ZIŅOJUMS par Eiropas statistikas kvalitātes pārvaldību

14.2.2012 - (2011/2289(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Edward Scicluna

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas statistikas kvalitātes pārvaldību

(2011/2289(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Uzticama kvalitātes pārvaldība Eiropas statistikā” (COM(2011)0211),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7-0037/2012),

A. tā kā ES Statistikas birojs pastāv kopš 1953. gada un nepieciešamība aizsargāt tā neatkarību ir plaši atzīta;

B.  tā kā uzticami un precīzi statistikas dati ir svarīgi, lai dalībvalstis un Savienība varētu izstrādāt efektīvu ekonomikas un budžeta politiku;

C. tā kā, lai sekmīgi īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020” izaugsmei un nodarbinātībai un ekonomikas pārvaldības pasākumu kopumu, tostarp Eiropas pusgadu, ir nepieciešami augstas kvalitātes neatkarīgi statistikas dati;

D. tā kā statistikas lietotājiem jābūt savlaicīgi pieejamiem atbilstošiem un precīziem datiem, ko attiecīgās dalībvalstu iestādes savākušas un apkopojušas saskaņā ar objektivitātes un profesionālās neatkarības principu;

E.  tā kā statistikas datiem jābūt publiski pieejamiem, viegli saprotamiem gan politikas veidotājiem, gan iedzīvotājiem un derīgiem salīdzināšanai pa gadiem;

F.  tā kā Eiropas statistikas datu kvalitāte ir atkarīga no visa to sagatavošanas procesa integritātes; tā kā pašlaik notiekošā statistikas datu sagatavošanas metožu modernizācija ir ļoti svarīgs publiskais ieguldījums visas sagatavošanas ķēdes racionalizēšanā un tās nodrošināšanai ir nepieciešama pastāvīga saistību uzņemšanās ES un dalībvalstu līmenī;

G. tā kā valsts parāda krīze euro zonā ir izgaismojusi draudus, kurus rada neprecīzi statistikas dati un krāpšanās statistikas jomā, ko savukārt izraisa trūkumi gan iesniegto publisko finanšu uzskaites datu kvalitātē, gan pašreizējā statistikas pārvaldības kārtībā;

H. tā kā ne tikai ar likumu jānosaka statistikas biroju neatkarība, bet šo biroju rīcībā jābūt arī attiecīgiem mehānismiem un drošības sistēmām, lai nodrošinātu to nošķirtību no politiskajiem procesiem un līdz ar to novērstu sistēmiskas neveiksmes; tā kā tajā pašā laikā ir jāuzsver, ka par savu statistikas datu pareizību un patiesumu atbild attiecīgā valsts;

I.   tā kā ir jāstiprina sakari starp ES Statistikas biroju un dalībvalstu revīzijas iestādēm;

J.   tā kā nolūkā pēc iespējas ātrāk panākt atbilstību jaunajiem ES tiesību aktiem, ir jāreformē dalībvalstu statistikas iestādes;

K. tā kā aptuveni 350 statistikas noteikumu kopumi, ko piemēro visām dalībvalstīm, statistikas atbilstības nodrošināšanas jomā paredz proporcionāli augstāku slodzi mazākajām dalībvalstīm;

L.  tā kā ES Statistikas birojs sniegs datus par ekonomiskajiem rādītājiem, kas nepieciešami fiskālās politikas uzraudzībai un rezultātu apkopojumam par makroekonomisko nestabilitāti un nodrošinās jaunus izpildes uzraudzības mehānismus; tā kā nesenajās tiesiskajās reformās, it īpaši t. s. ekonomikas pārvaldības sešpakā, stabili un uzticami statistikas dati ir noteikti par ES līmeņa ekonomikas pārvaldības pamatu,

1.  uzskata, ka kvalitātei jāpiemēro sistēmiska pieeja, kas var prasīt Eiropas līmeņa statistikas datu sagatavošanas metožu reformu un pakāpenisku pāreju no korektīvas pieejas uz preventīvu pieeju Eiropas līmeņa statistikas datu kvalitātes pārvaldībai kopumā un it īpaši publisko finanšu statistikai; atzinīgi vērtē Eiropas līmeņa statistikas datu sagatavošanai un precizitātes pārbaudei piemērojamo noteikumu saistošo raksturu; uzskata, ka statistikas iestāžu neatkarība ir būtiska statistikas datu ticamības saglabāšanai;

