IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par vispārējiem principiem Marokas Karalistes līdzdalībai Savienības programmās

26.1.2012 - (12712/2010 – C7‑0430/2010 – 2010/0125(NLE)) - ***

Ārlietu komiteja
Referente: Annemie Neyts-Uyttebroeck

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par vispārējiem principiem Marokas Karalistes līdzdalībai Savienības programmās

(12712/2010 – C7‑0430/2010 – 2010/0125(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12712/2010),

–   ņemot vērā Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par vispārējiem principiem Marokas Karalistes līdzdalībai Savienības programmās (12711/2010),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu, saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu, un 218. panta 8. punkta otro daļu (C7–0430/2010),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0016/2012),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Marokas Karalistes valdībai un parlamentam.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Savienība un Marokas Karaliste Asociācijas padomes sanāksmē, kas notika 2008. gada 13. oktobrī, pieņēma ES un Marokas kopīgo dokumentu par divpusējo attiecību pastiprināšanu un īpašo statusu. Šajā dokumentā ir apstiprināti tāda īpašā statusa mērķi, kuru ES noteica, reaģējot uz Marokas paustajām vēlmēm padziļināt savas partnerattiecības ar ES. Šie mērķi galvenokārt attiecas uz abu pušu attiecīgo stratēģisko prioritāšu labāku ievērošanu un Marokas pakāpenisku iekļaušanos iekšējā tirgū.

Visaptverošās izmaiņas, kuras Vidusjūras dienvidu reģiona valstis ir piedzīvojušas kopš Tunisijas revolūcijas, un turpmākie notikumi kaimiņvalstīs, liek ES vairāk atbalstīt šo valstu tautu vēlmes, jo tagad tās pauž arī šo valstu vadītāji.

Marokas Karaliste jau pirms vairākiem gadiem ir uzsākusi visaptverošu politisko, ekonomisko un sociālo reformu procesu. ES vienmēr ir atbalstījusi Marokas centienus īstenot tās reformu programmu. Īpašais statuss atbilst kopīgajai vēlmei atbalstīt pašas Marokas īstenoto reformu procesu, saistībā ar kuru tiktu veikts strukturēts un atklāts dialogs, kurā cilvēktiesībām būtu būtiska loma. Šis dialogs ir jāturpina un jāpadziļina ES un Marokas augstākā līmeņa sanāksmēs, Asociācijas padomes un Cilvēktiesību, demokratizācijas un pārvaldības apakškomitejas darbā.

Marokas īpašais statuss turpmāk paredz plašāku divpusējās sadarbības jomu, kurā ir iekļauti arī jautājumi, kas nebija paredzēti Asociācijas nolīgumā, ko saistībā ar Barselonas procesu parakstīja 1996. gadā. Ņemot vērā jauno perspektīvu, politiskais un stratēģiskais dialogs, kas tiek īstenots ES un Marokas divpusējās augstākā līmeņa sanāksmēs un arī cita veida ad hoc divpusējos forumos, norāda uz politisko nozīmību, kādu savām attiecībām piešķir abas puses. Saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķiem — līdztekus politiskajai un stratēģiskajai sadarbībai tiek dinamiski padziļināta arī ekonomiskā un finanšu sadarbība.

Eiropas kaimiņattiecību politikā un kopīgi 2005. gada jūlijā pieņemtajā kaimiņattiecību rīcības plānā noteiktie vispārējie principi iezīmē jaunu divpusējo attiecību posmu, radot Marokai iespēju pakāpeniski iekļauties ES iekšējā tirgū. Īpašais statuss apstiprina šo stratēģisko izvēli; tas padara iespējamu Marokas līdzdalību Kopienu aģentūru darbā un Kopienu programmās un paredz atbilstošu finansiālu atbalstu, lai ņemtu vērā šā attīstības procesa apjomu un mērķtiecīgo raksturu. Šajā ziņā ES īpaši raudzīsies, lai visi Marokai paredzētie politikas virzieni tiktu īstenoti attiecībā uz visiem Marokas reģioniem, kā arī uz Rietumsahāru.

Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Asociācijas nolīgumam starp ES un Maroku par vispārējiem principiem Marokas Karalistes līdzdalībai Kopienu programmās no divpusējo attiecību viedokļa iezīmē pagrieziena posmu. Tajā Marokai ir paredzētas tiesības piedalīties visās Kopienu tagadējās un turpmākajās programmās, kurās tā ir tiesīga līdzdarboties. Šī jaunā perspektīva atbilst ES jaunās kaimiņattiecību politikas mērķiem.

Protokols ir uzskatāms par aktu, ar kuru ES stingri atbalsta Marokas veiktos pūliņus padziļināt uzsāktās reformas un uzsākt turpmākās reformas un cieši mudina paveikt minētās darbības, nodrošinot Marokas iedzīvotāju efektīvu līdzdalību. Parlamenta vēlēšanu organizēšana 2011. gada 25. novembrī apstākļos, kad pie urnām devās lielāks skaits vēlētāju, ir jāuzskata par nozīmīgu soli šobrīd veiktās konstitucionālās un demokrātiskās reformas procesā.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.1.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	59 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pino Arlacchi, Bastiaan Belder, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Tarja Cronberg, Arnaud Danjean, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Andrey Kovatchev, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Ryszard Antoni Legutko, Krzysztof Lisek, Ulrike Lunacek, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Francisco José Millán Mon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Justas Vincas Paleckis, Pier Antonio Panzeri, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, Nikolaos Salavrakos, György Schöpflin, Werner Schulz, Marek Siwiec, Charles Tannock, Inese Vaidere, Johannes Cornelis van Baalen, Kristian Vigenin, Sir Graham Watson, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Nikolaos Chountis, Véronique De Keyser, Kinga Gál, Marietje Schaake, Indrek Tarand, Traian Ungureanu, Ivo Vajgl
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marije Cornelissen, Spyros Danellis