ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

21.12.2011 - (COM(2011)0330 – C7‑0154/2011 – 2011/0144(COD)) - ***I

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Raül Romeva i Rueda

Grozījumi

• 001-002 (PDF - 95 KB)
• 001-002 (DOC - 45 KB)
• 003-003 (PDF - 219 KB)
• 003-003 (DOC - 248 KB)
• 004-004 (PDF - 93 KB)
• 004-004 (DOC - 231 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

(COM(2011)0330 – C7‑0154/2011 – 2011/0144(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2011)0330),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0154/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 26. oktobra atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0449/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) ir pieņēmusi Ieteikumu 10-04, ar kuru groza daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. Lai atjaunotu šo krājumu, ieteikumā paredzēts vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju, pastiprināt zvejas jaudas samazināšanas pasākumus un noteikt stingrākus kontroles pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārvietošanas un sprostā ievietošanas darbībām.	(1) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) ir pieņēmusi Ieteikumu 10-04, ar kuru groza daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. Lai atjaunotu šo krājumu, ieteikumā paredzēts vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju, pastiprināt zvejas jaudas samazināšanas pasākumus un noteikt stingrākus kontroles pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārvietošanas un sprostā ievietošanas darbībām, kā arī paredzēts līdz 2012. gadam izstrādāt papildu ieteikumus attiecībā uz nārsta vietu noteikšanu un aizsargājamo teritoriju izveidošanu.
Pamatojums
ICCAT ieteikumā ir uzsvērts, ka steidzami nepieciešams pienācīgi noteikt nārsta vietas. Nārsta vietu aizsardzība ir viens no vissvarīgākajiem elementiem, lai atjaunošanas plāns būtu veiksmīgs, un tas jāpatur prātā visām līgumslēdzējām pusēm.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 10. punkts Regula (EK) Nr. 302/2009 24. pants – 8. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienās vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars par 10 % pārsniedz zivaudzētavas operatora deklarēto skaitu un/vai vidējo svaru, Konvencijas līgumslēdzēja puse, ar kuras karogu peld nozvejotājs kuģis, vai dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotāju kuģi, izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstoša zivju daudzuma atlaišanu jūrā. Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienās vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars par 10 % pārsniedz zivaudzētavas operatora deklarēto skaitu un/vai vidējo svaru, Konvencijas līgumslēdzēja puse, ar kuras karogu peld nozvejotājs kuģis, vai dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotāju kuģi, izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstoša zivju skaita un/vai svara atlaišanu jūrā.
Pamatojums
Specifiskā atsauce uz skaitu vai svaru tiek lietota visā šajā punktā un tā nebūtu jāmaina. Šāds formulējums ir lietots arī ICCAT ieteikumā. Vārds „daudzums” nav tik precīzs.

• [1]  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2010. gada novembrī Parīzē izdarīja grozījumus zilās tunzivs austrumu krājumu atjaunošanas daudzgadu plānā. Tā kā ES ir ICCAT līgumslēdzēja puse, tai ir pienākumus šos grozījumus transponēt ES tiesību aktos. Šā ziņojuma temats ir Komisijas priekšlikums par šo grozījumu transponēšanu.

Situācijas skaidrojums

Zilās tunzivs zvejas pārvaldības vēsture ir gara, sarežģīta un pagaidām nav vainagojusies panākumiem. Lai arī šo krājumu zvejas ilgums mērāms tūkstošgadē, faktiskas problēmas radās 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, kad tika ieviesta prakse ievietot zilās tunzivis sprostos, lai tās nobarotu Japānas tirgum. Japānas tirgus pieprasījumu apmierināja, nekontrolēti palielinot — ES gadījumā ar ievērojamām dotācijām — seineru floti, kas zvejoja Vidusjūras krājumus.

