OTRAIS ZIŅOJUMS par priekšlikumu par grozījumu veikšanu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās

1.2.2012 - (2009/2134(INI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Andrew Duff

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu par grozījumu veikšanu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās

(2009/2134(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā grozīto Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam[1], un jo īpaši tā 14. pantu,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Parlamenta vēlēšanu procedūru, jo īpaši 1998. gada 15. jūlija rezolūciju[2],

–   ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu[3],

–   ņemot vērā 2007. gada 14. decembra Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus,

–   ņemot vērā 2010. gada 6. maija rezolūciju par projektu protokolam, ar ko groza Protokolu Nr. 36 par pārejas noteikumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu līdz 2009.–2014. gada sasaukuma beigām — Eiropas Parlamenta atzinums (ES līguma 48. panta 3. punkts)[4],

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. pantu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9. un 10. pantu, 14. panta 2. punktu, 48. panta 2., 3. un 4. punktu un 51. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 22., 223., 225 un 343. pantu un Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 3. pantu,

–   ņemot vērā Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (COM(2006)0791),

–   ņemot vērā Reglamenta 41. pantu, kā arī 48. panta 3. punktu, 70. pantu, 74.a un 175. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0176/2011),

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas otro ziņojumu (A7-0027/2012),

tā kā:

A. Parlamentam ir tiesības ierosināt savas vēlēšanu procedūras reformu un dot savu piekrišanu tai;

B.  Parlamentam ir tiesības ierosināt izmaiņas savā sastāvā un dot savu piekrišanu tām;

C. Parlamentam ir tiesības ierosināt Līgumu pārskatīšanu;

D. kopš 1979. gada Parlamentu ievēlē tiešās vēlēšanās reizi piecos gados, un tā pilnvaras un ietekme pa šo laiku ir paplašinājušās, īpaši pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

E.  ar Lisabonas līgumu tika grozīts oficiālais Eiropas Parlamenta deputātu mandāts no “to valstu pilsoņu pārstāvjiem, kas apvienotas Kopienā” uz “Savienības pilsoņu pārstāvjiem”[5] un noteikts, ka “pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā”[6];

F.  pat bez līguma par vienotu vēlēšanu procedūru šajā laikā ir notikusi pakāpeniska vēlēšanu sistēmu konverģence, īpaši proporcionālās pārstāvības vispārēja pieņemšana 1999.gadā, oficiālā politisko partiju izveide ES līmenī[7] un atteikšanās no divkāršajiem mandātiem[8];

G. Eiropas Savienības pilsonības ideja, kas oficiāli tika ieviesta tiesību aktos ar 1993. gada Māstrihtas līgumu, ietvēra tiesības ar noteiktiem nosacījumiem balsot Eiropas un pašvaldību vēlēšanās ārpus savas dalībvalsts, un Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kas tagad saskaņā ar Lisabonas līgumu ir juridiski saistoša, ir nostiprinājusi šīs un citas pilsoniskās tiesības;

H. tomēr sabiedrības atzinība Parlamenta demokrātiskajām funkcijām joprojām ir zema, Eiropas līmeņa politiskās partijas joprojām ir agrīnā attīstības stadijā, vēlēšanu kampaņas vēl aizvien ir vairāk dalībvalstu nekā Eiropas līmenī, plašsaziņas līdzekļi Parlamenta darbu vēl joprojām atspoguļo neregulāri;

I.   vēlētāju aktivitāte Parlamenta vēlēšanās ir pakāpeniski samazinājusies no 63 % 1979. gadā uz 43 % 2009. gadā, tādēļ Parlamenta, Padomes un Komisijas pienākums ir veikt pasākumus, ar kuriem tiktu veicināta iedzīvotāju iesaistīšanās Savienības demokrātiskajos procesos;

J.   to Savienības pilsoņu skaits, kas nedzīvo savā dalībvalstīs, bet balso Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir neliels, un to skaits, kuri kandidē vēlēšanās, ir nenozīmīgs; nosacījumi dalībai vēlēšanās, kas saistīti ar pastāvīgo dzīvesvietu, dalībvalstīs atšķiras, tas pats sakāms par periodu, pēc kura valsts iedzīvotājiem, kas dzīvo citā ES dalībvalstī, tiek atņemtas tiesības balsot savā izcelsmes dalībvalstī; turklāt nav efektīvas informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm par citu dalībvalstu pilsoņiem, kuri iekļauti vēlētāju sarakstos vai kandidē vēlēšanās;

K. saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstīm ir ievērojama rīcības brīvība, nosakot, kurš drīkst balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču tām ir saistības ievērot Savienības tiesību aktu vispārējos principus, un netiek pieļauta atšķirīga attieksme pret dažādām līdzīgā situācijā esošām Savienības pilsoņu kategorijām, diskriminējot kādu no tām[9]; tieši tāpat katra valsts nosaka savus noteikumus pilsonības iegūšanai un atņemšanai, taču tajā pašā laikā tai ir jāņem vērā pilsonības statuss Savienībā[10];

L.  Komisijas priekšlikums veicināt to Savienības pilsoņu dalību vēlēšanās, kuri dzīvo citās dalībvalstīs, ir iestrēdzis Padomē[11];

M. pašlaik 35 % Eiropas Parlamenta deputātu ir sievietes; jācenšas vēl vairāk izlīdzināt dzimumu līdzsvaru Parlamentā, īpaši no atsevišķām valstīm ievēlēto deputātu vidū;

N. Parlaments ir mudinājis Padomi pārcelt vēlēšanu datumu uz maiju, lai tas varētu labāk organizēt savu darbību un paātrināt Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, izvairoties no vasaras atvaļinājumu laika sākšanās vairākās dalībvalstīs[12];

O. saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam ir tiesības un pienākums uzsākt tāda lēmuma pieņemšanas procedūru, ar kuru pārdala vietas dalībvalstīm, ievērojot skaita ierobežojumus, maksimālo skaitu un vispārējo skaitu, vienlaikus ievērojot līdzsvaroti proporcionālās pārstāvības principu; Parlaments jau iepriekš ir apņēmies novērst laika gaitā radušās nepilnības vietu sadalē un regulāri pielāgot sastāvu, lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas Savienības demogrāfiskajā situācijā un jaunu dalībvalstu pievienošanās[13]; turklāt uzskata, ka ir svarīgi ar Parlamenta sastāvu nodrošināt partiju plurālismu un dalībvalstu solidaritāti;

P.  sakarā ar Horvātijas iestāšanos jebkurā gadījumā pēc nākamajām vēlēšanām 2014. gadā nāksies pārskatīt vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā;

Q. Parlamentam nav mehānisma, ar kuru regulēt tā deputātu privilēģijas un imunitāti; Padome iepriekš ir piekritusi izskatīt Parlamenta prasību pārskatīt 1965. gada Protokolu par privilēģijām un imunitāti pēc tam, kad būs pieņemts Deputātu nolikums[14];

R.  neraugoties uz to, ka Padome iepriekš ir piekritusi turpināt pārskatīt 1976. gada Aktu, iepriekšējā reize, kad Parlaments oficiāli ierosināja pārskatīt vēlēšanu procedūru, bija 1998. gadā[15];

S.  Parlamenta vēlēšanu procedūrai ir jābūt ilgtspējīgai un saprotamai, tai ir jāveicina parlamentārā demokrātija un jāatbalsta brīvu, godīgu un aizklātu vēlēšanu prakse, ar kuru tiek panākta vispārēja proporcionālā pārstāvība;

T.  Parlamenta ievēlēšanas sistēma ir kompromiss starp demokrātisko vienlīdzības principu (viens cilvēks, viena balss) un starptautiskajās tiesībās nostiprināto valstu vienlīdzības principu, kā arī LES principu par to, ka visi Savienības pilsoņi ir vienlīdzīgi un diskriminācija valstspiederības dēļ ir aizliegta;

U. reformējot vēlēšanu procedūru, jārespektē arī subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un jāizvairās no vienādības ieviešanas vienādības panākšanas vārdā;

V. Parlaments iepriekš ir apņēmies izskatīt iespēju ievēlēt daļu deputātu no starpvalstu sarakstiem, uzskatot, ka tas piešķirtu vēlēšanu kampaņai patiesu Eiropas dimensiju, īpaši tādēļ, ka galvenā loma šajā procesā būtu Eiropas līmeņa partijām[16];

