ZIŅOJUMS par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai — problēmu risināšana un grūtību pārvarēšana
20.10.2011 - (2011/2109(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Wolfgang Kreissl-Dörfler
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai — problēmu risināšana un grūtību pārvarēšana
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, kuri stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā,
– ņemot vērā Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kura stājās spēkā 1951. gada 12. janvārī,
– ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Starptautisko Krimināltiesu, īpaši 1998. gada 19. novembra[1], 2001. gada 18. janvāra[2], 2002. gada 28. februāra[3], 2002. gada 26. septembra[4] un 2010. gada 19. maija[5] rezolūcijas,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par gada ziņojumiem par cilvēktiesībām pasaulē, jaunākā no tām — 2010. gada 16. decembra rezolūcija[6],
– ņemot vērā Padomes 2003. gada 16. jūnija Kopējo nostāju 2003/444/KĀDP par Starptautisko Krimināltiesu[7],
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta Lēmumu 2011/168/KĀDP par Starptautisko Krimināltiesu[8],
– ņemot vērā 2004. gada 4. februāra rīcības plānu un 2011. gada 12. jūlija rīcības plānu attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Lēmumu par Starptautisko Krimināltiesu,
– ņemot vērā Nolīgumu starp Starptautisko Krimināltiesu un Eiropas Savienību par sadarbību un palīdzības sniegšanu[9],
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas Drošības stratēģiju (EDS) „Droša Eiropa labākā pasaulē”,
– ņemot vērā Stokholmas programmu 2010.–2014. gadam „Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (2009. gada decembris)[10] un Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu (2010. gada aprīlis, COM(2010)0171 galīgā redakcija),
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Lēmumu 2002/494/TI par Eiropas sakaru punktu tīklu izveidošanu attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem[11], un Padomes 2003. gada 8. maija Lēmumu 2003/335/TI par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem[12],
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1593(2005) par stāvokli Sudānā/Dārfūrā un Rezolūciju Nr. 1970(2011) par stāvokli Lībijā,
– ņemot vērā tā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7-0368/2011),
A. tā kā taisnīgums, tiesiskums un cīņa pret nesodāmību ir ilgtspējīga miera pamatā, jo tie nodrošina cilvēktiesības un pamatbrīvības;
B. tā kā līdz 2011. gada septembrim 117 valstis ir ratificējušas Romas statūtus; tā kā to vispārējās ratifikācijas panākšanai tomēr arī turpmāk jābūt vienam no galvenajiem mērķiem;
C. tā kā taisnīguma vispārējā būtība paredz, ka tas tiek piemērots vienlīdzīgi, bez izņēmumiem un dubultiem standartiem; tā kā nekur nedrīkstētu būt drošs patvērums personām, kas īstenojušas genocīdu, noziegumus pret cilvēci, nāves sodus bez tiesas sprieduma, kara noziegumus, spīdzināšanu, masveida izvarošanu vai saistītas ar piespiedu pazušanas gadījumiem;
D. tā kā tiesiskums būtu jāuzskata par neatņemamu elementu, kas nostiprina mieru un palīdz risināt konfliktus;
E. tā kā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) neatkarības saglabāšana ir svarīga ne tikai tās pilnīgas efektivitātes nodrošināšanai, bet arī lai veicinātu Romas statūtu universālumu;
F. tā kā SKT ir pirmā pastāvīgā starptautiskā tiesu iestāde, kas var tiesāt personas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, sniedzot izšķirošu ieguldījumu cilvēktiesību un starptautisko tiesību uzturēšanā, apkarojot nesodāmību, kā arī ieņemot īpaši nozīmīgu atturošu lomu un skaidri apliecinot, ka nesodāmība par šādiem noziegumiem netiks pieļauta;
G. tā kā tiesas dibināšanas princips ir „taisnīguma intereses” neatkarīgi no politiskiem apsvērumiem (Romas statūtu 53. pants); tā kā SKT ir svarīga nozīme attiecībā uz starptautiskā tiesiskuma veicināšanu, tādējādi sekmējot drošību, taisnīgumu un tiesiskumu, kā arī miera saglabāšanu un starptautiskās drošības stiprināšanu;
H. tā kā SKT jurisdikcijā ir noziegumi, kas izdarīti pēc Romas statūtu spēkā stāšanās 2002. gada 1. jūlijā;
I. tā kā saskaņā ar Statūtu preambulu un ar papildināmības principu, SKT rīkojas tikai tādos gadījumos, kad valsts tiesas nespēj vai nevēlas rīkot uzticamas tiesas prāvas savā valstī, tādējādi tieši SKT dalībvalstīm saglabājas galvenā atbildība uzsākt kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu; tā kā sadarbība starp Romas statūtu dalībvalstīm un reģionālajām organizācijām ir ārkārtīgi svarīga, jo īpaši situācijās, kurās tiesas jurisdikcija tiek apstrīdēta;
J. tā kā SKT „pozitīvās papildināmības” politika stiprina valsts tiesu spēju izmeklēt kara noziegumus un uzsākt par tiem kriminālvajāšanu;
K. tā kā SKT pašlaik veic izmeklēšanu septiņās valstīs (Ugandā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sudānas Dārfūras reģionā, Centrālāfrikas Republikā, Kenijā, Lībijā un Kotdivuārā), un ir publiski paziņojusi, ka tiek analizēta informācija par iespējamiem noziegumiem, kas izdarīti vairākās citās situācijās; tā kā divas lietas (Dārfūra un Lībija) iesniedza Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome, ar trim lietām tiesā vērsās pašas SKT dalībvalstis (Uganda, Kongo Demokrātiskā Republika un Centrālāfrikas Republika) un divas (Kenija un Kotdivuāra) prokurors uzsāka proprio motu;
L. tā kā lielākā daļa no SKT izsniegtajiem 18 apcietināšanas orderiem pašlaik nav izpildīta, tostarp pret Joseph Kony un citiem „Tā kunga pretošanās armijas” vadītājiem saistībā ar situāciju Ugandas ziemeļos, Bosco Ntaganda no Kongo DR, Ahmad Muhammad Harun, Ali Muhammad Ali Abd-Al-Rahman un prezidentu Omar Hassan Ahmad al-Bashir Sudānā un Muammar Mohammed Abu Minyar Gaddafi, Saif al-Islam Gaddafi un Abdullah Al-Senussi Lībijā;
M. tā kā taisnīga tiesa, pienācīga lietas izskatīšana un upuru tiesības ir Romas statūtu sistēmas pamatprincipi;
N. tā kā tiesas mērķis ir visaptverošā un atlīdzinošā veidā nodrošināt taisnīgumu upuriem un skartajām kopienām, tostarp nodrošinot līdzdalību, aizsardzību, juridisko pārstāvību un informēšanas darbības;
O. tā kā tiesa piedāvā cietušajām personām līdzdalības tiesības, ko atbalsta liecinieku aizsardzības struktūras;
P. tā kā atlīdzības sistēma noziegumu upuriem, kas ir tiesas kompetencē, padara SKT par unikālu starptautiska līmeņa tiesu iestādi;
Q. tā kā 2011. gadā uzsākto atlīdzības procedūru panākumi ir atkarīgi no līdzekļu devēju brīvprātīgajām iemaksām, kā arī no soda naudu iekasēšanas un notiesāto personu mantas konfiskācijas;
R. tā kā tiesa pašlaik tiek aicināta izskatīt strauji pieaugošu izmeklēšanu, lietu un iepriekšēju pārbaužu skaitu, savukārt dažas Romas statūtu dalībvalstis mēģina saglabāt tiesas budžetu nemainīgā līmenī vai pat samazināt to;
S. tā kā ES un tās dalībvalstis no paša sākuma ir bijušas uzticamas tiesas sabiedrotās, piedāvājot nepārtrauktu politisko, diplomātisko, finansiālo un loģistikas atbalstu, tostarp Romas statūtu universāluma veicināšanu un to integritātes aizstāvību, ar mērķi aizsargāt un palielināt tiesas neatkarību;
T. tā kā cīņa pret nesodāmību var būt sekmīga tikai tad, ja visas SKT dalībvalstis pilnībā sadarbojas ar SKT un ja palīdzību tiesu institūcijai sniedz arī valstis, kas nav dalībvalstis,
