Procedūra : 2010/0253(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0367/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0367/2011

Debates :

PV 14/11/2011 - 16
CRE 14/11/2011 - 16

Balsojumi :

PV 16/11/2011 - 6.8
CRE 16/11/2011 - 6.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0503

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 1253kWORD 1062k
19.10.2011
PE 456.628v02-00 A7-0367/2011

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2010)0475 – C7‑0268/2010 – 2010/0253(COD))

Transporta un tūrisma komiteja

Referente: Debora Serracchiani

(Pārstrādāšana – Reglamenta 87. pants)

KĻŪDAS LABOJUMS/ PAPILDINĀJUMS
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija)

(COM(2010)0475 – C7‑0268/2010 – 2010/0253(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0475),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0268/2010),

  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pantu un 26. protokolu par sabiedriskiem pakalpojumiem;

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par pirmā dzelzceļa pasākumu kopuma direktīvu īstenošanu(1),

–   ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniegusi Luksemburgas Deputātu palāta un kurā apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. marta atzinumu(2),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 28. janvāra atzinumu(3),

–   ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(4),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2011. gada 26. maija vēstuli Transporta un tūrisma komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0367/2011),

A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Pēdējo desmit gadu laikā dzelzceļa nozares daļa transporta nozarē nav palielinājies, un tas neatbilst mērķiem, kas noteikti dzelzceļa nozares 2001. gada tiesību aktu kopumā, apliecinot nepieciešamību vēl vairāk uzlabot spēkā esošos tiesību aktus, lai atbalstītu šo nozari. Tādēļ pašreizējā reorganizācija ir būtiska;

Pamatojums

Dzelzceļa transporta attīstība pēc dzelzceļa nozares pirmā tiesību aktu kopuma pieņemšanas nav nodrošinājusi gaidīto nozares atlabšanu. Piemēram, laikā no 1996. gada līdz 2008. gadam dzelzceļa kravu īpatsvars ir samazinājies par 2 % līdz 10,6 %, savukārt autotransporta kravu īpatsvars palielinājies no 42,1 % līdz 45,9 %. ES ir nekavējoties jāuzlabo tiesību akti, lai atbalstītu dzelzceļa transportu, izvairītos no turpmākas autoceļu noslogotības un uzlabotu vides stāvokli.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2b) Pret dalībvalstīm uzsākto pienākumu neizpildes procedūru skaits liecina, ka spēkā esošos tiesību aktus ir iespējams interpretēt atšķirīgi un ka dzelzceļa nozares pirmo tiesību aktu kopumu ir jāpadara skaidrāku un jāuzlabo, lai nodrošinātu Eiropas dzelzceļa tirgus patiesu atvēršanu;

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2c) Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā joprojām nav pietiekami, lai nozare varētu attīstīties un uzlabot savu konkurētspēju;

Pamatojums

Ieguldījumu trūkums ir galvenā problēma, kas jārisina, īstenojot šo reformu.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

2.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2d) Dzelzceļa nozares pirmajā tiesību aktu kopumā iekļautās direktīvas nav novērsušas ievērojamu dažādību dzelzceļa infrastruktūras maksas struktūrā un apmēros un jaudas iedalīšanas norises veidā un ilgumā;

Pamatojums

Dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa un tās aprēķināšanas metodes ES joprojām ir būtiski atšķirīgas. Tas rada sarežģījumus starptautiskajam dzelzceļa transportam. Šī problēma ir vērojama arī attiecībā uz vilcienu ceļu piešķiršanu. Spēkā esošos tiesību aktus ir jāturpina uzlabot.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

2.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2e) Tirgus nosacījumu pārredzamības trūkums ir nepārprotams šķērslis konkurētspējīgiem dzelzceļa pakalpojumiem;

Pamatojums

Pārredzamības trūkums apgrūtina jaunu uzņēmumu izveidi nozarē, kas tādējādi kļūtu konkurētspējīgāka.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) Dažādu sociālās nodrošināšanas sistēmu līdzāspastāvēšana dalībvalstu dzelzceļa nozarē rada negodīgas konkurences risku starp jauniem un jau pastāvošajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un rosina veikt saskaņošanu, vienlaikus ievērojot nozares un dalībvalstu īpatnības;

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3b) Ir jāgarantē, ka regulatīvās iestādes veiks savas uzraudzības funkcijas, lai novērstu diskrimināciju starp dzelzceļa uzņēmumiem, nodrošinātu atbilstošas tarifikācijas politikas īstenošanu un grāmatvedības nodalīšanas principa ievērošanu;

Pamatojums

Nespēja sniegt šādas garantijas ir viens no šķēršļiem dzelzceļa nozares konkurētspējai.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3c) Lai pabeigtu Eiropas dzelzceļa telpu, ir jādrošina pilnīga dzelzceļa sistēmas savstarpēja savietojamība Eiropas līmenī. Eiropas Dzelzceļa aģentūrai būtu jāpiešķir attiecīgas pilnvaras un resursi šī mērķa ātrākai sasniegšanai, cita starpā attiecībā uz kopēju standartu izstrādi ritošā sastāva un drošības un signalizācijas sistēmu sertificēšanai;

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Reģionu, pilsētas un piepilsētas pārvadājumi, kā arī  turp un atpakaļ braucieni caur Lamanša tuneli būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas  .

(4) Reģionu, pilsētas un piepilsētas pārvadājumi, kā arī braucieni turp un atpakaļ caur Lamanša tuneli būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Tāpat no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz kultūrvēsturiskā mantojuma un muzeju dzelzceļu līnijas, kam ir atsevišķas sliedes;

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Lai nodrošinātu  dzelzceļa sistēmas attīstību nākotnē un tās efektīvu darbību, būtu jānošķir  pārvadāšanas pakalpojumi no infrastruktūras uzturēšanas. Šādā situācijā šīs divas darbības ir jāvada atsevišķi, un tām jābūt atsevišķiem kontiem.

(6) Lai nodrošinātu  dzelzceļa sistēmas attīstību nākotnē un tās efektīvu darbību, būtu jānošķir  pārvadāšanas pakalpojumi no infrastruktūras uzturēšanas. Šādā situācijā šīs divas darbības būtu jāpārvalda atsevišķi, un tām būtu jābūt atsevišķiem kontiem, garantējot pārredzamību, lai novērstu valsts līdzekļu novirzīšanu citām komercdarbībām;

Pamatojums

Tikai šādi ir iespējams nodrošināt pārredzamību, kas nepieciešama konkurētspējīgāka un pieejamāka tirgus izveidei.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6a) Jānodrošina stingri nošķirti infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma konti. Vienai darbību jomai piešķirto publisko finansējumu nedrīkstētu novirzīt citai darbību jomai. Šis aizliegums būtu skaidri jānorāda katras darbības jomas grāmatvedības noteikumos. Dalībvalsts un valsts regulatīvajai iestādei būtu jānodrošina šā aizlieguma efektīva piemērošana;

Pamatojums

Jāuzlabo infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma savstarpējās publiskā finansējuma plūsmas pārredzamība.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6b) Neatkarīgi no to komercdarbības modeļa visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jāievēro tiesību akti sociālās un veselības aizsardzības jomā, lai izvairītos no sociālā dempinga un negodīgas konkurences;

Pamatojums

Konkurenci dzelzceļa tirgū nedrīkst radīt uz darba apstākļu un darba ņēmēju sociālās aizsardzības rēķina. Visiem pārvadājumu uzņēmumiem neatkarīgi no to komercdarbības modeļa jāgarantē valsts tiesību aktu ievērošana sociālās un veselības aizsardzības jomā .

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(6c) Lai nodrošinātu dzelzceļa transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, būtu jāstandartizē valstu dažādie noteikumi, piemēram, attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu drošību, pavaddokumentu standartizāciju un lietošanu, vilcienu sastāva komplektāciju un ar to saistīto atbilstošo dokumentāciju, vilciena vadības signālu un zīmju standartizāciju, bīstamu vielu pārvadāšanas pasākumu standartizāciju un uzraudzību, kā arī atkritumu pārvadājumu vienotu reģistru un uzraudzību;

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10a) Savienībai būtu jāmeklē alternatīvi Eiropas dzelzceļa projektu finansēšanas avoti, izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, piemēram, ES projektu obligācijas, lai piesaistītu privātos ieguldītājus un uzlabotu piekļuvi riska kapitālam. Tādā pašā veidā dzelzceļa pārvadājumu tirgus jāpadara pievilcīgs alternatīviem privātajiem ieguldītājiem, piedāvājot skaidru un pārredzamu tiesisko regulējumu;

Pamatojums

Finanšu resursu trūkums ir viens no Eiropas dzelzceļu sarežģītā stāvokļa galvenajiem iemesliem. Jāizstrādā alternatīvas finansēšanas stratēģijas un jāmeklē jauni finansēšanas avoti. Īpaši jāpalielina finansējums infrastruktūrai. Dalībvalstīm, piešķirot finansējumu savai infrastruktūrai, jāsaņem garantijas, ka šī nauda tiks izmantota tikai infrastruktūras mērķiem, nevis citiem mērķiem.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(10b) Dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem jāspēj finansēt ieguldījumus infrastruktūrā, izmantojot citus līdzekļus, kas nav valsts tiešais finansējums, piemēram, privātā sektora finansējumu;

Pamatojums

Vēlams norādīt, ka infrastruktūras pārvaldītājiem ir iespēja veidot uzņēmumu vai nodrošināt darbību, izmantojot alternatīvus finansējuma modeļus, piemēram, privāto finansējumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai saglabātu dalībvalstu esošos finansēšanas mehānismus.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Lai nodrošinātu efektivitāti kravu pārvadājumu nozarē, jo īpaši pārrobežu pārvadājumos, ir jārīkojas, lai atvērtu  tirgu.

(11) Lai nodrošinātu efektivitāti pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē, jo īpaši pārrobežu pārvadājumos un gadījumos, kad atšķirīgais sliežu platums vēl aizvien rada fiziskus šķēršļus konkurencei, ir nekavējoties jārīkojas, lai atvērtu tirgus atsevišķās dalībvalstīs un veicinātu konkurētspēju;

Pamatojums

Piemēram, atšķirīgais sliežu platums Francijā un Spānijā, papildinot jau tā nopietnos regulējuma šķēršļus dzelzceļa pārvadājumu nozarē, ir konkrēts fizisks šķērslis konkurencei. Dzelzceļa transports ir viena no retajām nozarēm, kurās vēl nav ieviests vienotais tirgus. Tāpēc tirgus atvēršana jāpabeidz, liberalizējot iekšzemes dzelzceļa pakalpojumus. Tirgus konkurētspēja ir būtiska efektivitātes nodrošināšanai.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Jaunu atvērtas piekļuves, starptautisku pasažieru pārvadājumu ar pieturām ieviešanu nevajadzētu izmantot, lai atvērtu iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgu, bet tikai koncentrēties uz pieturām, kas ir iekļautas starptautiskā maršrutā. Jauno pakalpojumu galvenajam mērķim būtu jābūt pārvadāt pasažierus, kas dodas starptautiskos braucienos. Novērtējot, vai tāds ir pakalpojuma galvenais mērķis, būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā attiecīgi no vietējiem vai starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem iegūtā apgrozījuma un apjoma proporcija, kā arī pakalpojuma ilgums. Pakalpojuma galvenā mērķa novērtēšana pēc ieinteresētās puses lūguma būtu jāveic attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei.

(14) Jaunu atvērtas piekļuves, starptautisku pasažieru pārvadājumu ar pieturām ieviešanā vajadzētu koncentrēties uz pieturām, kas ir iekļautas starptautiskā maršrutā. Šādu pakalpojumu galvenajam mērķim vajadzētu būt tādu pasažieru pārvadāšanai, kas dodas starptautiskos braucienos. Novērtējot, vai tāds ir pakalpojuma galvenais mērķis, būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā attiecīgi no vietējiem vai starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem iegūtā apgrozījuma un apjoma proporcija, kā arī pakalpojuma ilgums. Pakalpojuma galvenā mērķa novērtēšana pēc ieinteresētās puses lūguma būtu jāveic attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei;

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir atjaunināt šo tekstu un padarīt to atvērtāku.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(15a) Regula (EK) Nr. 1370/2007 ļauj dalībvalstīm nodrošināt, ka tiek garantēta darba ņēmēju sociālo tiesību aizsardzība gadījumos, kad transporta pakalpojumu sniegšana tiek nošķirta no infrastruktūras uzturēšanas, kas varētu būt saistīts ar uzņēmuma īpašnieku maiņu;

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Konkurences atvēršana starptautiskos pasažieru pārvadājumos var radīt sekas to dzelzceļa pasažieru pārvadājumu organizēšanai un finansēšanai, kas tiek veikti saskaņā ar sabiedrisko  pakalpojumu līgumu. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja ierobežot piekļuves tiesības tirgum, ja šādu tiesību izmantošana varētu izjaukt šo sabiedrisko  pakalpojumu līgumu ekonomisko līdzsvaru un ja attiecīgā regulatīvā iestāde, kas paredzēta šīs direktīvas 55. pantā, sniedz piekrišanu, pamatojoties uz objektīvu ekonomisko analīzi, pēc tās kompetentās iestādes lūguma, kas piešķīrusi sabiedrisko  pakalpojumu līgumu.

(16) Konkurences atvēršana starptautiskos pasažieru pārvadājumos var radīt sekas to dzelzceļa pasažieru pārvadājumu organizēšanai un finansēšanai, kas tiek veikti saskaņā ar sabiedrisko  pakalpojumu līgumu. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja ierobežot piekļuves tiesības tirgum, ja šādu tiesību izmantošana varētu izjaukt šo sabiedrisko pakalpojumu līgumu ekonomisko līdzsvaru un ja attiecīgā regulatīvā iestāde, kas paredzēta šīs direktīvas 55. pantā, un vajadzības gadījumā regulatīvo iestāžu tīkls, kas noteikts šīs direktīvas 57. pantā, sniedz piekrišanu, pamatojoties uz objektīvu ekonomisko analīzi, pēc tās kompetentās iestādes lūguma, kas piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu līgumu;

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir paplašināt šī noteikuma darbības jomu, attiecinot to uz vietējiem pasažieru pārvadājumiem. Ar šo cenšas noteikt regulatīvo iestāžu tīkla tiesības nepieciešamības gadījumā iejaukties.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Tirgus attīstības tendences pierādījušas, ka galvenais mērķis ir stiprināt regulatīvo iestāžu nozīmi. Tā kā šīm iestādēm ir galvenā nozīme, nodrošinot taisnīgu vidi vienlīdzīgiem piekļuves nosacījumiem, tām šā uzdevuma izpildei vajadzīgs gan finansējums, gan atbilstošs personāls, gan loģistikas aprīkojums;

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18b) tā kā valsts regulatīvajai iestādei būtu jābūt neatkarīgai regulatīvai iestādei, kurai ir pilnvaras izskatīt jautājumu pēc savas iniciatīvas un veikt izmeklēšanu un kura arī spēj sniegt atzinumus un pieņemt izpildāmus lēmumus, lai nodrošinātu atvērtu tirgu bez šķēršļiem, kurā pastāv brīva un neizkropļota konkurence;

Grozījums Nr.   22

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Regulatīvajai iestādei būtu jāpilda savas funkcijas tā, lai tai nebūtu nekādu interešu konfliktu un lai tā nekādi nebūtu iesaistīta attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu līguma piešķiršanā. Regulatīvās iestādes pilnvaras būtu jāpaplašina, lai tā varētu novērtēt starptautiskā pakalpojuma mērķi un vajadzības gadījumā iespējamo ekonomisko ietekmi uz esošajiem sabiedrisko  pakalpojumu līgumiem.

(19) Regulatīvajai iestādei neatkarīgi no tā, vai šādas iestādes darbību finansē no valsts vispārējā budžeta vai dzelzceļa nozares iemaksām, kā arī neatkarīgi no attiecīgās informācijas publiskošanas būtu jāpilda savas funkcijas tā, lai tai nebūtu nekādu interešu konfliktu un lai tā nekādi nebūtu iesaistīta attiecīgā sabiedrisko pakalpojumu līguma piešķiršanā. Regulatīvās iestādes pilnvaras būtu jāpaplašina, lai tā varētu novērtēt starptautiskā pakalpojuma mērķi un vajadzības gadījumā iespējamo ekonomisko ietekmi uz esošajiem sabiedrisko pakalpojumu līgumiem;

Pamatojums

Direktīva paredz neatkarīgas regulatīvās iestādes veidošanu, bet trūkst atsauces par šādas iestādes finansēšanu. Pārredzamības labad ir jāiekļauj īpaša atsauce uz iespējamiem finansējuma avotiem, kas var būt valsts finansējums vai nozarē iekasētā maksa. Šai informācijai jābūt publiski pieejamai.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Valsts regulatīvajai iestādei struktūras, finanšu lēmumu pieņemšanas, juridiskās formas un lēmumu pieņemšanas funkciju ziņā būtu jābūt pilnīgi neatkarīgai no jebkura infrastruktūras pārvaldītāja, maksas iekasēšanas, finansējuma piešķiršanas organizācijas vai pieteikuma iesniedzēja. Valsts regulatīvajai iestādei jābūt nepieciešamajai administratīvajai veiktspējai, proti, darbiniekiem un resursiem, lai panāktu atvērtu un pārredzamu dzelzceļa pārvadājumu tirgu. Vajadzīgajam personāla līmenim būtu jābūt tieši saistītam ar tirgus vajadzībām un tas var attiecīgi mainīties. Šai iestādei būtu jāpieņem lēmumi par jebkurām sūdzībām, jārīkojas pēc savas iniciatīvas, jāizmeklē strīdi un jāuzrauga tirgus attīstība. Eiropas Komisijas regulatīvajai nodaļai būtu jāatbalsta šī iestāde. Valsts regulatīvajai iestādei arī būtu jānodrošina, ka tās lēmumu projektu datubāze ir pieejama Komisijai;

Pamatojums

Šis apsvērums atbilst ierosinātajiem 55.–57. panta grozījumiem, kuru mērķis ir nostiprināt regulatīvās iestādes nozīmi un pilnvaras. Šis priekšlikums paredz regulatīvās nodaļas izveidošanu Eiropas Komisijā (MOVE ĢD, COMP ĢD, ideālā gadījumā — abu kombinācija), lai konsultētu, vadītu un sagatavotu valstu regulatīvās iestādes uzdevumu veikšanai un vajadzīgo resursu (cilvēkresursu, finanšu un intelektuālo resursu) iegūšanai.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju un atsevišķos vajadzības gadījumos jāsaskaņo principi un prakse, kā novērtēt to, vai tiek izjaukts sabiedrisko  pakalpojumu līguma ekonomiskais līdzsvars. Tām būtu pakāpeniski jāizstrādā uz savu pieredzi balstītas pamatnostādnes.

(21) Valstu regulatīvajām iestādēm Komisijas aizbildnībā būtu jāizveido tīkls, lai stiprinātu sadarbību starp tām, izstrādājot kopīgus principus un apmainoties ar paraugpraksi un informāciju. Tām arī būtu atsevišķos vajadzības gadījumos jāsaskaņo principi un prakse, kā novērtēt to, vai tiek izjaukts sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomiskais līdzsvars. Tām, pamatojoties uz savu pieredzi, būtu pakāpeniski jāizstrādā kopējas Eiropas līmeņa pamatnostādnes;

Pamatojums

Šis apsvērums atbilst ierosinātajiem 55.–57. panta grozījumiem, ar kuriem tiek stiprināta regulatīvās iestādes nozīme un neatkarība, kā arī valsts regulatīvo iestāžu sadarbība.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju un atsevišķos vajadzības gadījumos jāsaskaņo principi un prakse, kā novērtēt to, vai tiek izjaukts sabiedrisko  pakalpojumu līguma ekonomiskais līdzsvars. Tām būtu pakāpeniski jāizstrādā uz savu pieredzi balstītas pamatnostādnes.

(21) Valstu regulatīvajām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju un paraugprakses piemēriem atsevišķos vajadzības gadījumos jāsaskaņo principi un prakse, kā novērtēt to, vai tiek izjaukts sabiedrisko pakalpojumu līguma ekonomiskais līdzsvars. Tām, pamatojoties uz savu pieredzi, būtu pakāpeniski jāizstrādā pamatnostādnes. Pamatojoties uz regulatīvo iestāžu tīkla pieredzi, Komisijai būtu jānāk klajā ar priekšlikumu tiesību aktam, ar ko tiek izveidota Eiropas regulatīvā iestāde;

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, jānodala pārvadājumu pakalpojumu sniegšana un apkalpes iekārtu ekspluatācija. Šādā situācijā šie divi darbības veidi neatkarīgi jāpārvalda atsevišķām juridiskām personām. Šādai neatkarībai nevajadzētu nozīmēt to, ka katrai apkalpes iekārtai jāizveido atsevišķa struktūra vai uzņēmums.

(22) Lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, pārvadājumu pakalpojumu sniegšana un apkalpes iekārtu ekspluatācija būtu jāpārvalda pārskatāmā un nediskriminējošā veidā. Regulatīvajai iestādei būtu jānodrošina šīs pārskatāmās un nediskriminējošās pārvaldības piemērošana saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajām procedūrām;

Pamatojums

Pārvadājumu pakalpojumu pilnīga nošķiršana ne vienmēr nodrošina godīgu konkurenci starp dažādajām darbībām. Taču šī nošķiršana radīs papildu organizatoriskās izmaksas, lielāku birokrātiju un izraisīs administratīvo izmaksu pieaugumu. Tam būs nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem pārvadājumu veidiem.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Lai nodrošinātu uzticamus un pietiekamus pakalpojumus, ir jānodrošina tas, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vienmēr atbilst konkrētām prasībām, kas attiecas uz labu reputāciju, finanšu pietiekamību un profesionālo kompetenci.

(23) Lai nodrošinātu uzticamus un pietiekamus pakalpojumus, būtu jānodrošina tas, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vienmēr atbilst konkrētām prasībām, kas saistītas ar labu reputāciju, finanšu pietiekamību, sociālajiem standartiem un profesionālo kompetenci;

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24) Klientu un attiecīgo trešo personu aizsardzībai ir svarīgi nodrošināt to, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildība ir atbilstoši apdrošināta.

(24) Klientu un attiecīgo trešo personu aizsardzības nolūkā ir svarīgi nodrošināt to, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildība ir atbilstoši apdrošināta. Vajadzētu ļaut arī bankām vai citiem uzņēmumiem uzņemties atbildības apdrošināšanu avāriju gadījumā ar noteikumu, ka šāda apdrošināšana atbilst tirgus nosacījumiem, nav valsts atbalsts un neietver citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem diskriminējošus elementus;

Pamatojums

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jābūt iespējai brīvi piemērot dažādas samērīgas izvēles iespējas attiecībā uz civiltiesisko atbildību, jo dažādos dzelzceļa tīklos ir atšķirīgs apdraudējuma līmenis. Daudzās dalībvalstīs civiltiesiskās atbildības segumam veiksmīgi izmanto tādas alternatīvas kā pašu kapitāla atbilstība vai bankas garantijas.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam būtu  jāizpilda arī tie attiecīgās valsts un Savienības  noteikumi par dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ko piemēro nediskriminējošā veidā un kas ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais uzņēmums var pilnīgi droši, un pienācīgi ņemot vērā veselības un sociālos nosacījumus un darbinieku un patērētāju tiesības,  veikt savas darbības konkrētos dzelzceļa posmos.

