ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu kuģu degvielā

27.2.2012 - (COM(2011)0439 – C7‑0199/2011 – 2011/0190(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Satu Hassi

Procedūra : 2011/0190(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0038/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0038/2012

Debates :

PV 11/09/2012 - 4
CRE 11/09/2012 - 4

Balsojumi :

PV 11/09/2012 - 10.12
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0315

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
Transporta un tūrisma komitejas ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu kuģu degvielā

(COM(2011)0439 – C7‑0199/2011 – 2011/0190(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2011)0439),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0199/2011),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 18. janvāra atzinumu[1],

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0038/2012),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Savienības politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot dažādu Savienības reģionu stāvokļa atšķirības.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b) Paskābināšanās Eiropā joprojām ir plaši izplatīta problēma. Nozīmīgi Eiropas reģioni joprojām ir īpaši pakļauti ar paskābināšanos saistītu problēmu riskam, un Savienība vēl nav sasniegusi savus mērķus attiecībā uz kritiskajām slodzēm un līmeņiem.

Pamatojums

SOx emisija ir viens no galvenajiem paskābināšanos izraisošajiem faktoriem Eiropā.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Kuģošanas emisijas, kuru cēlonis ir augsta sēra satura flotes degvielu izmantošana, palielina gaisa piesārņojumu ar sēra dioksīdu un cietajām daļiņām, kas ir kaitīgi cilvēka veselībai un veicina paskābināšanos.

Pamatojums

Sēra dioksīds pats par sevi (nevis kā skābo nokrišņu ierosinātājs) ir kaitīgs ne tikai cilvēku veselībai, bet tas ir arī spēcīgs korozīvs līdzeklis attiecībā uz metāliem un sakausējumiem, betonu, kā arī uz pamatā karbonātus saturošiem vēstures pieminekļiem un akmens apšuvuma materiāliem. Skaidrības labad — veidojas skābie nokrišņi, un tie veicina virszemes ūdeņu un augsnes paskābināšanos.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Gaisa piesārņojums, ko izraisa noenkurotie kuģi, jo īpaši pasažieru kuģi, rada būtiskas problēmas ostu pilsētām saistībā ar to centieniem sasniegt ES gaisa kvalitātes robežvērtības attiecībā uz cietajām daļiņām un NO₂.

Pamatojums

Noenkurotajiem kuģiem elektroenerģiju nodrošina ar papildu dzinējiem. Gaisa piesārņojums, ko izraisa elektroenerģijas ražošana uz noenkurotajiem kuģiem, ir ļoti aktuāla gaisa kvalitātes problēma ostas pilsētās. Šis jautājums ir jo īpaši nozīmīgs pasažieru kuģiem, kuriem elektroenerģija ir nepieciešama salīdzinoši vairāk nekā transportkuģiem.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3b) Dalībvalstīm vajadzētu atbalstīt tādas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama elektrības ražošanai krastā, jo patlaban kuģiem elektrību parasti nodrošina ar papildu dzinējiem.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3c) Lai gan sauszemes avotu izraisītā emisija ir samazināta, paredzams, ka kuģošanas izraisītais gaisa piesārņojums ievērojami palielināsies. Tādēļ, ja netiktu veikti turpmāki pasākumi, ap 2020. gadu SOx un NOx emisija no kuģošanas pārsniegtu emisiju no visiem sauszemes avotiem kopā.

Pamatojums

Jūrniecības nozare rada ievērojamu gaisa piesārņojumu ES. Ja nekas nemainīsies, minētās nozares radītā emisija pārsniegs emisiju no visiem sauszemes avotiem kopā. Tas aktualizē nepieciešamību steidzami samazināt SOx emisiju no kuģošanas, kā arī tuvākajā laikā risināt ar NOx emisiju saistītos jautājumus.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3d) Kaitējums cilvēku veselībai, ko rada gaisa piesārņojums ostās un apkārtējās pilsētās, būtu jāmazina, iebraukšanai dokos un izbraukšanai no ostas izmantojot degvielu, kuras sēra saturs nav lielāks par 0,10 % (masas).

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Saskaņā ar Direktīvu 1999/32/EK Komisijai ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par direktīvas ieviešanu un par iespējamajiem priekšlikumiem grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz sēra satura ierobežojumiem flotes degvielai SOx emisiju kontroles zonās (SEKZ), ņemot vērā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) veikto darbu.

(4) Saskaņā ar Direktīvu 1999/32/EK Komisijai ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par direktīvas ieviešanu un jāiesniedz iespējamie priekšlikumi grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz sēra satura robežvērtību samazināšanu flotes degvielai SOx emisiju kontroles zonās (SEKZ), ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) veikto darbu.

Pamatojums

Sēra satura samazināšanu flotes degvielā nosaka SJO; tas ir būtisks uzdevums, un lēmumus par tā īstenošanu vispiemērotāk ir pieņemt starptautiskā līmenī. Komisijai savā priekšlikumā būtu jāuzsver starptautiskās dimensijas nozīme, un tādēļ tai nevajadzētu radīt priekšstatu, ka SJO darbam ir tikai otršķirīga nozīme un ka tajā varētu viest izmaiņas, iepriekš nepaziņojot par to citām starptautiskajām pusēm.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Turklāt ir svarīgi, lai Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sagatavotajiem ziņojumiem, novērtētu atbilstības nodrošināšanas sekas jūras transporta nozarē, tādējādi sniedzot iespēju iepriekš plānot atbilstīgus papildpasākumus, jo īpaši, veicot pētījumus par degvielas veidu pieejamību, to cenām, ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem saistītajiem riskiem un šīs direktīvas pasākumu ietekmi uz visiem ekonomikas dalībniekiem jūras transporta nozarē. Šādu pētījumu rezultāti ļautu precizēt Komisijas priekšlikumus attiecībā uz to, kā praksē izmantot tās pasākumu kopumu, kas minēts Komisijas dienestu 2011. gada 16. septembra darba dokumentā „Jūras transporta radīto piesārņojošo vielu emisijas samazināšana un ilgtspējīga ūdenstransporta pasākumu kopums”*, un īstenot ilgtspējīga ūdens transporta noteikumus.

