ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finanšu stabilitāti
16.11.2011 - (COM(2011)0482 – C7‑0221/2011 – 2011/0211(COD)) - ***I
Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Danuta Maria Hübner
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finanšu stabilitāti
(COM(2011)0482 – C7‑0221/2011 – 2011/0211(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0482),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 177. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0221/2011),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7-0383/2011),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
PARLAMENTA GROZĪJUMI
Komisijas priekšlikumā
---------------------------------------------------------
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kas saistīti ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām vai kurām draud šādas grūtības saistībā ar šo valstu finanšu stabilitāti
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[2],
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[3],
tā kā:
(1) Nepieredzētā globālā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējusi ekonomikas izaugsmei un finanšu stabilitātei un ir izraisījusi finanšu, ekonomikas un sociālo apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Konkrētas dalībvalstis jo īpaši saskaras ar nopietnām grūtībām vai tām draud šādas grūtības, galvenokārt problēmas ekonomikas izaugsmes un finanšu stabilitātes jomā un šo valstu deficīta un parāda stāvokļa pasliktināšanās arī starptautiskās ekonomikas un finanšu vides dēļ.
(2) Kaut arī jau ir veikti nozīmīgi pasākumi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, tostarp grozījumi tiesību aktos, finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem ir jūtama plašā apmērā. Spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās, un būtu strauji jāveic turpmāki pasākumi tā mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu.
(3) Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 122. panta 2. punktu, kurā paredzēta iespēja piešķirt Savienības finansiālu atbalstu dalībvalstij, kurai ir grūtības vai kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, ar Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu[4], ir izveidots šāds mehānisms ar nolūku saglabāt Savienības finansiālo stabilitāti.
(4) Ar Padomes 2010. gada 7. decembra Īstenošanas Lēmumu 2011/77/ES[5] un 2011. gada 30. maija Īstenošanas Lēmumu 2011/344/ES[6] šāda finanšu palīdzība tika piešķirta Īrijai un Portugālei.
(5) Grieķija saskārās ar nopietnām grūtībām saistībā ar tās finanšu stabilitāti jau pirms Regulas (ES) Nr. 407/2010 stāšanās spēkā. Tāpēc finanšu palīdzību Grieķijai nevarēja pamatot uz šo regulu.
(6) Kreditoru nolīgums un Aizdevumu mehānisma nolīgums attiecībā uz Grieķiju tika noslēgts 2010. gada 8. maijā un stājās spēkā 2010. gada 11. maijā. Tajā paredzēts, ka kreditoru nolīgums paliek spēkā pilnā apmērā trīs gadu programmas laikā, kamēr nav samaksātas visas summas saskaņā ar Aizdevumu mehānisma nolīgumu.
(7) Ar Padomes 2002. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm[7], ir izveidots instruments, kurš nodrošina, ka Padome sniegs savstarpējo palīdzību gadījumos, kad dalībvalsts, kurā nav ieviests euro, ir nonākusi grūtībās vai arī to apdraud nopietnas grūtības saistībā ar maksājumu bilanci.
(8) Ar Padomes 2008. gada 4. novembra Lēmumu 2009/102/EK[8], 2009. gada 20. janvāra Lēmumu 2009/290/EK[9] un 2009. gada 6. maija Lēmumu 2009/459/EK[10] Ungārijai, Latvijai un Rumānijai tika piešķirta šāda palīdzība.
(9) Laikposms, kurā šī palīdzība ir pieejama Īrijai, Ungārijai, Latvijai, Portugālei un Rumānijai, ir noteikts attiecīgajos Padomes lēmumos. Laikposms, kurā palīdzība tika darīta pieejama Ungārijai, beidzās 2010. gada 4. novembrī.
(10) Laikposms, kurā palīdzība saskaņā ar kreditoru nolīgumu kopā ar Euro zonas aizdevumu mehānismu aktu ir pieejama Grieķijai, ir atšķirīgs, ciktāl tas attiecas uz katru šajos instrumentos iesaistīto dalībvalsti. Šīs regulas mērķim ir vajadzīgs, lai katra dalībvalsts, kura lūdz iespēju izmantot atkāpi saskaņā ar šo regulu, savā lūgumā skaidri norādītu sākuma dienu, no kuras tā uzskata par pamatotu piemērot šai dalībvalstij atkāpi saskaņā ar šo regulu.