(25) Visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāizpilda gan attiecīgās valsts, gan Savienības noteikumi par dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ko piemēro nediskriminējošā veidā un kas ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais uzņēmums var pilnīgi droši un pilnībā ņemot vērā spēkā esošos noteikumus veselības aizsardzības un sociālajā jomā un darba ņēmēju un patērētāju tiesības, veikt savas darbības konkrētos dzelzceļa posmos;

Pamatojums

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pilnībā jāievēro spēkā esošie noteikumi veselības aizsardzības, darba ņēmēju tiesību un sociālajā jomā.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam būtu  jāizpilda arī tie attiecīgās valsts un Savienības  noteikumi par dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ko piemēro nediskriminējošā veidā un kas ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais uzņēmums var pilnīgi droši , un pienācīgi ņemot vērā veselības un sociālos nosacījumus un darbinieku un patērētāju tiesības,  veikt savas darbības konkrētos dzelzceļa posmos.

(25) Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam būtu jāizpilda arī tie attiecīgās valsts un Savienības noteikumi par dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ko piemēro nediskriminējošā veidā un kas ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais uzņēmums var pilnīgi droši, un pienācīgi ņemot vērā veselības un sociālos nosacījumus un darbinieku un patērētāju tiesības, veikt savas darbības visos dzelzceļa posmos;

Pamatojums

Skaidri jānorāda, ka minētie nosacījumi attiecas uz visiem gadījumiem.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(26a) Vēl aizvien pārāk bieži tiek radīti nepamatoti šķēršļi licenču piešķiršanai dzelzceļa uzņēmumu ritošajam sastāvam, tādējādi negatīvi ietekmējot piekļuvi tirgum. Tāpēc būtu lietderīgi Eiropas Dzelzceļa aģentūrai šajā sakarībā piešķirt spēcīgas pilnvaras. Tāpēc Komisija tiek aicināta Regulas (EK) Nr. 881/2004 pārskatīšanas ietvaros izpētīt, vai ir iespējams šajā jomā paplašināt Eiropas Dzelzceļa aģentūras pilnvaras;

Pamatojums

Dzelzceļa uzņēmumi mēdz saskarties ar grūtībām, cenšoties piekļūt dalībvalsts dzelzceļa tirgum. Regulas, kas regulē Eiropas Dzelzceļa aģentūras darbību, plānotās pārskatīšanas ietvaros aģentūrai ir jāpiešķir lielākas pilnvaras stingrāk uzraudzīt to dalībvalstu rīcību, kuras ar licencēšanas politiku netieši bloķē piekļuvi tirgum, un veikt pasākumus pret šādu rīcību. Ir ietverts arī aicinājums Komisijai izpētīt šo iespēju.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Lai nodrošinātu pārskatāmību un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem attiecībā uz visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, visas piekļuves tiesību izmantošanas ziņas ir publicējamas tīkla pārskatā.

(27) Lai nodrošinātu pārskatāmību un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un ar dzelzceļu saistītiem pakalpojumiem attiecībā uz visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, visas piekļuves tiesību izmantošanas ziņas ir publicējamas tīkla pārskatā, tostarp tādā formātā, kas pieejams personām ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām;

Pamatojums

Lai panāktu saskaņotību ar lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar citām iniciatīvām, ir svarīgi nodrošināt piekļuvi visos formātos, lai izvairītos no invalīdu diskriminēšanas.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Jebkura maksas iekasēšanas shēma sūtīs lietotājiem ekonomiskus signālus. Ir svarīgi, lai šie signāli dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu saskaņoti un ļautu tiem pieņemt racionālus lēmumus.

(35) Jebkura maksas iekasēšanas shēma sūtīs lietotājiem ekonomiskus signālus. Ir svarīgi, lai šie signāli dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu saskaņoti un skaidri un ļautu tiem pieņemt racionālus un ilgtspējīgus lēmumus;

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40 a) Lai paplašinātu dzelzceļa pārvadājumu tirgu jauniem potenciālajiem klientiem, jāatbalsta pretendenti, kas piedāvā viena kravas vagona pakalpojumus. Tāpēc ir svarīgi, lai, iedalot jaudas, infrastruktūras pārvaldītājs ņemtu vērā šos pretendentus un ļautu tiem pilnībā izmantot šo tiesisko regulējumu un paplašinātu jaunu nozaru daļu dzelzceļa pārvadājumu tirgū;

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Ir svarīgi nodrošināt jaudas iedalīšanas shēmu labāku koordināciju, lai uzlabotu  dzelzceļa izdevīgumu satiksmei, kurā izmanto vairāk nekā viena infrastruktūras pārvaldītāja tīklu, jo īpaši starptautiskai satiksmei.

(50) Ir svarīgi nodrošināt jaudas iedalīšanas shēmu labāku koordināciju, lai uzlabotu  dzelzceļa izdevīgumu satiksmei, kurā izmanto vairāk nekā viena infrastruktūras pārvaldītāja tīklu, jo īpaši starptautiskai satiksmei. Šajā sakarībā būtu vēlams beidzot izveidot Eiropas regulatīvo iestādi;

Pamatojums

Ar šo grozījumu uzsver nepieciešamību izveidot Eiropas regulatīvo iestādi.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53) Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā ir vajadzīgi, un infrastruktūras maksas iekasēšanas shēmām būtu jāstimulē infrastruktūras pārvaldītājus padarīt  attiecīgus ieguldījumus par ekonomiski izdevīgiem.

(53) Lielāki ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā — jo īpaši esošajā infrastruktūrā — ir vajadzīgi, un infrastruktūras maksas iekasēšanas shēmām būtu jāstimulē infrastruktūras pārvaldītājus padarīt attiecīgus ieguldījumus par ekonomiski izdevīgiem un ekoloģiski ilgtspējīgiem;

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

58.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(58a) Lai palielinātu pa dzelzceļu pārvadātu preču un pasažieru īpatsvaru attiecībā pret pārējiem transporta veidiem, ir vēlams panākt, ka, veicot ārējo izmaksu internalizāciju, dalībvalstis nodrošina, ka atšķirīgās maksas nerada negatīvu ietekmi uz infrastruktūras pārvaldītāja finanšu stāvokli. Ja infrastruktūras pārvaldītājs tomēr cieš zaudējumus šādas diferenciācijas dēļ, dalībvalstīm ir ieteicams pielāgot šo atšķirību, attiecīgi ņemot vērā noteikumus par valsts atbalstu;

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59) Dzelzceļa transports būtu jāattīsta, cita starpā izmantojot pieejamos Savienības instrumentus, neskarot jau noteiktās prioritātes.

svītrots

Pamatojums

Lai panāktu labāku un Eiropas iedzīvotājiem saprotamāku regulējumu, lielu daļu apsvērumu var svītrot.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61) Ir vēlams, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītājs tiktu stimulēti līdz minimumam samazināt traucējumus tīkla darbībā.

svītrots

Pamatojums

Lai panāktu labāku un Eiropas iedzīvotājiem saprotamāku regulējumu, lielu daļu apsvērumu var svītrot.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62) Infrastruktūras pārvaldītājam jaudas iedalīšana ir saistīta ar izdevumiem, par kuriem  būtu jāpieprasa samaksa.

svītrots

Pamatojums

Lai panāktu labāku un Eiropas iedzīvotājiem saprotamāku regulējumu, lielu daļu apsvērumu var svītrot.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63) Dzelzceļa infrastruktūras efektīvai apsaimniekošanai un taisnīgai un nediskriminējošai lietošanai ir jāizveido regulatīva iestāde, kas pārrauga šajā direktīvā izklāstīto noteikumu ievērošanu un pilda pārsūdzības iestādes funkcijas neatkarīgi no iespējas izskatīt lietu tiesā.

(63) Dzelzceļa infrastruktūras efektīvai apsaimniekošanai un taisnīgai un nediskriminējošai lietošanai būtu jāizveido valsts regulatīvās iestādes, kas pārrauga šajā direktīvā izklāstīto noteikumu ievērošanu un pilda pārsūdzības iestādes funkcijas neatkarīgi no iespējas izskatīt lietu tiesā;

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir precizēt tekstu.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(65) Komisija jāpilnvaro pielāgot šīs direktīvas pielikumus. Šie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tāpēc tie jāpieņem kā deleģētie akti saskaņā ar Līguma 290. pantu.

(65) Lai saskaņā ar šo direktīvu nodrošinātu, ka dzelzceļa pārvadājumu tirgus uzraudzības nolūkā tiek sniegta noteikta informācija, precizētu konkrētus tīkla pārskata elementus, noteiktu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tiešās izmaksas, izveidotu konkrētus kritērijus diferencētu infrastruktūras maksu noteikšanai atkarībā no trokšņu līmeņa, noteiktu konkrētus kritērijus ETCS izmantošanas maksu pagaidu samazināšanai, noteiktu konkrētus kritērijus darbības uzlabošanas shēmai, detalizēti izstrādātu kritērijus, kurus jāievēro, nosakot prasības attiecībā uz pretendentiem, noteiktu jaudas sadalīšanas procesa grafiku, precizētu detaļas saistībā ar regulatīvajiem pārskatiem, kurus jāiesniedz regulatīvajai iestādei, un izstrādātu regulatīvo iestāžu kopīgos kritērijus un lēmumu pieņemšanas praksi, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz kritērijiem un procedūru, kas jāievēro, veicot tirgus uzraudzību attiecībā uz noteiktiem tīkla pārskata elementiem, konkrētiem maksu noteikšanas principiem, ETCS izmantošanas maksu pagaidu samazināšanu, konkrētiem darbības uzlabošanas shēmas kritērijiem, kritērijiem, kurus jāievēro, nosakot prasības attiecībā uz pretendentu dalību infrastruktūrā, jaudas sadalīšanas procesa grafiku, regulatīvajiem pārskatiem un regulatīvo iestāžu izstrādātajiem kopējiem principiem un lēmumu pieņemšanas darbībām. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgos dokumentus vienlaicīgi, laikus un pienācīgā kārtībā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei;

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir uz ierobežotu laiku izveidot Komisijai deleģējamo pilnvaru stingrāku struktūru attiecība uz direktīvas nebūtisku elementu grozīšanu. Teksts ir saskaņā ar 2011. gada iestāžu kopīgo vienošanos.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

66. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(66) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.

(66) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas 10. panta 2. punkta, 11. panta 4. punkta, 14. panta 2. punkta un 17. panta 5. punkta īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras vajadzētu īstenot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar kuru izveido normas un vispārējos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu;

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek iekļauta atsauce uz jauno regulu par īstenošanas aktiem, kura nesen stājās spēkā.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

71.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(71a) Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija un 2010. gada 11. jūnija rezolūcijas un Direktīvas 2001/12 īstenošanu, Komisijai līdz 2012. gada beigām būtu jāiesniedz likumdošanas priekšlikums par infrastruktūras pārvaldītāja un operatora funkciju nodalīšanu. Tā kā dzelzceļa nozare līdz tam nebūs pilnībā liberalizēta, Komisijai būtu jāiesniedz likumdošanas priekšlikums par tirgus atvēršanu līdz minētajam laikam;

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dalībvalstis var pieņemt lēmumus par jaudas iedalīšanas grafika periodiem un termiņiem, kas atšķiras no tiem, kuri minēti 43. panta 2. punktā, VIII pielikuma 4. punkta b) apakšpunktā un IX pielikuma 3., 4. un 5. punktā, attiecībā uz starptautisko vilcienu kustību, kas tiek veidota sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītājiem trešās valstīs, kuru dzelzceļa tīklos sliežu platums atšķiras no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla sliežu platuma.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek nodrošināts lielāks elastīgums jaudas iedalīšanā gadījumos, kuras attiecas uz starptautisko vilcienu kustību, kas tiek nodrošināta sadarbībā ar trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīklos sliežu platums atšķiras no Eiropas Savienības galvenā dzelzceļa tīkla sliežu platuma. Tas galvenokārt attiecas uz Baltijas valstīm.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dalībvalstis 31. panta 5. punktu var nepiemērot transportlīdzekļiem, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot satiksmei uz un no trešām valstīm dzelzceļa tīklos, kuru sliežu platums atšķiras no Eiropas Savienības galvenā dzelzceļa tīkla sliežu platuma.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2) “infrastruktūras pārvaldītājs” ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas atbild īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, ietverot satiksmes pārvaldību un vilcienu vadības iekārtas un signalizāciju; infrastruktūras pārvaldītāja pienākumus visā tīklā vai tīkla daļā var uzticēt veikt dažādām iestādēm vai uzņēmumiem;

2) „infrastruktūras pārvaldītājs” ir jebkura iestāde vai uzņēmums, kas atbild īpaši par dzelzceļa infrastruktūras izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, ietverot satiksmes pārvaldību un vilcienu vadības iekārtas un signalizāciju; un ievēro piemērojamos drošības noteikumus; infrastruktūras pārvaldītāja galvenie pienākumi ir: lēmumu pieņemšana par vilcienu ceļu iedalīšanu, tostarp gan pieejamās jaudas noteikšana un izvērtēšana, gan attiecīgo vilcienu ceļu iedalīšana un lēmumu pieņemšana par infrastruktūras lietošanas maksu, tostarp maksas noteikšana un iekasēšana, kā arī ieguldījumi infrastruktūrā;

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2a) „regulatīvā iestāde” ir iestāde, kas dalībvalstī uzrauga pareizu attiecīgo noteikumu piemērošanu, nekādā veidā nav iesaistīta politikas veidošanā un ir pilnībā nošķirta no uzņēmumiem, īpaši 1. un 2. punktā minētajiem uzņēmumiem;

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3) “dzelzceļa infrastruktūra” ir visas vienības, kas ir uzskaitītas I. A pielikumā Komisijas 1970. gada 18. decembra  Regulai (EEK) Nr. 2598/70, ar ko nosaka dažādu pozīciju saturu iekļaušanai 1970. gada 4. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1108/70 I pielikumā norādītajās pārskatu veidlapās, kuras skaidrības labad ir iekļautas šīs direktīvas I pielikumā ;

3) „dzelzceļa infrastruktūra” ir visas vienības, kas ir uzskaitītas šīs direktīvas I pielikumā;

Pamatojums

Svītrojot atsauci uz Regulu Nr. 2598/70, I pielikums kļūst par sarakstu, kurā šīs direktīvas vajadzībām ir definēts termins „dzelzceļa infrastruktūra”.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7) „reģionālie pārvadājumu pakalpojumi” ir transporta pakalpojumi ko veic, lai nodrošinātu reģiona pārvadājumu vajadzības;

7) „reģionālie pārvadājumu pakalpojumi” ir transporta pakalpojumi, ko veic, lai nodrošinātu viena reģiona vai pierobežas reģionu pārvadājumu vajadzības;

Pamatojums

Jēdziens „reģions” nav jāinterpretē ģeogrāfiskā nozīmē.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Infrastruktūras pārvaldītājam ir jāpārvalda savas informācijas tehnoloģiju nodaļas, lai nodrošinātu konfidenciālās komerciālās informācijas atbilstošu aizsardzību.

Pamatojums

Lai garantētu patiesu neatkarību no jumta organizācijas un citiem uzņēmumiem, ir svarīgi nodrošināt, ka katram infrastruktūras pārvaldītājam ir sava atsevišķa informācijas tehnoloģiju nodaļa.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.b Dalībvalstis arī nodrošina, ka gan dzelzceļa uzņēmumi, gan infrastruktūras pārvaldītāji, kas nav pilnīgi neatkarīgi cits no cita, ir atbildīgi par personāla politiku.

Pamatojums

Tā kā infrastruktūras pārvaldītājiem jāspēj pieņemt patstāvīgus lēmumus, tiem jāuzņemas arī pilna atbildība par personāla politiku. Ja to personāla politika nav pilnīgi neatkarīga, pastāv draudi, ka šis nosacījums netiks izpildīts.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

6. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

6. pants

Kontu nošķiršana

Pārredzama kontu nošķiršana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek šķirta peļņas un zaudējumu uzskaites un bilances kārtošana un publicēšana, no vienas puses, attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbību, kura ir saistīta ar transporta pakalpojumu sniegšanu, un, no otras puses, attiecībā uz darbību, kas ir saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu. Publisko finansējumu, kas piešķirts vienai no šīm divām darbības jomām, nenodod otrai.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek šķirta peļņas un zaudējumu uzskaites un bilances kārtošana un publicēšana, no vienas puses, attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbību, kura ir saistīta ar transporta pakalpojumu sniegšanu, un, no otras puses, attiecībā uz darbību, kas ir saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu. Publisko finansējumu, kas piešķirts vienai no šīm divām darbības jomām, nenodod otrai.

2. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka sakarā ar šo nošķīrumu jāorganizē skaidri nošķirtas nodaļas vienotā uzņēmumā, vai arī infrastruktūra un pārvadājumu darbība  jāpārvalda atsevišķām organizācijām.

2. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka sakarā ar šo nošķīrumu jāorganizē skaidri nošķirtas nodaļas vienotā uzņēmumā, vai arī infrastruktūra un pārvadājumu darbība jāpārvalda atsevišķām organizācijām, lai dzelzceļa nozarē nodrošinātu konkurences attīstību, investīciju piesaistīšanu un sniegto pakalpojumu rentabilitāti.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka atsevišķu peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci kārto un publicē, no vienas puses, par darbību, kas saistīta ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu , un, no otras puses, par darbību, kas saistīta ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Valsts līdzekļi, ko maksā par darbību, kura saistīta ar pārvadājumu pakalpojumiem, kā maksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem, jāatspoguļo atsevišķi par katru sabiedrisko pakalpojumu līgumu attiecīgajos kontos, un tos nenodod darbībai, kas saistīta ar citu transporta pakalpojumu sniegšanu vai ar citu uzņēmējdarbību.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka atsevišķu peļņas un zaudējumu pārskatu un bilanci kārto un publicē, no vienas puses, par darbību, kas saistīta ar dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, un, no otras puses, par darbību, kas saistīta ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Valsts līdzekļi, ko maksā par darbību, kura saistīta ar pārvadājumu pakalpojumiem, kā maksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem, jāatspoguļo atsevišķi par katru sabiedrisko pakalpojumu līgumu attiecīgajos kontos, un tos nenodod darbībai, kas saistīta ar citu transporta pakalpojumu sniegšanu vai ar citu uzņēmējdarbību.

4.  Šā panta 1. un 3. punktā minēto dažādo darbības jomu uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams pārraudzīt, vai tiek ievērots aizliegums par vienu darbības jomu saņemtos valsts līdzekļus nodot citai darbības jomai.

4. Lai nodrošinātu infrastruktūras izmaksu pilnīgu pārredzamību, šā panta 1. un 3. punktā minēto dažādo darbības jomu uzskaiti veic tā, lai būtu iespējams pārraudzīt, tiek ievērotas iepriekšējos punktos noteiktās prasības un kā tiek izmantoti ienākumi no infrastruktūras maksām, peļņa no citas saimnieciskās darbības un valsts un privātais finansējums, ko saņem infrastruktūras pārvaldītājs. Infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumus nekādā gadījumā neizmanto dzelzceļa uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas kontrolē dzelzceļa uzņēmumu, jo tas varētu stiprināt šāda uzņēmuma tirgus pozīciju vai ļaut tam gūt ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem dzelzceļa uzņēmumiem. Šis noteikums neliedz 55. pantā noteiktās regulatīvās iestādes uzraudzībā atmaksāt izmantoto kapitālu, tostarp procentu maksājumus atbilstoši tirgus situācijai, ko iestāde vai organizācija, kas kontrolē dzelzceļa uzņēmumu, ir darījusi pieejamu infrastruktūras pārvaldītājam.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. pants

7. pants

Infrastruktūras pārvaldītāja galveno funkciju neatkarība

Infrastruktūras pārvaldītāja galveno funkciju neatkarība

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka II pielikumā iekļautās funkcijas, kuras nosaka taisnīgu un nediskriminējošu piekļūšanu infrastruktūrai, uztic iestādēm vai sabiedrībām, kas pašas nesniedz nekādus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. Neatkarīgi no organizatoriskajām struktūrām jāpierāda, ka šis mērķis ir sasniegts.

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka funkcijas, kuras nosaka taisnīgu un nediskriminējošu piekļūšanu infrastruktūrai atbilstoši 3. panta 2. punktam, uztic iestādēm vai sabiedrībām, kas pašas nesniedz nekādus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. Neatkarīgi no organizatoriskajām struktūrām jāpierāda, ka šis mērķis ir sasniegts.

Ņemot vērā gūto pieredzi, II pielikumu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

 

Dalībvalstis tomēr var uzdot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai jebkurai citai iestādei uzņemties atbildību par dzelzceļa infrastruktūras attīstības veicināšanu , piemēram, ar  investīcijām, uzturēšanu un finansēšanu.

Dalībvalstis tomēr var uzdot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai jebkurai citai iestādei uzņemties atbildību par dzelzceļa infrastruktūras attīstības veicināšanu , piemēram, ar  investīcijām, uzturēšanu un finansēšanu.

2. Ja infrastruktūras pārvaldītājs savas juridiskās formas, uzbūves vai lēmumu pieņemšanas funkciju dēļ ir atkarīgs no kāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, tad IV nodaļas 3. un 4. iedaļā aprakstītās funkcijas veic attiecīgi maksājumu organizācija un iedalošā organizācija , kas savā juridiskajā formā, uzbūvē un lēmumu pieņemšanā nav atkarīga ne no viena dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma.

2. Ja infrastruktūras pārvaldītājs savas juridiskās formas, uzbūves vai lēmumu pieņemšanas funkciju dēļ ir atkarīgs no kāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, tad IV nodaļas 2. un 3. iedaļā aprakstītās funkcijas veic attiecīgi maksājumu organizācija un iedalošā organizācija, kas savā juridiskajā formā, uzbūvē un lēmumu pieņemšanā nav atkarīga ne no viena dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma.

3. Ja IV nodaļas 2. un 3. iedaļas noteikumos minētas infrastruktūras pārvaldītāja galvenās funkcijas, tās saprot kā piekrītošas maksājumu organizācijai vai iedalošajai organizācijai to attiecīgās kompetences ietvaros.

3. Ja IV nodaļas 2. un 3. iedaļas noteikumos minētas infrastruktūras pārvaldītāja galvenās funkcijas, tās saprot kā piekrītošas maksājumu organizācijai vai iedalošajai organizācijai to attiecīgās kompetences ietvaros.

 

3.a Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim iesniedz direktīvas priekšlikumu, kurā ietver noteikumus attiecībā uz infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu darbību nodalīšanu un priekšlikumu par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu, nesamazinot dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un ievērojot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

8. pants

Stabils infrastruktūras pārvaldītāja finansējums

Stabils infrastruktūras pārvaldītāja finansējums

1. Dalībvalstis attīstīta savu valsts dzelzceļu infrastruktūru, pēc vajadzības ņemot vērā Savienības vispārīgās vajadzības. Šādā nolūkā tās vēlākais divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā publicē dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē, pamatojoties uz stabilu un noturīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Stratēģija aptver vismaz piecus gadus un ir atjaunojama.

1. Dalībvalstis attīstīta savu valsts dzelzceļu infrastruktūru, pēc vajadzības ņemot vērā Savienības vispārīgās vajadzības. Šādā nolūkā tās vēlākais divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm un personām, tostarp attiecīgām vietējām un reģionālām iestādēm, arodbiedrībām, nozaru biedrībām un lietotāju pārstāvjiem, publicē dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir apmierināt mobilitātes vajadzības nākotnē, pamatojoties uz stabilu un noturīgu dzelzceļa sistēmas finansējumu. Stratēģija aptver vismaz septiņus gadus un ir atjaunojama.

