IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību
21.12.2011 - (09737/2011 – C7‑0202/2011 – 2011/0090(NLE)) - ***
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: Vital Moreira
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību
(09737/2011 – C7‑0202/2011 – 2011/0090(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (09737/2011),
– ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (09737/2011),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) daļu, kā arī 218. panta 7. punktu (C7‑0202/2011),
– ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A7-0450/2011),
1. sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gruzijas valdībai un parlamentam.
PASKAIDROJUMS
Eiropas Savienība (ES) un Gruzija ir noslēgušas nolīgumu ar mērķi savstarpēji aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), kas aptver plašu lauksaimniecības produktu klāstu, piemēram, sierus, eļļas un taukus, maizi un konditorejas izstrādājumus, augļus, dārzeņus, graudaugus, svaigu gaļu un gaļas izstrādājumus, svaigas zivis un jūras dzīvniekus, vīnus, stipros alkoholiskos dzērienus un alu.
Šis nolīgums ir solis, ko abas puses spērušas atbilstīgi partnerības un sadarbības nolīgumam, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā. Tas kļuva iespējams līdz ar Gruzijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) 2000. gadā. Šis nolīgums tiek raksturots kā pirmais šāda veida divpusējais nolīgums par ĢIN aizsardzību ar kādu no Eiropas kaimiņattiecību politikas partneriem.
Patiešām, Gruzija kā PTO dalībvalsts jau kopš pievienošanās šai organizācijai ir Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) dalībniece. Tādējādi tā atzīst ĢIN jēdzienu kā vietvārdus, ko izmanto, lai apzīmētu produktu izcelsmi un kvalitāti, reputāciju vai citas īpašības. Tādējādi ES un Gruzijai ir iespēja, pamatojoties uz šo kopēju sapratni, sagatavot nolīgumu, kas veicinātu gan Gruzijā, gan ES ražotu lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecību, vienlaikus ievērojot abu partneru saražotās produkcijas kvalitātes rādītājus un izcelsmi.
Šis nolīgums ir visaptverošs un atbilst saistībām, ko puses uzņēmās TRIPS nolīgumā. Puses vienojas par kritērijiem un procedūrām, kas nosaka ĢIN reģistrēšanu to teritorijā, jo jaunas ĢIN var tikt pievienotas, ja nevienai no pusēm nav iebildumu, un tiks izveidota apvienotā komiteja, kurā būs pārstāvētas abas puses un kuras uzdevums būs uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu un uzlabošanu attiecībā uz divpusējo sadarbību ĢIN jomā.
Šis nolīgums dod konkrētus ieguvumus abām pusēm:
· Attiecībā uz ES — šim divpusējam nolīgumam būtu jānodrošina, ka Gruzijā tiks aizsargātas ES reģistrētās ĢIN apmēram 820 pārtikas produktiem, 1930 vīniem un 320 stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (no 23 dalībvalstīm), kas ir ļoti svarīgi ES lauksaimnieciskajai produkcijai, jo tiks ievērotas tās īpašības un kvalitāte.
Šo nolīgumu var uzskatīt arī par pozitīvu soli ceļā uz ES un Gruzijas tirdzniecības attiecību paplašināšanu. Patiešām, 2010. gada jūlijā ES sāka ar Gruziju sarunas par divpusēja asociācijas nolīguma noslēgšanu, kurā tiktu iekļauta arī tirdzniecībai veltīta sadaļa, t.i., padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības līgums (DCFTA). Pirms uzsākt sarunas par DCFTA, Eiropas Komisija sagaida, ka Gruzija īstenos virkni būtisku ieteikumu (kas paredzēti kā austrumu partnerības sastāvdaļa un ko ir apstiprinājusi Padome), lai nodrošinātu, ka šai austrumu partnerībai ir juridiskās un institucionālās spējas īstenot DCFTA. Tādējādi šis nolīgums par ĢIN nosaka Gruzijas spēju apspriest un noslēgt ar ES nozīmīgu nolīgumu par būtisku ar tirdzniecību saistītu jautājumu, tostarp par tehniskajām saistībām.
· Attiecībā uz Gruziju — sarunu veikšanas laikā tā nebija reģistrējusi nevienu pārtikas ĢIN. Vienīgie ĢIN bija saistībā ar vīniem. Tādējādi šā nolīguma pielikumos, kuros ir iekļauts saraksts ar ES un Gruzijas pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir jāaizsargā attiecīgi Gruzijā un ES, Gruzijai bija iekļautas tikai 18 ĢIN — visas attiecībā uz vīniem.
Vīna nozare ir jo īpaši svarīga, jo šī nodarbošanās ir saistīta ar vienu senākajām Gruzijas specializācijas jomām. Šos vīnus, kas parasti bija paredzēti Krievijas tirgum, tagad ražo dažas ES grupas, kuras ir veikušas ieguldījumus Gruzijas vīna un spirtoto dzērienu ražošanā. Gruzijas vīnu ĢIN atzīšana noteikti labvēlīgi ietekmēs šīs tautsaimniecības nozares attīstību.
Turklāt, ņemot vērā to, ka Gruzijas lauksaimniecība galvenokārt ir saistīta ar iztikas līdzekļu nodrošināšanu — no tās ir atkarīga puses Gruzijas iedzīvotāju iztika, atzinīgi vērtējams ir katrs solis, kas palielina lauksaimniecības produktu eksporta iespējas, ja vien tas vietējiem ražotājiem nerada liekas papildu izmaksas. Gruzijas lauksaimniecības produkcijas eksporta galvenais mērķis vēl joprojām ir NVS (Neatkarīgo Valstu Savienības) valstis, galvenokārt Krievija. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā arvien vairāk vīna, riekstu un minerālūdens tiek eksportēts uz ES. Tādējādi Gruzijas lauksaimniecības produkcijas eksports uz ES ir palielinājies četras reizes, no 10 % 1997. gadā līdz 40 % 2007. gadā, un minētajam nolīgumam ir jāpastiprina šī tendence.
Šo iemeslu dēļ referents ierosina Parlamentam dot savu piekrišanu šim nolīgumam.
KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS
Pieņemšanas datums |
20.12.2011 |
|
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
24 0 0 |
|||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
William (The Earl of) Dartmouth, Laima Liucija Andrikienė, David Campbell Bannerman, Daniel Caspary, Yannick Jadot, Metin Kazak, Bernd Lange, David Martin, Emilio Menéndez del Valle, Vital Moreira, Paul Murphy, Franck Proust, Helmut Scholz, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Keith Taylor, Iuliu Winkler, Pablo Zalba Bidegain |
||||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Josefa Andrés Barea, George Sabin Cutaş, Silvana Koch-Mehrin, Elisabeth Köstinger, Marietje Schaake |
||||