Nepieciešamība palielināt atbalstu tiesai ar politisku un diplomātisku darbību palīdzību
1. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu SKT, Romas statūtiem un starptautiskās kriminālās tiesvedības sistēmai, kuras galvenais mērķis ir cīņa pret nesodāmību par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
2. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Prokurora birojam, viņa proprio motu pilnvarām un panākumiem sakarā ar jaunu izmeklēšanu ierosināšanu;
3. mudina Romas statūtu dalībvalstis un valstis, kas nav Statūtu dalībvalstis, neizdarīt politisko spiedienu uz tiesu, lai saglabātu un nodrošinātu tās objektivitāti un ļautu nodrošināt tiesiskumu, kas pamatojas nevis uz politiskiem apsvērumiem, bet uz likumu;
4. uzsver, cik nozīmīgs ir universāluma princips, un aicina EĀDD, ES dalībvalstis un Komisiju turpināt savus enerģiskos centienus veicināt Romas statūtu un Nolīguma par SKT privilēģijām un imunitātēm (APIC) vispārēju ratifikāciju un šo dokumentu īstenojošu tiesību aktu pieņemšanu valstu līmenī;
5. atzinīgi vērtē to, ka ES un lielākā daļa dalībvalstu Kampalas konferencē uzņēmās konkrētas saistības, un iesaka šīs saistības īstenot laikus un sniegt par tām pārskatu nākamajā SKT dalībvalstu asamblejā, kas paredzēta 2011. gada 12.–21. decembrī Ņujorkā;
6. atzinīgi vērtē Romas statūtu grozījumu pieņemšanu, tostarp par agresijas noziegumiem, un aicina visas ES dalībvalstis tos ratificēt un iekļaut valsts tiesību aktos;
7. atzinīgi vērtē ES Kopējās nostājas par SKT pārskatīšanu, pieņemot 2011. gada 21. marta lēmumu; atzīmē, ka jaunajā lēmumā ņemtas vērā tiesas pieredzētās problēmas, un uzsver, ka lēmums nodrošina labu pamatu ES un tās dalībvalstīm, lai sniegtu atbalstu tiesai šo problēmu risināšanā;
8. atzinīgi vērtē pārskatīto 2011. gada 12. jūlija ES rīcības plānu attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Lēmumu par Starptautisko Krimināltiesu, kurā uzsvērti efektīvi un konkrēti pasākumi, kas jāveic ES, lai pastiprinātu tās turpmāko atbalstu tiesai, un mudina Padomes prezidentūru sadarbībā ar Komisiju, EĀDD un dalībvalstīm rīcības plāna īstenošanu uzskatīt par prioritāti;
9. uzsver, ka pilnīga un tūlītēja sadarbība starp SKT dalībvalstīm, tostarp ES dalībvalstīm, un tiesu vēl aizvien ir ļoti svarīga starptautiskās kriminālās tiesvedības sistēmas efektivitātei un panākumiem;
10. aicina ES un tās dalībvalstis ievērot visas tiesas prasības, nodrošinot laicīgu palīdzību un sadarbību, lai cita starpā nodrošinātu neizpildītu apcietināšanas orderu izpildi un informācijas sniegšanu, tostarp pieprasījumus, lai palīdzētu noteikt, iesaldēt un konfiscēt aizdomās turamo personu finanšu aktīvus;
11. aicina visas ES dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ieviest valsts tiesību aktus attiecībā uz sadarbību un noslēgt pamatnolīgumus ar SKT par tiesas spriedumu izpildi un attiecībā uz izmeklēšanu, pierādījumu vākšanu, spriedumiem, liecinieku aizsardzību un pārvietošanu, apcietināšanu, izdošanu, turēšanu apcietinājumā un tādu apsūdzēto personu izmitināšanu, kas atbrīvotas pret galvojumu, kā arī notiesātu personu ieslodzīšanu; aicina dalībvalstis savstarpēji sadarboties, izmantojot to politiskos, tiesiskos un citus atbilstošos mehānismus, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu SKT;
12. mudina ES dalībvalstis grozīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. pantu, lai iekļautu SKT jurisdikcijā esošos noziegumus to noziegumu sarakstā, kuri ir ES kompetencē; konkrētāk, mudina ES dalībvalstis nodot Eiropas Savienībai kompetences tādu līdzekļu identifikācijas un konfiskācijas jomā, kas pieder SKT apsūdzētajām personām, neatkarīgi no tā, vai tiesvedību ierosinājusi SKT; aicina ES dalībvalstis sadarboties, apmainoties ar attiecīgo informāciju ar esošo līdzekļu atguves dienestu starpniecību, kā arī ar Kamdenas līdzekļu atguves aģentūru tīkla (CARIN) palīdzību;
13. mudina ES dalībvalstis valsts tiesību aktos pilnībā iekļaut Romas statūtu noteikumus un Nolīgumu par SKT privilēģijām un imunitātēm;
14. atzinīgi vērtē Kampalas pārskatīšanas konferencē pieņemtos Romas statūtu grozījumus saistībā ar agresijas noziegumu un aicina visas ES dalībvalstis tos ratificēt un iekļaut savas valsts tiesību aktos; šajā saistībā iesaka, ka Romas statūtu universāluma stiprināšanas interesēs jācenšas ar kopīgu vienošanos panākt precīzāku definīciju par attiecīgajiem noziegumiem, ar kuriem tiek īstenota agresija un pārkāptas starptautiskās tiesības;
15. atzīmē, ka, saskaņā ar Kampalas konferences rezultātiem, tiesa nespēs realizēt savu jurisdikciju attiecībā uz agresijas noziegumu līdz 2017. gada janvāra beigām, kad SKT dalībvalstīm būs jāpieņem lēmums par šīs jurisdikcijas aktivizēšanu;
16. atzinīgi vērtē dažu ES dalībvalstu ieguldījumu cīņā pret nesodāmību par vissmagākajiem cilvēcei nodarītiem noziegumiem, piemērojot universālu jurisdikciju; mudina visas ES dalībvalstis rīkoties līdzīgi; iesaka stiprina nozīmi, kāda ir ES kontaktpunktu tīklam attiecībā uz kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu, atvieglojot sadarbību starp ES tiesībaizsardzības iestādēm kriminālvajāšanā par smagiem noziegumiem;
17. uzsver starptautiskās kriminālās jurisdikcijas būtisko nozīmi, cīnoties pret nesodāmību un risinot attiecīgos starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz bērnu kareivju nelikumīgu izmantošanu un iesaukšanu bruņotajos spēkos; stingri iebilst pret 18 gadu vecumu nesasniegušu bērnu iesaukšanu vai rekrutēšanu bruņotajos spēkos un iesaistīšanu jebkāda veida karadarbībā; norāda, ka ir svarīgi aizsargāt viņu tiesības uz mierīgu bērnību, izglītību, fizisku integritāti, drošību un seksuālu autonomiju;
18. prasa izveidot efektīvu politiku un veicinošus mehānismus, tostarp nodrošināt pieejamākas psiholoģiskās, medicīniskās un juridiskās konsultācijas un vienkāršu piekļuvi liecinieku aizsardzības programmām, lai panāktu, ka cietušo līdzdalībai SKT ir būtiska ietekme; uzsver, ka ir svarīgi veicināt informētību par seksuālo vardarbību konfliktu apgabalos, izmantojot tiesiskuma programmas, bruņotu konfliktu laikā izdarītu dzimumnoziegumu dokumentēšanu un juristu, tiesnešu un aktīvistu apmācību par Romas statūtiem un starptautisko tiesu praksi attiecībā uz dzimumnoziegumiem pret sievietēm un bērniem;
19. mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis nodrošināt policijas izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem, armijas amatpersonām un citiem paredzētas apmācību programmas, kurās galveno uzmanību pievērš, pirmkārt, Romas statūtu noteikumiem un attiecīgajām starptautiskajām tiesībām un, otrkārt, šo principu pārkāpumu novēršanai, noteikšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem;
20. ņem vērā Sadarbības un palīdzības nolīgumu starp ES un Starptautisko Krimināltiesu; aicina ES dalībvalstis piemērot universālu jurisdikciju, lai cīnītos pret nesodāmību un noziegumiem pret cilvēci, un uzsver tās nozīmīgumu attiecībā uz starptautiskās kriminālās tiesvedības sistēmas efektivitāti un panākumiem;