2. Pienācīgi ievērojot Līguma 93., 107. un 108. pantu, dalībvalstis var arī sniegt infrastruktūras pārvaldītājam tā  uzdevumiem, infrastruktūras  apmēriem un finanšu prasībām atbilstīgu finansējumu, jo īpaši jaunu investīciju segšanai.

2. Ja ienākumi nav pietiekami, lai segtu infrastruktūras pārvaldītāja finansējuma vajadzības, neskarot šīs Direktīvas 31. un 32. panta noteikumus par maksas iekasēšanu un pienācīgi ievērojot Līguma 93., 107. un 108. pantu, dalībvalstis arī sniedz infrastruktūras pārvaldītājam tā uzdevumiem, infrastruktūras apmēriem un finanšu prasībām atbilstīgu finansējumu, jo īpaši jaunu investīciju segšanai.

3. Saskaņā ar valsts noteikto vispārīgo politiku, un ņemot vērā 1. punktā minēto dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, infrastruktūras pārvaldītājs pieņem komercdarbības plānu, kurā iekļauj investīciju un finanšu programmu. Plānu izstrādā tā, lai panāktu optimālu un efektīvu infrastruktūras izmantošanu, nodrošināšanu un attīstību, nodrošinot finanšu līdzsvaru un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka pirms komercdarbības plāna apstiprināšanas notiek apspriešanās ar pretendentiem. 55. pantā minētā regulatīvā iestāde sniedz nesaistošu atzinumu par to, vai komercdarbības plāns ir piemērots šo mērķu sasniegšanai.

3. Saskaņā ar valsts noteikto vispārīgo politiku, un ņemot vērā 1. punktā minēto dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, infrastruktūras pārvaldītājs pieņem komercdarbības plānu, kurā iekļauj investīciju un finanšu programmu. Plānu izstrādā tā, lai panāktu optimālu un efektīvu infrastruktūras izmantošanu, nodrošināšanu un attīstību, nodrošinot finanšu līdzsvaru un līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka pirms ieguldījumu plāna apstiprināšanas nediskriminējoši notiek apspriešanās ar pretendentiem par piekļuves un izmantošanas nosacījumiem un infrastruktūras veidu, nodrošināšanu un attīstību. 55. pantā minētā regulatīvā iestāde sniedz nesaistošu atzinumu par to, vai komercdarbības plāns ir diskriminējošs kādam pretendentiem.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka normālos uzņēmējdarbības apstākļos un ne ilgāk kā trīs gadus  infrastruktūras pārvaldītāja grāmatvedības rēķinos ienākumiem no infrastruktūras maksas, citas saimnieciskās darbības un valsts iemaksām, no vienas puses, jābūt vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem, no otras puses, attiecīgā gadījumā ietverot no valsts saņemtos avansa maksājumus.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka normālos uzņēmējdarbības apstākļos un ne ilgāk kā divus gadus infrastruktūras pārvaldītāja grāmatvedības rēķinos ienākumiem no infrastruktūras maksas, citas saimnieciskās darbības, neatmaksājamiem privātā sektora aizdevumiem un valsts iemaksām, tostarp attiecīgā gadījumā no valsts saņemtajiem avansa maksājumiem, no vienas puses, jābūt vismaz līdzsvarā ar infrastruktūras izdevumiem, no otras puses, tostarp attiecīgā gadījumā no ilgtspējīga finansējuma aktīvu atjaunošanai ilgtermiņā.

Neskarot lietotāja iespējamo ilgtermiņa mērķi segt visu transporta veidu infrastruktūras izmaksas, pamatojoties uz dažādo transporta veidu godīgu, nediskriminējošu konkurenci, kur dzelzceļa transports spēj konkurēt ar citiem transporta veidiem, saskaņā ar 31. un 32. pantā noteikto maksāšanas sistēmu dalībvalsts var prasīt, lai infrastruktūras pārvaldītājs savilktu rēķinus bez valsts finansējuma.

Neskarot lietotāja iespējamo ilgtermiņa mērķi segt visu transporta veidu infrastruktūras izmaksas, pamatojoties uz dažādo transporta veidu godīgu, nediskriminējošu konkurenci, kur dzelzceļa transports spēj konkurēt ar citiem transporta veidiem, saskaņā ar 31. un 32. pantā noteikto maksāšanas sistēmu dalībvalsts var prasīt, lai infrastruktūras pārvaldītājs savelk rēķinus bez valsts finansējuma.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro parādiem vai šādu parādu procentiem, kas uzņēmumiem radušies pēc 2001. gada 15. marta, vai — dalībvalstīs, kuras Savienībai pievienojušās pēc 2001. gada 15. marta — pēc pievienošanās dienas.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro parādiem vai šādu parādu procentiem, kas uzņēmumiem radušies pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Pamatojums

Vēl aizvien svarīgs uzdevums ir panākt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu stabilu finansiālo stāvokli un atbrīvot tos no vēsturiskiem parādiem. Neraugoties uz 1991. gadā pieņemtajiem noteikumiem (Direktīva 91/440/EEK), daudzās dalībvalstīs tas nav noticis. Lai veicinātu dzelzceļa pārvadājumu nozares efektivitāti, ir jāsamazina tās parādu līmenis. Šajā sakarībā bija noteikts pārāk agrs jauno dalībvalstu pievienošanās datums — 2001. gada 15. marts.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nosacījumi nekādā gadījumā nedrīkst radīt šķēršļus pasažieriem attiecībā uz informācijas iegūšanu vai biļetes iegādi ceļošanai no viena punkta uz otru neatkarīgi no tā, cik dzelzceļa pārvadājumu operatoru piedāvā pilnus vai daļējus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus starp abiem attiecīgajiem punktiem.

Pamatojums

Dzelzceļa infrastruktūras pieejamības nosacījumi nekādā gadījumā nedrīkst radīt šķēršļus pasažieriem attiecībā uz informācijas iegūšanu vai biļetes iegādi ceļošanai no viena punkta uz otru neatkarīgi no tā, cik dzelzceļa pārvadājumu operatoru piedāvā pilnus vai daļējus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus starp abiem attiecīgajiem punktiem.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šo punktu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

Komisija, pamatojoties uz regulatīvo iestāžu gūto pieredzi, 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pieņem īstenošanas pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šo punktu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

Pamatojums

Komisijai būtu jārīkojas jautājumā par to, kā tiek piešķirta piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai 18 mēnešu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā, jo tas ir pietiekami ilgs laiks, lai gūtu pieredzi.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kompetentās iestādes un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, sniedz attiecīgajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm visu informāciju, kas pamatoti vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu. Regulatīvā iestāde, vajadzības gadījumā apspriežoties ar visām attiecīgajām pusēm, izskata visu sniegto informāciju un informē attiecīgās puses par savu pamatoto lēmumu iepriekš noteiktā, saprātīgā termiņā, tomēr ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad saņemta visa attiecīgā informācija.

Kompetentās iestādes un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, sniedz attiecīgajai regulatīvajai iestādei vai iestādēm visu informāciju, kas pamatoti vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu. Regulatīvā iestāde, vajadzības gadījumā apspriežoties ar visām attiecīgajām pusēm, izskata visu sniegto informāciju un informē attiecīgās puses par savu pamatoto lēmumu viena mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

4. Komisija, pamatojoties uz regulatīvo iestāžu gūto pieredzi, 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pieņem īstenošanas pasākumus, detalizēti nosakot kārtību un kritērijus, kas jāievēro, piemērojot šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu Komisijai tiek noteikts pienākums pieņemt īstenošanas aktus, kuros tiek noteikta procedūra un kritēriji, kas saistīti ar ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām piekļūt pakalpojumiem, ko daļēji vai pilnīgi sniedz sabiedrisko pakalpojumu dienesti, un ar prasībām, kas iesniegtas regulatīvajām iestādēm. Komisijai ir jārīkojas 18 mēnešu laikā no direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija sagatavo salīdzinošu analīzi par metodēm maksas noteikšanai dalībvalstīs, lai izstrādātu vienotu aprēķināšanas metodi maksas noteikšanai.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13. pants

13. pants

Nosacījumi par piekļuvi pakalpojumiem

Nosacījumi par piekļuvi pakalpojumiem

1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir tiesības bez diskriminācijas saņemt minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu kas noteikts  III pielikuma 1. punktā.

1. Infrastruktūras pārvaldītāji bez diskriminācijas piedāvā visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, kas noteikts III pielikuma 1. punktā.

2. III pielikuma 2. punktā minētos pakalpojumus  visi apkalpes iekārtu operatori  sniedz  bez diskriminācijas.

2. Apkalpes iekārtu operatori visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem bez diskriminācijas sniedz piekļuvi, tostarp sliežu ceļu piekļuvi, III pielikuma 2. punktā minētajām apkalpes iekārtām un šajās iekārtās pieejamajiem pakalpojumiem 56. pantā noteiktās regulatīvās iestādes uzraudzībā.

Ja apkalpes iekārtas operators pieder iestādei vai uzņēmumam, kas arī aktīvi darbojas un kam ir dominējošs stāvoklis vismaz vienā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgū, kurā izmanto šo apkalpes iekārtu, operatora darbība jāveido tā, ka tas juridiskā, organizatoriskā un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīgs no šīs iestādes vai uzņēmuma.

Ja III pielikuma 2. punktā minētās apkalpes iekārtas operators pieder iestādei vai uzņēmumam, kas arī aktīvi darbojas un kam ir dominējošs stāvoklis vismaz vienā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgū, kurā izmanto šo apkalpes iekārtu, operatora darbība jāveido tā, ka tas organizatoriskā un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīgs no šīs iestādes vai uzņēmuma. Apkalpes iekārtas operatoram un minētajai iestādei vai uzņēmumam ir atsevišķi konti, tostarp atsevišķa bilance un peļņas un zaudējumu pārskats.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumus par piekļuvi apkalpes iekārtai var noraidīt vienīgi tad, ja ir pieejamas atbilstīgas alternatīvas, kas tiem dod iespēju veikt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu tajā pašā maršrutā ar ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem. Apkalpes iekārtas operatoram ir pienākums pierādīt, ka ir pieejama atbilstīga alternatīva.

Atbildes uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumiem par piekļuvi apkalpes iekārtai sniedz noteiktā termiņā, ko nosaka valsts regulatīvā iestāde, un tos var noraidīt vienīgi tad, ja ir pieejamas atbilstīgas alternatīvas, kas tiem dod iespēju veikt attiecīgo kravas vai pasažieru pārvadājumu tajā pašā maršrutā ar ekonomiski pieņemamiem nosacījumiem. Atsakot piekļuvi apkalpes iekārtai, apkalpes iekārtas operators piedāvā no ekonomiskā un tehniskā viedokļa saprātīgu alternatīvu un atteikumu pamato rakstveidā. Šāds atteikums apkalpes iekārtas operatoram nerada pienākumu ieguldīt resursos vai iekārtās, lai varētu izpildīt visus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījumus.

Ja apkalpes iekārtas operators saskaras ar dažādiem pretrunīgiem pieprasījumiem, tas cenšas nodrošināt visu prasību iespējami labāku savienošanu. Ja atbilstīga alternatīva nav pieejama un ja nav iespējams apmierināt visus attiecīgās iekārtas jaudas pieprasījumus, pamatojoties uz pierādītajām vajadzībām, 55. pantā minētā regulatīvā iestāde pēc pašas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata atbilstīgi rīkojas, lai nodrošinātu to, ka attiecīga jaudas daļa tiek atvēlēta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri neietilpst iestādē vai uzņēmumā, kam pieder arī apkalpes iekārtas operators. Tomēr jaunuzbūvētas tehniskās apkopes iekārtas un citas tehniskās iekārtas, kas izstrādātas konkrētam jaunam ritošajam sastāvam, var rezervēt vienam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam izmantošanai piecus gadus pēc iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas.

Ja apkalpes iekārtas operators saskaras ar dažādiem pretrunīgiem pieprasījumiem, tas cenšas nodrošināt visu prasību iespējami labāku savienošanu. Ja atbilstīga alternatīva nav pieejama un ja nav iespējams apmierināt visus attiecīgās iekārtas jaudas pieprasījumus, pamatojoties uz pierādītajām vajadzībām, 55. pantā minētā regulatīvā iestāde pēc pašas iniciatīvas vai pamatojoties uz pretendenta sūdzību atbilstīgi rīkojas, ņemot vērā visu ieinteresēto personu vajadzības, lai nodrošinātu to, ka attiecīga jaudas daļa tiek atvēlēta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri neietilpst iestādē vai uzņēmumā, kam pieder arī apkalpes iekārtas operators. Tomēr jaunuzbūvētas tehniskās apkopes iekārtas un citas tehniskās iekārtas, kas izstrādātas jaunam ātrgaitas ritošajam sastāvam, kas minēts Komisijas Lēmumā 2008/232/EK1, var rezervēt vienam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam izmantošanai desmit gadus  pēc iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas.

Ja apkalpes iekārta nav izmantota vismaz divus gadus pēc kārtas, tās īpašnieks paziņo par iekārtas iznomāšanu vai izīrēšanu.

Ja III pielikuma 2. punktā minētā apkalpes iekārta nav izmantota vismaz vienu gadu un ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi šādas apkalpes iekārtas operatoram ir izrādījuši interesi par piekļuvi šai iekārtai, balstoties uz pamatotām vajadzībām, tās īpašnieks paziņo par iekārtas kā dzelzceļa apkalpes iekārtas iznomāšanu vai izīrēšanu ar dzelzceļa nozari saistītām darbībām, ja vien šādas iekārtas operators uzskatāmi neparāda, ka notiekošais rekonversijas process liedz to izmantot dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam.

3. Ja infrastruktūras pārvaldītājs piedāvā jebkuru no III pielikuma 3. punktā aprakstītajiem pakalpojumiem kā papildpakalpojumu, tad tas šos pakalpojumus sniedz bez diskriminācijas pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījuma.

3. Ja iekārtu operators piedāvā jebkuru no III pielikuma 3. punktā aprakstītajiem pakalpojumiem kā papildpakalpojumu, tad tas šos pakalpojumus sniedz bez diskriminācijas pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pieprasījuma.

4. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var infrastruktūras pārvaldītājam vai citiem piegādātājiem pieprasīt vēl citus papildpakalpojumus, kas uzskaitīti III pielikuma 4. punktā. Infrastruktūras pārvaldītājam nav pienākuma sniegt šos pakalpojumus.

4. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var infrastruktūras pārvaldītājam vai citiem apkalpes iekārtas operatoriem pieprasīt vēl citus papildpakalpojumus, kas uzskaitīti III pielikuma 4. punktā. Infrastruktūras pārvaldītājam nav pienākuma sniegt šos pakalpojumus.

5. Ņemot vērā gūto pieredzi, III pielikumu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

 

 

_____________

 

1 OV L 84, 26. 3.2008., 132. lpp.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ar šo tiek aizstāti jebkādi pārrobežu nolīgumos starp dalībvalstīm ietverti noteikumi, kas diskriminē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu starpā vai kas ierobežo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu brīvību veikt pārrobežu pārvadājumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka pārrobežu nolīgumi, ko tās noslēdz, nediskriminē kādus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus vai nerada ierobežojumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu brīvībai veikt pārrobežu pārvadājumus.

Pamatojums

Pārrobežu nolīgumiem joprojām jābūt dalībvalstu kompetencē, dodot tiem brīvas iespējas rīkoties. Eiropas Savienībai jārīkojas tikai tad, ja dalībvalstis nevar adekvāti īstenot mērķus un ja tos labāk var sasniegt Eiropas Savienības līmenī.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, detalizēti nosakot kārtību, kas jāievēro, piemērojot šo punktu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, precizējot iepriekšējā daļā minētās sadarbības procedūras kārtību. Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek vēl vairāk precizēts tādu īstenošanas pasākumu mērķis, kurus Komisija var pieņemt.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15. pants

15. pants

Tirgus novērošanas joma

Tirgus novērošanas joma

1. Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai novērotu tehniskos un ekonomiskos nosacījumus un tirgus tendences Eiropas dzelzceļa transportā.

1. Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai novērotu tehniskos, sociālos un ekonomiskos nosacījumus un tirgus tendences, tostarp nodarbinātības tendences, kā arī ievērotu atbilstošos ES konkurences noteikumus, kas skar Eiropas dzelzceļa transporta nozari.

2. Šajā nolūkā Komisija šajā darbā cieši iesaista dalībvalstu un ieinteresēto nozaru pārstāvjus, tostarp lietotājus, lai tie labāk varētu novērot tendences dzelzceļa nozarē un tirgus attīstību, novērtēt veikto pasākumu efektivitāti un analizēt Komisijas plānoto pasākumu ietekmi.

2. Šajā nolūkā Komisija šajā darbā cieši iesaista dalībvalstu pārstāvjus, tostarp 55. pantā minētos regulatīvo iestāžu pārstāvjus, un ieinteresēto nozaru pārstāvjus, tostarp attiecīgās vietējās un reģionālās iestādes, dzelzceļa nozares sociālos partnerus un lietotājus, lai tie labāk varētu novērot tendences dzelzceļa nozarē un tirgus attīstību, novērtēt pieņemto pasākumu efektivitāti un analizēt Komisijas plānoto pasākumu ietekmi. Attiecīgā gadījumā Komisija iesaista arī Eiropas Dzelzceļa aģentūru.

3. Komisija novēro tīklu lietošanu un pamatnosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē, īpaši infrastruktūras maksājumus, jaudas sadalījumu, investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu cenu un kvalitātes attīstību, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, uz ko attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgumi, licencēšanu un saskaņošanas dalībvalstu starpā  pakāpi. Tā nodrošina aktīvu sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām iestādēm dalībvalstīs.

3. Komisija novēro tīklu lietošanu un pamatnosacījumu attīstību dzelzceļa nozarē, īpaši infrastruktūras maksājumus, jaudas sadalījumu, investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu cenu un kvalitātes attīstību, dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgumi, licencēšanu, tirgus atvērtības līmeni, nodarbinātības un sociālos apstākļus un saskaņošanas līmeni, jo īpaši sociālo tiesību jomā starp dalībvalstīm un dalībvalstīs.

4. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:

4. Komisija ik pēc diviem gadiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par:

a) dzelzceļa pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību;

a) dzelzceļa pakalpojumu un ar dzelzceļu saistītu pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību, tostarp tirgus atvērtības līmeni;

b) pamatnosacījumiem , tostarp attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu;

b) pamatnosacījumiem , tostarp attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu;

 

ba) nodarbinātības, darba un sociālo apstākļu attīstību nozarē;

c) Eiropas dzelzceļu tīkla stāvokli;

c) Eiropas dzelzceļu tīkla stāvokli;

d) piekļuves tiesību izmantošanu;

d) piekļuves tiesību izmantošanu;

e) šķēršļiem, kas kavē dzelzceļa pakalpojumu efektivitāti;

e) šķēršļiem, kas kavē dzelzceļa pakalpojumu efektivitāti;

f) infrastruktūras ierobežojumiem;

f) infrastruktūras ierobežojumiem;

g) likumdošanas nepieciešamību.

g) likumdošanas nepieciešamību.

5. Lai Komisija varētu veikt tirgus novērošanu, dalībvalstis katru gadu sniedz IV pielikumā norādīto informāciju, kā arī citas nepieciešamās Komisijas pieprasītās ziņas.

5. Lai Komisija varētu veikt tirgus novērošanu, dalībvalstis katru gadu sniedz turpmāk uzskaitīto un IV pielikumā norādīto informāciju, kā arī citas nepieciešamās Komisijas pieprasītās ziņas par:

 

a) dzelzceļa pārvadājumu nozares darbības attīstību un kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām (SPSS);

 

b) tirgus atvērtības un godīgas konkurences pakāpi katrā dalībvalstī; dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu daļu transporta nozares kopējos darbības rādītājos;

 

c) resursiem un darbībām, ko regulatīvās iestādes izmanto savu funkciju izpildei pārsūdzības iestādes statusā;

 

d) notikumu gaitu saistībā ar vēsturisko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pārstrukturēšanu un valsts transporta stratēģiju pieņemšanu un īstenošanu iepriekšējā gadā;

 

e) nozīmīgām mācību iniciatīvām un pasākumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu nozarē dalībvalstī veikti iepriekšējā gadā;

 

f) nodarbinātību un sociālajiem apstākļiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos, infrastruktūras pārvaldītāju uzņēmumos un citos dzelzceļa nozarē darbojošos uzņēmumos iepriekšējā gada beigās;

 

g) ieguldījumiem ātrgaitas dzelzceļa tīklā iepriekšējā gadā;

 

h) dzelzceļa tīkla garumu iepriekšējā gada beigās;

 

i) maksu par piekļuvi sliežu ceļiem iepriekšējā gadā;

 

j) saskaņā ar šīs direktīvas 35. pantu izveidotās darbības uzlabošanas shēmas izmantošanu;

 

k) kompetentās valsts iestādes izdoto spēkā esošo licenču skaitu;

 

l) ERTMS ieviešanas statusu;

 

m) iepriekšējā gadā dzelzceļa tīklā notikušo starpgadījumu, negadījumu un nopietnu negadījumu skaitu atbilstoši Direktīvai 2004/49/EK;

 

n) citām atbilstīgām norisēm;

 

o) tehniskās apkopes pakalpojumu tirgus attīstību un atvērtības līmeni.

Ņemot vērā gūto pieredzi, IV pielikumu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Ņemot vērā gūto pieredzi, IV pielikumu var grozīt, lai atjauninātu dzelzceļa nozares tirgus uzraudzībai nepieciešamo informāciju, saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, detalizēti nosakot kārtību, kas jāievēro, piemērojot šo pantu, tostarp par vienotas veidlapas izmantošanu licencēm. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

5. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, precizējot kārtību, kas jāievēro, izsniedzot licences un izstrādājot vienotu veidlapu licencēm, saskaņā ar 2. iedaļā noteiktajām prasībām. Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek vēl vairāk precizēta darbības joma īstenošanas pasākumiem, kurus var pieņemt Komisija.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

19. pants – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d) nav atzītas par vainīgām nopietnā vai atkārtotā to saistību neizpildē, kas uzliktas ar sociālo un darba tiesību aktiem, to skaitā to saistību neizpildē, kuras uzliktas ar darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktiem, kā arī ar muitas tiesībām uzlikto saistību neizpildē gadījumos, kad uzņēmums vēlas veikt pārrobežu  kravas pārvadājumu operācijas, kurām piemērojamas muitas procedūras.

d) nav atzītas par vainīgām tādu saistību neizpildē, kas noteiktas ar sociālo un darba tiesību aktiem, to skaitā tādu saistību neizpildē, kuras noteiktas ar drošības, darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktiem, kā arī ar muitas tiesībām noteikto saistību neizpildē gadījumos, kad uzņēmums vēlas veikt pārrobežu kravas pārvadājumu operācijas, kurām piemērojamas muitas procedūras.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek pastiprināta drošības un nodarbinātības jomas tiesību aktu ievērošana, labu reputāciju nosakot par būtisku prasību dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu licences saņemšanai.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Prasības attiecībā uz finanšu pietiekamību ir izpildītas, ja pieteikuma iesniedzējs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var pierādīt, ka tas divpadsmit mēnešus varēs izpildīt savas faktiskās un potenciālās saistības, kas nodibinātas, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem.

