ZIŅOJUMS par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā

27.10.2011 - (2011/2151(INI))

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referents: Mikael Gustafsson

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā

(2011/2151(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Ceturto pasaules konferenci par sievietēm, kas notika 1995. gada septembrī Pekinā, tajā pieņemto deklarāciju un rīcības platformu, kā arī turpmākos rezultātu dokumentus,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, kurā ir minētas dalībvalstu kopīgās vērtības, piemēram, plurālisms, nediskriminācija, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, īpaši tās 1., 2., 3., 4., 5., 21. un 23. pantu,

–   ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–   ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020.), ko pieņēma Eiropadomes sanāksmē 2011. gada martā[1],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–   ņemot vērā visaptverošo ziņojumu, ko 2009. gadā izstrādāja Eiropas Savienības Zviedrijas prezidentūra „Pekina + 15: rīcības platforma un Eiropas Savienība”, kurā precīzi norādīti šķēršļi, kas pašlaik kavē pilnīgu dzimumu līdztiesības īstenošanu,

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 2. un 3. jūnija sanāksmes secinājumus, kuros dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas stiprināt iestāžu mehānismus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, un izveidot Pekinas rīcības platformas īstenošanas novērtēšanas sistēmu, lai radītu saskanīgāku un sistemātiskāku īstenošanas gaitas uzraudzību,

–   ņemot vērā 1995. gada 15. jūnija rezolūciju „Līdztiesība, attīstība un miers” par Pekinā notikušo Ceturto pasaules konferenci par sievietēm[2], 2005. gada 10. marta rezolūciju par Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm pieņemtās rīcības platformas (Pekina + 10) izvērtējumu[3] un 2010. gada 25. februāra rezolūciju par Pekinu + 15 — ANO rīcības platformu dzimumu līdztiesībai[4],

–   ņemot vērā 2003. gada 13. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamentā[5],

–   ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju darbā[6],

–   ņemot vērā 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā[7],

–   ņemot vērā 2009. gada 7. maija rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ES ārējās attiecībās[8],

–   ņemot vērā Eiropas Padomes novatorisko darbu attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, sevišķi Ministru komitejas 119. sesijas deklarāciju „Padarīt par realitāti integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai”[9],

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0351/2011),

A. tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ietver ne tikai līdztiesības veicināšanu, īstenojot īpašus pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt sievietēm vai dažos gadījumos nepietiekami pārstāvētam dzimumam, bet arī visu vispārējo politikas jomu un pasākumu mobilizēšanu īpašā dzimumu līdztiesības mērķa sasniegšanai;

B.  tā kā ANO ir izveidojusi struktūrvienību „ANO sievietes”, kas no 2011. gada 1. janvāra nostiprina ANO sistēmas institucionālo kārtību, lai atbalstītu dzimumu līdztiesību un nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas sievietēm, par pamatu izmantojot Pekinas deklarāciju un rīcības platformu[10];

C. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā noteikts princips par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, norādot, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību;

D. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteikts dzimumu līdztiesības princips, norādot, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un ka šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība;

E.  tā kā dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu Parlamenta likumdošanas un politikas darbā dažos gadījumos var visveiksmīgāk panākt, izmantojot mērķtiecīgus ziņojumu projektu grozījumus, ko iesniedz atbildīgajā komitejā kā grozījumus attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai — šādu stratēģiju kopš 2009. gada aktīvi īsteno Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja;

F.  tā kā šī procedūra ir veiksmīgi izmantota, lai dzimumu līdztiesības aspektu integrētu nesenajos ziņojumos „Pamatprasmes mainīgai pasaulei — darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” īstenošana”[11] un par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu[12];

G. tā kā dalībvalstis piedalās visās nozīmīgākajās starptautiskajās sistēmās attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām un ES līmenī pastāv vairāki politikas dokumenti, tā kā tomēr praktiskā apņemšanās veicināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm vēl aizvien ir jānostiprina, jo pašreizējo politikas dokumentu īstenošana ir visai pieticīga, un dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai nav piešķirti pietiekami budžeta līdzekļi;