(11) Septiņpadsmit euro zonas dalībvalstu finanšu ministri 2011. gada 11. jūlijā parakstīja Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) izveidošanu. Līgums ir pieņemts pēc Eiropadomes 2011. gada 25. marta lēmuma. Ir paredzēts, ka līdz 2013. gadam ESM veiks tos uzdevumus, kurus pašreiz pilda Eiropas finanšu stabilitātes instruments (EFSI) un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM). Tādējādi šis topošais mehānisms jau būtu jāņem vērā šajā regulā.
(12) Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos atzinīgi novērtēta Komisijas iecere uzlabot sinerģiju starp aizdevumu programmu Grieķijai un Savienības līdzekļiem, atbalstot centienus palielināt Grieķijas spēju apgūt Savienības līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, pārorientējot uzmanību uz konkurētspējas uzlabošanu un nodarbinātības radīšanu. Turklāt secinājumos atzinīgi vērtēts un atbalstīts tas, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo visaptverošu tehniskās palīdzības programmu Grieķijai. Šī regula veicina šos centienus panākt sinerģiju.
(13) Lai atvieglotu Savienības līdzekļu pārvaldību, palīdzētu paātrināt ieguldījumus dalībvalstīs un reģionos un lai uzlabotu finansējuma pieejamību ar mērķi īstenot kohēzijas politiku, ir jāļauj — pamatotos gadījumos, pagaidu kārtā un neskarot 2014.–2020. gada plānošanas periodu — palielināt starpposma maksājumus no struktūrfondiem, kā arī no Kohēzijas fonda, par summu, kas atbilst desmit procentu punktiem virs reālās līdzfinansējuma likmes katram prioritārajam virzienam dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnām grūtībām finanšu stabilitātes jomā un kuras ir lūgušas iespēju izmantot šo pasākumu. Tā rezultātā tiks attiecīgi samazināts prasītais valsts līdzfinansējums. Tā kā palielinājums ir uz neilgu laiku un lai sākotnējās līdzfinansējuma likmes saglabātu kā atsauces punktu, kad tiek aprēķinātas uz laiku palielinātās summas, izmaiņas, kas izriet no mehānisma piemērošanas, netiks atspoguļotas finanšu plānā, kas iekļauts darbības programmā. Tomēr ir iespējams, ka darbības programmas varētu būt nepieciešams atjaunināt, lai līdzekļus galvenokārt izmantotu konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai un lai programmu mērķus un uzdevumus saskaņotu ar pieejamā kopējā finansējuma samazinājumu.
(13a) Dalībvalstij, kura lūdz izmantot atkāpi saskaņā ar šo regulu, savā Komisijai adresētajā lūgumā būtu jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga, lai, pamatojoties uz datiem par šīs valsts makroekonomikas un fiskālo situāciju, noteiktu, ka līdzekļi valsts līdzfinansējumam nav pieejami, ka ar atkāpi paredzētais maksājumu palielinājums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu darbības programmu īstenošanas nepārtrauktību, un ka absorbcijas kapacitātes problēma pastāv pat tad, ja tiek izmantoti maksimālie apjomi, kas piemērojami III pielikumā minētajām līdzfinansējuma likmēm, kā arī būtu jāsniedz atsauce uz attiecīgo Padomes lēmumu vai citu tiesību aktu, kas nosaka, ka dalībvalsts ir tiesīga izmantot atkāpi. Komisijai jāpārbauda iesniegtās informācijas pareizība, tādēļ, ja dalībvalsts lūgumā tiek atrasts kāds trūkums, 30 dienu laikā no dalībvalsts lūguma iesniegšanas dienas Komisija var paust iebildumus.. Lai atkāpe būtu efektīva un darbotiesspējīga, ir arī jāiekļauj prezumpcija, ka gadījumā, ja Komisija nepauž nekādus iebildumus, dalībvalsts lūgums būtu jāuzskata par pamatotu. Tomēr būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt lēmumu par jebkuru iebildumu dalībvalsts lūgumam, un tādā gadījumā Komisijai būtu jāpamato iemesli.
