IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti

29.11.2011 - (11226/2011 – C7‑0201/2011 – 2011/0139(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Carl Haglund

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti

(11226/2011 – C7‑0201/2011 – 2011/0139(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11226/2011),

–   ņemot vērā protokola starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti, projektu (11225/2011),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0201/2011),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Budžeta komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A7-0394/2011),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Marokas Karalistes valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Marokas Karaliste ir valsts, kas atrodas Ziemeļāfrikā Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastos un austrumos robežojas ar Alžīriju, savukārt dienvidos — ar strīdīgo Rietumsahāras teritoriju. Marokā ir 32 miljoni iedzīvotāju. Vairāk nekā pusi tās IKP veido pakalpojumu nozare, ceturto daļu — rūpniecība, savukārt lauksaimniecība veido nedaudz vairāk kā vienu desmito daļu tās IKP. Vislielākā izaugsme pēdējā laikā vērojama tūrisma, telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un tekstilrūpniecības nozarēs.

Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Maroku stājās spēkā 2000. gadā. Šis nolīgums reglamentē ES un Marokas attiecības politikas, ekonomikas, sociālajā, zinātnes un kultūras jomā. Patlaban Maroka ir Eiropas Savienības priviliģētais partneris un lielākā Eiropas Savienības līdzekļu saņēmēja saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību politiku. ES ir Marokas vissvarīgākais eksporta tirgus, vadošā ārējā valsts un privāto līdzekļu ieguldītāja un visnozīmīgākais tūrisma tirgus.

Zvejniecība ilgu laiku ir bijusi svarīgs Marokas ekonomikas pīlārs, un valsts tiek uzskatīta par lielāko zivju tirgu Āfrikā. Zvejniecības nozare veido apmēram 3 % no IKP, un Marokas valdība lēš, ka tajā tieši un netieši nodarbināto skaits ir 400 000.

2006. gada 22. maijā Eiropas Kopiena un Marokas Karaliste noslēdza Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē (FPA)[1], kas stājās spēkā 2007. gada 28. februārī. Pamatojoties uz Padomes pilnvarojumu, Eiropas Komisija risināja sarunas ar Marokas Karalisti, lai pēc sākotnējā Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē pievienotā protokola darbības termiņa beigām protokolu par vienu gadu pagarinātu. Protokols, ar kuru iepriekšējais protokols tiek pagarināts uz laiku no 2011. gada 28. februāra līdz 2012. gada 27. februārim, tika parafēts 2011. gada 25. februārī. Tādējādi pagarinājums uz vienu gadu provizoriski ir piemērots, taču Padomei vēl ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana jaunā protokola pieņemšanai. Ikgadējo finansiālo ieguldījumu apjoms, ko ES sniedz saskaņā ar protokolu, kas pievienots nolīgumam ar Maroku, ir otrais lielākais, salīdzinot ar visiem pārējiem partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē.

Protokola saturs

Nolīguma darbības laiks	4 gadi (28.2.2011.–27.2.2015.) ar iespēju termiņu atjaunot
Protokola darbības laiks	4 gadi (28.2.2007.–27.2.2011.) + 1 gads (28.2.2011.–27.2.2012.) pēc ratifikācijas
Parafēšana	2005. gada 29. jūlijā + 2011. gada 25. februārī
Nolīguma veids	Jaukts nolīgums
Finansiālais ieguldījums	EUR 36 100  000 gadā, no kuriem EUR 13 500 000 ir paredzēti Marokas zivsaimniecības nozares politikas atbalstam ar mērķi veicināt tās ūdeņu ilgtspējību
Maksa, kas jāmaksā kuģu īpašniekiem	Tunzivis: EUR 25 par katru nozvejoto tonnu Nerūpnieciskā zveja ziemeļos, pelaģiskās sugas: EUR 67/par GT/ceturksnī Nerūpnieciskā zveja ziemeļos, pelaģiskās sugas: EUR 60/par GT/ceturksnī Rūpnieciskā pelaģiskā zveja: EUR 20/t Bentiskā zveja: EUR 53/par GT/ceturksnī Nerūpnieciskā zveja dienvidos: EUR 60/par GT/ceturksnī
Avansa maksājumi	Tunzivju zveja: EUR 5000 gadā

Protokolā ir izklāstītas Eiropas Savienības kuģiem piedāvātās zvejas iespējas atkarībā no pieejamā pārpalikuma, kā arī ES sniegtais finansiālais ieguldījums, kas pienākas par piekļuves tiesībām un nozares atbalstam. Vēl viens protokola uzdevums ir starp abām pusēm izveidot partnerattiecību struktūru, kurā jāizstrādā ilgtspējīga zivsaimniecības politika.

Kopējais finansiālais ieguldījums, ko Maroka gadā saņem no Eiropas Savienības, ir EUR 36 100 000. To veido:

a)  ne vairāk kā 119 zvejas atļaujas ES kuģiem nerūpnieciskajai zvejai, bentisko sugu un tunzivju zvejai, kā arī 60 000 tonnu maksimālā nozveja rūpnieciskajai pelaģiskajai zvejai, un

b)  atbalsts EUR 13 500 000 apmērā zivsaimniecības nozares politikas attīstībai Marokā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

Protokolā ir paredzētas zvejas iespējas šādās sešās kategorijās:

­ nerūpnieciskā pelaģiskā zveja ziemeļos — 20 seineri;

­ nerūpnieciskā zveja ziemeļos — 30 kuģi zvejai ar grunts āķu jedām;

­ nerūpnieciskā zveja dienvidos — 20 kuģi;

­ bentiskā zveja — 22 kuģi;

­ tunzivju zveja — 27 kuģi;

­ rūpnieciskā pelaģiskā zveja — 60 000 tonnu nozvejas.

Referenta komentāri un secinājumi

Ārējie konsultanti Eiropas Komisijas vārdā veica retrospektīvu novērtējumu, kurā tika izvērtēti pirmie četri ar Maroku noslēgtā Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības jomā darbības gadi. Tajā ir uzsvērti daži ļoti satraucoši fakti par vairākiem aspektiem iepriekšējā protokolā, kura pagarināšana ir šī ieteikuma galvenais temats.

Tajā vispārīgā veidā ir norādīts, ka „šī jaunā, starp ES un Maroku noslēgtā Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības jomā 4 gadus ilgās darbības rezultāti kopumā ir neapmierinoši”. Ar nolīguma ekonomiskajiem aspektiem ir saistītas vairākas problēmas. Saskaņā ar novērtējumu nav sasniegti divi galvenie nolīguma mērķi: stabilizēt ES tirgu un attīstīt zivsaimniecības nozari. Attiecībā uz Eiropas tirgus vispārējā ikgadējā pieprasījuma pēc zivsaimniecības un akvakultūras produktiem apmierināšanu nolīguma ieguldījums ir, „saudzīgi izsakoties, minimāls”. Novērtējumā ir arī norādīts, ka nolīgums „nav efektīvi palīdzējis Marokā attīstīt zivsaimniecības nozari”.

Izmaksu un ieguvumu attiecība ir ļoti zema, jo maz tiek izmantotas apspriestās zvejas iespējas.

Novērtējumā ir minēts, ka:

nolīguma izmaksas šķiet ļoti lielas salīdzinājumā ar faktiski izmantotajām zvejas iespējām. Eiropas flotes paredzamais apgrozījums ir EUR 30,2 miljoni, t. i., tikai EUR 0,83 uz katru ES ieguldīto euro. Ņemot vērā tikai Eiropas kuģu īpašnieku saskaņā ar nolīgumu radīto labklājības rādītāju (tiešā un netiešā pievienotā vērtība Eiropas Savienībai), iegūstam vēl vājāku ES ieguldījumu izmaksu un ieguvumu attiecību: pievienotā vērtība EUR 0,65 apmērā uz katru ieguldīto euro. Šie skaitļi... ir krietni mazāki par citu zivsaimniecības nozarē noslēgto nolīgumu attiecīgajiem rādītājiem.

Šie skaitļi skaidri parāda šī nolīguma finansiālās efektivitātes trūkumu. Novērtējumā ir secināts, ka no ekonomiskās rentabilitātes viedokļa šis nolīgums ir visneveiksmīgākais no visiem divpusējiem partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē.

Saistībā ar nolīgumu bažas rada arī ekoloģiski apsvērumi. Piecas no 11 Marokas ūdeņos zvejotajām bentiskajām sugām tiek pārmērīgi izmantotas (merlūzas, pageles, astoņkāji, kalmāri, tīģergarneles), četras ir pilnībā izmantotas (sarkanās jūras karūsas, lielacu zobaines, zeltainās jūras karūsas, pomadasīdas), savukārt vēl divu sugu analizēšana nav iespējama datu trūkuma dēļ (melnās merlūzas, kalmāri). Gandrīz pilnīgā šo sugu krājumu noplicināšana liek vaicāt, vai tiek ievērots princips, saskaņā ar kuru ES kuģi zvejo tikai pieejamo krājumu pārpalikumu. Zvejniecība pie Marokas krastiem arī kaitē videi, jo īpaši plaši izplatītā izmetumu problēma un haizivju un, iespējams, arī jūras zīdītāju zveja ar pelaģiskās zvejas traleriem.

Nolīgums Marokas zivsaimniecības nozari ietekmē visai maz. Novērtējumā ir skaidri norādīts, ka nolīgums „nav efektīvi palīdzējis Marokā attīstīt zivsaimniecības nozari”. Tajā ir arī minēts, ka nolīgums ne tehniski, ne arī finansiāli neatrisina Marokas īpašās vajadzības. ES finansiālajam ieguldījumam nav lielas makroekonomiskās ietekmes uz Marokas budžetu.

Papildus iepriekš minētajiem protokola ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem, vides un citiem trūkumiem pastāv arī neatrisināti juridiskie jautājumi attiecībā uz Rietumsahāru. Šī nolīguma gadījumā galvenais jautājums ir par to, vai nolīgums tiešā veidā sniedz vai nesniedz kādu labumu Rietumsahāras iedzīvotājiem. Dokumenti, kas attiecas uz protokolu, nesniedz atbildi uz šo svarīgo jautājumu.

Gatavojot šo ieteikumu, referentam bija arī grūti sadarboties ar Eiropas Komisiju. Oficiāla informācija (saisine) Padomei un Parlamentam par protokola pagarināšanu Parlamentā netika saņemta līdz pat 2011. gada jūnija sākumam — trīs mēnešus pēc protokola stāšanās spēkā. Ex-post novērtējuma ziņojums sākotnēji bija pieejams tikai franču valodā, un, neskatoties uz neskaitāmiem komisāres un viņas biroja darbinieku solījumiem, tulkojums angļu valodā referentam nebija pieejams līdz pat jūlijam. Patlaban protokols ir spēkā jau četrus mēnešus. Iestāžu savstarpējās sadarbības trūkuma dēļ referenta darbs tika kavēts visā šī ieteikuma projekta sagatavošanas laikā. Cerams, ka tas bija izņēmuma gadījums un pēc tā nevar spriest par to, kā Komisija nākotnē plāno sadarboties ar Parlamentu.

Visa šī ilgā procesa rezultātā zvejnieki ir nonākuši nožēlojamā situācijā, jo nav nekādas skaidrības par nākotni. Taču pēc šī ieteikuma publicēšanas vēl būs vismaz divi mēneši laika pirms galīgā balsojuma plenārsēdē. Tas zvejniecības nozarei dod laiku sagatavoties iespējamai protokola darbības pārtraukšanai. Turklāt, ja balsojums plenārsēdē notiks decembrī, gandrīz 85 % no protokola darbības laika jau būs pagājuši, un lauvas tiesa zvejas iespēju jau būs izmantotas. Iepriekš minētās, ar nolīgumu saistītās ekonomiskās, ekoloģiskās, vides un procesuālās problēmas ir tik nopietnas, ka tās ir svarīgākas par iespējamiem pretargumentiem par piekrišanu protokola pagarināšanai.

Nobeigumā ir ļoti svarīgi pateikt, ka, neskatoties uz to, ka šim nolīgumam ir daži acīmredzami trūkumi, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka ES nākotnē vairs varētu nebūt abpusēji izdevīga partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē ar Maroku. Sadarbība ar Marokas iestādēm visā šī ieteikuma sagatavošanas laikā ir bijusi ļoti apmierinoša. Ar nolīgumu saistītajās problēmās nevar vainot partnervalsti, bet drīzāk gan pašu nolīgumu. Taču situācijā, kad nolīgums ir tā pašreizējā formā, būtu principiāli nepareizi ieteikt Parlamentam sniegt piekrišanu šī protokola, kuram ir tik daudz trūkumu, pagarināšanai. Parlamentam nav nekādu iemeslu sniegt piekrišanu pagarināt nolīgumam pievienoto protokolu, kas būtībā ir nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana, kas no ekoloģiskā un vides viedokļa nav ilgtspējīgs un kam nav būtiskas makroekonomiskas ietekmes uz ES vai Maroku. Tādēļ referents Parlamentam iesaka atteikties sniegt piekrišanu protokola pagarināšanai.

Diemžēl Zivsaimniecības komitejas balsojums 2011. gada 22. novembrī neatspoguļoja referenta nostāju. Tas neatspoguļo arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus. Referents pauž nožēlu par to, ka Zivsaimniecības komiteja iesaka sniegt piekrišanu Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē protokola noslēgšanai ar Maroku. Viņš izmantos iespēju aizstāvēt savu viedokli plenārsēdes debatēs.

• [1]  Padomes 2006. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 764/2006 (OV L 141, 29.5.2006., 1. lpp.).

Attīstības komitejaS ATZINUMS (8.11.2011)

Zivsaimniecības komitejai

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti
(11226/2011 – C7-0201/2011 – 2011/0139(NLE))

Atzinumu sagatavoja: Isabella Lövin

PA_Leg_Consent

ĪSS PAMATOJUMS

Spēkā esošais Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti stājās spēkā 2007. gada februārī. Tehniskie un finanšu nosacījumi, ar ko regulē ES kuģu zvejas iespējas, kā arī finansiālo ieguldījumu, ir paredzēti Nolīguma protokolā. Iepriekšējā protokola termiņš beidzās 2011. gada 27. februārī.

Komisija pirms protokola termiņa beigām uzsāka sarunas par tā pagarināšanu par vienu gadu, lai nodrošinātu ES kuģiem nepārtrauktu piekļuvi Marokas ūdeņiem. Pašreizējais protokols stājās spēkā 2011. gada 28. februārī ar termiņu uz vienu gadu.

Finansiālais ieguldījums EUR 36 100 000 vērtībā nodrošina ne vairāk par 119 zvejas atļaujām ES kuģiem maza apjoma zvejas, bentālo zivju sugu zvejas un tunzivju zvejas kategorijā, kā arī maksimālo nozvejas daudzumu 60 000 tonnu apmērā rūpnieciskās pelaģiskās zvejas kategorijā. No minētās kopsummas EUR 13 500 000 ir atvēlēti Marokas zivsaimniecības nozares politikas atbalstam.

Saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlaments var vai nu piekrist, vai arī atteikt piekrišanu protokola noslēgšanai.

Paveiktā novērtējums (ex post), ko veica ārējie konsultanti 2010. gada decembrī, izvērtējot iepriekšējo protokolu, ir viens no visnegatīvākajiem novērtējumiem, kāds jebkad ir veikts attiecībā uz jebkādu divpusējo zivsaimniecības nolīgumu.

Tika izmantoti tikai 15 % no pieejamiem līdzekļiem nozares atbalstam. Īpaši nesekmīga ir Marokas flotes modernizēšanas programma. ES kuģi ir ņēmuši vērā obligātās nodarbinātības klauzulu, taču tie sekmējuši tikai 170 darba vietu izveidošanu Marokas valstspiederīgajiem, t. i., 0,04 % no valsts zvejniekiem. ES kuģi nav pilnībā ņēmuši vērā obligātās piestāšanas klauzulas, tādējādi traucējot vietējai zvejniecības rūpniecībai gūt pievienoto vērtību.

Zivju krājumu stāvoklis ir satraucošs. Visi krājumi ir vai nu pilnībā izmantoti, vai pārtērēti, izņemot sardīņu krājumus Rietumsahāras ūdeņos. Tomēr, ja palielinātu sardīņu izmantošanu, palielinātos arī stavridu un makreļu piezveja, kuru krājumi ir pārtērēti. Novērtējums liecina, ka zvejas intensitāti valsts ziemeļu daļā nevar palielināt un dažās zivsaimniecībās tā ir jāsamazina, tādējādi ikviena ES flotei piešķirta licence tiešā veidā konkurētu ar vietējām zvejas darbībām. Marokas valsts flote jau tagad ir pārāk liela attiecībā uz potenciālajām zvejas iespējām, un ES kuģu zvejas turpināšana atņems vietējiem zvejniekiem ieņēmumus un darbu.

Šis nolīgums ir visnerentablākais no visiem nolīgumiem. ES maksājumos saņem pretī EUR 0,65 par katru ieguldīto euro (salīdzinājumā ar vidēji EUR 1,4 attiecībā uz visiem nolīgumiem). Tas ietver 780 darbavietas, kas nozīmē to, ka ES subsidē katru darbavietu ar EUR 45 000.

Novērtējuma ziņojuma noslēguma secinājums ir tāds, ka nolīgumam nebija būtiskas pozitīvas ietekmes uz Marokas nozares dzīvotspēju no attīstības perspektīvas.

Nozīmīgs diskusijas avots ir zvejas Rietumsahāras ūdeņos iekļaušana. Saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem Rietumsahārai pašlaik ir tādas teritorijas statuss, kam nav savas pārvaldes ANO Hartas 73. panta izpratnē. Maroka ir faktiskā pārvaldītāja, tomēr ANO to nekad nav akceptējusi kā oficiālu administrējošo valsti. Saskaņā ar ANO juridiskā konsultanta Hans Corell 2002. gada atzinumu jebkādas izpētes vai izmantošanas darbības Rietumsahārā var veikt tikai tad, ja tās ir Rietumsahāras iedzīvotāju labā un atbilst to vēlmēm.

Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests 2009. gada atzinumā minēja, ka „saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem saimnieciskās darbības saistībā ar tādas teritorijas dabas resursiem, kam nav savas pārvaldes, veic šādas teritorijas iedzīvotāju labā un atbilstīgi to vēlmēm”. Šie abi priekšnoteikumi ir jāizpilda, pretējā gadījumā ES būtu „jāparedz vai nu nolīguma pārtraukšana saskaņā ar tā 15. pantu un Protokola 19. pantu, vai arī jāpiemēro nolīgums tādā veidā, kas izslēdz kuģus ar ES karogu no Rietumsahāras ūdeņu izmantošanas”.

Pēc tam, kad Komisija vairākkārt pieprasīja informāciju par to, kādu labumu gūst „vietējie iedzīvotāji”, Maroka 2010. gada 13. decembrī sniedza atbildi PowerPoint dokumentā par dažu ieguldījumu programmu rezultātiem, izdalot četrus atšķirīgus reģionus — „dienvidi” ietver Rietumsahāru un pārējo teritoriju. Dokuments neatklāj, vai Rietumsahāras iedzīvotāji no nolīguma ir guvuši sociālekonomisku labumu. Lai gan dokumentā minēts, ka ir radītas darbavietas visās jomās, ļoti iespējams, ka nolīgums galvenokārt dod labumu Marokas kolonistiem, kas tika pārcelti uz okupēto teritoriju, pārkāpjot 1949. gada IV Ženēvas konvencijas 49. pantu. Ar nožēlu jāatzīst, ka dokuments neapstiprina nevienu ES secinājumu — ne par vietējiem iedzīvotājiem, ne Rietumsahāras iedzīvotājiem sniegto labumu.

