzētajiem dienestiem, par izmeklēšanas vai tiesas procesa galvenajiem rezultātiem un par viņu lomu tajos, kā arī par to iznākumu.

 

Turklāt būtu jāpieņem tiesību akti, kas nodrošinātu, ka bērni tiek izglītoti, informējot par to, kādas ir viņu tiesības uz aizsardzību pret vardarbību un kā pašiem sevi aizsargāt, ja pret viņiem tiek vai tikusi vērsta vardarbība.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Ja likumpārkāpēju bīstamība un risks, ka nodarījumi varētu atkārtoties, ir pietiekami liels, notiesātajiem likumpārkāpējiem vajadzības gadījumā ir uz laiku vai pastāvīgi jāliedz veikt darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem. Ir jāatvieglo šādu aizliegumu ieviešana visā ES.

(12) Ja nodarījumu izdarītāju bīstamība un risks, ka nodarījumi varētu atkārtoties, ir pietiekami liels, notiesātajiem nodarījumu izdarītājiem vajadzības gadījumā būtu uz laiku vai pastāvīgi jāliedz veikt darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem. Būtu jāatvieglo šādu aizliegumu ieviešana visā ES. Dalībvalstīm būtu jāveic atlases pārbaudes pirms darba attiecību uzsākšanas, ja darbs ir saistīts ar regulārām darbībām ar bērniem. Priekšnoteikums tam ir procesa nodrošināšana, kas atbilst tiesiskas valsts principiem, piemērojot dalībvalstīs spēkā esošos tiesību aktus.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Internets ir tāda pati daļa no sabiedrības dzīves kā visas citas, un to nevar uzskatīt par „neitrālu” telpu. Tātad tāpat kā attiecībā uz pārējām sabiedrības dzīves daļām jāpiemēro standarti un noteikumi, kas reglamentē interneta lietošanu.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Bērnu pornogrāfija, kas ietver bērnu ļaunprātīgas seksuālas izmantošanas attēlus, ir īpaša satura materiāli, ko nevar uzskatīt par viedokļa izpausmi. Lai cīnītos pret bērnu pornogrāfiju, ir jāierobežo bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiālu izplatīšana, nodrošinot, ka likumpārkāpējiem ir grūtāk šāda satura materiālus augšupielādēt publiski pieejamās tīmekļa vietnēs. Tāpēc ir nepieciešams veikt pasākumus, lai likvidētu šādu materiālu avotus un aizturētu personas, kas atbildīgas par bērnu ļaunprātīgas izmantošanas attēlu izplatīšanu vai lejupielādēšanu. Pastiprinātā sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām ES ir jāveicina tas, ka trešo valstu iestādes efektīvi likvidē to teritorijās izveidotas tīmekļa vietnes, kas ietver bērnu pornogrāfiju. Tā kā, neraugoties uz minētajiem centieniem, bērnu pornogrāfijas materiālu avotu likvidēšana ir sarežģīta, ja oriģinālie materiāli neatrodas Eiropas Savienībā, ir jāievieš arī mehānismi, ar kuriem Eiropas Savienības teritorijā bloķētu piekļuvi tīmekļa vietnēm, kas ietver un izplata bērnu pornogrāfiju. Šim nolūkam var izmantot dažādus mehānismus, piemēram, mudināt kompetentās tiesu vai policijas iestādes pieprasīt šādu bloķēšanu vai arī atbalstīt un aicināt interneta pakalpojumu sniedzējus, lai tie pēc brīvprātības principa izveidotu rīcības kodeksus un vadlīnijas šādu tīmekļa vietņu piekļuves bloķēšanai. Lai likvidētu un bloķētu bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiālus, ir jāizveido un jāpastiprina publisko iestāžu sadarbība ar mērķi nodrošināt, ka valstu saraksti ar tīmekļa vietnēm, kas satur bērnu pornogrāfijas materiālus, ir pēc iespējas pilnīgāki un ka tiek novērsta darba dublēšana. Veicot šādus pasākumus, jāņem vērā lietotāju tiesības un jānodrošina atbilstība spēkā esošajām tiesas un juridiskajām procedūrām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Pamattiesību hartas noteikumiem. Programmas „Drošāks internets” ietvaros ir izveidoti informācijas līniju tīkli, kuru mērķis ir vākt informāciju par galvenajiem nelegāla satura tīmekļu vietņu veidiem, kā arī nodrošināt pienācīgu pārklājumu un apmaiņu ar ziņojumiem šajā jautājumā.