21. stingri mudina ES un tās dalībvalstis izmantot ikvienu diplomātisko iespēju un diplomātisko instrumentu, lai censtos panākt efektīvu sadarbību ar SKT, īpaši attiecībā uz izsniegtu apcietināšanas orderu izpildi;
22. stingri mudina ES un tās dalībvalstis ar EĀDD palīdzību ieviest iekšēju pamatnostādņu kopumu, kas izstrādāts pēc pastāvošo ANO un SKT pamatnostādņu parauga un ko ievēro prokurora birojs, nosakot rīcības kodeksu attiecībā uz kontaktiem starp ES un dalībvalstu amatpersonām un SKT meklēšanā izsludinātajām personām, īpaši gadījumos, kad tās vēl arvien ieņem oficiālus amatus, neatkarīgi no to statusa un tā, vai tās ir tādu valstu valstspiederīgās, kas ir vai nav Romas statūtu dalībvalstis;
23. aicina ES un tās dalībvalstis gadījumā, kad partnervalsts izsniedz uzaicinājumu vai izrāda gatavību atļaujai apmeklēt savu teritoriju personai, uz kuru attiecas SKT apcietināšanas orderis, nekavējoties izdarīt spēcīgu spiedienu uz šo valsti ar mērķi vai nu apcietināt attiecīgo personu, vai atbalstīt apcietināšanas operāciju, vai vismaz novērst šādu personu ceļošanu; atzīmē, ka Sudānas prezidentam Omar Hassan Ahmad al-Bashir nesen šādus uzaicinājumus citu starpā izteikušas Čada, Ķīna, Džibutija, Kenija un Malaizija;
24. atzīst SKT prokurora neseno lēmumu izdot apcietināšanas orderus pulkvedim Gaddafi, viņa dēlam Said al Islam un izlūkdienesta vadītājam Abdullah al Sanoussi saistībā ar iespējamiem noziegumiem pret cilvēci kopš sacelšanās sākuma valstī; uzsver, ka sekmīga viņu notveršana un sekojošais tiesas process SKT būs svarīgs ieguldījums cīņā pret nesodāmību reģionā;
25. pauž nopietnas bažas par to, ka tādas SKT dalībvalstis kā Čada, Džibutija un Kenija savā teritorijā nesen ir uzņēmušas Sudānas prezidentu Omar Hassan Ahmad al-Bashir, neapcietinādamas viņu un nenododamas viņu tiesai, neraugoties uz Romas statūtos skaidri noteikto juridisko pienākumu viņu apcietināt un nodot tiesai;
26. uzsver, cik svarīga ir iedarbīga ES rīcība, lai paredzētu un novērstu nesadarbošanos šādos gadījumos vai nosodītu par to; atgādina nepieciešamību ES (un dalībvalstīm) izveidot iekšēju protokolu ar konkrētiem un standarta pasākumiem, kas laikus un konsekventi ļautu reaģēt gadījumos, kad vērojama nesadarbošanās ar tiesu, nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar citu attiecīgo iestāžu mehānismiem, tostarp ar SKT dalībvalstu asambleju;
27. atzīmē, ka Āfrikas valstīm bija liela nozīme SKT veidošanā, un uzskata to atbalstu un ciešu sadarbību par nepieciešamu tiesas efektīvai darbībai un neatkarībai;
28. aicina SKT Romas statūtu Āfrikas dalībvalstis pildīt savas saistības atbilstoši SKT Romas statūtiem un saskaņā ar Āfrikas Savienības Dibināšanas aktu aktīvi atbalstīt uzdevumu saukt pie atbildības pasaules ļaunākos noziedzniekus, apliecinot stingru atbalstu tiesai Āfrikas Savienības (ĀS) sanāksmēs, un aicina ĀS nepieļaut, ka veidojas nesodāmības cikls vissmagāko noziegumu gadījumos, un palīdzēt nežēlību upuriem; pauž atbalstu tiesas lūgumam Adisabebā atvērt biroju sadarbībai ar Āfrikas Savienību;
29. mudina ES un tās dalībvalstis iekļaut SKT darbu un Romas statūtu noteikumus savās attīstības programmās, kuru mērķis ir nostiprināt tiesiskumu; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt nepieciešamo tehnisko, loģistikas un finansiālo atbalstu un zināšanas jaunattīstības valstīm, kurām ir ierobežoti līdzekļi, lai tās varētu pielāgot valsts tiesību aktus Romas statūtu principiem un sadarboties ar SKT, neatkarīgi no tā, vai šīs valstis ir vai nav ratificējušas Statūtus; turklāt mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt apmācību programmas jaunattīstības valstu policijas, tiesu, militārajām un administratīvajām iestādēm, iepazīstinot tās ar Romas statūtu noteikumiem;
30. aicina nākamajā ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā apspriest cīņu pret nesodāmību starptautiskajā attīstības sadarbībā un attiecīgu politisko dialogu, kā norādīts vairākās rezolūcijās un pārskatītā Kotonū nolīguma 11. panta 6. punktā, iekļaujot cīņu pret nesodāmību un tiesiskuma uzlabošanu esošajās attīstības sadarbības programmās un pasākumos;
31. mudina EĀDD un ES dalībvalstu diplomātiskos dienestus sistemātiski un mērķtiecīgi piemērot to izmantotos diplomātiskos instrumentus, lai gan palielinātu atbalstu SKT, gan veicinātu Romas statūtu plašāku ratifikāciju un īstenošanu; atzīmē, ka šie instrumenti ir demarši, politiskas deklarācijas, paziņojumi un klauzulas par SKT iekļaušana nolīgumos ar trešām valstīm, kā arī politiski un cilvēktiesību dialogi; iesaka veikt piemērotas darbības, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem;
32. uzsver, ka SKT ir jāpievērš uzmanība ne tikai bruņotu konfliktu gadījumiem, bet aktīvāk jāizmeklē cilvēktiesību ārkārtas situācijas, kuras saasinās līdz līmenim, kad tiek īstenoti noziegumi pret cilvēci, kā arī gadījumiem, kad vietējās iestādes uzskatāmi nevēlas veikt izmeklēšanu, uzsākt kriminālvajāšanu un sodīt iespējamos noziedzniekus;
33. mudina augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci un ES dalībvalstis uzsāk diplomātiskos centienus, lai mudinātu ANO Drošības padomes locekļus nodot rīkojumus SKT uzsākt izmeklēšanu gadījumos, kuros to valstu amatpersonas, kas nav Statūtu dalībvalstis, iespējams, ir iesaistījušās noziegumos pret cilvēci, taču paliek nesodītas, tostarp nesenajās situācijās Irānā, Sīrijā, Bahreinā un Jemenā;
34. atzīst ES lomu, veicinot Romas statūtu un Nolīguma par SKT privilēģijām un imunitātēm (APIC) ratificēšanu pasaulē un atzinīgi vērtē neseno Tunisijas, Filipīnu, Maldīvijas, Grenādas, Moldovas, Sentlūsijas un Seišelu salu pievienošanos Romas statūtiem/ to ratificēšanu, kā rezultātā kopējais SKT dalībvalstu skaits sasniedzis 118; aicina, lai lielāks skaits Āzijas, Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un Subsahāras Āfrikas valstu kļūst par Romas statūtu dalībvalstīm;
35. mudina ES un it īpaši EĀDD arī turpmāk veicināt Romas statūtu un APIC universālumu un cīņu pret nesodāmību, kā arī cieņu pret tiesu, sadarbību ar to un palīdzību tai saistībā ar ES attiecībām ar trešām valstīm, tostarp atbilstoši Kotonū nolīgumam un dialogiem starp ES un reģionālajām organizācijām, piemēram, ĀS, Arābu līgu, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN); uzsver, cik nozīmīgi tiesai ir veicināt Romas statūtu ratifikāciju un piemērošanu ES divpusējās sarunās par cilvēktiesībām ar trešām valstīm;
36. aicina Komisiju un EĀDD sistemātiskāk gādāt, lai klauzulu par SKT iekļautu sarunu pilnvarojumos un nolīgumos ar trešām valstīm;
37. aicina ES vadītājus motivēt kļūt par Romas statūtu dalībvalstīm visas valstis, kuras to vēl nav izdarījušas; šajā procesā īpaša uzmanība jāpievērš ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm un pagaidu loceklēm;
38. atzinīgi vērtē Amerikas Savienoto Valstu līdzdalību novērotāja statusā SKT dalībvalstu asamblejā un pauž cerību, ka ASV drīz kļūs par SKT dalībvalsti;
