IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas–Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

26.1.2012 - (15178/2011 – C7‑0003/2012 – 2011/0257(NLE)) - ***

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Carl Haglund

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas–Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(15178/2011 – C7‑0003/2012 – 2011/0257(NLE))

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15178/2011),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Gvinejas–Bisavas Republikas apstiprināto protokola projektu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē (15179/2011),

–   ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0003/2012),

–   ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A7-0017/2012),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma protokola slēgšanai;

2.  aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam nolīguma 10. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, kā arī jaunā protokola 3. un 9. pantā minēto gada programmu un attiecīgo gada ziņojumu; aicina Komisiju sekmēt Parlamenta pārstāvju kā novērotāju piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs; aicina Komisiju pirms jaunā protokola termiņa beigām iesniegt Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par tā īstenošanu, nenosakot nevajadzīgus ierobežojumus minētā ziņojuma piekļuvei;

3.  aicina Komisiju un Padomi atbilstīgi savām attiecīgajām kompetencēm un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos to procedūru posmos, kas saistītas ar jauno protokolu un tā atjaunošanu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Gvinejas–Bisavas Republikas valdībām un parlamentiem.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Padome 2008. gada 17. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 241/2008[1] par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē (PNZ) starp Eiropas Kopienu un Gvinejas–Bisavas Republiku, un šā nolīguma piemērošanas termiņš ir 4 gadi un ar klusuciešot izteiktu piekrišanu tas ir pagarināms, līdz kāda no pusēm izbeidz tā darbību. PNZ papildināja ar protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālā kompensācija laikposmam no 2007. gada 16. jūnija līdz 2011. gada 15. jūnijam.

Sarunas par jauno protokolu aizkavējās, jo 2011. gadā saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu notika Eiropas Savienības un Gvinejas–Bisavas apspriedes. Tā kā līdz iepriekšējā protokola darbības beigām bija atlicis ļoti maz laika jaunā protokola noslēgšanai, abas puses nolēma noslēgt protokolu uz vienu gadu, lai abām pusēm dotu laiku izvērtēt nākamā protokola perspektīvas ilgākā termiņā.

Attiecīgi jauno protokolu parafēja 2011. gada 15. jūnijā uz vienu gadu, un tā darbība sākās 2011. gada 16. jūnijā. Lai Padome to noslēgtu, iepriekš jāsaņem Parlamenta piekrišana saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

Šo procedūru sāka paralēli procedūrām, kas attiecas uz Padomes lēmumu par protokola parakstīšanu Savienības vārdā un tā provizorisku piemērošanu, kā arī uz Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu ES dalībvalstīm[2].

Lai ES kuģi varētu veikt zvejas darbības, kamēr nav pabeigtas protokola noslēgšanas procedūras, jaunā protokola 14. pantā ir paredzēts, ka pagaidu kārtā to piemēro no 2011. gada 16. jūnija. Saskaņā ar 14. panta 3. punktu pusēm jācenšas sarunas par nākamo protokolu pabeigt ne vēlāk kā 2012. gada 15. martā.

Jauno protokolu abas puses parakstīja 2011. gada 20. decembrī, un EP piekrišanas pieprasījumu saņēma 2012. gada 5. janvārī.

Jaunā protokola saturs

Turpmāk norādītajā tabulā ir apkopoti jaunā protokola galvenie elementi, kā arī zvejas iespēju iedalījums attiecīgajām dalībvalstīm, kas ir atsevišķas Padomes regulas priekšmets. Iepriekšējā, spēku zaudējušā 2007.–2011. gada protokola noteikumi ir atjaunoti un pamata jautājumos nav mainīti.

Tomēr jaunajā protokolā iekļautas papildu klauzulas par finansiālās kompensācijas pārtraukšanu un pārskatīšanu un par protokola piemērošanas pārtraukšanu, ja pārkāpti cilvēktiesību un demokrātisko principu būtiski un pamata elementi, kā noteikts Kotonū nolīguma 9. pantā (sk. 7. pantu un 11. panta 1. punktu).