(13) Bērnu pornogrāfija ietver attēlus, kuros attēlota seksuāla vardarbība. Lai cīnītos pret bērnu pornogrāfiju, ir jāierobežo vardarbības pret bērnu attēlojošu materiālu izplatīšana, nodrošinot, ka nodarījumu izdarītājiem ir grūtāk šāda satura materiālus augšupielādēt publiski pieejamās tīmekļa vietnēs. Tāpēc ir nepieciešams veikt pasākumus, lai izņemtu šādus materiālus no avota un aizturētu personas, kas atbildīgas par tādu attēlu izplatīšanu vai lejupielādēšanu, kuros attēlota vardarbība pret bērnu. Pastiprinātā sadarbībā ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām ES ir jāveicina tas, ka trešo valstu iestādes efektīvi likvidē to teritorijās izveidotas tīmekļa vietnes, kas ietver bērnu pornogrāfiju. Neraugoties uz minētajiem centieniem, bērnu pornogrāfijas materiālu izņemšana no avotiem ir sarežģīta, ja oriģinālie materiāli neatrodas Eiropas Savienībā, un tā kā milzīga daļa no bloķētajām tīmekļa vietnēm tika atbalstīta ar serveriem, kas atrodas valstīs (galvenokārt ASV un ES), kuras parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām vai šai konvencijai pievienoto Protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju. Būtu jāievieš mehānismi starptautiskās sadarbības nostiprināšanai starp valstīm, kā arī starp tiesu un policijas iestādēm un ziņošanas punktiem attiecībā uz bērnu pornogrāfiju, lai garantētu drošu un ātru to tīmekļa vietņu likvidēšanu, kas satur bērnu pornogrāfiju. Veicot šādus pasākumus, jāņem vērā lietotāju tiesības un jānodrošina atbilstība spēkā esošajām tiesas un juridiskajām procedūrām, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem. Programmas „Drošāks internets” ietvaros ir izveidots informācijas līniju tīkls, kura mērķis ir vākt informāciju par galvenajiem nelegāla satura tīmekļu vietņu veidiem, kā arī nodrošināt pienācīgu pārklājumu un apmaiņu ar ziņojumiem šajā jautājumā.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13a) Ir daudzi piekļuves punkti, kas ļauj tiešsaistē vērot bērnu pornogrāfijas attēlus, un nodarījumu izdarītāji pielāgojas tehnoloģiju un to pielietošanas nepārtrauktajai attīstībai.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(13b). Eiropas Finanšu koalīcijai būtu sava darbības joma jāattiecina uz visiem tiešsaistē izvietotiem pornogrāfiskajiem attēliem, nevis tikai uz komerciālajām bērnu pornogrāfijas vietnēm.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

2. pants – b punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) „bērnu pornogrāfija” ir

(b) „bērnu pornogrāfija” ir pret bērniem vērsts vardarbības veids, un tā izpaužas

Pamatojums

Izmantojot jēdzienu „bērnu pornogrāfija”, tiek uzsvērts darbības seksuālais mērķis, kamēr „satura materiāli, kas atspoguļo vardarbību pret bērniem” ir ļoti plašs jēdziens, ar kuru tiek apzīmēta virkne dažādu noziedzīgu nodarījumu, kuriem ne vienmēr ir seksuāls raksturs, – šā tiesību akta darbības joma attiecas uz seksuālo vardarbību pret bērniem, to seksuālu izmantošanu un bērnu pornogrāfiju. Ņemot vērā šā tiesību akta darbības jomu, spēkā esošos tiesību aktus un juridisko terminoloģiju, kas izmantota „Protokolā par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju” un „Eiropas Padomes Konvencijā par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību”, atzinuma sagatavotāja ierosina izmantot apzīmējumu „bērnu pornogrāfija”.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Par likšanu bērnam, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniedzis dzimumpilngadību, kļūt par seksuālas izmantošanas vai seksuālu darbību liecinieku seksuālos nolūkos, pat ja bērnam nav tajās jāpiedalās, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

2. Par likšanu bērnam, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniedzis dzimumpilngadību, kļūt par seksuālas vardarbības vai seksuālu darbību liecinieku seksuālos nolūkos, pat ja bērnam nav tajās jāpiedalās, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniedzis dzimumpilngadību, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

3. Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu, kurš saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu noteikumiem nav sasniedzis dzimumpilngadību, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i) ļaunprātīgi izmantojot atzītu aizgādnību, varu vai ietekmi uz bērnu, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem; vai