_____________

* SEC(2011) 1052 galīgā redakcija.

Pamatojums

Papildpasākumi ir būtiski, lai palīdzētu veikt pielāgojumus jūras transporta nozarē — šāds apgalvojums pausts Komisijas paziņojumā COM(2011)441. Būtu jānovērš jūras transporta pakalpojumu apjoma samazināšanās, un tādēļ ir iepriekš jānovērtē šīs direktīvas sekas attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu, lai apsvērtu iespējamos atbilstīgos pasākumus, kas jāveic šīs nozares operatoriem, ievērojot Komisijas priekšlikumu par papildu pasākumiem.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b) Daži SOx samazināšanas paņēmieni var radīt atkritumus, jo īpaši dzīvsudrabu, selēnu un citus mikroelementus saturošus notekūdeņus, un tādējādi var būt nepieciešams attīrīt notekūdeņus pirms to novadīšanas. Komisijai būtu jāpieņem pamatnostādnes par Savienības ostās esošo uzņemšanas iekārtu saskaņotu attīstību.

Pamatojums

Lai gan SOx skruberi var būt efektīvs emisijas samazināšanas līdzeklis, tie var radīt atkritumus, kuri nebūtu novadāmi jūrā. Komisijai būtu jāveicina tādas ES ostu infrastruktūras attīstība, kas nepieciešama, lai uzņemtu un apstrādātu skruberu notekūdeņus.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Pārskatītajā MARPOL VI pielikumā noteikti stingrāki flotes degvielas sēra satura ierobežojumi gan SEKZ (1,00 % no 2010. gada 1. jūlija un 0,10 % no 2015. gada 1. janvāra), gan jūras teritorijās ārpus tām (3,5 % no 2012. gada 1. janvāra un principā 0,50 % 2020. gada 1. janvāra). Lielākajai daļai dalībvalstu, ievērojot to starptautiskās saistības, jāpieprasa uz kuģiem SEKZ no 2010. gada 1. jūlija izmantot degvielu, kuras sēra saturs ir ne lielāks par 1,00 %. Saskaņotības nodrošināšanai ar vispārējiem standartiem un arī tāpēc, lai Savienībā nodrošinātu jauno vispārējo standartu pienācīgu ievērošanu, Direktīvas 1999/32/EK noteikumi jāsaskaņo ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu. Lai nodrošinātu uz kuģiem izmantojamās degvielas minimālo kvalitāti ar degvielas vai tehnoloģijas atbilstību, Savienībā nevajadzētu atļaut lietot vai laist tirgū flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par vispārīgo standartu 3,5 % (masas).

(6) Ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu cita starpā ir ieviesti stingrāki flotes degvielas sēra satura ierobežojumi gan SEKZ (1,00 % no 2010. gada 1. jūlija un 0,10 % no 2015. gada 1. janvāra), gan jūras teritorijās ārpus tām (3,5 % no 2012. gada 1. janvāra un principā 0,50 % 2020. gada 1. janvāra). Lielākajai daļai dalībvalstu, ievērojot to starptautiskās saistības, jāpieprasa uz kuģiem SEKZ no 2010. gada 1. jūlija izmantot degvielu, kuras sēra saturs ir ne lielāks par 1,00 %. Lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautiskajiem tiesību aktiem, vispārējus līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kā arī, lai Savienībā nodrošinātu jauno sēra satura vispārējo standartu pienācīgu ievērošanu, Direktīvas 1999/32/EK noteikumi būtu vismaz jāsaskaņo ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu. Tā kā ir jānodrošina, lai visām dalībvalstīm būtu efektīva un vienlīdzīga piekļuve iekšējam un starptautiskajam tirgum, ir būtiski atzīt problēmas, ar kurām dažas nozares saskarsies, ja Savienībā tiks ieviesti dažādi sēra emisijas līmeņi. Turklāt ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt stāvokli un izstrādāt risinājumus, kas ļautu nodrošināt līdzvērtīgus pamata konkurences noteikumus. Lai nodrošinātu uz kuģiem izmantojamās degvielas minimālo kvalitāti ar degvielas vai tehnoloģijas atbilstību, Savienībā nevajadzētu atļaut lietot vai laist tirgū flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par vispārīgo standartu 3,5 % (masas).

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) Pasažieru kuģi galvenokārt darbojas ostās vai tuvu piekrastes teritorijām, un tiem ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Šiem kuģiem jāizmanto flotes degviela ar tādu pašu maksimālo sēra saturu, kas noteikts SEKZ (1,5 %). Ņemot vērā, ka SOx emisiju kontroles zonās noteikti stingrāki sēra satura standarti, gaisa kvalitātes uzlabošanas labad ostu apkārtnē un piekrastes teritorijās ārpus SEKZ ir lietderīgi pasažieru kuģiem noteikt tādus pašus standartus. Tomēr, lai novērstu iespējamās problēmas ar degvielas pieejamību, jaunā SEKZ standarta ieviešana pasažieru kuģiem būtu jāatliek par 5 gadiem. Ja minētais radītu būtisku negatīvu sociālo ietekmi uz vietējām kopienām, kuras dzīvo attālāko Savienības reģionu salās un visā Grieķijas teritorijā vai tās daļā, attiecīgās dalībvalstis attiecībā uz dažiem pasažieru kuģiem, kas veic regulārus pakalpojumus maršrutos starp Savienības ostām, var atlikt standarta piemērošanu uz papildu laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, ja tiek ievēroti attiecīgie gaisa kvalitātes standarti.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a) Lai dalībvalstīm, kuru piekrastes teritorijas neatrodas SEKZ, nodrošinātu ieguvumus gaisa kvalitātes ziņā, jebkādu jaunu emisijas kontroles zonu noteikšanai ir jānotiek ar SJO procedūru saskaņā ar MARPOL VI pielikuma noteikumiem, par pamatu izmantojot lietu, kas rūpīgi sagatavota, pamatojoties uz zinātniskiem vides un ekonomikas datiem.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b) Lai dalībvalstīm, kuru piekrastes teritorijas neatrodas SEKZ, nodrošinātu ieguvumus gaisa kvalitātes ziņā un ieviestu nozarē līdzvērtīgus konkurences pamatnoteikumus visā Savienībā, arī attiecībā uz dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem un piesārņojuma kontroles zonām ārpus SEKZ būtu jāattiecina tādas pašas degvielas kvalitātes prasības.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7c) Lai atvieglotu pāreju uz jaunām dzinēju tehnoloģijām, kas varētu vēl vairāk samazināt emisiju jūrniecības nozarē, Komisijai nekavējoties būtu jāizstrādā visaptveroša sašķidrinātās dabasgāzes termināļu izvietošanas stratēģija, lai nodrošinātu un veicinātu ar gāzi darbināmu dzinēju izmantošanu kuģos.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a) Jo īpaši svarīgi ir novērst kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, ņemot vērā, ka arvien lielāks ar sauszemes transportu pārvadājamo preču īpatsvars būtu pretrunā Savienības mērķiem klimata pārmaiņu jomā un radītu sastrēgumus.

