Procedūra : 2011/2180(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0035/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0035/2012

Debates :

PV 12/03/2012 - 23
CRE 12/03/2012 - 23

Balsojumi :

PV 13/03/2012 - 8.7
CRE 13/03/2012 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0072

ZIŅOJUMS     
PDF 213kWORD 186k
9.2.2012
PE 472.247v02-00 A7-0035/2012

par Eiropas Savienības iestāžu ieguldījumu Boloņas procesa konsolidācijā un progresā

(2011/2180(INI))

Kultūras un izglītības komiteja

Referents: Luigi Berlinguer

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Savienības iestāžu ieguldījumu Boloņas procesa konsolidācijā un progresā

(2011/2180(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. pantu,

–    ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 26. pantu(1),

–    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14. pantu,

–    ņemot vērā Sorbonas kopīgo deklarāciju par Eiropas augstākās izglītības sistēmas arhitektūras saskaņošanu, ko 1998. gada 25. maijā Parīzē parakstīja Francijas, Vācijas, Itālijas un Apvienotās Karalistes atbildīgie ministri (Sorbonas deklarācija)(2),

–    ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā Boloņā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri (Boloņas deklarācija)(3),

–    ņemot vērā Eiropas Augstākās izglītības ministru konferences, kas 2009. gada 28. un 29. aprīlī notika Lēvenē un Luvenlanēvā, paziņojumu(4),

–    ņemot vērā 2010. gada 12. marta Budapeštas–Vīnes deklarāciju, kuru pieņēma 47 valstu izglītības ministri un ar kuru oficiāli tika uzsākta Eiropas augstākās izglītības telpas (EAIT) darbība(5),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(6),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra ieteikumu, lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā(7),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra ieteikumu par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā(8),

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (EQF-LLL)(9),

–    ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)(10),

–    ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2009. gada 26. novembra secinājumus par izglītības nozīmes palielināšanu labi funkcionējošā zināšanu trijstūrī(11),

–    ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu(12),

–    ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija Ieteikumu par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu(13),

–    ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija Ieteikumu „Jaunatne kustībā — jauniešu mācību mobilitātes veicināšana”(14),

–    ņemot vērā Komisijas 2006. gada 10. maija paziņojumu „Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu: izglītība, pētniecība un jauninājumi” (COM(2006)0208),

–    ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–    ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245/2),

–    ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),

–    ņemot vērā ziņojumu „Augstākā izglītība Eiropā 2009: Boloņas procesa virzība” (Eurydice, Eiropas Komisija, 2009)(15),

–    ņemot vērā ziņojumu „Tiešskats uz augstāko izglītību Eiropā 2010: Boloņas procesa ietekme” (Eurydice, Eiropas Komisija, 2010)(16),

–    ņemot vērā Eirobarometra 2007. gada pasniedzēju aptauju par augstākās izglītības reformu(17),

–    ņemot vērā Eirobarometra 2009. gada studentu aptauju par augstākās izglītības reformu(18),

–    ņemot vērā Eirostata 2009. gada 16. aprīļa publikāciju „Boloņas process augstākās izglītības jomā Eiropā — svarīgākie sociālās dimensijas un mobilitātes rādītāji”(19),

–    ņemot vērā starptautiskās konferences par augstākās izglītības finansēšanu, kas 2011. gada 8. un 9. septembrī notika Erevānā, Armēnijā, nobeiguma ziņojumu(20),

–    ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. septembra rezolūciju par Boloņas procesu un studentu mobilitāti(21),

–    ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–    ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A7-0035/2012),

A.  tā kā Boloņas procesa mērķi — proti, nodrošināt saderīgas augstākās izglītības sistēmas Eiropā un likvidēt šķēršļus, kas pilsoņiem joprojām liedz doties uz citu valsti mācīties vai strādāt, un padarīt augstāko izglītību Eiropā pievilcīgu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku, tostarp jauniešiem no trešām valstīm — vēl joprojām ir spēkā un procesa turpināšana, veidojot dialogu starp izglītības sistēmas dažādiem līmeņiem, lai izstrādātu mācību saturu, kas balstītos uz katrā iepriekšējā līmenī apgūto, palīdz, it īpaši pašreizējā ekonomikas krīzē, sasniegt izaugsmes mērķus, pamatojoties uz zināšanām un inovācijām, kas noteiktas stratēģijā „Eiropa 2020”; tā kā ir nepieciešams novērtējums, ar ko nodrošinātu procesa evolūciju un ņemtu vērā līdzšinējos veiksmes stāstus, problēmas, sapratnes trūkumu un pretestību;

B.   tā kā augstākās izglītības uzdevums ir nodrošināt ikvienam atvērtu, nediskriminējošu mācību vidi, kas veicina autonomiju, radošumu, piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un zināšanu paplašināšanu, un tādēļ ir svarīgi nodrošināt visas akadēmiskās sabiedrības, proti, studentu, pasniedzēju un pētnieku līdzdalību universitāšu izglītības dažādo līmeņu attīstībā;

C.  tā kā, ņemot vērā universitāšu trīs funkcijas (izglītība, pētniecība un inovācijas), tām ir būtiska nozīme Savienības nākotnē un tās pilsoņu izglītošanā;

D.  tā kā universitātes ir Eiropas mantojuma būtiska daļa, kuru pirmsākumi meklējami gandrīz pirms tūkstoš gadiem un kuru nozīmi kā sabiedrības progresa virzītājspēku nevar reducēt līdz to devumam ekonomikā, un kuru attīstību nevar pakārtot tikai ekonomiskajām vajadzībām;

E.   tā kā lielākajā daļā valstu, kuras piedalās Boloņas procesā, neraugoties uz grūtībām, kas radās darba gaitā, ir piemērota trīs ciklu struktūra (dažos gadījumos — veiksmīgi);

F.   tā kā reformas īstenošanu nevajadzētu censties panākt ar sadrumstalotu pasākumu palīdzību, nesniedzot atbilstīgu finansiālo atbalstu; tā kā publiskā finansējuma izglītībai samazinājums, ko veic dažās dalībvalstīs, neveicina nepieciešamās reformas;

G.  tā kā visiem būtu jāspēj izmantot mobilitātes sniegtās iespējas un tā ir augstākās izglītības reformas stūrakmens; tā kā studentu mobilitāte galu galā var palīdzēt veicināt speciālistu mobilitāti; tā kā visa procesa gaitā jāievēro arī princips „pieejamība visiem”;

H.  tā kā dalībvalstīm jāturpina īstenot centienus, lai nodrošinātu diplomu savstarpēju atzīšanu, kas ir izšķirošs nosacījums procesa veiksmīgai norisei;

I.    tā kā ir jānostiprina sociālā dimensija kā obligāts nosacījums Boloņas procesa attīstībai, lai nodrošinātu, ka tiesības studēt ir ekonomiski pieejamas visiem studentiem, it īpaši no neaizsargātām grupām, un radītu taisnīgu piekļuvi visiem un labākas darba iespējas;

J.    tā kā universitātēm, valsts pārvaldes institūcijām un uzņēmumiem ir jāsniedz būtisks ieguldījums darba iespēju jomā; tā kā universitātēm jāsniedz personām līdzekļi un prasmes, kas vajadzīgas viņu cilvēciskā potenciāla pilnīgas attīstības nodrošināšanai; tā kā akadēmiskajā izglītībā jāņem vērā arī darba tirgus vajadzības, lai studentiem nodrošinātu prasmes, kas viņiem nepieciešamas stabila un labi apmaksāta darba atrašanai;