39. atzinīgi vērtē Tunisijas neseno pievienošanos Romas statūtiem un izsaka cerību, ka tas būs pozitīvs signāls citām Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm un tās varētu rīkoties līdzīgi; atzinīgi vērtē to, ka Filipīnas nesen ratificējušas Romas statūtus, tādējādi palielinot tiesas sistēmā esošo Āzijas valstu skaitu un dodot svarīgu signālu, ka Āzijas dalība SKT palielinās, kā arī atzinīgi vērtē Romas statūtu ratifikāciju Maldīvijā un Kaboverdes Nacionālās asamblejas neseno likumprojektu, kas ļauj ratificēt Romas statūtus, un pauž cerību, ka šīs valsts valdība drīz attiecīgi rīkosies; pauž cerību, ka visas Latīņamerikas valstis pievienosies SKT;
40. mudina Turciju, vienīgo oficiālo ES kandidātvalsti, kura to vēl nav izdarījusi, pēc iespējas drīzāk kļūt par Romas statūtu un Nolīguma par SKT privilēģijām un imunitātēm dalībvalsti, uzsverot nepieciešamību to pašu darīt ikvienai nākamajai kandidātvalstij un iespējamām kandidātvalstīm, kā arī partnervalstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP);
41. aicina ES un ES dalībvalstis atbalstīt trešo valstu ― jo īpaši valstu, kurās SKT veic izmeklēšanu, un valstu, kurās SKT veic provizorisku analīzi, ― spēju un politisko gatavību veikt valsts tiesvedību genocīda, kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci jomā; šajā saistībā aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt reformu procesus un valsts veiktspējas palielināšanas centienus, kuru mērķis ir nostiprināt tiesu iestāžu neatkarību, tiesībaizsardzības sektoru un brīvības atņemšanas iestāžu sistēmu visās valstīs, ko tieši skārusi smagu starptautisko noziegumu iespējama pastrādāšana;
42. uzsver, ka tiesas papildināmības principa efektivitāti nosaka tas, ka SKT dalībvalstīm ir galvenais pienākums izmeklēt kara noziegumus, genocīdu un noziegumus pret cilvēci un saukt pie atbildības par tiem; pauž bažas, ka ne visās ES dalībvalstīs ir tiesību akti, kuros šie noziegumi noteikti saskaņā ar valsts tiesībām, pamatojoties uz kurām šo valstu tiesas var īstenot jurisdikciju;
43. mudina tās valstis, kas to vēl nav veikušas, ieviest pilnīgus un efektīvus īstenošanas tiesību aktus, veicot pārredzamu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, un piešķirt savas valsts tiesu varai nepieciešamos līdzekļus šo noziegumu izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;
44. atkārtoti pauž nepieciešamību ES un tās dalībvalstīm uzlabot diplomātiskos centienus tajās valstīs, kas nav Romas statūtu dalībvalstis, un reģionālajās organizācijās (piemēram, ĀS, ASEAN un Arābu līgā), lai veicinātu labāku izpratni par SKT pilnvarām, t. i., kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīda noziegumos vainojamo personu kriminālvajāšanu, tostarp izstrādājot īpašu saziņas stratēģiju šajā jautājumā, kā arī sekmēt lielāku atbalstu tiesai un tās pilnvarām, it īpaši ANO forumos, piemēram, ANO Drošības padomē;
45. apstiprina būtisko lomu, kāda ANO forumos ir ES dalībvalstu diplomātiskajam atbalstam SKT pilnvarām un tās darbībām, tostarp ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Drošības padomē;
46. uzsver nepieciešamību īstenot nepārtrauktus diplomātiskus centienus, lai mudinātu ANO Drošības padomes locekļus nodrošināt lietu savlaicīgu nodošanu, kā pieprasīts Romas statūtu 13. panta b) apakšpunktā un kā to nesen parādīja ANO Drošības padomes vienprātīgā Lībijas situācijas nodošana SKT; pauž arī cerības, ka ANO Drošības padome atturēsies novilcināt tiesas izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, kas pieprasīta Romas statūtu 16. pantā;
47. aicina ANO Drošības padomes locekļus un ANO Ģenerālās asamblejas locekļus rast atbilstošus veidus un līdzekļus, lai ANO nodrošinātu tiesu ar finanšu resursiem nolūkā segt izmaksas saistībā ar izmeklēšanu uzsākšanu un kriminālvajāšanu gadījumos, kurus ANO Drošības padome nodevusi tiesai saskaņā ar Romas statūtu 115. pantu;
48. aicina ES dalībvalstis nodrošināt, lai koordinēšana un sadarbība ar SKT tiktu iekļauta attiecīgo reģionālo ES īpašo pārstāvju (ESĪP) pilnvarās; aicina augsto pārstāvi iecelt ESĪP starptautiskā taisnīguma jomā ar pilnvarām veicināt, iekļaut un pārstāvēt ES ārpolitikā SKT un ES apņemšanos cīnīties pret nesodāmību;
49. aicina EĀDD nodrošināt, lai SKT tiktu pievērsta uzmanība visās ES ārpolitikas prioritārajās jomās, sistemātiski ņemot vērā papildināmības principu un cīņu pret nesodāmību plašākā attīstības un tiesiskuma atbalsta kontekstā, un jo īpaši lai veicinātu, ka Romas statūtus paraksta un ratificē tās valstis Vidusjūras reģiona dienvidos, kurās notikušas ievērojamas pārmaiņas;
50. apstiprina, ka ES ir jānodrošina, lai EĀDD būtu nepieciešamās zināšanas un augsta līmeņa iespējas padarīt SKT par patiesu prioritāti; iesaka, lai EĀDD nodrošinātu atbilstošu personāla komplektēšanas līmeni gan Briselē, gan amatpersonu delegācijās, kurām uzdots risināt starptautiskā taisnīguma jautājumus, un lai EĀDD un Eiropas Komisija turpinātu attīstīt personāla apmācību jautājumos par starptautisko tiesvedību un SKT, izveidojot personāla apmaiņas programmu ar SKT, lai veicinātu savstarpējas iestāžu zināšanas un atvieglotu tālāku sadarbību;
51. mudina visas SKT dalībvalstis, Eiropas Savienību un pašu SKT, tostarp prokurora biroju, pielikt visas pūles, lai īstenotu kriminālvajāšanu un sodītu personas, kuras īstenojušas dzimumnoziegumus pret cilvēci, proti, šo specifisko noziegumu pret cilvēci kategoriju, kas ietilpst SKT jurisdikcijā (Romas statūtu 7. pants) un kas ietver izvarošanu, seksuālu paverdzināšanu, piespiedu prostitūciju, piespiedu grūtniecību, piespiedu sterilizāciju, jebkuru citu līdzīga smaguma pakāpes seksuālu vardarbību, kā arī vajāšanu, pamatojoties uz dzimumpiederību; norāda, ka seksuālie noziegumi ir īpaši zemiski, jo tie nereti notiek plašā mērogā un ir gan noziegumi pret cilvēci, gan kara noziegumi (Romas statūtu 8. pants) un ir vērsti pret visvājāko sabiedrības daļu — sievietēm, bērniem un civiliedzīvotājiem — no valstīm, kuras jau novājinājusi konflikta situācija un/vai pārtikas trūkums vai bads;
52. saistībā ar SKT dalībvalstu asamblejas 2011. gada decembra sesijā gaidāmajām sešu jaunu tiesnešu un jauna prokurora vēlēšanām mudina ES dalībvalstis ievēlēt visaugstāk kvalificētos kandidātus godīgā, pārredzamā un uz nopelniem balstītā procesā, nodrošinot gan ģeogrāfisko, gan dzimumu līdzsvaru, un iedrošināt valstis no reģioniem, kas var izmantot minimālās balsošanas prasības (piemēram, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu grupa (GRULAC), izmantot šīs priekšrocības un izvirzīt pietiekami daudz kandidātu, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu reģionālo pārstāvību tiesā; atzīmē, ka jauna prokurora ievēlēšanai ir liela nozīme tiesas efektīvā un likumīgā darbībā, un pauž atzinību par SKT dalībvalstu asamblejas Prezidija izveidotās kandidātu meklēšanas komitejas darbu;
53. atzinīgi vērtē priekšlikumus izveidot padomdevēju komiteju, kura saņemtu un izskatītu visas jauno tiesnešu kandidatūras, kā noteikts Romas statūtu 36. panta 4.c punktā, kā arī SKT prokurora kandidāta meklēšanas komitejas izveidi un pauž viedokli, ka meklēšanas komitejas darbu nedrīkst ietekmēt politiski apsvērumi;
Nepieciešamība nodrošināt tiesai turpmāku finansiālu un loģistikas atbalstu