(14) Noteikumi starpposma maksājumu aprēķināšanai un noslēguma maksājuma samaksai par darbības programmām laikposmā, kurā dalībvalstis saņem finanšu palīdzību nopietnu grūtību pārvarēšanai šo valstu finanšu stabilitātes jomā, būtu attiecīgi jāpārskata.
(14a) Nepieciešams nodrošināt, ka tiek sniegti pienācīgi ziņojumi par to, kā tiek izmantotas palielinātās summas, kas kļuvušas pieejamas tām dalībvalstīm, kuras izmanto starpposma maksājumu pagaidu palielinājumu saskaņā ar šo regulu.
(15) Pēc laikposma, kurā ir pieejama finanšu palīdzība, beigām novērtējumos, kas veikti saskaņā ar 48. panta 3. punktu Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999[11], var būt nepieciešams cita starpā novērtēt, vai valstu līdzfinansējuma samazināšanas rezultātā nenotiek būtiska novirzīšanās no sākotnēji noteiktajiem mērķiem. Šāda novērtējuma rezultātā varētu būt nepieciešama darbības programmas pārskatīšana.
(16) Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1083/2006.
(17) Tā kā uz nepieredzēto krīzi, kas ietekmē starptautiskos finanšu tirgus, un ekonomikas lejupslīdi, kas ir būtiski kaitējušas vairāku dalībvalstu finanšu stabilitātei, ir ātri jāreaģē, lai mazinātu ietekmi uz ekonomiku kopumā, šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk un, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu ārkārtas apstākļus, tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku, sākot — atkarībā no lūguma iesniedzējas dalībvalsts statusa — vai nu no 2010. budžeta gada, vai sākot no dienas, kad finanšu palīdzība kļuva pieejama, attiecībā uz tiem laikposmiem, kuros dalībvalstis saņēma finanšu palīdzību no Savienības vai no citām euro zonas dalībvalstīm, lai pārvarētu šo valstu finanšu stabilitātes nopietnās grūtības.
(17a) Paredzētais starpposma maksājumu pagaidu palielinājums būtu jāņem vērā arī saistībā ar budžeta ierobežojumiem, kas skar visas dalībvalstis un kam vajadzētu būt pienācīgi atspoguļotiem ES budžetā. Turklāt, tā kā mehānisma galvenais mērķis ir risināt konkrētas pašreizējās grūtības, būtu jāierobežo tā piemērošanas termiņš. Tādēļ mehānismu būtu jāsāk piemērot 2010. gada 1. janvārī, un tā ilgums būtu jāierobežo līdz 2013. gada 31. decembrim,
▌
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1083/2006 77. pantu aizstāj ar šādu:
„77. pants
Kopējie noteikumi starpposma maksājumu un noslēguma maksājumu aprēķināšanai
1. Starpposma maksājumus un noslēguma maksājumus aprēķina, līdzfinansējuma likmi, kas noteikta lēmumā par attiecīgo darbības programmu, attiecībā uz katru prioritāro virzienu piemērojot atbilstīgajiem izdevumiem, kas šim prioritārajam virzienam norādīti katrā izdevumu deklarācijā, ko apstiprinājusi sertifikācijas iestāde.
2. Atkāpjoties no 53. panta 2. punkta un 53. panta 4. punkta otrā teikuma, kā arī no III pielikumā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, ▌starpposma maksājumus un noslēguma maksājumu palielina par summu, kas atbilst desmit procentu punktiem virs katram prioritārajam virzienam piemērojamās līdzfinansējuma likmes, bet nepārsniedzot simts procentus, ko piemēro no jauna deklarēto atbilstīgo izdevumu summai katrā apstiprinātajā izdevumu deklarācijā, kas iesniegta laikposmā, kurā dalībvalsts atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
(a) finanšu palīdzību dalībvalstij dara pieejamu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu*, vai finanšu palīdzību dara pieejamu cita euro zonas dalībvalsts līdz minētās regulas spēkā stāšanās brīdim;
(b) vidēja termiņa finanšu palīdzību dalībvalstij dara pieejamu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002**;
(c) finanšu palīdzību dara pieejamu dalībvalstij saskaņā ar Līgumu par Eiropas stabilitātes mehānisma izveidošanu pēc tā stāšanās spēkā.