K.  tā kā piekļuve izglītībai, kas ir viena no Savienības pamatvērtībām, ir dalībvalstu, ES iestāžu un citu svarīgu dalībnieku sabiedriskā atbildība un Eiropas Savienībai ir liela nozīme Eiropas augstākās izglītības telpas izveidē, atbalstot dalībvalstu centienus un sadarbību šajā jomā; tā kā izglītības un izglītības līmeņu labāka koordinēšana, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, ir priekšnosacījums tādu mērķu kā darba iespējas izaugsme Eiropā nodrošināšanai;

L.   tā kā Boloņas procesam nebūs atpakaļejošas iedarbības uz studentiem, kuri jau uzsākuši studijas atbilstīgi plānam, kas pieņemts pirms Boloņas procesa,

Procesa svarīgums

1.   uzsver nozīmi, kas izglītībai ir kā galvenajai jomai sadarbībā ar dalībvalstīm, lai sasniegtu būtiskus stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un izaugsmes mērķus un nodrošinātu ļoti nepieciešamo ekonomisko atveseļošanos;

2.   aicina ES līmenī nostiprināt atbalstu Boloņas procesam, jo īpaši saistībā ar akadēmisko kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, akadēmisko standartu saskaņošanu, mobilitātes, sociālās dimensijas un darba iespēju veicināšanu, aktīvu demokrātisko līdzdalību, Boloņas principu īstenošanas analīzi un administratīvo šķēršļu likvidēšanu; aicina dalībvalstis vēlreiz apliecināt apņemšanos attiecībā uz Boloņas procesu un tāpēc stiprināt finansēšanas sistēmu, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos izaugsmes mērķus;

3.   atzīmē, ka Eiropas augstākās izglītības telpa (EAIT) ir svarīgs sasniegums patiesas Eiropas pilsonības veidošanā un veicināšanā; uzskata, ka sasniegtais ir jāizmanto tālākā EAIT stiprināšanā, izmantojot atbilstīgus instrumentus un procedūras;

4.   uzsver, ka Boloņas process un EAIT ir ļoti nozīmīgas stratēģijā „Eiropa 2020”, un norāda, ka saikne starp pasniegšanu un pētniecību ir Eiropas augstākajai izglītībai gan svarīga, gan raksturīga;

5.   uzsver faktu, ka Boloņas procesa ietvaros noteiktās prioritātes — mobilitāte, atzīšana, darba iespējas — ir nepieciešami nosacījumi, lai nodrošinātu visu Eiropas universitātēs uzņemto studentu tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību, pabeigt mācības un piedzīvot to, ka viņu kvalifikāciju atzīst visās ES dalībvalstīs;

Pārvaldība

6.   aicina izstrādāt efektīvu un augšupēju pieeju, pilnīgi iesaistot visus svarīgākos dalībniekus, piemēram, universitātes, arodbiedrības, profesionālās organizācijas, pētniecības iestādes, uzņēmējdarbības nozari un — svarīgākais — skolotājus, studentus, studentu organizācijas un universitāšu darbiniekus;

7.   norāda, ka dažas Eiropas universitātes nevēlas pielikt pietiekamas pūles konsolidētas EAIT izveidošanai, neskatoties uz to, ka dažām no šīm universitātēm dalība EAIT ir vienīgā iespēja panākt augstāku konkurētspējas un piedāvātās izglītības līmeni;

8.   aicina universitātes apņemties īstenot jaunas pasniegšanas un jaunas profesionālās un mūžizglītības stratēģijas — optimāli izmantojot jaunās tehnoloģijas un atzīstot citu mācīšanas veidu, piemēram, neformālās izglītības, nozīmi —, kurās koncentrētos uz tādiem universitātes sistēmas pamatelementiem kā studiju process, studenti un pētniecība, tādējādi attīstot kritisku domāšanu, radošas prasmes, nepārtrauktu profesionālo attīstību, kā arī teorētiskas un praktiskas zināšanas, kuras studentiem būs vajadzīgas profesionālajā dzīvē; aicina dalībvalstis un ES finansiāli atbalstīt universitāšu centienus mainīt un attīstīt izglītošanas praksi;

9.   rosina stiprināt un paplašināt pasniedzēju apmācību programmas, ņemot vērā iespējas, ko piedāvā mūžizglītība un jaunās tehnoloģijas;

10. uzsver, ka Eiropas universitāšu pielāgošana globālās ekonomikas vajadzībām un EAIT turpmāka konsolidācija būtu uzskatāmi par Eiropas universitāšu centieniem palīdzēt Eiropai pārvarēt vispārējas ekonomiskās nestabilitātes periodu un izvest Eiropu atpakaļ uz ilgtspējīgas attīstības un izaugsmes ceļa;

11. aicina veicināt universitāšu „trešās misijas” attīstību attiecībā uz sabiedrību, kas būtu jāņem vērā arī saistībā ar daudzdimensionāliem kritērijiem, kas jāizstrādā, lai klasificētu un atzītu izcilību;

12. aicina palielināt publiskās investīcijas augstākajā izglītībā, it īpaši tās, kas paredzētas ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, nodrošinot izaugsmi, kuras pamatā ir labākas prasmes un zināšanas, un reaģēšanai uz lielāku pieprasījumu no studentu puses, piedāvājot labāku pieeju izglītībai un labākus pakalpojumus, it īpaši stipendijas; uzskata, ka budžetu samazinājums negatīvi ietekmē centienus stiprināt izglītības sociālo dimensiju, kas ir princips, uz kura pamatojas Boloņas process; tāpēc aicina dalībvalstis un ES iestādes attīstīt jaunus, mērķtiecīgus un elastīgus finansēšanas mehānismus un veicināt Eiropas mēroga stipendiju ieviešanu, lai atbalstītu izaugsmi, izcilību un īpaši universitāšu daudzveidīgu specializāciju; uzsver nepieciešamību attīstīt daudzu avotu finansējuma pieeju, kura būtu skaidri un efektīvi definēta un kuras mērķis būtu sakārtot nākotnes ES finansēšanas modeli un nodrošināt universitāšu neatkarību;

Konsolidācija

13. norāda, ka Boloņas process un Erasmus programma ir veicinājuši studentu mobilitāti un ka tie var dot ieguldījumu darbaspēka mobilitātes veicināšanā; taču pauž nožēlu, ka mobilitātes rādītāji joprojām ir salīdzinoši zemi;

14. aicina ES, dalībvalstis un universitātes izveidot mehānismus nolūkā visiem studentiem, akadēmiķiem un darbiniekiem sniegt informāciju un finansiālu un administratīvu atbalstu, lai veicinātu organizētas mobilitātes plūsmas; atzinīgi vērtē Erasmus programmas ieviešanu pēcdiploma studentiem un aicina stiprināt Erasmus pakalpojumus kopumā un jaunās paaudzes izglītības programmas ar labāku un uz sociāliem kritērijiem balstītu finansējumu, atvērt programmu lielākam skaitam studentu, ieviest patiesu un efektīvu kredītpunktu atzīšanu, lielākas iespējas iekļaut apmācību periodus ārvalstīs un lielāku atļauto termiņu elastību; tomēr uzstāj, ka mobilitāte nekādā ziņā nedrīkst veicināt diskrimināciju pret studentiem ar ierobežotiem finanšu resursiem;