Protokola darbības termiņš:	1 gads (16.06.2011.–15.06.2012.)
Parafēšanas datums:	2011. gada 15. jūnijs
PNZ veids:	Jaukts nolīgums
Finansiālais ieguldījums:	EUR 7 000 000 gadā, no kuriem EUR 2 450 000 (35 %) ir iezīmēti Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības nozares politikas atbalstam, lai sekmētu ilgtspējīgu apsaimniekošanu tās ūdeņos. Turklāt EUR 500 000 tiks piešķirti zvejniecības produktu sanitāro normu uzlabošanai.
Kuģu īpašnieku nodeva:	Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām: EUR 25 par katru nozvejoto tonnu Seineri un kuģi zvejai ar āķu jedām: EUR 35 par katru nozvejoto tonnu Garneļu traleri: EUR 307/t/gadā (nodevu palielina, ja izsniegtas pusgada vai ceturkšņa licences)Zivju un galvkāju traleri: EUR 229/t/gadā (nodevu palielina, ja izsniegtas pusgada vai ceturkšņa licences)
Avansa maksājumi:	– Zvejai ar makšķerēm un āķu jedām: EUR 500 gadā (standarta nozveja: 20 t)– Kuģi zvejai ar āķu jedām un seineri: EUR 3150 gadā (standarta nozveja: 90 t)

Zvejas iespējas
Dalībvalsts	Tunzivju seineri un āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai	Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām	Zivju un galvkāju saldētājtraleri (BRT)	Garneļu traleri (BRT)
Spānija	10	10	3143	1421
Francija	9	4	0	0
Itālija	0	0	786	1776
Grieķija	0	0	471	137
Portugāle	4	0	0	1066
KOPĀ Kuģu skaits/ tonnāža	23	14	4400	4400

Referenta komentāri un secinājumi

Gvineja–Bisava ir tropiska Rietumāfrikas valsts ar ierobežotiem dabas resursiem un ap 1,6 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir viena no vismazāk attīstītajām un nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Tautsaimniecībā dominē lauksaimniecība, kas ir ļoti atkarīga no viena kultūrauga — kešjū — eksporta. Valsts ir ārkārtīgi atkarīga no līdzekļu devējiem, kuri 2008. gadā piešķīra 31 % no valsts ienākumiem. ES ir lielākā līdzekļu devēja, kas 2008. gadā piešķīra ap trešdaļu no starptautiskās palīdzības (ap 100 miljoniem euro). Iespējami ienesīgā tirdzniecība ar ES, piegādājot zvejniecības produktus, nenotiek tādēļ, ka netiek ievērotas ES sanitārās normas.

Gvinejai–Bisavai ir lieli zivju — gan piekrastes, gan okeāna sugu —resursi. Piekrastes reģionos ir ap 10–12 tūkstošiem zvejnieku, kuri nodarbojas ar nerūpniecisko zveju. Nesen aplēsts, ka nerūpnieciskās zvejas nozarē gūtā nozveja ir ap 30–50 tūkstošiem tonnu gadā, kas ir daudz vairāk nekā rēķināts iepriekš, un pārtikas atkarība no zvejas, iespējams, ir ļoti liela, ņemot vērā, ka trūkst alternatīvu dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu avotu.

Saskaņā ar ārējo ekspertu novērtējuma ziņojumu[3] laikposmā no 2007. gada līdz 2008. gadam Gvinejas–Bisavas zonā katru gadu zvejoja ap 124 rūpnieciskās zvejas kuģiem. Papildus nolīgumam ar Eiropas Savienību Gvinejai–Bisavai divpusējais nolīgums zivsaimniecības nozarē ir ar Senegālu un Ķīnu, un abi šie nolīgumi ir atjaunināti 2010. gadā.

Tiek lēsts, ka 2008. gadā kopējais rūpnieciskās zvejas apjoms (ieskaitot ES nozveju) bija 53 000 tonnu. No visas nozvejas apmēram pusi veido sīkās pelaģiskās zivis, tādas kā makreles, stavridas un sardinellas. Ap 40 % ir bentālo zivju sugas, kas ir ļoti plašā skaitā, ietverot karūsas, pomadasīdas, umbrīnas, vilkzivis un jūrasmēles. Galvkāju īpatsvars ir ap 5 % no nozvejas, galvenokārt tinteszivis un astoņkāji. Tunzivju sugas nozvejā ir 5 %, savukārt garneles un krabji — tikai 2 %.