2.a Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir pēc tādas dalībvalsts rakstiska lūguma, kura atbilst vienam no a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Lūgumu iesniedz divu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā vai divu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts kļuvusi atbilstīga vienam no a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
2.b Dalībvalsts savā Komisijai iesniegtajā lūgumā pamato vajadzību pēc 2. punktā minētās atkāpes, sniedzot informāciju, kas ir vajadzīga, lai noteiktu:
(a) ka, pamatojoties uz datiem par valsts makroekonomisko un fiskālo stāvokli, nav pieejami resursi valsts līdzfinansējumam un ka ir vajadzīgs 2. punktā minētais maksājumu palielinājums, lai nodrošinātu darbības programmu īstenošanas nepārtrauktību;
(b) ka problēmas pastāv pat tad, ja tiek izmantoti maksimālie apjomi, kas piemērojami III pielikumā minētajām līdzfinansējuma likmēm;
(c) atsauci uz Padomes lēmumu vai citu tiesību aktu, kas pamato to, ka dalībvalsts atbilst kādam no 2. punkta a)–c) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, kā arī konkrētu sākuma dienu, no kuras finanšu palīdzība kļuva pieejama dalībvalstij.
Komisija iesniegto informāciju pārbauda un izvērtē tās pamatotību. Komisija var 30 dienu laikā no lūguma iesniegšanas dienas paust jebkādus iebildumus pret iesniegtās informācijas pareizību. Ja Komisija nav paudusi nekādus iebildumus, dalībvalsts lūgums izmantot 2. punktā minēto atkāpi tiek uzskatīts par pamatotu. Tomēr, ja Komisija nolemj paust iebildumus pret dalībvalsts lūgumu, tā pieņem attiecīgu lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, un pamato iemeslus.
2.c Dalībvalsts lūgumā izklāsta arī to, kā 2. punktā minēto atkāpi ir paredzēts izmantot, un sniedz informāciju par papildu pasākumiem, kas paredzēti, lai līdzekļus koncentrētāk izmantotu konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai, tostarp vajadzības gadījumā izdarot izmaiņas darbības programmās.
2.d Atkāpe, kas paredzēta 2. punktā, zaudē spēku attiecībā uz izdevumu deklarācijām, kas iesniegtas pēc 2013. gada 31. decembra.
3. Lai aprēķinātu starpposma maksājumus un noslēguma maksājumu pēc tam, kad dalībvalsts vairs neizmanto 2. punktā minēto finanšu palīdzību, Komisija neņem vērā palielinātās summas, kas izmaksātas saskaņā ar minēto punktu.
Tomēr šīs summas ņem vērā saistībā ar 79. panta 1. punkta mērķi.
3.a Palielinātos starpposma maksājumus, kas izriet no 77. panta 2. punkta piemērošanas, iespējami īsākā termiņā dara pieejamus pārvaldības iestādei un izmanto tikai, lai veiktu darbības programmas īstenošanas maksājumus.
3.b Saistībā ar stratēģiskajiem ziņojumiem saskaņā ar 29. panta 1. punktu, dalībvalstis sniedz Komisijai atbilstīgu informāciju par 2. punktā minētās atkāpes izmantošanu, izklāstot, kā palielinātais atbalsta apjoms ir palīdzējis veicināt konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību attiecīgajā dalībvalstī. Komisija šo informāciju ņem vērā, izstrādājot stratēģiskos ziņojumus, kas paredzēti 30. panta 1. punktā.
4. Neskarot 2. punktu, Savienības ieguldījums starpposma maksājumu un noslēguma maksājumu veidā nepārsniedz valsts ieguldījumu un fondu atbalsta maksimālo apjomu katram prioritārajam virzienam, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina darbības programmu.
5. Šā panta 2., 2.a, 2.b, 2.c, 2.d, 3., 3.a, 3.b punktu nepiemēro Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības programmām.
_______________
* OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.
** OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr to ar atpakaļejošu spēku piemēro šādām dalībvalstīm: Īrijai, Grieķijai un Portugālei — no dienas, kad šīm dalībvalstīm kļuva pieejama finanšu palīdzība saskaņā ar 77. panta 2. punktu, un Ungārijai, Latvijai un Rumānijai — no 2010. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
[Vieta]
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
- [1] Atzinums sniegts 2011. gada 27. oktobrī.
- [2] OV [..],[..] lpp.