W. ieviešot starpvalstu sarakstus, jāsaglabā vēlētāju vienlīdzības pamatprincips; tādēļ Parlamenta deputātu statusam arī turpmāk jābūt vienlīdzīgam, neraugoties uz to, vai viņi ir ievēlēti no starpvalstu, dalībvalstu vai reģionāliem sarakstiem;

X. Līgumā par Eiropas Savienību teikts, ka „politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu”[17], tādēļ Parlaments 2011. gada 6. aprīļa rezolūcijā par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu[18], aicināja Komisiju izstrādāt tiesību aktus par vienotu ES politisko partiju un fondu statusu;

1.  nolemj reformēt vēlēšanu procedūru, lai palielinātu Parlamenta leģitimitāti un efektivitāti, nostiprinot Eiropas demokrātisko dimensiju un panākot godīgāku deputātu vietu sadali pa dalībvalstīm atbilstīgi Līgumiem;

2.  ierosina 25 Eiropas Parlamenta deputātus ievēlēt no vienota vēlēšanu apgabala, kas aptvertu visu Eiropas Savienības teritoriju; starpvalstu saraksti tiktu veidoti no kandidātiem, kuri pārstāvētu vismaz vienu trešo daļu no dalībvalstīm un spētu nodrošināt pienācīgu abu dzimumu pārstāvību; papildus balsij par valsts vai reģionālo sarakstu katram vēlētājam būtu iespēja nodot vienu balsi par ES kopsarakstu; un vietas tiktu piešķirtas bez minimālā sliekšņa un saskaņā ar D'Hondt metodi; turklāt ierosina izveidot ES līmeņa vēlēšanu iestādi, kas regulētu vēlēšanu norisi un pārbaudītu rezultātus balsošanai par starpvalstu sarakstu;

3.  norāda uz nepieciešamību pastāvīgi pārskatīt Parlamenta un tā ievēlēšanas izmaksas un aicina īstenot šīs reformas, ņemot vērā pašreizējās budžeta iespējas[19];

4.  i)   ierosina, ka Parlaments ar deputātu balsu vairākumu iesniedz priekšlikumu lēmumam, ar kuru tiek noteikts tā sastāvs, ņemot vērā jaunu dalībvalstu pievienošanos un Eurostat informāciju par iedzīvotāju skaitu; šā lēmuma pieņemšanas procedūra ir jāsāk katra sasaukuma laikā, un lēmums ar tā piekrišanu ir jāpieņem pirms sasaukuma ceturtā kalendārā gada beigām[20];

ii)  ierosina iesaistīties dialogā ar Eiropadomi, lai pētītu iespējas panākt vienošanos par stabilu un pārredzamu vietu sadali Parlamentā, ievērojot Līgumos noteiktos kritērijus un tādus principus kā politisko partiju plurālisms un valstu solidaritāte;

5.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu noteikumiem, kuru mērķis ir uzlabot dalībvalstu sniegto datu par iedzīvotājiem konsekvenci un salīdzināmību;

6.  ierosina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu datums ar deputātu balsu vairākumu ir jānosaka Eiropas Parlamentam, to apstiprina Padome un tas jānosaka ne agrāk kā vienu gadu un ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms piecu gadu sasaukuma termiņa beigām;

7.  aicina dalībvalstis un politiskās partijas veicināt labāku sieviešu un minoritāšu pārstāvību; uzskata, ka Savienības leģitimitātei ir svarīgi, lai Parlamenta sastāvā būtu atspoguļota Eiropas iedzīvotāju daudzveidība;

8.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai politiskās partijas kandidātu atlasē visos līmeņos ievērotu demokrātijas principus;

9.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus palīdzēt tiem ES pilsoņiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās tajā valstī, kurā tie pastāvīgi dzīvo; tādēļ prasa, lai Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu par Direktīvas 93/109/EK pārskatīšanu;

10. atgādina par savu jau sen pausto prasību grozīt Protokolu par privilēģijām un imunitāti, lai izveidotu visā Eiropā vienotu kārtību, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātiem[21];