Pamatojums

Vidējais kravu autopārvadājumu radītās CO₂ emisijas līmenis uz tonnu/kilometru vairāk nekā septiņas reizes pārsniedz šo rādītāju jūras transporta jomā. Tādēļ būtu jāpieņem pasākumi, lai novērstu to, ka, piemērojot šo direktīvu, kravas no jūras transporta tiek novirzītas uz autotransportu flotes degvielas izmaksu pieauguma dēļ. Autopārvadājumu pieaugums izraisītu arī sastrēgumus un augstākus trokšņu līmeņus; abas šīs problēmas jau tagad būtiski ietekmē Eiropas iedzīvotājus.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11b) Pastāv risks, ka ar jaunajām prasībām par sēra satura samazināšanu saistītās izmaksas izraisīs kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, kas ir jo īpaši aktuāla problēma rajoniem un nozarēm, kuri ir ļoti atkarīgi no jūras transporta. Lai sniegtu mērķtiecīgu palīdzību, jo īpaši dalībvalstīs, kas atrodas blakus SEKZ, Komisijai būtu pilnībā jāizmanto pieejamie instrumenti, piemēram, programma „Marco Polo” un Eiropas transporta tīkls, lai maksimāli samazinātu risku saistībā ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un šīs direktīvas iespējamo ietekmi, Komisijai līdz 2015. gada janvārim būtu jāizstrādā konkrēti pasākumi, kas nodrošinās nozarei ekonomisku un finansiālu palīdzību, lai sekmētu videi draudzīgas jūras tehnoloģijas, jo īpaši ņemot vērā degvielas veidu pieejamību, to cenas, riskus saistībā ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un šajā direktīvā paredzēto pasākumu ietekmi uz visiem ekonomikas operatoriem jūras transporta nozarē.

Pamatojums

Flotes degvielas izmaksu pieauguma problēma jo īpaši skar preces, kurām ir augsts apjoma un vērtības koeficients, tostarp papīru un rūdas. Sašķidrinātas dabasgāzes un skruberu tehnoloģiju izmantošanas projektu atbalstam jau tagad var izmantot programmas „Marco Polo” vai TEN-T jūras maģistrāļu projekta finansējumu, tomēr, lai līdz minimumam samazinātu kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, šis atbalsts ir jāturpina un jāpalielina.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Jāveicina emisiju samazināšanas paņēmienu pieejamība. Šo paņēmienu izmantošana var nodrošināt emisiju samazinājumu, kas ir vismaz ekvivalents vai pat lielāks nekā ar zema sēra satura degvielas izmantošanu sasniedzamais samazinājums, ja tiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi, piemēram, jūras ekosistēmām, un tie tiek izstrādāti, izmantojot atbilstošus apstiprināšanas un kontroles mehānismus. Emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošanas kritēriji jānosaka vai nu SJO, par ko ar Komisijas lēmumu izdara attiecīgu papildinājumu vai grozījumu, vai Eiropas Komisijai, ja šādu SJO dokumentu nav. Savienībā būtu jāatzīst jau zināmie alternatīvie paņēmieni, piemēram, kuģos uzstādītas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas vai degvielas maisījumi ar sašķidrināto dabasgāzi. Svarīgi ir veicināt jaunu piesārņojuma samazināšanas paņēmienu izmēģinājumus un to izstrādāšanu.