Uz procedūras sarežģītību un nepieciešamību pēc nepārtrauktas uzraudzības no ICCAT puses norāda regulējuma apjoms. Pēdējo 20 gadu laikā pieņemti 64 pārvaldības pasākumi, no kuriem 13 joprojām ir spēkā. Īpaši svarīgi ir divi pasākumi. Krājumu atjaunošanas plāns pirmoreiz tika pieņemts 2006. gadā, kad tas kopā ar pielikumiem bija 14 lappušu garš. To grozīja 2008., 2009. un 2010. gadā, un līdz tam laikam tā apjoms bija palielinājies līdz 30 lappusēm. Jāmin arī nozvejas dokumentu shēma, kuru pieņēma 2007. gadā un grozīja 2008. un 2009. gadā. Šis dokuments ir salīdzinoši īsāks, 18 lappuses. Arī ES tiesību aktu apjoms šajā jomā nav mazāks.

Līdz ar to zilās tunzivs austrumu krājumu zveja ir visstingrāk regulētā zvejas joma Eiropas Savienībā un viena no stingrāk regulētajām jomām pasaulē.

Tomēr tas, ka ICCAT uzskata ar nepieciešamu pieņemt tik detalizētus un stingrus pārvaldības pasākumus un tos katru gadu pastiprināt, liecina, ka ICCAT ir grūti sekot zvejas iespēju attīstībai, lai gan uzraudzītu un kontrolētu šīs darbības, gan ierobežotu to ietekmi uz krājumiem. Lielākā daļa šo noteikumu ir centieni ierobežot daudzveidīgās tunzivju sprostā ievietošanas un nobarošanas darbības, kuras atklāj daudzas tiesību aktu nepilnības. Nelegālās zvejas, valsts kvotu pārsniegšanas, nepatiesas informācijas sniegšanas un citu problēmu apjoms (kā ES, tā citās valstīs) 2008. gadā bija tik liels, ka starptautiska komisija ICCAT darbību zilās tunzivs zvejas pārvaldības jomā Atlantijas austrumu daļā un Vidusjūrā nosauca par „starptautisku izgāšanos”.

ES un dalībvalstis tērē lielus līdzekļus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu. Piemēram, 2010. gadā Zivsaimniecības kontroles aģentūra un dalībvalstis izmantoja 27 inspekcijas kuģus, 11 lidmašīnas un helikopterus.

Lai arī tik būtiski ieguldījumi neapšaubāmi veicināja noteikumu lielāku ievērošanu vismaz ES zivsaimniecības jomā, joprojām ir lielas bažas par tradicionālo (ES un citu) pārzveju, NNN zveju un to, cik lielā mērā pārējās līgumslēdzējas puses ievēro attiecīgos noteikumus.

Pašreizējā situācija

Daudzus gadus zilās tunzivs krājumu stāvoklis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā vērtēts kā pretrunīgs. Pēdējo detalizēto novērtējumu ICCAT zinātniskā komiteja (SCRS) veica 2010. gadā (statistikas dati atjaunināti 2011. gadā).

Novērtējumā minēti šādi konstatējumi:

· 2008. un 2009. gadā notikusi „ievērojama nozvejas samazināšanās” (2010. gada dati ir nepilnīgi, jo vairākas valstis nav ziņojušas par nozveju);

· vērojams zivju mazuļu skaita pieaugums noteiktos teritorijas apgabalos;

· jaunākās biomasas tendences dažos gadījumos liecina par krājumu palielināšanos, savukārt citos gadījumos — par krājumu samazināšanos;

· šķiet, ka pēdējo gadu laikā zivju mirstība jaunu zivju vidū ir turpinājusi palielināties, savukārt vecāku zivju vidū tā ir samazinājusies;

· krājumu atjaunošanu pabeigt 2019. gadā, ja īstenotu nulles nozveju, un 2022. gadā, ja turpinātu nozveju pašreizējā apjomā.

Tomēr šajā pārsvarā labvēlīgajā novērtējumā bija norādītas būtiskas nepilnības:

· ir vajadzīgi no zvejniecības neatkarīgi rādītāji, kas sniegtu ticamāku novērtējumu;

· neraugoties uz uzlabojumiem datu jomā, joprojām „2010. gada novērtējumā ir būtiski datu ierobežojumi”;

· jaunākie zivju mirstības rādītāji ir pārāk augsti un biomasas rādītāji ir pārāk zemi, lai atbilstu ICCAT mērķiem;

· „zināms, ka” analīžu rezultāti ir „nepilnīgi, jo ir vairāki neskaidri radītāji, kas vēl nav uzskaitīti”, tostarp par krājumu stāvokli 2009. gadā, NNN nozvejas apmēru un zilās tunzivs ražīgumu;

· joprojām ir bažas par „ievērojamo [zvejas] jaudas pārpalikumu”, kas nozīmē, ka būtu viegli nozvejot daudz vairāk zivju, nekā to pieļauj zvejas kvotas.