(i) ļaunprātīgi izmantojot atzītu aizgādnību, varu vai ietekmi uz bērnu, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem. Ja vardarbību pret bērniem ir izdarījuši vecāki, ar nolēmumu bērni ir pienācīgi jāaizsargā pret nodarījumu atkārtošanu;

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ii) ļaunprātīgi izmantojot bērna īpaši neaizsargāto situāciju, kas radusies jo īpaši fizisku vai garīgu traucējumu vai atkarības dēļ, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem; vai

(ii) ļaunprātīgi izmantojot bērna īpaši neaizsargāto situāciju, kas radusies jo īpaši fizisku vai garīgu traucējumu, nabadzības un sociālās atstumtības vai atkarības dēļ, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu sakari ar bērniem;

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(iii) izmantojot ietekmēšanu, spēku vai draudus, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem.

(iii) izmantojot ietekmēšanu, spēku vai draudus, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Par bērna piespiešanu iesaistīties seksuālās darbībās ar trešām personām paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem.

5. Par bērna piespiešanu iesaistīties seksuālās darbībās ar trešām personām paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Par likšanu bērnam iesaistīties pornogrāfiskās izdarībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

2. Par likšanu bērnam iesaistīties pornogrāfiskās darbībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Par labuma gūšanu vai bērna citādu izmantošanu pornogrāfiskās izdarībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

3. Par labuma gūšanu vai bērna citādu izmantošanu pornogrāfiskās darbībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Par apzinātu piedalīšanos pornogrāfiskās izdarībās, kurās ir iesaistīti bērni, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

4. Par apzinātu piedalīšanos pornogrāfiskās darbībās, kurās ir iesaistīti bērni, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Par bērna vervēšanu pornogrāfiskām izdarībām paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

5. Par bērna vervēšanu pornogrāfiskām darbībām paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Par likšanu bērnam iesaistīties bērnu prostitūcijā paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

6. Par likšanu bērnam iesaistīties bērnu prostitūcijā paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Īpašu apstākļu gadījumā maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem. Sevišķi tad, ja bērns ticis pakļauts briesmām, izmantota ārkārtīga vardarbība, kas bērnam nodarījusi smagu kaitējumu, vai veiktajām darbībām ir sistemātisks raksturs vai ari tās veikusi organizēta noziedzīga grupa.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Par labuma gūšanu vai bērna citādu izmantošanu bērnu prostitūcijā paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

7. Par labuma gūšanu no bērnu prostitūcijā iesaistīta bērna vai šī bērna citādu izmantošanu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu, izmantojot bērnu prostitūciju, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

8. Par iesaistīšanos seksuālās darbībās ar bērnu, izmantojot bērnu prostitūciju, paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Par bērna piespiešanu iesaistīties pornogrāfiskās izdarībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem.

9. Par bērna piespiešanu iesaistīties pornogrāfiskās darbībās paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10. Par bērna vervēšanu bērnu prostitūcijai paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem.

10. Par bērna vervēšanu bērnu prostitūcijai paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz astoņiem gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11. Par bērna piespiešanu iesaistīties bērnu prostitūcijā paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem.

11. Par bērna piespiešanu iesaistīties bērnu prostitūcijā paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz desmit gadiem un aizliegums strādāt darbu, kas paredz jelkādu saskarsmi ar bērniem.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Nodarījumi saistībā ar bērnu pornogrāfiju

Nodarījumi saistībā ar vardarbību pret bērniem attēlojošiem materiāliem

Pamatojums

Formulējums „bērnu pornogrāfija” ir ļoti problemātisks. Jēdziena „pornogrāfija” parastā definīcija attiecas uz brīvprātīgu aktu starp pieaugušajiem. Formulējums “vardarbību pret bērniem attēlojoši materiāli” skaidri nozīmē, ka to skatīšanās ir noziegums.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) braucienu organizēšana ar nolūku izdarīt 3. līdz 6. punktā minētos nodarījumus.

(b) braucienu un/vai citu pasākumu organizēšana ar nolūku izdarīt 3. līdz 6. pantā minētos nodarījumus.