H. tā kā Komisija papildus tās Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijai (2010.–2015.) ir noteikusi galvenās darbības, kas jāveic katram ģenerāldirektorātam,— rādītājs, ka ES virzās uz plašāku un saskaņotāku pieeju attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai[13];

I.   tā kā Komisija Sieviešu hartas ietvaros ir apņēmusies savu pilnvaru laikā nostiprināt dzimumu līdztiesības aspektu visās tās politikas jomās[14];

J.   tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta uzdevums ir izstrādāt, analizēt, novērtēt un izplatīt metodoloģiskos instrumentus, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās Kopienas politikas jomās un izrietošajās valstu politikas jomās, kā arī atbalstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās Kopienas iestādēs un struktūrvienībās[15];

K. tā kā ir nepieciešama cieša sadarbība ar Dzimumu līdztiesības institūtu saistībā ar tā uzdevumu izplatīt precīzus metodoloģiskos instrumentus un tā kā ir efektīvāk jānovērtē dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana Parlamenta darbā;

L.  tā kā Komisija tiecas īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā tās politikas veidošanas neatņemamu sastāvdaļu, tostarp izmantojot ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus un novērtēšanas procesus, un šajā nolūkā ir izstrādājusi norādījumus ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtēšanai[16];

M. tā kā politika attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai papildina, bet neaizstāj konkrētu līdztiesības politiku un pozitīvas darbības, jo tā ir daļa no duālās pieejas dzimumu līdztiesības mērķa sasniegšanai;

N. tā kā diskriminācija dzimuma dēļ nelabvēlīgi ietekmē transpersonas un tā kā Eiropas Parlamenta, Komisijas un vairāku dalībvalstu politikās un darbībās dzimumu līdztiesības jomā arvien biežāk tiek ietverta dzimumidentitāte;

O. tā kā parlamentāro komiteju vairākums parasti piešķir nozīmi integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai (piemēram, saistībā ar likumdošanas darbu, iestāžu sadarbību ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju vai rīcības plāna izstrādi dzimumu līdztiesības jomā), turpretī neliela daļa komiteju par to interesējas reti vai neinteresējas nemaz,

1.  apņemas regulāri pieņemt un īstenot politikas plānu attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamentā ar vispārīgo mērķi sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību, veicot patiesu un efektīvu dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu visās politikās un darbībās tā, lai tiktu novērtēta pasākumu atšķirīgā ietekme uz sievietēm un vīriešiem, tiktu saskaņotas esošās iniciatīvas un precizēti mērķi un prioritātes, kā arī līdzekļi to sasniegšanai;

2.  apstiprina, ka par galveno mērķi politikas plānā attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai nākamajiem trim gadiem būtu jāizvirza saskanīgāka un efektīvāka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana visā Parlamenta darbā, pamatojoties uz šādām prioritātēm:

     a)  nepārtrauktas saistības Parlamenta Prezidija līmenī, darbojoties augsta līmeņa grupai dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos;

b)  duāla pieeja — integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Parlamenta darbībās, veicot efektīvu darbu kompetentajā komitejā, no vienas puses, un integrējot dzimumu līdztiesības aspektu citu komiteju un delegāciju darbā, no otras puses;

c)  izpratne par nepieciešamību panākt dzimumu līdzsvaru lēmumu pieņemšanas procesos, ko iespējams sasniegt, palielinot sieviešu pārstāvību Parlamenta pārvaldības struktūrvienībās, politisku grupu birojos, komiteju un delegāciju birojos, delegāciju un citu misiju, piemēram, vēlēšanu novērošanas misiju, sastāvā, kā arī nodrošinot vīriešu pārstāvību tajās jomās, kurās viņi ir nepietiekami pārstāvēti;