Iepriekšējā protokola darbības laikā notika četras Apvienotās komitejas sanāksmes (2008. gada jūlijā, 2010. gada martā un 2011. gada martā un jūnijā). Notika arī intensīvs pušu dialogs, regulāri veicot uzraudzības misijas un vairākās kārtās (2010. gada oktobrī un 2011. gada jūnijā) risinot sarunas par protokola atjaunošanu. Vienošanās par politikas pamatnostādnēm tika panākta, taču to īstenošanas procesu apgrūtināja Gvinejas valdības politiskā un finansiālā nestabilitāte un zvejniecības pārvaldības strukturālās problēmas. Nolīguma 4. panta 1. punktā minētā Apvienotā zinātniskā komiteja pirmoreiz tikās tikai 2010. gada septembrī. Tomēr, lai gan pušu noteiktajā termiņā izvirzītie mērķi tika sasniegti tikai daļēji, būtisks progress tika panākts attiecībā uz vienošanos par stratēģiskajiem mērķiem, jo īpaši saistībā ar nostiprinātu zvejniecības pārvaldīšanas kontroli un uzraudzību un sanitārās inspekcijas veiktspēju. Tika nostiprināta arī Gvinejas–Bisavas līdzdalība reģionālajās zvejniecības struktūrās (jo īpaši Zvejniecības apakšreģionālajā komitejā — ZAK). Ir veikti konstruktīvi pasākumi jaunu tiesību aktu, zvejas statistikas un resursu pārvaldības izstrādē un apstiprināšanā, jo īpaši iepriekšējos mēnešos, ņemot vērā Apvienotās komitejas 2011. gada marta, jūnija un septembra sanāksmju protokolus.

Laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam izsniegto licenču īpatsvars bija 45 % zivju saldētājkuģiem un galvkāju zvejai, 36 % — garnelēm, 76 % — tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām un 83 % — tunzivju seineriem (netika izsniegtas licences pelaģiskai zvejai ar āķu jedām), turklāt ļoti maz tika izmantotas bentālo zivju sugu zvejas iespējas. Ziņojumā secināts, ka nolīguma izmaksu un ieguvumu pozitīvais rādītājs Eiropas Savienībai ir viduvējs, proti 2,2 (Eiropas Savienības gada izmaksas ir 6,6 miljoni euro, savukārt aplēstie gada ieguvumi — 14,5 miljoni euro).

Neviens no ES kuģiem, kuri saskaņā ar PNZ bija iesaistīti tunzivju zvejā, nav nozvejojis vairāk par 1 % no kopējās attiecīgās sugas nozvejas. Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) uzskata, ka dzeltenspuru, svītrainās un lielacu tunzivis tiek zvejotas atbilstīgi ilgtspējīgai nozvejai, lai gan attiecībā uz lielacu tunzivīm novērtējumā pausta zināma nenoteiktība, jo pastāv bažas par nedeklarētiem lomiem. Nolīgums 100 % apmērā attiecas uz dziļūdens garneļu lomiem, 75 % apmērā — uz citām garneļu sugām, 50–70 % apmērā — uz galvkājiem un ap 10 % apmērā uz rūpnieciski nozvejotām bentālo zivju sugām. Dati par vēžveidīgajiem, kas galvenokārt ietver seklūdens un dziļūdens garneles, liecina par visai stabiliem (vai pat uzlabotiem) apstākļiem. Lai gan kopējā situācija šķiet stabila, attiecībā uz zivīm un galvkājiem nav iespējams precīzi novērtēt krājumus pa sugām, jo trūkst kvantitatīvu un kvalitatīvu datu. Paustas arī zināmas bažas par plašāku zvejniecības ietekmi uz ekosistēmu un iespējamām blaknēm, ko izraisa piezveja un izbrāķētā loma izmešana. Tomēr ziņojumā secināts, ka nolīgumam bijusi būtiska labvēlīga ietekme uz zvejniecības ilgtspējību Gvinejas–Bisavas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, vienlaikus uzsverot, ka jādara vairāk, lai būtu pieejama kvalitatīvāka informācija nolūkā uzlabot riska pārvaldību.