54. atzinīgi vērtē līdz šim sniegto ES un atsevišķu dalībvalstu finansiālo un loģistikas atbalstu SKT un iesaka, lai pašreizējie atbalsta veidi, vai nu ar regulāru SKT budžetu, ko finansē ar dalībvalstu iemaksām, vai ar ES finansējumu, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR), tiktu turpināti, it īpaši šādās jomās: informēšanas darbības ar mērķi palīdzēt cietušajiem un skartajām kopienām; juridiskā pārstāvība; liecinieku pārvietošana; cietušo / liecinieku līdzdalība un aizsardzība, īpaši ņemot vērā cietušo sieviešu un jauniešu / bērnu vajadzības; tāda atbalsta sniegšana, kas dotu iespēju tiesai segt neatliekamas darbības, kas rodas, veicot jaunas izmeklēšanas; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt tiesas centienus uzlabot vietēju klātbūtni, atzīstot, cik SKT vietēja klātbūtne ir svarīga, lai veicinātu izpratni un atbalstu tās pilnvarām, kā arī iesaistītu un atbalstītu kopienas, kuras skāruši tiesas jurisdikcijā esoši noziegumi; pauž bažas par to, ka resursu trūkums vēl joprojām ir šķērslis tiesas optimālai darbībai;
55. uzsver Romas statūtu sistēmas nozīmīgo ietekmi uz cietušajiem, personām un kopienām, ko skāruši tiesas jurisdikcijā esoši noziegumi; uzskata tiesas vērienīgos centienus par svarīgiem, lai veicinātu sapratni par tās pilnvarām un atbalstu tām, attaisnotu cerības un dotu iespēju cietušajām personām un skartajām kopienām sekot līdzi starptautiskās kriminālās tiesvedības procesam un tiesas darbam un izprast to;
56. iesaka ES dalībvalstīm turpināt nodrošināt atbilstošu finansējumu SKT izveidotajam Upuru uzticības fondam (lai papildinātu iespējamo gaidāmo atlīdzību, vienlaikus turpinot veikt pašreizējos atbalsta pasākumus) un veikt iemaksas jaunizveidotajā SKT Īpašajā fondā pārvietošanas vajadzībām, fondā, kas paredzēts aizturēto personu ģimenes locekļu apmeklējumiem tiesas mītnes vietā Hāgā, juridiskās palīdzības programmā, kā arī segt izmaksas, kas saistītas ar SKT vietējas klātbūtnes nodrošināšanu un paplašināšanu;
57. stingri atbalsta SKT centienus paplašināt un nostiprināt savu vietējo klātbūtni, jo tas ir galvenais priekšnosacījums, lai uzlabotu tās spēju īstenot savas funkcijas, tostarp izmeklēšanu, sazināšanos ar cietušajām personām un skartajām kopienām, liecinieku aizsardzību un veicinātu cietušo personu tiesības piedalīties un saņemt atlīdzību, kā arī ir svarīgs faktors, lai uzlabotu tiesas ietekmi un tās spēju atstāt spēcīgu un pozitīvu mantojumu;
58. mudina ES nodrošināt atbilstošu un stabilu finansējumu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kuri strādā ar SKT saistītos jautājumos Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ietvaros, un mudina ES dalībvalstis un pastāvošos Eiropas fondus turpināt atbalstīt šādus dalībniekus;
59. mudina ES dalībvalstis un EĀDD uzsākt diskusijas saistībā ar pašreizējo ES finanšu instrumentu, īpaši Eiropas Attīstības fonda (EAF), pārskatīšanu ar mērķi noskaidrot, kā ar tiem turpmāk varētu atbalstīt papildinošos pasākumus līdzekļu saņēmējās valstīs, lai atbalstītu cīņu pret nesodāmību šajās valstīs;
60. atzīst pašreizējos Komisijas centienus izveidot „ES papildināmības instrumentu kopumu” ar mērķi attīstīt valstu spējas iespējamo starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā un mudina Komisiju nodrošināt šī kopuma īstenošanu, lai ar papildināmību saistītas darbības integrētu atbalsta programmās un panāktu labāku saskaņotību starp dažādiem ES instrumentiem;
61. aicina visas SKT dalībvalstis veicināt kopējus centienus valstu līmenī uzlabot tādu vissmagāko noziegumu tiesas procesus kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds;
62. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu rīkot semināru Eiropas un Āfrikas pilsoniskajai sabiedrībai (2011. gada aprīlī Pretorijā), lai apspriestu starptautisko tiesvedību, ņem vērā šīs sanāksmes ieteikumus un aicina Komisiju turpināt šādu iespēju atbalstīšanu;
63. atgādina, ka Eiropas Parlaments viens no pirmajiem ir paudis atbalstu tiesai un atzīmē tā būtisko nozīmi, uzraugot ES rīcību šajā jautājumā; aicina iekļaut nodaļu par SKT un cīņu pret nesodāmību EP gada ziņojumā par cilvēktiesībām pasaulē, kā arī ierosina, lai Eiropas Parlaments uzņemas aktīvāku lomu, atbalstot un popularizējot SKT un cīņu pret nesodāmību visos ES politikas virzienos un visās iestādēs, tostarp visās komitejās, grupās un sadarbības delegācijās ar trešām valstīm;
64. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV C 379, 7.12.1998., 265. lpp.
- [2] OV C 262, 18.9.2001., 262. lpp.
- [3] OV C 293 E, 28.11.2002., 88. lpp.
- [4] OV C 273 E, 14.11.2003., 291. lpp.
- [5] OV C 161 E, 31.5.2011., 78. lpp.
- [6] Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0489.
- [7] OV L 150, 18.6.2003., 67. lpp.
- [8] OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.
- [9] OV L 115, 28.4.2006., 50. lpp.
- [10] OV C 115, 4.5.2010., 4. lpp.
- [11] OV L 167, 26.6.2002., 1. lpp.
- [12] OV L 118, 14.5.2003., 12. lpp.
PASKAIDROJUMS
Starptautiskā Krimināltiesa no darbības uzsākšanas brīža 2002. gada 1. jūlijā — datums, kad stājās spēkā Romas statūti — ir veiksmīgi īstenojusi tās unikālās globālās pilnvaras veikt kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīda noziegumos vainojamo personu kriminālvajāšanu. Izmantojot „papildināmības” principu, kas paredz, ka tiesa rīkojas tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās valsts tiesas nespēj vai nevēlas to darīt, tiesa uzsāka izmeklēšanu par situāciju Ugandā, Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), Dārfūrā (Sudānā) un Centrālāfrikas Republikā (CĀR), Kenijā, Lībijā un Kotdivuārā.
Neraugoties uz SKT centieniem, profesionālismu un iesaistīšanos, tā pašlaik ir nonākusi kritiskā pavērsiena punktā ārpus tās kontroles spējām esošu politisku un finansiālu apstākļu dēļ. SKT arvien biežāk saskaras ar negodīgiem, politisku interešu virzītiem uzbrukumiem, tās apcietināšanas orderi bieži tiek ignorēti un pašreizējais budžets nav atbilstošs vajadzībām. Tā kā ES ir bijusi uzticama SKT atbalstītāja, šī ziņojuma mērķis ir novērtēt, kā tā turpmāk varētu palīdzēt tiesai tās pieredzēto politisko un finansiālo problēmu risināšanā un grūtību pārvarēšanā.
No paša sākuma ES ir atbalstījusi SKT ar dažādu politisku, diplomātisku, finansiālu un loģistikas darbību starpniecību, palīdzot veicināt Romas statūtu universālumu un integritāti un sniedzot ieguldījumu tiesas neatkarībā un efektīvā darbībā.
No savas puses tiesa līdz šim ir uzsākusi izmeklēšanas KDR, CĀR un Ugandā, un to ir veikusi pēc īpaša šo valstu lūguma (dalībvalsts vēršanās tiesā). Turklāt ANO Drošības padome tiesai iesniegusi lietu gan par situāciju Sudānā/Dārfūrā, gan Lībijā. Abās situācijās ir izsniegti apcietināšanas orderi pret pašreizējiem valstu vadītājiem un augstajām amatpersonām, t. i., Sudānas prezidentu Omar Hassan Ahmad Al Bashir un Lībijas līderi Muammar Gaddafi. Turklāt II Pirmstiesas palāta atļāva SKT prokuroram uzsākt izmeklēšanu Kenijā (tā bija pirmā reize, kad prokurors izmantoja savas proprio motu pilnvaras, lai uzsāktu izmeklēšanu, pirms tiesā vērsusies valdība vai ANO Drošības padome) un nesen arī Kotdivuārā. Tā ir izvirzījusi apsūdzības gan pret valsts amatpersonām, gan nemiernieku līderiem, apliecinot objektīvu taisnīgumu. SKT prokurors arī darīja zināmu, ka izmeklē vismaz deviņas situācijas četros kontinentos, tostarp Afganistānā, Kolumbijā, Gruzijā, Gvinejā, Hondurasā, Korejas Republikā, Nigērijā un Palestīnā.