Īsumā situācija ir daudz labāka, nekā tā bija pirms vairākiem gadiem, tomēr tā var strauji mainīties, jo nākamajos novērtējumos plānots risināt iepriekš minētās problēmas.

Turklāt ir jānorāda, ka ir radušās bažas par atsevišķu zivsaimniecības datu derīgumu. Kādā nesen veiktā analīzē[1], pamatojoties uz tirdzniecības dokumentiem, tika lēsts, ka 2010. gadā tirdzniecībā nonāca 32 000 tonnu zilo tunzivju, lai arī kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) 2010. gadā bija 13 500 tonnu. Var jau būt, ka visas tirdzniecībā nonākušās tunzivis nav nozvejotas vienā gadā, tomēr tik lielu atšķirību dēļ būtu jāveic padziļināta izmeklēšana, jo kvotu pārsniegšana ietekmē krājumu atjaunošanas prognozes un termiņu. Problemātiskas šķiet arī Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) izmantotās aplēses par likvidējamo zvejas jaudu[2].

ICCAT krājumu atjaunošanas plāns „tiks īstenots līdz 2022. gadam ar mērķi sasniegt biomasu (B_MSY), kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam ar varbūtību, lielāku par 60 %.”. Tomēr ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (MSFD) minēta prasība, ka ES ir jāpanāk „labs vides stāvoklis” — attiecīgi B_MSY — līdz 2020. gadam, proti, divus gadus agrāk. Tādējādi ICCAT atjaunošanas plāna mērķis nav tik vērienīgs kā ES tiesību aktos minētais, savukārt abi šie mērķi ievērojami atpaliek no Johannesburgas deklarācijas, kurā gandrīz pirms desmit gadiem tika paredzēts B_MSY sasniegt līdz 2015. gadam.

Komisijas priekšlikums

ICCAT zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāns ir bieži grozīts un padarīts stingrāks. Šajā ziņojumā minētie grozījumi izstrādāti 2010. gada novembrī un attiecas uz šādiem jautājumiem:

· TAC samazināšanu no 13 500 līdz 12 900 tonnām (lai arī šajā regulā TAC nav iekļauts);

· vairāku kontroles aspektu pastiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz tunzivju pārvietošana no tīkla uz sprostu;

· sīkāku ziņu sniegšanu dalībvalstu gada zvejas plānos, zvejas jaudas pārvaldības plānos un inspekcijas plānos;

· stingrākiem zvejas jaudas samazināšanas pasākumiem;

· slēgtas sezonas pagarināšanu zvejai ar riņķvadiem Atlantijas austrumu daļā un Vidusjūrā;

· aizliegumu veikt kopīgas zvejas darbības ar zvejas kuģiem, kas peld ar trešo valstu karogu;

· vairākiem pasākumiem inspekcijas un novērošanas spēju uzlabošanai;

· attiecīgajiem grozījumiem pielikumos.

ES nav citas izvēles, kā pieņemt šos grozījumus, jo par tiem ir vienojusies starptautiska organizācija un ES pret tiem nav izteikusi iebildumus. Tādēļ šajā nozīmē referents tos pilnībā apstiprina.

Vai ICCAT pārvaldības pasākumi ir pietiekami?

Zilās tunzivs zveja ir neparasta vairākos aspektos. Arī citās zvejniecības nozarēs izmanto daudzus zvejas rīkus, zvejo plašos ģeogrāfiskajos apgabalos un ar daudzu valstu karogiem (tostarp jaunattīstības valstu, industriāli attīstīto valstu un tādu valstu karogiem, kas neievēro noteikumus). Zilās tunzivs zveja atšķiras ar īpaši augsto zivs tirgus cenu un tirgus koncentrācijas pakāpi vienā valstī — Japānā. Tas ir radījis šīs zvejas dominējošo stāvokli, ko veicinājušas kombinēto riņķvadu zvejas — tunzivju nobarošanas operāciju izmantošana, kura ir daudzu pagātnes problēmu izskaidrojums.