Ar PNZ ir nodrošināta ES flotes segmentu piekļuve zvejas iespējām zonās, kas ir ļoti atkarīgas no zvejniecības, atbalstīta ES reģionālā klātbūtne Rietumāfrikā, radītas darbvietas un nodrošinātas papildu piegādes ES tirgum. Aplēsts, ka ar PNZ ir nodrošināta darba vieta 470 ES valstspiederīgajiem. Saistībā ar PNZ notiek apmēram ceturtā daļa no visiem ES pārvedumiem uz Gvineju–Bisavu un līdz ar to tas ir nozīmīgs papildu atbalsta pīlārs. Ar šo nolīgumu ir sākusies tāda nozīmīga tendence kā nelegālas, nereglamentētas un nepaziņotas (NNN) zvejas samazinājums, kā arī palielinājušās zvejniecības produktu tirdzniecības perspektīvas. Izveidotas arī īpašas savstarpējās saiknes ar vairākām Eiropas Attīstības fonda reģionālās attīstības programmām. ES un Gvinejas–Bisavas PNZ ir arī svarīga nozīme reģionālās integrētās pieejas īstenošanā saskaņā ar ES integrēto jūrlietu politiku un šīs politikas piemērošanu Atlantijas reģionā.

PNZ ir arī atbildis Gvinejas–Bisavas vajadzībām gan kā lielākais makroekonomiskās un budžeta stabilitātes sekmētājs, gan saistībā ar valsts zivsaimniecības politiku, jo PNZ nodrošina finanšu līdzekļus nozīmīgu pasākumu īstenošanai, ar kuriem atbalsta nozares ekonomisko attīstību un ilgtspējību (novērtējuma ziņojumā minēts, ka ar PNZ ir nodrošināts vidēji ap 7,3 % no valdības gada ieņēmumiem un ap 88 % no budžetā paredzētajiem zivsaimniecības izdevumiem). PNZ īpaši ietekmējis NNN zvejas samazināšanos un tuvinājis nozari ES sanitāro normu ievērošanai tirdzniecībā ar zvejniecības produktiem, un abas šīs tendences ir nozīmīgas kā priekšnosacījumi valsts zivsaimniecības nozares attīstībai. PNZ ir būtisks mehānisms, kas ekonomiskās un budžeta nestabilitātes apstākļos saglabā attīstības programmas noturību. Šis nolīgums arī devis iespēju ES un Gvinejas–Bisavas iestādēm uzturēt politisko dialogu nolūkā veicināt atbildīgu zveju.

Šķiet, ka abas puses ir ieinteresētas noslēgt jaunu protokolu starp Gvineju–Bisavu un Eiropas Savienību. Tāpēc referents iesaka EP sniegt piekrišanu tā noslēgšanai.

Referents uzsver, ka cieši ir jāuzrauga īstenošanas pasākumi, kas paredzēti Padomes 2011. gada 18. jūlijā Lēmumā[4] par apspriežu procedūras pabeigšanu ar Gvinejas–Bisavas valdību saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīguma 96. pantu. Referents arī nelokāmi uzskata, ka ir jāievēro Kotonū nolīguma 9. pants un jāuzrauga cilvēktiesību situācija Gvinejā–Bisavā. Tā kā šis PNZ ir ļoti svarīgs Gvinejai–Bisavai, vietējās iestādes nepārprotami ir ieinteresētas nepārkāpt cilvēktiesības un demokrātiskos principus. Tomēr, ja konstatē pārkāpumus, Komisijai nekavējoties ir jāaptur finansiālo kompensāciju izmaksa un jāpārskata protokols.

