ZIŅOJUMS par nelegālas zvejas apkarošanu pasaulē — Eiropas Savienības loma
18.10.2011 - (2010/2210(INI))
Zivsaimniecības komiteja
Referente: Isabella Lövin
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par nelegālas zvejas apkarošanu pasaulē — Eiropas Savienības loma
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju,
– ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un 1992. gada jūnijā ANO konferencē Riodežaneiro pieņemto deklarāciju par vidi un attīstību (Rio deklarācija),
– ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 27. konferencē 1993. gada novembrī pieņemto FAO Nolīgumu par tāljūras zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem zvejas resursu aizsardzības un pārvaldības principiem (Nolīgums par atbilstības veicināšanu),
– ņemot vērā 1995. gada Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (1995. gada 4. augusta ANO Nolīgums par zivju krājumiem (UNFSA)),
– ņemot vērā FAO konferencē 1995. gada oktobrī pieņemto FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu,
– ņemot vērā 1998. gada jūnijā pieņemto Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesas iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija),
– ņemot vērā FAO Starptautisko nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izkaušanas rīcības plānu (IPOA-IUU), ko FAO Padome apstiprināja 2001. gada jūnijā,
– ņemot vērā Komisijas 2002. gada maija paziņojumu „Kopienas rīcības plāns nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanai” (COM(2002)0180),
– ņemot vērā deklarāciju, kas pieņemta no 2002. gada 26. augusta līdz 4. septembrim Johannesburgā notikušajā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību,
– ņemot vērā 2007. gada 15. februāra rezolūciju par ES rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz nelikumīgu, nedeklarētu un neregulētu zveju[1],
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN regula)[2], Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (Zvejas atļauju regula)[3], Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (Kontroles regula)[4],
– ņemot vērā FAO konferences 36. sesijā 2009. gada novembrī Romā apstiprināto FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,
– ņemot vērā ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) 2011. gada ziņojumu par transnacionālo organizēto noziedzību zvejniecības nozarē,
– ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2011. gadā publicēto atsauces ziņojumu „Nelikumīgu darbību novēršana zivsaimniecības nozarē — ģenētikas, genomikas, ķīmijas un tiesu medicīnas nozīme cīņā pret NNN zveju un zivju produktu izsekojamības veicināšanā”,
– ņemot vērā gaidāmo Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci par ilgtspējīgu attīstību (UNCSD), kura notiks 2012. gada jūnijā Brazīlijā,
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A7-0362/2011),
A. tā kā 71 % zemeslodes klāj okeāni, kuri glabā 16 reižu vairāk oglekļa dioksīda nekā virszemes sistēmas, un tā kā tam ir būtiska nozīme visas planētas klimata un dzīvības atbalsta sistēmās, un tā kā tie nodrošina pārtiku, iztiku, enerģiju un transporta ceļus ievērojamam skaitam pasaules iedzīvotāju;
B. tā kā saskaņā ar ziņojumiem nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apjoms ir no 11 līdz 26 miljoniem tonnu gadā, kas ir līdzvērtīgi vismaz 15 % pasaules nozvejas, un ka šā iemesla dēļ nav iespējama ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīga pasaules jūras resursu apsaimniekošana;
C. tā kā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēju pušu 10. konferencē, kas notika Nagojā 2010. gada oktobrī, panāca vienošanos, ka jānosaka starptautisks pienākums līdz 2020. gadam vismaz par pusi samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu;
D. tā kā pasaules okeāni veido 90 % dzīvotņu uz zemeslodes;
E. tā kā uz divām trešdaļām pasaules okeānu neattiecas valstu jurisdikcija un tādējādi nav visaptverošas politikas, ar ko pārvaldītu starptautiskos ūdeņus (atklātā jūra), un tā kā pašreizējie juceklīgie likumi pamatojas galvenokārt uz 17. gadsimta jūru brīvas pieejamības principiem, ignorējot daudzus vides aizsardzības principus, kurus ilgstoši piemēro attiecībā uz zemi un atmosfēru;
F. tā kā viens no mērķiem FAO Nolīgumā par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, ir likvidēt tā sauktās „izdevīgās ostas”, kas nodrošina patvērumu NNN kuģiem un ir iebraukšanas ostas tirdzniecībai ar nelikumīgi nozvejotajiem lomiem;
G. tā kā jaunais kontroles jomā paredzētais ES tiesību aktu kopums, kurā iekļauta NNN zvejas regula, Kontroles regula un Zvejas atļauju regula, veido visaptverošu instrumentu kopumu, lai cīnītos ar šo negatīvo parādību okeānos, jo ar to precizē karoga valsts, piekrastes valsts, ostas valsts un tirgus valsts pienākumus gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs;
H. tā kā ES ir pasaulē lielākā zivsaimniecības produktu importētāja un tā kā tās zivsaimniecības apjoms ir viens no lielākajiem pasaulē, un tāpēc ES ir liela atbildība, uzņemoties vadību starptautiskās kopienas mobilizācijā cīņā ar NNN zveju,
1. uzskata, ka NNN zveja ir viens no nopietnākajiem draudiem pasaules okeānu bioloģiskajai daudzveidībai;
2. ir pārliecināts, ka NNN zveja ir nopietna ekoloģiska un ekonomiska pasaules problēma gan attiecībā uz jūras, gan saldūdens zivsaimniecībām un ka tā rada grūtības zvejniecības pārvaldības jomā, apdraudot zivju krājumu ilgtspēju un nodrošinātību ar pārtiku, kā arī kropļojot tirgu, un ka tā izraisa neaprēķināmu netiešu sociālekonomisku ietekmi uz sabiedrību kopumā, tostarp uz jaunattīstības valstīm;
3. uzsver, ka NNN zveja un ar to saistītā saimnieciskā darbība rada negodīgu konkurenci attiecībā pret zvejniekiem un citiem nozares pārstāvjiem, kas veic darbību likumīgi, un izraisa ekonomiskas grūtības zvejnieku kopienām, patērētājiem un nozarei kopumā;
4. uzsver, ka Eiropas Savienība uzņēmusies vadību pasaulē, pieņemot jauno kontroles jomā paredzēto tiesību aktu kopumu, kurā iekļauta NNN regula, Kontroles regula un Zvejas atļauju regula; uzskata, ka tas veido plašu un visaptverošu juridisku instrumentu kopumu, lai izskaustu šo negatīvo parādību okeānos, — jo ar to precizē karoga valsts, piekrastes valsts, ostas valsts un tirgus valsts pienākumus gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs, kā arī saistības attiecībā uz šo valstu valstspiederīgo darbībām; mudina stingri piemērot šos instrumentus;
5. uzsver, ka jāpastiprina koordinācija starp Komisiju, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un dalībvalstīm, lai uzlabotu informācijas apkopošanu un apmaiņu un lai palīdzētu stingri un pārredzami piemērot Savienības tiesību aktus zivsaimniecības politikas jomā;
6. uzskata, ka karoga valstij arī turpmāk jāuzņemas atbildība par kuģu atbilstību attiecīgajiem pārvaldības un citiem noteikumiem, par nozvejas datu un datu par zvejas intensitāti apkopošanu un ziņošanu un par izsekojamības nodrošināšanu, tostarp apstiprinot nozvejas sertifikātus, jo šo uzdevumu deleģēšana citai valstij apdraudētu cīņu ar NNN zveju;
7. uzstāj, ka Komisijas un dalībvalstu kontroles institūciju rīcībā ir jābūt pietiekamiem resursiem (cilvēkresursiem, finanšu un tehnoloģiju resursiem), kas ļauj tām īstenot minētās regulas;