11. i)   aicina sākt dialogu ar Padomi, iesaistot tajā arī Komisiju, par būtisku grozījumu izdarīšanu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās; norāda uz nepieciešamību panākt vienprātību attiecībā uz reformu laiku, Parlamenta deputātu kopējo skaitu un vietu sadalījumu tajā (tostarp līdzsvarotās proporcionalitātes definīciju) un balsošanas sistēmu, kāda tiks piemērota visu Eiropu aptverošajā vēlēšanu apgabalā;

ii)  uzdod Eiropas Parlamenta delegācijai, kuru ir apstiprinājusi Priekšsēdētāju konference, piešķirot tai skaidru mandātu, sākt dialogu ar Padomi;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

• [1]  Padomes Lēmums 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 278, 8.10.1976., 1. lpp.), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 93/81/Euratom, EOTK, EEK (OV L 33, 9.2.1993, lp. 15) un ar Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.), sk. pielikumu.
• [2]  OV C 292, 21.9.1998., 66. lpp.
• [3]  OV C 227 E, 4.9.2008., 132. lpp.
• [4]  OV C 81 E, 15.3.2011., 78. lpp.
• [5]  Attiecīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 189. pants un LES 14. panta 2. punkts.
• [6]  LES 10. panta 2. punkts.
• [7]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regula (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (OV L 297, 15.11.2003., 1. lpp.).
• [8]  Padomes Lēmuma 2002/772/EK, Euratom. 1. panta 7. punkta b) apakšpunkts.
• [9]  Eiropas Savienības Tiesas 2006. gada 12. septembra spriedums Lietā C-145/04 Spānija pret Apvienoto Karalisti [2006] Krājums I-7917 (par Gibraltāru) un Lieta C-300/04 Eman un Sevinger pret College van burgemeester en wethouders van Den Haag [2006] Krājums I-8055 (par Arubu).
• [10]  Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 2. marta spriedums lietā C-135/08 Rottmann pret Freistaat Bayern: [2010] Krājums I‑1449.
• [11]  Sk. Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.) un Parlamenta 2007. gada 26. septembra Parlamenta nostāju attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 93/109/EK (OV C 219 E, 28.8.2008., 193. lpp).
• [12]  Kā ieteikts 2005. gada 1. decembra Parlamenta rezolūcijā par pamatnostādnēm Eiropas Komisijas apstiprināšanai (OV C 285 E, 22.11.2006., 37. lpp.).
• [13]  Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. oktobra rezolūcija par Eiropas Parlamenta sastāvu (Lamassoure-Severin ziņojums) (OV C 227 E, 4.9.2008., 132. lpp.).
• [14]  2005. gada 3. jūnija deklarācija, ko sastādījuši dalībvalstu pārstāvji, tiekoties Padomē.
• [15]  2002. gada 22. februāra Padomes deklarācijā 6151/02 nolemts, „ka šī Akta noteikumi ir jāpārskata pirms katrām otrajām Eiropas parlamenta vēlēšanām, kas notiek pēc šajā lēmumā noteikto 1976. gada Akta grozījumu stāšanās spēkā,” – t.i. pirms 2009. gada.
• [16]  Jaunākais šāds ierosinājums pausts 2007. gada 11. oktobra rezolūcijā par Eiropas Parlamenta sastāvu (Lamassoure-Severin ziņojums).
• [17]  LES 10. panta 4. punkts.
• [18]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0143.
• [19]  Vidējā EP deputātam mēnesī izmaksātā summa, ieskaitot algu pirms nodokļu nomaksas, apdrošināšanu, medicīnas izdevumu kompensācijas, vispārējo izdevumu atlīdzināšanu, mācību, ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanu, 2011. gadā bija EUR 24 298. Vidējie parlamentārās palīdzības izdevumi netieša maksājuma veidā bija EUR 17 283.
• [20]  LES 14. panta 2. punkts.
• [21]  Sk. 2006. gada 6. jūlija Parlamenta rezolūciju par izmaiņām Protokolā par privilēģijām un imunitāti (OV C 303 E, 13.12.2006., 830. lpp.), kurā Parlaments apstiprināja savu nodomu izmantot Deputātu nolikumu kā daļēju pamatu ieteiktajai pārskatīšanai (2003. gada 3. jūnija Eiropas Parlamenta lēmums par Eiropas Parlamenta deputātu statūtu pieņemšanu (OV C 68 E, 18.3.2004., 115. lpp.)).