Prasības attiecībā uz finanšu pietiekamību ir izpildītas, ja pieteikuma iesniedzējs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var pierādīt, ka tas divpadsmit mēnešus varēs izpildīt savas faktiskās un potenciālās saistības, kas nodibinātas, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem. Iestādes, kas izdod licences, pārbauda finanšu pietiekamību, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma gada pārskatus vai bilanci, ja uzņēmums, kas iesniedzis pieteikumu, nevar iesniegt gada pārskatus.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek ieviests aspekts, kas minēts V pielikumā un tiek uzskatīts par būtisku teksta sastāvdaļu.

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minēto mērķu dēļ, katrs pieteikuma iesniedzējs sniedz vismaz to informāciju, kas uzskaitīta V pielikumā.

Minēto mērķu dēļ katrs pieteikuma iesniedzējs sniedz detalizētu informāciju par:

 

a) pieejamajiem finanšu līdzekļiem, tostarp atlikumiem bankas kontā, izsniegtajiem pārtēriņa līdzekļiem un aizdevumiem;

 

b) līdzekļiem un aktīviem, kas pieejami kā nodrošinājums;

 

c) apgrozāmo kapitālu;

 

d) būtiskām izmaksām, tostarp pirkuma izmaksām par transportlīdzekļiem, zemi, ēkām, objektiem un ritošo sastāvu;

 

e) maksājumiem saistībā ar uzņēmuma aktīviem;

 

f) nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām.

Pamatojums

Šā grozījuma teksts ir ņemts no V pielikuma, kas tiek uzskatīts par būtisku direktīvas sastāvdaļu. Pieteikuma iesniedzējiem ir arī jāsniedz detalizēta informācija par nodokļu maksājumiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestāde, kas izdod licences, pieteikuma iesniedzēja finanses neuzskata par pietiekamām, ja uzņēmumam tā darbības dēļ ir radušies būtiski nodokļu maksājumu vai sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi.

Pamatojums

Šā grozījuma teksts ir ņemts no V pielikuma, kas tiek uzskatīts par būtisku direktīvas sastāvdaļu.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Iestāde īpaši var pieprasīt uzņēmumam iesniegt revīzijas ziņojumu un attiecīgos dokumentus no bankas, valsts krājbankas, grāmatveža vai revidenta. Šajos dokumentos jābūt iekļautai informācijai par šā panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētajiem jautājumiem.

Pamatojums

Šā grozījuma teksts ir ņemts no V pielikuma, kas tiek uzskatīts par būtisku direktīvas sastāvdaļu.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ņemot vērā gūto pieredzi, V pielikumu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

svītrots

Pamatojums

Direktīvas V pielikums tiek uzskatīts par teksta būtisku sastāvdaļu. Tādēļ tā saturs ir pilnībā pārcelts uz 20. pantu.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

21. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Prasības par profesionālo kompetenci ir izpildītas gadījumos, kad pieteikumu iesniegušais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var pierādīt, ka tam ir vai būs tāda vadības struktūra, kurai ir vajadzīgās zināšanas vai pieredze, lai veiktu drošu un uzticamu licencē noteikto darbības veidu ekspluatācijas kontroli un pārraudzību.

Prasības par profesionālo kompetenci ir izpildītas gadījumos, kad pieteikumu iesniegušais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var pierādīt, ka tam ir vai būs tāda vadības struktūra, kurai ir vajadzīgās zināšanas vai pieredze, lai veiktu drošu un uzticamu licencē noteikto darbības veidu ekspluatācijas kontroli un pārraudzību. Pieteikuma iesniegšanas brīdī uzņēmums arī pierāda, ka tam ir izsniegts drošības sertifikāts, kā norādīts Direktīvas 2004/49/EK 10. pantā.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1371/2007 III nodaļu,  dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jābūt pienācīgi apdrošinātam, lai saskaņā ar attiecīgās valsts un starptautiskiem tiesību aktiem izpildītu savas saistības nelaimes gadījumos, jo īpaši attiecībā uz kravu, pastu un trešām personām.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1371/200716 III nodaļu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jābūt pienācīgi apdrošinātam vai jāparedz līdzvērtīgas garantijas un — atbilstošā gadījumā — regulatora apstiprināti pasākumi, lai saskaņā ar attiecīgās valsts un starptautiskiem tiesību aktiem izpildītu savas saistības nelaimes gadījumos, jo īpaši attiecībā uz kravu, pastu un trešām personām.

Pamatojums

Īpaša uzmanība jāpievērš valsts dzelzceļa tīkla izmantošanai vēsturiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, ko apstiprina valsts regulators.

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, tostarp ar 55. pantā minēto regulatīvo iestādi, sagatavo un publicē tīkla pārskatu, ko var iegūt par samaksu, kas nepārsniedz šā pārskata publicēšanas izmaksas. Tīkla pārskatu publicē vismaz divās Savienības oficiālajās valodās. Tīkla pārskata saturu bez maksas dara pieejamu elektroniskā formātā Eiropas Dzelzceļa aģentūras tīmekļa portālā.

1. Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, tostarp ar 55. pantā minēto regulatīvo iestādi, sagatavo un publicē tīkla pārskatu, ko var iegūt par samaksu, kas nepārsniedz šā pārskata publicēšanas izmaksas. Tīkla pārskatu publicē vismaz divās Savienības oficiālajās valodās, no kurām viena ir angļu valoda. Tīkla pārskata saturu bez maksas dara pieejamu elektroniskā formātā Eiropas Dzelzceļa aģentūras tīmekļa portālā.

Pamatojums

Izmantojot tādu starptautisku valodu kā angļu valoda, tiktu atvieglota tīkla pārskatā iekļauto elementu izpratne.

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Tīkla pārskatā sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamās infrastruktūras raksturojumu. Tajā ietver informāciju par piekļuves nosacījumiem attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai un apkalpes iekārtām. Tīkla pārskata saturs ir noteikts VI pielikumā.

2. Tīkla pārskatā sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamās infrastruktūras raksturojumu. Tajā ietver šādu informāciju par piekļuves nosacījumiem attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai un apkalpes iekārtām:

 

a) iedaļu, kurā raksturo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamo infrastruktūru un norāda piekļuves nosacījumus;

 

b) iedaļu par tarifikācijas principiem un tarifiem;

 

c) iedaļu par jaudas iedalīšanas principiem un kritērijiem. Lai tīkla pārskatā iekļautu to apkalpes iekārtu operatorus, kuras nav infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē, tie sniedz informāciju par maksu par piekļuvi iekārtai un pakalpojumu saņemšanu un informāciju par piekļuves tehniskajiem nosacījumiem;

 

d) iedaļu ar informāciju, kas saistīta ar 25. pantā minēto licences pieteikumu un dzelzceļa drošības sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK1;

 

e) iedaļu ar informāciju par strīdu izšķiršanas un pārsūdzības procedūrām saistībā ar jautājumiem par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un pakalpojumiem un saistībā ar 35. pantā minēto darbības uzlabošanas shēmu;

 

f) iedaļu ar informāciju par piekļuvi III pielikumā minētajām apkalpes iekārtām un maksu par tām;

 

g) paraugu līgumam par pamata vienošanās noslēgšanu starp infrastruktūras pārvaldītāju un pretendentu saskaņā ar 42. pantu.

 

Tīkla pārskatā iekļauto informāciju katru gadu atjaunina, un nodrošina, ka tā saskan ar dzelzceļa infrastruktūras reģistriem, kas publicējami atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 35. pantam. Par infrastruktūru, kas netiek pienācīgi uzturēta un kuras kvalitāte samazinās, laikus ziņo tās lietotājiem.

 

Komisija, ņemot vērā gūto pieredzi, var grozīt un precizēt a) līdz g) apakšpunktā minēto informāciju saskaņā ar VI pielikumu, ievērojot 60. pantā minēto procedūru.

 

_____________________

 

1 OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.

Pamatojums

Tīkla pārskata iedaļu sarakstu uzskata par būtisku šīs direktīvas elementu. Komisija var grozīt katras iedaļas konkrētas detaļas, lai nodrošinātu elastīgumu. Turklāt gadījumā, ja infrastruktūras kvalitāte pasliktinās, par to jāinformē lietotāji, un šāds noteikums kalpo kā agrā brīdinājuma sistēma.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka to infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji, kuru lēmumi par maksām ietekmē citas infrastruktūras, sadarbojas ar mērķi starptautiskā mērogā koordinēt maksas iekasēšanu vai iekasēt maksu par attiecīgās infrastruktūras lietošanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka to infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji, kuru lēmumi par maksām ietekmē citas infrastruktūras, sadarbojas ar mērķi starptautiskā mērogā kopīgi koordinēt maksas iekasēšanu vai iekasēt maksu par attiecīgās infrastruktūras lietošanu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek pastiprināta doma par to, ka infrastruktūru pārvaldītājiem būtu jāveido spēcīgākas savstarpējas koordinācijas struktūras.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

30. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

30. pants

30. pants

Infrastruktūras izmaksas un to uzskaite

Infrastruktūras izmaksas un to uzskaite

1. Infrastruktūras pārvaldītājus, pienācīgi ievērojot drošību un vajadzību uzturēt un uzlabot infrastruktūras pakalpojumu kvalitāti, stimulē samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas un piekļuves maksas lielumu.

1. Infrastruktūras pārvaldītājus, pienācīgi ievērojot drošību un vajadzību uzturēt un uzlabot infrastruktūras pakalpojumu kvalitāti, stimulē samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas un piekļuves maksas lielumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktu īsteno ar tādām līgumsaistībām starp kompetento iestādi un infrastruktūras pārvaldītāju, kas aptver vismaz piecu gadu ilgu laika posmu un paredz valsts finansējumu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktu īsteno ar tādām līgumsaistībām starp kompetento iestādi un infrastruktūras pārvaldītāju, kas aptver vismaz septiņu gadu ilgu laika posmu un paredz valsts finansējumu.

3. Par līguma noteikumiem un infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanai veicamo maksājumu struktūru vienojas iepriekš, aptverot visu līguma darbības laiku.

3. Par līguma noteikumiem un infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanai veicamo maksājumu struktūru vienojas iepriekš, aptverot visu līguma darbības laiku.

Šādu līgumu pamatprincipi un parametri ir noteikti VII pielikumā, ko, ņemot vērā gūto pieredzi, var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Šādu līgumu pamatprincipi un parametri ir noteikti VII pielikumā.

Dalībvalstis apspriežas ar ieinteresētajām aprindām vismaz vienu mēnesi pirms līguma parakstīšanas un publicē to viena mēneša laikā pēc tā noslēgšanas.

Dalībvalstis apspriežas ar ieinteresētajām aprindām vismaz vienu mēnesi pirms līguma parakstīšanas un publicē to viena mēneša laikā pēc tā noslēgšanas.

Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka tā komercdarbības plāns atbilst līgumiskās vienošanās noteikumiem.

Infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka tā komercdarbības plāns atbilst līgumiskās vienošanās noteikumiem.

55. pantā minētā regulatīvā iestāde vismaz vienu mēnesi pirms līguma parakstīšanas novērtē vidējā un ilgtermiņā paredzēto infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu piemērotību to darbības mērķu sasniegšanai, par kuriem panākta vienošanās.

 

Ja kompetentā iestāde vēlas atkāpties no šiem ieteikumiem, tās sniedz pamatojumu regulatīvajai iestādei.

 

4. Infrastruktūras pārvaldītāji izveido un uztur to pārvaldīto aktīvu reģistru, kurā ietver aktīvu pašreizējo novērtējumu, kā arī ziņas par izdevumiem infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai.

4. Infrastruktūras pārvaldītāji izveido un uztur to pārvaldīto aktīvu reģistru, kurā ietver aktīvu pašreizējo novērtējumu, kā arī ziņas par izdevumiem infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai.

5.  Infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators izstrādā metodi izmaksu sadalījumam pa dažādiem pakalpojumiem, ko piedāvā saskaņā ar III pielikumu, un pa dzelzceļa ritekļu veidiem, pamatojoties uz vislabāko iespējamo izpratni par izmaksu cēloņiem un 31. pantā minētajiem maksas iekasēšanas principiem. Dalībvalstis var prasīt tās iepriekšēju apstiprināšanu. Šo metodi laiku pa laikam aktualizē, lai tā atbilstu vislabākajai starptautiskajai praksei.

5.  Infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators izstrādā metodi izmaksu sadalījumam pa dažādiem pakalpojumiem, ko piedāvā saskaņā ar III pielikumu, un pa dzelzceļa ritekļu veidiem, pamatojoties uz vislabāko iespējamo izpratni par izmaksu cēloņiem un 31. pantā minētajiem maksas iekasēšanas principiem. Dalībvalstis var prasīt tās iepriekšēju apstiprināšanu. Šo metodi laiku pa laikam aktualizē, lai tā atbilstu vislabākajai starptautiskajai praksei.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

31. pants

31. pants

Maksas iekasēšanas principi

Maksas iekasēšanas principi

1. Maksu par dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes iekārtu  lietošanu saņem attiecīgi  infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators  un izlieto, lai finansētu savu uzņēmējdarbību.

1. Maksu par dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes iekārtu lietošanu saņem attiecīgi  infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators un izlieto, lai finansētu savu uzņēmējdarbību.

2. Dalībvalstis prasa, lai infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators regulatīvajai iestādei sniegtu visu vajadzīgo informāciju par iekasēto maksu. Šajā sakarā infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes iekārtu operatoram jāspēj katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam demonstrēt, ka maksa par infrastruktūru un pakalpojumiem, kas faktiski aprēķināta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, ievērojot 30. līdz 37. pantu, ir aprēķināta atbilstīgi metodoloģijai, noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, ierobežojumiem, kas izklāstīti tīkla pārskatā.

2. Dalībvalstis prasa, lai infrastruktūras pārvaldītājs un apkalpes iekārtu operators  regulatīvajai iestādei sniegtu visu vajadzīgo informāciju par iekasēto maksu. Šajā sakarā infrastruktūras pārvaldītājam un apkalpes iekārtu operatoram jāspēj katram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam demonstrēt, ka maksa par infrastruktūru un pakalpojumiem, kas faktiski aprēķināta dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, ievērojot 30. līdz 37. pantu, ir aprēķināta atbilstīgi metodoloģijai, noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, ierobežojumiem, kas izklāstīti tīkla pārskatā.

3. Neskarot šā panta 4. vai 5. punktu vai 32. pantu, maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu nosaka tādu, kādas ir tiešās izmaksas, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus saskaņā ar VIII pielikuma 1. punktu .

3. Neskarot šā panta 4. vai 5. punktu vai 32. pantu, maksu par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu nosaka tādu, kādas ir tiešās izmaksas, kas radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus saskaņā ar VIII pielikuma 1. punktu .

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 1. punktu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 1. punktu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

4. Infrastruktūras maksā var ietvert maksājumu, kas atspoguļo jaudas nepietiekamību kādā skaidri nosakāmā infrastruktūras daļā pārslogotības laika posmos.

4. Infrastruktūras maksā var ietvert maksājumu, kas atspoguļo jaudas nepietiekamību kādā skaidri nosakāmā infrastruktūras daļā pārslogotības laika posmos.

5. Ja ar Savienības tiesību aktiem ir atļauts iekasēt maksu par trokšņa ietekmi autotransporta kravas pārvadājumos, infrastruktūras maksas modificē, lai ņemtu vērā vilciena ekspluatācijas izraisītā trokšņa ietekmi saskaņā ar VIII pielikuma 2. punktu.

5. Infrastruktūras maksas modificē, lai ņemtu vērā vilciena ekspluatācijas izraisītā trokšņa ietekmi saskaņā ar VIII pielikuma 2. punktu. Šīs izmaiņas maksā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu ļauj kompensēt ieguldījumus, kas veikti, lai modernizētu sliežu transportlīdzekļus un nodrošinātu bremzēšanu ar nelielu troksni atbilstoši ekonomiski visizdevīgākajiem nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka šādu diferencētu maksu ieviešana nerada negatīvu ietekmi uz infrastruktūras pārvaldītāja finansiālo līdzsvaru.

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 2. punktu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru, lai it sevišķi precizētu infrastruktūras maksas diferencēšanas elementus.

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 2. punktu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru, lai it sevišķi precizētu infrastruktūras maksas diferencēšanas elementus, ja tādējādi netiek izkropļota konkurence dzelzceļa pārvadājumu nozarē vai konkurence ar autotransporta nozari, kaitējot dzelzceļa pārvadājumiem.

Infrastruktūras maksas lielumu var mainīt, lai ņemtu vērā izmaksas, kas radušās citas  vilcienu satiksmes izraisītās ietekmes uz vidi dēļ , kas nav minēta VIII pielikuma 2. punktā . Jebkuras  šādas izmaiņas , kas var nodrošināt to ārējo izmaksu internalizāciju, kuras rada vilcienu satiksmes rezultātā emitētās gaisu piesārņojošās vielas, diferencē atbilstīgi izraisītās ietekmes apjomam.

Infrastruktūras maksas lielumu var mainīt, lai ņemtu vērā izmaksas, kas radušās citas  vilcienu satiksmes izraisītās ietekmes uz vidi dēļ, kas nav minēta VIII pielikuma 2. punktā . Jebkuras šādas izmaiņas , kas var nodrošināt to ārējo izmaksu internalizāciju, kuras rada vilcienu satiksmes rezultātā emitētās gaisu piesārņojošās vielas, diferencē atbilstīgi izraisītās ietekmes apjomam.

Citu vides aizsardzības izmaksu iekasēšanu, kas rada kopējo ieņēmumu pieaugumu, kuru uzkrāj infrastruktūras pārvaldītājs, tomēr atļauj tikai tad, ja šāda maksa autotransporta kravas pārvadājumos ir atļauta ar Savienības tiesību aktiem. Ja šīs  vides aizsardzības maksas piemērošana autotransporta kravas pārvadājumos nav atļauta ar Savienības tiesību aktiem , šādas izmaiņas nedrīkst mainīt infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu kopējo apjomu.

Citu vides aizsardzības izmaksu iekasēšanu, kas rada kopējo ieņēmumu pieaugumu, kuru uzkrāj infrastruktūras pārvaldītājs, tomēr atļauj tikai tad, ja šāda maksa autotransporta kravas pārvadājumos ir noteikta Savienības tiesību aktos. Ja šīs vides aizsardzības maksas piemērošana autotransporta kravas pārvadājumos nav atļauta ar Savienības tiesību aktiem , šādas izmaiņas nedrīkst mainīt infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu kopējo apjomu.

Ja vides aizsardzības maksas piemērošana rada papildu ieņēmumus, tad dalībvalstis lemj, kā izmantot šos ieņēmumus. Attiecīgās iestādes uzglabā informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iespēju izsekot vides aizsardzības maksas izcelsmei un tās izlietojumam. Dalībvalstis regulāri šo informāciju sniedz Komisijai.

Ja vides aizsardzības maksas piemērošana rada papildu ieņēmumus, tad dalībvalstis lemj, kā izmantot šos ieņēmumus pārvadājumu sistēmu labā. Attiecīgās iestādes uzglabā informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iespēju izsekot vides aizsardzības maksas izcelsmei un tās izlietojumam. Dalībvalstis regulāri šo informāciju sniedz Komisijai.

6. Lai izvairītos no nevēlamām nesamērīgām svārstībām, var ņemt 3., 4. un 5. punktā minētās maksas vidējo vērtību, to aprēķinot, pamatojoties uz vilcienu pārvadājumu pakalpojumu pienācīgu klāstu un laika posmiem. Infrastruktūras maksas relatīvo lielumu tomēr saista ar izmaksām, kas attiecināmas uz konkrētajiem pakalpojumiem.

6. Lai izvairītos no nevēlamām nesamērīgām svārstībām, var ņemt 3., 4. un 5. punktā minētās maksas vidējo vērtību, to aprēķinot, pamatojoties uz vilcienu pārvadājumu pakalpojumu pienācīgu klāstu un laika posmiem. Infrastruktūras maksas relatīvo lielumu tomēr saista ar izmaksām, kas attiecināmas uz konkrētajiem pakalpojumiem.

7. Šis pants neaptver to pakalpojumu sniegšanu, kas minēti III pielikuma 2. punktā. Par šādiem pakalpojumiem noteiktā maksa jebkurā gadījumā nepārsniedz to sniegšanas izmaksas, kam pieskaitīta samērīga peļņa.

7. Šis pants neaptver to pakalpojumu sniegšanu, kas minēti III pielikuma 2. punktā. Par šādiem pakalpojumiem noteiktā maksa jebkurā gadījumā nepārsniedz to sniegšanas izmaksas, kam pieskaitīta samērīga peļņa.

8. Ja pakalpojumus, kas uzskaitīti III pielikuma 3. un 4. punktā, kā papildpakalpojumus piedāvā tikai viens piegādātājs, tad maksa, ko piemēro par šādu pakalpojumu, nepārsniedz tā sniegšanas izmaksas, kam pieskaitīta samērīga peļņa.

8. Ja pakalpojumus, kas uzskaitīti III pielikuma 3. un 4. punktā, kā papildpakalpojumus piedāvā tikai viens piegādātājs, tad maksa, ko piemēro par šādu pakalpojumu, nepārsniedz tā sniegšanas izmaksas, kam pieskaitīta samērīga peļņa.

9. Maksu var iekasēt par jaudu, kas izmantota, lai veiktu infrastruktūras apkopi. Šāda maksa nepārsniedz tīro ieņēmumu zaudējumus, ko apkopes darbu dēļ cieš infrastruktūras pārvaldītājs.

9. Maksu var iekasēt par jaudu, kas izmantota, lai veiktu infrastruktūras apkopi. Šāda maksa nepārsniedz tīro ieņēmumu zaudējumus, ko apkopes darbu dēļ cieš infrastruktūras pārvaldītājs.

10. III pielikuma 2., 3. un 4. punktā minēto pakalpojumu sniegšanas iekārtas operators sniedz infrastruktūras pārvaldītājam informāciju par izmaksām, kas ietverama tīkla pārskatā saskaņā ar 27. pantu.

10. III pielikuma 2., 3. un 4. punktā minēto pakalpojumu sniegšanas iekārtas operators sniedz infrastruktūras pārvaldītājam informāciju par izmaksām, kas ietverama tīkla pārskatā saskaņā ar 27. pantu.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

32. pants

32. pants

Izņēmumi no principiem attiecībā uz maksu

Izņēmumi no principiem attiecībā uz maksu

1. Lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, dalībvalsts var piedzīt uzcenojumus, pamatojoties uz efektīviem, caurskatāmiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu konkurētspēju, jo īpaši dzelzceļa kravu starptautisko pārvadājumu jomā. Maksas iekasēšanas sistēmā ievēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sasniegto produktivitātes pieaugumu.

1. Lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, ja tirgus situācija to pieļauj, dalībvalsts var pilnvarot infrastruktūras pārvaldītāju piedzīt uzcenojumus, pamatojoties uz efektīviem, caurskatāmiem un nediskriminējošiem principiem, vienlaikus garantējot optimālu dzelzceļa nozares konkurētspēju. Maksas iekasēšanas sistēmā ievēro dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sasniegto produktivitātes pieaugumu.

Maksas līmenis tomēr nedrīkst liegt lietot infrastruktūru tādām tirgus daļām, kas spēj segt vismaz tās izmaksas, kas tieši radušās dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas dēļ, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.