- [3] Eiropas Parlamenta [..] nostāja.
- [4] OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.
- [5] OV L 30, 4.2.2011., 34. lpp.
- [6] OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.
- [7] OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.
- [8] OV L 37, 6.2.2009., 5. lpp.
- [9] OV L 79, 25.3.2009., 39. lpp.
- [10] OV L 150, 13.6.2009., 8. lpp.
- [11] OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.
PASKAIDROJUMS
Eiropas Savienība joprojām saskaras ar ekonomikas un finanšu krīzes sekām, kam ir ārkārtīgi nelabvēlīga ietekme uz dalībvalstu makroekonomikas stabilitāti un budžetu. Kohēzijas politikas īstenošanu un struktūrfondu apguvi dažās valstīs stipri ierobežojuši samazinājumi valstu finanšu resursos, kuri ir pieejami valsts ieguldījumu finansēšanai.
Referente atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu (COM(2011)0482), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Vispārējā regula), un norāda, ka tā mērķis ir sniegt papildu finanšu resursus tām ES dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašām grūtībām valsts parāda un/vai deficīta pārvaldībā un finanšu stabilitātes nodrošināšanā — lai panāktu programmu turpmāku īstenošanu.
Dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt šo finansējumu, ir definētas, kā 1) tās euro zonas dalībvalstis, kuras ir saņēmušas finanšu palīdzību saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM) programmu, vai 2) tās dalībvalstis ārpus euro zonas, kuras saņēmušas finanšu palīdzību no maksājumu bilances mehānisma (BoP).
Veids, kā nodrošina papildu finansiālo palīdzību, izmantojot Kohēzijas politikas līdzekļus, ir papildinājums līdzfinansējuma likmei, ļaujot palielināt maksājumus valstīm, kuras ir tiesīgas to saņemt. ES ierosina piemērot 10 procentu punktu papildinājumu atbilstīgajām līdzfinansējuma likmēm, kas piemērojamas programmu prioritārajiem virzieniem.
Patlaban šī regula attiektos uz šādām valstīm: Ungāriju, Rumāniju, Latviju, Portugāli, Grieķiju un Īriju; faktiski vispārējais piešķīrums šīm valstīm saskaņā ar kohēzijas politiku laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam paliks nemainīgs. Jāatzīmē, ka Grieķija ir saņēmusi finanšu palīdzību ārpus EFSM un Ungārija jau izstājusies no BoP mehānisma.
Ierosinātie pasākumi būs pagaidu pasākumi, kuru termiņš beigsies tad, kad dalībvalsts izstāsies no finanšu palīdzības mehānisma, un ir ierosināts regulu piemērot ar atpakaļejošu spēku.
Saņēmusi šo priekšlikumu, Reģionālās attīstības komiteja par referenti iecēla komitejas priekšsēdētāju, dodot mandātu ātrai sarunu noslēgšanai, ja iespējams, panākot vienošanos pirmajā lasījumā, uzskatot, ka ierosinātie pasākumi ir jāapstiprina bez kavēšanās, lai panāktu ierosinātā papildinājuma pilnīgu efektivitāti un nodrošinātu dalībvalstīm tūlītēju likviditāti.
Priekšlikuma steidzamība un saspringtais grafiks Komitejas ziņojuma izstrādei prasa ciešu darba koordināciju starp referenti un Polijas prezidentūru, lai pēc tam sarunas varētu turpināties Padomē. Kopējais mērķis ir pabeigt sarunas līdz 2011. gada rudenim, lai attiecīgi varētu saņemt Parlamenta nostāju (balsojums plenārsēdē) 2011. gada decembra sākumā.
Lai iekļautos komitejas sanāksmju grafikā, nepieciešams ziņojuma projektu iesniegt 2011. gada oktobra sākumā. Diemžēl pašreizējā posmā vēl nav pieejami Padomē notikušo debašu rezultāti.
Referente atbalsta Komisijas nodomu sniegt papildu atbalstu dalībvalstīm, kuras īpaši skārusi finanšu krīze. Turklāt, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm, kuras atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem vai kuras tiem bijušas atbilstīgas, lai saņemtu finansējumu, referente uzskata, ka šā priekšlikuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir obligāta.