2.  aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm atbalstu un ekspertu specializētās zināšanas, lai tām palīdzētu atrisināt ierobežoto pētniecības iespēju problēmu un novērst svarīgākos metodoloģiskos šķēršļus nolūkā nodrošināt atbilstību noteikumiem un augstas kvalitātes datus;

3.  atbalsta Komisijas nodomu ierosināt grozījumus Regulā Nr. 223/2009 (Statistikas regulā), lai noteiktu proaktīvu pieeju publisko finanšu datu uzraudzībai un novērtēšanai to agrīnā sagatavošanas posmā nolūkā nodrošināt iespēju veikt korekcijas pēc iespējas agrākā posmā; atbalsta priekšlikumu pieņemt tiesisko regulējumu ar mērķi pastiprināt pārvaldības sistēmu, it īpaši attiecībā uz dalībvalstu statistikas iestāžu un ES Statistikas biroja profesionālo neatkarību, un noteikt visām dalībvalstīm prasību oficiāli uzņemties saistības veikt visus nepieciešamos valsts līmeņa pasākumus, lai saglabātu uzticību statistikas datiem, un ļaut stingrāk uzraudzīt Eiropas Statistikas prakses kodeksa ievērošanu;

4.  mudina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumus, kuru mērķis būtu pārskatītā Eiropas Statistikas prakses kodeksa elementu iekļaušana ES tiesību aktos, lai skaidri nošķirtu dalībvalstu statistikas iestāžu pienākumus un kompetenci no dalībvalstu valdību pienākumiem un kompetences un lai nodrošinātu pārredzamāku un saskaņotāku atbildību par datu kvalitāti;

5.  mudina ES Statistikas biroju sadarbībā ar galvenajiem datu sniedzējiem un to lietotājiem turpināt modernizēt Eiropas līmeņa statistikas datu sagatavošanas metodes, lai saglabātu rentabilitāti;

6.  aicina ES Statistikas biroju nodrošināt, ka publisko finanšu uzskaites sistēmas visās dalībvalstīs tiek izveidotas standartizēti un ka tās tiek stiprinātas gan ar iekšējās, gan ārējās revīzijas mehānismu palīdzību, tostarp piemērojot nesen pārskatīto Regulas Nr. 479/2009 tiesisko regulējumu, kā arī attiecīgā gadījumā ierosinot jaunus likumdošanas priekšlikumus; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu piešķirt ES Statistikas birojam lielākas izmeklēšanas pilnvaras;

7.  uzsver, ka visām dalībvalstīm ir jānodrošina statistikas datu precizitāte visos pārvaldības līmeņos; mudina ES Statistikas biroju publiski paust šaubas par visu veidu statistikas datu precizitāti;

8.  uzskata, ka saistībā ar nesen pieņemto ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu ir nepieciešami standarti apakšgrupās iedalītiem datiem par publiskā sektora pakļautību riskam saistībā ar garantijām un iespējamām saistībām, piemēram, publiskā sektora garantijām un publiskā un privātā sektora partnerību pakļautību riskam; ES Statistikas birojam šie dati ir pienācīgi jāsagatavo un jādara zināmi, ņemot vērā visus pārvaldības līmeņus;

9.  atzinīgi vērtē Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes (ESPKP) darbību, neatkarīgi uzraugot ES Statistikas biroju un Eiropas Statistikas sistēmu; aicina ES Statistikas biroju un citus statistikas birojus īstenot ieteikumus, ko ESPKP iekļāvusi 2011. gada pārskatā;

10. uzsver, ka ES Statistikas birojam jānodrošina pārredzamība attiecībā uz savu personālu, publicējot informāciju par ierēdņiem un līgumdarbiniekiem, un jāsniedz informācija par veidu, kādā tiek nodarbināti no dalībvalstīm piesaistītie eksperti;