Lai arī tiesas darbība un atturošā ietekme turpina pieaugt, tā aizvien biežāk saskaras arī ar dažādām politiskām un finansiālām problēmām un grūtībām. Politiskā ziņā pret to tiek vērsti negodīgi uzbrukumi no naidīgu valstu un līderu puses. Kamēr šādi kritiķi neatzīst to, ka lielāko vairumu lietu tiesai ir nodevušas vai nu pašas ieinteresētās dalībvalstis, vai arī ANO Drošības padome, tie patiešām kaitē tiesas stāvoklim, negatīvi ietekmējot sabiedrības attieksmi un vispārējo sadarbības līmeni.
Finansiālā ziņā tiesa pūlas segt neatliekamās darbības, jo tās budžets nepalielinās proporcionāli darba apjomam. Jaunas nodotās lietas nesaņem papildu finansējumu, un vispārējā finanšu krīzes ietekme ir negatīvi skārusi galvenos SKT līdzekļu devējus, tādēļ ir notikusi tās budžeta resursu stagnācija.
Parasti ES ir ļoti aktīvi stimulējusi atbalstu tiesai, izmantojot dažādus politikas instrumentus, tostarp paziņojumus, deklarācijas, demaršus, politiskos un cilvēktiesību dialogus, attiecības ar partnervalstīm Kotonū nolīguma ietvaros vai citas reģionālas iniciatīvas (ietverot EKP), kā arī daudzpusēju forumu (sevišķi ANO) reģionālos forumus (īpaši attiecībās ar Āfrikas Savienību). Tā ir aktīvi palīdzējusi nodrošināt jaunus Romas statūtu ratifikācijas gadījumus un to īstenošanu, izmantojot diplomātisko ietekmi un tehnisko palīdzību partnervalstīm, un reaģējusi, izmantojot savus politiskos un diplomātiskos instrumentus.
Neraugoties uz ES un tās dalībvalstu tiesai sniegto ievērojamo atbalstu, vēl ir daudz darāmā politiskajā un diplomātiskajā līmenī, kā arī praktiskajā līmenī, lai palīdzētu tiesai pārvarēt pašreizējās problēmas un grūtības, ar ko tā saskaras. Ciešāka uzraudzība attiecībā uz klauzulas par SKT pastāvīgu īstenošanu nolīgumos ar trešām valstīm, kā arī tās politisko paziņojumu un deklarāciju ietekme neapšaubāmi nostiprinātu ES vēstījumu un viedokli jautājumos par SKT attiecībā pret ES partnervalstīm un organizācijām, īpaši Āfrikas Savienību. ES politiskajos un cilvēktiesību dialogos kopumā konsekventi jāizvirza jautājumi par SKT un starptautisko taisnīgumu, kad vien tas iespējams. ES un tās dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt savlaicīgu un labi saskaņotu kopīgu rīcību, lai reaģētu situācijās, kad nenotiek sadarbība ar tiesu, iespējams, vienojoties par iekšēju rīcības kodeksu šādos gadījumos.
Tikpat nozīmīga ir ES ietekme uz svarīgākajām valstīm, kuras nav dalībvalstis, īpaši pastāvīgajām ANO Drošības padomes loceklēm (tādām kā Krievija, Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis), lai nodrošinātu atbilstošu sadarbību un savlaicīgu vēršanos tiesā. Tas nesen tika veiksmīgi īstenots gadījumā ar vēršanos tiesā par Lībijas situāciju, kas tika izdarīts vienprātīgi arī ES dalībvalstu nopietnās politiskās ietekmes un informēšanas centienu dēļ.
Lai atbilstoši palīdzētu tiesai, ES un tās dalībvalstīm jānodrošina, ka to struktūras, kas atbildīgas par Starptautisko Krimināltiesu, savlaicīgi un efektīvi spēj reaģēt uz tiesas pieprasījumiem. To varētu panākt, nodrošinot atbilstošu personāla komplektēšanas un apmācību līmeni Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD) gan Briselē, gan delegācijās, īpaši tajās, kas atrodas valstīs, kurās situāciju izmeklē Starptautiskā Krimināltiesa[1], un valstīs, attiecībā uz kurām tiek veikta iepriekšēja pārbaude. EĀDD varētu apsvērt, ka viens no veidiem personāla apmācības nodrošināšanai būtu personāla pagaidu apmaiņa ar tiesu, lai ļautu EĀDD personālam „mācīties darot”.
Attiecībā uz tiešo atbalstu tiesai ES dalībvalstis varētu darīt vairāk, lai veicinātu delikāto jautājumu par liecinieku pārvietošanu. Viens no atbalsta veidiem būtu aktīva iesaistīšanās un ieguldījums SKT Īpašajā fondā pārvietošanas vajadzībām, ko tiesa nesen izveidoja. Turklāt vairāk nekā pusei ES dalībvalstu joprojām ir pilnīgi jāpieņem SKT īstenošanai nepieciešamie tiesību akti. Pilnīga Romas statūtu iekļaušana ES dalībvalstu tiesību aktos būtu jāuzlūko kā prioritārs uzdevums.
Tā kā ES KDAP operācijas turpina sniegt nozīmīgu ieguldījumu pasaules miera, taisnīguma un drošības uzturēšanā, būtu piemēroti nodrošināt, lai KDAP misijas varētu palīdzēt, savlaicīgi un efektīvi atvieglojot tiesas prasību izpildi[2].
Lai pienācīgi atbalstītu tiesu politiskā ziņā, ES ir jānodrošina augsta līmeņa politiskā un diplomātiskā klātbūtne attiecīgajos reģionos un valstīs. Viena no iespējām ES nozīmes uzlabošanai starptautiskā taisnīguma jomā būtu ieviest „tematisku ES īpašo pārstāvi (ESĪP)” pārejas posma tiesiskumam un ESĪP pilnvaru jomā attiecīgajās valstīs un reģionos būtu jāietilpst ar SKT saistītiem jautājumiem.
ES dalībvalstīm, izmantojot savas dalībvalstu asamblejas locekļu pilnvaras[3], jāieņem nozīmīga loma tiesas galveno amatpersonu izvirzīšanā un atlasē, īpaši šobrīd, kad tuvojas sešu tiesnešu un prokurora nomaiņa 2011. gada decembrī. ES dalībvalstīm jānodrošina, lai izvirzīšana pamatotos uz nopelniem un lai izvēlētie kandidāti atbilstu visaugstākajiem profesionālajiem standartiem, kā arī lai tiktu saglabāts ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars.
Tā kā nolūkā sekmīgi veikt izmeklēšanas, aizsargāt un pārvietot lieciniekus, aizturēt aizdomās turamās personas un izpildīt spriedumus tiesa pilnībā paļaujas uz sadarbību ar dalībvalstīm, ir īpaši nozīmīgi, lai ES dalībvalstis laikus un atbilstoši atbildētu uz dažādiem sadarbības pieprasījumiem, tostarp attiecībā uz informācijas sniegšanu, apcietināšanas orderu izpildi vai aizdomās turamo personu līdzekļu meklēšanu, iesaldēšanu un arestēšanu.
Papildus politiskām un diplomātiskām problēmām, ar ko tiesa pašlaik saskaras, galvenais šķērslis tās efektīvai darbībai aizvien ir neatbilstošs finansējums. Lai arī tiesa izmeklē jaunas lietas, to uzsākšana nav saistīta ar finansējuma pieaugumu. Pat saistībā ar ANO Drošības padomes nodotajām situācijām tiesai nav paredzēts papildu finansējums, kas rada nopietnu finansējuma trūkumu. Tā rezultātā ļoti svarīgas jomas cieš no līdzekļu trūkuma, tostarp informēšanas darbības, upuru atbalsta dienesti un SKT vietēja klātbūtne (biroji tajās valstīs, kurās tiesa veic izmeklēšanu).
ES sniegtais finansiālais atbalsts tiesai ir to padarījis par nozīmīgu līdzekļu devēju. Saskaņā ar EIDHR no 2007. gada[4] vairāk nekā EUR 4 miljoni ir piešķirti pašai Starptautiskajai Krimināltiesai, bet aptuveni EUR 11 miljoni — pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā pie citu to jautājumu ratifikācijas, kas saistīti ar tiesu. Šis instruments ir palīdzējis finansēt dažādas pašas tiesas veiktās darbības, īpaši stažēšanās un profesionāļu vizīšu programmu, apmācības advokātiem, kas iekļauti SKT advokātu grupā, kā arī SKT juridisko instrumentu projektu.