PIELIKUMS – Akta par Asamblejas pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās konsolidētā versija, kas pievienota Padomes 1976.gada 20.septembra lēmumam un tā sekojošiem grozījumiem

AKTS[1]

Par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās

1. pants

1.      Katrā dalībvalstī Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē, ievērojot proporcionālas pārstāvības principu, izmantojot sarakstu sistēmu vai vienas balss sistēmu.

2.      Dalībvalstis var atļaut balsošanu, kuras pamatā ir preferenciālo sarakstu sistēma, saskaņā ar procedūru, ko tās pieņem.

3.      Vēlēšanas ir vispārējas un tiešas, un balsošana ir brīva un aizklāta.

2. pants

Saskaņā ar konkrēto stāvokli valstī, katra dalībvalsts var izveidot vēlēšanu apgabalus Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai citādi sadalīt savu vēlēšanu apgabalu, vispārīgi neietekmējot balsošanas sistēmas proporcionalitātes principu.

3. pants

Dalībvalstis var noteikti minimālo slieksni mandāta iegūšanai. Valsts līmenī šis slieksnis nedrīkst pārsniegt 5 procentus no nodotajām balsīm.

4. pants

Katra dalībvalsts var noteikt maksimālo robežu kandidātu kampaņas izdevumiem.

5. pants

1.      Piecu gadu termiņš, uz kuru Eiropas Parlamenta deputāti tiek ievēlēti, sākas ar pirmās sesijas uzsākšanu pēc vēlēšanām.

To var pagarināt vai saīsināt saskaņā ar 10.panta 2.punkta otro apakšpunktu.

2.      Visu deputātu amata pilnvaru termiņš sākas un beidzas vienā un tajā pašā laikā, tāpat kā periods, kas minēts 1. punktā.

6. pants

1.      Eiropas Parlamenta deputāti balso katrs atsevišķi un dara to personīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem un nepilda saistošus uzdevumus.

2.      Eiropas Parlamenta deputāti bauda privilēģijas un imunitāti, kas viņiem piemērojama saskaņā ar 1965. gada 8. aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

7. pants

1.      Eiropas Parlamenta deputāta amats nav savienojams ar:

- amatu dalībvalsts valdībā,

- amatu Eiropas Kopienu Komisijā,

- Eiropas Kopienas Tiesas vai Pirmās instances tiesas tiesneša, ģenerāladvokāta vai tiesas sekretāra amatu,

- Eiropas Centrālās bankas valdes locekļa amatu,

- Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekļa amatu,

- Eiropas Kopienu ombuda amatu,

- Eiropas Kopienu Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Atomenerģijas kopienas locekļa amatu,

- amatu Reģionu komitejā,

- komiteju vai citu saskaņā ar Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu izveidotu iestāžu locekļu amatu, kura uzdevums ir pārvaldīt Kopienas līdzekļus vai pastāvīgi veikt tiešu administratīvu uzdevumu,

- Eiropas Investīciju bankas valdes, vadības komitejas vai personāla locekļa amatu,

- Eiropas Kopienu iestāžu vai tām pievienoto specializēto iestāžu, vai Eiropas Centrālajai bankai pievienotu iestāžu aktīvas amatpersonas vai valsts civildienesta ierēdņa amatu.

2.      Kopš 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Parlamenta deputāta amats nav savienojams ar valsts parlamenta deputāta amatu.

Atkāpjoties no minētā noteikuma un neskarot 3. punktu:

- Īrijas parlamenta deputāti, kas ievēlēti Eiropas Parlamentā turpmākajās vēlēšanās, var saglabāt divkāršu mandātu līdz nākamajām Īrijas parlamenta vēlēšanām, pēc tam tiek piemērots šā punkta pirmais punkts;

- Apvienotās Karalistes parlamenta deputāti, kas ir arī Eiropas Parlamenta deputāti piecu gadu termiņa laikā pirms Eiropas Parlamenta 2004. gada vēlēšanām, var saglabāt divkāršu mandātu līdz Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanām, kad tiek piemērota šā punkta pirmais punkts.