Referents ir nobažījies par to, ka Komisija daudzreiz ir ļāvusi novilcināt procesu, kurā Eiropas Parlaments sniegtu piekrišanu PNZ protokola noslēgšanai, un līdz ar to Parlaments lēmumu varēja pieņemt tikai tad, kad jau pagājusi puse no protokola darbības termiņa. Tas liecina par Parlamenta neņemšanu vērā šajā procesā.

Turklāt pašreizējās sarunās par jauno protokolu pienācīgi ir jāņem vērā novērtējuma ziņojumā izklāstītās problēmas un ieteikumi, jo īpaši saistībā ar nolīguma efektivitāti, partnerības komponenta īstenošanas koeficientu un vajadzību uzlabot resursu uzraudzību, izmantojot labākās zinātnes atziņas, kas pašlaik pieejamas, tostarp paātrinot Apvienotās zinātniskās komitejas darba programmas izpildi.

• [1]  OV L 75, 18.3.2008., 49. lpp.
• [2]  Sk. COM(2011) 602 un 604.
• [3]  2007.–2011. gada protokola ex post novērtējums un nākamā protokola ietekmes analīze, 2010. gada septembris.
• [4]  Padomes Lēmums 2011/492/ES, OV L 203., 6.08.2011.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (6.12.2011)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzētsabu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē
(COM(2011)0603 – C7-0000/2011 – 2011/0257(NLE))

Referente: Isabella Lövin

PA_Leg_Consent

ĪSS PAMATOJUMS

Gvineja-Bisava ir viena no vismazāk attīstītajām valstīm, kurā aptuveni divas trešdaļas mājsaimniecību dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Turklāt tā ir lielu parādu apgrūtināta attīstības valsts, kas ir ļoti atkarīga no līdzekļu devēju atbalsta, kurš nodrošina aptuveni 31 % no valsts ieņēmumiem.

Tomēr Gvinejā-Bisavā ir ārkārtīgi bagātīgi zvejas resursi. Pārdošanas krājumi ietver bentiskās zivju sugas, mazās pelaģiskās zivis, lielās migrējošās pelaģiskās zivju sugas, garneles un galvkājus. Aptuveni 12 000 amatierzvejnieku, no kuriem daudzi ir ārvalstu izcelsmes, darbojas piekrastes reģionos; ar pašnodrošinājuma zvejniecību nodarbojas daudz lielāks skaits zvejnieku, un pārtikas nodrošinājums ir ļoti atkarīgs no zvejniecības, jo nav citu dzīvnieku olbaltumvielu iegūšanas alternatīvu.

Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku pievienotā protokola darbības termiņš beidzās 2011. gada 15. jūnijā. Jaunā protokola darbības termiņš ir viens gads, sākot no 2011. gada 16. jūnija, un no šā datuma to piemēroja pagaidu kārtībā.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlaments var vai nu piekrist, vai nepiekrist šā protokola noslēgšanai.

Jaunajā protokolā netiek grozītas iepriekšējā protokolā paredzētās zvejas iespējas, un arī finanšu ieguldījums ir saglabāts tajā pašā līmenī.

Finanšu ieguldījums sasniedz EUR 7 500 000 uz vienu gadu šā protokola darbības laikā. Šī summa atbilst:

· EUR 4 550 000, kas atbilst maksimāli 37 atļaujām, kuras izsniegtas tunča zvejas kuģiem, un atsauces daudzumam 8800 bruto reģistrēto tonnu (BRT) gadā traleriem;

· EUR 2 450 000, kas atbilst ES ieguldītajiem papildu līdzekļiem Gvinejas-Bisavas Republikas zivsaimniecības nozares politikas atbalstam;

· EUR 500 000, kas ir atvēlēti veselības un augu veselības sistēmas ieviešanai attiecībā uz zivsaimniecības produktiem. Tomēr abas puses var lemt par daļas no šā īpašā ieguldījuma piešķiršanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonu stiprināšanai, uzraudzībai, kontrolei un novērošanai.

Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozares politikas īstenošanai atvēlētā summa atbilst 35 % no protokolā paredzētā kopējā finanšu ieguldījuma. Gvineja-Bisava ir atbildīga par šīs summas pārvaldīšanu, ņemot vērā abu pušu noteiktos sasniedzamos mērķus un to sasniegšanai paredzētās gada un daudzgadu programmas, jo īpaši attiecībā uz zvejas resursu pienācīgu pārvaldību, zinātniskās pētniecības un kompetento Gvinejas-Bisavas varas iestāžu uzraudzības spējas stiprināšanu un zvejniecības produktu ražošanas apstākļu uzlabošanu.

Protokols ietver pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt ES tirgus dalībnieku ekonomisko integrāciju Gvinejas-Bisavas zvejas nozarē, jo īpaši ES tirgus dalībnieku un Gvinejas-Bisavas tirgus dalībnieku izveidotu kopuzņēmumu veidā.

Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē izpildes novērtējums apstiprina, ka Eiropas Savienībai nolīgums ir nodrošinājis pieticīgu, bet pozitīvu izmaksu un ieguvumu attiecību — tā ir 2,2 (Komisijas gada izmaksas plus EUR 6,6 miljonus vērtā ES flote salīdzinājumā ar gada ieguvumiem EUR 14,5 miljonu vērtībā). Tomēr šajā nolīgumā paredzētais kopējais finanšu ieguldījums vidēji gadā ir nodrošinājis aptuveni 7,3 % no Gvinejas-Bisavas valsts budžeta, un nozares atbalsta daļa ir devusi aptuveni 88 % no zivsaimniecības budžeta izdevumiem, tādējādi nodrošinot svarīgu ieguldījumu valsts ekonomiskajā stabilitātē.

Nepietiekamas uzraudzības, kontroles un novērošanas rezultātā joprojām pastāv tādas tradicionālās problēmas kā nelegāla, neregulēta un nereģistrēta zveja. Turklāt bažas izraisa nolīgumā ietverto neatbilstoša lieluma un nekomerciālo sugu izmešanas pieaugošie apjomi, lai gan novērotāji nav ievākuši datus par zivju izmešanu. Turklāt pastāv problēmas saistībā ar neatbilstību ES kuģiem noteiktajiem ziņošanas nosacījumiem, kuras ir jārisina. Potenciāli izdevīgo zvejas produktu tirdzniecību ar ES kavē ES sanitāro noteikumu pārkāpumi; netiek veikta kuģu izkraušanas apskate, un kuģu apskate notiek ierobežotā apjomā. Nolīgums ir sekmējis tikai 148 Gvinejas-Bisavas apkalpes locekļu nodarbinātību uz ES kuģiem.

Neskatoties uz šiem ierobežojumiem, ko pastiprina nestabila politiskā un finanšu vide un zivsaimniecības pārvaldes strukturālās problēmas, Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē izpildes novērtējums liecina par ievērojamiem uzlabojumiem saistībā ar apstiprinātajiem stratēģiskajiem mērķiem, piemēram, attiecībā uz zivsaimniecības uzraudzības, kontroles un novērošanas spējas un sanitārās inspekcijas spējas uzlabošanu, kā arī par pozitīvu attīstību saistībā ar jaunu tiesību aktu projektu izstrādi, zivsaimniecības statistiku un resursu pārvaldību. Šos uzlabojumus ievērojami sekmēja budžeta atbalsts, ko nodrošināja Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē ar ES. Turklāt nolīgums atbilst ES valstu un reģionālās attīstības principiem, jo tam ir konkrētas sinerģijas ar vairākām EAF reģionālās attīstības programmām. Turklāt nolīgums ir sekmējis politiskā dialoga saglabāšanu starp ES un Gvinejas-Bisavas varas iestādēm.

Referente uzskata, ka protokols var veicināt zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu ar finanšu atbalsta palīdzību, kas paredzēts Gvinejas-Bisavas valsts līmenī pieņemto programmu īstenošanai.

Referente atzinīgi vērtē faktu, ka šis protokols paredz jaunus nosacījumus attiecībā uz finanšu ieguldījuma maksājumu pārtraukšanu cilvēktiesību un demokrātisko principu pārkāpumu gadījumos. Turklāt protokola darbību var pārtraukt arī tad, ja Gvineja-Bisava nesekmē atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību.