8. uzsver — lai panāktu ES uzticamību, ir nepieciešams, lai Komisija un dalībvalstis identificētu ES operatorus, kas pārkāpj ES tiesību aktu noteikumus, un tiem piemērotu sankcijas, un šai sakarībā uzskata, ka vēl ir daudz darāmā, lai gūtu apmierinošus rezultātus cīņā ar NNN zveju Eiropas Savienības teritorijā un to izskaustu ES uzņēmumu vidū ārpus ES teritorijas;
9. aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka nelegālā zveja tiek apkarota gan jūrā, gan iekšzemes ūdeņos, un uzsver nepieciešamību pārskatīt uzraudzības mehānismu pietiekamību un to īstenošanu;
10. prasa, lai kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanu izmantotu stimulu radīšanai legālajai zvejai, lai aizsargātu zivju krājumus, vidi, patērētāju un ražotāju intereses ES;
11. aicina Komisiju pirms 2012. gada beigām noskaidrot, vai Eiropas Savienībā atpūtas zveja tiek veikta tādā apmērā, lai to patiesi varētu klasificēt kā NNN zveju;
12. aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties Eiropas krasta apsardzes dienesta izveides nolūkā, lai veicinātu kopēju uzraudzību un kontroles iespējas un efektīvi cīnītos pret esošajiem vai turpmākajiem apdraudējumiem jūrā, piemēram, terorismu, pirātismu, NNN zveju, nelegālo tirdzniecību vai pat jūras piesārņojumu;
13. aicina Komisiju turpināt centienus informācijas apmaiņas veicināšanas jomā, lai integrētu kuģošanas uzraudzību, it īpaši informācijas apmaiņu, kas saistīta ar krasta apsardzes dienestu darbības saskaņošanu Eiropas līmenī;
14. uzskata, ka ES mērķi cīņā ar NNN zveju jāatbalsta ar nepieciešamajiem resursiem, pirmām kārtām ar finansiālajiem resursiem, lai nodrošinātu to sasniegšanu, un ka dalībvalstīm jāpiešķir pietiekami resursi, lai tās varētu īstenot spēkā esošos noteikumus; tāpat uzsver, ka, izstrādājot jaunas metodes nākotnē (piemēram, elektroniskas līdzsekošanas sistēmas, u. c.), jānodrošina, ka ir pieejami to īstenošanai vajadzīgie finanšu resursi no ES budžeta;
15. aicina Komisiju publiskot gada novērtējumus par to, kā katra dalībvalsts ir īstenojusi noteikumus kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) jomā, norādot iespējamos trūkumus, kas jānovērš, kā arī izmantot visus iespējamos līdzekļus, tostarp dalībvalstu identificēšanu, kad tās nepilda savus pienākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu pilnīgu ievērošanu, tādējādi izveidojot uzticamu un pārredzamu kontroles režīmu;
16. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas lēmumu ieviest punktu sistēmas zvejas licenci kā papildu instrumentu, ar kuru dalībvalstis var atklāt pārkāpumus jebkurā tirgus posmā un piemērot bargas sankcijas pārkāpumu gadījumos;
17. uzskata, ka, ņemot vērā zivju krājumu, zvejas flotu un flotes atbalstošā kapitāla lielo mobilitāti, kā arī zivju tirdzniecības globālo raksturu, efektīvi cīnīties ar NNN zveju ir iespējams vienīgi starptautiskā sadarbībā gan divpusējā līmenī, gan arī starptautisko organizāciju līmenī, savlaicīgi apmainoties ar vispusīgu un precīzu informāciju par zvejas kuģiem, to darbībām un nozveju, kā arī par citiem aktuāliem jautājumiem;
18. aicina ES stingri uzstāt, lai trešās valstis efektīvi cīnītos ar NNN zveju, tostarp veicinot FAO Nolīguma par ostas valsts pasākumiem, ANO Nolīguma par zivju krājumiem, FAO Nolīguma par atbilstības veicināšanu un ANO Jūras tiesību konvencijas parakstīšanu, ratifikāciju un īstenošanu, kā arī to veikt attiecībā uz dažādām nozvejas dokumentu shēmām, kuras saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem, zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem un Eiropas Savienības attīstības politikas īstenošanu jau pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO);
19. uzsver, ka ir jānodrošina, lai visas trešās valstis, ar kurām ES ir noslēgusi zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumu, piemērotu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) noteikumus par darba pamattiesībām, it īpaši tiesībām, kas attiecas uz NNN zvejas radīto sociālo dempingu;
20. uzsver, ka agrākos ierobežojumus zvejas darbību monitoringa, kontroles un uzraudzības jomā veiksmīgi novērš ar moderno tehnoloģiju starpniecību, tostarp ar kosmosa un satelītu tehnoloģiju izstrādi, un ka būtiskākais faktors NNN zvejas apkarošanā mūsdienās pirmām kārtām ir valdību politiskā griba rīkoties efektīvi un atbildīgi;
21. aicina dalībvalstis izmeklēt un ierosināt lietu pret zvejas kuģiem, kuģu īpašniekiem, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām vai privātpersonām, kas veikuši ar NNN zveju saistītas darbības, tostarp NNN zvejā nozvejoto lomu apvienošanu ar legāliem lomiem, un attiekties pret šīm darbībām tāpat kā pret ekoloģiska vai ekonomiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, piemērojot stingras sankcijas, tostarp attiecīgā gadījumā par smagiem un atkārtotiem nodarījumiem ilgstoši atsaucot zvejas licences un liedzot piekļuvi ostas iekārtām;
22. pauž nožēlu par to, ka ES subsīdijas piešķirtas kuģiem, kas iepriekš izmantoti nelegālā zvejā;
23. aicina Komisiju izdarīt izmaiņas prasībās attiecībā uz visu veidu finansiālo palīdzību, lai tiem kuģu īpašniekiem, ja pierādīts, ka to kuģi izmantoti nelegālā zvejā, varētu piemērot finansiālās sankcijas un liegt iespēju saņemt finansējumu;
24. mudina Komisiju nepiešķirt Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu visiem tiem kuģiem, kas iesaistījušies NNN zvejas darbībās;
25. uzsver, ka zvejniecības nozarei jāuzņemas lielāki pienākumi un atbildība, lai panāktu jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu; uzskata, ka būtiska nozīme ir pārredzamības uzlabošanai visos zvejniecības nozares un tās darbības aspektos, tostarp panākot vienošanos par starptautiskiem kritērijiem kuģu faktisko īpašnieku un viņu zvejas tiesību noteikšanai un par šādu kritēriju publicēšanas nosacījumiem, tāpat būtiska nozīme ir arī zvejas kuģu uzraudzībai starptautiskajos ūdeņos;
26. uzskata, ka Eiropas Savienībai jārāda piemērs, pieņemot un īstenojot pārredzamības politiku attiecībā uz zivsaimniecības pārvaldības lēmumu pieņemšanu starptautiskajās organizācijās un trešās valstīs, ar kurām ES sadarbojas zivsaimniecības jomā;
27. uzskata, ka zveja, kas tiek veikta, ievērojot starptautiskā, reģionālā un valsts līmenī pieņemtus noteikumus, un kas pamatojas uz resursu atbildīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, veicina ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu gan Eiropas Savienībā, gan jaunattīstības valstīs, turpretī nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja rada nopietnas ekonomiskas, sociālas un ekoloģiskas sekas, kas īpaši kaitē jaunattīstības valstīm, jo apgrūtina Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM), sevišķi 1., 7. un 8. TAM, sasniegšanu;
28. uzsver to, ka zvejas darbības notiek pārrobežu līmenī un ka ir nepieciešams cīnīties ar NNN zveju, sadarbojoties gan divpusēji, gan daudzpusēji, lai nodrošinātu, ka visus pasākumus NNN zvejas apkarošanai piemēro pārredzami, bez diskriminācijas un taisnīgi, vienlaikus ņemot vērā jaunattīstības valstu, īpaši mazo salu valstu, finansiālās un tehniskās iespējas un cilvēkresursus;