3.      Turklāt katra dalībvalsts, apstākļos, kas noteikti 8.pantā, var valsts līmenī paplašināt noteikumus attiecībā uz amatu nesavienojamību.

4.      Eiropas Parlamenta deputāti, kuriem 1., 2. un 3. punkts tiek piemērots 5. pantā minētā piecu gadu termiņa laikā, jāaizstāj saskaņā ar 13.pantu.

8. pants

Ievērojot šā Akta noteikumus, vēlēšanu procedūru katrā dalībvalstī reglamentē tās valsts noteikumi.

Šie valsts noteikumi, kuros vajadzības gadījumā var ņemt vērā konkrēto stāvokli dalībvalstīs, neietekmē proporcionalitātes principu, kas ir balsošanas sistēmas pamatprincips.

9. pants

Jebkurās Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanās ir atļauts balsot tikai vienu reizi.

10. pants

1.      Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek datumā un laikos, ko noteikusi katra dalībvalsts; visām dalībvalstīm šim datumam jābūt vienā periodā, sākot no ceturtdienas rīta un beidzot ar tās nedēļas svētdienu.

2.      Dalībvalstis nedrīkst oficiāli darīt zināmus atklātībai savus balsu skaitīšanas rezultātus, kamēr nav slēgti vēlēšanu iecirkņi dalībvalstī, kuras vēlētāji ir pēdējie, kam jābalso 1.punktā minētajā periodā.

11. pants

1.      Padome, ar vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, nosaka vēlēšanu periodu pirmajām vēlēšanām.

2.      Turpmākās vēlēšanas notiek attiecīgajā periodā pēdējā piecu gadu termiņa gadā, kas minēts 5.pantā.

Ja šajā laika periodā Kopienā nav iespējams sarīkot vēlēšanas, Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu vismaz vienu mēnesi[2] pirms 5. pantā minētā piecu gadu termiņa beigām nosaka vēlēšanu periodu, kas nav vairāk kā divus mēnešus pirms vai vienu mēnesi pēc perioda, kas noteikts saskaņā ar šā punkta iepriekšējās daļas noteikumiem.

3.      Neskarot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 196. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 109. pantu, Eiropas Parlaments sanāk kopā, neprasot sasaukšanu, pirmajā otrdienā pēc tam, kad apritējis viens mēnesis pēc vēlēšanām.

4.      Eiropas Parlamenta pilnvaras beidzas, atklājot jaunā Eiropas Parlamenta pirmo sēdi.

12. pants

Eiropas Parlaments pārbauda Eiropas Parlamenta deputātu mandātus. Šajā nolūkā tas ņem vērā rezultātus, ko oficiāli paziņojušas dalībvalstis, un lemj par jebkādām domstarpībām, kas radušās saistībā ar šā Akta noteikumiem, izņemot tās, kas izriet no valsts noteikumiem, uz kuriem Akts attiecas.

13. pants

1.      Deputāta vieta atbrīvojas, kad Eiropas Parlamenta deputāta mandāts beidzas sakarā ar atkāpšanos, nāvi vai mandāta nolikšanu.

2.      Ievērojot pārējos šā Akta noteikumus, katra dalībvalsts nosaka attiecīgas procedūras, lai uz atlikušo laikposmu aizpildītu amata vietas, kas atbrīvojas 5. pantā minētajā amata pilnvaru piecu gadu termiņā.

3.      Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir skaidri paredzēta Eiropas Parlamenta deputāta mandāta atsaukšana, tad tāds mandāts beidzas saskaņā ar šiem noteikumiem. Kompetentās valsts iestādes par to informē Eiropas Parlamentu.

4.      Ja vieta atbrīvojas sakarā ar atkāpšanos vai nāvi, tad Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs tūlīt par to ziņo attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

14. pants

Ja Akta īstenošanai ir nepieciešams pieņemt pasākumus, Padome ar vienprātīgu lēmumu, balstoties uz Eiropas Parlamenta priekšlikumu, pēc apspriešanās ar Komisiju, pieņem šādus pasākumus pēc centieniem panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu Samierināšanas komitejā, kuras sastāvā ir Padomes un Eiropas Parlamenta pārstāvji.