(12) Jāveicina un jāstimulē emisijas samazināšanas paņēmienu pieejamība. Šo paņēmienu izmantošana var nodrošināt emisijas samazinājumu, kas ir vismaz ekvivalents vai pat lielāks nekā ar zema sēra satura degvielas izmantošanu sasniedzamais samazinājums, ja tiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi, piemēram, jūras ekosistēmām, CO₂ emisiju, vai uz cilvēku veselību, un tie tiek izstrādāti, izmantojot atbilstošus apstiprināšanas un kontroles mehānismus. Emisijas samazināšanas paņēmienu izmantošanas kritēriji jānosaka vai nu SJO, par ko ar Komisijas lēmumu izdara attiecīgu papildinājumu vai grozījumu, vai Eiropas Komisijai, ja šādu SJO dokumentu nav. Savienībā būtu jāatzīst jau zināmie alternatīvie paņēmieni, piemēram, kuģos uzstādītas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas vai degvielas maisījumi ar sašķidrināto dabasgāzi. Svarīgi ir veicināt un finansiāli atbalstīt jaunu emisijas samazināšanas paņēmienu izmēģinājumus un to izstrādāšanu, kā arī nodrošināt to rentabilitāti un plašu pieejamību, lai papildus citiem iemesliem izvairītos arī no videi nelabvēlīgas kravu novirzīšanas no tuvsatiksmes kuģošanas uz sauszemes transportu.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Sašķidrinātas dabasgāzes izmantošana praktiski izslēdz sēra emisijas iespējamību. 2014. gadā vienlaicīgi ar nākamo Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) pārskatīšanu ir paredzēts ieviest jaunu kodeksu ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmiem kuģiem. Dalībvalstīm būtu jāvelta īpaša uzmanība nepieciešamībai nodrošināt ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu drošību un pieejamību, kā arī drošas darbības degvielas iepildīšanai tvertnēs, vienlaikus novēršot to, ka pārskatītā SOLAS konvencija rada nevēlamus šķēršļus sašķidrinātas dabasgāzes izmantošanai. Komisijai pēc iespējas plašāk ir jāizmanto Eiropas finansējums, piemēram, programma „Marco Polo”, lai sekmētu zema sēra satura sašķidrinātas dabasgāzes izmantošanu flotes degvielai. Dalībvalstīm būtu jāsekmē šī tendence, nodrošinot nodokļa atvieglojuma pieejamību kuģu īpašniekiem, kuri iegulda sašķidrinātas gāzes izmantošanā un skruberu attīstībā un izmantošanā.

Pamatojums

Pārskatot VI pielikumu MARPOL konvencijā (par to vienojās jau 2008. gadā, bet tā kā Komisijas priekšlikums tika iesniegts gandrīz trīs gadus vēlāk, dažām dalībvalstīm vairs nebija skaidrs, par ko tika panākta vienošanās), ir svarīgi ņemt vērā iepriekš gūto pieredzi. Tā kā dalībvalstis atšķirībā no Komisijas ir SJO dalībnieces, tām būtu jānodrošina, ka jaunais sašķidrinātas dabasgāzes kodekss veicina šī tīrā degvielas avota izmantošanu, neapdraudot drošības standartus. Būtu jāņem vērā drošības noteikumi attiecībā uz darbībām degvielas iepildīšanai tvertnēs, kā arī degvielas iepildīšanai tvertnēs paredzētu iekārtu pieejamību.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12b) Kā alternatīvu risinājumu emisijas samazināšanai dalībvalstis var veicināt to, lai noenkurotie kuģi izmantotu krastā esošās energoapgādes sistēmas, nevis uz kuģa radīto enerģiju.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12c) Lai veicinātu tādu emisijas samazināšanas paņēmienu agrīnu pieņemšanu, ar kuriem var panākt vismaz šajā direktīvā noteikto sēra emisijas samazinājuma līmeni, izmantojot atbilstīgus Savienības un dalībvalstu finanšu stimulus, būtu jāveicina alternatīvas, piemēram, kuģos uzstādītas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas un sašķidrinātās dabasgāzes tehnoloģiju izmantošana.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12d) Dalībvalstīm būtu arī jāizmanto tādi mehānismi kā diferencētas nodevas un maksājumi par kilometriem atkarībā no emisijas rādītājiem, līdz stāsies spēkā vispārējā 0,50 % prasība attiecībā uz maksimālo sēra saturu degvielā.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12e) Ir jāprasa, lai dalībvalstis attiecībā uz ostās esošo izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu notekūdeņiem piemēro pieeju, kas neparedz īpašu maksu, un tādējādi nodrošina to, ka visi atkritumi, kas rodas, izmantojot alternatīvus samazināšanas paņēmienus, tiek pienācīgi apsaimniekoti.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12f) Kamēr Komisija nav pieņēmusi papildu kritērijus, attiecībā uz visiem dalībvalstu finanšu stimuliem tādiem emisijas samazināšanas paņēmieniem, ar kuriem var panākt vismaz līdzvērtīgu emisijas samazinājumu tam, kuru panāk ar zema sēra satura degvielu, ja aprīkojums atbilst SJO kritērijiem, būtu jāņem vērā līdz 2011. gada 5. jūlijam veiktie ieguldījumi.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12g) Lai veicinātu laicīgu ar ieguldījumiem saistītu lēmumu pieņemšanu, ir jāveic stimulējoši agrīnas pielāgošanas pasākumi. Lai novērstu ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem saistīto risku un jūras transporta konkurētspējas ierobežošanu, ir nepieciešams ieviest dalībvalstu finansēšanas programmas, ar kurām īsteno jaunās prasības izmantot degvielu ar zema sēra saturu.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12h) Alternatīvie emisijas samazināšanas paņēmieni, piemēram, skruberi, var radīt atkritumus, kuri nebūtu novadāmi jūrā. Tādēļ Komisijai būtu jāpieņem vispārējas pamatnostādnes, lai nodrošinātu šādu atkritumu pienācīgu apstrādi.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12i) Dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstīgas degvielas pieejamība un līdzsvarota sadale saskaņā ar MARPOL pārskatītā VI pielikuma 18. pantu.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.j apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12j) Ņemot vērā dalībvalstu grūtības sasniegt Savienības tiesību aktos noteiktos gaisa kvalitātes mērķus un joprojām pastāvošo šo mērķu neatbilstību Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, Komisijai būtu jāpalīdz sagatavot nepieciešamo analīzi saistībā ar pieteikumu SJO par to, lai par sēra emisijas kontroles zonām noteiktu papildu Eiropas jūras teritorijas, konkrētāk, Vidusjūras, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas (tostarp Īrijas jūras) un Melnās jūras teritorijas. Komisijai būtu arī jāizvērtē priekšrocības, kas izriet no Eiropas jūru teritoriju noteikšanas par NOx emisijas kontroles zonām.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Lai noteiktu datumu, no kura jāpiemēro degvielu sēra satura 0,50 % ierobežojums, noteiktu jaunas SEKZ, apstiprinātu jaunus alternatīvus piesārņojuma samazināšanas paņēmienus un noteiktu to atbilstošas izmantošanas nosacījumus,, nodrošinātu degvielu sēra satura pienācīgu monitoringu, noteiktu dalībvalstu ziņojumu saskaņoto saturu un formātuun šo direktīvu pielāgotu pielāgošanas zinātnes un tehnikas attīstībai, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai būtu jāsaņem pilnvaras noteikt datumu, no kura Savienībā piemēro noteikumu par degvielas maksimālo sēra saturu 0,50 % (masas), noteikt jaunas SEKZ, pamatojoties uz attiecīgu SJO lēmumu, apstiprināt jaunus Padomes Direktīvā 96/98/EK neiekļautus piesārņojuma samazināšanas paņēmienus un noteikt, papildināt vai grozīt to izmantošanas nosacījumus, noteikt paraugu ņemšanai un emisiju monitoringam izmantojamos līdzekļus, noteikt ziņojumu saturu un formātu, un, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un attiecīgos gadījumos SJO dokumentus, izdarīt 2. panta 1., 2., 3., 3.a, 3.b un 4. punkta vai 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta grozījumus. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu attiecīgas apspriedes, arī apspriedes ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(13) Lai noteiktu jaunas SEKZ, apstiprinātu jaunus alternatīvus piesārņojuma samazināšanas paņēmienus un noteiktu to atbilstošas izmantošanas nosacījumus, nodrošinātu degvielu sēra satura pienācīgu monitoringu, noteiktu dalībvalstu ziņojumu saskaņoto saturu un formātu un šīs direktīvas noteikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai būtu jāsaņem pilnvaras noteikt jaunas SEKZ, pamatojoties uz attiecīgu SJO lēmumu, apstiprināt jaunus Padomes Direktīvā 96/98/EKneiekļautus piesārņojuma samazināšanas paņēmienus un noteikt, papildināt vai grozīt to izmantošanas nosacījumus, noteikt paraugu ņemšanai un emisiju monitoringam izmantojamos līdzekļus, noteikt ziņojumu saturu un formātu, un, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un attiecīgos gadījumos SJO dokumentus, izdarīt 2. panta 1., 2., 3., 3.a, 3.b un 4. punkta vai 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta grozījumus. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu attiecīgas apspriedes, arī apspriedes ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a) Ņemot vērā vides politikas un kuģošanas radītās emisijas globālo dimensiju, šī direktīva mudina Savienību un dalībvalstis Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā aktīvi veicināt mērķi pieņemt vienotus emisijas standartus visās pasaules jūras teritorijās.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/32/EK

2. pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-a) 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
	„3. flotes degviela nozīmē visu veidu no naftas produktiem iegūtu šķidro kurināmo, kā arī biodegvielu, ko paredzēts izmantot vai ko izmanto uz kuģa, ietverot tos kurināmos, kas noteikti ISO 8217. Tā aptver jebkuru šķidro degvielu, kas iegūta no naftas un ko lieto iekšzemes ūdensceļu kuģos vai izpriecu kuģos, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem, kad tie dodas jūrā;”

Pamatojums

Biodegvielas izmantošana jau ir tehniski iespējama, un šāda degviela ir pieejama arī kuģiem. Tāpēc direktīvā ir jāiekļauj skaidrs formulējums attiecībā uz atļauju izmantot biodegvielu.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 1999/32/EK

3.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto vai nelaiž tirgū smagās degvieleļļas, kuru sēra saturs ir lielāks par 3,5 % (masas).	Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto vai nelaiž tirgū flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par 3,5 % (masas), izņemot degvielu, ko piegādā kuģiem, izmantojot 4.c pantā minētos emisijas samazināšanas paņēmienus, ar slēgtām sistēmām.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 1. punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, arī kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības.	Šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, arī kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības, neskarot MARPOL VI pielikumā minētos atbrīvojumus.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis var pieņemt finansiālus pasākumus, lai atbalstītu nozares vai apakšnozares, kurās paredzamas ekonomiskas grūtības saistībā ar 4.a panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību īstenošanu, un lai kompensētu šo prasību īstenošanas dēļ radītās izmaksas.
	Komisija ne vēlāk kā līdz 2013. gada beigām pieņem pamatnostādnes par piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem, kas jāievēro šajā sakarā.

Pamatojums

Flotes degvielas sēra satura robežvērtību samazināšana būtiski palielina jūras kravu pārvadājumu izmaksas. Tam ir ļoti nelabvēlīga ietekme uz to nozaru konkurētspēju, kuras ir atkarīgas no kuģošanas pakalpojumiem. SEKZ, kas robežojas ar dalībvalstīm, ir jāļauj ar valsts atbalstu īslaicīgi kompensēt izmaksas tiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar globālas konkurences apstākļiem un lielām izmaksām, kas saistītas ar noteikumiem attiecībā uz sēru.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 1.a punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1a. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:	1a. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:
(a) 3,50 % (masas) no 2012. gada 1. janvāra;	(a) 3,50 % no 2012. gada 1. janvāra;
(b) b) 0,50 % (masas) no 2020. gada 1. janvāra.	(b) 0,50 % no 2015. gada 1. janvāra;
	(ba) 0,10 % no 2020. gada 1. janvāra.
Saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus attiecībā uz datumu, no kura piemēro šā punkta b) apakšpunktā noteikto sēra satura standartu. Pamatojoties uz SJO izdarīto novērtējumu par tādas flotes degvielas pieejamību, kas atbilst noteiktajam maksimālajam saturam 0,50 % (masas), kā minēts MARPOL VI pielikuma 14. panta 8. punktā, šis datums ir 2020. gada 1. janvāris vai 2025. gada 1. janvāris.
Neskarot 1. un 4. punkta, kā arī 4.b panta noteikumus, šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, arī kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienība.”	Neskarot 1. un 4. punkta, kā arī 4.b panta noteikumus, šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, arī kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienība.”