Maksas līmenis tomēr nedrīkst liegt lietot infrastruktūru tādām tirgus daļām, kas spēj segt vismaz tās izmaksas, kas tieši radušās dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas dēļ, kā arī peļņas normu, ko pieļauj tirgus situācija.

 

Pirms tiek apstiprināta šāda uzcenojuma piemērošana, dalībvalsts nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītājs novērtē tā atbilstību konkrētajam tirgus segmentam. Infrastruktūras pārvaldītāju noteikto tirgus segmentu sarakstā ietver vismaz trīs šādus segmentus: kravu pārvadājumu pakalpojumi, pasažieru pārvadājumi saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu un citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi. Infrastruktūras pārvaldītāji var iedalīt tirgus segmentus sīkāk.

 

Nosaka arī tirgus segmentus, kuros dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi patlaban nedarbojas, bet var sniegt pakalpojumus maksas iekasēšanas sistēmas derīguma termiņa laikā. Infrastruktūras pārvaldītāji maksas iekasēšanas sistēmā neiekļauj uzcenojumu attiecībā uz minētajiem tirgus segmentiem.

 

Tirgus segmentu sarakstu publicē tīkla pārskatā un to pārskata vismaz reizi piecos gados.

Šīs tirgus daļas nosaka saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā norādītajiem kritērijiem, ja saņemta regulatīvās iestādes iepriekšēja piekrišana. Tirgus daļām, kurās satiksme nenotiek, maksas iekasēšanas sistēmā neietver uzcenojumus.

Papildu tirgus segmentus nosaka saskaņā ar VIII pielikuma 3. punktā noteikto procedūru.

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 3. punktu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

 

 

1.a Lai pilnībā segtu radušās izmaksas, infrastruktūras pārvaldītājs attiecībā uz preču pārvadājumiem no un uz trešām valstīm var noteikt lielāku maksu par pakalpojumiem, kurus sniedz tīklā ar sliežu platumu, kas atšķiras no galvenā dzelzceļa sliežu platuma Savienībā.

2. Attiecībā uz konkrētiem ieguldījumu projektiem nākotnē, vai konkrētiem ieguldījumu projektiem, kas ir pabeigti pēc 1988. gada, infrastruktūras pārvaldītājs var noteikt vai turpināt noteikt augstāku maksu, pamatojoties uz šādu projektu ilgtermiņa izmaksām, ja tie palielina efektivitāti vai izmaksu lietderību , vai abus,  un ja tos citādi nevar vai nebūtu iespējas īstenot. Šādos maksas iekasēšanas noteikumos var ietvert arī vienošanos par dalītu tā riska uzņemšanos, kas saistīts ar jaunajiem ieguldījumiem.

2. Attiecībā uz konkrētiem ieguldījumu projektiem nākotnē, vai konkrētiem ieguldījumu projektiem, kas ir pabeigti pēc 1988. gada, infrastruktūras pārvaldītājs var noteikt vai turpināt noteikt augstāku maksu, pamatojoties uz šādu projektu ilgtermiņa izmaksām, ja tie palielina efektivitāti vai izmaksu lietderību, vai abus, un ja tos citādi nevar vai nebūtu iespējas īstenot. Šādos maksas iekasēšanas noteikumos var ietvert arī vienošanos par dalītu tā riska uzņemšanos, kas saistīts ar jaunajiem ieguldījumiem.

3. Vilcieniem, kas aprīkoti ar Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmu (ETCS) un kas brauc līnijās, kuras aprīkotas ar valsts vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmām, piešķir infrastruktūras maksas pagaidu samazinājumu saskaņā ar VIII pielikuma 5. punktu.

3. Vilcieniem, kas aprīkoti ar Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmu (ETCS) un kas brauc līnijās, kuras aprīkotas ar valsts vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmām, piešķir infrastruktūras maksas pagaidu samazinājumu saskaņā ar VIII pielikuma 5. punktu. Infrastruktūras pārvaldītājs spēj nodrošināt, ka šāda samazinājuma dēļ netiek zaudēti ieņēmumi. Šo samazinājumu kompensē, iekasējot augstākas maksas par vilcieniem, kas izmanto tās pašas dzelzceļa līnijas, bet nav aprīkoti ar ETCS.

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 5. punktu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 5. punktu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru, lai vēl vairāk veicinātu ERTMS izmantošanu.

4. Lai nepieļautu diskrimināciju, ir jānodrošina, ka jebkura infrastruktūras pārvaldītāja iekasētā vidējā un robežmaksa par līdzvērtīgiem tā infrastruktūras lietošanas veidiem ir salīdzināma un ka salīdzināmiem pakalpojumiem vienā un tajā pašā tirgus daļā piemēro tādu pašu maksu. Infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā pierāda, ka maksas iekasēšanas sistēma atbilst šīm prasībām, ciktāl to ir iespējams izdarīt, neizpaužot konfidenciālu, ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju.

4. Lai nepieļautu diskrimināciju, ir jānodrošina, ka jebkura infrastruktūras pārvaldītāja iekasētā vidējā un robežmaksa par līdzvērtīgiem tā infrastruktūras lietošanas veidiem ir salīdzināma un ka salīdzināmiem pakalpojumiem vienā un tajā pašā tirgus daļā piemēro tādu pašu maksu. Infrastruktūras pārvaldītājs tīkla pārskatā pierāda, ka maksas iekasēšanas sistēma atbilst šīm prasībām, ciktāl to ir iespējams izdarīt, neizpaužot konfidenciālu, ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju.

5. Ja infrastruktūras pārvaldītājs gatavojas pārveidot būtiskus 1. punktā minētās maksas iekasēšanas sistēmas elementus, tam tie jādara zināmi atklātībai vismaz trīs mēnešus pirms 27. panta 4. punktā noteiktā tīkla pārskata publicēšanas termiņa .

5. Ja infrastruktūras pārvaldītājs gatavojas pārveidot būtiskus 1. punktā minētās maksas iekasēšanas sistēmas elementus, tam tie jādara zināmi atklātībai vismaz trīs mēnešus pirms 27. panta 4. punktā noteiktā tīkla pārskata publicēšanas termiņa.

 

Ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, dalībvalstis var izlemt publicēt maksāšanas sistēmu un maksāšanas noteikumus, ko īpaši piemēro starptautiskiem kravu pārvadājumu pakalpojumiem no un uz trešām valstīm, kurus veic tīklā, kura sliežu platums atšķiras no Savienības galvenā tīkla sliežu platuma, un to dara ar citiem instrumentiem un termiņiem, kas atšķiras no 29. panta 1. punktā noteiktajiem.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipus, kas uzskaitīti VIII pielikuma 4. punktā, piemēro visā tīklā.

Darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipos iekļauj turpmāk minētos elementus un tos piemēro visā tīklā,

 

a) lai panāktu pakalpojumu kvalitātes saskaņoto līmeni un neapdraudētu pakalpojumu ekonomisko dzīvotspēju, infrastruktūras pārvaldītājs pēc regulatīvās iestādes apstiprinājuma ar pretendentiem vienojas par darbības uzlabošanas shēmas galvenajiem parametriem, jo sevišķi kavējumu izmaksām, un to maksājumu robežvērtībām, kas saskaņā ar darbības uzlabošanas shēmu maksājami par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atsevišķu vilcienu braucieniem un par visu uzņēmuma vilcienu braucieniem noteiktā laika posmā;

 

b) infrastruktūras pārvaldītājs vismaz piecas dienas pirms vilciena brauciena paziņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem grafiku, pamatojoties uz kuru tiks aprēķināti kavējumi;

 

c) neskarot pastāvošās pārsūdzības procedūras un 50. panta noteikumus, darbības uzlabošanas shēmu skarošu strīdu gadījumā piemēro strīdu izšķiršanas sistēmu, lai ātri atrisinātu šādas domstarpības. Ja piemēro šo sistēmu, lēmums jāpieņem 10 darba dienu laikā;

 

d) reizi gadā infrastruktūras pārvaldītājs publicē gada vidējo pakalpojumu kvalitātes līmeni, ko sasnieguši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, pamatojoties uz galvenajiem rādītājiem, par kuriem panākta vienošanās darbības uzlabošanas shēmā.

 

 

Pamatojums

Šie apakšpunkti ir identiski VIII pielikuma 4. punkta a), b), g) un h) apakšpunktiem. Tie tiek uzskatīti par būtiskiem direktīvas elementiem, jo tajos ir noteikti galvenie parametri un procesuālie aspekti attiecībā uz darbības uzlabošanas shēmu.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 4. punktu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Ņemot vērā gūto pieredzi, VIII pielikuma 4. punktu, kurā ietverti vēl citi ar darbības uzlabošanas shēmu saistīti elementi, var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Pamatojums

Pēc tam, kad VIII pielikuma 4. punkta galvenie elementi tika pārcelti uz direktīvas galveno teksta daļu, pielikumā tika iekļauti detalizētāki darbības uzlabošanas shēmas elementi, kurus Komisija var grozīt. Tādējādi tiek nodrošināts pietiekams elastīgums.

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Infrastruktūras pārvaldītāji var piedzīt attiecīgu maksu par jaudu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota. Šī maksa stimulē efektīvu jaudas izmantošanu. Ja uz vilcienu ceļu, kas iedalāms, izstrādājot ikgadējo kustības grafiku, ir vairāki pretendenti, iekasē maksu par rezervēšanu.

Infrastruktūras pārvaldītāji var piedzīt attiecīgu maksu par jaudu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota. Šī maksa stimulē efektīvu jaudas izmantošanu. Ja uz vilcienu ceļiem, kas iedalāmi, izstrādājot ikgadējo kustības grafiku, ir divu vai vairāku pretendentu pieteikumi, kas pārklājas, maksu par rezervēšanu iekasē no pretendenta, kuram tika iedalīts viss vilcienu ceļš vai daļa no tā, bet kas netika izmantots.

Pamatojums

Ja vilcienu ceļu pieprasa vairāki pretendenti, maksu par rezervēšanu nosaka tikai tad, ja vilcienu ceļš ir iedalīts pretendentam, kurš to neizmanto.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Infrastruktūras jaudas pieprasījumus var iesniegt pretendenti, kā tie noteikti šajā direktīvā.

1. Infrastruktūras jaudas pieprasījumus var iesniegt pretendenti. Lai izmantotu šādu infrastruktūras jaudu, pretendenti norīko dzelzceļa pārvadājuma uzņēmumu slēgt nolīgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju saskaņā ar 28. pantu.

Pamatojums

Šajā grozījumā tiek iekļauts formulējums, kas izmantots Regulā Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem.

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka to infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji, kuru lēmumi par jaudas iedalīšanu ietekmē citus infrastruktūras pārvaldītājus, veido apvienības, lai koordinētu vai veiktu visas attiecīgās  infrastruktūras jaudas piešķiršanu starptautiskā līmenī, neskarot Savienības tiesību aktos ietvertos konkrētos noteikumus par tīkliem, kas orientēti uz dzelzceļa kravas pārvadājumiem. Šajās procedūrās var tikt iesaistīti attiecīgi infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji no trešām valstīm .

Dalībvalstis nodrošina, ka to infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji, kuru lēmumi par jaudas iedalīšanu ietekmē citus infrastruktūras pārvaldītājus, veido apvienības, lai koordinētu vai veiktu visas attiecīgās infrastruktūras jaudas piešķiršanu starptautiskā līmenī, neskarot Savienības tiesību aktos ietvertos konkrētos noteikumus par tīkliem, kas orientēti uz dzelzceļa kravas pārvadājumiem. Sadarbībā iesaistītie pārstāvji nodrošina, ka dalība tajā, darbības metodes un visi attiecīgie kritēriji, kurus izmanto infrastruktūras jaudas novērtēšanai un iedalīšanai, ir publiski pieejami. Šajās procedūrās var tikt iesaistīti attiecīgi infrastruktūras pārvaldītāju pārstāvji no trešām valstīm.

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir iekļaut 40. panta 4. punktu tā paša panta 1. punktā.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Komisiju un pārstāvjus no regulatīvajām iestādēm, kuras sadarbojas saskaņā ar 57. pantu,  informē par visām sanāksmēm, kurās izstrādā infrastruktūras jaudas iedalīšanas kopīgos principus un praksi,  un uzaicina piedalīties šajās sanāksmēs  novērotāju statusā. Ja izmanto uz informācijas tehnoloģijām pamatotas iedalīšanas sistēmas, regulatīvās iestādes no šīm sistēmām saņem pietiekamu informāciju, kas ļauj tām veikt regulatīvo uzraudzību saskaņā ar 56. panta noteikumiem.

2. Komisiju un pārstāvjus no regulatīvajām iestādēm, kuras sadarbojas saskaņā ar 57. pantu, informē par infrastruktūras jaudas iedalīšanas kopīgajiem principiem un praksi. Ja izmanto uz informācijas tehnoloģijām pamatotas iedalīšanas sistēmas, regulatīvās iestādes no šīm sistēmām saņem pietiekamu informāciju, kas ļauj tām veikt regulatīvo uzraudzību saskaņā ar 56. panta noteikumiem.

Pamatojums

Eiropas Savienībā piemērojamā tiesību sistēma ļauj uzņēmumiem brīvi organizēt savas darbības, neuzliekot par pienākumu pieaicināt novērotājus. Komisija un regulatīvās iestādes tiek informētas par uzņēmumu pieņemtajiem lēmumiem.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, detalizēti nosakot kritērijus, kas jāievēro, piemērojot 2. punktu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

3. Detalizēti noteiktos kritērijus, kas jāievēro, piemērojot 2. punktu, var grozīt, ņemot vērā gūto pieredzi saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Pamatojums

Sākotnējais formulējums „detalizēti nosakot kritērijus” liek domāt, ka šā noteikuma mērķis ir papildināt tiesību aktu. Šim nolūkam ir jādeleģē šādas pilnvaras Komisijai.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Infrastruktūras pārvaldītājs vienojas ar citiem attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem, kurus starptautiskos vilcienu ceļus iekļaut kustības grafikā, pirms tiek sākta apspriešanās par kustības grafika uzmetumu. Korekcijas veic vienīgi tad, ja tas ir noteikti nepieciešams.

2. Infrastruktūras pārvaldītājs vienojas ar citiem attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem, kurus starptautiskos vilcienu ceļus iekļaut kustības grafikā, pirms tiek sākta apspriešanās par kustības grafika uzmetumu. Korekcijas veic vienīgi tad, ja tas ir noteikti nepieciešams un ja tas tiek pienācīgi pamatots.

Pamatojums

Tā tiek veicināta lielāka pārvaldības pārredzamība.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai šajā sakarā garantētu pienācīgu transporta pakalpojumu attīstību, jo īpaši lai izpildītu prasības attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem vai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nediskriminējošos apstākļos nodrošinātu, ka šādiem pakalpojumiem dod priekšroku, iedalot infrastruktūras jaudu.

Lai šajā sakarā garantētu pienācīgu transporta pakalpojumu attīstību, jo īpaši lai izpildītu prasības attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem vai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu — īpaši starptautisko pārvadājumu — attīstību, dalībvalstis var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nediskriminējošos apstākļos nodrošinātu, ka šādiem pakalpojumiem dod priekšroku, iedalot infrastruktūras jaudu.

Pamatojums

Ja ir vēlme veicināt dzelzceļa izmantošanu Eiropas līmenī, par prioritāti ir jānosaka starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšana.

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Nosakot prioritārās secības kritērijus, pienācīgi izvērtē kravu pārvadājumu pakalpojumu un jo īpaši starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumu nozīmīgumu.

5. Prioritārās secības kritērijos ietver kravu pārvadājumu pakalpojumus un jo īpaši starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumus.

Pamatojums

Frāze „pienācīgi izvērtē” ir pārāk vispārināta un nekonkrēta. Ja Komisija vēlas veicināt dzelzceļa kravu pārvadāšanu, īpaši starptautiskā mērogā, tas ir skaidri jānosaka.

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Plānam var būt iepriekš jāsaņem dalībvalsts apstiprinājums. 55. pantā minētā regulatīvā iestāde var sniegt atzinumu par to, vai plānā norādītās darbības ir piemērotas.

Plānam var būt iepriekš jāsaņem dalībvalsts apstiprinājums. Direktīvas 55. pantā minētā regulatīvā iestāde uzrauga apspriešanās procesu, lai nodrošinātu, ka tas tiek veikts bez diskriminācijas.

Pamatojums

Regulatīvajai iestādei nebūtu jāiejaucas infrastruktūras pārvaldītāja uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā, jo tas var apdraudēt šīs iestādes objektīva šķīrējtiesneša statusu.

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

51. pants – 2. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Ja ir pārslogots Eiropas tīkls vai vilcienu ceļš, kam ir būtiska ietekme uz vienu vai vairākiem Eiropas tīkliem, 57. pantā noteiktais regulatīvo iestāžu tīkls var sniegt atzinumu par to, vai plānā norādītās darbības ir piemērotas.

Pamatojums

Šis grozījums paredz iespēju konsultēties ar regulatīvo iestāžu tīklu gadījumā, ja vienā vai vairākos Eiropas tīklos rastos būtiska pārslodze.

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

53. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Infrastruktūras pārvaldītājs savlaicīgi informē ieinteresētās personas par neplānotiem apkopes darbiem.

3. Infrastruktūras pārvaldītājs vismaz nedēļu iepriekš informē ieinteresētās personas par neplānotiem apkopes darbiem.

Pamatojums

Lai arī neplānoti apkopes darbi nav paredzami, šķiet loģiski, ka ieinteresētās puses tiek informētas par to, kad tie sāksies, jo būtu jāievēro zināma piesardzība.

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Infrastruktūru pārvaldītājiem ir sagatavoti rīcības plāni rīcībai avāriju vai tehnisku kļūmju gadījumos.

Pamatojums

Infrastruktūru pārvaldītājiem būtu jābūt rīcības plāniem rīcībai avāriju vai tehnisku kļūmju gadījumos. Šādi plāni palīdzētu efektīvāk un ātrāk izstrādāt ārkārtas rīcības plānus, un tie kā labas prakses paraugi jādara zināmi visiem infrastruktūru pārvaldītājiem.

Grozījums Nr.  95

Direktīvas priekšlikums

54. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var prasīt, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi iesaistītos drošības standartu un noteikumu izpildes nodrošināšanā un kontrolē, kas attiecas uz uzņēmumu  pašu atbilstību šiem standartiem un noteikumiem.

3. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, tostarp steidzamus un neparedzētus darbus drošības apdraudējuma situācijā, kravu pārvadājumam iedalīto vilcienu ceļu saskaņā ar šo pantu nedrīkst atcelt mazāk nekā divus mēnešus pirms attiecīgā kustības grafikā paredzētā kustības laika, ja attiecīgais pretendents nedod savu piekrišanu tādai atcelšanai. Šādos gadījumos attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs cenšas pretendentam ieteikt līdzvērtīgas kvalitātes un drošuma vilciena ceļu, kuru pretendents ir tiesīgs pieņemt vai noraidīt. Ja pretendents piedāvāto vilcienu ceļu noraida, tam ir tiesības vismaz uz atbilstošās maksas atlīdzināšanu.

Pamatojums

Šis grozījums paredz, ka vilcienu ceļa atcelšanas gadījumā, izņemot nepārvaramas varas gadījumu, ir nepieciešami vismaz alternatīvi risinājumi vai maksas atlīdzināšana. Tajā ir pilnībā iestrādāts regulā iekļautais formulējums par dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoriem (Regula (ES) Nr. 913/2010).

Grozījums Nr.  96

Direktīvas priekšlikums

55. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

55. pants

55. pants

Regulatīvā iestāde

Valstu regulatīvās iestādes

1.  Katra dalībvalsts izveido vienu valsts regulatīvo iestādi dzelzceļa nozarē. Šī iestāde ir atsevišķa institūcija, kas organizatoriskā, funkcionālā, hierarhijas un lēmumu pieņemšanas ziņā ir juridiski nošķirta un neatkarīga no jebkuras citas valsts iestādes. Tā arī savā uzbūvē, finansējuma saņemšanā, juridiskajā formā un lēmumu pieņemšanā nav atkarīga ne no viena infrastruktūras pārvaldītāja, par maksas iekasēšanu atbildīgās iestādes, par jaudas iedalīšanu atbildīgās iestādes vai pretendenta. Turklāt tā savu funkciju izpildē ir neatkarīga no jebkuras kompetentas iestādes, kas iesaistīta sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanā.

1.  Katra dalībvalsts izveido vienu valsts regulatīvo iestādi dzelzceļa nozarē. Šī iestāde ir atsevišķa institūcija, kas organizatoriskā, funkcionālā, hierarhijas un lēmumu pieņemšanas ziņā ir juridiski nošķirta un neatkarīga no jebkuras citas valsts iestādes. Tā arī savā uzbūvē, finansējuma saņemšanā, juridiskajā formā un lēmumu pieņemšanā nav atkarīga ne no viena infrastruktūras pārvaldītāja, par maksas iekasēšanu atbildīgās iestādes, par jaudas iedalīšanu atbildīgās iestādes vai pretendenta. Turklāt tā savu funkciju izpildē ir neatkarīga no jebkuras kompetentas iestādes, kas iesaistīta sabiedrisko pakalpojumu līgumu piešķiršanā. Regulatīvajai iestādei ir nepieciešamās organizatoriskās spējas cilvēkkapitāla un materiālo resursu ziņā, kas atbilst dalībvalsts dzelzceļa nozares darbības līmenim, tostarp satiksmes lielumam, un valsts tīkla apjomam, lai pildītu 56. pantā uzticētos pienākumus.

2. Dalībvalstis var izveidot regulatīvās iestādes, kuru kompetencē ir vairākas regulētas nozares, ja šīs integrētās regulatīvās iestādes atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām par neatkarību.

2. Dalībvalstis var izveidot regulatīvās iestādes, kuru kompetencē ir vairākas regulētas nozares, ja šīs integrētās regulatīvās iestādes atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām par neatkarību.

3. Dzelzceļa nozares regulatīvās iestādes priekšsēdētāju un padomes locekļus ieceļ uz noteiktu un atjaunojamu termiņu atbilstīgi skaidriem noteikumiem, kas garantē neatkarību. Tos izvēlas no personām, kurām nav bijis profesionāls amats vai atbildība, intereses vai uzņēmējdarbības attiecības tieši vai netieši saistībā ar regulētajiem uzņēmumiem vai organizācijām trīs gadu laikā pirms šo personu iecelšanas, kā arī to pilnvaru laikā. Pēc tam ne mazāk kā trīs gadus tiem nav profesionāla amata vai atbildības, interešu vai uzņēmējdarbības attiecību ar jebkuru no regulētajiem uzņēmumiem vai struktūrām. Tiem ir visas tiesības pieņemt darbā un vadīt regulatīvās iestādes personālu.

3. Dzelzceļa nozares regulatīvās iestādes priekšsēdētāju un padomes locekļus valsts vai cits kompetentais parlaments ieceļ uz noteiktu un atjaunojamu termiņu atbilstīgi skaidriem noteikumiem, kas garantē neatkarību. Tos izvēlas no personām, kurām ir vajadzīgās zināšanas un pieredze dzelzceļa nozares regulēšanas jomā vai arī vajadzīgās zināšanas un pieredze kādas citas nozares regulēšanā, un vēlams no personām, kurām nav bijis profesionāls amats vai atbildība, intereses vai uzņēmējdarbības attiecības tieši vai netieši saistībā ar regulētajiem uzņēmumiem vai organizācijām divu gadu laikā vai ilgākā periodā, kas noteikts valsts tiesību aktos pirms šo personu iecelšanas, kā arī to pilnvaru laikā. Šīs personas to skaidri apliecina atbilstošā interešu deklarācijā. Pēc tam ne mazāk kā divus gadus vai ilgākā periodā , kas noteikts valsts tiesību aktos, tiem nav profesionāla amata vai atbildības, interešu vai uzņēmējdarbības attiecību ar nevienu no regulētajiem uzņēmumiem vai struktūrām. Tiem ir visas tiesības pieņemt darbā un vadīt regulatīvās iestādes personālu. Tie darbojas pilnīgai neatkarīgi un tos nekādos apstākļos nevar ietekmēt valdības vai kāda privāta vai publiska uzņēmuma norādījumi.

Grozījums Nr.  97

Direktīvas priekšlikums

56. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

56. pants

56. pants

Regulatīvās iestādes funkcijas

Valstu regulatīvo iestāžu funkcijas

1.  Neskarot 46. panta 6. punktu,  pretendentam ir tiesības iesniegt apelāciju regulatīvajā iestādē, ja tas uzskata, ka notikusi netaisnība, diskriminācija vai pretendents ir cietis jebkādā citā veidā, un jo īpaši var pārsūdzēt lēmumus, ko pieņēmis infrastruktūras pārvaldītājs vai, attiecīgā gadījumā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums , vai apkalpes iekārtas operators  par:

1. Neskarot 46. panta 6. punktu, pretendentam ir tiesības iesniegt apelāciju regulatīvajā iestādē, ja tas uzskata, ka notikusi netaisnība, diskriminācija vai pretendents ir cietis jebkādā citā veidā, un jo īpaši var pārsūdzēt lēmumus, ko pieņēmis infrastruktūras pārvaldītājs vai, attiecīgā gadījumā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, vai apkalpes iekārtas operators par

a) tīkla pārskatu;

a) tīkla pārskatu;

b) tajā izklāstītajiem kritērijiem;

b) tajā izklāstītajie kritērijiem;

c) jaudas iedalīšanu un tās iznākumu;

c) jaudas iedalīšanu un tās iznākumu;

d) maksas iekasēšanas shēmu;

d) maksas iekasēšanas shēmu;

e) tādu infrastruktūras maksas apjomu vai struktūru, ko pretendentam prasa vai var prasīt samaksāt;

e) tādu infrastruktūras maksas apjomu vai struktūru, ko pretendentam prasa vai var prasīt samaksāt;

f) piekļuves kārtībai saskaņā ar 10., 11. un 12. pantu;

f) piekļuves kārtībai saskaņā ar 10., 11. un 12. pantu;

g) pakalpojumu pieejamību un maksu par tiem saskaņā ar 13. pantu.

g) pakalpojumu pieejamību un maksu par tiem saskaņā ar 13. pantu;

 

ga) lēmumiem saistībā ar licences izdošanu gadījumos, kad regulatīvā iestāde nav iestāde, kas izdod licences saskaņā ar 16. pantu.

 

1.a Regulatīvajai iestādei ir jāpieņem lēmums saistībā ar sūdzībām, lai ilgākais viena mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas stāvokli uzlabotu, un jārīkojas pēc savas iniciatīvas. Ja tiek iesniegta apelācija par atteikumu piešķirt infrastruktūras jaudu vai par jaudas piedāvājuma noteikumiem, tad regulatīvā iestāde vai nu apstiprina, ka infrastruktūras pārvaldītāja lēmums nav jāgroza, vai pieprasa minētā lēmuma grozīšanu saskaņā ar regulatīvās iestādes norādījumiem.

 

Komisija pēc savas iniciatīvas pārbauda, kā tiek piemēroti un izpildīti noteikumi saistībā ar regulatīvo iestāžu pilnvarām un to lēmumu pieņemšanas termiņiem saskaņā ar procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

2. Regulatīvajai iestādei arī ir pilnvaras novērot konkurenci dzelzceļa pakalpojumu tirgos un pēc pašas iniciatīvas un nolūkā nepieļaut pretendentu diskrimināciju pārskatīt 1. punkta a) līdz g) apakšpunktu. Tā jo īpaši pārbauda, vai tīkla pārskatā nav iekļautas diskriminējošas klauzulas vai infrastruktūras pārvaldītājam piešķirta rīcības brīvība, kas varētu tikt izmantota pretendentu diskriminēšanai. Regulatīvajai iestādei ir organizatoriskās spējas, kas vajadzīgas šo uzdevumu veikšanai.

2. Regulatīvajai iestādei arī ir pilnvaras novērot konkurenci un apturēt diskriminējošu un tirgu kropļojošu notikumu attīstību dzelzceļa pakalpojumu tirgos un pēc pašas iniciatīvas un nolūkā nepieļaut pretendentu diskrimināciju pārskatīt 1. punkta a) līdz ga) apakšpunktu, tostarp īstenojot atbilstīgus korektīvus pasākumus. Tā jo īpaši pārbauda, vai tīkla pārskatā nav iekļautas diskriminējošas klauzulas vai infrastruktūras pārvaldītājam piešķirta rīcības brīvība, kas varētu tikt izmantota pretendentu diskriminēšanai. Šādā nolūkā regulatīvā iestāde arī cieši sadarbojas ar valsts drošības iestādi, kas atbildīga par savietojamības komponentu izmantošanas atbilstības vai piemērotības novērtēšanu vai par apakšsistēmu pārbaudei paredzētās „EK” procedūras novērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK. Pēc pretendentu pieprasījuma saistībā ar valsts drošības iestādes procedūrām, kas var ietekmēt piekļuvi tirgum, valsts drošības iestāde informē regulatīvo iestādi par attiecīgajiem procedūras aspektiem. Regulatīvā iestāde sniedz ieteikumus. Ja valsts drošības iestāde vēlas atkāpties no šiem ieteikumiem, tās sniedz pamatojumu regulatīvajai iestādei.

3. Regulatīvā iestāde nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā maksa atbilst IV nodaļas 2. iedaļas prasībām un nav diskriminējoša. Pretendentu un infrastruktūras pārvaldītāja pārrunas par infrastruktūras maksas apjomu ir pieļaujamas vienīgi tad, ja tās notiek regulatīvās iestādes uzraudzībā. Regulatīvā iestāde iejaucas, ja pārrunās varētu tikt pārkāptas šīs nodaļas prasības.

3. Regulatīvā iestāde nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā maksa atbilst IV nodaļas 2. iedaļas prasībām un nav diskriminējoša. Pretendentu un infrastruktūras pārvaldītāja pārrunas par infrastruktūras maksas apjomu ir pieļaujamas vienīgi tad, ja tās notiek regulatīvās iestādes uzraudzībā. Regulatīvā iestāde iejaucas, ja pārrunās varētu tikt pārkāptas šīs nodaļas prasības.

 

3.a Regulatīvā iestāde pārbauda, vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāja grāmatvedība atbilst 6. panta noteikumiem par grāmatvedības nošķiršanu.

 

3.b Ja to paredz valsts tiesību akti, regulatīvā iestāde saskaņā ar 10. panta 2. punktu nosaka, vai pakalpojuma galvenais mērķis ir pārvadāt pasažierus starp stacijām, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, un saskaņā ar 11. panta 2. punktu — to, vai, sniedzot 10. pantā minētos pakalpojumus no izbraukšanas vietas līdz galamērķim, ja par pakalpojumu sniegšanu šajā distancē ir noslēgts viens vai vairāki sabiedriskā pakalpojuma līgumi, tiek izjaukts sabiedriskā pakalpojuma līguma ekonomiskais līdzsvars.

 

3.c Regulatīva iestāde paziņo Komisijai par ikvienu sūdzību, kas attiecināma uz regulatīvās iestādes lēmumu saistībā ar 1.–3.b punktu. Komisija divu nedēļu laikā pēc sūdzības saņemšanas, ja nepieciešams, prasa izdarīt izmaiņas attiecīgajā lēmumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Savienības tiesību aktiem. Regulatīvā iestāde groza savu lēmumu, ņemot vērā Komisijas prasītās izmaiņas.

 

3.d Regulatīvā iestāde vismaz reizi gadā apspriežas ar dzelzceļa kravas un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu lietotāju pārstāvjiem, lai ņemtu vērā viņu viedokli par dzelzceļa tirgu, tostarp par pakalpojumu sniegšanu, infrastruktūras maksu, dzelzceļa pakalpojumu cenu lielumu un pārredzamību.

Grozījums Nr.  98

Direktīvas priekšlikums

56.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

56.a pants

 

Valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras

 

1. Lai varētu pildīt 56. pantā uzskaitītos uzdevumus, regulatīvajai iestādei ir pilnvaras:

 

a) ar piemērotām sankcijām, tostarp soda naudām, nodrošināt tās lēmumu izpildi. Regulatīvās iestādes lēmums ir saistošs visām pusēm, uz ko lēmums attiecas , un tas nav pakļauts citas valsts administratīvas iestādes kontrolei;

 

b) prasīt attiecīgu informāciju no infrastruktūras pārvaldītāja, pretendentiem un jebkuras iesaistītās trešās puses attiecīgajā dalībvalstī un panākt šādu pieprasījumu izpildi, piemērojot sankcijas, tostarp soda naudas. Regulatīvajai iestādei sniedzamajā informācijā ietver visas ziņas, ko regulatīvā iestāde pieprasa saistībā ar tās pārsūdzības funkciju un konkurences novērošanas funkciju dzelzceļa pakalpojumu tirgos. Tas ietver statistikas un tirgus novērošanas mērķiem vajadzīgos datus. Pieprasītā informācija ir jāsniedz bez liekas kavēšanās.

 

c) veikt infrastruktūras pārvaldītāju un attiecīgā gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu revīzijas vai ierosināt ārēju revīziju veikšanu, lai pārbaudītu atbilstību 6. panta noteikumiem par grāmatvedības nošķiršanu.

 

2. Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes pieņemtie lēmumi ir pakļauti pārskatīšana tiesā. Pārsūdzībai nav atliekoša efekta attiecībā uz regulatīvās iestādes lēmumu.

 

2.a Konfliktu gadījumā par regulatīvo iestāžu lēmumiem attiecībā uz pārrobežu kravu pārvadājumiem attiecīgās puses var vērsties Eiropas Komisijā, lai viena mēneša laikā pēc pārsūdzības iesnieguma saņemšanas iegūtu saistošu lēmumu par attiecīgo lēmumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

 

3. Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes lēmumi tiek publicēti.

 

4. Dalībvalstis nodrošina, ka infrastruktūras pārvaldītāji un visi uzņēmumi vai citas organizācijas, kas veic dažādu veidu dzelzceļa pārvadājumus vai infrastruktūras pārvaldību, tostarp apkalpes iekārtu operatori, kā minēts 6. pantā, sniedz regulatīvajai iestādei sīki izstrādātus regulatīvos pārskatus, lai tā varētu veikt dažādus uzdevumus. Šajos regulatīvajos pārskatos jāietver vismaz X pielikumā izklāstītie elementi. Regulatīvā iestāde no šiem pārskatiem var arī izdarīt secinājumus par jautājumiem saistībā ar valsts atbalstu, un par šiem secinājumiem tā ziņo iestādēm, kas atbild par minēto jautājumu risināšanu.

 

Ņemot vērā gūto pieredzi, X pielikumu var grozīt saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Grozījums Nr.  99

Direktīvas priekšlikums

57. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

57. pants

57. pants

Regulatīvo iestāžu sadarbība

Dalībvalstu regulatīvo iestāžu sadarbība un Eiropas Komisijas pilnvaras

1. Valstu regulatīvās iestādes apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi un citādi sadarbojas, lai visā Savienībā koordinētu savu lēmumu pieņemšanu. Šajā nolūkā tās kopīgi strādā darba grupā, kuras sanāksmes notiek regulāri. Komisija regulatīvajām iestādēm  palīdz veikt šo uzdevumu.

1. Valstu regulatīvās iestādes apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi un citādi sadarbojas, lai visā Savienībā koordinētu savu lēmumu pieņemšanu. Šajā nolūkā tās kopīgi strādā oficiāli izveidotā tīklā, kura sanāksmes notiek regulāri pēc Komisijas uzaicinājuma, un šīs sanāksmes vada Komisija. Šajā nolūkā Komisija nodrošina aktīvu sadarbību starp regulatīvajām iestādēm un rīkojas gadījumā, ja regulatīvās iestādes nepilda savas pilnvaras.

 

Komisijā ir pārstāvji gan no dienestiem, kas atbild par transporta pakalpojumiem, gan no tiem, kas atbild par konkurenci.

 

Komisija izveido datubāzi, kurai valsts regulatīvās iestādes sniedz datus par visām sūdzību procedūrām, piemēram, sūdzību iesniegšanas datumu, pēc savas iniciatīvas uzsāktu procedūru sākumu, visus lēmumu projektus un galīgos lēmumus, iesaistītās puses, ar procedūru saistītos galvenos jautājumus un problēmas saistībā ar dzelzceļa nozares tiesību aktu interpretāciju un pēc savas iniciatīvas veiktajiem pētījumiem par piekļuves vai maksas jautājumiem saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem.

2. Regulatīvajām iestādēm jābūt iespējai cieši sadarboties, tostarp veicot darba pasākumus, ar mērķi sniegt savstarpēju palīdzību to tirgus novērošanas uzdevumu veikšanā un sūdzību izskatīšanā vai izmeklēšanās.

2. Regulatīvajām iestādēm jābūt iespējai cieši sadarboties, tostarp veicot darba pasākumus, ar mērķi sniegt savstarpēju palīdzību to tirgus novērošanas uzdevumu veikšanā un sūdzību izskatīšanā vai izmeklēšanās.

3. Ja ir saņemta sūdzība vai tiek veikta izmeklēšana pēc pašas iniciatīvas saistībā ar jautājumiem par piekļuvi starptautiskam vilcienu ceļam vai maksu par to, kā arī sakarā ar konkurences novērošanu tirgū saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde apspriežas ar regulatīvajām iestādēm visās citās dalībvalstīs, cauri kurām iet attiecīgais starptautiskais vilcienu ceļš, un pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa no tām visu vajadzīgo informāciju.

3. Ja ir saņemta sūdzība vai tiek veikta izmeklēšana pēc pašas iniciatīvas saistībā ar jautājumiem par piekļuvi starptautiskam vilcienu ceļam vai maksu par to, kā arī sakarā ar konkurences novērošanu tirgū saistībā ar starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde informē Komisiju un apspriežas ar regulatīvajām iestādēm visās citās dalībvalstīs, cauri kurām iet attiecīgais starptautiskais vilcienu ceļš, un pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa no tām visu vajadzīgo informāciju. Arī regulatīvo iestāžu tīkls sniedz atzinumu.

4. Regulatīvās iestādes, ar kurām apspriežas saskaņā ar 3. punktu, sniedz visu informāciju, ko tām pašām ir tiesības pieprasīt saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Šo informāciju var izmantot vienīgi, lai izskatītu sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, kas minēta 3. punktā.

4. Regulatīvās iestādes, ar kurām apspriežas saskaņā ar 3. punktu, sniedz visu informāciju, ko tām pašām ir tiesības pieprasīt saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Šo informāciju var izmantot vienīgi, lai izskatītu sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, kas minēta 3. punktā.

5. Regulatīvā iestāde, kas saņēmusi sūdzību vai veic izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas, nodod attiecīgo informāciju atbildīgajai regulatīvajai iestādei, lai tā varētu īstenot pasākumus attiecībā uz iesaistītajām personām.

5. Regulatīvā iestāde, kas saņēmusi sūdzību vai veic izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas, nodod attiecīgo informāciju atbildīgajai regulatīvajai iestādei, lai tā varētu īstenot pasākumus attiecībā uz iesaistītajām personām.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka visi infrastruktūras pārvaldītāju iesaistītie pārstāvji, kas minēti 40. panta 1. punktā, bez kavēšanās sniedz visu informāciju, kura vajadzīga, lai izskatītu sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, kas minēta šā panta 3. punktā, un kuru pieprasījusi regulatīvā iestāde dalībvalstī, kur atrodas iesaistītais pārstāvis. Šai regulatīvajai iestādei ir tiesības nodot šādu informāciju par attiecīgo starptautisko vilcienu ceļu 3. punktā minētajām regulatīvajām iestādēm.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka visi infrastruktūras pārvaldītāju iesaistītie pārstāvji, kas minēti 40. panta 1. punktā, bez kavēšanās sniedz visu informāciju, kura vajadzīga, lai izskatītu sūdzību vai veiktu izmeklēšanu, kas minēta šā panta 3. punktā, un kuru pieprasījusi regulatīvā iestāde dalībvalstī, kur atrodas iesaistītais pārstāvis. Šai regulatīvajai iestādei ir tiesības nodot šādu informāciju par attiecīgo starptautisko vilcienu ceļu 3. punktā minētajām regulatīvajām iestādēm.

 

6.a Komisija var pēc savas iniciatīvas piedalīties 57. panta 2.–6. punktā minētajās darbībās, par kurām tā informē 1. punktā minēto regulatīvo iestāžu tīklu.

7. Regulatīvās iestādes izstrādā kopīgus principus un praksi lēmumu pieņemšanai, kas ietilpst to pilnvarās saskaņā ar šo direktīvu. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka šādus kopīgus principus un praksi. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

7. Atbilstīgi šā panta 1. punktam izveidotais regulatīvo iestāžu tīkls izstrādā kopīgus principus un praksi lēmumu pieņemšanai, kas ietilpst to pilnvarās saskaņā ar šo direktīvu. Komisija var pieņemt un papildināt šādus kopīgus principus un praksi saskaņā ar 60. pantā minēto procedūru.

Regulatīvās iestādes arī pārskata lēmumus un praksi saistībā ar 40. panta 1. punktā minētajām infrastruktūras pārvaldītāju apvienībām, kas īsteno šīs direktīvas noteikumus vai citādi veicina starptautiskos dzelzceļa pārvadājumus.

Regulatīvo iestāžu tīkls arī pārskata lēmumus un praksi saistībā ar 40. panta 1. punktā minētajām infrastruktūras pārvaldītāju apvienībām, kas īsteno šīs direktīvas noteikumus vai citādi veicina starptautiskos dzelzceļa pārvadājumus.

Grozījums Nr.  100

Direktīvas priekšlikums

57.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

57.a pants

 

Eiropas regulatīvā iestāde

 

Balstoties uz valstu regulatīvo iestāžu tīkla pieredzi, Komisija vēlākais divu gadus pēc šīs direktīvas publicēšanas izstrādā likumdošanas priekšlikumu, ar kuru izveido Eiropas regulatīvo iestādi. Tās funkcijās ietilps uzraudzība un arbitrāža pārrobežu un starptautisku problēmu gadījumos, kā arī pārsūdzību izskatīšana attiecībā uz dalībvalstu regulatīvo iestāžu lēmumiem.

Grozījums Nr.  101

Direktīvas priekšlikums

59.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

59.a pants

 

Pilnvaru deleģējums

 

Saskaņā ar 60. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz tirgus uzraudzības apmēru atbilstīgi šīs direktīvas 15. pantam, attiecībā uz noteiktiem tīkla pārskata elementiem atbilstīgi šīs direktīvas 27. pantam, attiecībā uz konkrētiem maksu noteikšanas principiem atbilstīgi šīs direktīvas 31. pantam, attiecībā uz ETCS infrastruktūras maksu pagaidu samazināšanu atbilstīgi šīs direktīvas 32. panta 3. punktam, attiecībā uz konkrētiem darbības uzlabošanas shēmas elementiem atbilstīgi šīs direktīvas 35. pantam, attiecībā uz kritērijiem, kurus jāievēro, nosakot prasības attiecībā uz pretendentiem dalībai infrastruktūrā atbilstīgi šīs direktīvas 41. pantam, attiecībā uz jaudas sadalīšanas procesa grafiku atbilstīgi šīs direktīvas 43. pantam, attiecībā uz regulatīvajiem pārskatiem atbilstīgi šīs direktīvas 56.a pantam un attiecībā uz regulatīvo iestāžu izstrādātajiem kopīgajiem principiem un lēmumu pieņemšanas darbībām atbilstīgi šīs direktīvas 57. pantam.

Pamatojums

Jaunā 2011. gadā panāktā iestāžu kopīgā vienošanās attiecībā uz deleģētajiem aktiem paredz izmantot konkrētas standarta klauzulas, kas tiek iekļautas ar šo grozījumu un ar kurām tiek aizstāts Komisijas priekšlikuma formulējums.

Grozījums Nr.  102

Direktīvas priekšlikums

60. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

60. pants

svītrots

Deleģējuma izpilde

 

1. Pilnvaras pieņemt 7. panta 1. punkta otrajā daļā, 13. panta 5. punkta otrajā daļā, 15. panta 5. punkta otrajā daļā, 20. panta trešajā daļā, 27. panta 2. punktā, 30. panta 3. punkta otrajā daļā, 31. panta 5. punkta otrajā daļā, 32. panta 1. punkta trešajā daļā, 32. panta 3. punktā, 35. panta 2. punktā, 43. panta 1. punktā un 56. panta 8. punkta trešajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

 

2. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 61. un 62. pantā izklāstītos nosacījumus.

 

Pamatojums

Jaunā 2011. gadā panāktā iestāžu kopīgā vienošanās attiecībā uz deleģētajiem aktiem paredz izmantot konkrētas standarta klauzulas, kas tiek iekļautas 60.a pantā un ar kurām tiek aizstāts Komisijas priekšlikuma formulējums.

Grozījums Nr.  103

Direktīvas priekšlikums

60.a pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

60.a pants

 

Deleģējuma īstenošana

 

Šīs direktīvas 15. panta 5. punktā, 27. panta 2. punktā, 31. panta 3. un 5. punktā, 32. panta 3. punktā, 35. panta 2. punktā, 41. panta 3. punktā, 43. panta 1. punktā, 56.a panta 6. punktā, 57. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no tiesību pamatakta spēkā stāšanās datuma. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome šādam pagarinājumam neiebilst ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

 

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 15. panta 5. punktā, 27. panta 2. punktā, 31. panta 3. un 5. punktā, 32. panta 3. punktā, 35. panta 2. punktā, 41. panta 3. punktā, 43. panta 1. punktā, 56.a panta 6. punktā, 57. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību.

 

4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģētu aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar 15. panta 5. punktu, 27. panta 2. punktu, 31. panta 3. un 5. punktu, 32. panta 3. punktu, 35. panta 2. punktu, 41. panta 3. punktu, 43. panta 1. punktu, 56.a panta 6. punktu, 57. panta 7. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Pamatojums

Jaunā 2011. gadā panāktā iestāžu kopīgā vienošanās attiecībā uz deleģētajiem aktiem paredz izmantot konkrētas standarta klauzulas, kas tiek iekļautas ar šo grozījumu un ar kurām tiek aizstāts Komisijas priekšlikuma formulējums.

Grozījums Nr.  104

Direktīvas priekšlikums

61. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

61. pants

svītrots

Deleģējuma atsaukšana

 

1. Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt 60. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģējumu.

 

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai nolemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, vismaz vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otru likumdevēju un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iemeslus.

 

3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģējumu. Tas stājas spēkā tūlīt vai lēmumā norādītā vēlākā datumā. Tas neietekmē jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

 

Pamatojums

Saskaņā ar 2011. gada iestāžu kopīgo vienošanos šis pants būtu jāsvītro, jo tā saturs ir pārcelts uz 60.a pantu.

Grozījums Nr.  105

Direktīvas priekšlikums

62. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

62. pants

svītrots

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

 

1. Eiropas Parlaments un Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu divu mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laika posmu pagarina par vienu mēnesi.

 

2. Ja, beidzoties šim laika posmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus pret deleģēto aktu vai ja pirms šīs dienas gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir pieņēmuši lēmumu nepaust iebildumus, deleģētais akts stājas spēkā tā noteikumos paredzētajā dienā.

 

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret pieņemtu deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Attiecīgā iestāde pamato savus iebildumus pret deleģēto aktu.

 

Pamatojums

Saskaņā ar 2011. gada iestāžu kopīgo vienošanos šis pants būtu jāsvītro, jo tā saturs ir pārcelts uz 60.a pantu.

Grozījums Nr.  106

Direktīvas priekšlikums

63. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija katrā konkrētā gadījumā pārbauda, kā tiek piemēroti un izpildīti šīs direktīvas  noteikumi, un divu mēnešu laikā pēc šāda lūguma saņemšanas saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu, vai var turpināt piemērot attiecīgo pasākumu. Komisija savu lēmumu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm.

Pēc valsts regulatīvās iestādes un citu valsts kompetento iestāžu lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija katrā konkrētā gadījumā pārbauda, kā tiek piemēroti un izpildīti šīs direktīvas noteikumi. Valsts regulatīvās iestādes nodrošina, ka to lēmumu projektu datu bāze ir pieejama Eiropas Komisijai. Divu mēnešu laikā pēc šāda lūguma saņemšanas Eiropas Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu, vai var turpināt piemērot attiecīgo pasākumu. Komisija savu lēmumu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm.

Pamatojums

Tādējādi tiek izveidota labāka saikne starp valsts regulatīvās iestādes funkciju un Eiropas Komisijas uzraudzītājas lomu.

Grozījums Nr.  107

Direktīvas priekšlikums

63. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot Līguma 258.  pantu, jebkura dalībvalsts viena mēneša laikā pēc lēmuma datuma  var nodot Komisijas lēmumu Padomei. Ārkārtējos apstākļos Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā pēc nodošanas datuma  var pieņemt atšķirīgu lēmumu.

Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija katrā konkrētā gadījumā pārbauda, kā tiek piemēroti un izpildīti šīs direktīvas noteikumi, un pieņem par to lēmumu saskaņā ar 64. panta 3. punktā minēto procedūru.

Pamatojums

Ar šo grozījumu šis punkts tiek vairāk pielāgots īstenošanas aktu standarta procedūrai. Atsauce uz 64. panta 3. punktu, kurā ir norādīta pārbaudes procedūra, ir līdzīga sākotnējā priekšlikuma 63. panta 2. punkta saturam.

Grozījums Nr.  108

Direktīvas priekšlikums

63. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pasākumus, ar kuriem paredzēts nodrošināt šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem Komisija kā īstenošanas tiesību aktus  saskaņā ar 64. panta 3. punktā minēto procedūru.

3. Pasākumus, kuri paredzēti saskaņā ar 10. panta 2. punktu, 11. panta 4. punktu, 14. panta 2. punktu un 17. panta 5. punktu un ar kuriem nodrošina šīs direktīvas īstenošanu ar vienādiem nosacījumiem, pieņem Komisija kā īstenošanas tiesību aktus saskaņā ar 64. panta 3. punktā minēto procedūru.

Pamatojums

Šis grozījums tiek ieviests, lai vēl sīkāk precizētu pantus, ar kuriem saskaņā Komisija drīkst pieņemt īstenošanas aktus.

Grozījums Nr.  109

Direktīvas priekšlikums

64. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisijai palīdz komiteja.

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar šo direktīvu. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Pamatojums

Šis ir tehnisks grozījums, ar kuru teksts tiek atjaunināts, ieviešot tajā jaunākās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu un sniedzot precizējumu attiecībā uz šajā pantā minēto komiteju.

Grozījums Nr.  110

Direktīvas priekšlikums

64. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. un 11. pantu.

Pamatojums

Šis ir tehnisks grozījums, ar kuru teksts tiek atjaunināts, ieviešot tajā jaunākās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

Grozījums Nr.  111

Direktīvas priekšlikums

64. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. un 11. pantu.

Pamatojums

Šis ir tehnisks grozījums, ar kuru teksts tiek atjaunināts, ieviešot tajā jaunākās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

Grozījums Nr.  112

Direktīvas priekšlikums

66. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu […] panta un […] pielikuma prasības vēlākais līdz […]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu [..] panta un [..] pielikuma prasības vēlākais 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Pamatojums

Šī ir pārstrādāta redakcija trim direktīvām, ko dalībvalstis jau ir īstenojušas, tādējādi visas pārkāpuma procedūras ir sāktas; 12 mēneši ir pilnībā pietiekams termiņš.

Grozījums Nr.  113

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 6. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– piekļuves ceļi pasažieriem un kravām, ieskaitot pievedceļus;

– piekļuves ceļi pasažieriem un kravām, ieskaitot piekļuvi gājējiem un pievedceļus;

Grozījums Nr.  114

Direktīvas priekšlikums

II pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II PIELIKUMS

svītrots

Infrastruktūras pārvaldītāja galvenās funkcijas

 

(kā minēts 7. pantā)

 

7. pantā minēto galveno funkciju saraksts:

 

– lēmumu pieņemšana par  vilcienu  ceļu piešķīrumu, ieskaitot pieejamības definīciju un vērtējumu, kā arī atsevišķu vilcienu  ceļu piešķīrumu,

 

– lēmumu pieņemšana par  infrastruktūras maksām, ieskaitot maksas noteikšanu un iekasēšanu.

 

Pamatojums

II pielikuma saturs ir iekļauts 7. pantā, jo tiek uzskatīts par būtisku teksta elementu.

Grozījums Nr.  115

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

III PIELIKUMS

III PIELIKUMS

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniedzamie pakalpojumi

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniedzamie pakalpojumi

1. Minimālais piekļuves pakalpojumu komplekss ietver:

1. Minimālais piekļuves pakalpojumu komplekss ietver:

a) dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu izskatīšanu;

a) dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījumu izskatīšanu;

b) tiesības izmantot piešķirto jaudu;

b) tiesības izmantot piešķirto jaudu;

c) atzarojumu un pārmiju lietošanu;

c) atzarojumu un pārmiju lietošanu;

d) vilcienu kustības kontroli, ieskaitot signalizēšanu, regulēšanu, dispečera pakalpojumus un paziņojumus un informāciju par vilcienu kustību;

d) vilcienu kustības kontroli, ieskaitot signalizēšanu, regulēšanu, dispečera pakalpojumus un paziņojumus un informāciju par vilcienu kustību;

e) elektroapgādes iekārtu izmantošanu vilces strāvas ieguvei, kur tās ir pieejamas;

e) elektroapgādes iekārtu izmantošanu vilces strāvas ieguvei, kur tās ir pieejamas;

f) degvielas uzpildes iekārtas, kur tās ir pieejamas;

 

g) visu pārējo informāciju, kas nepieciešama, lai ieviestu vai sniegtu pakalpojumu, kam iedalīta jauda.

g) visu pārējo informāciju, kas nepieciešama, lai ieviestu vai sniegtu pakalpojumu, kam iedalīta jauda.

2. Jādod  piekļuve apkalpes iekārtām un pakalpojumu sniegšanai šādās iekārtās:

2. Jānodrošina piekļuve šādām apkalpes iekārtām, ja tādas pastāv, un šādās iekārtās sniegtajiem pakalpojumiem:

a) pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas un cits aprīkojums , tostarp biļešu pārdošanai un satiksmes informācijas sniegšanai;

a) pasažieru dzelzceļa stacijas, to ēkas un cits aprīkojums, tostarp satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanai, kā arī piemērotas vispārējās telpas biļešu pārdošanai;

b) kravas termināļi;

b) kravas termināļi;

c) šķirotavas;

c) šķirotavas;

d) vilcienu sastāvu komplektēšanas iekārtas;

d) vilcienu sastāvu komplektēšanas iekārtas;

e) aklie atzari;

e) aklie atzari;

f) apkopes un citas tehniskas iekārtas;

f) apkopes un citas tehniskas iekārtas;

g) ostu iekārtas, kas saistītas ar dzelzceļa darbību;

g) ostu iekārtas, kas saistītas ar dzelzceļa darbību;

h) palīdzības iekārtas, tostarp vilkšanas iekārtas.

h) palīdzības iekārtas, tostarp vilkšanas iekārtas;

 

ha) uzpildes iekārtas un degvielas piegāde šajās iekārtās, maksu par to rēķinos norādot atsevišķi no maksas par degvielas uzpildes iekārtu izmantošanu.

3. Papildu pakalpojumi var ietvert:

3. Papildu pakalpojumi var ietvert:

a) vilces strāvu, maksu par to rēķinos norādot atsevišķi no maksas par elektroapgādes iekārtu izmantošanu;

a) vilces strāvu, kuras piegādātāju dzelzceļa uzņēmums var brīvi izvēlēties; ja vilces strāvas piegādātājs vienlaikus ir arī apkalpes iekārtas operators, maksu par vilces strāvu rēķinos norādot atsevišķi no maksas par elektroapgādes iekārtu izmantošanu;

b) pasažieru vilcienu iesildīšanu;

b) pasažieru vilcienu iesildīšanu;

c) degvielas piegādi , maksu par to rēķinos norādot atsevišķi no maksas par degvielas uzpildes iekārtu izmantošanu ;

 

d) īpaši pielāgotus līgumus:

d) īpaši pielāgotus līgumus:

– bīstamo kravu pārvadāšanas kontrolei,

– bīstamo kravu pārvadāšanas kontrolei,

– palīdzībai nestandarta vilcienu sastāvu vadīšanā.

– palīdzībai nestandarta vilcienu sastāvu vadīšanā.

4. Citi papildpakalpojumi var ietvert:

4. Citi papildpakalpojumi var ietvert:

a) piekļuvi telekomunikāciju tīkliem;

a) piekļuvi telekomunikāciju tīkliem;

b) papildu informācijas nodrošināšanu;

b) papildu informācijas nodrošināšanu;

c) ritošā sastāva tehnisko pārbaudi.

c) ritošā sastāva tehnisko pārbaudi.

Grozījums Nr.  116

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 16.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

16.a Starpgadījumi, negadījumi un nopietni negadījumi atbilstīgi Direktīvai 2004/49/EK, kas notikuši pēdējā gada laikā.

Pamatojums

Informācijā par dzelzceļa nozares tirgus attīstību, kas jāapkopo un jānosūta Komisijai, būtu jāiekļauj arī dati par drošības stāvokli ES dalībvalstu dzelzceļa nozarē.

Grozījums Nr.  117

Direktīvas priekšlikums

V pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

V PIELIKUMS

svītrots

Finanšu pietiekamība

 

(kā minēts 20. pantā)

 

1. Finanšu pietiekamību pārbauda, ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu  uzņēmuma gada pārskatus vai bilanci, ja uzņēmums, kas iesniedzis pieteikumu, nevar iesniegt savus gada pārskatus. Ir jāsniedz sīkāka informācija, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

 

a) pieejamie finanšu līdzekļi, ieskaitot atlikumus bankā, izsniegtos pārtēriņa līdzekļus un aizdevumus;

 

b) līdzekļi un aktīvi, kas pieejami kā nodrošinājums;

 

c) apgrozāmais kapitāls;

 

d) būtiskas izmaksas, ieskaitot pirkuma izmaksas par transportlīdzekļiem, zemi, ēkām, objektiem un ritošo sastāvu;

 

e) maksājumi saistībā ar uzņēmuma aktīviem.

 

2. Pieteikuma iesniedzēja finanses nav pietiekamas jo īpaši tad, ja uzņēmumam tā darbības dēļ ir radušies būtiski nodokļu vai sociālā nodrošinājuma maksājumu parādi.

 

3. Iestāde jo īpaši var pieprasīt uzņēmumam iesniegt revīzijas ziņojumu un attiecīgos dokumentus no bankas, valsts krājbankas, grāmatveža vai revidenta. Šajos dokumentos jābūt iekļautai informācijai par 1. punktā minētajiem jautājumiem.

 

Pamatojums

Šis pielikums ir iekļauts 20. pantā, jo tiek uzskatīts par būtisku teksta elementu.

Grozījums Nr.  118

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – ievadteikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

27. pantā minētajā tīkla pārskatā ietver šādu informāciju:

Šīs direktīvas 27. pantā minētā tīkla pārskata iedaļās ietver šādu informāciju:

Pamatojums

Tā kā VI pielikuma galvenie elementi ir pārcelti uz 27. pantu, ir jāpielāgo arī pielikuma ievada teikums.

Grozījums Nr.  119

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Iedaļa, kurā raksturo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamo infrastruktūru un norāda piekļuves nosacījumus. Informācija šajā iedaļā saskan ar dzelzceļa infrastruktūras reģistriem, kas publicējami atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 35. pantam.

svītrots

Pamatojums

Šī VI pielikuma daļa ir pārcelta uz 27. pantu.

Grozījums Nr.  120

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Iedaļa par tarifikācijas principiem un tarifiem. Šeit ietver attiecīgas sīkas ziņas par maksas iekasēšanas shēmu, kā arī pietiekamu informāciju par maksu un citu atbilstīgu informāciju par piekļuvi, kas attiecas uz  III pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem, kurus sniedz tikai viens piegādātājs. Šajā iedaļā sīki izklāsta metodoloģiju, noteikumus un, vajadzības gadījumā, mērogus, ko izmanto, piemērojot 31. līdz 36. pantu attiecībā uz izmaksām un maksām . Tajā ietver informāciju par tām izmaiņām maksā, par kurām jau ir pieņemts lēmums vai kas ir paredzamas nākamajos piecos gados.

2. Iedaļā par tarifikācijas principiem un tarifiem ietver attiecīgas sīkas ziņas par maksas iekasēšanas shēmu, kā arī pietiekamu informāciju par maksu un citu atbilstīgu informāciju par piekļuvi, kas attiecas uz III pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem, kurus sniedz tikai viens piegādātājs. Šajā iedaļā sīki izklāsta metodoloģiju, noteikumus un, vajadzības gadījumā, mērogus, ko izmanto, piemērojot no 31. panta 4. un 5. punkta līdz 36. pantam norādītos noteikumus attiecībā uz izmaksām un maksām. Tajā ietver informāciju par tām izmaiņām maksā, par kurām jau ir pieņemts lēmums vai kas ir paredzamas nākamajos piecos gados.

Pamatojums

Teksts ir jāpielāgo, jo dažas VI pielikuma daļas ir pārceltas uz 27. pantu.

Grozījums Nr.  121

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Iedaļa par jaudas iedalīšanas principiem un kritērijiem. Tajā norāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamās infrastruktūras vispārīgos jaudas raksturlielumus un visus ierobežojumus, kas saistīti ar šīs infrastruktūras lietošanu, ieskaitot iespējamās jaudas prasības apkopes darbiem. Tajā precizē arī jaudas iedalīšanas procedūras un ar tām saistītos termiņus. Šajā iedaļā ietver konkrētus kritērijus, ko pielieto jaudas iedalīšanā, jo īpaši:

Iedaļā par jaudas iedalīšanas principiem un kritērijiem norāda dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieejamās infrastruktūras vispārīgos jaudas raksturlielumus un visus ierobežojumus, kas saistīti ar šīs infrastruktūras lietošanu, ieskaitot iespējamās jaudas prasības apkopes darbiem. Tajā precizē arī jaudas iedalīšanas procedūras un ar tām saistītos termiņus. Šajā iedaļā ietver konkrētus kritērijus, ko pielieto jaudas iedalīšanā, jo īpaši:

Pamatojums

Teksts ir jāpielāgo, jo dažas VI pielikuma daļas ir pārceltas uz 27. pantu.

Grozījums Nr.  122

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – 4. un 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Iedaļa ar informāciju, kas saistīta ar 25. pantā minēto licences pieteikumu un dzelzceļa drošības sertifikātiem, kuri izdoti saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.

svītrots

5. Iedaļa ar informāciju par strīdu izšķiršanas un pārsūdzības procedūrām saistībā ar jautājumiem par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un pakalpojumiem un saistībā ar 35. pantā minēto darbības uzlabošanas shēmu.

 

Pamatojums

Šīs VI pielikuma daļas ir pārceltas uz 27. pantu.

Grozījums Nr.  123

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. To apkalpes iekārtu operatori, kuras nav infrastruktūras pārvaldītāja kontrolē, iekļaušanai tīkla pārskatā sniedz informāciju par maksu par piekļuvi iekārtai un pakalpojumu saņemšanu un informāciju par piekļuves tehniskajiem nosacījumiem.

svītrots

Pamatojums

Šī VI pielikuma daļa ir pārcelta uz 27. pantu.

Grozījums Nr.  124

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Paraugs līgumam par pamata vienošanās noslēgšanu starp infrastruktūras pārvaldītāju un pretendentu saskaņā ar 42. pantu.

svītrots

Pamatojums

Šī VI pielikuma daļa ir pārcelta uz 27. pantu.

Grozījums Nr.  125

Direktīvas priekšlikums

VII pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

VII pielikums

VII pielikums

Starp kompetentajām iestādēm un infrastruktūras pārvaldītājiem noslēgto līgumisko vienošanos pamatprincipi un parametri

Starp kompetentajām iestādēm un infrastruktūras pārvaldītājiem noslēgto līgumisko vienošanos pamatprincipi un parametri

(kā minēts 30. pantā)

(kā minēts 30. pantā)

Līgumiskā vienošanās precizē 30. panta noteikumus, tostarp:

Līgumiskā vienošanās precizē 30. panta noteikumus, tostarp:

1. vienošanās darbības jomu attiecībā uz infrastruktūru un apkalpes iekārtām, strukturējot saskaņā ar III pielikumu. Tajā ietver visus infrastruktūras attīstības aspektus, tostarp jau ekspluatācijā esošas infrastruktūras tehnisko apkopi un atjaunošanu. Jaunas infrastruktūras būvniecību var ietvert kā atsevišķu pozīciju;

1. vienošanās darbības jomu attiecībā uz infrastruktūru un apkalpes iekārtām, strukturējot saskaņā ar III pielikumu. Tajā ietver visus jau ekspluatācijā esošās infrastruktūras tehniskās apkopes un atjaunošanas aspektus. Jaunas infrastruktūras būvniecību var ietvert kā atsevišķu pozīciju;

2. maksājumiem, par ko panākta vienošanās, precizē to struktūru šādā sadalījumā: III pielikumā norādītajiem infrastruktūras pakalpojumiem, tehniskajai apkopei, jaunas infrastruktūras būvniecībai un infrastruktūras nepaveiktās tehniskās apkopes izpildei;

2. maksājumiem, par ko panākta vienošanās, tostarp par to līmeņa indikatīvām prognozēm, sadalot atbilstoši III pielikumā norādītajiem infrastruktūras pakalpojumiem, tehniskajai apkopei, tostarp atjaunošanai un modernizācijai, un infrastruktūras nepaveiktās tehniskās apkopes izpildei; maksājumus par jaunas infrastruktūras būvniecību var ietvert kā atsevišķu pozīciju;

3. uz lietotājiem orientētus darbības mērķus kā rādītājus un kvalitātes kritērijus, ietverot šādus aspektus:

3. uz lietotājiem orientētus darbības mērķus kā rādītājus un kvalitātes kritērijus, ietverot šādus aspektus:

a) vilcienu satiksmes efektivitāte un klientu apmierinātība;

a) vilcienu satiksmes efektivitāte un klientu apmierinātība, jo īpaši infrastruktūras kvalitātes ietekme uz vilcienu satiksmes uzticamību;

b) tīkla jauda;

b) tīkla jauda un infrastruktūras pieejamība;

c) aktīvu pārvaldība;

c) aktīvu pārvaldība;

d) darbības apjoms;

d) darbības apjoms;

e) drošības līmenis un

e) drošības līmenis un

f) vides aizsardzība;

f) vides aizsardzība;

4. nepaveiktās tehniskās apkopes iespējamo apjomu, tās izpildei atvēlētos izdevumus un aktīvus, kas pakāpeniski tiks izņemti no lietošanas un tādējādi radīs dažādas finansiālo līdzekļu plūsmas;

4. nepaveiktās tehniskās apkopes iespējamo apjomu, tās izpildei atvēlētos izdevumus un aktīvus, kas pakāpeniski tiks izņemti no lietošanas un tādējādi radīs dažādas finansiālo līdzekļu plūsmas;

5. stimulus atbilstīgi 30. panta 1. punktam;

5. stimulus atbilstīgi 30. panta 1. punktam;

6. minimālās prasības par infrastruktūras pārvaldītāja iesniedzamajiem ziņojumiem, precizējot to saturu un ziņojumu iesniegšanas biežumu un norādot katru gadu publicējamo informāciju;

6. minimālās prasības par infrastruktūras pārvaldītāja iesniedzamajiem ziņojumiem, precizējot to saturu un ziņojumu iesniegšanas biežumu un norādot katru gadu publicējamo informāciju;

7. mehānismu, kas nodrošina, ka izmaksu samazinājuma ievērojama daļa tiek nodota lietotājiem mazākas maksas veidā;

7. mehānismu, kas nodrošina, ka izmaksu samazinājuma ievērojama daļa tiek nodota lietotājiem mazākas maksas veidā saskaņā ar 30. panta 1. punkta prasībām, neapdraudot līdzsvaru infrastruktūras pārvaldītāja grāmatvedības rēķinos, kā noteikts 8. panta 4. punktā;

8. saskaņoto vienošanās termiņu, kas ir sinhronizēts un saderīgs ar infrastruktūras pārvaldītāja uzņēmējdarbības plāna, koncesijas vai licences termiņu, un valsts noteikto maksāšanas sistēmu un noteikumus;

8. saskaņoto vienošanās termiņu, kas ir sinhronizēts un saderīgs ar infrastruktūras pārvaldītāja uzņēmējdarbības plāna, koncesijas vai licences termiņu, un valsts noteikto maksāšanas sistēmu un noteikumus;

9. noteikumus par to, kā rīkoties ievērojamu darbības traucējumu gadījumā un ārkārtas situācijās, ietverot minimālo pakalpojuma apjomu streiku gadījumā, ja tādi ir, līgumiskās vienošanās izbeigšanu pirms termiņa un lietotāju informēšanu;

9. noteikumus par to, kā rīkoties ievērojamu darbības traucējumu gadījumā un ārkārtas situācijās, un par līgumiskās vienošanās izbeigšanu pirms termiņa un lietotāju savlaicīgu informēšanu;

10. korektīvus pasākumus, kas jāveic, ja kāda no pusēm pārkāpj savas līgumsaistības; tas ietver nosacījumus un procedūru atkārtotām sarunām un izbeigšanai pirms termiņa, precizējot regulatīvās iestādes lomu.

10. korektīvus pasākumus, kas jāveic, ja kāda no pusēm pārkāpj savas līgumsaistības; tas ietver nosacījumus un procedūru atkārtotām sarunām un izbeigšanai pirms termiņa, precizējot regulatīvās iestādes lomu.

Grozījums Nr.  126

Direktīvas priekšlikums

VIII pielikums – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

VIII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

Prasības par izmaksām un maksām, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūru

Prasības par izmaksām un maksām, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūru

(minētas 31. panta 3. un 5. punktā, 32. panta 1. un 3. punktā un 35. pantā)

(minētas 31. panta 3. un 5. punktā, 32. panta 1. un 3. punktā un 35. pantā)

1. No 31. panta 3. punktā minētajām vilcienu satiksmes pakalpojumu tiešajām izmaksām, kas saistītas ar infrastruktūras nolietojumu, izslēdz šādas pozīcijas:

1. No 31. panta 3. punktā minētajām vilcienu satiksmes pakalpojumu tiešajām izmaksām, kas saistītas ar infrastruktūras nolietojumu, izslēdz šādas pozīcijas:

a) visu tīklu aptverošas pieskaitāmās izmaksas, tostarp algas un pensijas;

a) visu tīklu aptverošas pieskaitāmās izmaksas;

b) procentus par kapitālu;

b) procentus par kapitālu;

c) vairāk nekā vienu desmito daļu no izmaksām, kas saistītas ar kustības grafika plānošanu, vilcienu ceļu iedalīšanu, satiksmes pārvaldību, dispečera darbību un signalizēšanu vilciena kustības laikā;

 

d) informātikas, sakaru un telesakaru iekārtu nolietojumu;

d) informātikas, sakaru un telesakaru iekārtu nolietojumu;

e) izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma pārvaldību, it sevišķi zemes vai citu pamatlīdzekļu iegādi, pārdošanu, demontāžu, dekontamināciju, rekultivāciju vai nomu;

e) izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma pārvaldību, it sevišķi zemes vai citu pamatlīdzekļu iegādi, pārdošanu, demontāžu, dekontamināciju, rekultivāciju vai nomu;

f) sociālos dienestus, skolas, bērnudārzus, ēdnīcas;

f) skolas, bērnudārzus;

g) izmaksas, kas saistītas ar nepārvaramas varas apstākļiem, negadījumiem, darbības pārrāvumiem.

g) izmaksas, kas saistītas ar nepārvaramas varas apstākļiem, negadījumiem, darbības pārrāvumiem.

Ja tiešās izmaksas, ņemot vidējo lielumu visā tīklā, pārsniedz 35 % no tīkla tehniskās apkopes, pārvaldības un atjaunošanas vidējām izmaksām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz nobrauktajiem vilcienkilometriem, infrastruktūras pārvaldītājs iesniedz regulatīvajai iestādei šā apstākļa pamatojumu. No šim mērķim aprēķinātajām vidējām izmaksām izslēdz e), f) vai g) apakšpunktā minētos izmaksu elementus.

Ja tiešās izmaksas, ņemot vidējo lielumu visā tīklā, pārsniedz 35 % no tīkla tehniskās apkopes, pārvaldības un atjaunošanas vidējām izmaksām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz nobrauktajiem vilcienkilometriem, infrastruktūras pārvaldītājs iesniedz regulatīvajai iestādei šā apstākļa pamatojumu. No šim mērķim aprēķinātajām vidējām izmaksām izslēdz e), f) vai g) apakšpunktā minētos izmaksu elementus.

Grozījums Nr.  127

Direktīvas priekšlikums

VIII pielikums – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Infrastruktūras pārvaldītājs regulatīvajai iestādei pierāda vilcienu satiksmes pakalpojuma iespējas segt uzcenojumus saskaņā ar 32. panta 1. punktu, ja katrs no pakalpojumiem, kuri norādīti vienā no sekojošajiem apakšpunktiem, pieder pie dažādiem tirgus segmentiem:

3. Infrastruktūras pārvaldītājs nosaka viendabīgus tirgus segmentus un atbilstīgus uzcenojumus 32. panta 1. punkta nozīmē, pamatojoties uz tirgus izpēti un apspriežoties ar pretendentiem. Izņemot 32. panta 1. punktā minētos pārvadājumus, infrastruktūras pārvaldītājs regulatīvajai iestādei pierāda vilcienu satiksmes pakalpojuma iespējas segt uzcenojumus saskaņā ar 32. panta 1. punktu. Ja infrastruktūras pārvaldītājs piemēro uzcenojumus, tas izstrādā tādu tirgus segmentu sarakstu, attiecībā uz kuriem regulatīvā iestāde sniedz iepriekšēju apstiprinājumu.

a) pasažieru pārvadājumi pretēji kravu pārvadājumiem;

 

b) vilcieni, kas pārvadā bīstamas kravas, pretēji citiem kravas vilcieniem;

 

c) iekšzemes pārvadājumi pretēji starptautiskajiem pārvadājumiem;

 

d) kombinētie pārvadājumi pretēji tiešai vilcienu satiksmei;

 

e) pilsētas vai reģionālie pārvadājumi pretēji starppilsētu pārvadājumiem;

 

f) vilcieni, kuros visi vagoni tiek pārvadāti no viena punkta uz vienu galamērķi, pretēji vilcieniem, kuros katrs vagons ir viena kravas vienība un vagoni maršrutā tiek piekabināti un atkabināti;

 

g) regulāri vilcienu satiksmes pakalpojumi pretēji neregulāriem pakalpojumiem.

 

Grozījums Nr.  128

Direktīvas priekšlikums

VIII pielikums – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a) lai panāktu pakalpojumu kvalitātes saskaņoto līmeni un neapdraudētu pakalpojuma ekonomisko dzīvotspēju, infrastruktūras pārvaldītājs pēc regulatīvās iestādes apstiprinājuma ar pretendentiem vienojas par darbības uzlabošanas shēmas galvenajiem parametriem, it sevišķi kavējumu vērtību, to maksājumu robežvērtībām, kas saskaņā ar darbības uzlabošanas shēmu maksājami par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atsevišķu vilcienu braucieniem un par visu uzņēmuma vilcienu braucieniem noteiktā laika posmā;

svītrots

Pamatojums

Direktīvas VIII pielikuma svītrotie elementi ir pārcelti uz 35. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  129

Direktīvas priekšlikums

VIII pielikums – 4. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) infrastruktūras pārvaldītājs vismaz piecas dienas pirms vilciena brauciena paziņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem grafiku, pamatojoties uz ko tiks aprēķināti kavējumi;

svītrots

Pamatojums

Direktīvas VIII pielikuma svītrotie elementi ir pārcelti uz 35. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  130

Direktīvas priekšlikums

VIII pielikums – 4. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g) neskarot pastāvošās pārsūdzības procedūras un 50. panta noteikumus, darbības uzlabošanas shēmu skarošu strīdu gadījumā piemēro strīdu izšķiršanas sistēmu, lai ātri atrisinātu šādas domstarpības. Ja piemēro šo sistēmu, lēmums jāpieņem 10 darba dienu laikā;

svītrots

Pamatojums

Direktīvas VIII pielikuma svītrotie elementi ir pārcelti uz 35. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  131

Direktīvas priekšlikums

VIII pielikums– 4. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) reizi gadā infrastruktūras pārvaldītājs publicē gada vidējo pakalpojumu kvalitātes līmeni, ko sasnieguši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, pamatojoties uz galvenajiem rādītājiem, par kuriem panākta vienošanās darbības uzlabošanas shēmā.

svītrots

Pamatojums

Direktīvas VIII pielikuma svītrotie elementi ir pārcelti uz 35. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  132

Direktīvas priekšlikums

VIII pielikums – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Infrastruktūras maksas pagaidu samazinājumu ar ETCS aprīkotiem vilcieniem, kā minēts 32. panta 3. punktā, nosaka šādi:

5. Infrastruktūras maksas pagaidu samazinājumu ar ETCS aprīkotiem vilcieniem, kā minēts 32. panta 3. punktā, nosaka šādi:

Kravu pārvadājumiem:

Kravu pārvadājumiem:

Gads

Atlaide

Gads

Atlaide

2015

5%

2015

20%

2016

5%

2016

20%

2017

5%

2017

20%

2018

5%

2018

15%

2019

5%

2019

10%

2020

5%

2020

8%

2021

4%

2021

6%

2022

3%

2022

4%

2023

2%

2023

3%

2024

1%

2024

3%

Pasažieru pārvadājumiem:

Pasažieru pārvadājumiem:

Gads

Atlaide

Gads

Atlaide

 

 

2015

10%

 

 

2016

10%

 

 

2017

10%

 

 

2018

10%

 

 

2019

10%

2020

5%

2020

8%

2021

5%

2021

6%

2022

5%

2022

5%

2023

5%

2023

4%

2024

5%

2024

2%

Grozījums Nr.  133

Direktīvas priekšlikums

10. pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c) ietver izmaksu un peļņas kategorijas, kas dod iespēju noteikt, vai ir notikusi šo dažādo darbību šķērssubsidēšana, atbilstīgi regulatīvās iestādes prasībām;

c) ietver izmaksu un peļņas kategorijas, kas dod iespēju noteikt, vai ir notikusi šo dažādo darbību šķērssubsidēšana, atbilstīgi 6. panta prasībām, un ko regulatīvā iestāde uzskata par vajadzīgu un samērīgu;

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA-PROV(2010)0240.

(2)

OV C ..

(3)

OV C 104, 2.4.2011., 53. lpp.

(4)

OV C 77, 28.3.2002, 1. lpp.


PASKAIDROJUMS

1. Pamatojums

Pirmais dzelzceļa nozares tiesību aktu kopums, ko pieņēma 2001. gadā, bija pirmais nopietnais mēģinājums apturēt pastāvīgo situācijas pasliktināšanos dzelzceļa nozarē un reformēt Eiropas reglamentējošos noteikumus. Šī tiesību aktu kopuma mērķis bija nodrošināt nozares integrāciju, kā arī veicināt dzelzceļa transporta pievilcību salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

Ir pagājuši desmit gadi, un mēs redzam, ka ar pirmajām reformām dzelzceļa nozares stāvoklis nav ievērojami uzlabojies — dzelzceļa nozare nav spējusi panākt citus transporta veidus, jo īpaši autotransportu. Piemēram, laikā no 1996. gada līdz 2008. gadam dzelzceļa kravu īpatsvars ir samazinājies par gandrīz 2 % līdz 10,8 %, savukārt autotransporta kravu īpatsvars palielinājies no 42,1 % līdz 45,9 %. Šāda notikumu attīstība ir vēl jo vairāk satraucoša, ņemot vērā nemitīgo vispārējo kravas pārvadājumu apjoma pieaugumu par aptuveni 2,3 % gadā — visādā ziņā labvēlīgos apstākļos dzelzceļa nozare nav spējusi gūt peļņu. Kravas automobiļi un lidmašīnas šķērso robežas bez problēmām, bet starptautisko dzelzceļa pārvadājumu nozare saskaras ar daudziem tehniskiem, juridiskiem un politiskiem šķēršļiem. Tomēr situācijā, kad jo īpaši autotransporta nozarē ir vērojamas aizvien lielākas pārblīvētības pazīmes, dzelzceļa transporta nozarei joprojām ir izaugsmes potenciāls. Turklāt tai var būt svarīga nozīme, lai atbalstītu ES mērķus CO2 emisiju samazināšanas un energoefektīvākas ekonomikas veidošanas jomā. Tādēļ Eiropas Komisija 2011. gada baltajā grāmatā pareizi piešķir dzelzceļa transportam svarīgu nozīmi ilgtspējīgākas un videi draudzīgākas transporta sistēmas izveidē Eiropā.

Viens no galvenajiem dzelzceļa nozares nemainīgā stāvokļa iemesliem ir valsts tiesību normu daudzās pretrunas. Noteikumi atšķiras tik ļoti, ka tas kaitē nozares izaugsmei. Šo problēmu pastiprina tas, ka daudzas dalībvalstis nepareizi īstenoja pirmo dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu. Pēc tam, kad Parlaments 2010. gada 11. jūnijā pieņēma rezolūciju saistībā ar šo jautājumu, Komisija pret 13 dalībvalstīm uzsāka tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā „par pirmā dzelzceļa tiesību aktu kopuma dažādu daļu nepareizu īstenošanu”. Šīs pienākumu neizpildes procedūras skaidri norāda uz nepieciešamību precizēt un uzlabot tiesību aktus. Vēl viens iemesls bažām ir tas, ka dalībvalstis neiegulda līdzekļus infrastruktūrās, no kuras kvalitātes lielā mērā ir atkarīga nozares konkurētspēja. Daudzas dalībvalstis ir nevērīgi izturējušās pret finansējuma piešķiršanu dzelzceļa nozarei, vienlaikus maksimāli atbalstot autoceļu infrastruktūras.

2. Referentes piezīmes un priekšlikumi

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ spēkā esošie tiesību akti ir pamatīgi jāpārskata, ja mēs vēlamies, lai pieaugtu dzelzceļa pārvadājumu īpatsvars. Tā kā pašreizējai sistēmai ir skaidri redzami trūkumi, noteikumi ir jāpastiprina un jāsaskaņo un jāpievieno jauni elementi, lai padarītu dzelzceļa transportu par pievilcīgāku transporta veidu gan pasažieru, gan kravu pārvadāšanai.

Ar pārstrādāto versiju būtu jāpanāk vispusīgas un integrētas Eiropas dzelzceļa telpas izveide. Referente atbalsta šo mērķi, jo Parlaments to atbalstīja jau tad, kad notika apspriešanās par iepriekšējiem dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumiem. Veicot šīs reformas, būtu jāpārvar atsevišķu valstu intereses dzelzceļa nozarē. Tagad ir pienācis laiks izveidot patiesu Eiropas līmeņa dzelzceļa telpu, kurā gan pasažieri, gan kravas var bez problēmām šķērsot robežas.

Referente vēlas ierosināt virkni grozījumu.

a) Infrastruktūras pārvaldības un pārvadāšanas pakalpojumu nošķiršana

Tas, ka infrastruktūra netiek pārvaldīta atsevišķi, kavē dzelzceļa tīklu patiesi starptautisku integrāciju, jo dzelzceļa tīklus joprojām pārvalda, ņemot vērā valsts līmeņa apsvērumus, kuros bieži vien pārsvaru gūst pašreizējo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu intereses. Tas savukārt ierobežo dzelzceļa tīklu pievilcību jauniem tirgus dalībniekiem, jauniem pakalpojumu sniedzējiem un, galu galā, pasažieriem. Tādējādi tiek ierobežotas pārrobežu pārvadājumu iespējas, kurām bieži vien ir izšķiroša nozīme, lai dzelzceļa nozare varētu konkurēt ar autotransportu (kravu pārvadājumu jomā) un gaisa satiksmi (pasažieru pārvadājumu jomā). ES dalībvalstu platības dēļ daudzos vidējas distances (300 km) garos savienojumos jau nākas šķērsot vienas vai vairāku dalībvalstu robežas.

Komisijas 2011. gada baltajā grāmatā kā viena no svarīgākajām iniciatīvām ir norādīta nepieciešamība „nodrošināt efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai”. Tas nozīmē, ka Komisija ir apņēmusies tuvākajā nākotnē vēl vairāk atvērt dzelzceļa tirgu. Tādēļ dzelzceļa nozares liberalizācijas nodrošināšanai ir būtiski, ka apstākļi darbībai šādā atvērtā tirgū ir pēc iespējas nediskriminējošāki un pārredzamāki. Parlaments 2010. gada jūnija rezolūcijā atzina šo saikni, norādot, ka infrastruktūras pārvaldītāju neatkarība „ir priekšnosacījums, lai pret visiem pārvadātājiem attiektos taisnīgi, pārredzami un nediskriminējoši” (7. punkts). Lai panāktu šādus līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ir jānošķir infrastruktūras pārvaldība un transporta pakalpojumu darbības, kā Komisija to arī ir norādījusi baltajā grāmatā. Referentes mērķis ir sagatavot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, pirms dzelzceļa nozares tirgus tiek vēl vairāk atvērts. Pretējā gadījumā tirgus atvēršana varētu radīt negatīvas sekas, kuru rezultātā ļoti spēcīgi jau pastāvošie dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi varētu turpināt ļaunprātīgi izmantot savu pārāk ciešo saikni ar infrastruktūras pārvaldītājiem, un no tā ciestu to konkurenti.

Tāpat, veicot pašreizējo pārskatīšanu, tiek grozītas tās tiesību aktu daļas, par kurām nāktos vēlreiz panākt vienošanos, ja pakalpojumi un pārvaldība tiktu nošķirti vēlāk. Ja Parlaments kā viena no likumdevējām iestādēm izlemtu rīkoties un ieviestu nepieciešamās izmaiņas tūlīt, varētu ietaupīt gan laiku, gan līdzekļus.

Šo iemeslu dēļ referente ierosina pilnīgu nošķiršanu, lai izveidotu no transporta pakalpojumu sniegšanas neatkarīgu infrastruktūras kontroli un nodrošinātu, ka dabisko monopolu, proti, dzelzceļa tīklu, pārvalda tā, lai no tā gūtu labumu visi pakalpojumu sniedzēji. Tādējādi tiktu radīts pamats lielākai konkurencei, lielākiem ieguldījumiem un labākiem pakalpojumiem. Ja ES vēlas palielināt dzelzceļa pārvadājumu īpatsvaru un izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, tai ir nepieciešamas saskaņoti nošķirtas dzelzceļa sistēmas.

b) Regulatīvā iestāde

Referente atbalsta Komisijas pieeju, ar ko paredz palielināt valsts regulatīvo iestāžu neatkarību un pilnvaras, un uzskata reglamentējošās kontroles pastiprināšanu par svarīgu dzelzceļa nozarei — efektīva reglamentējošā kontrole valstu un Eiropas līmenī ir ļoti nozīmīgs priekšnosacījums, lai panāktu valstu dzelzceļa tirgu turpmāku integrāciju, jo šāda kontrole aizsargā noteikumus par taisnīgu un nediskriminējošu dzelzceļa tirgu.

Būtu jāpastiprina reglamentējošās kontroles Eiropas dimensija. Ir iesniegti grozījumi, ar kuriem izveidotu regulatīvo iestāžu Eiropas tīklu, kas būtu solis ceļā uz Eiropas regulatīvās iestādes izveidi.

c) Infrastruktūras finansēšana un maksas iekasēšana

Referente atbalsta Komisijas plānu noteikt daudzgadu nolīguma slēgšanu par standarta procedūru, lai formalizētu finansējumu, ko dalībvalstis sniedz infrastruktūras pārvaldītājiem. Šā nolīguma termiņš būtu jāpagarina no pieciem uz septiņiem gadiem, lai sekmētu nozares plānošanas stabilitāti.

Parlaments ir regulāri kritizējis dalībvalstis par ieguldījumu trūkumu dzelzceļu sistēmās un nepietiekamu to finansējumu, jo īpaši attiecībā uz Eiropas transporta tīklu, jo šāda situācija ir pretrunā Direktīvas 2001/12/EK īpašajiem noteikumiem par infrastruktūras finansēšanu un parādu dzēšanu dzelzceļa nozarē.

Saistībā ar maksas par infrastruktūru pielāgošanu, pamatojoties uz vilcienu radīto troksni, referente uzskata, ka ir jākoordinē ārējo faktoru internalizācija starp transporta veidiem, lai radītu taisnīgus apstākļus konkurencei gan starp viena, gan dažādu transporta veidu pakalpojumu sniedzējiem. Referente ierosina grozījumus, lai uzsvērtu šo apstākli, jo īpaši attiecībā pret autotransportu, un ievieš bonusu sistēmu, lai palielinātu stimulu ieguldījumiem. Turklāt, lai veicinātu ETCS aprīkojuma izmantošanu, tiek ierosināts ieviest tā dēvēto bonus-malus sistēmu, ar kuru saskaņā vilcieni, kas aprīkoti ar ETCS saņem maksu atlaides, kuras kompensē, nosakot augstākas maksas vilcieniem, kas nav aprīkoti ar ETCS. Šai sistēmai nebūtu jāietekmē infrastruktūras pārvaldītāja ienākumu līmenis.

Viens no pirmā tiesību aktu kopuma mērķiem bija maksu saskaņošana, lai vienkāršotu tarifikācijas sistēmas. Ir svarīgi vienoties par kopīgiem standartiem attiecībā uz maksām, kuru detalizēts izklāsts ir iekļauts VIII pielikumā.

d) Pakalpojumu un apkalpes iekārtu pieejamības nosacījumi

Komisija ierosina juridiski un organizatoriski nošķirt apkalpes iekārtu pārvaldību un vadošos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus. Lai palīdzētu jaunajiem tirgus dalībniekiem piedāvāt pakalpojumus tīklā, ir būtiski nodrošināt viņiem vieglu piekļuvi apkalpes iekārtām. Referente šajā jautājumā atbalsta Komisijas pieeju — būtu jāsniedz apkalpes iekārtu operatoriem iespēja piesaistīt klientus no visu transporta pakalpojumu sniedzēju vidus.

e) Pielikumi un deleģēto aktu darbības joma

Saskaņā ar Komisijas pausto viedokli deviņus no divpadsmit priekšlikuma pielikumiem var grozīt, pieņemot deleģētos aktus. Referente saprot, ka Komisijai vajag pietiekamu elastību, pieņemot noteikumus atbilstīgi attīstībai tiesiskajā, politiskajā un tehniskajā jomā. Tomēr ar direktīvu jānodrošina stabils regulatīvais pamats, kas sniedz skaidras norādes par Komisijas darbību turpmāko virzienu. Referente uzskata, ka II – VIII pielikumā ir ietverti būtiski Direktīvas elementi un tādēļ tie būtu pilnīgi vai daļēji jāgroza, izmantojot parasto likumdošanas procedūru. Turklāt ir nepieciešams izdarīt vairākus tehniskus grozījumus, jo Lisabonas līguma stāšanās spēkā un jaunā iestāžu kopīgā vienošanās par tādu noteikumu precīzu formulējumu, kas attiecas uz deleģētajiem aktiem, ir radījusi izmaiņas. Pielāgojumi ir nepieciešami arī noteikumos, kas attiecas uz īstenošanas aktiem — dažiem noteikumiem drīzāk būtu jāpiemēro deleģēto aktu režīms.

f) Nodarbinātības apstākļi.

Lai nodrošinātu, ka spēkā esošajās tiesību aktos vēl lielāka nozīme tiek piešķirta nodarbinātības attīstībai un darba apstākļiem dzelzceļa nozarē, referente ir sagatavojusi virkni grozījumu, piemēram, par to, ka tiesību aktu nodarbinātības jomā un darba drošības noteikumu ievērošana ir jāpadara par vēl stingrāku priekšnosacījumu, lai izsniegtu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam licenci. Arī iestādēm būtu daudz pilnīgāk jāievāc dati par nodarbinātību. Komisijas uzraudzības darbībās būtu ciešāk jāiesaista sociālie partneri.

g) Drošums

Vairāki nopietni negadījumi ir pierādījuši, ka drošības noteikumiem jābūt pēc iespējas stingrākiem, lai gan dzelzceļa transports ir ļoti drošs transporta veids. Tādēļ drošības prasību ievērošanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pieprasa licenci. Datus par starpgadījumiem dalībvalstīs būtu jāapkopo un jāiesniedz Komisijai.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas dzelzceļa vienotā telpa (pārstrādāta redakcija)

Atsauces

COM(2010)0475 – C7-0268/2010 – 2010/0253(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

17.9.2010

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

23.9.2010

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI

23.9.2010

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Debora Serracchiani

27.9.2010

 

 

 

Izskatīšana komitejā

25.1.2011

12.4.2011

24.5.2011

21.6.2011

 

11.7.2011

31.8.2011

10.10.2011

 

Pieņemšanas datums

11.10.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

36

5

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Ryszard Czarnecki, Spyros Danellis, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Mike Nattrass, Hubert Pirker, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Debora Serracchiani, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Isabelle Durant, Michael Gahler, Dominique Riquet, Laurence J.A.J. Stassen, Ramon Tremosa i Balcells

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Jaroslav Paška, Peter Simon

Iesniegšanas datums

19.10.2011

Juridisks paziņojums - Privātuma politika