Lai arī šīs zvejas radītie ienākumi ir tik lieli, ka tie pievilina NNN zvejas un citu nelikumīgu darbību veicējus, tam, ka procentuāli liels zivju apjoms tiek sūtīts uz vienu valsti, teorētiski būtu jāpadara tirgus kontrole mazāk problemātiska. Ar to izskaidrojami atjaunošanas plānā iekļautie plašie pārvaldības un kontroles pasākumi, kā arī detalizētā nozvejas dokumentu shēma starptautiskās tirdzniecības uzraudzībai.

Tomēr ICCAT sanāksmju apmeklējumi un pieņemto pārvaldības pasākumu izpēte rada iespaidu, ka ICCAT vienmēr vismaz par vienu soli atpaliek no notikumu attīstības zivsaimniecības jomā. Zvejas industrijai ir daudz lielāki līdzekļi, lai izstrādātu jaunus, bet ne vienmēr nekaitīgākus, zvejas rīkus un praksi, atklātu veidus, kā izvairīties no kontroles pasākumiem, un atrastu jaunus ceļus, kā piegādāt tunzivis, nepiemērojot ārkārtīgi sarežģītās spēkā esošās zivsaimniecības kontroles procedūras. Daudzreiz ICCAT locekļiem vienkārši nav pietiekamu (ekonomisko, administratīvo, tehnoloģisko) resursu, lai kontrolētu zivsaimniecību. Daudzreiz viņiem arī trūkst politiskās gribas. Līdz ar to katru gadu tiek izdarīti grozījumi atjaunošanas plānā un nozvejas dokumentu shēmā.

Turklāt, kā minēts iepriekš, ICCAT atjaunošanas plāns nav tik vērienīgs kā ES pieņemtie tiesību akti.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, referents ierosina, ka ICCAT beidzot būtu jāmaina pieeja un jāmēģina nevis mūžīgi panākt zvejas industriju, bet gan apsteigt to. Eiropas Komisija bieži ir mudinājusi ICCAT rīkoties stingrāk un ātrāk, tomēr tās centieni nav vainagojušies panākumiem. Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pieņemt stingrus un piesardzīgus pasākumus, kā to prasa ANO Nolīgums par zivju krājumiem, nevis ļaut ICCAT to nepārtraukti aizkavēt.

ES varētu nekavējoties pieņemt divus pasākumus.

Zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna 2008. gada pārskatīšanā tika prasīts, lai SCRS norādītu galvenās zilo tunzivju nārstošanas vietas Vidusjūrā ar mērķi izveidot aizsargājamās teritorijas. SCRS 2010. gadā norādīja sešus apgabalus.

 

Daļa no šiem sešiem apgabaliem atrodas ES jurisdikcijā, daļa starptautiskos ūdeņos. Nekas neliedz ES šos apgabalus deklarēt par slēgtiem zilo tunzivju apgabaliem vai aizsargājamām teritorijām un aizliegt to zveju nārsta sezonā. Šāds pasākums būtu saskaņots ar ES tiesību aktiem vides jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva, Natura 2000 u.c.). Tādējādi ES vienā paņēmienā varētu sniegt būtisku ieguldījumu zilās tunzivs krājumu saglabāšanā un ievērojami paaugstinātu krājumu atjaunošanas prognozes. Vienpusējs ES paziņojums par nārsta vietu slēgšanu tiktu piemērots zvejas kuģiem ar ES karogu visos sešos apgabalos un zvejas kuģiem ar trešo valstu karogiem — tikai ES jurisdikcijā esošajos ūdeņos (1., 2. un 3. apgabalā). Tā kā ES ir 56 % no zilās tunzivs kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma, tas nozīmē, ka zvejas kuģi nebūs ieinteresēti pamest ES karogu, lai zvejotu šajos ūdeņos.

Atjaunošanas plāns paredz, ka mazākais pieļaujamais zilo tunzivju svars ir 30 kg. Tomēr tam ir trīs izņēmumi. Zilās tunzivis, kas nav mazākas par 8 kg, var izcelt krastā ēsmas zvejas laivas un velcēšanas laivas Atlantijas okeānā, piekrastes amatierzvejnieki Vidusjūrā, un to var darīt arī zivju audzēšanas vajadzībām Adrijas jūrā. Ar pēdējo zivsaimniecības veidu nodarbojas rūpnieciskie seineri, un to ir grūti attaisnot. ES varētu šo izņēmumu atcelt saviem zvejas kuģiem.

Ir iesniegti grozījumi šo pasākumu īstenošanai. Šie divi pārvaldības pasākumi ievērojami uzlabotu zilās tunzivs krājumu atjaunošanas prognozes Vidusjūrā. Kopā tie veicinātu atjaunošanas plāna veiksmīgu iznākumu un, iespējams, pat tā mērķa sasniegšanu agrāk par 2022. gadu, kas būtu saskaņā ar ES pieņemtajiem tiesību aktiem. Tādēļ attiecībā uz plāna mērķiem iesniegts trešais grozījums.

Referents pauž nožēlu, ka komiteja nav ņēmusi vērā viņa ierosinātos grozījumus.

• [1]  “Mind the Gap, an Analysis of the Mediterranean Bluefin Trade”, dokuments pieejams http://www.pewenvironment.org/news-room/other-resources/mind-the-gap-an-analysis-of-the-mediterranean-bluefin-trade-85899364820
• [2]  SCRS/2011/158.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (6.10.2011)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
(COM(2011)0330 – C7‑0154/2011 – 2011/0144(COD))

Atzinumu sagatavoja: Daciana Octavia Sârbu

ĪSS PAMATOJUMS

Vairāku gadu laikā Atlantijas okeāna zilās tunzivs krājumi ir ārkārtīgi samazinājušies, un ir steidzami jārīkojas, lai tos aizsargātu. Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT), kuras līgumslēdzēja puse ir ES, savā ikgadējā sanāksmē 2010. gadā vienojās par jaunu ieteikumu. Ieteikumā Nr. 10-04 ir ierosināts izvērst zilās tunzivs saglabāšanas pasākumus, izdarot grozījumus iepriekšējā apstiprinātajā daudzgadu atjaunošanas plānā. Grozījumi ir saistīti ar kopējās pieļaujamās nozvejas samazināšanu un to kontroles pasākumu pastiprināšanu, kas tiek izmantoti atjaunošanas plāna īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz kontroles pasākumiem saistībā ar pārvietošanas un sprostā ievietošanas darbībām. Komisijas priekšlikuma mērķis ir transponēt šo jauno ICCAT ieteikumu ES tiesību aktos.

Tā kā ICCAT ieteikums jau ir pieņemts starptautiskā līmenī, transponējamā teksta grozījumu iespējas ir ļoti nelielas. Tomēr dažas izmaiņas priekšlikuma uzlabošanai ir iespējamas.

1. Saskaņotība ar citiem juridiskiem pienākumiem

Līdztekus ICCAT ieteikumiem ES ir arī citi juridiski pienākumi saistībā ar zivju krājumiem un jūras vidi. Iespējams, visnozīmīgākā no tiem ir Jūras stratēģijas pamatdirektīva, kas uzliek par pienākumu dalībvalstīm panākt „labu vides stāvokli” ne vēlāk kā līdz 2020. gadam. Komisijas Lēmums Nr. 2010/477, ar ko nosaka kritērijus un metodoloģijas standartus attiecībā uz jūras ūdeņu labu vides stāvokli, paredz, ka visu komerciāli izmantoto zivju krājumiem jābūt „drošās bioloģiskās robežās”.

Tā kā saskaņā ar LESD 7. pantu ES ir jānodrošina tās tiesību aktu un politikas virzienu saskaņotība, zilās tunzivs daudzgadu atjaunošanas plānā jābūt atspoguļotiem arī Jūras vides pamatdirektīvā noteiktajiem pienākumiem.