Lai gan referente atbalsta Komisija priekšlikuma kopējo garu, viņa uzskata, ka bija jāievieš dažas izmaiņas šā priekšlikuma īstenošanas iespēju uzlabošanai. Grozījumi tika iesniegti komitejā apspriešanai, lai Komisijas priekšlikumu padarītu detalizētāku un precīzāku šādos jautājumos: turpināmības klauzula un atpakaļejoša spēka esamība, procedūra papildu finansējuma piešķiršanai dalībvalstīm, ziņošana par pagaidu papildu finansējuma izmantošanu, konteksta precizēšana un ierosināto pasākumu nepieciešamība.
Referente uzskata, ka procedūrai līdzekļu papildinājuma piešķiršanai dalībvalstīm ir jābūt skaidrai un ka nepieciešams paredzēt pienācīgu ziņošanas prasību par palielināto starpposma maksājumu izlietojumu. Tomēr ne procedūra šādu pasākumu pieprasīšanai, ne prasība par ziņošanu nedrīkstētu palielināt administratīvo slogu, bet būtu arī jāveicina ātra politikas pielāgošana, kas atbilstu to valstu vajadzībām, kuras krīze skārusi visvairāk. Ziņošanas prasībai vajadzētu būt daļai no jau esošās stratēģisko ziņojumu sniegšanas prakses.
Referente ar Reģionālās attīstības komitejas atbalstu ir noslēgusi sarunas ar Padomi, kuru rezultātā panākta vienošanās, kā minēts pašreizējā ziņojumā, par ko balsoja komitejā.
Tā rezultātā būs nepieciešams pienācīgi pamatot attiecīgās dalībvalsts lūgumu, ko iesniedz Komisijai (lai pierādītu, ka nav pieejami resursi valsts līdzfinansējumam, ka problēmas pastāv pat tad, ja tiek izmantoti maksimālie apjomi, kas piemērojami likmēm u. tml.). Ir jāiesniedz detalizēta informācija par to, kā minēto atkāpi ir paredzēts izmantot, un vajadzības gadījumā darbības programmas var tikt grozītas.
Referente uzskata, ka ir sasniegts līdzsvarots kompromiss attiecībā uz to ierosināto pasākumu atpakaļejošo spēku, kuri kopā ar turpināmības klauzulu dod iespēju visām programmā iesaistītajām valstīm izmantot palielinātu līdzfinansējuma likmi, kā arī nodrošina, ka pašreizējā grozījumu regula neskar sarunas par turpmāko tiesisko regulējumu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
Referente ir pārliecināta, ka šis vispārējās regulas grozījums dos iespēju ātri rīkoties, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras smagi skārusi krīze. Līdzfinansējuma maksimālā apjoma pagaidu palielinājums veicinās finansējuma koncentrāciju, lai īstenotu dažus projektus un samazinātu spiedienu uz valsts budžetu.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Grozījums Padomes Regulai (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz dažiem noteikumiem, kas skar finanšu pārvaldību dalībvalstīs, kurām ir vai kuras apdraud lielas grūtības, kas saistītas ar to finansiālo stabilitāti (ERAF un ESF) |
||||
|
Atsauces |
COM(2011)0482 – C7-0221/2011 – 2011/0211(COD) |
||||
|
Datums, kad to iesniedza EP |
1.8.2011 |
|
|
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
REGI 13.9.2011 |
|
|
|
|
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
BUDG 13.9.2011 |
CONT 13.9.2011 |
EMPL 13.9.2011 |
|
|
|
Atzinumu nesniedza Lēmuma datums |
BUDG 8.9.2011 |
CONT 22.9.2011 |
EMPL 15.9.2011 |
|
|
|
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums |
Danuta Maria Hübner 5.10.2011 |
|
|
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
5.10.2011 |
|
|
|
|
|
Pieņemšanas datums |
14.11.2011 |
|
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
28 0 3 |
|||
|
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Charalampos Angourakis, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Danuta Maria Hübner, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Mojca Kleva, Constanze Angela Krehl, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Tomasz Piotr Poręba, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska |
||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Catherine Grèze, Lena Kolarska-Bobińska, Maurice Ponga, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Elisabeth Schroedter, Giommaria Uggias, Derek Vaughan, Iuliu Winkler |
||||
|
Iesniegšanas datums |
16.11.2011 |
||||