29. aicina Komisiju nodrošināt politikas virzienu saskaņotību tā, lai attīstības politika, kuras mērķis ir nabadzības izskaušana, kopā ar vides un tirdzniecības aspektiem veidotu ES politikas neatņemamu sastāvdaļu, lai izskaustu NNN zveju;
30. uzsver NNN zvejas un valsts pārvaldes līmeņa tiešo saistību un prasa, lai jebkādi ārējā atbalsta pasākumi tiktu īstenoti kopā ar saņēmējas valsts stingru politisko gribu aizliegt NNN zveju tās ūdeņos un kopumā uzlabot zivsaimniecības nozares pārvaldību;
31. mudina Komisiju un dalībvalstis paplašināt finansiālā, tehnoloģiskā un tehniskā atbalsta programmas, tostarp oficiālās attīstības palīdzības programmu un zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumus, lai īstenotu monitoringa, kontroles un uzraudzības programmas jaunattīstības valstu ūdeņos, prioritāti piešķirot nevis divpusējām, bet reģionālām programmām; turklāt mudina arī uzlabot koordināciju starp visiem līdzekļu devējiem — gan Eiropas, gan pārējiem — minēto programmu finansēšanā;
32. turklāt uzskata — lai efektīvāk cīnītos ar NNN zveju, ES aktīvi jāizmanto sadarbība, īstenojot zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumus;
33. aicina Komisiju, slēdzot nolīgumus ar jaunattīstības valstīm, atbilstīgi vajadzībām palielināt zivsaimniecības nozarei paredzēto budžetu, lai jaunattīstības valstis pastiprinātu NNN zvejas apkarošanai nepieciešamās institucionālās spējas, cilvēkresursus un tehniskās iespējas, kā arī labāk ievērotu pasaules un reģionālo organizāciju pieņemtos noteikumus zvejniecības pārvaldības jomā un Eiropas Savienības tiesību aktus;
34. uzsver, ka jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un jāuztic zvejniecības nozares uzņēmumiem atbildība par likumīgu zvejas metožu izmantošanu un sadarbības veidošanu ar iestādēm cīņā ar NNN zveju, nosakot to par daļu no uzņēmumu atbildības sociālajā un vides jomā;
35. aicina Komisiju instrumentu sarakstam, kuri jāīsteno to valstu interesēs, kuras ir tiesīgas izmantot patlaban pārskatāmo vispārējo preferenču sistēmu plus, pievienot FAO Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, ANO Nolīgumu par zivju krājumiem un FAO Nolīgumu par atbilstības veicināšanu; aicina atsaukt eksporta licences visām valstīm, kas tirgo NNN zvejā iegūtus produktus; uzskata, ka ES vajadzētu strādāt ar šīm valstīm, lai aizliegtu šādu produktu tirdzniecību;
36. atgādina, ka jautājums par NNN zveju ir cieši saistīts ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem tirdzniecības aspektā, uz ko attiecas PTO noteikumi; uzsver problēmu, kas saistīta ar atkāpi no sākotnējiem noteikumiem attiecībā uz dažiem apstrādātiem zvejniecības produktiem un it īpaši ar Papua-Jaungvinejas lietu, kas kavē šādu produktu izsekojamību un rada iespēju nodarboties ar NNN zveju;
37. uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāīsteno tie mērķi, ko izvirzījušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kurās iesaistījusies ES, proti:
• izveidot visās zivsaimniecībās saskaņā ar RZPO to zvejas kuģu, tostarp apgādes kuģu, reģistrus, kuri saņēmuši zvejas atļaujas, kā arī to kuģu sarakstus, kas nodarbojas ar NNN zveju (melnie saraksti), un tie bieži jāaktualizē, plaši jāpublicē un jākoordinē RZPO vidū;
• nostiprināt RZPO atbilstības komitejas, lai analizētu līgumslēdzējpušu paveikto un vajadzības gadījumā piemērotu efektīvas sankcijas;
• paplašināt tādu īpašo pasākumu sarakstu, kurus veikušas līgumslēdzējas puses kā karoga, piekrastes, ostas un tirgus valstis un īpašuma beneficiāru valstis katrā konkrētajā RZPO;
• izveidot atbilstīgas pārbaudes uz jūras un novērošanas programmas;
• aizliegt pārkraušanu uz jūras;
• izstrādāt nozvejas dokumentu shēmas, vispirms attiecībā uz galvenajām zivju sugām katrā RZPO;
• vajadzības gadījumā obligāti izmantot elektroniskos līdzekļus, tostarp kuģu novērošanas sistēmu, elektroniskos reģistrācijas žurnālus un citas līdzsekošanas ierīces;
• veikt obligātu un regulāru novērtējumu, kā konkrētas RZPO izpildījušas prasību rīkoties atbilstīgi ieteikumiem;
• paziņot par finansiālajām interesēm attiecībā uz zivsaimniecības nozari RZPO delegāciju vadītājiem, ja pastāv interešu konflikta rašanās iespējamība;
38. prasa steidzami paplašināt RZPO tīklu, lai ietvertu visas zivsaimniecības un apgabalus, kuri atrodas starptautiskajos ūdeņos, vai nu izveidojot jaunas RZPO, vai paplašinot pašreizējo organizāciju pilnvaras; uzskata, ka ir nepieciešama daudz ciešāka RZPO sadarbība attiecībā uz informācijas apmaiņu, sankcijām pret kuģiem un līgumslēdzējām pusēm, paturot prātā NNN zvejas globālo raksturu;
39. uzskata — lai valsts iegūtu tiesības zvejot starptautiskajos ūdeņos, ciktāl to pieļauj starptautiskie tiesību akti, jāizvirza prasība ievērot attiecīgo starptautisko organizāciju noteikumus un pilnībā īstenot visus to pieņemtos pārvaldības pasākumus;
40. norāda, ka FAO ir galvenais zinātnisko atzinumu un ieteikumu avots, risinot globālos jautājumus zivsaimniecības un akvakultūras jomā, jo zivsaimniecības attīstība un pārvaldība tiek labāk saskaņota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides aizsardzību;
41. pilnībā atbalsta pašreiz aktuālo FAO iniciatīvu pēc iespējas drīz izveidot starptautisku zvejas kuģu reģistru, kurš būtu obligāts un iekļautu kuģus ar bruto tonnāžu virs 10 tonnām;
42. mudina ātri izveidot karoga valsts veikto pasākumu novērtējuma sistēmu, ar ko patlaban nodarbojas FAO un kas būtu līdzeklis to valstu ietekmēšanai, kuras nepilda savas starptautiskās juridiskās saistības; uzstāj, ka jāmeklē konkrēti efektīvi mehānismi, lai piemērotu sankcijas valstīm, kuras nenodrošina, ka ar to karogu peldošie kuģi neatbalsta NNN zveju un nepiedalās šādā zvejā, un neievēro visus attiecīgos tiesību aktus; aicina dalībvalstis taisnīgi un pārredzami izmantot tirgus instrumentus, lai pārtrauktu nelegālo zveju, nediskriminējot citas valstis; atbalsta FAO lēmumu organizēt starptautiskas apspriedes par to, kā karoga valstis pilda savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;
43. prasa steidzami pieņemt pasākumus, lai izbeigtu tā dēvēto „izdevīgo karogu” izmantošanas praksi, kas ļauj zvejas kuģiem nesodīti zvejot nelegāli, ārkārtīgi negatīvi ietekmējot jūras ekosistēmu, zivju krājumus, piekrastes kopienas un nodrošinātību ar pārtiku, it īpaši jaunattīstības valstīs, kā arī legālo zvejniecības nozari, kuras pārstāvji ievēro likumu;
44. uzsver, ka ir jānodrošina, lai ES intereses nebūtu saistītas ar šādām zvejas pirātisma formām, un tāpēc aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to valstspiederīgie neatbalsta NNN zveju un neiesaistās šādās darbībās;
45. atbalsta Komisijas centienus izveidot publisko reģistru, kurā norādītu kuģu īpašniekus par viņu līdzdalību NNN zvejā, ja ir pierādījumi, kas to apstiprina; uzskata, ka reģistram jāatbilst Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pārvaldītajam reģistram Vigo pilsētā;
46. uzskata, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā integrētai organizācijai nekavējoties jāveic neatkarīgi novērtējumi gan attiecībā uz karoga valstīm, gan RZPO veiktajiem pasākumiem;