Turklāt ES dalībvalstis kā tiesas dalībvalstis ir galvenie tiešie tiesas atbalstītāji un ir segušas vairāk nekā pusi SKT Upuru uzticības fonda pašreizējo izdevumu. Ir ļoti svarīgi, lai ES dalībvalstis turpinātu tiesai nodrošināt pietiekamus resursus, lai tā varētu efektīvi īstenot savas pilnvaras, un izpildītu Kampalas konferencē dotos solījumus nodrošināt papildu finansējumu fondam.
Tomēr pašreizējos finansiālā un loģistikas atbalsta veidus varētu turpmāk pastiprināt, lai nodrošinātu, ka tiek sekmīgi novērsts šībrīža tiesas finansējuma trūkums. ES un tās dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt atbilstošu finansiālo atbalstu tiesas budžetam decembrī gaidāmajā dalībvalstu asamblejas sanāksmē Ņujorkā. Iepriekšējo šādu sanāksmju gadījumā tiesas budžets netika palielināts.
Turklāt EIDHR aizvien ir vienīgais ES instruments, ar kā palīdzību pašlaik iespējams finansēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras strādā pie tradicionāliem taisnīguma jautājumiem, tostarp jautājumiem, kas attiecas uz Starptautisko Krimināltiesu. Tāpat ir būtiski apspriest jautājumu par to, kā papildinošos pasākumus partnervalstīs varētu atbalstīt ar jaunajiem finanšu instrumentiem, par kuriem pašlaik norisinās diskusijas, vai jau pastāvošiem finanšu instrumentiem, kuri pašlaik tiek pārskatīti. Ir svarīgi arī tas, lai neviens no jaunajiem instrumentiem neaizstāj EIDHR vai nemazina tā nozīmi.
Tā kā ES un tās dalībvalstis tērē miljonus taisnīguma un drošības nozares reformu atbalstam valstīs, būtu ļoti vērtīgi panākt šo centienu labāku koordinēšanu un plānošanu, lai izvairītos no finansējuma nepietiekamības un veiksmīgāk nodrošinātu tās darbību papildināmības ietekmi. Gan savlaicīgi, gan noderīgi šķiet Eiropas Komisijas pašreizējie centieni izstrādāt tā saukto „papildināmības instrumentu kopumu”, t. i., līdzekļu piešķīrēju pamatnostādņu kopumu, kas jāizplata un jāpiemēro ES ar mērķi panākt labāku saskaņotību un efektivitāti.
Tā kā pasauli, kurā mēs dzīvojam, diemžēl raksturo pieaugoši nopietni draudi cilvēku dzīvībai un drošībai, tiesas jurisdikcijai tas būtu atbilstoši jāatspoguļo. Ļoti nopietns lēmums šajā ziņā tika pieņemts SKT pārskatīšanas konferencē Kampalā, kas notika 2010. gada 11. jūnijā. Šajā konferencē dalībvalstis vienojās par agresijas nozieguma definīciju[5], kā arī par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiesa, sākot no 2017. gada, varēs iekļaut agresijas noziegumus savā jurisdikcijā. Lai tas notiktu, vismaz 30 dalībvalstīm līdz 2017. gadam jāratificē nepieciešamie grozījumi Romas statūtos un vismaz divām trešdaļām dalībvalstu jāapstiprina šie grozījumi balsojot. Šajā sakarībā ES dalībvalstu atbalsts arī turpmāk būs nenovērtējams.
- [1] Starptautiskā Krimināltiesa izmanto terminu „situācijas”, lai norādītu uz valstīm vai vietām, kur tā ir sākusi izmeklēšanu. Valstīs, attiecībā uz kurām tiek veikta iepriekšēja pārbaude, tiesa proaktīvi uzrauga attiecīgos notikumus, neuzsākot oficiālu izmeklēšanu.
- [2] Līdzīgi ANO miera uzturēšanas operācijām, attiecībā uz ko tika lūgts sadarboties, sniedzot informāciju tiesai.
- [3] Dalībvalstu asambleja ir Starptautiskās Krimināltiesas pārvaldības uzraudzības un likumdošanas struktūrvienība, tās sastāvā ietilpst visu to valstu pārstāvji, kuras ir ratificējušas Romas statūtus un tiem pievienojušās.
- [4] 2007. gadā sākās jaunākais Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) cikls, kurā tiek finansētas noteiktas konkrētas Starptautiskās Krimināltiesas darbības un dažas NVO kampaņas Romas statūtu sistēmas atbalstam.
- [5] Rezolūcija RC/Res.6 „Agresijas noziegums”, http://www.icc-cpi.int/iccdocs/asp_docs/Resolutions/RC-Res.6-ENG.pdf.
Attīstības komitejaS ATZINUMS (22.9.2011)
Ārlietu komitejai
par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai — jautājumu risināšana un grūtību pārvarēšana
(2011/2109(INI))
Atzinumu sagatavoja: Eva Joly
IEROSINĀJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. nopietni mudina Eiropas Savienību, tostarp EĀDD un dalībvalstis, regulāri izmantot to rīcībā esošos diplomātiskos instrumentus, lai atbalstītu SKT un atgādinātu nepieciešamību to atbalstīt, kā arī lai SKT dibināšanas līgumu parakstītu un ratificētu trešās valstis, īpaši jaunattīstības valstis, kuras to vēl nav izdarījušas, iekļaujot saistošus noteikumus nolīgumos ar trešām valstīm, piemēram, uzliekot pienākumu sadarboties ar SKT vai arī nosakot ierobežojošus pasākumus pret SKT vajātām personām; norāda, ka politiskie dialogi un dialogi par cilvēktiesībām, ko Eiropas Savienība risina ar trešām valstīm, kā arī augstākā līmeņa sanāksmes ar šīm valstīm un jo īpaši ar jaunattīstības valstīm, kuru vidū ietilpst ĀKK valstis, ir dažas no šādu jautājumu risināšanas pareizajām formām;
2. uzsver izšķirošo lomu, ko Eiropas Savienībai jāieņem tiesiskuma nostiprināšanā, veicinot universālumu un saglabājot Romas statūtu integritāti, ciktāl Eiropa pati ir pieredzējusi starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un genocīdus; tāpēc aicina Eiropas Savienību turpināt vairot izpratni un informēt vietējo sabiedrību, kā arī izglītot tās jauniešus par starptautiskajām krimināltiesībām un SKT lomu;
3. mudina SKT un Savienību vispirms veicināt neatkarīgu un objektīvu valstu tiesu sistēmu nostiprināšanu; atgādina, ka tiesiskums ir daļa no pamattiesībām un ka tam vispirms jārealizējas valsts līmenī, kad to ļauj tiesu sistēma, un ka Starptautiskā Krimināltiesa jāuzlūko vienīgi kā pēdējais tiesiskās aizsardzības līdzeklis;
4. atzīst SKT lielo nozīmi ES ārpolitikā un uzsver arī starptautisko tiesību nozīmi attiecībā uz mieru, drošību, stabilitāti, uzticību, cieņu un samierināšanu, kas ir nepieciešamie pamati ilgtspējīgai attīstībai; tomēr uzsver, ka, īstenojot tādas politikas, kas var skart jaunattīstības valstis, Eiropas Savienībai saskaņā ar Līgumu ir jāņem vērā attīstības sadarbības mērķi, par galveno no šiem mērķiem uzskatot nabadzības mazināšanu un ilgākā laika posmā — tās izskaušanu (LESD 208. panta, 1. punkta, 2. ievilkums);
5. uzsver nepieciešamību Starptautiskajai Krimināltiesai iegūt vajadzīgo finansējumu aizvien vairāk misiju veikšanai; šajā ziņā atgādina, ka jebkuram ārējās darbības finansēšanas instrumentam attiecībā uz SKT darbību jaunattīstības valstīs vajadzēs saņemt papildu un jaunus līdzekļus;
6. mudina gan Savienības dalībvalstis, gan jaunattīstības valstis pastiprināt sadarbību ar tiesu, noslēdzot nolīgumus par spriedumu izpildi, kā arī par liecinieku un cietušo aizsardzību;
7. atgādina Savienības ārpolitikas saskaņotības principu; šajā ziņā Savienībai tās ārējās darbībās ir pienākums veicināt demokrātiju, neatkarīgu un objektīvu tiesvedību un cilvēka pamattiesības;
8. neatlaidīgi lūdz visas SKT dalībvalstis, Eiropas Savienību un pašu Starptautisko Krimināltiesu, tostarp Prokuratūru, netaupīt pūliņus veikt kriminālvajāšanu un sodīt personas, kas īstenojuši seksuālos noziegumus pret cilvēci, proti, šo specifisko noziegumu pret cilvēci kategoriju, kas ietilpst SKT materiālajā kompetencē (Romas statūtu 7. pants) un kas attiecas uz izvarošanu, seksuālu paverdzināšanu, piespiedu prostitūciju, piespiedu grūtniecību, piespiedu sterilizāciju, jebkuru citu līdzīga smaguma pakāpes seksuālu vardarbību, kā arī vajāšanu, pamatojoties uz dzimuma piederību; norāda, ka seksuālie noziegumi ir īpaši zemiski, jo tie bieži vienlaicīgi un plašā mērogā var izpausties gan kā noziegumi pret cilvēci, gan kā kara noziegumi (Romas statūtu 8. pants) un ir vērsti pret visvājāko sabiedrības daļu — sievietēm, bērniem un civiliedzīvotājiem — no valstīm, kuras jau novājinājusi konflikta situācija un/vai pārtikas trūkums, pat bads;