Dokumentā nemaz nav iztirzāts otrais priekšnoteikums, proti, vai nolīgums tika noslēgts atbilstīgi Rietumsahāras iedzīvotāju vēlmēm.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam nedot piekrišanu nolīguma protokola noslēgšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	7.11.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Thijs Berman, Leonidas Donskis, Charles Goerens, András Gyürk, Eva Joly, Franziska Keller, Miguel Angel Martínez Martínez, Norbert Neuser, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Patrice Tirolien, Ivo Vajgl, Anna Záborská
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Santiago Fisas Ayxela, Fiona Hall, Krzysztof Lisek, Isabella Lövin, Horst Schnellhardt, Giancarlo Scottà, Jan Zahradil
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Sophie Auconie, João Ferreira, Claudiu Ciprian Tănăsescu

Budžeta komitejaS ATZINUMS (9.11.2011)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Marokas Karalisti
(11226/2011 – C7-0201/2011 – 2011/0139(NLE))

Atzinumu sagatavoja: François Alfonsi

PA_Leg_Consent

ĪSS PAMATOJUMS

Protokola termiņu ierosināts pagarināt par vienu gadu, sākot no 2011. gada 27. februāra, kad beidzas patlaban spēkā esošā protokola darbības termiņš. Jaunais protokols tiek piemērots pagaidu kārtībā, kamēr vēl nav pabeigta apstiprināšanas procedūra Eiropas Parlamentā. Jaunais protokols būs spēkā vienu gadu, sākot no 2011. gada 28. februāra.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Parlaments var izlemt, sniegt piekrišanu vai ne.

Nolīgums paredz ievērojamu finansējuma apjomu (EUR 36,1 miljons), kas ir nesalīdzināmi lielāks, nekā bija paredzēts citos līdz šim noslēgtajos nolīgumos. Mūsu komiteja ir pieprasījusi citām EP komitejām (PECH, BUDG, DEVE) kopīgi apspriesties, lai izvērtētu minētos nolīgumus, t. i., kā uzlabot garantijas zivju krājumu saglabāšanai un nodrošināt efektīvāku ekonomisko un sociālo attīstību attiecīgajās valstīs. Ja priekšlikumu pieņems tā pašreizējā redakcijā, protokola īstenošanai būs jāizlieto 25 % no attiecīgās budžeta pozīcijas līdzekļiem, un tas lielā mērā padarīs jebkādu iepriekšminēto apspriešanos bezjēdzīgu.

SECINĀJUMS

Budžeta komisija aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam nedot piekrišanu protokola noslēgšanai.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	7.11.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 8 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marta Andreasen, Reimer Böge, Lajos Bokros, Isabelle Durant, James Elles, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Carl Haglund, Lucas Hartong, Jutta Haug, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Ivailo Kalfin, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, László Surján, Derek Vaughan
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Franziska Katharina Brantner, Frédéric Daerden, Jürgen Klute, Georgios Stavrakakis
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, María Irigoyen Pérez, Baroness Sarah Ludford, George Lyon, Marisa Matias, Marit Paulsen, Ivo Vajgl

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.11.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	12 8 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Josefa Andrés Barea, Antonello Antinoro, Alain Cadec, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Marek Józef Gróbarczyk, Carl Haglund, Ian Hudghton, Iliana Malinova Iotova, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Struan Stevenson
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luis Manuel Capoulas Santos, Chris Davies, Raül Romeva i Rueda, Antolín Sánchez Presedo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	William (The Earl of) Dartmouth, Ilda Figueiredo, Małgorzata Handzlik