47. atzīst, ka trūkst starptautiskās sadarbības, lai novērstu negatīvās sekas, kas radušās tādu cilvēku darbību rezultātā, kuras nav zveja un kuras ietekmē jūras vidi, un aicina Komisiju atbalstīt starptautiskas organizācijas izveidi, iespējams, ANO vadībā, lai novērstu šo nepilnību;
48. uzskata, ka pilnīgāk jāizstrādā tirgus valsts atbildības koncepcija, jo tādējādi varētu iegūt līdzekli NNN zvejā iegūto produktu tirgu slēgšanai; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir steidzami jāapspriežas ar citām svarīgām tirgus valstīm, tostarp, bet ne tikai, ar ASV, Japānu un Ķīnu, par to, kā sadarboties, un pēc iespējas drīz ir jāizstrādā starptautiski juridiski instrumenti, ar kuriem varētu izbeigt tirdzniecību ar NNN zvejā iegūtām zivīm, saukt pie atbildības pārkāpējus un piemērot sankcijas saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu;
49. uzsver, ka Eiropas zivsaimniecības nozare daļēji ir atkarīga no stingras NNN zvejā iegūtu zvejniecības produktu, ko tirgo Eiropas un pasaules tirgos, kontroles; uzsver, ka šai nozarei ir ļoti liela nozīme reģionālajā plānošanā un pārtikas nekaitīguma, darba vietu un resursu nodrošināšanā Kopienas ūdeņos;
50. uzskata, ka Eiropas Savienības rīcībā jau ir instrumenti, ar ko ierobežot nelegālo zveju, un ir pārliecināts, ka, tā kā Eiropas Savienība ir viens no lielākajiem zivju tirgiem pasaulē un ja tā šos instrumentus atbilstīgi izmantos, ar šo preventīvo rīcību neapšaubāmi tiktu gūti praktiski rezultāti; tāpēc aicina Eiropas Savienības izvešanas atļaujas nepiešķirt vai tās anulēt valstīm vai līgumslēdzējām pusēm, kuras nesadarbojas ar RZPO tādu instrumentu izstrādē kā nozvejas dokumentu shēmas vai ostas valsts pasākumi;
51. uzsver, ka viens no efektīvākajiem ieročiem cīņā ar NNN zveju ir tirdzniecība; tāpēc vēlreiz pauž nožēlu par koordinācijas trūkumu DG MARE un DG TRADE starpā, jo DG MARE nosaka sev arvien vairāk mērķu cīņā ar NNN zveju, taču DG TRADE vienīgais mērķis, izrādās, ir arvien vairāk atvērt Kopienas tirgus importam neatkarīgi no tā izcelsmes un spēkā esošajām kontroles garantijām, piešķirot tarifu atvieglojumus un atkāpes no izcelsmes noteikumiem, tādējādi atverot Eiropas tirgus flotēm un valstīm, kas pret NNN zveju izturas visiecietīgāk;
52. šai sakarībā uzskata, ka lielāka atbildība par šādu rīcību jāprasa no tirgus dalībniekiem un it īpaši no importētājiem, jo, iespējams, situācija tirgū ir galvenais NNN zvejas iemesls;
53. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patērētājiem tiesības vienmēr skaidri zināt, ka nopirktais produkts ir nozvejots legāli;
54. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot informāciju, ko tās sniedz patērētājiem par dažādām marķēšanas sistēmām, piemēram, par Jūras vides pārvaldes (MSC) sistēmu, kas nodrošina pārredzamību un sniedz patērētājiem garantiju, ka viņi iegādājas ilgtspējīgi un legāli zvejotas zivis;
55. pilnībā atbalsta jaunās pamatnostādnes, kas pieņemtas FAO Zivsaimniecība komitejas (COFI) sanāksmē 2011. gada februārī, ar mērķi saskaņot zivsaimniecības produktu marķēšanas sistēmu, lai izskaustu nelegālo zveju; uzskata, ka marķējumā jābūt skaidrām norādēm par attiecīgo zivju lietojumu komerciāliem un zinātniskiem mērķiem, zvejas veidu un, kas ir visbūtiskākais, izcelsmes zonu;
56. mudina Komisiju izstrādāt globālu nozvejas dokumentu shēmu;
57. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt izsekojamības uzlabošanas metožu izstrādi un izmantošanu, lai nodrošinātu pilnīgu, efektīvu zivju produktu izsekojamību visā piegādes ķēdē, tostarp zvejas kuģu un apgādes kuģu satelītuzraudzību un elektronisku marķieru izmantošanu zivju izsekošanā, kā arī izveidot zivju krājumu DNS un citas ģenētiskā materiāla globālās datubāzes, lai identificētu zivju produktus un to ģeogrāfisko izcelsmi, kā minēts Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojumā „Nelikumīgu darbību novēršana zivsaimniecības nozarē — ģenētikas, genomikas, ķīmijas un tiesu medicīnas nozīme cīņā pret NNN zveju un zivju produktu izsekojamības veicināšanā”;
58. aicina Komisiju un Padomi palielināt resursus, ko piešķir cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību visos līmeņos;
59. atzinīgi vērtē ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) neseno ziņojumu par transnacionālo organizēto noziedzību zvejniecības nozarē, kā arī tā paskaidrojumu par to, kā organizētas noziedzīgas grupas paplašina savu ietekmi zvejniecības nozarē, tostarp gan zvejas darbību ķēdes sākuma posmā (kuģu un apkalpes apgāde, degvielas uzpilde u. tml.), gan beigu posmā (tirdzniecība, pārvadāšana);
60. pauž nemieru par to, ka NNN zveja ir saistīta ar tādām noziedzīgām darbībām kā cilvēku ekspluatācija un tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, zagtu mantu realizēšana, izvairīšanās no nodokļiem un muitas pārkāpumi, un uzskata, ka tā būtu jāuzskata par transnacionālās organizētās noziedzības veidu; uzsver, ka jāpiemēro vispusīgāka un integrētāka pieeja cīņā ar NNN zveju, tostarp attiecībā uz pārbaudēm tirdzniecības un importa jomā;
61. pilnībā atbalsta UNODC ziņojumā sniegtos ieteikumus, tostarp attiecībā uz starptautiskās sadarbības paplašināšanu jūrā notikušu noziedzīgu darbību izmeklēšanā, zvejas kuģu piederības un to darbības pārredzamības uzlabošanu un zvejas kuģu pārdošanas un izmantošanas apkarošanu, ja to dara sabiedrības, kurām nav izsekojami īpašuma beneficiāri;
62. norāda, ka ANO Konvencija cīņai pret transnacionālo organizēto noziedzību ir viens no visplašāk ratificētajiem līgumiem, ar kuru līgumslēdzējpusēm uzliek par pienākumu savstarpēji sadarboties, veicot izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesvedību transnacionālās organizētās noziedzības apkarošanā, tādējādi veidojot nozīmīgas sinerģijas cīņā ar NNN zveju;
63. uzskata, ka NNN zveju vajadzētu iekļaut Interpola prioritārajās jomās, nodrošinot organizācijai resursus un izmeklēšanas pilnvaras NNN zvejas starptautisko noziedzīgo aspektu uzraudzībā un apkarošanā;
64. aicina Komisiju iepazīties ar ASV Leisija likumu (US Lacey Act) un izvērtēt, vai atsevišķi tā elementi var būt noderīgi Eiropas situācijā, it īpaši atbildība, ko šis likums paredz mazumtirgotājiem saistībā ar zivju iegādes likumību;
65. aicina Komisiju attiecīgā gadījumā iekļaut iepriekš minētos principus tās divpusējo zivsaimniecības nolīgumu noteikumos;
66. uzstāj, lai Eiropas Savienība nākamajā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, kas notiks Brazīlijā 2012. gadā — ANO Jūras tiesību konvencijas 30. gadadienā — , ierosina kā prioritāru izskatīt jautājumu par starptautisku okeānu pārvaldību;
67. norāda, ka cīņai ar nelegālo zveju globālā līmenī ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību pasaulē, un tāpēc tai jākļūst par būtisku un skaidri izteiktu aspektu zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumos, tirdzniecības politikas saistībās, mērķos, kas izvirzīti sadarbības politikas attīstības jomā, un Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēs;
68. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, to RZPO sekretariātiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība, un FAO Zivsaimniecības komitejai.