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izraudzītos jūras teritorijas par SOx emisijas kontroles zonām, pamatojoties uz SJO lēmumu saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktu.'	Saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izraudzītos jūras teritorijas par SOx emisijas kontroles zonām, ņemot vērā SJO izvēli saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktu.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 4.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ja pēc visu pierādījumu izskatīšanas konstatē neatbilstību 1., 1.a un 4. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, iestādes, kuras veic ostas valsts kontroli, ir pilnvarotas aizturēt kuģi, līdz pārkāpums tiek novērsts.
	Kuģiem, kas nenodrošina atbilstību prasībām, ir jāiztukšo tvertnes, un tiem nosaka sodu par katru pārkāpuma dienu.
	Dalībvalstis var veikt arī papildu īstenošanas darbības saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 4.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Atkāpjoties no 4. un 4.a punkta, ja atbilstība 4. punktā minētajām robežvērtībām radīs būtisku negatīvu sociālo ietekmi uz vietējām kopienām, kuras dzīvo attālāko Savienības reģionu salās un visā Grieķijas teritorijā vai tās daļā, attiecīgās dalībvalstis attiecībā uz dažiem pasažieru kuģiem, kas veic regulārus pakalpojumus maršrutos starp Savienības ostām, var atlikt minētajā punktā noteiktos termiņus uz laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, ja tiek ievēroti attiecīgie gaisa kvalitātes standarti.
	Dalībvalstis, kuras ir paredzējušas izmantot šo noteikumu, izveido to kuģu un maršrutu sarakstu, kuriem var piemērot šo atkāpi, un iesniedz šo sarakstu Komisijai apstiprināšanai. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina apstiprinātā saraksta publisku pieejamību.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 4.c punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no 2015. gada 1. janvāra nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos un piesārņojuma kontroles zonās, kas atrodas ārpus SOx emisijas kontroles zonām, kuģiem, kas veic reisus no Savienības ostām vai uz tām, neizmanto kuģu degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par 0,10 %.
	Šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, arī kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.b pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a No 2015. gada 1. janvāra dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sēra saturu flotes degvielā, ko izmanto kuģi iekšzemes ūdeņos un Savienības teritoriālajos ūdeņos vai jebkurš kuģis, kas piestājis Savienības ostās, pielāgotu robežvērtībām, kas paredzētas Direktīvas 98/70/EK 4. panta 2. punktā.

Pamatojums

Saskaņā ar pašreizējo praksi okeāna un iekšzemes kuģiem piemēro atšķirīgas sēra robežvērtības, pat ja tie kuģo vienā estuārā. Šis trūkums ir jānovērš, un robežvērtības okeāna kuģiem ir jāsaskaņo ar noteikumiem attiecībā uz iekšzemes kuģiem un visurgājējai tehnikai, kuri pašlaik tiek reglamentēti ar ES degvielas kvalitātes direktīvu. Ņemot vērā kuģu emisiju (īpaši cieto daļiņu) ietekmi uz veselību un iedzīvotāju koncentrāciju piekrastes reģionos, ir jāveic pasākumi vietējā gaisa piesārņojuma samazināšanai. Līdzīgi sēra standarti piekrastes un iekšzemes kuģiem ir vajadzīgi, lai uzlabotu gaisa kvalitāti ostu un piekrastes teritorijās.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.ba pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.ba pants
	Flotes degvielas pieejamība
	1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu flotes degvielas pieejamību un līdzsvarotu sadali:
	– no 2015. gada 1. janvāra — ja sēra saturs nepārsniedz 0,10 %;
	– no 2015. gada 1. janvāra — ja sēra saturs nepārsniedz 0,50 %.
	2. Šā panta pirmais punkts neliedz ieviest šādus pasākumus no agrāka datuma.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.bb pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.bb pants
	Ekvivalenti
	Dalībvalsts administrācija var atļaut kuģī izmantot jebkādu aprīkojumu, materiālu, ierīci, aparatūru, citādu procedūru, alternatīvu šķidro kurināmo vai atbilstības metodi, ko izmanto kā alternatīvu šajā direktīvā paredzētajam, ja šāds aprīkojums, materiāls, ierīce, aparatūra vai citas procedūras, alternatīvs šķidrais kurināmais vai atbilstības metode ir vismaz tikpat efektīvi emisijas samazināšanas ziņā, cik šajā direktīvā paredzētais, tostarp visi standarti, kas izklāstīti 4.a un 4.b pantā.

Pamatojums

MARPOL VI pielikuma 4. pantā par līdzvērtību ir ietvertas netehniskas vai darbības procedūras, ar kurām var pieņemt kā alternatīvu izmantojamas atbilstības metodes. Minētais būtu jāiekļauj pārskatītajā ES direktīvā, lai veicinātu novatorisku tehnoloģiju attīstību un ieguldīšanu tajās.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.c pants - 2. pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kuģi, kas izmanto 1. punktā minētos emisiju samazināšanas paņēmienus, pastāvīgi nodrošina tādu sēra dioksīda emisiju samazinājumu, kas ir vismaz ekvivalents samazinājumam, kas būtu panākts, izmantojot flotes degvielas, kuras atbilst 4.a un 4.b pantā noteiktajām prasībām. Sēra dioksīda emisijas pēc emisiju samazināšanas paņēmienu izmantošanas nedrīkst pārsniegt 1. pielikumā norādītās robežvērtības.	2. Kuģi, kas izmanto 1. punktā minētos emisiju samazināšanas paņēmienus, nodrošina tādu sēra dioksīda emisiju samazinājumu, kas ir vismaz ekvivalents samazinājumam, kas būtu panākts, izmantojot flotes degvielas, kuras atbilst 4.a un 4.b pantā noteiktajām prasībām.