15. pants

Šis Akts ir sagatavots dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Akta 1. un 2. pielikums ir neatņemama tā sastāvdaļa.

16. pants

Šā Akta noteikumi stājas spēkā pirmajā dienā mēnesī, pēc tam, kad ir saņemti pēdējie Lēmumā minētie paziņojumi.

Udfærdiget i Bruxelles, den tyvende september nitten hundrede og

seksoghalvfjerds.

Geschehen zu Brüssel am zwanzigsten September neunzehnhundert-

sechsundsiebzig.

Done at Brussels on the twentieth day of September in the year one

thousand nine hundred and seventy-six.

Fait à Bruxelles, le vingt septembre mil neuf cent soixante-seize.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil, an fichiú lá de mhí Mhéan Fómhair, míle

naoi gcéad seachtó a sé.

Fatto a Bruxelles, addì venti settembre millenovecentosettantasei.

Gedaan te Brussel, de twintigste september negentienhonderd zesenze-

ventig.

1. PIELIKUMS

Apvienotā Karaliste piemēros šā Akta noteikumus tikai attiecībā uz Apvienoto Karalisti.

2. PIELIKUMS

14.panta deklarācija

• [1]  N.B.: Šī dokumenta grozījumi ir balstīti uz konsolidāciju, ko izstrādājis Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests, balstoties uz Aktu par Asamblejas pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.), kas grozīts ar Lēmumu 93/81/Euratom, EOTK, EEK, ar kuru groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots 1976. gada 20. septembra Padomes Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 33, 9.2.1993., 15. lpp.), un 2002. gada 25. jūnija un 2002. gada 23. septembra Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.). Šī konsolidācija atšķiras no konsolidētās versijas, ko izstrādājis Eiropas Savienības Publikāciju Birojs (CONSLEG. 1976X1008-23/09/2002) divos jautājumos: tajā iekļauts ievilkums 6. panta 1.punktam “– Reģionu komitejas loceklis”, kas radies no Amsterdamas līguma 5. panta (OV C 340, 10.11.1997.) un ir pārnumurēts saskaņā ar Lēmuma 2002/772/EK, Euratom 2.panta 1.punktu.
• [2]  Lēmuma 2002/772/EK, Euratom versijās, kas publicētas Oficiālajā Vēstnesī, izņemot angļu un spāņu versijas, šis periods ir viens gads.

PROCEDŪRA

Nosaukums	Priekšlikums par grozījumu veikšanu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās
Atsauces	2009/2134(INI)
Datums, kad to iesniedza EP	7.7.2011
Atbildīgā komiteja   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFCO 19.10.2009
Referents(-i)         Iecelšanas datums	Andrew Duff 21.7.2009
Pieņemšanas datums	19.4.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	20 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Ashley Fox, Matthias Groote, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, David Martin, Morten Messerschmidt, Algirdas Saudargas, György Schöpflin, József Szájer, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Guy Verhofstadt
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elmar Brok, Zuzana Brzobohatá, Marietta Giannakou, Íñigo Méndez de Vigo, Helmut Scholz
Iesniegšanas datums	28.4.2011

º

Nodošana atpakaļ komitejai

Datums, kad notikusi nodošana atpakaļ komitejai atbilstīgi Reglamenta 175. panta 2. punktam	7.7.2011
Ziņojuma termiņš
Referents(-i)         Iecelšanas datums	Andrew Duff 21.7.2009
Pieņemšanas datums	26.1.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	16 7 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andrew Henry William Brons, Carlo Casini, Andrew Duff, Roberto Gualtieri, Enrique Guerrero Salom, Gerald Häfner, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Indrek Tarand, Rafał Trzaskowski, Guy Verhofstadt, Manfred Weber, Luis Yáñez-Barnuevo García
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Zuzana Brzobohatá, Dimitrios Droutsas, Marietta Giannakou, Anneli Jäätteenmäki, György Schöpflin, Rainer Wieland
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sir Robert Atkins, Edvard Kožušník, Jo Leinen
Iesniegšanas datums	1.2.2012