PASKAIDROJUMS
Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) 2001. gadā pieņēma starptautisko Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas izskaušanas rīcības plānu, kuram kopš pieņemšanas laika starptautiskā sabiedrība ir piešķīrusi prioritāti.
NNN zveja apdraud centienus saglabāt un apsaimniekot zivju krājumus visās zvejas zivsaimniecībās. Ja notiek NNN zveja, valstu un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas nevar sekmīgi sasniegt pārvaldības mērķus. Šādas situācijas dēļ tiek zaudētas iespējas sociālajā un ekonomikas jomā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, un tā nelabvēlīgi ietekmē gan nodrošinātību ar pārtiku, gan vides aizsardzību. NNN zvejas dēļ var tikt grauta zvejniecība vai nopietni traucēti centieni atjaunot krājumus, kas jau ir noplicināti. Pašreizējie starptautiskie dokumenti, ar kuriem cenšas novērst NNN zveju, nav bijuši efektīvi, jo, lai tos ratificētu, tiem pievienotos vai tos īstenotu, ir pietrūkusi politiskā griba, šis jautājums nav bijis prioritārs, nav bijusi veiktspēja un resursi. (FAO 2001. gada rīcības plāns, 1. punkts)
Konkrētas zivsaimniecības vai dažas valstis ir guvušas zināmus panākumus. Tomēr daudzviet šīs situācijas raksturojums ir tikpat aktuāls kā tajā laikā, kad tas rakstīts, tāpēc ir daudz darāmā.
NNN zveju tās būtības dēļ nav iespējams precīzi novērtēt, taču tās apjoms, cik zināms, ir ļoti liels. Nesenajā pētījumā[1] iegūtie dati ļauj secināt, ka šis apjoms varētu būt no 11 līdz 26 miljoniem tonnu gadā. Pat viszemākie rādītāji šajā diapazonā ir līdzvērtīgi 15 % nozvejas jūrā.
Eiropas Savienībai ir īpašs pienākums NNN zvejas apkarošanā, jo tā ir pasaules lielākais zivju tirgus, un tai ir lielākā nozvejas jauda.
Jaunākās regulas par NNN zvejas apkarošanu un kontroli (attiecīgi Regula (EK) Nr. 1005/2008 un Regula (EK) Nr. 1224/2009) nodrošina Eiropas Savienībai spēcīgus un inovatīvus līdzekļus, ar kuriem apkarot NNN zveju un kuros noteikti gan dalībvalstu, gan trešo valstu pienākumi un iespējas kā karoga, piekrastes, ostas un tirgus valstīm. Tomēr ir skaidrs, ka tikai ar minētajām regulām vien NNN zveju nav iespējams izskaust. Tā kā vairākums — aptuveni divas trešdaļas — pasaules okeānu neietilpst valstu jurisdikcijā esošajos apgabalos, ir skaidrs, ka atsevišķu valstu centieni un reģionālā sadarbība nav pietiekami. Panākumus cīņā var gūt, vienīgi sadarbojoties visai pasaules sabiedrībai.
Abos darba dokumentos ir sniegta vispārīga informācija par konkrētām iniciatīvām, ko starptautiskā sabiedrība ir uzsākusi Apvienoto Nāciju Organizācijā un reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO). Ziņojumā sniegti konkrēti priekšlikumi par to, kas ES būtu jāveicina un jāierosina atbilstošos forumos.
Pārredzamība — galvenais jautājums
NNN zveju veicina informācijas nepieejamība, jo to bieži uzskata par „konfidenciālu” un „privātu”. NNN zvejas analīzē jautājums, kas bieži atkārtojas, ir pārredzamības trūkums attiecībā uz kuģu nosaukumiem un īpašuma beneficiāru identitāti. Ir skaidrs, ka tas ir izdevīgi negodīgiem operatoriem, lai izvairītos no atklāšanas. Šāda neskaidrība parādās dažādi un gan lielā, gan nelielā mērogā — tie var būt kuģu komandas locekļi, kas slēpj kuģa nosaukumu, lai to neidentificētu jūrā, un pat fiktīvu sabiedrību tīkls konkrētās valstīs, slēpjot kuģa īpašnieka vārdu, un karoga valstis, kuras neievēro noteikumus un atsakās pildīt savas saistības. Lai uzlabotu pārredzamību, ir nepieciešami daudzpusīgi pasākumi.
Eiropas Savienība — līdere, kam līdzināties
Pieņemot jaunos tiesību aktus, ES ir nodrošinājusi sev — uz papīra — spēcīgus līdzekļus cīņai ar NNN zveju. Ja ES grib pārliecināt arī citas valstis rīkoties, tad ES jābūt nevainojamai. Tai ne tikai jāuzskaita NNN zvejas sarakstā to ārpuskopienas valstu kuģi vai trešās valstis, kas nesadarbojas. Tā nedrīkst vilcināties ES valstu kuģu iekļaušanā sarakstā vai piemērot sankcijas dalībvalstīm, kas nepilda kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumus, pat ja ir politiski sarežģīti nosaukt dalībvalsti un to kaunināt par pienākumu nepildīšanu. Komisijai un dalībvalstīm ir arī jāsaņem pietiekami resursi, lai pilnībā īstenotu šos noteikumus.
Komisija no 2003. gada līdz 2006. gadam publicēja progresa ziņojumus par dalībvalstu rezultātiem KZP noteikumu piemērošanā. Lai panāktu pārredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šo iniciatīvu vajadzētu atjaunot.