15. uzskata, ka augstskolu pasniedzēju mobilitāte sniedz ne tikai jaunas zināšanas un pieredzi pašiem pasniedzējiem, bet netieši arī studentiem, un vienlaicīgi pasniedzēju mobilitāte dod iespēju piedalīties kopīgu pedagoģisko materiālu gatavošanā;

16. aicina dalībvalstis izpildīt saistības nodrošināt aizdevumu un stipendiju pilnīgu pārvedamību un būtiski uzlabot finanšu atbalstu studentiem, kas piedalās mobilitātes programmās, ņemot vērā finansējuma palielinājumu jaunajām Eiropas Savienības programmām; aicina ES apsvērt, kā var uzlabot spēkā esošos tiesību aktus par tiesībām uz pārvietošanās brīvību, nodrošinot aizdevumu un stipendiju pārvedamību;

17. aicina ES labāk ņemt vērā imigrācijas plūsmu no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas, lai pieņemtu noteikumus, kas paredz izcelsmes valstī iegūtās izglītības kvalifikāciju atzīšanu;

18. aicina ES katrā dalībvalstī ieviest Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF), lai garantētu savstarpēju uzticēšanos, veicinātu akadēmisko kvalifikāciju atzīšanu un nostiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī; aicina dalībvalstis ieviest valsts kvalifikācijas nodrošināšanas sistēmas saskaņā ar Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm, vienlaikus ņemot vērā universitāšu kursu un pieeju dažādību attiecībā uz saturu un izglītības modeļiem; rosina kvalitātes nodrošināšanas aģentūras reģistrēties Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistrā un atbalstīt Eiropas sadarbību un labākās prakses apmaiņu, iesaistot arī Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas asociāciju (ENQA);

19. vērš uzmanību uz to, ka dalībvalstīs izmanto atšķirīgas vērtēšanas sistēmas, un ka vajadzīga atbilstīga sistēma ECTS punktu izteikšanai atzīmēs;

20. mudina Boloņas procesā iesaistītās valstis ieviest kvalifikāciju sistēmas, kas ir saistītas ar EAIT kvalifikāciju sistēmu, kā arī attīstīt un finansiāli atbalstīt savstarpējo atzīšanu;

21. aicina sniegt ievērojamu finansiālo atbalstu nolīgumiem par kopēju mācību pamatprogrammu, kas nodrošina konkrētus mācību rezultātus, cita starpā izskatot projektā Tuning izstrādāto metodoloģisko pieeju un izmantojot projektā Tuning Academy gūto pieredzi; aicina veltīt īpašu uzmanību humanitāro zinātņu, kas ir demokrātijas pamats un Eiropas kohēzijas virzītājspēks, programmu īpašajam raksturam, lai noteiktu, kādas īpašas zināšanas un prasmes būtu jāaptver zinātnisko grādu studiju programmās, un mudinātu tādu mācīšanos, kas apvienotu izmērāmu un vispārīgu prasmju apguvi (ko parāda spējas izmantot zināšanas) un izglītošanu un pētniecību kā oriģinālu kritisko analīzi; uzskata, ka, tāpat kā studiju pamatmateriāla apguvei, visām programmām visās disciplīnās būtu jānodrošina vispusīgas galvenās kompetences, piemēram, kritiskā domāšana, saziņa un uzņēmējdarbības prasmes;

22. aicina sniegt papildu atbalstu valstu un Eiropas mēroga pasākumiem, lai nodrošinātu visu studentu līdzvērtīgu iesaistīšanu, taisnīgu piekļuvi studijām, veiksmīgu studiju norisi un ilgtspējīgu studentu atbalsta sistēmu (piemēram, mājokļus, transporta izdevumu segšanu utt.), kā arī mērķtiecīgu atbalstu it īpaši studentiem no mazāk pārstāvētām grupām, sociāli nelabvēlīgas vides un tiem, kam ir finansiālas grūtības, un šo pasākumu mērķim jābūt samazināt studiju priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvaru un nodrošināt, ka izglītība un apmācība nav atkarīga no traucējošiem sociālekonomiskajiem faktoriem un mācību process atbilst individuālām izglītības vajadzībām; iesaka paātrināt karjeras konsultāciju centru izveidi, kas sniedz bezmaksas pakalpojumus studentiem;

23. uzsver nozīmi, kāda ir 2007. gada Londonas paziņojumam(22), ar ko par vienu no Boloņas procesa mērķiem pasludināja izglītības sociālo dimensiju, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai neatkarīgi no personas iepriekšējā dzīves gājuma; pauž nožēlu par to, ka šā mērķa sasniegšanā nav notikusi pietiekama virzība, un mudina Komisiju šajā jomā veicināt progresu;

24. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt savstarpēju atzīšanu, likvidējot šā procesa administratīvos šķēršļus;

25. vērš uzmanību uz konkrētām vajadzībām attiecībā uz bakalaura grāda studijām, mācību programmām tajās, pāreju uz maģistra programmām un studiju beidzēju darba iespējām; šai sakarībā uzsver nepieciešamību veikt konkrētus pasākumus, piemēram, izstrādāt teorētiskas vai praktiskas mācību programmas, un nodrošināt efektīvāku sadarbību starp universitātēm, dalībvalstīm un ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem, lai uzlabotu nākamo absolventu izredzes atrast stabilu, labi apmaksātu darbu, kas atbilst viņu kvalifikācijas līmenim; tāpēc aicina universitātes attīstīt stažēšanās iespējas un uzlabot prakses integrāciju universitāšu mācību programmās;

26. uzsver, ka darba iespējas veicinošiem pasākumiem, tādiem kā mūžizglītībai un darba tirgum piemērotu plašu iemaņu attīstības pasākumiem, ir jābūt galvenajām prioritātēm, lai sasniegtu ilgtspējīgu izaugsmi un labklājības mērķus; šajā sakarībā stingri atbalsta apmaiņu starp universitāšu pasniedzējiem un studentiem, universitāšu un uzņēmējdarbības jomas dialogu, praksi un „iemaņu pasi”;

27. uzskata, ka Profesionālo kvalifikāciju direktīvas (2005/36/EK) modernizēšana palīdzēs veicināt profesionālo mobilitāti Eiropā un sekmēs studentu mobilitāti, garantējot citās dalībvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanu visā Eiropas Savienībā;

28. aicina dalībvalstis un ES iestādes atbalstīt pāreju no zinātniskās metodoloģijas jēdziena „monodisciplinārs”, kas joprojām ir vairumā Eiropas universitāšu, uz jēdzieniem „starpdisciplinārs” un „transdisciplinārs”;

29. aicina dalībvalstis un ES iestādes veicināt universitāšu un uzņēmēju dialogu un sadarbību kā konsolidētas EAIT kopēju mērķi, lai uzlabotu Eiropas universitāšu absolventu darba iespējas;

30. norāda uz nepieciešamību veikt konkrētus pasākumus un nodrošināt efektīvāku sadarbību starp universitātēm un darba tirgu nolūkā izstrādāt piemērotākas mācību programmas, uzlabot izglītības saskaņotību un veicināt darba iespējas, pieņemot līdzīgus kritērijus atļaujas saņemšanai, lai varētu darboties konkrētās profesijās;

31. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu prakses vietu skaitu studentiem, lai vairāk veicinātu viņu iekļaušanos darba tirgū;

32. aicina dalībvalstu valdības un Komisiju izstrādāt strukturētas sadarbības sistēmu, lai disciplīnu klasteru ietvaros izsniegtu kopīgus akadēmiskos grādus, kurus atzīst visā ES, uzlabojot Erasmus Mundus un nākotnes izglītības un apmācības programmai sniegto finansiālo atbalstu un to rezultātus un veicinot kopīgo programmu Eiropas akreditācijas sistēmas izveidi;

33. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Erasmus maģistra grāda mobilitātes shēmu;

34. uzskata, ka doktora grādi, tostarp tie, kas iegūti, sadarbojoties ar uzņēmumiem, nodrošina svarīgu saikni starp augstāko izglītību un pētniecību, un atgādina, ka šie doktora grādi var būt nozīmīgs elements uz zināšanām balstītu inovāciju un ekonomikas izaugsmes radīšanā; atzīst, ka liela nozīme ir doktora grāda iegūšanai, strādājot uzņēmumos, jo tiek veicināta personu ar augstākajiem akadēmiskajiem grādiem integrācija darba tirgū; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, īstenojot Marijas Kirī vārdā nosauktos pasākumus, izveidot doktorantūras studentiem paredzētu Eiropas industriālo shēmu;

35. uzskata, ka labāka EAIT un Eiropas pētniecības telpas sadarbība ir iespēja veicināt inovācijas un attīstību Eiropā;

36. uzsver ieguldījumu, ko sniedz 7. ES pamatprogrammas pētniecībai, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un Eiropas pētniecības telpa, sekmējot ES pētnieku mobilitāti un izmantojot ES inovāciju un konkurētspējas potenciālu;

37. aicina izstrādāt efektīvu stratēģiju mūžizglītības programmu atbalstam Eiropā un ilgtspējīgas iniciatīvas, kas pilnībā integrētas iestādēs un uzlabo mūžizglītības kultūru; tāpat aicina veicināt uzņēmumu atbalstītu mūžizglītību, lai strādājošajiem būtu iespēja uzlabot savas zināšanas un prasmes; aicina augstākās izglītības iestādes un universitātes nodrošināt lielāku programmu elastību, pamatojoties uz mācību rezultātiem, atzīt neformālo un informālo izglītību un pakalpojumus, lai atbalstītu to piedāvātos izglītības apguves veidus, veicinot partnerību universitāšu, uzņēmumu un augstāko profesionālo mācību iestāžu starpā, lai uzlabotu zinātniskās, humanitārās un tehniskās prasmes un novērstu trūkumus;

38. vērš uzmanību uz to, ka jānosaka to studentu statuss, kuri uzsākuši studijas pirms Boloņas procesa, valstīs, kurās šiem studentiem tiek liegtas iespējas saistībā ar uzņemšanu maģistra programmās;

39. norāda, ka Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai (ECTS) jābūt pārredzamākai un jānodrošina kvalifikāciju un diplomu precīzāka salīdzināšana; rosina Komisiju un dalībvalstis izmantot labāku ECTS instrumentu, lai veicinātu studentu un profesionāļu mobilitāti;

Eiropas rīcība

40. atbalsta Komisijas ierosinājumu ievērojami palielināt Eiropas izglītības un apmācības programmām atvēlētos līdzekļus; aicina Komisiju būtisku šo līdzekļu daļu sniegt augstākās izglītības modernizēšanas un universitāšu infrastruktūru modernizēšanas atbalstam atbilstīgi Boloņas procesa un ES modernizācijas darba kārtības mērķiem; mudina Komisiju rast risinājumus, kas nodrošina šādu programmu pieejamību arī studentiem, kuriem ir finansiālas grūtības;

41. aicina dalībvalstis un ES noteikt, vai mācību programmās var iekļaut arī obligātu mācību periodu kādas citas dalībvalsts, kas nav studenta mītnes valsts, universitātē;

42. vērš uzmanību uz ciešo saikni starp Boloņas procesu un Profesionālo kvalifikāciju direktīvu un uzsver vajadzību Komisijai veikt koordinēšanu pilnīgā saskaņā ar Boloņas procesu; apgalvo, ka šo saikni var vēl pastiprināt, sniedzot studentiem attiecīgu praktisku informāciju par ārvalstīs iegūtu diplomu atzīšanu un darba iespējām, ko sniedz apmācība ārvalstīs;

43. aicina kā daļu no direktīvas par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu pārskatīšanas un lai virzītos uz reālu Eiropas augstākās izglītības telpu, veikt valstu obligāto apmācības prasību salīdzinājumu un regulārāk rīkot viedokļu apmaiņas starp dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm un profesionālajām asociācijām;

44. ierosina — lai stiprinātu Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu, Erasmus programmā partneruniversitātēs iegūto studiju kredītpunktu atzīšanai jābūt obligātam elementam visās iestādēs, kuras piedalās ES finansētās studentu apmaiņas programmās;

45. vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir harmonizēta ECTS sistēmas ieviešana; aicina Komisiju, dalībvalstis un augstākās izglītības mācību iestādes izstrādāt salīdzinošu tabulu, kurā būtu norādīti ECTS kredītpunkti, ko piešķir par kursu pabeigšanu, lai virzītos uz tālāku saskaņošanu un atvieglotu studentu un speciālistu mobilitāti; norāda uz šķēršļiem, ar kuriem saskaras studenti, mēģinot pārnest kredītpunktus starp universitātēm, un uzskata, ka šādi šķēršļi var atturēt studentus no piedalīšanās akadēmiskajās apmaiņas programmās;

46. aicina izstrādāt efektīvu stratēģiju akadēmisko nosaukumu pilnīgai saskaņošanai Eiropas Savienībā, kopš Boloņas procesa uzsākšanas paredzot iespēju atzīt akadēmiskos nosaukumus (tostarp senāk piešķirtus akadēmiskos nosaukumus) ar atpakaļejošu spēku;

47. aicina ES dalībvalstis pieņemt galīgu un skaidru lēmumu par kvalifikāciju un diplomu pilnīgu savstarpējo atzīšanu vai izstrādāt plānu, nosakot kad šādu lēmumu beidzot būs iespējams pieņemt;

48. aicina sistemātiskāk organizēt sadarbību universitāšu starpā un stiprināt to, lai palielinātu ietekmi uz augstākās izglītības iestādēm un sistēmām studentu un darbinieku interesēs;

49. ierosina universitātēm parakstītājās valstīs atzīt mācību praksi, kas veikta, piedaloties mobilitātes programmās, ko atbalstījusi Eiropas Komisija;

50. aicina uzlabot tās informācijas pārredzamību, ko sniedz studentiem pirms attiecīgās apmaiņas sākuma par kredītpunktiem, ko viņi saņems, un aicina dalībvalstis un augstākās izglītības mācību iestādes sadarboties, kad tiek izvērtēts, cik kredītpunkti piešķirami par attiecīgo kursu noklausīšanos; aicina izstrādāt kopējas platformas, lai sniegtu nepieciešamās zināšanas un prasmes, ko nodefinējuši speciālisti un augstākās izglītības iestādes, ar iespējamo mērķi nodrošināt dažu diplomu tuvināšanu, vienlaikus nodrošinot valstu sistēmu īpatnību saglabāšanu un kā piemēru ņemot vērā ES profesionālo kvalifikāciju automātiskas atzīšanas sistēmu ES(23);