Pamatojums

Vārda „pastāvīgi” svītrošana nodrošinātu to, ka saskaņā ar direktīvu nav aizliegts izmantot skruberus, kuri īslaicīgi nenodrošina atbilstību. Šis svītrojums paredzētu arī citu atbilstības paņēmienu izmantošanu, piemēram, izlīdzināšanu. Nozarē tiek aktīvi pētītas izlīdzināšanas iespējas konkrētās ģeogrāfiskajās zonās, kur tas šķiet vislietderīgāk, piemēram, Ziemeļamerikas emisijas kontroles zonā. Ar visiem alternatīvajiem atbilstības paņēmieniem nevar panākt „pastāvīgu” emisiju samazināšanos, tomēr to kopējā ietekme uz veselību un vidi pēc definīcijas būs līdzvērtīga vai pat labāka, nekā izmantojot atbilstīgu degvielu. Eiropas Parlamentam vajadzētu gādāt, lai ES nejauši neradītu šķēršļus ceļā uz novatorisku risinājumu turpmāku izpēti. Pēdējais teikums 4.c pantā ir jāsvītro, jo tas attiecas konkrēti uz izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu izmantošanu, un tādēļ ir labāk to pārvietot uz attiecīgo sadaļu 2. pielikuma tabulā.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.c pants – 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Kā alternatīvu risinājumu emisijas samazināšanai dalībvalstis veicina to, lai noenkurotie kuģi izmantotu krastā esošās energoapgādes sistēmas.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.c pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis nodrošina, ka ostu pārvaldes ostas maksā vai citās maksās iekļauj visas izmaksas saistībā ar izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu radīto notekūdeņu savākšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai¹, neatkarīgi no tā, vai šajā procesā rodas atkritumi.
	^{__________________}
	¹OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.c pants – 3.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Dalībvalsts atbalstu līdz 2013. gada 31. decembrim pasūtītu izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu ierīkošanai uz kuģa uzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu LESD 107. panta nozīmē.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.c pants – 4. punkts – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz	Saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu, kā arī ar attiecīgajiem SJO pieņemtajiem standartiem un instrumentiem Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz

Pamatojums

No formulējuma izriet, ka Komisija, izmantojot deleģētus aktus, var pieņemt pasākumus, kas, iespējams, atšķiras no SJO lēmumiem. Tomēr ir svarīgi nodrošināt pilnīgu atbilstību MARPOL VI pielikumam, jo atšķirības attiecībā uz emisijas samazināšanas metodēm Eiropas Savienībā varētu izraisīt to, ka netiek veicinātas zema sēra satura degvielas izmantošanas alternatīvas, kas ir nozīmīgs šīs direktīvas aspekts.

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/32/EK

4.ea pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Iekļauj šādu pantu:
	„4.ea pants
	Šķidrā kurināmā pieejamība
	Neskarot noteikumus, kas izklāstīti 3. un 4. pantā:
	1. Ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis neatbilst šajā direktīvā noteiktajiem atbilstīga šķidrā kurināmā standartiem, dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai kuģis:
	a) sniedz pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai censtos nodrošināt atbilstību, un
	b) sniedz apliecinājumu, ka tas ir centies iegādāties atbilstīgu šķidro kurināmo saskaņā ar tā reisa plānu un — ja tas nav bijis pieejams paredzētajā vietā — ir īstenoti centieni, lai rastu alternatīvus šāda šķidrā kurināmā avotus, un ka, neraugoties uz maksimāliem pūliņiem iegūt atbilstīgu šķidro kurināmo, tas nav bijis pieejams iegādei.
	2. Kuģim netiek prasīts mainīt maršrutu vai nepamatoti kavēt savu paredzēto reisu, lai nodrošinātu atbilstību.
	3. Dalībvalsts var izvairīties no kontroles pasākumiem, ja kuģis, sniedzot 1. punktā izklāstīto informāciju, ar dokumentiem var pierādīt, ka tas godprātīgi ir centies iegūt atbilstīgu degvielu.
	4. Kuģis informē savu vadību un attiecīgās galamērķa ostas kompetento iestādi, ja tas nevar iegādāties atbilstīgu šķidro kurināmo.
	5. Ja kuģis ir iesniedzis apliecinājumu tam, ka atbilstīgs šķidrais kurināmais nav pieejams, dalībvalstis informē Komisiju.
	6. Šādi dokumenti tiek apsvērti, īstenojot šo direktīvu.”

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

6. pants – 1. punkts – 1. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, izmantojot paraugu ņemšanu, pārbaudītu, vai izmantoto degvielu sēra saturs atbilst 3., 3.a, 4., 4.a. un 4.b panta noteikumiem. Paraugu ņemšanu sāk dienā, kad stājas spēkā sēra maksimālā satura attiecīgā robežvērtība. Paraugu ņemšanu veic pietiekami bieži un tā, lai paraugs būtu pārbaudāmajai degvielai reprezentatīvs, un, ja tā ir flotes degviela, lai paraugs būtu reprezentatīvs degvielai, ko uz kuģiem izmanto laikā, kad tie atrodas attiecīgajās jūras teritorijās un ostās.	Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, izmantojot paraugu ņemšanu, pārbaudītu, vai izmantoto degvielu sēra saturs atbilst 3., 3.a, 4., 4.a. un 4.b panta noteikumiem. Paraugu ņemšanu sāk dienā, kad stājas spēkā sēra maksimālā satura attiecīgā robežvērtība. Paraugu ņemšanu veic periodiski, pietiekami bieži, pietiekamā daudzumā un tā, lai paraugs būtu pārbaudāmajai degvielai reprezentatīvs, un, ja tā ir flotes degviela, lai paraugs būtu reprezentatīvs degvielai, ko kuģiem piegādā un izmanto uz tiem laikā, kad tie atrodas attiecīgajās jūras teritorijās un ostās.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

6. pants – 1. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) kuģa izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana un verifikācijas analīze saskaņā ar pamatnostādnēm, ko izstrādās SJO;

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10. punkts – c un ca apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/32/EK