2. Ievietošana sprostos

„Ievietošana sprostā” nozīmē zilo tunzivju pārcelšanu uz būriem nobarošanai un audzēšanai. Tā ICCAT teksta daļa, kas attiecas uz atbildīgās līgumslēdzējas puses noteikšanu gadījumos, kad zivaudzētava neatrodas nevienas līgumslēdzējas puses jurisdikcijā, transponējamā tekstā ir izlaista. Tā ir jāiekļauj tekstā, lai precizētu atbildīgo līgumslēdzēju pusi šajās īpašajās situācijās.

3. Nārsta vietas

ICCAT tekstā ir uzsvērts, cik svarīgi ir noteikt un aizsargāt nārsta vietas. Vides komitejai būtu jāatgādina, cik tas ir nozīmīgi, jo tas ir viens no svarīgākajiem elementiem jebkurā veiksmīgā atjaunošanas plānā.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) ir pieņēmusi Ieteikumu 10-04, ar kuru groza daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. Lai atjaunotu šo krājumu, ieteikumā paredzēts vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju, pastiprināt zvejas jaudas samazināšanas pasākumus un noteikt stingrākus kontroles pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārvietošanas un sprostā ievietošanas darbībām.	(1) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) ir pieņēmusi Ieteikumu 10-04, ar kuru groza daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. Lai atjaunotu šo krājumu, ieteikumā paredzēts vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju, pastiprināt zvejas jaudas samazināšanas pasākumus un noteikt stingrākus kontroles pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārvietošanas un sprostā ievietošanas darbībām, kā arī līdz 2012. gadam izstrādāt papildu ieteikumus attiecībā uz nārsta vietu noteikšanu un aizsargājamo teritoriju izveidošanu.
Pamatojums
ICCAT ieteikumā ir uzsvērts, ka steidzami nepieciešams pienācīgi noteikt nārsta vietas.Nārsta vietu aizsardzība ir viens no svarīgākajiem elementiem, lai atjaunošanas plāns būtu veiksmīgs, un tas jāpatur prātā visām līgumslēdzējām pusēm.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Lai gan Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai paredz nodrošināt zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, tomēr situācija attiecībā uz zilās tunzivs krājumu ilgtspējību Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā rada ievērojamu satraukumu, jo ir augsts zvejas izraisītās mirstības koeficients un zema nārsta bara biomasa.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Savienības politikai un tiesību aktiem saistībā ar zilās tunzivs aizsardzību pēc iespējas būtu jāatbilst mērķim nodrošināt jūras dzīvo bioloģisko resursu izmantošanu, kas atjaunotu un uzturētu zvejoto sugu veselīgas populācijas virs līmeņa, ar kuru varētu līdz 2015. gadam nodrošināt maksimāli iespējamo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kā tika pieņemts 2002. gadā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Savienības politikai un tiesību aktiem saistībā ar zilo tunzivi būtu jāsaskan ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)1, un Komisijas 2010. gada 1. septembra Lēmumu 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem2, kas pieprasa, lai dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gadam veiktu pasākumus, ar kuriem nodrošinātu, ka nārsta bara biomasa visām komerciāli izmantotām zivju sugām, tostarp zilajai tunzivij, būtu vienāda vai lielāka par nārsta bara biomasu saistībā ar maksimāli iespējamo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
	__________
	1 OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
	2 OV L 232, 2.9.2010., 14. lpp.
Pamatojums
Līdztekus ICCAT ieteikumiem ES ir jāpilda arī Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasības, kas uzliek par pienākumu dalībvalstīm panākt „labu vides stāvokli” līdz 2020. gadam. Labs vides stāvoklis nozīmē nodrošināt, ka komerciāli izmantoto zivju krājumi ir „drošās bioloģiskās robežās”. Lai nodrošinātu politikas virzienu un tiesību aktu saskanību, kas ES ir jādara saskaņā ar LESD 7. pantu, nepieciešams, lai Jūras stratēģijas pamatdirektīvā noteiktie attiecīgie pienākumi tiktu atspoguļoti zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānā.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 3.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Daudzgadu plānos, kas izstrādāti saskaņā ar 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002, piemēram, zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānā, jāpiemēro minētajā regulā noteiktā piesardzīgā pieeja zivsaimniecības pārvaldībai, kā arī piesardzības princips, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā, un tiem jābūt saskaņā ar ANO Nolīgumu par zivju krājumiem, jo Savienībai ir jābūt piesardzīgākai gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga, un obligāti jānosaka, ka atbilstīgas zinātniskās informācijas trūkums nav izmantojams kā iegansts, lai atceltu vai neizpildītu pārvaldības pasākumus zilās tunzivs un tās vides saglabāšanai.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 302/2009 1. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Šā atjaunošanas plāna mērķis ir sasniegt biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam ar varbūtību, lielāku par 60 %. Šā atjaunošanas plāna mērķis ir līdz 2015. gadam sasniegt biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam ar varbūtību, lielāku par 75 %.