Referente secina, ka abu pušu interesēs ir noslēgt jaunu protokolu, kas turpinātu Gvinejas-Bisavas un ES partnerattiecības.

******

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam dot piekrišanu protokola noslēgšanai.

Attīstības komiteja uzskata, ka Komisijai nolīguma īstenošanā būtu pienācīgi jāņem vērā šādi aspekti:

a) jāuzlabo procedūru pārredzamība kopējās nozvejas noteikšanai un ziņošanai par to, kā arī nelegālas, neregulētas un nereģistrētas (NNN) zvejas novēršanas pasākumi, jo īpaši uzlabojot infrastruktūru Gvinejas-Bisavas Republikas ekskluzīvās ekonomikas zonas zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei, tādējādi nodrošinot atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību;

b) jāierobežo ES kuģu piekļuve pārmērīgiem zvejas resursiem saskaņā ar maksimālo ilgtspējīgo produktivitāti pēc vietējo iedzīvotāju uztura vajadzību apmierināšanas;

c) jārisina problēma saistībā ar neatbilstoša lieluma svītraino tunzivju, tirdzniecībai neparedzēto zivju sugu, haizivju un raju izmešanas un bruņurupuču blakus zvejas pieaugumu, un nekavējoties jāizbeidz garneļu traleru piezvejas un izmešanas lielais daudzums, izmantojot selektīvus zvejas rīkus piezvejas novēršanai;

d) protokolā paredzētajai Kopīgajai komitejai jānodrošina visa nolīguma mehānisma neapšaubāma integritāte attiecībā uz korupcijas problēmām;

e) Apvienotajai komitejai arī jācenšas veikt pasākumus, lai veicinātu izkraušanu Gvinejā-Bisavā un sekmētu vietējo iedzīvotāju nodarbinātību un citas tautsaimniecības darbības, kā arī partnerības zivsaimniecības nozarē;

f)  jāstiprina vietējās pārvaldes pārskatatbildība, lai it īpaši nodrošinātu, no vienas puses, vietējo zvejnieku dzīves apstākļu uzlabošanu, tādas vietējās zvejniecības un zivju apstrādes nozares attīstību, kas ir ilgtspējīga un nerūpnieciska, un, no otras puses, sanitāro normu un vides standartu ievērošanu;

g) jāievēro ekskluzivitātes klauzulas saturs un būtība; jānodrošina, lai tiem ES kuģiem, kas maina karogu, lai izvairītos no pienākumiem vai iegūtu papildu zvejas iespējas, ir liegta atgriešanās ES flotes reģistrā;

h) jāsagatavo ziņojums par protokola īstenošanu — un jo īpaši par tā 9. pantā paredzētajām ikgadējām vadlīnijām un mērķiem — un jānosūta Parlamentam un Padomei, lai sekmētu pārredzamību un nodrošinātu zivsaimniecības nozares politikas atbalstam paredzēto budžeta līdzekļu faktisko izmantošanu atbilstīgi šim mērķim.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.12.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Véronique De Keyser, Leonidas Donskis, Charles Goerens, Catherine Grèze, Eva Joly, Filip Kaczmarek, Miguel Angel Martínez Martínez, Norbert Neuser, Maurice Ponga, Michèle Striffler, Alf Svensson, Anna Záborská, Iva Zanicchi, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Fiona Hall, Eduard Kukan, Krzysztof Lisek, Linda McAvan, Judith Sargentini
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vittorio Prodi

Budžeta komitejaS ATZINUMS (6.12.2011)

Zivsaimniecības komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē
(COM(2011)0603 – 2011/0257(NLE))

Atzinumu sagatavoja: François Alfonsi

PA_Leg_Consent

ĪSS PAMATOJUMS

Jaunais protokols attiecas uz vienu gadu ilgu laikposmu, kas sākas 2011. gada 16. jūnijā. Tas pagarina iepriekšējā protokola noteikumus un turklāt ietver klauzulu, kas ļauj protokola darbību apturēt gadījumā, ja netiktu ievērotas cilvēktiesības un demokrātijas principi.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Parlaments var izlemt, vai dot piekrišanu šā protokola noslēgšanai.