51. aicina uz labāku tīklu veidošanu, koordināciju un saziņu ES universitāšu starpā, lai paātrinātu jaunu diplomu atzīšanu, atvieglotu kredītpunktu pārnešanu, uzlabotu zināšanas un dažādu izglītības un apmācības sistēmu izpratni, kā arī ļautu studentiem labāk saprast Eiropas programmu dažādību;

52. aicina Eiropas Komisiju jaunajā izglītības un apmācības programmā veicināt sadarbību starptautisku mācību programmu, kopīgu akadēmisko grādu un savstarpējās atzīšanas jomā, tostarp ar finansiālu stimulu palīdzību; aicina praksē īstenot lielāku skaitu Erasmus darbā iekārtošanas partnerību;

53. vērš uzmanību uz to, ka pastāv ļoti daudz iestāžu, kas risina jautājumus saistībā ar augstāko izglītību un pētniecību Eiropā; aicina Eiropas Savienību veicināt to darba koordināciju vienas organizācijas paspārnē;

54. uzskata, ka jāīsteno iniciatīvas, lai palīdzētu studentiem studiju laikā pārnest kredītpunktus no vienas universitātes uz citu;

55. aicina dalībvalstis un ES nodrošināt atjauninātus un salīdzināmus datus, cita starpā par neaizsargāto grupu samērīgu pārstāvību, ko izmantos EAIT īstenošanas pārraudzībai, un šai sakarībā likvidēt šķēršļus un atrisināt problēmas, kas saistītas ar procesa īstenošanu, un nepiemērot soda sankcijas iestādēm, kuras plānotās reformas vēl nav īstenojušas; uzskata, ka šādi dati vienu reizi gadā būtu jāpublicē par katru valsti un par katru universitāti, lai būtu vieglāk saprast, kurās jomās jāpanāk progress;

56. rosina universitātes saskaņot savus akadēmiskos standartus, veidojot partnerības labas prakses apmaiņai;

57. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt sadarbības un pētniecības programmas ar trešo valstu universitātēm, it īpaši konfliktu zonās esošajām universitātēm, un izstrādāt jaunas programmas, ievērojot savstarpējās intereses, lai šo valstu studentiem bez jebkādas diskriminācijas nodrošinātu pieeju augstākajai izglītībai un mācībām;

58. uzskata, ka Boloņas procesa ietvaros izveidotā Eiropas augstākās izglītības telpa (EAIT) ir progresīva; tāpēc aicina šajā struktūrā iekļaut Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu augstākās izglītības telpu un aicina nodrošināt virzību uz efektīvu to valstu augstākās izglītības telpu, kuras iesaistītas Austrumu partnerības sadarbībā, kā arī uz citām starpvalstu telpām Eiropas Savienībā; aicina Komisiju novērst studentu un pasniedzēju pārvietošanās šķēršļus, atbalstīt Eiropas un Vidusjūras reģiona universitāšu tīklu veidošanu, tostarp (EMUNI) un turpināt Tempus un Erasmus Mundus programmu labo praksi;

59. norāda, ka jāsniedz labāka informācija par Boloņas procesu un EAIT, īstenojot visaptverošu, efektīvu Eiropas komunikācijas politiku, kuras mērķis ir universitātes padarīt pievilcīgākas gan Eiropā, gan ārpus Eiropas;

60. prasa Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt aizdevumu un stipendiju, it īpaši par nopelniem un konkrētām vajadzībām piešķirtu stipendiju, pārvedamību visu Eiropas valstu starpā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju mobilitātes iespējām;

61. atbalsta vienotu universitāšu zīmolu izveidi reģionālā līmenī, lai stiprinātu universitāšu prestižu starptautiskā līmenī saskaņā ar Boloņas procesa mērķiem;

62. aicina ES iestādes izveidot mehānismus, ar kuru palīdzību varētu atbalstīt dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes Boloņas procesa mērķu sasniegšanā, ko varētu paveikt ar regulāru ziņojumu un ES programmu mērķtiecīgas izmantošanas palīdzību, tostarp to programmu, kas paredz sadarbību ar trešām valstīm Eiropas augstākās izglītības telpā;

63. prasa ES atbalstīt Boloņas saistību izpildi politikas sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm; aicina Komisiju un Eiropas Parlamentu uzņemties nopietnu lomu šo centienu vadīšanā;

64. paļaujas, ka, veicot vispārēju izvērtēšanu nākamā gada ministru sanāksmē Bukarestē, tiks izstrādāts skaidrs plāns, kā līdz 2020. gadam izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas augstākās izglītības telpu; uzstāj uz to, ka jāizstrādā starpnozaru priekšlikumi attiecībā uz IKT apmācību, arodmācību un mūžizglītību un darbā iekārtošanu un ka šajos priekšlikumos aktīvi jāatbalsta arī gudras un ilgtspējīgas izaugsmes iekļaušana, lai ES iegūtu konkurētspējas priekšrocības pēckrīzes pasaulē tādās jomās kā darbavietu radīšana, cilvēku kapitāls, pētniecība, jauninājumi, uzņēmējdarbība un plašāka uz zināšanām balstīta ekonomika;

65. aicina Komisiju un ES valstu izglītības ministrus pilnībā izmantot kopējas dalības EAIT iespējas, lai uzņemtos vadošo lomu Boloņas mērķu sasniegšanā, un aicina ministrus nostiprināt apņemšanās saistībā ar Boloņas procesu, uzņemoties kopīgas saistības ES līmenī Padomē, ko atbalstīs arī Komisija, lai šis savstarpēja atbalsta process pārietu saskaņotā īstenošanā;

66. norāda, ka reizi divos gados notiekošajā ministru sanāksmē 2012. gadā Bukarestē ir jāņem vērā tas, ka EAIT izveide rada iespēju ES un dalībvalstīm sniegt spēcīgu un vienotu ieguldījumu Boloņas procesā, pamatojoties uz dalīto kompetenci augstākās izglītības jomā, kopīgo dalību procesā un apņemšanos rīkoties, ko atbalsta ES iestāžu politiskie paziņojumi;

o

o        o

67. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

http://www.ohchr.org/EN/UDHR/Documents/UDHR_Translations/frn.pdf.

(2)

http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/SORBONNE_DECLARATION1.pdf

(3)

http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/BOLOGNA_DECLARATION1.pdf

(4)

http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/Leuven_Louvain-la-Neuve_Communiqu%C3%A9_April_2009.pdf

(5)

http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/Budapest-Vienna_Declaration.pdf

(6)

OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp., labojums OV L 271, 16.10.2007., 18. lpp., labojums OV L 93, 4.4.2008., 28. lpp.

(7)

OV L 289, 3.11.2005., 23. lpp.

(8)

OV L 64, 4.3.2006., 60. lpp.

(9)

OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.

(10)

OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(11)

OV C 302, 12.12.2009., 3. lpp.

(12)

OV C 135, 26.5.2010., 12. lpp.

(13)

OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.

(14)

OV C 199, 7.7.2011., 1. lpp.

(15)

http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/thematic_reports/099EN.pdf

(16)

http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/thematic_reports/122EN.pdf

(17)

http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl198_en.pdf

(18)

http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_260_en.pdf

(19)

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-78-09-653/EN/KS-78-09-653-EN.PDF

(20)

http://www.ehea.info/news-details.aspx?ArticleId=253

(21)

OV C 8 E, 14.1.2010., 18. lpp.

(22)

http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/London_Communique18May2007.pdf

(23)

Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu V pielikums — Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu.


PASKAIDROJUMS

Atvērtas Eiropas augstākās izglītības telpas izveide ir svarīgs sasniegums, un tā ir plaša institucionāla struktūra ar Boloņas procesu uzsāktā vērienīgā procesa īstenošanai.

Starpvaldību sadarbība un ES iestāžu izstrādātās stratēģijas ir sniegušas stimulu plašām Eiropas augstākās izglītības strukturālajām reformām. Eiropas universitātes ir ne tikai padziļināti pārskatījušas un reorganizējušas to īstenoto izglītības darbu atbilstīgi Boloņas procesa ietvaros noteiktajai trīs līmeņu struktūrai, bet arī nostiprinājušas savu sociālo nozīmi ar tādu pasākumu palīdzību, kuri ir labāk piemēroti tā dēvētajam universitāšu sistēmas „trešajam uzdevumam”.

Ir jānorāda, ka saikne starp šo sistēmu un darba tirgu ne vienmēr ir darbojusies veiksmīgi. Tādējādi Lisabonas stratēģijā sniegtais atzinums („Eiropas universitātes, neraugoties uz to sniegtās izglītības apmierinošo kvalitāti, nespēj izmantot visu savu potenciālu, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi, sociālo kohēziju un darba vietu skaita un kvalitātes vairošanu”) vēl joprojām ir spēkā. Šis atzinums ir jo īpaši satraucošs pašreizējās pasaules ekonomikas krīzes laikā, un tam ir jāvelta pastiprināta uzmanība, ņemot vērā ES mērķi „kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, kas spētu nodrošināt stabilu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darbavietām un plašāku sociālo kohēziju”.

Šajā ziņā visa Boloņas procesa nostiprināšana ir noderīga stratēģijā „Eiropa 2020” paredzēto izaugsmes mērķu sasniegšanai: tas ir nosacījums pilnīgai ES iekšējā tirgus integrācijai un neaizstājams instruments ekonomikas un finanšu krīzes radīto problēmu risināšanai.

Boloņas procesa pirmais mērķis vēl joprojām ir svarīga prasība: Eiropas universitātē uzņemtam studentam ir tiesības pabeigt mācības, un viņa kvalifikācija ir jāatzīst visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Pārvaldība

Viens no faktoriem, kas ir traucējis gūt panākumus rezultātu jomā, ir procesa lejupējais virziens.

Sākotnēji process bija valstu valdību politiskās gribas rezultāts. Tikai šī procesa otrajā posmā pakāpeniski tikai iesaistīti Eiropas Universitāšu apvienībā ietilpstošo akadēmisko institūciju vadošie pārstāvji, un vēl ir jāveic pilnīga procesa integrācija Eiropas universitātēs, kā arī studentu un ģimeņu vidū.

Tāpēc ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas un plašāka visu ieinteresēto pušu iesaistīšana šī procesa mērķu pārvaldībā un jaunu pasākumu noteikšanā procesa atbalstam.

Vēl viens procesa „nepilnīgās pārvaldības” aspekts ir atsevišķu dalībvalstu veiktie sadrumstalotie pasākumi.

Par cēloni daļai no šīs kritikas ir uzskatāms nelielais budžets, kas atvēlēts mērķu sasniegšanai. Pastāv ilūzija, ka Boloņas procesu iespējams sasniegt bez izdevumiem.

Domājams, ka pašreizējās finanšu krīzes dēļ līdzekļi, kas pieejami visā izglītības nozarē, tiks samazināti vēl vairāk.

Tomēr ekonomiskajai situācijai būtu mūs jāpiespiež atbalstīt procesa paātrināšanu, kā arī iepazīties ar jaunām formām un finanšu struktūrām, kas nodrošina efektīvāku Eiropas universitāšu izaugsmes un izcilības mērķu īstenošanu.

Līdzās dalībvalstīm procesā liela nozīme ir arī ES institūcijām, jo īpaši kvalifikāciju atzīšanas un mobilitātes politikas jomā.

Pašlaik EAIT vēl nav pilnīgi izstrādāta, un ir svarīgi pēc iespējas vairāk palielināt šīs telpas iespējas un risināt vairākus atklātus jautājumus, tostarp saistībā ar valdības regulējumu, budžeta ierobežojumiem, kvalitātes kontroli un valsts akreditāciju.

Citiem Boloņas procesa dalībniekiem (universitātēm, studentiem, skolotājiem, arodbiedrībām, uzņēmējdarbības nozarei) ir svarīga atbildība, lai nodrošinātu, ka process faktiski skaņojas sociālajā un akadēmiskajā kopienā.

Atsevišķu Eiropas universitāšu nepietiekamā atbilstība procesa pamatnostādnēm arī apliecina vajadzību ieviest jaunas izglītības metodes.

Lielāka uzmanība būtu jāvelta uz studentiem orientētai izglītības sistēmai, kuras ietvaros universitātes un akadēmiskie spēki mudinātu studentus aktīvi virzīt savu augstākās izglītības ieguves procesu.

Problēmas

Mobilitāte kā Eiropas augstākās izglītības telpas būtisks elements tiek uzskatīta par īpaši nozīmīgu, kā norādīts nesen pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā par EAIT modernizēšanu un jaunākajā Eiropas Parlamenta 2008. gadā pieņemtajā rezolūcijā par Boloņas procesu un studentu mobilitāti(1), kuras referente bija D. Pack.

Mobilitāte nav tikai teritoriāla (valstīs un starp tām), bet arī horizontāla (starp akadēmisko grādu cikliem) un vertikāla (akadēmisko grādu ciklu ietvaros).

Lai uzlabotu studentu mobilitātes plūsmas, finansēšanas politikas līmenī mums ir vajadzīgs vairāk stimulu, kā arī lielāku finanšu resursu piešķiršana, kvalitātes pasākumi kredītpunktu atzīšanai, kā arī labāka pārredzamība un informācija attiecībā uz mobilitātes programmām.

Kvalifikāciju atzīšana un kvalifikāciju sistēma. Boloņas procesa gaitā īstenotās reformas ietver virkni instrumentu, kas paredzēti kvalifikāciju atzīšanai, piemēram, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma.

Pašlaik lielākā daļa Boloņas procesā iesaistīto valstu nav ieviesušas ar EAIT kvalifikāciju sistēmu saistītu valsts kvalifikāciju sistēmu.

Šīs valstu kvalifikācijas būtu jābalsta uz izglītības rezultātiem, lai tās būtu vērā ņemamas un atvieglotu oficiālo, neoficiālo un nestandarta kvalifikāciju salīdzināmību un atzīšanu.

Šajā ziņā būs interesanti apsvērt, kā turpināt attīstīt 2000. gada Tuning projektu, kas bija paredzēts, lai nodrošinātu konkrētu pieeju Boloņas procesa īstenošanai un noteiktu kopīgus atsauces punktus pirmā un otrā cikla izglītības programmu absolventu vispārējām un konkrētām kompetencēm virknē jomu.