Pamatojums

Attiecībā uz bērnu seksa tūrisma organizēšanu seksuālā vardarbībā pret bērniem un bērnu ļaunprātīgā izmantošanā iesaistītās personas ir ne tikai braucienu organizētāji, piemēram, tūrisma operatori un tūrisma aģentūras, bet arī vairāki starpnieki, kas sniedz citus pakalpojumus, piemēram, viesnīcas, hosteļi, tūrisma gidi, tulkošanas dienesti un citi.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) nodarījums izdarīts pret bērnu īpaši neaizsargātā situācijā, kas radusies jo īpaši fizisku vai garīgu traucējumu vai atkarības dēļ;

(b) nodarījums izdarīts pret bērnu īpaši neaizsargātā situācijā, kas radusies jo īpaši fizisku vai garīgu traucējumu vai nabadzības un sociālās atstumtības, vai atkarības dēļ;

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētais pasākums tiek ierakstīts sprieduma dalībvalsts sodāmības reģistrā.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētais pasākums tiek ierakstīts sprieduma dalībvalsts sodu reģistrā. Dalībvalstis veic vajadzīgos likumdošanas vai citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personai, kura piesakās darbam, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem, katru reizi pārbauda ierakstus sodu reģistrā.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tās valsts un privātā sektora organizācijas, kuras veic darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem, sistemātiski pārbauda jauno darbinieku ierakstus sodu reģistrā un ka organizācijās, kas sniedz bērniem paredzētus pakalpojumus, tostarp skolās, tiek īstenota stingra un aktīva bērnu aizsardzības politika.

Pamatojums

Papildus informācijas iekļaušanai un apmaiņai jāparedz, ka organizācijas, kuras veic darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem, atlases pārbaudēs pirms darba attiecību uzsākšanas pārbauda ar bērniem saistīta amata vai pienākumu kandidātu ierakstus sodu reģistrā.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz iespēju, ka bērnus, kas cietuši no 4. pantā un 5. panta 4. līdz 6. punktā minētajiem nodarījumiem, nesauc pie kriminālatbildības un tiem nepiemēro sodus par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās, kuru piespiedu izdarīšana ir tiešas sekas tam, ka viņi bijuši pakļauti šiem nodarījumiem.

Bērnus, kas cietuši no 4. pantā un 5. panta 4. līdz 6. punktā minētajiem nodarījumiem, dalībvalstis nesauc pie kriminālatbildības un tiem nepiemēro sodus par iesaistīšanos nelikumīgās darbībās, kuru piespiedu izdarīšana ir tiešas sekas tam, ka viņi bijuši pakļauti šiem nodarījumiem.

Pamatojums

Cietušo bērnu nevar uzskatīt par spējīgu brīvprātīgi piekrist prostitūcijai vai piedalīties materiālos, kuros redzama vardarbība pret bērniem. Pie kriminālatbildības sauc tikai izdarītāju, neskatoties uz liecībām vai pieņēmumiem par piekrišanu no cietušā puses.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana vai saukšana pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. līdz 7. pantā, nav atkarīga no nodarījumā cietušā iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības un ka kriminālprocesu var turpināt arī tad, ja cietušais atsauc savu paziņojumu.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana vai saukšana pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. līdz 7. pantā, nav atkarīga no nodarījumā cietušā iesnieguma vai izvirzītās apsūdzības un ka kriminālprocesu var turpināt arī tad, ja cietušais atsauc savu paziņojumu. Procedūras īsteno saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, nodaļām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai saukšanu pie kriminālatbildības, ir pieejami efektīvi izmeklēšanas instrumenti, pieļaujot iespēju veikt slepenas izmeklēšanas operācijas vismaz tajos gadījumos, kad ir izmantotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, nodaļām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai saukšanu pie kriminālatbildības, ir pieejami efektīvi izmeklēšanas instrumenti, pieļaujot iespēju veikt slepenas izmeklēšanas operācijas vismaz tajos gadījumos, kad ir izmantotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Attiecībā uz šiem pasākumiem nepieciešama attiecīgās dalībvalsts kompetento tiesu iestāžu iepriekšēja atļauja, un to veic šādas iestādes pārraudzībā.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izmeklēšanas struktūrvienības vai dienesti varētu identificēt personas, kas cietušas 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, jo īpaši analizējot bērnu pornogrāfijas materiālus, piemēram, fotogrāfijas un audiovizuālos ierakstus, kas nosūtīti vai darīti pieejami, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus un sniedz atbalstu, lai izmeklēšanas struktūrvienības vai dienesti varētu nekavējoties identificēt personas, kas cietušas 3. līdz 7. pantā minētajos nodarījumos, jo īpaši analizējot bērnu pornogrāfijas materiālus, piemēram, fotogrāfijas un audiovizuālos ierakstus, kas nosūtīti vai darīti pieejami, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Pamatojums