11. uzsver, ka statistikas dienestu neatkarība ir jānodrošina gan valsts, gan ES līmenī, nepieļaujot politiskas iejaukšanās iespēju;

12. norāda, ka kvalitātes pārvaldības sistēmas darbības nodrošināšanai būs nepieciešama cieša sadarbība starp ES Statistikas biroju un tām dalībvalstu iestādēm, kas atbild par iesniegto publisko finanšu uzskaites datu pārbaudi; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus tam, kā nodrošināt dalībvalstu revīzijas iestāžu lielāku neatkarību un saskaņotību to datu avotu kvalitātes pārbaudē, kurus izmanto valsts parāda un budžeta deficīta aprēķinos, un tam, kā stiprināt Eiropas Revīzijas palātas koordinējošo lomu;

13. uzsver, ka valsts finanšu statistikas un citu valsts statistikas datu pārvaldības kvalitāte, kā arī precizitāte un savlaicīga iesniegšana ir priekšnoteikums Eiropas pusgada pienācīgai darbībai;

14. atzīst — lai iegūtu precīzus statistikas datus, daudzos gadījumos var būt nepieciešams vākt datus no vairākiem avotiem un tos salīdzināt; tādēļ norāda, ka statistikas datu publiskošanas termiņu saīsināšana dažos gadījumos var samazināt šo datu ticamību vai precizitāti vai palielināt datu vākšanas izmaksas; iesaka, ņemot vērā paraugpraksi šajā jomā, rūpīgi apsvērt līdzsvaru starp termiņu, ticamību un sagatavošanas izmaksām;

15. mudina ES Statistikas biroju apsvērt iespējas, kā savas publikācijas, it īpaši tiešsaistē un it īpaši grafiskos attēlus, padarīt vieglāk uztveramas iedzīvotājiem un neprofesionāļiem; uzskata, ka ar ES Statistikas biroja tīmekļa vietnes palīdzību būtu jānodrošina vienkāršāka piekļuve ilgtermiņa dinamikas rindām un tajā jāievieto intuitīvi salīdzināmi grafiskie attēli, lai iedzīvotājiem sniegtu lielāku pievienoto vērtību; turklāt norāda, ka, to periodiski atjauninot, attiecīgos gadījumos būtu jānodrošina informācija par katru dalībvalsti un jāsniedz dinamikas rindas pa gadiem un mēnešiem, un, ja tas ir iespējams un vajadzīgs, ilgtermiņa dinamikas rindas;

16. uzsver, ka precīzu, atbilstošu un augstas kvalitātes statistikas datu sniegšana ir ļoti svarīga ilgtspējīgai un līdzsvarotai reģionālajai attīstībai; norāda, ka precīzi un rūpīgi sagatavoti dati ir pamats detalizētas informācijas par konkrētām jomām, piemēram, demogrāfiju, ekonomiku un vidi, iegūšanai un tādēļ tiem ir būtiska loma lēmumu pieņemšanā par reģionālo attīstību, it īpaši saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu;

17. aicina Komisiju arī turpmāk risināt uzticamu statistikas datu sniegšanas jautājumu, lai ES politikas virzieni vairāk atbilstu reālajiem ekonomikas, sociālajiem un teritoriālajiem apstākļiem reģionu līmenī;

18. atbalsta ES Statistikas biroja nodomu izstrādāt tiesisko regulējumu „Saistībām nodrošināt uzticamu statistiku”; uzsver, ka datu konfidencialitātes noteikuma, kā arī subsidiaritātes principa ievērošana Eiropas Statistikas sistēmā palīdzēs uzlabot uzticību statistikas birojiem;

19. norāda, ka ir svarīgi uzlabot publisko datu uzskaites sistēmu darbību; tomēr prasa Komisijai noskaidrot, vai publisko datu uzskaites sistēmu standartizēšana visās dalībvalstīs ir vajadzīga un iespējama; aicina Komisiju izstrādāt vienotu metodoloģiju un īstenot efektīvus, piemērotus un pārbaudītus risinājumus;

20. uzsver nepieciešamību izstrādāt saskaņotu sistēmu sociāli ekonomisko procesu pētniecībai pārrobežu zonās, tostarp reģionos, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējām robežām, un makroreģionālos statistikas datus, lai tādējādi iegūtu uzticamu, pilnīgu un precīzu priekšstatu par reģionālo un makroreģionālo ekonomisko attīstību, aptverot gan pilsētas, gan lauku teritorijas; uzskata, ka ir jāuzlabo pētniecības mehānismi, kas saistīti ar maksājumu bilanci; turklāt norāda, ka reģionālie un nacionālie konti ir stingri jāuzrauga kā daļa no stabilas kvalitātes pārvaldības sistēmas Eiropas statistikas jomā;

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Reģionālās attīstības komitejas ATZINUMS (27.1.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par kvalitātes pārvaldību Eiropas statistikā
(2011/2289(INI))

Atzinumu sagatavoja: Elżbieta Katarzyna Łukacijewska

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro jautājumu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, ka precīzu, vajadzīgu un augstas kvalitātes statistikas datu nodrošināšana ir ļoti svarīga ilgtspējīgai un līdzsvarotai reģionu attīstībai; norāda, ka precīzi un rūpīgi sagatavoti dati dod iespēju iegūt detalizētu informāciju par atsevišķām jomām, piemēram, demogrāfiju, ekonomiku un vidi, un tādēļ tiem ir būtiska loma, pieņemot lēmumus par reģionu attīstību, jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas kontekstā;

2.  aicina Komisiju arī turpmāk rūpēties par uzticamu statistikas datu nodrošināšanu, kas ļauj labāk pielāgot ES politiku reāliem ekonomiskajiem, sociālajiem un teritoriālajiem apstākļiem reģionos;

3.  atbalsta Eiropas Savienības Statistikas biroja nodomu izstrādāt tiesisko regulējumu „Saistībām par statistikas uzticamību”; uzsver, ka datu konfidencialitātes noteikuma ievērošana ESS (Eiropas Statistikas sistēmā), kā arī subsidiaritātes principa ievērošana palīdzēs uzlabot uzticību statistikas birojiem;

4.  norāda, ka ir svarīgi uzlabot publisko datu uzskaites sistēmu darbību; prasa Komisijai tomēr paskaidrot, vai publisko datu uzskaites sistēmu standartizācija visās dalībvalstīs ir vajadzīga un iespējama; aicina Komisiju izstrādāt vienotu metodiku un īstenot efektīvus, piemērotus un pārbaudītus risinājumus;

5.  uzsver nepieciešamību izstrādāt saskaņotu sistēmu sociāli ekonomisko procesu pētniecībai pārrobežu reģionos, tostarp reģionos, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējām robežām, un makroreģionu statistikas datu pētniecībai, lai tādējādi iegūtu uzticamu, pilnīgu un precīzu priekšstatu par ekonomiku reģionu un makroreģionu attīstības kontekstā, aptverot gan pilsētas, gan lauku teritorijas; uzskata, ka ir jāuzlabo pētniecības mehānismi, kas saistīti ar maksājumu bilanci; turklāt norāda, ka reģionu un valstu konti ir stingri jāuzrauga, izmantojot ES statistikā izveidoto noturīgo kvalitātes pārvaldības sistēmu.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	26.1.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	44 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Victor Boştinaru, John Bufton, Alain Cadec, Salvatore Caronna, Francesco De Angelis, Tamás Deutsch, Rosa Estaràs Ferragut, Brice Hortefeux, Danuta Maria Hübner, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Vincenzo Iovine, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Constanze Angela Krehl, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Ana Miranda, Jens Nilsson, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Younous Omarjee, Markus Pieper, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Michail Tremopoulos, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Evgeni Kirilov, Lena Kolarska-Bobińska, James Nicholson, Ivari Padar, Heide Rühle, Giommaria Uggias
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Julie Girling

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	6.2.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Wolf Klinz, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Juan Andrés Naranjo Escobar, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sophie Auconie, Elena Băsescu, David Casa, Sari Essayah, Vicky Ford, Enrique Guerrero Salom, Thomas Händel, Anne E. Jensen, Olle Ludvigsson, Thomas Mann