Jaunais protokols atbilst abu pušu vēlmei stiprināt partnerattiecības un sadarbību zivsaimniecības nozarē, izmantojot visus pieejamos finanšu instrumentus. Tādēļ tiek uzsvērta vajadzība izveidot labvēlīgu tiesisku regulējumu ieguldījumu izmantošanai.

Pamatojoties uz šo protokolu sniegtais finansiālais ieguldījums — EUR 7 500 000 par visu laikposmu — tiek sadalīts šādi: a) ne vairāk kā 27 zvejas atļaujas tunzivju zvejas kuģiem, bet traleriem — ne vairāk par 8800 BRT (kopējā reģistrētā bruto tilpība) pret EUR 4 550 000 lielu finansiālo ieguldījumu, un b) atbalsts EUR 2 950 000 apmērā zivsaimniecības nozares politikas attīstībai Gvinejas-Bisavas Republikā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

Šā nolīguma saturu raksturo turpmāk minētie rādītāji.

Izdevumu veids	2011	2012	KOPĀ
Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana	EUR 7 500 000		EUR 7 500 000
Administratīvie izdevumi	EUR 79 900	EUR 79 900	EUR 159 800
KOPĀ	EUR 7 579 900	EUR 79 900	EUR 7 659 800

Pēc tam, kad kopīgi novērtēti zivju krājumi, ar zināmiem nosacījumiem zvejas kvotas var pārskatīt.

Eiropas Savienības finansiālais ieguldījums būs šāds:

- EUR 4 550 000 gadā par tiesībām ik gadu nozvejot 70 000 tonnas (EUR 65 par tonnu);

- EUR 2 950 000 gadā, kas paredzēti Gvinejas-Bisavas Republikas zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai.

Tātad kopsumma ir EUR 7 500 000 gadā, neieskaitot administratīvos izdevumus.

Pavisam (ieskaitot administratīvos izdevumus) — EUR 7 659 800 visā nolīguma darbības laikā.

Tādēļ Budžeta komiteja uzskata, ka, īstenojot nolīgumu, ir jāņem vērā turpmāk minētie aspekti:

· katru gadu ir jāizvērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi veic darbības saskaņā ar nolīgumam pievienoto protokolu, ir ievērojušas noteikumus, kas attiecas uz ziņošanu par nozveju. Ja noteikumi nav ievēroti, Komisijai ir jānoraida attiecīgo dalībvalstu pieteikumi zvejas atļaujas saņemšanai nākamajam gadam;

· katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāsaņem ziņojums par protokola 7. pantā izklāstītās nozares daudzgadu programmas izpildes rezultātiem, kā arī par to, kā dalībvalstis ievēro prasību ziņot par nozveju;

· pirms protokola darbības termiņa beigām vai pirms sarunu sākšanas par tā iespējamo pagarināšanu Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāsaņem protokola izpildes ex post novērtējums, kurā iekļauta izmaksu un ieguvumu analīze.

******

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju ierosināt Parlamentam dot piekrišanu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	5.12.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabelle Durant, Göran Färm, Eider Gardiazábal Rubial, Salvador Garriga Polledo, Ivars Godmanis, Carl Haglund, Lucas Hartong, Jutta Haug, Anne E. Jensen, Ivailo Kalfin, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Alain Lamassoure, Giovanni La Via, Vladimír Maňka, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann, Jacek Włosowicz
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Edit Herczog, Jan Mulder, Georgios Stavrakakis

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	24.1.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kriton Arsenis, Alain Cadec, João Ferreira, Carmen Fraga Estévez, Pat the Cope Gallagher, Dolores García-Hierro Caraballo, Marek Józef Gróbarczyk, Carl Haglund, Ian Hudghton, Iliana Malinova Iotova, Werner Kuhn, Isabella Lövin, Gabriel Mato Adrover, Guido Milana, Maria do Céu Patrão Neves, Ulrike Rodust, Struan Stevenson, Catherine Trautmann
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Julie Girling, Ana Miranda, Ioannis A. Tsoukalas
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz