Ziņojums - A7-0021/2012Ziņojums
A7-0021/2012

    ZIŅOJUMS par sociālajiem un nodarbinātības aspektiem izaugsmes pētījumā par 2012. gadu

    31.1.2012 - (2011/2320(INI))

    Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
    Referente: Marije Cornelissen

    Procedūra : 2011/2320(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A7-0021/2012
    Iesniegtie teksti :
    A7-0021/2012
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par sociālajiem un nodarbinātības aspektiem izaugsmes pētījumā par 2012. gadu

    (2011/2320(INI))

    Eiropas Parlaments,

    –       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

    –       ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu,

    –       ņemot vērā LESD 145., 148. un 152. pantu un 153. panta 5. punktu,

    –       ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu,

    –       ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Padome pieņēma 2011. gada 7. martā,

    –       ņemot vērā 2011. gada 23. novembra Komisijas paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu” (COM(2011)0815) un tam pievienoto Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu,

    –       ņemot vērā tā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai[1],

    –       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

    –       ņemot vērā 2010. gada 8. septembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm — stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļu[2],

    –       ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[3],

    –       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu „Jaunu prasmju un darba vietu programma — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682),

    –       ņemot vērā tā 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par jaunu prasmju un darba vietu programmu[4],

    –       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 16. decembra paziņojumu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību — Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758),

    –       ņemot vērā tā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību[5],

    –       ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas (SAK) atzinumu un ziņojumu par stratēģijas „Eiropa 2020” sociālajiem aspektiem (SPC/2010/10/7 galīgā redakcija),

    –       ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu „ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173),

    –       ņemot vērā tā 2011. gada 9. marta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai[6],

    –       ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. septembra paziņojumu „Jaunatne kustībā — iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

    –       ņemot vērā tā 2011. gada 12. maija rezolūciju par iniciatīvu „Jaunatne kustībā — pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai[7],

    –       ņemot vērā tā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu[8],

    –       ņemot vērā tā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai[9],

    –       ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatlīgumu par darbu uz noteiktu laiku[10],

    –       ņemot vērā Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu[11],

    –       ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju[12],

    –       ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

    –       ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A7-0021/2012),

    A.     tā kā krīzes sociālās sekas ir tālejošas un tās padziļina dažu valstu taupības pasākumi, ko šī valstis veic, reaģējot uz valsts parāda krīzi, darbavietu likvidēšana gan privātajā, gan valsts sektorā, kā arī sociālo pabalstu un sabiedrisko pakalpojumu ierobežošana un līdz ar to nabadzības pastiprināšanās ES;

    B.     tā kā laikā kopš 2008. gada ir būtiski pieaudzis bezdarbs, bezdarbnieku skaitam Eiropas Savienībā sasniedzot 23 miljonus, kas atbilst 10 % darbspējas vecuma iedzīvotāju; tā kā, lai sasniegtu nodarbinātības jomā noteikto mērķi, ES līdz 2020. gadam ir jānodrošina, lai 17,6 miljoni cilvēku atrastu darbu;

    C.     tā kā situācija darba tirgū ir īpaši smaga jauniešiem neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa un tā kā viņi bieži strādā ar pagaidu darba līgumiem un iesaistās neapmaksātā praksē; tā kā jauniešu sarežģītās situācijas iemesls daļēji ir tāds, ka iegūtās iemaņas neatbilst darba tirgus pieprasījumam;

    D.     tā kā krīze ir smagi skārusi arī cilvēkus, kam tuvojas pensionēšanās vecums, ilgtermiņa bezdarbniekus, trešo valstu valstspiederīgos un mazkvalificēta darba ņēmējus;

    E.     tā kā dzimumu līdztiesības aspekts ir ļoti svarīgs stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā, jo sievietes veido lielāko vēl neizmantotā darbaspēka rezervi un lielāko daļu nabadzīgo ļaužu ES; tā kā tādēļ visa Eiropas pusgada laikā jāpievērš īpaša uzmanība dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un politikas jomām, kas veltītas sievietēm;

    F.     tā kā papildus lielam skaitam bezdarbnieku un pieaugošam vidējam laikam, kas tiek pavadīts bez darba, ES pieaug strādājošo nabadzība un nedrošība; tā kā krīze ir radījusi jaunas cilvēku kategorijas, kuras apdraud nabadzība; tā kā SAK brīdina par pieaugošu to cilvēku skaitu, kurus apdraud zemu ienākumu izraisīta nabadzība, bērnu nabadzība, dziļš materiālais trūkums un sociālā atstumtība, ko rada nepareizi vērstu un regresīvu fiskālās konsolidācijas pasākumu ietekme uz sociālās aizsardzības sistēmām, un tā kā tādēļ ES un valsts sociālās politikas darba kārtībā svarīgākajam elementam jābūt integrētu un aktīvu iekļaušanas stratēģiju īstenošana;

    G.     tā kā taupības pasākumi un pasākumi, kuri vērsti uz fiskālo konsolidāciju, var nesamērīgi negatīvi ietekmēt sieviešu stāvokli darba tirgū un palielināt sieviešu nabadzību, piemēram, līdzekļu samazināšanas dēļ valsts sektorā, kas skar sievietes, vai nodokļu atvieglojumu ierobežošanas dēļ bērnu aprūpei;

    H.     tā kā, neraugoties uz situācijas steidzamību, panākumi saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ir mazāki, nekā iecerēts; tā kā valstu reformu programmās noteiktās saistības ir nepietiekamas, lai sasniegtu vairumu ES līmeņa mērķu;

    I.      tā kā sociālie un nodarbinātības aspekti ir sagrupēti tikai vienā no piecām gada izaugsmes pētījuma prioritātēm, lai gan tie veido trīs no pieciem stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķiem,

    Galvenie vēstījumi Eiropadomes pavasara sanāksmei

    1.      mudina Eiropadomi tās 2012. gada Eiropas pusgadam paredzētajās politikas norādēs iekļaut turpmākos vēstījumus un pilnvaro Parlamenta priekšsēdētāju aizstāvēt šo nostāju pavasara Eiropadomē, kas notiks 2012. gada 1. un 2. martā;

    I.      Nodrošināt saskaņotību un pastiprināt centienus, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus

    2.      aicina Eiropadomi nodrošināt, lai ikgadējās politikas norādes, kas sagatavotas, pamatojoties uz gada izaugsmes pētījumu, būtu pilnībā vērstas uz to, lai sasniegtu visus mērķus, kas noteikti stratēģijā „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

    3.      aicina Eiropadomi savās politikas norādēs nodrošināt saskanību starp dažādām prioritātēm, lai norādes par fiskālo konsolidāciju būtu pamatotas uz sociālo tiesiskumu un nepalielinātu nabadzību vai nekavētu centienus risināt bezdarba problēmu un mazinātu krīzes sociālās sekas; noteikti uzskata, ka galvenā uzmanība jāpievērš integrētiem reformas pasākumiem, kas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā veicina izaugsmi; tādēļ uzsver, ka budžeta, izaugsmes un nodarbinātības pasākumi jāaplūko kopā, jo tie visi ir savstarpēji atkarīgi un kopā veido priekšnoteikumus tam, lai panāktu atveseļošanos;

    4.      aicina Eiropadomi savās politikas norādēs nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek paredzēti tam, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

    5.      pauž lielu uztraukumu par to, ka pašreizējie valstu mērķi nav pietiekami, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķus nodarbinātības, izglītības un nabadzības samazināšanas jomā; mudina Eiropadomi nodrošināt, lai dalībvalstis paplašinātu savus valsts līmeņa mērķus, papildinātu tos ar konkrētiem un reālistiskiem īstenošanas plāniem un veiktu novērtējumu, piemērojot skaidrus un saskanīgus rādītājus un izmantojot kopīgo izvērtējuma sistēmu, par kuru panākta vienošanās, lai tādējādi ES būtu uz skaidra un piemērota ceļa ar mērķi sasniegt visus stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un varētu pārredzami novērtēt panākumus;

    II.     Atbalstīt ilgtspējīgu darbavietu radīšanu ar investīciju un nodokļu reformu palīdzību

    6.      aicina Eiropadomi nodrošināt vajadzīgās manevra iespējas budžeta jomā un stimulus investīcijām ilgtspējīgu un pienācīgu darbavietu radīšanā daudzās nozarēs, kā arī investīcijām darba ņēmēju apmācībai, bezdarbnieku apmācībai un nabadzības samazināšanai; aicina dalībvalstis ar pozitīvu norēķinu konta bilanci sniegt ieguldījumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības mazināšanā, palielinot iekšējo pieprasījumu, lai novērstu krīzes spirāli, kas negatīvi ietekmē nodarbinātības izaugsmi Eiropas Savienībā;

    7.      aicina Eiropadomi apstiprināt politikas norādes, lai darbaspēku atbrīvotu no nodokļu sloga, kas ir daļa no izmaksām papildus algai, un vienlaikus mudināt uzņēmumus, kuri izmantos šos atbrīvojumus/samazinājumus, savukārt nodrošināt pienācīgu iztikas minimumu; uzskata, ka tas padarītu darbinieku nolīgšanu un paturēšanu pievilcīgāku un uzlabotu darba tirgus vispārējo stāvokli, it sevišķi neaizsargāto grupu stāvokli; aicina Eiropadomi saskaņā ar subsidiaritātes principu apstiprināt norādes par ienākumu palielināšanu ar taisnīgu, progresīvu, ienākumu pārdali nodrošinošu, lietderīgu un efektīvu nodokļu sistēmu un labāku nodokļu koordinēšanu, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodrošinātu sistēmas taisnīgumu un turpinātu sociālo kohēziju;

    III.   Uzlabot nodarbinātības kvalitāti un apstākļus, lai palielinātu iesaistīšanos darba tirgū

    8.      pauž nožēlu, ka politikas norādēs, kuru mērķis ir padarīt nodarbinātību pievilcīgāku, nav aplūkots jautājums par darbavietu kvalitāti un ka pārāk maza uzmanība ir veltīta visu priekšnosacījumu izpildei, lai palielinātu nodarbinātību, jo īpaši sieviešu, personu ar invaliditāti un visnelabvēlīgākajos apstākļos esošo personu, piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieku, nodarbinātību; aicina Eiropadomi iekļaut norādes par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un centieniem atbalstīt profesionālās, ģimenes un privātās dzīves līdzsvarošanu, nodrošinot cenu ziņā pieejamu aprūpi un bērnu aprūpi, atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un elastīgus darba apstākļus;

    9.      brīdina, ka taupības pasākumiem un administratīvā sloga samazināšanai nevajadzētu apdraudēt sociālās aizsardzības, veselības un drošības standartus vai radīt vieglākus nosacījumus vai atkāpes no ES tiesību aktiem;

    IV.   Risināt jauniešu bezdarba problēmu

    10.    uzsver, ka ir svarīgi nepazaudēt jaunās paaudzes potenciālu, un aicina Eiropadomi noteikt jauniešu bezdarba problēmas risināšanu par prioritāti; aicina dalībvalstis izstrādāt visaptverošas stratēģijas jauniešiem, kuri nav nodarbināti un neapmeklē mācību iestādes, tostarp mērķētus aktīva darba tirgus politikas pasākumus, pasākumus prasmju neatbilstības novēršanai darba tirgū, uzņēmējdarbības gara veicināšanai jauniešu vidū un pasākumus, lai ieviestu sistēmas, kas nodrošina pāreju no mācībām pie darba, piemēram, „duālo profesionālo apmācību”; aicina dalībvalstis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ieviest Eiropas Jaunatnes garantijas sistēmu, kura katram jaunietim ES pēc ilgākais 4 mēnešu bezdarba dod tiesības uz darbu, praksi, papildu apmācību vai darbu apvienojumā ar apmācību; uzsver, ka ir svarīgi samazināt nepastāvīgas jauniešu nodarbinātības veidus, piemēram, pagaidu līgumus, nevēlamu nepilnas slodzes darbu, kā arī neapmaksātu praksi;

    V.     Risināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, jo īpaši pievēršoties grupām, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai kurām šādas saiknes nav

    11.    pozitīvi vērtē to, ka pirmo reizi gada izaugsmes pētījumā ir iekļautas norādes nabadzības un sociālās atstumtības jomā, un aicina Eiropadomi apstiprināt šīs norādes kā prioritāti, vienlaikus nodrošinot, ka nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana neaprobežojas ar pasākumiem, kuru mērķis ir cilvēku integrēšana darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai aizsardzībai un aktīvai to neaizsargāto grupu iekļaušanai, kuru saikne ar darba tirgu ir ierobežota vai kurām šādas saiknes nav;

    12.    uzsver, ka LESD 9. pants ir jāintegrē visos Eiropas pusgados, tostarp konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos, kas būtu jāpapildina ar ex-ante un ex-post sociālās ietekmes novērtējumiem;

    VI.   Stiprināt demokrātisko leģitimitāti, pārskatatbildību un atbildību

    13.    atgādina, ka lielākai Eiropas dimensijas nozīmei dalībvalstu ekonomikas politikā vajadzētu būt cieši saistītai ar lielāku demokrātisko leģitimitāti un atbilstīgu pārskatatbildību Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem; uzskata — tā kā nav tiesiska pamata gada izaugsmes pētījumam piemērot parasto likumdošanas procedūru, Eiropadomei, apstiprinot politikas norādes, ir īpašs pienākums ņemt vērā Parlamenta komentārus, lai piešķirtu šīm norādēm demokrātisku leģitimitāti, un nepieciešamība steidzami īstenot taupības pasākumus un fiskālo disciplīnu nedrīkst aizēnot vajadzību nodrošināt demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu;

    14.    aicina Eiropadomi un dalībvalstis nodrošināt valstu un reģionālo parlamentu, sociālo partneru, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos politikas norāžu īstenošanā un uzraudzībā atbilstoši stratēģijai „Eiropa 2020” un ekonomikas pārvaldības procesam, lai nodrošinātu atbildību;

    15.    aicina Komisiju 2013. gadā pārveidot gada izaugsmes pētījumu par gada ilgtspējīgas izaugsmes pamatnostādnēm, lai sagatavotu to tādā formātā, kas Parlamentam sniegtu iespēju ierosināt grozījumus un nodrošināt, ka pārredzams starpiestāžu lēmumu pieņemšanas process noslēdzas ar tādu politikas norāžu pieņemšanu, par kurām ir panākta kopīga vienošanās;

    Papildu pasākumi, kas veicami nodarbinātības un sociālajā jomā

    Paaugstināt nodarbinātības līmeni un uzlabot darba kvalitāti

    16.    aicina dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kas veicina to nozaru attīstību, kurās pastāv visaugstākais nodarbinātības potenciāls, jo īpaši pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku („zaļajām darbavietām”), veselības un sociālajiem pakalpojumiem („baltajām darbavietām”) un digitālo ekonomiku;

    17.    aicina dalībvalstis uzlabot uzņēmējdarbības vidi, it sevišķi MVU, un īpaši veicināt jaunu uzņēmumu izveidi un atbalstīt esošos MVU darbavietu radīšanā;

    18.    aicina Eiropadomi pastiprināt tās centienus uzlabot vienoto tirgu, digitālo ekonomiku un koncentrēt uzmanību uz lietpratīgu regulējumu, lai samazinātu nevajadzīgu birokrātiju;

    19.    aicina dalībvalstis paplašināt valsts nodarbinātības dienestu aptvērumu un efektivitāti, kā arī ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem pieņemt efektīvu aktīva darba tirgus politiku, ko abpusēji atbalsta ar aktivitāti rosinošiem stimuliem, piemēram, programmām, kas veicina iekļaušanos darba tirgū, un pabalstu sistēmām, lai tādējādi saglabātu nodarbinātības iespējas, atbalstītu cilvēku atgriešanos darba tirgū un aizsargātu atbilstīgus dzīves apstākļus;

    20.    aicina dalībvalstis atbalstīt un attīstīt priekšnoteikumus elastīgākiem darba nosacījumiem, it sevišķi vecākiem un jaunākiem darba ņēmējiem, un veicināt darba ņēmēju mobilitāti; uzsver, ka ir svarīgi palielināt darbaspēka produktivitāti un efektivitāti visā ES, lai atjaunotu Eiropas konkurētspēju;

    21.    aicina dalībvalstis pilnībā izmantot struktūrfondus, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas un efektīvi apkarotu strukturālo un ilgtermiņa bezdarbu; uzskata, ka Komisijai jāsniedz dalībvalstīm papildu palīdzība un norādes saistībā ar šo mērķi, it sevišķi lejupslīdes un sociālo problēmu laikā;

    22.    uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķi attiecībā uz nodarbinātības līmeni var sasniegt tikai tad, ja ievērojami palielinās sieviešu līdzdalība darba tirgū; aicina Komisiju dalībvalstīm nodrošināt stingrākas norādes, kurām vajadzētu būt vērstām uz priekšnosacījumu nodrošināšanu nolūkā sasniegt augstāku sieviešu nodarbinātības līmeni, piemēram, garantējot pieņemamas shēmas attiecībā uz aprūpi un bērnu aprūpi, atbilstīgu bērna kopšanas atvaļinājumu mātei un tēvam, paternitātes un vecāku atvaļinājumu, kā arī elastību attiecībā uz darba laiku un vietu;

    23.    aicina Eiropadomi novērtēt tās politikas ieteikumu efektivitāti, atbalstot visu mājsaimniecībā esošo pieaugušo dalību darba tirgū, nodrošinot atbilstīgu minimālo algu un veicinot karjeras iespējas cilvēkiem, kuriem ir zems atalgojums vai nepastāvīgas darbavietas, jo tie ir trīs mehānismi, kas var samazināt strādājošo nabadzību; aicina dalībvalstis apkarot strādājošo nabadzību, īstenojot darba tirgus politikas virzienus, kuru mērķis ir strādājošos nodrošināt ar iztikas minimumu;

    24.    aicina Komisiju progresa ziņojumos izmantot pēc dzimumiem nošķirtus datus;

    25.    aicina dalībvalstis arī atzīt vecāku darba ņēmēju patieso pievienoto vērtību uzņēmumos un radīt dažādiem vecumiem atbilstīgus darba apstākļus, lai vecākiem darbiniekiem, kuri to vēlas, sniegtu iespēju piedalīties un saglabāt savu vietu darba tirgū; aicina dalībvalstis to paveikt, apkarojot diskrimināciju vecuma dēļ, aizstājot vecākiem darbiniekiem paredzētus stimulus pamest darba tirgu ar stimuliem iekļaujošam darba tirgum, kā arī pielāgojot darba apstākļus vecāku darbinieku vajadzībām, piemēram, ieviešot tiesības uz elastīgu pieeju darba laikam un darbavietai, tiesības uz apmācību un uz elastīgāku pensionēšanās režīmu, ikvienam paredzot atbilstīgu pensiju nodrošinājumu; uzskata, ka arodveselības profilakses veicināšanas rezultātā nodarbinātības laikā un pēc tam būtu jānodrošina aktīvas vecumdienas;

    26.    aicina dalībvalstis nodrošināt, lai cilvēkiem, kuri strādā uz pagaidu vai nepilna darba laika līguma pamata, būtu nodrošināta vienlīdzīga attieksme attiecībā uz atbrīvošanu no darba un atalgojumu saskaņā ar ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem un lai šiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām būtu pienācīga sociālā aizsardzība un piekļuve mācībām, kā arī mūžizglītībai, un lai tiktu paredzēti pamatnoteikumi ar mērķi nodrošināt karjeras iespējas; aicina dalībvalstis īstenot pamatnolīgumus par nepilna laika darbu un darbu uz noteiktu laiku un efektīvi nodrošināt to direktīvu izpildi, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

    27.    uzskata, ka darba tirgū vajadzīgās reformas, kuru mērķis ir palielināt produktivitāti un konkurētspēju, ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu un veicinātu darbavietu kvalitāti, vienlaikus ņemot vērā valstu tradīcijas attiecībā uz sociālo dialogu;

    28.    aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, lai uzlabotu mobilitāti darba tirgos un starp tiem un atceltu visus esošos juridiskos un administratīvos ierobežojumus, kas kavē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā;

    29.    aicina Eiropadomi noteikt finanšu transakciju nodokli, lai uzlabotu ilgtspējīgu darbavietu radīšanu;

    30.    pauž nožēlu par nepietiekamajiem centieniem īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu gada izaugsmes pētījuma prioritātēs, neraugoties uz to, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā (2011.–2020. gads) Komisija tiek aicināta dzimumu līdztiesības perspektīvu integrēt gada izaugsmes pētījumā; aicina Eiropadomi nodrošināt, lai politikas norādēs tiek risināts jautājums par dzimumu nelīdztiesību; aicina dalībvalstis īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu valstu reformu programmu izstrādē; aicina Komisiju pievērsties konkrētām valstīm paredzētiem ieteikumiem, ja dalībvalstis neņem vērā dzimumu dimensiju;

    Investēt izglītībā un mācībās

    31.    aicina dalībvalstis pielāgot un palielināt investīcijas izglītībā, apmācībā, uzņēmējdarbības iemaņu veicināšanā un mūžizglītībā visām vecuma grupām ne tikai formālās mācīšanās ietvaros, bet arī attīstot neformālo un informālo izglītību, kas nodrošina lielāku izaugsmes potenciālu, kā arī brīdina par izglītības budžeta līdzekļu samazināšanas ilgtermiņa sociālajām un ekonomiskajām izmaksām;

    32.    aicina ES un dalībvalstis pārvarēt iemaņu neatbilstību un to trūkumu un palielināt sinerģiju starp universitātēm, apmācību iestādēm, jauniešu organizācijām un uzņēmumiem, uzlabojot prognozes par vajadzīgajām iemaņām, pielāgojot izglītības un apmācības sistēmas darba tirgus vajadzībām un sniedzot darbaspēkam jaunas prasmes, lai cīnītos pret strukturālo bezdarbu un to sagatavotu pārejai uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku;

    33.    mudina dalībvalstis nepieļaut, ka taupības pasākumi apdraud izaugsmi veicinošus politikas virzienus, un piešķirt prioritāti izaugsmi veicinošiem izdevumiem, piemēram, izglītības, mūžizglītības, pētniecības un inovāciju jomā, vienlaikus nodrošinot šo izdevumu efektivitāti;

    34.    atgādina, ka Komisija savā pamatiniciatīvā „Jaunatne kustībā” apsolīja ierosināt prakšu kvalitātes sistēmu, un aicina to bez kavēšanās iesniegt dokumentu par šādu sistēmu;

    35.    mudina aktīvi īstenot nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru kā instrumentu, ar kuru var veicināt mūžizglītības attīstību;

    36.    mudina Komisiju, dalībvalstis un darba devējus radīt vairāk iespēju darba ņēmējām jauno tehnoloģiju jomā, lai nostiprinātu progresīvo tehnoloģiju nozari saskaņā ar stratēģijas „ES 2020” mērķiem;

    Izskaust nabadzību, sekmēt sociālo iekļaušanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti

    37.    uzsver to, ka saskaņā ar 2011. gada novembra Eirobarometru 49 % Eiropas iedzīvotāju minēja nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu kā politikas prioritāti, kas, viņuprāt, būtu jāatbalsta Eiropas Parlamentam, uzskatot šos jautājumus par augstāku prioritāti nekā ekonomikas, budžeta un fiskālo politiku koordinācija;

    38.    aicina dalībvalstis uzlabot sociālās aizsardzības sistēmu atbilstību un efektivitāti, arī piekļuvi pensiju sistēmām, pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdztiesību, un nodrošināt, ka tās turpina darboties kā buferi pret nabadzību un sociālo atstumtību;

    39.    aicina dalībvalstis īstenot aktīvas iekļaušanas stratēģijas, kā arī nodrošināt atbilstīgus, cenu ziņā pieejamus un augstas kvalitātes pakalpojumus, atbilstīgu minimālo ienākumu atbalstu un piekļuves pieejas kvalitatīvai nodarbinātībai, lai novērstu iedzīvotāju grupu ar zemiem ienākumiem un neaizsargāto grupu marginalizāciju;

    40.    aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā SAK aicinājumu izstrādāt dalību veicinošus valsts sociālos ziņojumus, lai nodrošinātu pamatu valsts reformu programmām, pamatojoties uz sociālās atklātās koordinācijas metodes kopējiem mērķiem un nodrošinot nabadzības problēmas daudzdimensionālus risinājumus, kuri veicina piekļuvi tiesībām, līdzekļiem un pakalpojumiem;

    41.    aicina dalībvalstis un Komisiju ieviest, īstenot un piemērot efektīvus pretdiskriminācijas pasākumus; aicina Komisiju risināt progresa trūkumu saistībā ar pretdiskriminācijas pasākumu īstenošanu un piemērošanu konkrētām valstīm paredzētās norādēs;

    42.    aicina dalībvalstis savās valsts reformu programmās norādīt, kā tās izmantos ES līdzekļus, lai sniegtu atbalstu valsts nabadzības un citiem sociālajiem, nodarbinātības un izglītības mērķiem, nodrošinot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

    43.    brīdina, ka gada izaugsmes pētījumā atbalstītās pensiju reformas nedrīkst vienkārši palielināt pensionēšanās vecumu, lai novērstu budžetu deficītus, bet tām gluži pretēji ir jāietver nostrādātie gadi un jānodrošina atbilstīgs universāls segums, samazinot vecāku cilvēku nabadzību un neapdraudot valsts pensiju sistēmas;

    44.    aicina ES un dalībvalstis nodrošināt, ka visās veselības aprūpes sistēmu reformās uzmanību koncentrē uz kvalitātes uzlabošanu un atbilstības, pieņemamu cenu un vispārējas piekļuves nodrošināšanu;

    45.    pauž bažas par krīzes sociālo ietekmi uz nabadzību sieviešu vidū; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt fiskālās konsolidācijas atbilstību stratēģijas „Eiropa 2020” sociālajai dimensijai un nodarbinātības pamatnostādnēm; aicina Komisiju novērtēt arī taupības pasākumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu nodarbinātību;

    46.    aicina Komisiju veikt analīzi attiecībā uz dzimumiem un pilnveidot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai šajā jomā, lai noteiktu, kā pensiju reformas ietekmē sieviešu dzīvi ES, un lai individualizētu pensiju tiesības un sociālo nodrošinājumu, kā arī nodokļu sistēmas;

    Papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu pārvaldību, atbildību un demokrātisko leģitimitāti

    47.    pauž bažas par to, ka Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem ar Eiropas pusgadu saistītos jautājumos vēl joprojām ir ierobežota ietekme; pauž nožēlu par to, ka saistībā ar gada izaugsmes pētījumā sniegtajām politikas norādēm, ko ierosināja Komisija un kas jāapstiprina Eiropadomei, nav nodrošināta parlamentu līdzdalība un tādējādi — demokrātiskā leģitimitāte;

    48.    norāda, ka piecas dalībvalstis, kuras ir noslēgušas saprašanās memorandu ar Komisiju, SVF un ECB, 2011. gada jūlijā nesaņēma tām adresētus ieteikumus; aicina Komisiju nodrošināt, lai saprašanās memoranda īstenošana būtu pilnīgi saskanīga ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu attiecībā uz nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu un nabadzības samazināšanu; atkārtoti pauž nostāju, ka Starptautiskā Darba organizācija būtu jāiesaista Komisijas, SVF un ECB finansiālās palīdzības programmās; aicina Eiropadomi atbilstoši mudināt attiecīgās dalībvalstis investēt ilgtspējīgu darbavietu radīšanā, izglītībā un apmācībā, kā arī nabadzības samazināšanā, lai palīdzētu tām sniegt vajadzīgo ieguldījumu ES pamatmērķu sasniegšanā šajās jomās;

    49.    aicina dalībvalstis, ņemot vērā vissmagāko ekonomikas krīzi, kas jebkad ir skārusi Eiropas Savienību, nekavējoties īstenot vajadzīgās valsts reformu programmas;

    50.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

    PASKAIDROJUMS

    Ziņojuma konteksts

    2011. gada 23. novembrī Komisija publicēja izaugsmes pētījumu par 2012. gadu (COM(2011)0815), kas iezīmē sākumu otrā Eiropas pusgada ekonomikas pārvaldībai. Gada izaugsmes pētījumā ir izklāstīts, kādām nākamo 12 mēnešu laikā jābūt ES prioritātēm budžeta, ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas jomā, kā arī attiecībā uz reformām atbilstīgi Komisijas uzskatiem. Šajā saistībā gada izaugsmes pētījumā ir pausts aicinājums valstu un ES centienus galvenokārt pievērst piecām prioritātēm fiskālās politikas, finanšu nozares stabilizācijas, izaugsmes un konkurētspējas, nodarbinātības un krīzes sociālo seku, kā arī valsts pārvaldes jomā.

    Gada izaugsmes pētījuma analīzi un vēstījumus pamato četri pielikumi: 1) progresa ziņojums par stratēģiju „Eiropa 2020”, 2) makroekonomikas ziņojums, 3) ziņojums par nodarbinātību un 4) ziņojums par nodokļu politiku.

    EMPL komiteja nolēma pieprasīt atļauju izstrādāt patstāvīgu ziņojumu, lai izskatītu gada izaugsmes pētījuma nodarbinātības un sociālos aspektus. Ziņojums Parlamentam sniegs iespēju paust savu viedokli par nodarbinātības un sociālo situāciju Eiropas Savienībā, panākumiem, kas gūti virzībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālo mērķu sasniegšanu un Komisijas dokumentu paketē ierosinātajām saistītajām prioritātēm.

    Turklāt šis ziņojums ir papildinājums saistībām, kuras Parlaments apliecināja savā ziņojumā par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai. To sagatavoja Ekonomikas un monetāro lietu komiteja (referente: Pervenche Berès), iesaistoties Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai (atzinuma sagatavotājs: Olle Ludvigsson), un šo ziņojumu pieņēma 2011. gada 1. decembrī. Kā paredzēts P. Berès ziņojumā, šis jaunais ziņojums Parlamentam dos iespēju sniegt aktīvu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā saistībā ar tās nodarbinātības un sociālajiem aspektiem, kā arī Eiropas pusgadu, ņemot vērā Eiropadomes pavasara sanāksmi.

    Ņemot vērā Parlamenta salīdzinoši nebūtisko nozīmi Eiropas pusgada procesā, jo vienīgās tam Līgumā noteiktās tiesības ir iespēja sniegt atzinumu par ikgadējiem Komisijas priekšlikumiem nodarbinātības pamatnostādņu jomā, un ņemot vērā to, ka Parlaments vairākkārt ir norādījis uz procesa leģitimitātes, demokrātiskas pārskatatbildības un atbildības uzlabošanas nozīmi, šis ziņojums ir jāaplūko saistībā ar Parlamenta aktīvu līdzdalību Eiropas pusgada procesā. Lai nodrošinātu politikas ieteikumu demokrātisko leģitimitāti, Eiropadomei un dažādām Padomes struktūrām būtu jāņem vērā ziņojuma rezultāti.

    Ņemot vērā ārkārtīgi saspringto grafiku, šā ziņojuma sagatavotāja vēlas uzsvērt arī vajadzību koncentrēt un prioritārā kārtībā sakārtot sniedzamos vēstījumus, kā arī attiecībā uz Eiropas Parlamenta iesaistīšanos Eiropas pusgadā pamatoties uz P. Berès ziņojumā izklāstīto struktūru. Lai izvairītos no atkārtošanās, šajā ziņojumā galvenā uzmanība būs pievērsta gada izaugsmes pētījuma politikas norāžu satura sociālajiem un nodarbinātības aspektiem, nevis Eiropas pusgada procesam.

    Referente vēlētos uzsvērt, ka pašreizējā starpiestāžu procedūra un pašreizējais gada izaugsmes pētījuma formāts nesniedz Parlamentam iespēju ierosināt konkrētus grozījumus Komisijas paziņojumā un tā pielikumos sniegtajās politikas norādēs. No demokrātijas un pārredzamības viedokļa tas ir būtisks trūkums. Tāpēc referente iesaka aicināt Komisiju nākamā gada politikas norādes sagatavot tā, lai Parlaments tekstā varētu veikt grozījumus, pirms to apstiprina Eiropadome.

    Izaugsmes pētījuma par 2012. gadu novērtējums

    Finanšu krīze, kurai sekoja valsts parādu krīze, un sociālā krīze Eiropas Savienībā skaidri apliecināja, ka ES ir vajadzīga stingra ekonomikas pārvaldība, lai novērstu lielu budžeta deficītu un makroekonomikas nelīdzsvarotības radītus draudus euro valūtai un Eiropas ekonomikai. Ekonomikas politikas saskaņošana Eiropas pusgadā apvieno virzības uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem pārraudzību un saskaņošanu, izmantojot 2011. gada septembrī pieņemtās „sešpakas” pārskatītos ekonomikas uzraudzības procesus. Tas ir svarīgs instruments, lai risinātu dažus no pašreizējās krīzes strukturālajiem cēloņiem un nodrošinātu virzību uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību Eiropā.

    Ņemot vērā parādu krīzi, pirmajā Eiropas pusgadā fiskālo konsolidāciju noteica par absolūtu prioritāti. Tā jau kopš paša sākuma bija noteicošais elements izaugsmes pētījumā par 2011. gadu un konkrētām valstīm paredzētajās norādēs pusgada beigās. Politikas norādes Eiropas pusgadā neietvēra visus stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķus. Dominējošais uzsvars uz taupību ir radījis nekonsekventu pieeju, ar kuru centās panākt budžeta un makroekonomisko stabilitāti, pienācīgi neņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” sociālos, nodarbinātības un izglītības pamatmērķus. Turklāt Komisija pienācīgi neizskatīja un neveica labojumus attiecībā uz pārāk ierobežotajiem valsts reformu programmās izklāstīto plānu uzdevumiem saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Tā rezultātā ES atrodas situācijā, kurā valstu saistības pat teorētiski nesasniedz līmeni, kas ir pietiekams stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai.

    Lai gan pirmajā Eiropas pusgadā īstenotā Komisijas pieeja tika plaši kritizēta, šā gada pētījumā par izaugsmi atkal ir noteiktas prioritātes, kas nesniedz līdzsvarotu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā. Referente uzskata, ka šāda pieeja rada draudus ilgtspējīgai krīzes pārvarēšanai un stabilai virzībai uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas Savienību.

    Pirmkārt, par svarīgāko noteiktā prioritāte īstenot izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju neatbilst pamatmērķim paaugstināt nodarbinātības līmeni. Lai gan daudzās dalībvalstīs fiskālā konsolidācija ir vajadzīga, politikas norādes, kuras ir vērstas uz vispārēju taupības pasākumu pastiprināšanu, nav savietojamas ar tādu krīzes pārvarēšanu, kuras ietvaros Eiropas Savienībā rada daudzas darbavietas. Referente iesaka aicināt Eiropadomi nodrošināt manevra iespējas budžeta jomā un atbalstīt investīcijas ilgtspējīgu darbavietu radīšanā. Dalībvalstis ar pozitīvu norēķina konta bilanci ir jāmudina sniegt ieguldījumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības mazināšanā, palielinot iekšējo pieprasījumu, lai novērstu krīzes spirāli, kas negatīvi ietekmē nodarbinātības izaugsmi un tādējādi kavē virzību uz mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu vidū 75 % nodarbinātības līmeni.

    Otrkārt, turpmāki fiskālās konsolidācijas pasākumi apdraud cilvēkus, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Lai gan Vienotajā nodarbinātības ziņojumā ir pamatoti uzsvērta vajadzība nodrošināt neaizsargātākām grupām un tiem iedzīvotājiem, kurus krīze ir skārusi vissmagāk, aizsardzību pret ekonomikas krīzes un fiskālās konsolidācijas plānu ietekmi ienākumu pārdales jomā, gada izaugsmes pētījuma galvenajā dokumentā minētajā svarīgākajā fiskālās konsolidācijas prioritātē šis vēstījums nav atspoguļots. Tāpēc referente vēlētos ieteikt vērst uzmanību uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. panta nozīmi un aicināt nodrošināt sociālās aizsardzības sistēmu atbilstību un efektivitāti, lai garantētu, ka automātiskie stabilizatori sociālajā jomā turpina darboties kā buferi pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tomēr referente atzinīgi vērtē to, ka krīzes sociālo seku risināšana ir daļa no piecām gada izaugsmes pētījuma prioritātēm, jo pagājušā gada ziņojumā nebija iekļautas politikas norādes par nabadzības un sociālās atstumtības ietekmi.

    Treškārt, referente vēlas paust bažas par to, ka politikas norādes par bezdarba problēmas risināšanu nav saskaņotas ar norādi par priekšnoteikumu īstenošanu līdzdalības palielināšanai darba tirgū. Pasākumos, kuru mērķis ir palielināt motivāciju strādāt, jāpievēršas arī problēmai, ko rada pienācīgas kvalitātes darbavietu trūkums ar atbilstīgiem darba apstākļiem un atalgojumu. Referente vēlas uzsvērt, ka dzimumu līdztiesības aspekts ir ļoti svarīgs stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā, jo sievietes veido lielāko vēl neizmantotā darbaspēka rezervi un lielāko daļu nabadzīgo iedzīvotāju ES. Tāpēc pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt darba un aprūpes apvienošanu, būtu jāietilpst 2012. gada Eiropas pusgada politikas norāžu prioritātēs.

    Visbeidzot krīze ir radījusi īpaši dramatiskas sekas attiecībā uz to jauniešu situāciju, kuri cenšas atrast stabilu darbu. Bezdarba līmenis jauniešu vidū pārsniedz 20 %, un dažās valstīs tas pat ir augstāks par 40 %. Laikā no 2008. līdz 2010. gadam gados jaunu bezdarbnieku skaits Eiropas Savienībā palielinājās par vienu miljonu. Šajā pašā laikā par 2 % pieauga to 15–24 gadus veco jauniešu skaits, kuri nebija nodarbināti un neapmeklēja mācību iestādes. Lai gan gada izaugsmes pētījumā jauniešu nodarbinātība ir pamatoti noteikta par prioritāti, referenti satrauc Komisijas politikas norādēs minēto darba, prakses un mācekļa vietu kvalitāte. Referente vēlas, lai cīņa pret nestabilu nodarbinātību jauniešu vidū būtu svarīga politikas norāžu daļa jauniešu nodarbinātības jomā. Viņa arī iesaka atcerēties Komisijas pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā”, kurā Komisija solīja ierosināt prakšu kvalitātes sistēmu.

    KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

    Pieņemšanas datums

    26.1.2012

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    35

    2

    2

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Regina Bastos, Edit Bauer, Heinz K. Becker, Pervenche Berès, Vilija Blinkevičiūtė, Philippe Boulland, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Marije Cornelissen, Frédéric Daerden, Karima Delli, Sari Essayah, Marian Harkin, Roger Helmer, Danuta Jazłowiecka, Martin Kastler, Jean Lambert, Patrick Le Hyaric, Veronica Lope Fontagné, Olle Ludvigsson, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Elisabeth Morin-Chartier, Csaba Őry, Siiri Oviir, Rovana Plumb, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Licia Ronzulli, Elisabeth Schroedter, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Traian Ungureanu

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Georges Bach, Ramona Nicole Mănescu, Anthea McIntyre

    Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Thomas Händel, Kent Johansson, Gesine Meissner, Norbert Neuser