ZIŅOJUMS par pieprasījumu aizstāvēt Luigi de Magistris deputāta imunitāti un privilēģijas
25.11.2011 - (2011/2076(IMM))
Juridiskā komiteja
Referents: Bernhard Rapkay
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pieprasījumu aizstāvēt Luigi de Magistris deputāta imunitāti un privilēģijas
Eiropas Parlaments,
ņemot vērā Luigi de Magistris 2011. gada 31. marta pieprasījumu, par kuru 2011. gada 6. aprīlī paziņoja plenārsēdē, aizstāvēt viņa imunitāti saistībā ar tiesas procesiem Neapoles tiesā Itālijā,
– ņemot vērā Luigi de Magistris saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu iesniegtos rakstveida paskaidrojumus,
– ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD) pievienotā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0412/2011),
A. tā kā Eiropas Parlamenta deputāts Luigi de Magistris ir pieprasījis aizstāvēt savu parlamentāro imunitāti saistībā ar tiesas procesiem Itālijas tiesā;
B. tā kā Luigi de Magistris pieprasījums ir saistīts ar tiesas pavēsti, kuru Bagnoliafutura SpA (Neapolē reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar dizainu un augsnes attīrīšanu) vārdā izdevusi Neapoles tiesa saistībā ar Luigi de Magistris paziņojumiem presei, kuri publicēti viņa tīmekļa vietnē;
C. tā kā saskaņā ar tiesas pavēsti šajos paziņojumos presei iekļautie apgalvojumi ir neslavas celšana, kuras rezultātā ir iesniegta prasība par zaudējumu atlīdzināšanu;
D. tā kā paziņojumi presei tika publicēti tīmekļa vietnē laikā, kad Luigi de Magistris bija Eiropas Parlamenta deputāts, kuru ievēlēja 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās;
E. tā kā šajos paziņojumos presei Luigi de Magistris publicēja informāciju par papildu rakstisku jautājumu Eiropas Komisijai, kurā viņš lūdza sniegt vairāk informācijas par publiskā iepirkuma normu pārkāpumiem, kurus Komisija atklāja 2009. gada maijā un tā kā viņš lūdza sniegt arī precīzāku informāciju par iespējamo publisko līdzekļu izšķērdēšanu tajā Neapoles teritorijā, kurā Bagnoliafutura veic uzņēmējdarbību;
F. tā kā, pamatojoties uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;
G. tā kā saskaņā ar Parlamentā iedibināto kārtību tas, ka tiesas procesam ir civiltiesību vai administratīvo tiesību raksturs vai ka daži tā aspekti piekrīt civiltiesību vai administratīvo tiesību jomai pats par sevi nenozīmē, ka saskaņā ar minēto pantu nevar piemērot imunitāti;
H. tā kā lietas fakti, kas izklāstīti tiesas pavēstē un Luigi de Magistris rakstveida paskaidrojumos Juridiskajai komitejai, norāda, ka apgalvojumiem ir tieša un acīmredzama saistība ar Luigi de Magistris kā Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu veikšanu;
I. tā kā Luigi de Magistris, publicējot attiecīgos paziņojumus presei, pildīja savus Eiropas Parlamenta deputāta darba pienākumus,
1. nolemj aizstāvēt Luigi de Magistris imunitāti un privilēģijas;
2. uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajai Itālijas Republikas iestādei un Luigi de Magistris.
- [1] Lieta 101/63 Wagner pret Fohrmann un Krier, Recueil, 195. lpp., Lieta 149/85 Wybot pret Faure un citiem, Recueil, 2391. lpp., Lieta T-345/05 Mote pret Parlamentu, Krājums, II-2849. lpp., Apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra pret De Gregorio un Clemente, Krājums, I-7929. lpp. un Lieta T-42/06 Gollnisch pret Parlamentu (Krājumā vēl nav publicēta) un Lieta C-163/10 Patriciello (Krājumā vēl nav publicēta).