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 302/2009 7. pants – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 2. No 15. jūnija līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju zveja ar riņķvadu. 2. Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju zveja ar riņķvadu.
Pamatojums
Piecām no astoņām tunzivs sugām draud izmiršana pārzvejas dēļ. Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) jaunākajā novērtējumā ir secināts, ka vienīgais veids, kā saglabāt dienvidu un Atlantijas zilo tunzivi, ir slēgt visas zivsaimniecības līdz laikam, kad krājumi tiktu atjaunoti. (Ja šis grozījums tiks pieņemts, jāpielāgo arī 30. un 31. pants, lai panāktu saskaņotību).
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 5.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 302/2009 7.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (5a) Regulā iekļauj šādu pantu:   „7.a pants   Nārsta vietas   Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskās pētniecības datiem par sešām galvenajām nārsta vietām Vidusjūrā, kurus sniegusi Pastāvīgā pētniecības un statistikas komiteja, nosaka nārsta vietas Savienībā un saskaņā ar piesardzības principu izveido rezervātus.”
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Regula (EK) Nr. 302/2009 24. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums 1. Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad ievietošana sprostos ir pabeigta, dalībvalstij vai Konvencijas līgumslēdzējai pusei, kuras karoga kuģi ir zvejojuši tunzivis, un Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu ziņojumu par ievietošanu sprostā. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT Sekretariātam. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju no deklarācijas par ievietošanu sprostā, kā norādīts ICCAT Ieteikumā [06-07] par zilo tunzivju audzēšanu. 1. Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad ievietošana sprostos ir pabeigta, dalībvalstij vai Konvencijas līgumslēdzējai pusei, kuras karoga kuģi ir zvejojuši tunzivis, un Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu ziņojumu par ievietošanu sprostā. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT Sekretariātam. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju no deklarācijas par ievietošanu sprostā, kā norādīts ICCAT Ieteikumā [06-07] par zilo tunzivju audzēšanu. Ja zivaudzētava, kura saņēmusi atļauju Konvencijas teritorijā noķerto zilo tunzivju audzēšanai (turpmāk ZTZ), atrodas ūdeņos, kas nav nevienas līgumslēdzējas puses jurisdikcijā, šo punktu pēc analoģijas piemēro tai līgumslēdzējai pusei, kuras teritorijā atrodas fiziskās vai juridiskās personas, kas atbildīgas par ZTZ.
Pamatojums
Atsauce uz zivaudzētavām, kas neatrodas nevienas līgumslēdzējas puses jurisdikcijā, ir iekļauta ICCAT ieteikumā, bet nav iekļauta Komisijas priekšlikumā. Tā ir jāiekļauj, lai precizētu, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 10. punkts Regula (EK) Nr. 302/2009 24. pants – 8. punkts – 2. daļa
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienās vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars par 10 % pārsniedz zivaudzētavas operatora deklarēto skaitu un/vai vidējo svaru, Konvencijas līgumslēdzēja puse, ar kuras karogu peld nozvejotājs kuģis, vai dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotāju kuģi, izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstoša zivju daudzuma atlaišanu jūrā. Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienās vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits un/vai vidējais svars par 10 % pārsniedz zivaudzētavas operatora deklarēto skaitu un/vai vidējo svaru, Konvencijas līgumslēdzēja puse, ar kuras karogu peld nozvejotājs kuģis, vai dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotāju kuģi, izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstoša zivju skaita un/vai svara atlaišanu jūrā.
Pamatojums
Specifiskā atsauce uz skaitu vai svaru tiek lietota visā šajā punktā un tā nebūtu jāmaina. Šāds formulējums ir lietots arī ICCAT ieteikumā. Vārds „daudzums” nav tik precīzs.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 16.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 302/2009 33. pants
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (16a) Regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:   „33. pants   Izpilde   1. Dalībvalstis veic noteikumu izpildes pasākumus kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ja saskaņā ar to tiesību aktiem ir konstatēts, ka attiecīgie kuģi neievēro šīs regulas 4., 7., 8., 9., 17., 18., 19., 20., 21. un 23. pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietver:   a) sodanaudu, kas atbilst nozvejas vērtībai un sugu aizsardzības statusam;   b) aizliegto zvejas rīku un nozvejas konfiskāciju;   c) kuģa arestu;   d) zvejas atļaujas apturēšanu vai anulēšanu;   e) attiecīgā gadījumā — zvejas kvotas samazināšanu vai anulēšanu.   Sodanauda ir vismaz piecas reizes lielākā apmērā par pārkāpumā iegūtās nozvejas vērtību. Ja nopietns pārkāpums piecu gadu periodā atkārtojas, finansiālās sankcijas palielina līdz vismaz astoņkārtīgai pārkāpumā iegūtās nozvejas vērtībai.   2. Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju audzētava, veic noteikumu izpildes pasākumus konkrētā audzētavā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka minētā zivaudzētava neievēro šīs regulas 24. pantu un 31. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietver:   a) sodanaudu, kas atbilst zivju vērtībai un sugu aizsardzības statusam;   b) pagaidu vai galīgu izslēgšanu no zivju uzbarošanas zivaudzētavu reģistra;   c) aizliegumu ievietot sprostos vai pārdot noteiktus daudzumus zilo tunzivju.”
Pamatojums
Grozījums 33. pantā, lai 1. un 2. punkta otrajā teikumā „var ietvert” aizstātu ar „ietver”; lai attiecībā uz sodanaudu iekļautu atsauci uz vērtību un sugu aizsardzības statusu un lai noteiktu sodanaudu minimālo līmeni (tādas pašas finansiālās sankcijas, kādas EP pieņēma pirmajā lasījumā Kokmateriālu regulā).
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts 1. pants – 18.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 302/2009 34. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts Grozījums   (18a) Regulas 34. pantam pievieno šādu punktu:   „3.a Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par tunzivju tirdzniecību, ar ko pārkāpj šīs regulas noteikumus, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām, un tās cita starpā paredz tūlītēju tirdzniecības atļaujas apturēšanu.”
Pamatojums
Jānodrošina, ka izpildes darbības attiecas arī uz tirgotājiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
Atsauces	COM(2011)0330 – C7-0154/2011 – 2011/0144(COD)
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 9.6.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 9.6.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Daciana Octavia Sârbu 15.6.2011
Izskatīšana komitejā	12.9.2011
Pieņemšanas datums	4.10.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	54 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	János Áder, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Paolo Bartolozzi, Sandrine Bélier, Sergio Berlato, Milan Cabrnoch, Nessa Childers, Chris Davies, Bairbre de Brún, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Corinne Lepage, Peter Liese, Kartika Tamara Liotard, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Miroslav Ouzký, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Mario Pirillo, Pavel Poc, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Carl Schlyter, Theodoros Skylakakis, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Sabine Wils
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matthias Groote, Arlene McCarthy, Judith A. Merkies, Thomas Ulmer, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Anna Záborská, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā
Atsauces	COM(2011)0330 – C7-0154/2011 – 2011/0144(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	8.6.2011
Atbildīgā komiteja        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 9.6.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 9.6.2011
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Raül Romeva i Rueda 15.6.2011
Izskatīšana komitejā	13.7.2011	23.11.2011
Pieņemšanas datums	20.12.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Antonello Antinoro, Kriton Arsenis, Alain Cadec, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Carl Haglund, Werner Kuhn, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Crescenzio Rivellini, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Catherine Trautmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jean-Paul Besset, Chris Davies, Raül Romeva i Rueda, Antolín Sánchez Presedo
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Giovanni La Via
Iesniegšanas datums	21.12.2011