d)  dzimumu līdztiesības analīzes iekļaušana visos budžeta izstrādes procesa posmos, lai nodrošinātu to, ka sieviešu un vīriešu vajadzības un prioritātes tiek uzlūkotas līdzvērtīgi un tiek novērtēta ES resursu ietekme uz sievietēm un vīriešiem;

e)  efektīva preses un informācijas politika, kurā sistemātiski tiek ņemta vērā dzimumu līdztiesība un dzimumu stereotipu izskaušana;

f)   turpmāka regulāru ziņojumu iesniegšana plenārsesijai par sasniegumiem attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu Parlamenta komiteju un delegāciju darbā;

g)  galvenās uzmanības pievēršana nepieciešamībai nodrošināt atbilstošus finanšu resursus un cilvēkresursus tā, lai Parlamenta struktūrvienībām tiktu sniegti nepieciešamie instrumenti, tostarp dzimumu līdztiesības analīzes un novērtēšanas instrumenti, piemērotas zināšanas par dzimumu līdztiesību (pētniecība un dokumentācija, apmācīts personāls, eksperti) un ar dzimumu saistīti dati un statistika; aicina sekretariātu organizēt regulāru paraugprakses apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanu, kā arī Parlamenta personāla apmācību par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

h)  Parlamenta dzimumu līdztiesības nodrošināšanas tīkla nepārtraukta pilnveide, tajā piedaloties katras komitejas ieceltajai atbildīgajai personai par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu komitejas darbā;

i)   uzmanības pievēršana nozīmīgumam, kāds ir tādas specifiskas terminoloģijas un definīciju izmantošanai, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, kad tiek lietoti termini saistībā ar dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;

j)   Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta sniegtais metodoloģiskais un analītiskais atbalsts;

3.  prasa, lai atbildīgā komiteja izpētītu, kā labāk varētu iekļaut Reglamentā procedūru, kādā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja pieņem grozījumus konkrētā ziņojumā, kuri izceļ kādas politikas jomas ietekmi uz dzimumu līdztiesību, saskaņā ar attiecīgās komitejas noteiktajiem termiņiem un procedūrām;

4.  aicina Parlamenta komitejas, kas ir atbildīgas par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un struktūrfondiem, novērtēt piedāvāto tēriņu prioritāšu, ieņēmumu avotu un pārvaldības instrumentu ietekmi uz dzimumu līdztiesību pirms DFS pieņemšanas, lai nodrošinātu, ka DFS pēc 2013. gada respektē dzimumu līdztiesību, kā arī garantētu, ka visu ES finansējuma programmu izveides regulās ir iekļauti dzimumu līdztiesības mērķi un ka tajās tiek piešķirts īpašs finansējums pasākumiem šo mērķu sasniegšanai;

5.  atzinīgi vērtē Parlamenta dzimumu līdztiesības nodrošināšanas tīkla un to parlamentāro komiteju darbu, kuras ir ieviesušas integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai praksē savā darbā, un aicina citas komitejas nodrošināt, ka tiek pildītas pieņemtās saistības īstenot dzimumu līdztiesības nodrošināšanas stratēģiju un ieviest to praksē savā darbā;

6.  uzsver, ka jānodrošina Parlamenta komitejām piemēroti instrumenti, ar kuriem varētu panākt pareizu izpratni par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, piemēram, rādītājiem, datiem un statistiku sadalījumā pēc dzimuma, kā arī piešķirt budžeta līdzekļus, raugoties no dzimumu līdztiesības perspektīvas, lai šādi mudinātu komitejas izmantot iekšējās zināšanas (attiecīgās komitejas sekretariātu, politikas departamentu, bibliotēku utt.) un ārējās zināšanas citās vietējās, reģionālās, valsts un pārvalstiskās publiskās vai privātās institūcijās, mazos, vidējos un lielos uzņēmumos un universitātēs, kas strādā dzimumu līdztiesības jomā;

7.  atzinīgi vērtē atbilstīgas vairākas Parlamenta komiteju iniciatīvas šajā jomā, tostarp Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas patstāvīgā ziņojuma izstrādi par sieviešu lomu lauksaimniecībā un lauku apvidos, kā arī Zivsaimniecības komitejas organizētu atklātu uzklausīšanu par sieviešu lomu zivsaimniecības jomas ilgtspējīgā attīstībā;

8.  secina, pamatojoties uz aptauju, kuru izsniedza komiteju priekšsēdētājiem un par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu atbildīgajiem priekšsēdētāju vietniekiem, ka Parlamenta komiteju darbs saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ir ļoti atšķirīgs un brīvprātīgs un ka dažās jomās dzimumu līdztiesībai tiek pievērsta liela nozīme, turpretī citās — maza vai pavisam nemanāma;

9.  atzinīgi vērtē parlamentārās sadarbības delegāciju un vēlēšanu novērošanas misiju darbu un to centienus attiecībās ar trešo valstu parlamentiem risināt jautājumus par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, veicot sistemātiskāku uzraudzību, pievēršoties tādu problēmu risināšanai kā sieviešu dzimumorgānu pārveidošana un māšu mirstība un veidojot ciešāku sadarbību ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju, rīkojot kopīgas sanāksmes un informācijas apmaiņu šajās jomās;

10. aicina Komisiju saskanīgāk un sistemātiskāk risināt dzimumu nelīdztiesības jautājumus un šim darbam piešķirt prioritāti visu politikas jomu plānošanā un īstenošanā, un uzstāj, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu nepieciešams uzlabot visās politikas jomās, lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķus;

11. atkārtoti pauž nepieciešamību vērst uzmanību uz dzimumu aspektu attiecībās starp vīriešiem un sievietēm, kas rada un nostiprina dzimumu nelīdztiesību;

12. uzskata, ka Parlamenta darbā saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ir jāietver arī dzimumidentitāte un jānovērtē, kāda ir politiku un darbību ietekme uz transpersonām; aicina Komisiju ņemt vērā dzimumidentitāti visās darbībās un politikās dzimumu līdztiesības jomā;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Padomei.

• [1]  Pielikums Padomes 2011. gada 7. marta secinājumiem.
• [2]  OV C 166, 3.7.1995., 92. lpp.
• [3]  OV C 320E, 15.12.2005., 247. lpp.
• [4]  OV C 348E, 21.12.2010., 11. lpp.
• [5]  OV C 61E, 10.3.2004., 384. lpp.
• [6]  OV C 244E, 18.10.2007., 225. lpp.
• [7]  OV C 184E, 8.7.2010., 18. lpp.
• [8]  OV C 212E, 5.8.2010., 32. lpp.
• [9]  Ministru komitejas 119. sesija 2009. gada 12. maijā Madridē.
• [10]  ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 21. jūlija Rezolūcija Nr. 64/289 par ANO sistēmas saskaņotību.
• [11]  P7_TA(2010)0164.
• [12]  P7_T7(2011)0256.
• [13]  Komisijas dienestu darba dokuments „Darbības Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.–2015. gadam īstenošanai” (SEC(2010)1079/2).
• [14]  Paziņojums „Stingrāka apņemšanās veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību: Sieviešu harta” (COM(2010)0078).
• [15]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1922/2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi, OV L 403, 30.12.2006., 9. lpp.
• [16]  http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=4376&langId=en.

PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Ar integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai būtu jāsasniedz mērķis mainīt vispārējās pieejas būtību un iestāžu darbu, lai tiktu ņemtas vērā visas sabiedrības — gan sieviešu, gan vīriešu — vajadzības, centieni un pieredze. Var uzskatīt, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai apšauba dzimumu neitralitāti iestādēs, jo tās var vairot un pastiprināt dzimumu nelīdztiesību iekšējo pienākumu, darba procedūru un darbību rezultātā.

Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas koncepcija tika ieviesta starptautiskajā sabiedriskajā politikā 1995. gada septembrī, kad tā tika iekļauta rīcības platformā Pekinā rīkotajā Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm, kuras laikā tika plaši definēts šis termins un ANO sistēmas iestādēm tika uzticēts politikas veidošanā sistemātiski iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu.

Apvienoto Nāciju Organizācija 1997. gadā definēja integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā:

„[..] jebkādu plānotu darbību, tostarp likumdošanas, politiku vai programmu, radītās ietekmes uz sievietēm un vīriešiem novērtēšanas procesu visās jomās un visos līmeņos. Tā ir stratēģija, kas padara sieviešu un vīriešu intereses un pieredzi par būtisku politiku un programmu izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas dimensiju visās politiskajās, ekonomiskajās un sabiedrības jomās tā, lai sievietes un vīrieši līdztiesīgi gūtu labumu un vairs nepastāvētu nelīdztiesība.”[1]

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Lisabonas līgumā

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir skaidri noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā:

„Veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību.”

Dzimumu līdztiesības princips noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā:

„Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”

Termins „integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai” pirmo reizi Eiropas Kopienā tika lietots 1991. gadā, kad tas parādījās kā salīdzinoši mazs, bet novatorisks elements Komisijas Trešajā darbības programmā vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai (1991.–1996.)[2]. Šajā laikposmā Komisija uzsāka specifiskas nozaru iniciatīvas sieviešu interešu aizstāvībai un aktīvi piedalījās Pekinas konferences sagatavošanā, kur tā ES vārdā atbalstīja principu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai.

Līdz XX gs. 90. gadu beigām centienus panākt līdztiesīgas iespējas ES sāka raksturot jaunā apņemšanās integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visās politikas jomās.

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamentā

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja (FEMM) ir tā Eiropas Parlamenta struktūrvienība, kura ir atbildīga par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu un turpmāku attīstību visās politikas jomās. Tas galvenokārt tiek panākts ar procedūru, kādā veic grozījumus attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai. Pirmais solis, ieviešot dzimumu līdztiesības aspektu ar šī instrumenta starpniecību, ir FEMM koordinatoru lēmums, ka citas komitejas izstrādātais ziņojuma projekts neatbilst atzinumam, bet to varētu uzlabot ar dažiem grozījumiem, kas tajā iekļautu dzimumu līdztiesības aspektu. Grozījumu izstrādāšanai tiek iecelts komitejas loceklis. Pēc tam par grozījumiem notiek balsošana komitejā, bet vēlāk tie tiek iesniegti atbildīgajai komitejai, ievērojot ziņojuma projekta grozījumiem noteikto termiņu. Grozījumus attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai paraksta FEMM priekšsēdētāja un citi komitejas locekļi.

Papildu iespēja FEMM veicināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ir resursu sniegšana dzimumu līdztiesības nodrošināšanas tīklam, kura darbam katra komiteja ir izvirzījusi vienu pārstāvi, kurš ir atbildīgs par dzimuma līdztiesības aspekta integrēšanu savas komitejas darbā (pilnu locekļu sarakstu skatīt pielikumā).

Jaunākais dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas piemērs politikas un tiesību aktu jomā

Eiropas Savienība vairākos nesen pieņemtajos lēmumos ir atzinusi nozīmi, kāda jāpiešķir dzimumu jautājumam, tostarp direktīvā par cilvēku tirdzniecību, kas ievieš noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu un sankciju definēšanu cilvēku tirdzniecības jomā un kuras pirmajā pantā minēts, ka dzimumu perspektīva tiek piemērota, lai pastiprinātu šā nozieguma novēršanu un no tā cietušo aizsardzību[3].

• [1]  Apvienoto Nāciju Organizācija, 1997. gads, Ekonomikas un sociālo lietu padomes ziņojums.
• [2]  COM(1990)0449.
• [3]  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI.

ANNEX : LIST OF MEMBERS

Network of Chairs/Vice-chairs/Members responsible for Gender mainstreaming
AFCO	Ms Zita GURMAI - Vice Chair
AFET	Ms Ana GOMES - Member
AGRI	Mr Marc TARABELLA - Member
BUDG	Mr. Alexander ALVARO - Vice Chair
CONT	Mr Bart STAES - Vice Chair
CULT	Ms Mary HONEYBALL - Member
DEVE	Ms Corina CRETU - Vice Chair
DROI	Ms Marie-Christine VERGIAT - Member
ECON	Ms Arlene McCARTHY - Vice Chair
EMPL	Ms Pervenche BÈRES - Chair
ENVI	Ms Corinne LEPAGE - Vice Chair
INTA	Ms Cristiana MUSCARDINI- Vice Chair
IMCO	Ms Lara COMI - Vice Chair
ITRE	Ms Anni PODIMATA - Vice Chair
JURI	Ms Eva LICHTENBERGER - Substitute Member
LIBE	Mr Juan Fernando LÓPEZ AGUILAR - Chair
PECH	Ms Josefa ANDRES BAREA - Member
PETI	Ms Chrysoula PALIADELI - Vice Chair
REGI	Ms Elisabeth SCHROEDTER - Substitute Member
SEDE	Ms Norica NICOLAI - Vice Chair
TRAN	Ms Silvia-Adriana ŢICĂU - Vice Chair

CONFERENCE OF DELEGATION CHAIRS - REPRESENTATIVE MEMBERS FOR GENDER MAINSTREAMING
ACP	Mc AVAN, Linda (VC)
Afghanistan	Ms KIIL-NIELSEN
Albania, Bosnia-Herzegovina, Serbia, Montenegro and Kosovo
Andean Community	Ms BILBAO BARANDICA, Izaskun
Arab Peninsula	Ms CORAZZA BILDT, Anna Maria
Armenia, Azerbaijan and Georgia	Ms LUNACEK, Ulrike
Australia and New Zealand
Belarus
Canada	Ms JEGGLE, Elisabeth
Central America	Ms FIGUEIREDO, Ilda (VC)
Central Asia (Kazakhstan, Kyrgyzstan and Uzbekistan; Tajikistan, Turkmenistan and Mongolia)
Chile	Mr PAPANIKOLAOU, Georgios (VC)
China
Croatia
Eurolat	2009-2011: Ms FIGUEIREDO, Ilda (VC) 2011-2014: Ms WEBER, Renate
Euromed
Euronest Parliamentary Assembly
Former Yugoslav Rep of Macedonia
India	Ms KOLARSKA-BOBIŃSKA, Lena (VC)
Iran	Ms ERNST, Cornelia (2 VC)
Iraq	Ms COSTA, Silva (VC) Ms THEIN, Alexandra
Israel	Ms SEHNALOVA, Olga (VC)
Japan
Korean Peninsula	Ms ROSBACH, Anna (VC)
Maghreb and the Arab Maghreb Union	Ms BENARAB-ATTOU, Malika
Mashreq
Mercosur	Ms MATHIEU, Véronique (VC)
Mexico	Ms JIMÉNEZ BECERRIL BARRIO, Teresa
Moldova	Mr MAŠTÁLKA Jiří
NATO Parliamentary Assembly
Palestinian Legislative Council	Ms LUCAS, Caroline
Pan African Parliament
Russia
SINEEA (Switzerland, Iceland, Norway and the European Economic Area)
South Africa	Ms SARGENTINI, Judith (VC)
South Asia	Ms LAMBERT, Jean ( Chair)
Southeast Asia and ASEAN	Ms WEILER, Barbara
Turkey
Ukraine
United States	Ms TZAVELA, Niki

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	11.10.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Regina Bastos, Edit Bauer, Emine Bozkurt, Andrea Češková, Silvia Costa, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Iratxe García Pérez, Lívia Járóka, Nicole Kiil-Nielsen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Astrid Lulling, Barbara Matera, Elisabeth Morin-Chartier, Antonyia Parvanova, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Marc Tarabella, Britta Thomsen
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christa Klaß, Gesine Meissner, Antigoni Papadopoulou, Joanna Senyszyn, Angelika Werthmann
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Veronica Lope Fontagné, Janusz Wojciechowski