ES, izmantojot dažādas budžeta pozīcijas, finansē vairākas uzraudzības programmas jaunattīstības valstīs. Tas būtu jāpaplašina un jākoordinē ar līdzīgiem dalībvalstu projektiem. Vairākums starptautisku instrumentu, piemēram, FAO Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, ANO Nolīgums par zivju krājumiem un FAO Nolīgums par atbilstības veicināšanu, paredz noteikumus jaunattīstības valstu finansēšanai, un ES varētu tos izmantot.
Vienkāršs, bet svarīgs pasākums, ko ES varētu veikt vienpusēji pārredzamības uzlabošanai, ir darīt pieejamus datus par ES zvejas kuģu īpašniekiem un kuģu atļaujām.
Iniciatīvas starptautiskās organizācijās
Pašreizējās RZPO ir ļoti atšķirīgas pieejā NNN zvejai un juridiskajiem pasākumiem, tostarp sankcijām, ko piemēro NNN zvejas izskaušanai. ES var veikt vairākus pasākumus, ar kuriem būtu iespējams gan tieši, gan netieši samazināt NNN zveju, tādus kā:
· papildu RZPO izveide vai pašreizējo organizāciju pilnvaru paplašināšana, lai aptvertu apgabalus un zivju sugas, uz kuriem neattiecas spēkā esošais regulējums;
· to zvejas kuģu, tostarp apgādes kuģu, reģistra izveide, kuriem izsniegtas zvejas atļaujas, un to kuģu saraksts, kuri identificēti tā tādi, kas nodarbojas ar NNN zveju (melnie saraksti), visām zivsaimniecībām, kuras ir RZPO kompetencē, kā arī šo datu regulāra aktualizēšana, plaša publiskošana un koordinēšana starp RZPO;
· pastiprināta atbilstības komiteju darbība, lai analizētu līgumslēdzēju pušu paveikto un vajadzības gadījumā noteiktu efektīvas sankcijas;
· karoga valsts, piekrastes valsts, ostas valsts un tirgus valsts paplašināti pasākumi katrā atsevišķā RZPO;
· kuģu pārbaudes uz jūras un novērošanas programmas;
· aizliegums pārkraut uz jūras;
· nozvejas dokumentu shēmas, sākot ar galvenajām zivju sugām katrā RZPO;
· obligāts un regulārs katras atsevišķas RZPO darbības novērtējums, kuru veic neatkarīga struktūrvienība, piemēram, ANO, izvirzot prasību, lai tiktu īstenoti ieteikumi.
Visbeidzot, vairākums šo ierosinājumu ir jāīsteno (vai vismaz jākoordinē) RZPO līmenī, paturot prātā zivsaimniecību globālo raksturu. Eiropas Savienība, strādājot reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās, vienlaikus varētu atbalstīt pašreizējās globālās iniciatīvas (piemēram, FAO ierosinātās), kā arī ierosināt jaunas iniciatīvas, ar kurām:
· gan finansiāli, gan politiski veicina Starptautiskā zvejas kuģu reģistra izveidi, kam vajadzētu kļūt obligātam un iekļaut visus kuģus (tostarp apgādes kuģus) ar bruto tonnāžu virs 10 tonnām vai ar garumu 12 m un kas jāizveido pēc iespējas drīz;
· veicina karoga valsts darbības novērtējuma sistēmas ātru izstrādi;
· veicina starptautisku juridisku instrumentu zivsaimniecības jomā (Nolīgums par atbilstības veicināšanu, Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, ANO Zivju krājumu nolīgums) ratifikāciju un valstu pievienošanos tiem, piemēram, tos pievienojot tādu instrumentu sarakstam, kas ir jāīsteno valstīm, kuras ir tiesīgas izmantot vispārējo preferenču sistēmu plus[2] (ko patlaban pārskata);
· izveido zivju krājumu ģenētiskā materiāla globālo datubāzi, ar ko dod iespēju identificēt sugas un pasugas, nosakot zivju produktu izcelsmi.
Tirgus valstu sadarbība
Eiropas Savienības regula par NNN zveju ir ārkārtīgi laba iniciatīva, taču, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka, tai ir jāsaņem atbalsts no galvenajiem zivju tirgiem un galu galā no starptautiskās sabiedrības kopumā. Ja vienīgi Eiropas Savienība atteiksies no NNN zvejas, neizbēgami atradīsies citi tirgi. Sevišķi svarīga ir arī ASV, Japānas un Ķīnas, kā arī citu valstu līdzdalība NNN zvejā iegūtu produktu importa izskaušanā. Komisijai būtu jāuzsāk stingra diplomātiska iniciatīva, iesaistot galvenās tirgus valstis to pasākumu apspriešanā, kurus tās var veikt savos tirgos, kā arī apspriežot iespējamos pasākumus daudzpusējā un globālā līmenī.
Lai uzlabotu izsekojamību, vēl viena iespēja būtu ievērojami paplašināt nozvejas sertifikātus attiecībā uz starptautiskajā tirgū tirgotajām zivīm. Divas RZPO jau ir pieņēmušas šādas sistēmas, un Eiropas Savienībai vajadzētu sekmēt sertifikātu piešķiršanu kā galveno līdzekli NNN zvejā iegūtu zivju tirdzniecības izskaušanai. Virsuzdevumam vajadzētu būt globālas nozvejas sertifikācijas sistēmas izstrādei, vienlaikus izvairoties no beztarifu barjeru rašanās tirdzniecībā. Ir grūti spriest par to, kādi argumenti valstīm varētu būt par labu tirdzniecībai ar NNN zvejā iegūtām zivīm, taču Eiropas Savienībā bija dzirdami skaļi iebildumi pret regulu attiecībā uz NNN zveju, kad šo regulu pirmoreiz ierosināja.
NNN zvejas organizētās noziedzības aspekti
Vairākums iepriekš minēto priekšlikumu ir zivsaimniecības labas pārvaldības standartaspekti, kuri tiek apspriesti vairākus gadus un kuri, vismaz dažās vietās, jau tiek īstenoti dažādos veidos. Relatīvi jauns elements ir noziedzīgu grupējumu iesaistīšanās NNN zvejas darbībās. Šāda iesaistīšanās varētu nozīmēt parastu noziedzīgu grupu līdzdalību zvejas darbībās, taču daudz biežāk tā ir dažu savu metožu, piemēram, cilvēku tirdzniecības, vergu darba, izvairīšanās no nodokļiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, muitas pārkāpumu, zagtu preču realizācijas u. tml., izmantošana zvejas atbalstam.
ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja jaunākajā ziņojumā[3] ir analizēta pakāpe, kādā globālā zvejniecības nozare kļūst neaizsargāta pret šādām darbībām, un atklāj ļoti satraucošus datus par organizētās noziedzības elementu izplatīšanos zvejas darbībās Eiropas Savienībā un visā pasaulē.
Šie noziedzīgie grupējumi var būt labi organizēti un var izmantot sarežģītus paņēmienus, piemēram, finanšu un nodokļu oāzes, lai slēptu īpašuma beneficiāra identitāti, kā arī izmanto tādu karoga valstu reģistrus, kuras nav spējīgas vai nevēlas veikt tiesību aktu ieviešanas pienākumus. Dažos gadījumos grupējumi var būt lieli un sarežģīti un var izmantot zvejas kuģu flotes, kurām ir tādi paši apgādes tīkli un piegādes un tirdzniecības ceļi, un bieži vien tie legalizē nelikumīgi nozvejotos lomus, apvienojot tos ar atļautajiem. Arī zvejas kuģus dažkārt izmanto narkotiku, ieroču un pat teroristu pārvadāšanai. Saikne starp zvejniecību un noziedzīgo grupu darbību paplašinās un padziļinās.