PASKAIDROJUMS
1. Priekšvēsture
Priekšsēdētājs 2011. gada 6. aprīļa sēdē paziņoja, ka saskaņā ar Reglamenta 6. panta 3. punktu viņš 2011. gada 31. martā saņēma Luigi de Magistris pieprasījumu aizstāvēt viņa parlamentāro imunitāti, atsaucoties uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu un 68. pantu Itālijas Republikas Konstitūcijā, kas grozīta ar 1993. gada 29. oktobra Konstitucionālo likumu Nr. 3. Priekšsēdētājs pieprasījumu nodeva Juridiskajai komitejai atbilstīgi Reglamenta 6. panta 3. punktam. Luigi de Magistris atteicās no savām tiesībām sniegt paskaidrojumus komitejai.
Tālāk ir izklāstīta priekšvēsture pieprasījumam aizstāvēt imunitāti. Pēc Bagnoliafutura SpA (Neapolē reģistrēts uzņēmums, kas nodarbojas ar dizainu un augsnes attīrīšanu) prasības Luigi de Magistris tika uzaicināts stāties Neapoles tiesas priekšā saistībā ar saviem paziņojumiem presei, kuri publicēti viņa tīmekļa vietnē.
Šajos paziņojumos presei Luigi de Magistris bija publicējis informāciju par papildu rakstisku jautājumu Eiropas Komisijai, kurā viņš lūdza sniegt vairāk informācijas par publiskā iepirkuma normu pārkāpumiem, kurus Komisija atklāja 2009. gada maijā. Viņš lūdza sniegt arī precīzāku informāciju par iespējamo publisko līdzekļu izšķērdēšanu tajā Neapoles teritorijā, kurā Bagnoliafutura veic uzņēmējdarbību.
Bagnoliafutura uzskata, ka Luigi de Magistris paziņojumos presei apsūdz uzņēmumu kavējumos un publisko līdzekļu izšķērdēšanā, pasivitātē un efektivitātes trūkumā, kā arī apgalvo, ka uzņēmums ir iesaistīts darbībās, kuras vislabāk varētu raksturot kā politikas un kriminālās jomas sajaukumu. Saskaņā ar uzņēmuma viedokli Luigi de Magistris ir ļaunprātīgi izmantojis vārda brīvību un neievērojis svarīgo prasību teikt patiesību. Prasības iesniedzējs uzskata, ka apgalvojumi rada uzņēmumam nopietnas grūtības tirgū un apdraud uzņēmējdarbības attiecībās ar bankām, valsts aģentūrām un piegādātājiem.
Savukārt Luigi de Magistris sniedz paskaidrojumu, ka paziņojumos presei viņš kā Eiropas Parlamenta deputāts pauda savu politisko viedokli un, viņaprāt, ir pilnīgi normāli informēt sabiedrību par sava darba rezultātiem un tas ir arī jādara. Tādēļ viņa paziņojumi ir EP deputāta politiskās darbības izpausme, kura ir jāaizsargā saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti.
2. Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes likums un procedūra
LESD pievienotā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pants ir šāds (tekstam ir pievienots pasvītrojums):
8. pants
Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.
9. pants
Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:
a. savā valstī — imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;
b. visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.
Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.
Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.
Šo procedūru Eiropas Parlamentā nosaka Reglamenta 6. un 7. pants. Attiecīgās normas ir šādas:
6. pants. Imunitātes atcelšana
1. Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlamenta mērķis ir pirmām kārtām saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus. (...)
3. Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem deputātu vai bijušo deputātu pieprasījumiem aizstāvēt deputāta imunitāti un privilēģijas paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.
4. Ja deputāts ir aizturēts vai viņam ir liegta pārvietošanās brīvība, acīm redzami pārkāpjot viņa privilēģijas un imunitāti, Parlamenta priekšsēdētājs pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju un referentu var steidzamā kārtā uzņemties iniciatīvu apstiprināt attiecīgā deputāta privilēģijas un imunitāti. Par savu iniciatīvu Parlamenta priekšsēdētājs paziņo komitejai un informē Parlamentu.
7. pants. Ar imunitāti saistītās procedūras
1. Atbildīgā komiteja nekavējoties un iesniegšanas secībā izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.
2. Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.
3. Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. Attiecīgajam deputātam dod iespēju sniegt paskaidrojumus, un viņš var iesniegt tik daudz dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, cik viņš uzskata par vajadzīgu. Viņu var pārstāvēt cits deputāts. (...)
6. Privilēģiju vai imunitātes aizstāvēšanas gadījumos komiteja precizē, vai šie apstākļi rada administratīva vai citāda veida šķēršļus deputāta pārvietošanās brīvībai, viņam ierodoties Parlamenta sanāksmju vietā vai to atstājot, vai deputāta viedokļa paušanai vai balsošanai savu pienākumu pildīšanas laikā, vai arī tie ir pielīdzināmi Protokola par privilēģijām un imunitāti 9. panta aspektiem, ko nenosaka attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, un iesniedz atbildīgajai iestādei priekšlikumu izdarīt vajadzīgos secinājumus.
7. Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem. (...)
3. Lēmuma priekšlikuma pamatojums
Savā pieprasījumā Luigi De Magistris skaidri atsaucās uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu.
Attiecīgie paziņojumi presei tika publicēti laikā, kad Luigi de Magistris bija Eiropas Parlamenta deputāts, kuru ievēlēja 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Saskaņā ar Parlamentā iedibināto kārtību tas, ka tiesas process ir saistīts ar civiltiesībām vai administratīvām tiesībām vai ka daži tā aspekti piekrīt civiltiesību vai administratīvo tiesību jomai, pats par sevi nenozīmē, ka saskaņā ar minēto pantu nevar piemērot imunitāti.
Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas viedokli 8. pantā paredzētās absolūtās imunitātes piemērošanas joma „ir jānosaka, pamatojoties tikai uz Kopienas tiesībām”[1]. Tomēr Tiesa nesen ir pieņēmusi vēl vienu lēmumu, ka „paziņojums, ko Eiropas Parlamenta deputāts izdarījis ārpus Eiropas Parlamenta telpām un par kuru tā izcelsmes dalībvalstī ir uzsākts kriminālprocess par apmelojoša paziņojuma paušanu, ir viedoklis, kas pausts, pildot parlamentāros pienākumus, un uz kuru attiecas šajā tiesību normā paredzētā imunitāte, tikai tad, ja šis paziņojums atbilst subjektīvam vērtējumam, kuram ir tieša un acīmredzama saikne ar šādu pienākumu pildīšanu”[2] (tekstam pievienots pasvītrojums).
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, komiteja uzskata, ka lietas fakti, kas izklāstīti tiesas pavēstē un Luigi de Magistris rakstveida iesniegumos Juridiskajai komitejai, norāda, ka apgalvojumiem ir tieša, acīmredzama saistība ar Luigi de Magistris kā Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu veikšanu, jo īpaši tāpēc, ka publicētā informācija ir saistīta ar papildu rakstisku jautājumu Eiropas Komisijai.
Tādēļ komiteja uzskata, ka Luigi de Magistris, publicējot attiecīgos paziņojumus presei, pildīja savus Eiropas Parlamenta deputāta darba pienākumus.
4. Secinājums
Pēc visu par un pret apsvērumu izskatīšanas attiecībā uz deputāta imunitātes aizstāvēšanu, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un saskaņā ar Reglamenta 6. panta 3. punktu Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam aizstāvēt deputāta Luigi De Magistris imunitāti.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
21.11.2011 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
15 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Françoise Castex, Klaus-Heiner Lehne, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Rainer Wieland, Cecilia Wikström, Zbigniew Ziobro |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt |
||||
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jaroslav Paška |
||||