Kvalitātes nodrošināšana. Šobrīd lielākajā daļā valstu turpinās valsts kvalitātes nodrošināšanas sistēmu pārskatīšana, universitātēm strādājot nolūkā izveidot vienotas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ko atbalstīs ārējas novērtēšanas procedūras.

Eiropas kvalitātes nodrošināšanas reģistrs, kā arī citi instrumenti, piemēram, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standarti un pamatnostādnes, ir svarīgs sasniegums; šajā ziņā jāturpina valstu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pielāgošana.

Būs jārada stimuli, lai mudinātu valstis pievienoties reģistram un uzlabot to pašnovērtējuma sistēmas.

Jo īpaši Austrijā un Dānijā ir attīstīta pozitīvi vērtējama pieeja, proti, kvalitātes nodrošināšanas aģentūras var strādāt tad, ja tās ir pieteikušās reģistrā. Tādējādi visi diplomi ar kvalitātes nodrošināšanas zīmi būtu jāatzīst visās pārējās EAIT valstīs.

Sociālā dimensija. Sociālās kohēzijas mērķis ir kļuvis par centrālu EAIT elementu, un tā ir priekšnosacījums, kas jāizpilda, lai panāktu EAIT konsolidāciju. Lielāka nozīme ir piešķirama taisnīgai piekļuvei un augstākās izglītības ieguvei visos līmeņos.

Tam būtu vajadzīgs valdības papildu atbalsts, lai īstenotu pasākumus nolūkā paplašināt piekļuves iespējas studentiem no mazāk pārstāvētajām grupām un nelabvēlīgākas sociālekonomiskās vides, kā arī imigrantiem, kultūras minoritātēm un studentiem ar īpašām vajadzībām.

Darba iespējas un bakalaura grāds. Nepietiekamu statistikas datu dēļ ir apgrūtināta absolventu nodarbinātības pārraudzība. Darba iespējas jo īpaši varētu vairot, iesaistot darba devējus uzņēmumos gūtās prakses integrēšanā akadēmiskās izglītības programmā.

Arī efektīva ES līmeņa atzīšanas sistēma būs svarīga kompetenču un prasmju standartu noteikšanā darba tirgum (gan valsts, gan privātajā sektorā).

Labāka sadarbība starp EAIT un Eiropas Pētniecības telpu (EPT). doktora grāda kā trešā cikla akadēmiskā grāda iekļaušana Boloņas struktūrā ir svarīgākā saikne starp augstāko izglītību un pētniecību.

Tagad ir jāmaina izplatītais priekšstats, ka doktora studiju mērķis ir tikai un vienīgi akadēmiskā pētniecība. Doktora studijām ir iespēja kļūt par svarīgāko elementu uz zināšanām balstītu inovāciju un ekonomikas izaugsmes radīšanā, un tās var veicināt zināšanu un tehnoloģiju izplatīšanu.

Eiropas rīcība

Eiropas mēroga rīcība rezultātu uzlabošanai un neatrisināto problēmu pārvarēšanai ir svarīgāka. Universitāšu modernizēšana un nostiprināšana ir dalībvalstu, Eiropas institūciju un citu ieinteresēto pušu (uzņēmumu, universitāšu, studentu) uzdevums. Eiropai ir iespēja nodrošināt efektīvāku sistēmu ar stimulu politikas palīdzību un, izmantojot saiknes ar Eiropas pētniecības telpu.

Kvalitātes nodrošināšana. Mēs nevaram turpināt darbu bez savstarpējas kvalifikāciju atzīšanas un uzticības. ES šis jautājums ir jārisina ar stimulu politikas palīdzību.

Kvalifikāciju sistēma. Eiropas kvalifikāciju sistēma ir izstrādāta visiem izglītības līmeņiem. ES dalībvalstīm ir jāizstrādā valsts struktūra mūžizglītībai.

Pamatprogramma. Pastiprināta uzmanība ir jāvelta nolīgumiem par kopējām mācību pamatprogrammām tādās studiju programmās, kas ietver identiskas jomas, nolūkā tās organizēt konkrētu obligāto mācību rezultātu nodrošināšanai.

Kopīgi akadēmiskie grādi. Vienam no svarīgākajiem EAIT mērķiem jābūt Eiropas akadēmisko grādu sistēmas izveidei un attīstībai, nodrošinot grādu atzīšanu visā Eiropā, lai students, kurš absolvē universitāti Eiropā, iegūtu visā ES atzītu un derīgu kvalifikāciju.

Tuvojoties Bukarestes augstākā līmeņa sanāksmei

Boloņas procesā iesaistīto valstu ministru konference notiks 2012. gada aprīlī. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai jaunu saistību noteikšana nākamajiem trīs gadiem, kas aizritēs starp šo un nākamo ministru tikšanos, neaprobežotos ar kritēriju saraksta izstrādi, bet drīzāk iekļautu konkrētus pasākumus nolūkā veicināt Boloņas procesa mērķu īstenošanu visās universitātēs un dalībvalstīs.

(1)

OV C 8 E, 14.1.2010., 18. lpp.


Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS  (28.11.2011)

Kultūras un izglītības komitejai

par Eiropas iestāžu ieguldījumu Boloņas procesa nostiprināšanā un attīstībā

(2011/2180(INI))

Atzinumu sagatavoja: Emma McClarkin

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Kultūras un izglītības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver nozīmi, kas izglītībai ir kā galvenajai jomai sadarbībā ar dalībvalstīm, lai sasniegtu būtiskus stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un izaugsmes mērķus un nodrošinātu ļoti nepieciešamo ekonomisko atveseļošanos;

2.  norāda, ka Boloņas process un Erasmus programma ir veicinājuši studentu mobilitāti un ka tiem ir potenciāls dot ieguldījumu darbaspēka mobilitātes veicināšanā; taču pauž nožēlu, ka mobilitātes rādītāji joprojām ir salīdzinoši zemi; tādēļ aicina ES, dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes uzlabot savstarpējo saziņu un saziņu ar studentiem par viņu mobilitātes, tostarp stipendiju, iespējām; turklāt uzskata, ka pienācīgi jāapsver iespēja paredzēt lielāku finansējumu Erasmus programmai;

3.  uzskata, ka dalībvalstīs pareizi izveidojot vienotus kontaktpunktus saistībā ar izglītības jomu, varētu būtiski samazināt Boloņas procesa dažādu aspektu nevienādo un nepareizo īstenošanu, palīdzēt modernizēt valstu augstākās izglītības politiku un radīt iespēju labākai sadarbībai, koordinēšanai, saiknēm un labāko prakšu apmaiņai starp ES–27 valstīm;

4.  uzsver, ka darba iespējas veicinošiem pasākumiem, tādiem kā mūžizglītībai un darba tirgum piemērotu plašu iemaņu attīstības pasākumiem, ir jābūt galvenajām prioritātēm, lai sasniegtu ilgtspējīgu izaugsmi un labklājības mērķus; šajā sakarībā stingri atbalsta apmaiņu starp universitāšu pasniedzējiem un studentiem, universitāšu un uzņēmējdarbības jomas dialogu, praksi un „iemaņu pasi”;