Dalībvalstīm ir jāparedz vajadzīgie finanšu un cilvēkresursi, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas struktūrvienības ir pilnībā darbspējīgas un efektīvas.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Saskaņā ar terorisma apkarošanas pasākumiem attiecībā uz šīs direktīvas 3. līdz 7. pantā minēto nodarījumu izdarītājiem ir jāīsteno uzraudzības un novēršanas pasākumi. Šādā nolūkā Komisija apsver iespēju izveidot Eiropas agrās brīdināšanas sistēmu, lai koordinētu dalībvalstu īstenotos kibernoziegumu apkarošanas pasākumus un novērstu pedofilu un dzimumnoziedznieku nodarījumus, kā Eiropas Parlaments to ir aicinājis darīt ar absolūtu balsu vairākumu pieņemtajā 2010. gada 23. jūnija ieteikumā par Eiropas agrā brīdinājuma sistēmu cīņai pret pedofiliem un citiem dzimumnoziedzniekiem1.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dalībvalstis strādā, sadarbojoties ar tiesībsargājošām aģentūrām, tiesu iestādēm, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares uzņēmumiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem, banku nozari un nevalstiskām organizācijām.

 

Dalībvalstis strādā sadarbības gaisotnē un apmainās ar paraugpraksi bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanā, kāda ir dalībvalstīs, kurās efektīvi darbojas specializētās vienības.

Pamatojums

Pragmatiska pieeja, kura paredz paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām aprindām, ir būtiski svarīga, lai cīnītos pret šā nozieguma pārrobežu būtību.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Dalībvalstis mudina tās valsts un privātās iestādes, kuras veic darbības, kas ietver regulāru saskarsmi ar bērniem, veikt regulāru personāla apmācību, lai šo iestāžu darbinieki labāk spētu atpazīt vardarbību pret bērniem un zinātu, kam par to ziņot.

Pamatojums

Ja darbinieki ir apmācīti atpazīt vardarbību, par šiem gadījumiem tiek ziņots daudz ātrāk.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka cietušajiem ir pieeja konfidenciāliem, bērniem draudzīgiem ziņošanas un izskatīšanas mehānismiem, piemēram, tālruņa vai interneta palīdzības līnijām, kurās darbotos speciālisti, kas ir apmācīti risināt vardarbības gadījumus.

Pamatojums

Bērniem draudzīgu ziņošanas un izskatīšanas mehānismu ieviešana sniedz vardarbībā cietušajiem bērniem lielāku neatkarību un tos iedrošinās pieteikties un ziņot par vardarbību.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu visas personas, kuras zina vai tām ir aizdomas par nodarījumiem, kas minēti 3. līdz 7. pantā, ziņot par to kompetentajiem dienestiem.

2. Dalībvalsts pieņem vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu visas personas, kuras zina vai kurām labticīgi ir aizdomas par iespējami izdarītiem nodarījumiem, kas minēti 3. līdz 7. pantā, ziņot par to kompetentajiem dienestiem. Uz jebkuru personu, kas ziņo par šādiem nodarījumiem, attiecas datu aizsardzība un anonimitāte.

Pamatojums

Lai veicinātu cilvēku pilsonisko drosmi un ziņot par seksuālas vardarbības gadījumiem pret bērniem, viņiem jāvar paļauties uz to, ka jebkurā gadījumā tiks saglabāta viņu anonimitāte.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai paredzētu anonīmas ziņošanas iespēju tiem interneta lietotājiem, kas internetā nejauši atklājuši seksuālu vardarbību pret bērniem attēlojošus materiālus.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu informācijas pakalpojumus, piemēram, īpašas telefona palīdzības līnijas un tīmekļa vietnes padomu un palīdzības sniegšanai bērniem.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalsts var nolemt, ka tad, ja attiecīgais nodarījums ir izdarīts ārpus tās teritorijas, tā nepiemēros 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos jurisdikcijas noteikumus vai piemēros tos tikai īpašos gadījumos vai apstākļos.

svītrots

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu cietušo bērnu privātumu, identitāti un reputāciju, nepieļaujot informācijas publisku izplatīšanu.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis pieņem preventīvus pasākumus bērnu aizsardzībai. Tas ietver:

 

a) informācijas un atbalsta sniegšanu plašai sabiedrībai, lai tai palīdzētu aizsargāt bērnus, tostarp izpratnes veicināšanas un izglītošanas kampaņu organizēšanu, lai personas labāk spētu atpazīt gadījumus, kad pret bērnu var būt notikusi seksuāla vardarbība, un zinātu, kam par to ziņot gan tiešsaistes vidē, gan ārpus tās;

 

b) izpratnes veidošanas programmas skolās un bērnu nodarbību grupās, lai apmācītu bērnus atpazīt un izvairīties no ļoti riskantām situācijām;

 

c) pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka sociālās tīklošanas vietnēs ir pieejama arī „trauksmes poga”, lai bērni varētu ziņot attiecīgajām iestādēm par iespējamu neadekvātu seksuālu uzvedību, tā kā nemitīgi pieaug iedraudzēšanās ar bērniem internetā, izmantojot tiešsaistes tērzētavas un sociālās tīklošanas vietnes; ir nepieciešams pieņemt skaidras un saskaņotas pārraudzības procedūras, kurās tiek reglamentēts, pie kā nonāks ziņojumi, kā tos izskatīs un kādā veidā attiecīgajam bērnam tiks sniegta palīdzība un atbalsts;

 

iv) nopietnas, policijas veiktas to personu pārbaudes, kas veic brīvprātīgu vai apmaksātu darbu ar bērniem un nepilngadīgajiem, kuri jaunāki par 18 gadiem;

 

v) pasākumus, ar kuriem izskatītu iespēju ieviest „sarkanās trauksmes režīma” aktivizēšanas sistēmu, saskaņā ar kuru notiktu informācijas / datu apmaiņa starp dalībvalstīm par bīstamākajiem dzimumnoziedzniekiem, kas veikuši seksuālu vardarbību pret bērniem, ja tie pārvietojas ES teritorijā, un šādai informācijai / datiem piemēro visus spēkā esošos ES un valsts tiesību aktus datu aizsardzības jomā.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis jāmudina izmantot kriminālnoziedzniekiem konfiscētus aktīvus, lai sniegtu papildu terapeitiskos un integrācijas pakalpojumus bērnu pornogrāfijas upuriem.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dalībvalstis izmanto pastāvošās struktūras, piemēram, Eiropola analītisko darba sistēmu, lai novērstu un apkarotu noziedzīgus grupējumus, kas iesaistīti bērnu pornogrāfijas ražošanā, pārdošanā un izplatīšanā, un īsteno nepieciešamos tiesību aktus un citus pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu informācijas dienestu izveidi, piemēram, tālruņa vai interneta palīdzības līnijas, lai zvanītajiem konfidenciāli sniegtu padomus un pienācīgi nodrošinātu viņu anonimitāti.

Pamatojums

Informācijas dienesti, piemēram, tālruņa līnijas, var kļūt par būtiski svarīgu līdzekli pret bērniem vērstas seksuālas vardarbības apkarošanā. Tas atzīts Eiropas Padomes Konvencijas par seksuālo vardarbību 13. pantā.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.b Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodarījumu izdarītāja ģimeni neizolē un nestigmatizē.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot tiesības uz aizstāvību, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kriminālprocesā par jebkuru no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem:

3. Neskarot tiesības uz aizstāvību, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kriminālprocesā par jebkuru no 3. līdz 7. pantā minētajiem nodarījumiem:

Pamatojums

Ar šādu formulējumu nodrošina atbilstību Komisijas direktīvas priekšlikuma par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību 14. panta 3. punktam.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) cietušā bērna uzklausīšana vajadzības gadījumā notiek šim nolūkam paredzētās vai pielāgotās telpās;

(b) cietušā bērna uzklausīšana notiek šim nolūkam paredzētās vai pielāgotās telpās, kur bērns jūtas drošībā;

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f) cietušo bērnu var pavadīt viņa likumīgs pārstāvis vai, attiecīgā gadījumā, viņa izraudzīts pieaugušais, ja vien attiecībā uz šo personu nav pieņemts pamatots lēmums par pretējo.

(f) cietušo bērnu pavada viņa iecelts uzraugs, likumīgs pārstāvis vai, attiecīgā gadījumā, viņa izraudzīts pieaugušais, ja vien attiecībā uz šo personu nav pieņemts pamatots lēmums par pretējo.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir nostiprināt bērna aizsardzību.

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 5. punkts – ievaddaļa

 

 

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvas intervences programmas vai pasākumus ar mērķi novērst un mazināt risku saistībā ar atkārtotiem seksuāla rakstura nodarījumiem pret bērniem. Šādām programmām vai pasākumiem jābūt pieejamiem jebkurā kriminālprocesa posmā, gan ieslodzījuma vietā, gan ārpus tās, saskaņā valsts tiesību aktu nosacījumiem.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai dzimumnoziedzniekiem nodrošinātu efektīvas sertificētas terapijas programmas vai pieņemtu pasākumus ar mērķi novērst un mazināt risku saistībā ar atkārtotiem seksuāla rakstura nodarījumiem pret bērniem. Šādām sertificētām dzimumnoziedznieku terapijas programmām vai pasākumiem jābūt pieejamiem jebkurā kriminālprocesa posmā, gan ieslodzījuma vietā, gan ārpus tās, saskaņā valsts tiesību aktu nosacījumiem. Dalībvalstis piedāvā konsultācijas un padomdošanas programmas, ar kurām atbalsta nodarījuma izdarītāja/-as tuvākos radiniekus.

Pamatojums

Sievietes arī ir tādu noziedzīga nodarījuma izdarītājas vai līdzizdarītājas kā bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošana un šādu materiālu izplatīšana internetā.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šādas intervences programmas vai pasākumus pielāgo, lai apmierinātu to bērnu īpašās attīstības vajadzības, kuri ir izdarījuši seksuāla rakstura nodarījumu, tostarp to bērnu vajadzības, kuri nav sasnieguši vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība.

Šādas intervences programmas vai pasākumus pielāgo, lai apmierinātu to bērnu īpašās attīstības vajadzības, kuri ir izdarījuši seksuāla rakstura nodarījumu pret citiem bērniem, tostarp to bērnu vajadzības, kuri nav sasnieguši vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz šādiem bērniem veic piemērotus pasākumus, kas nozīmē viņu individuālo vajadzību izvērtēšanu un pienācīgu terapiju, lai risinātu jautājumu par viņu noziedzīgo uzvedību.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

5.a Tā kā profilaksi vislabāk ir īstenot, apturot nodarījuma izdarītājus, dalībvalstis apsver iespēju ieviest tālruņa līniju visā ES, kas būtu pieejama ikvienam, kurš domā par seksuālas vardarbības īstenošanu, kas vērsta pret bērnu. Tiek nodrošināta personas anonimitāte.

Pamatojums

Lai nodrošinātu profilaksi, pašreizējiem un iespējamiem likumpārkāpējiem vajadzētu būt piekļuvei palīdzības līnijām, ar kuru starpniecību var piedāvāt atbalstu un konsultācijas. Ikvienam, kurš ir satraukts par savām domām vai uzvedību attiecībā pret bērniem, būtu jāspēj anonīmi piezvanīt uz konfidenciālu palīdzības tālruņa līniju. Šāda palīdzības līnija jau veiksmīgi ieviesta Apvienotajā Karalistē.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

21. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

To tīmekļa vietņu bloķēšana, kuras ietver bērnu pornogrāfiju

Pasākumi pret tīmekļa vietnēm, kuras ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai to teritorijās varētu bloķēt interneta lietotāju pieeju tādām interneta lapām, kas ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju. Bloķēšanai piemēro attiecīgus drošības pasākumus, it īpaši, lai nodrošinātu to, ka bloķēšana aprobežojas tikai ar to, kas ir vajadzīgs, ka lietotājus informē, kāpēc pieeja ir bloķēta, un ka satura nodrošinātājus, ja tas ir iespējams, informē par iespēju to apstrīdēt.

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tādu tīmekļa vietņu likvidēšanu, kuras ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju un kuru serveri atrodas to teritorijā, un cenšas panākt šādu vietņu likvidēšanu arī tad, ja to serveri atrodas ārpus to teritorijas.

 

1.a Dalībvalstis nosaka atbilstošus tiesību īstenošanas pasākumus, lai ātri informētu dalībvalstis par seksuālu vardarbību pret bērniem attēlojošu materiālu eksistenci un panāktu to likvidāciju.

2. Neskarot iepriekš minēto, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka tiek likvidētas interneta lapas, kas ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju.

2. Ja nav iespējams likvidēt tīmekļa vietnes, kas ietver vai izplata bērnu pornogrāfiju, bloķēšanai piemēro attiecīgus drošības pasākumus, it īpaši, lai nodrošinātu to, ka bloķēšana aprobežojas tikai ar to, kas ir vajadzīgs, ka lietotājus informē, kāpēc pieeja ir bloķēta, un ka satura nodrošinātājus, ja tas ir iespējams, informē par iespēju to apstrīdēt.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai paaugstinātu interneta pakalpojumu sniedzēju un domēnu īpašnieku atbildību un lai tie tādējādi atteiktu pieeju tām bērnu pornogrāfijas tīmekļa vietnēm, par kurām tie ir informēti.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis aktīvi cenšas veikt pasākumus, lai risinātu ar vienādranga programmatūru un tīkla Usenet forumu atkārtotu parādīšanos saistītās problēmas.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.c Saskaņā ar šo direktīvu, konstatējot bīstamās tīmekļa vietnes un izstrādājot atbilstošās procedūras, lai likvidētu vai bloķētu attiecīgo tīmekļa vietni, ir pilnībā jāņem vērā interneta izmantotāju pamattiesības un jāpamatojas uz pārredzamām procedūrām un tiesu kontroli un uzraudzību.

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.d Eiropas Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, lai interneta dienestu piedāvājumā nebūtu seksuālas vardarbības pret bērniem attēlojošu materiālu.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošana (Pamatlēmuma 2004/68/TI atcelšana)

Atsauces

COM(2010)0094 – C7-0088/2010 – 2010/0064(COD)

Atbildīgā komiteja

LIBE

Atzinumu sniedza

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM

21.4.2010

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

       Iecelšanas datums

Marina Yannakoudakis

4.5.2010

 

 

Izskatīšana komitejā

28.10.2010

20.1.2011

 

 

Pieņemšanas datums

20.1.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

24

3

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, Edit Bauer, Andrea Češková, Marije Cornelissen, Tadeusz Cymański, Ilda Figueiredo, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Philippe Juvin, Nicole Kiil-Nielsen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Barbara Matera, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Antonyia Parvanova, Raül Romeva i Rueda, Nicole Sinclaire, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Anne Delvaux, Cornelia Ernst, Sylvie Guillaume, Kartika Tamara Liotard, Mariya Nedelcheva, Norica Nicolai, Antigoni Papadopoulou, Rovana Plumb

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Carmen Romero López

(1)

http://www.europarl.europa.eu/comparl/libe/elsj/zoom_in/36_en.htm

(2)

EPP grupas uzklausīšana par tēmu “Seksuāla vardarbība pret bērniem internetā”:, 2010. g.

(3)

The Internet Watch Foundation Company


PROCEDŪRA

Virsraksts

Seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošana (Pamatlēmuma 2004/68/TI atcelšana)

Atsauces

COM(2010)0094 – C7-0088/2010 – 2010/0064(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

24.3.2010

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE

21.4.2010

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

CULT

21.4.2010

FEMM

21.4.2010

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Roberta Angelilli

26.1.2010

 

 

 

Izskatīšana komitejā

27.4.2010

15.11.2010

10.1.2011

25.5.2011

 

12.7.2011

 

 

 

Pieņemšanas datums

12.7.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

50

0

3

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jan Philipp Albrecht, Sonia Alfano, Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Vilija Blinkevičiūtė, Mario Borghezio, Rita Borsellino, Emine Bozkurt, Simon Busuttil, Philip Claeys, Carlos Coelho, Rosario Crocetta, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Cornelia Ernst, Tanja Fajon, Hélène Flautre, Kinga Göncz, Nathalie Griesbeck, Sylvie Guillaume, Ágnes Hankiss, Anna Hedh, Salvatore Iacolino, Sophia in ‘t Veld, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Timothy Kirkhope, Juan Fernando López Aguilar, Baroness Sarah Ludford, Monica Luisa Macovei, Véronique Mathieu, Nuno Melo, Jan Mulder, Antigoni Papadopoulou, Georgios Papanikolaou, Carmen Romero López, Birgit Sippel, Csaba Sógor, Renate Sommer, Rui Tavares, Wim van de Camp, Daniël van der Stoep, Renate Weber, Tatjana Ždanoka

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Edit Bauer, Anna Maria Corazza Bildt, Ioan Enciu, Monika Hohlmeier, Jean Lambert, Antonio Masip Hidalgo, Mariya Nedelcheva, Hubert Pirker, Michèle Striffler, Kyriacos Triantaphyllides, Cecilia Wikström

Iesniegšanas datums

2.8.2011

Juridisks paziņojums - Privātuma politika