Ziņojumā sniegti vairāki ierosinājumi, kuri būtu pelnījuši Eiropas Savienības atbalstu un no kuriem daži pārklājas ar iepriekš minētajiem jautājumiem:
· uzlabot jūrā veiktu organizētu noziedzīgu darbību izmeklēšanas spējas, tostarp paplašinot dažādu iesaistīto tiesībaizsardzības iestāžu (muitas, finanšu noziegumu un narkotiku tirdzniecības apkarošanas iestāžu u. tml.) sadarbību;
· uzlabot pārredzamību un zvejas lomu izsekojamību, lai atklātu noziedzīgas darbības un samazinātu tajās gūto peļņu;
· uzraudzīt vai, vēl labāk, aizliegt tādās karoga valstīs, kuras neatbilst prasībām, reģistrētu lietotu zvejas kuģu pārdošanu sabiedrībām, kurām nav izsekojami īpašuma beneficiāri;
· uzlabot zvejas kuģu darbības uzraudzību un novērot zvejas un tirdzniecības kuģu mijiedarbību.
Vārdu sakot, NNN zvejas uzskatīšana par atsevišķiem gadījumiem, kuri traucē zivsaimniecības mērķu realizēšanai, mūsdienās ir pārāk vienkāršota izpratne. Valstīm ir jāpielāgo savi juridiskie un pārvaldības resursi šai jaunajai realitātei un pilnībā jāizmanto priekšrocības, ko sniedz jau pieejamie instrumenti attiecībā uz citām noziedzīgām darbībām, lai apkarotu NNN zveju, kurā iesaistīti noziedzīgi grupējumi, kas veic ar zveju saistītas darbības gan zvejas sākuma, gan beigu posmā.
ANO Konvencijai cīņai pret transnacionālo organizēto noziedzību ir 159 līgumslēdzējpuses, un tas nozīmē, ka tām ir pienākums rīkoties un sadarboties, lai apkarotu NNN zveju, ja tajā iesaistīti noziedzīgi elementi.
Secinājumi
Zvejniecība ir pasaules mēroga nozare, un nenovēršami tāda pati ir tās daļa — NNN zveja. No iepriekš minētā ir skaidrs, ka ir nepieciešama globāla sadarbība, lai apkarotu NNN zveju.
Pasaules okeāni ir cilvēces kopējais mantojums, un cilvēki ir kopīgi atbildīgi par to saglabāšanu.
Loģisks secinājums ir tāds, ka globāla okeānu pārvaldības sistēma ir būtiska zivsaimniecību pārvaldībai, jo īpaši tādu zivsaimniecību, kas atrodas starptautiskajos ūdeņos. Pašreizējā pieeja acīmredzami ir lemta neveiksmei.
Sarunās ir jāapspriež starptautiski nolīgumi, lai nodrošinātu, ka zvejas tiesības ir atkarīgas no to obligāto kritēriju izpildes, kuri attiecas uz īpašuma piederības, zvejas darbību un nozvejas pārredzamību, produktu izsekojamību u. tml., un ka valstis, kuras nepilda savus pienākumus, zaudē zvejas tiesības.
Ņemot to visu vērā, daudzu iepriekš minēto ieteikumu īstenošanai būtu vajadzīgi ievērojami līdzekļi. Daudzām jaunattīstības valstīm varētu būt grūtības atrast šādus līdzekļus, tāpēc ir jānodrošina šādi līdzekļi palīdzības sniegšanai. Mūsdienās tā ir ierasta situācija. Taču šāda palīdzība nedrīkstētu būt bez nosacījumiem — ja saņēmējvalstu rīcība nebūs sekmīga, tās sekām ir jābūt tādām pašām kā attiecībā uz citām valstīm, piemēram, tiks piemērots eksporta aizliegums.
- [1] Agnew DJ, Pearce J, Pramod G, Peatman T, Watson R, et al. (2009) Estimating the Worldwide Extent of Illegal Fishing. PLoS ONE 4(2): e4570. doi:10.1371/journal.pone.0004570.
- [2] http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2008/july/tradoc_139963.pdf
- [3] UNDOC. 2011. Starptautiskā organizētā noziedzība zvejniecības nozarē. Pieejams http://www.unodc.org/documents/human-trafficking/Issue_Paper_-_TOC_in_the_Fishing_Industry.pdf
Attīstības komitejas ATZINUMS (15.6.2011)
Zivsaimniecības komitejai
par nelegālas zvejas apkarošanu pasaulē — Eiropas Savienības loma
(2010/2210(INI))
Atzinumu sagatavoja: Maurice Ponga
IEROSINĀJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka zveja, kas tiek veikta, ievērojot starptautiskā, reģionālā un valsts līmenī pieņemtus pasākumus un pamatojoties uz resursu atbildīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, veicina ekonomikas izaugsmi un darba vietu radīšanu gan Eiropas Savienībā, gan jaunattīstības valstīs, turpretī nelegāla, nereģistrēta un nereglamentēta (NNN) zveja rada nopietnas ekonomiskas, sociālas un ekoloģiskas sekas, kas īpaši kaitē jaunattīstības valstīm, jo apgrūtina Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM), sevišķi 1., 7. un 8. TAM, sasniegšanu;
2. uzsver to, ka zvejas darbības notiek pārrobežu līmenī un ka ir nepieciešams cīnīties pret NNN zveju, sadarbojoties gan divpusēji, gan daudzpusēji, lai nodrošinātu, ka visus pasākumus NNN zvejas apkarošanai piemēro pārredzami, bez diskriminācijas un taisnīgi, vienlaikus ņemot vērā jaunattīstības valstu, īpaši mazo salu valstu, finansiālās un tehniskās iespējas un cilvēkresursus;
3. šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 2009. gada novembrī pieņēma nolīgumu par ostas valsts pasākumiem NNN zvejas novēršanai, aizkavēšanai un likvidēšanai, un tādēļ aicina starptautisko sabiedrību pēc iespējas drīzāk ratificēt šo nolīgumu;
4. prasa Komisijai nodrošināt politikas virzienu saskaņotību tā, lai attīstības politika, kuras mērķis ir nabadzības izskaušana, kopā ar vides un tirdzniecības aspektiem veidotu daļu no ES politikas NNN zvejas apkarošanai;
5. uzsver NNN zvejas un valsts pārvaldes līmeņa tiešo saistību un prasa, lai jebkādi ārēji palīdzības pasākumi tiktu īstenoti kopā ar saņēmējas valsts stingru politisko gribu aizliegt NNN zveju tās ūdeņos un kopumā uzlabot zivsaimniecības nozares pārvaldību;
6. prasa Komisijai ES nolīgumos ar jaunattīstības valstīm atbilstīgi vajadzībām palielināt zivsaimniecības nozarei paredzēto budžetu, lai jaunattīstības valstis pastiprinātu NNN zvejas apkarošanai nepieciešamās institucionālās spējas, cilvēkresursus un tehniskās iespējas, kā arī labāk ievērotu pasaules un reģionālo organizāciju īstenotos pasākumus zvejniecības pārvaldības jomā un Eiropas Savienības tiesību aktus;
7. uzsver nepieciešamību iesaistīt pilsonisko sabiedrību un atbildību par likumīgu zvejas metožu izmantošanu un sadarbības veidošanu ar iestādēm cīņā pret NNN zveju uzticēt zvejniecības nozares uzņēmumiem, nosakot to par daļu no uzņēmumu sociālās un vides atbildības.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
14.6.2011 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, András Gyürk, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Miguel Angel Martínez Martínez, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Ivo Vajgl, Iva Zanicchi |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Kriton Arsenis, Isabella Lövin, Csaba Őry |
||||
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinums (25.5.2011)
Zivsaimniecības komitejai
par nelegālās zvejas apkarošanu pasaulē — Eiropas Savienības loma
(2010/2210(INI))
Atzinumu sagatavoja: Anna Rosbach
IEROSINĀJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver nepieciešamību rīkoties nekavējoties un visaptveroši, lai novērstu nelegālās zvejas problēmu, un uzsver, ka šis jautājums ir globāla problēma;