5.  uzskata, ka augstskolu pasniedzēju mobilitāte sniedz ne tikai jaunas zināšanas un pieredzi pašiem pasniedzējiem, bet netieši arī studentiem, un vienlaicīgi pasniedzēju mobilitāte dod iespēju piedalīties kopīgu pedagoģisko materiālu gatavošanā;

6.  uzsver ieguldījumu, ko sniedz 7. ES pamatprogramma pētniecībā, konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un Eiropas pētniecības telpa, sekmējot ES pētnieku mobilitāti un izmantojot ES inovāciju un konkurētspējas potenciālu, un aicina stiprināt saiknes starp Eiropas augstākās izglītības telpu un Eiropas pētniecības telpu;

7.  aicina Komisiju atbalstīt un palīdzēt dalībvalstīm visā turpmākajā starpvaldību procesā un saistībā ar gaidāmo augstākās izglītības ministru konferenci Bukarestē 2012. gada aprīlī; atbalsta pieeju, kas izklāstīta nesenajā Komisijas paziņojumā „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma”(1);

8.  paļaujas, ka, veicot vispārēju izvērtēšanu nākamā gada ministru sanāksmē Bukarestē, tiks izstrādāts skaidrs plāns, kā līdz 2020. gadam izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas augstākās izglītības telpu; uzstāj uz to, ka jāizstrādā starpnozaru priekšlikumi attiecībā uz IKT apmācību, arodmācību un mūžizglītību un darbā iekārtošanu un ka šajos priekšlikumos aktīvi jāatbalsta arī gudras un ilgtspējīgas izaugsmes iekļaušana, lai ES iegūtu konkurētspējas priekšrocības pēckrīzes pasaulē tādās jomās kā darbavietu radīšana, cilvēku kapitāls, pētniecība, jauninājumi, uzņēmējdarbība un plašāka uz zināšanām balstīta ekonomika;

9.  uzsver nozīmi, kāda ir 2007. gada Londonas paziņojumam, ar ko par vienu no Boloņas procesa mērķiem pasludināja izglītības sociālo dimensiju, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, neatkarīgi no personas iepriekšējā dzīves gājuma; pauž nožēlu par to, ka šā mērķa sasniegšanā nav notikusi pietiekama virzība, un mudina Komisiju šajā jomā veicināt progresu;

10. vērš uzmanību uz ciešo saikni starp Boloņas procesu un Profesionālo kvalifikāciju direktīvu un uzsver vajadzību Komisijai veikt koordinēšanu, kura būtu pilnīgā saskaņā ar Boloņas procesu; apgalvo, ka šo saikni var vēl pastiprināt, sniedzot studentiem attiecīgu praktisku informāciju par ārvalstīs iegūtu diplomu atzīšanu un darba iespējām, ko sniedz apmācība ārvalstīs;

11. aicina Komisiju, ievērojot savas pilnvaras, novērtēt nevienmērīgo Boloņas procesu un sagatavot rezultātu kopsavilkumu, lai process kļūtu par reālu instrumentu speciālistu mobilitātes nodrošināšanā ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starp ES un trešajām valstīm; uzsver, ka jebkurā rādītāju kopsavilkumā attiecībā uz Boloņas procesa veikšanu, jautājumiem jāpievēršas padziļināti — gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi —, lai varētu vadīt turpmāko virzību un pieņemt lēmumus, izmantojot uz pierādījumiem balstītu pieeju;

12. aicina kā daļu no direktīvas par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu pārskatīšanas un lai virzītos uz reālu Eiropas augstākās izglītības telpu, veikt valstu obligāto apmācības prasību salīdzinājumu un regulārāk rīkot viedokļu apmaiņas starp dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm un profesionālajām asociācijām;

13. aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm uzlabot Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) pārredzamību, lai to varētu labāk izmantot kā salīdzinošu rīku, kas atvieglotu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, un apgalvo, ka vairāk uz prasmēm balstīta pieeja varētu palīdzēt labāk salīdzināt dažādus sektorus; prasa attiecīgajām iesaistītajām pusēm apsvērt iespēju iekļaut pabeigtas apmācības laikposmus ECTS, uzskatot tos par daļu no augstākās izglītības;

14. vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir harmonizēta ECTS sistēmas ieviešana; aicina Komisiju, dalībvalstis un augstākās izglītības mācību iestādes izstrādāt salīdzinošu tabulu, kurā būtu norādīts ECTS kredītpunktu skaits, ko piešķir par kursu pabeigšanu, lai virzītos uz tālāku saskaņošanu un atvieglotu studentu un speciālistu mobilitāti; norāda uz šķēršļiem, ar kuriem saskaras studenti, mēģinot pārcelt kredītpunktus starp universitātēm, un uzskata, ka šādi šķēršļi var atturēt studentus no piedalīšanās akadēmiskajās apmaiņas programmās;

15. aicina uzlabot tās informācijas pārredzamību, ko sniedz studentiem pirms attiecīgās apmaiņas sākuma par kredītpunktiem, ko viņi saņems, un aicina dalībvalstis un augstākās izglītības mācību iestādes sadarboties, kad tiek izvērtēts, cik kredītpunkti piešķirami par attiecīgo kursu noklausīšanos; aicina izstrādāt kopējas platformas, lai sniegtu nepieciešamās zināšanas un prasmes, ko nodefinējuši speciālisti un augstākās izglītības iestādes, ar iespējamo mērķi nodrošināt dažu diplomu tuvināšanu, vienlaikus nodrošinot valstu sistēmu īpatnību saglabāšanu un kā piemēru ņemot vērā ES profesionālo kvalifikāciju automātiskas atzīšanas sistēmu ES(2);

16. aicina uz labāku tīklu veidošanu, koordināciju un saziņu ES universitāšu starpā, lai paātrinātu jaunu diplomu atzīšanu, atvieglotu kredītpunktu pārnešanu, uzlabotu zināšanas un dažādu izglītības un apmācības sistēmu izpratni, kā arī ļautu studentiem labāk saprast Eiropas programmu dažādību.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

22.11.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

2

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, António Fernando Correia De Campos, Jürgen Creutzmann, Cornelis de Jong, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Iliana Ivanova, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Heide Rühle, Matteo Salvini, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Emilie Turunen, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Regina Bastos, María Irigoyen Pérez, George Lyon, Emma McClarkin, Konstantinos Poupakis, Sylvana Rapti, Marc Tarabella, Kyriacos Triantaphyllides, Wim van de Camp

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ramona Nicole Mănescu

(1)

Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Atbalsts izaugsmei un darbavietām – Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567).

(2)

            Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu V pielikums — Atzīšana, pamatojoties uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

24.1.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

23

2

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Maria Badia i Cutchet, Zoltán Bagó, Malika Benarab-Attou, Piotr Borys, Santiago Fisas Ayxela, Lorenzo Fontana, Mary Honeyball, Petra Kammerevert, Morten Løkkegaard, Emma McClarkin, Marek Henryk Migalski, Katarína Neveďalová, Doris Pack, Chrysoula Paliadeli, Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, Marco Scurria, Emil Stoyanov, Hannu Takkula, László Tőkés, Helga Trüpel, Gianni Vattimo, Sabine Verheyen, Milan Zver

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Heinz K. Becker, Ivo Belet, Seán Kelly, Iosif Matula, Georgios Papanikolaou, Inês Cristina Zuber

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Luigi Berlinguer

Juridisks paziņojums - Privātuma politika