9. pauž nopietnas bažas, ka SKT dalībvalstīm vairākkārt nav izdevies apcietināt Sudānas prezidentu Omar al-Bashir.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
22.9.2011 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
21 0 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Thijs Berman, Michael Cashman, Corina Creţu, Véronique De Keyser, Charles Goerens, Catherine Grèze, András Gyürk, Filip Kaczmarek, Michał Tomasz Kamiński, Franziska Keller, Maurice Ponga, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Santiago Fisas Ayxela, Martin Kastler, Cristian Dan Preda, Judith Sargentini |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
María Irigoyen Pérez, Wolfgang Kreissl-Dörfler |
||||
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (21.9.2011)
Ārlietu komitejai
par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai — jautājumu risināšana un grūtību pārvarēšana
(2011/2109(INI))
Atzinumu sagatavoja: Tadeusz Cymański
IEROSINĀJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā SKT (SKT) Romas statūtos starp vissmagākajiem noziegumiem ir ierindoti tie, kas veikti kā daļa no plaša vai sistemātiska uzbrukuma, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem, it īpaši sievietēm un bērniem;
B. tā kā ANO Deklarācijā par sieviešu un bērnu aizsardzību ārkārtējā stāvokļa un bruņota konfliktā gadījumā, kas pieņemta 1974. gada 14. decembrī, prasīts veikt efektīvus pasākumus pret vajāšanu, spīdzināšanu un vardarbīgu un pazemojošu attieksmi pret sievietēm;
C. tā kā ANO 2010. gada ziņojumā par pasaules iedzīvotāju stāvokli norādīts, ka vardarbība pret sievietēm krīzes skartos reģionos ir pieaugusi visā pasaulē; tā kā seksuālu vardarbību arvien vairāk izmanto kā kara ieroci un tā kā ļoti daudzas sievietes un bērnus izvaro un vajā bruņotu konfliktu laikā un pēc tiem;
D. tā kā pārsvarā ļoti ierobežoto resursu un Romas statūtu dalībvalstu ieguldījuma trūkuma dēļ SKT ir grūti saukt pie atbildības tos, kas atbildīgi par plaša mēroga noziegumiem pret sievietēm un bērniem, un tā rezultātā šādu noziegumu izdarītāji bieži vien paliek nesodīti,
1. stingri nosoda to, ka seksuāla vardarbība pret sievietēm tiek izmantota kā viena no karadarbības taktikām, tostarp stingri nosoda tādus noziegumus kā masveida izvarošanu, seksuālo verdzību, piespiedu prostitūciju, piespiedu grūtniecību, piespiedu sterilizāciju, dažāda veida vajāšanu pēc dzimuma, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, cilvēktirdzniecību un jebkādus citus līdzvērtīgi smagus seksuālās vardarbības veidus;
2. mudina tās ES dalībvalstis, kuras ir Romas statūtu dalībvalstis, atbalstīt SKT darbību un prasa sniegt SKT aktīvu starptautisku atbalstu, lai izbeigtu par šādu vardarbību atbildīgo personu faktisko nesodāmību un beidzot nodotu atbildīgās personas tiesai;
3. uzsver, ka ir svarīgi SKT izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumos iekļaut ar dzimumu saistīto noziegumu jomu;
4. uzsver, ka ir svarīgi, lai SKT cīnītos pret nesodāmību par seksuālu vardarbību pret sievietēm konfliktu apgabalos un saistībā ar kara noziegumiem;
5. prasa nesodāmības jautājumu uzskatīt par būtisku faktoru tiesiskuma nodrošināšanai un uzskata, ka tas nav apspriežams; uzsver, ka noziegumu izdarītāji ir jāsauc pie atbildības un viņu rīcībai ir jābūt krimināltiesiskām sekām;
6. stingri iebilst pret 18 gadu vecumu nesasniegušu bērnu iesaukšanu vai rekrutēšanu bruņotajos spēkos un iesaistīšanu jebkāda veida karadarbībā; norāda, ka ir svarīgi aizsargāt viņu tiesības uz mierīgu bērnību, izglītību, fizisku integritāti, drošību un seksuālu autonomiju;
7. prasa izveidot efektīvu politiku un veicinošus mehānismus, tostarp nodrošināt pieejamākas psiholoģiskās, medicīniskās un juridiskās konsultācijas un vienkāršu piekļuvi liecinieku aizsardzības programmām, lai panāktu, ka cietušo līdzdalībai SKT ir būtiska ietekme; uzsver, ka ir svarīgi veicināt informētību par seksuālo vardarbību konfliktu apgabalos, izmantojot tiesiskuma programmas, bruņotu konfliktu laikā izdarītu dzimumnoziegumu dokumentēšanu un juristu, tiesnešu un aktīvistu apmācību par Romas statūtiem un starptautisko judikatūru attiecībā uz dzimumnoziegumiem pret sievietēm un bērniem;
8. aicina Padomi un Komisiju turpināt centienus panākt SKT Romas statūtu dalībvalstu skaita palielināšanu un atbalstīt to vispārēju ratifikāciju;
9. aicina ES Padomes prezidentūru un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos cieši sadarboties ar SKT un izmantot savu politisko ietekmi, lai starptautiskajos forumos mudinātu SKT Romas statūtu dalībvalstis pildīt to saistības, jo ir novēroti atkārtoti gadījumi, kad kāda no Romas statūtu dalībvalstīm ar savu darbību vai bezdarbību traucē SKT darbam;
10. sagaida, ka jautājums par vardarbību pret sievietēm un bērniem starptautisku konfliktu situācijās tiks ņemts vērā ANO rezolūcijās un rīcībā, kā arī miera procesos un miera nolīgumos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Drošības padomes rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību, lai tādējādi SKT darbā lielāku uzmanību varētu pievērst ar dzimumu saistītiem noziegumiem; uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš pēckonflikta situācijām, lai pret agresoriem varētu nekavējoties vērst stingrākas un konsekventākas sankcijas, un sagaida, ka ANO turpinās sniegt faktus un skaitļus par šo jautājumu;
11. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu apmainīties ar labu praksi un cieši sadarboties ar ANO īpašo pārstāvi jautājumos par seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos, lai stiprinātu SKT darbu šajā jomā.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
15.9.2011 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
28 0 1 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Edit Bauer, Tadeusz Cymański, Ilda Figueiredo, Iratxe García Pérez, Zita Gurmai, Mary Honeyball, Lívia Járóka, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Nicole Kiil-Nielsen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Constance Le Grip, Elisabeth Morin-Chartier, Siiri Oviir, Antonyia Parvanova, Raül Romeva i Rueda, Nicole Sinclaire, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Marc Tarabella, Britta Thomsen, Marina Yannakoudakis, Anna Záborská |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Izaskun Bilbao Barandica, Jill Evans, Christa Klaß, Kartika Tamara Liotard, Mariya Nedelcheva, Katarína Neveďalová, Antigoni Papadopoulou, Joanna Senyszyn |
||||
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
|
Pieņemšanas datums |
11.10.2011 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
61 1 0 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Gabriele Albertini, Sir Robert Atkins, Bastiaan Belder, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Ryszard Antoni Legutko, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Barry Madlener, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Willy Meyer, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ioan Mircea Paşcu, Bernd Posselt, Hans-Gert Pöttering, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Saryusz-Wolski, Werner Schulz, Marek Siwiec, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Sir Graham Watson |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Laima Liucija Andrikienė, John Attard-Montalto, Tanja Fajon, Roberto Gualtieri, Liisa Jaakonsaari, Jaromír Kohlíček, Monica Luisa Macovei, Jacek Protasiewicz, Marietje Schaake, Helmut Scholz, György Schöpflin, Alf Svensson, Indrek Tarand, Traian Ungureanu, Renate Weber, Luis Yáñez-Barnuevo García |
||||
|
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jolanta Emilia Hibner |
||||