2. uzsver, ka nelegālā zveja ir starptautiska organizēta nozieguma forma, un tas ir viens no nopietnākajiem draudiem jūras resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai;
3. uzsver, ka ekoloģiskā ilgtspējība ir svarīgs priekšnoteikums zvejas ekonomiskajai un sociālajai dzīvotspējai ilgtermiņā, tāpēc aicina izveidot visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, neregulētu un neziņotu (NNN) zveju, tostarp valstu kuģa karoga valsts, ostas valsts pasākumus, krasta valsts pasākumus, tirgu saistītus pasākumus un tādus pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka valstis neatbalsta vai neveic NNN zveju;
4. uzsver, ka ir svarīgas patērētāju tiesības vienmēr skaidri zināt, ka nopirktais produkts ir nozvejots legāli;
5. uzsver to, kādus nopietnus draudus pārmērīga zveja, ko saasina nelegālā zveja rada bioloģiskajai daudzveidībai un ilgtspējīgai jūras videi, kā arī zivju krājumu iznīcināšanas sociālo un ekonomisko ietekmi un tās radītos draudus uzturdrošībai;
6. uzsver, ka nelegālā zveja veicina zivju krājumu pārmērīgu izmantošanu, kaitē jūras ekosistēmai, ir negodīgas konkurences veids pret godīgiem zvejniekiem, rada nozares ieņēmumu zaudējumus un apdraud piekrastes reģionu iedzīvotāju izdzīvošanu, galvenokārt jaunattīstības valstīs;
7. norāda, ka nelegālā zveja ir globāla problēma, kas prasa starptautisku sadarbību, un pret to jācīnās gan tad, kad to veic gan trešo valstu, gan dalībvalstu zvejas kuģi; šajā saistībā uzsver, ka nepieciešami savlaicīgi, detalizēti un precīzi dati par zvejas kuģiem, īpaši tiem, kas atklāti saistībā ar iesaistīšanos NNN zvejā;
8. uzskata, ka ES uzticamība cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu NNN zveju globālā mērogā ir atkarīga no tā, cik lielu uzmanību tā pievērš cīņai pret NNN zveju savā flotē un NNN zivju pārdošanai savos tirgos;
9. aicina nekavējoties veikt pasākumus, lai izbeigtu izdevīgu karogu izmantošanu, kas ļauj zvejas kuģiem nesodīti veikt nelegālu darbību, kaitējot legālas zvejas nozarei un jūras videi, zivju krājumiem, piekrastes reģioniem un pārtikas drošībai, jo īpaši jaunattīstības valstīs, un uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai nekādas ES intereses nebūtu saistītas ar šādiem pirātiskiem zvejas veidiem;
10. aicina Komisiju izvērtēt iespēju saskaņā ar PTO noteikumiem pārtraukt vai aizliegt produktu ievešanu no tādām valstīm, kas negarantē, ka ir ievēroti pasākumi cīņā pret nelegālu zveju;
11. aicina dalībvalstis nodrošināt papildu aizsardzību nārstošanas laikā un nārstošanas zonās, kur tās pastāv;
12. aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamus resursus (cilvēkresursus, finanšu, loģistikas resursus) Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 pilnīgai piemērošanai, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, neregulētu un neziņotu zveju, un aicina Komisiju ierosināt pienākumu neizpildes procedūras, ja dalībvalstis to nedara;
13. aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka nelegālā zveja tiek apkarota gan jūrā, gan iekšzemes ūdeņos, un uzsver nepieciešamību pārskatīt uzraudzības mehānismu pietiekamību un to īstenošanu;
14. uzsver, ka cīņa pret nelegālu zveju ir nepieciešams nosacījums jūras ekosistēmas aizsardzībai un izšķiroši svarīga reāli ilgtspējīgas zvejas attīstībai;
15. aicina dalībvalstis un Komisiju īstenot politiku, kas nepieļautu nekādu iecietību pret nelegālu zveju, nodrošinot visu ES ievesto zivsaimniecības produktu pilnīgu izsekojamību, proti izveidojot globālu zivju krājumu DNS datu bāzi, lai identificētu zivju izcelsmi un palīdzētu efektīvāk noteikt sodus, kā arī garantējot, ka nelegāli nozvejotās zivis netiek pārdotas dalībvalstīs vai importētas uz tām; un aicina dalībvalstis un Komisiju apspriest ar citām lielākajām tirgus valstīm (tostarp ASV, Japānu, Ķīnu), kā tās varētu aizliegt nelegāli nozvejotu zivju importēšanu un īstenot pasākumus ar ES NNN zvejas regulai līdzīgu nolūku un pieeju;
16. atzīmē, ka cīņa pret nelegālo zveju lielā mērā ir politiskas gribas jautājums un tāpēc mudina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt cīņu pret nelegālo zveju, lai nodrošinātu ES NNN zvejas regulas ievērošanu, un, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, veicināt to, ka šim jautājumam tiek pievērsta lielāka uzmanība un veikti stigrāki pasākumi, jo īpaši starptautiskā līmenī, piemēram, PTO un citās organizācijās, proti, izvēršot sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai uzlabotu NNN zvejas darbību uzraudzību, kontroli un novērošanu;
17. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot NNN zvejas darbību pārredzamību un mudina dalībvalstis un Komisiju pielikt lielākas pūles, lai publiskotu informāciju par attiecīgām NNN zvejas darbībām un izveidotu informācijas apmaiņas sistēmas ar visām iespējami iesaistītajām valstīm un starptautiskām organizācijām;
18. uzsver nepieciešamību veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, lai cīnītos pret NNN zveju un nodrošinātu, ka jaunattīstības valstis spēj ievērot ES tiesību aktus;
19. mudina Komisiju nepiešķirt Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu visiem tiem kuģiem, kas iesaistās NNN zvejas darbībās;
20. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas lēmumu ieviest punktu sistēmas zvejas licenci kā papildu instrumentu, ar kuru dalībvalstis var atklāt pārkāpumus jebkurā pārdošanas ķēdes posmā un piemērot bargas sankcijas pārkāpumu gadījumos;
21. aicina Komisiju stiprināt partnerattiecības zvejas nozarē ar jaunattīstības valstīm, koncentrējot uzmanību uz to kontroles un uzraudzības spēju.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
24.5.2011 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
52 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Nessa Childers, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Nick Griffin, Françoise Grossetête, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Gilles Pargneaux, Andres Perello Rodriguez, Mario Pirillo, Vittorio Prodi, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Åsa Westlund, Sabine Wils, Marina Yannakoudakis |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Inés Ayala Sender, Matthias Groote, Riikka Manner, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Michail Tremopoulos, Anna Záborská |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
11.10.2011 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
20 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Josefa Andrés Barea, Antonello Antinoro, Kriton Arsenis, Alain Cadec, Jorgo Chatzimarkakis, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Carl Haglund, Ian Hudghton, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Catherine Trautmann |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Ole Christensen, Chris Davies, Ioannis A. Tsoukalas |
||||