7. pants – 2. un 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) 2. un 3. punktu svītro.	c) 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. Pamatojoties inter alia uz:
	a) gada ziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. un 1.a punktu;
	b) konstatētajām gaisa kvalitātes pārmaiņām, kā arī paskābināšanās tendencēm, degvielas izmaksām un kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem;
	c) progresu sēra oksīdu un slāpekļa oksīdu emisijas samazināšanā no kuģiem ar SJO mehānismu palīdzību, sekojot Savienības iniciatīvām šai sakarā,
	Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kuram vajadzības gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumus. Komisija savā paziņojumā iztirzā:
	– iespējamo ietekmi uz iekšējo tirgu, jo īpaši attiecībā uz konkurētspēju, ko radīs dažādu emisijas standartu piemērošana Savienībā;
	papildu SOx un NOx emisijas kontroles zonu noteikšanu;
	- kvalitātes standartus flotes degvielai saskaņā ar tiem, kas piemērojami Direktīvai 98/70/EK;
	– papildinošus vai alternatīvus papildpasākumu kuģu radītās emisijas papildu samazināšanai.”
	ca) svītro 3. punktu.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/32/EK

7. pants – 2.a un 2.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cb) pievieno šādu 2.a un 2.b punktu:
	„2.a Komisija veic šīs direktīvas ietekmes novērtējumu un līdz 2012. gada beigām ierosina kompensācijas pasākumu kopumu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kuģniecības nozari Savienībā.
	2.b Ja SJO līdz 2015. gada 1. janvārim nolemj grozīt MARPOL VI pielikumu, Komisija automātiski iesniedz jaunu priekšlikumu, lai iekļautu šo grozījumu Savienības tiesību aktos.”

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 13. punkts

Direktīva 1999/32/EK

9.a pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaru deleģējums, kas noteikts 4.a panta 1.a un 2. punktā, 4.c panta 4. punktā, 6. panta 1. punktā, 7. panta 1.a punktā un 7. panta 4. punktā, no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma] ir spēkā uz nenoteiktu laiku.	2. Pilnvaras pieņemt 4.a panta 2. punktā, 4.c panta 4. punktā, 6. panta 1. punktā, 7. panta 1.a punktā un 7. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma].

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 13. punkts

Direktīva 1999/32/EK

9.a pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var 4.a panta 1.a un 2. punktā, 4.c panta 4. punktā, 6. panta 1. punktā, 7. panta 1.a punktā un 7. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu tiek izbeigts tajā norādīto pilnvaru deleģējums. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šāda lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai tajā norādītā vēlākā datumā. Tas neietekmē spēkā jau stājušos deleģēto aktu spēkā esību.	3. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 4.a panta 2. punktā, 4.b panta 3.a punktā, 4.c panta 4. punktā, 6. panta 1. punktā, 7. panta 1.a punktā un 7. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību.

Pamatojums

Lai nodrošinātu atbilstību pārējam tekstam.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 13. punkts

Direktīva 1999/32/EK

9.a pants – 5. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar 4.a panta 1.a un 2. punktu, 4.c panta 4. punktu, 6. panta 1. punktu, 7. panta 1.a punktu un 7. panta 4. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome 2 mēnešu laikā pēc attiecīgā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei nav cēluši iebildumus, vai pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Minēto termiņu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas pagarina par 2 mēnešiem.	5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4.a panta 2. punktu, 4.c panta 4. punktu, 6. panta 1. punktu, 7. panta 1.a punktu un 7. panta 4. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

Pielikums

Direktīva 1999/32/EK

2. pielikums – 2. punkts – 2. ievilkums


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– pilnībā dokumentē, ka atkritumu plūsmām, ko novada jūrā, kā arī noslēgtos ostu kompleksos, ostās un estuāros, nav būtiski negatīvas ietekmes un tās nerada riskus cilvēka veselībai un videi.'	– pilnībā dokumentē, ka notekūdeņiem, tostarp notekūdeņiem atbilstīgi SJO Rezolūcijā MEPC.184(59) noteiktajām skalošanas ūdeņu prasībām, ko novada jūrā, kā arī noslēgtos ostu kompleksos, ostās un estuāros, nav būtiski negatīvas ietekmes un tie nerada riskus cilvēka veselībai un videi.”

[1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums

Priekšlikuma galvenais mērķis ir attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā ieviest galīgos ierobežojumus, par kuriem 2008. gadā vienojās Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO).

Šī, iespējams, ir visnozīmīgākā veselības jomas reforma šajā likumdošanas periodā. Pamatojoties uz pašreizējām aplēsēm, kuģu radītie gaisa piesārņotāji Eiropā gadā izraisa 50 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu.

SJO MARPOL Konvencijas VI pielikumā ir noteikti šādi sēra satura ierobežojumi — 0,1 % sēra emisijas kontroles zonās (SEKZ) no 2015. gada un 0,5 % pārējās jūras zonās no 2020. gada. Valstis, kuras pārstāv 85 % pasaules jūras kravu tilpības, ir pieņēmušas šos ierobežojumus.

Eiropas sēra emisiju kontroles zonas ir Ziemeļjūra, Lamanša jūras šaurums un Baltijas jūra. Arī abas ASV un Kanādas piekrastes ir noteiktas par emisijas kontroles zonām 200 jūdžu platumā. Pašlaik sēra satura ierobežojums SEKZ ir 1 %. Atklātajās jūrās izmantojamā degviela var saturēt līdz pat 4,5 % sēra līdz 2011. gadam, bet pēc tam — 3,5 % līdz 2019. gadam.

Sēra un slāpekļa oksīdi gaisā rada sekundārās daļiņas, kuras ir kaitīgas veselībai. Kuģu radītās emisijas samazināšana atvieglos centienus sasniegt gaisa kvalitātes standartus vairākās dalībvalstīs.

Ja kuģu radītā sēra oksīda emisija netiks samazināta, līdz šīs desmitgades beigām ES jūras rajonos tā pārsniegs ES sauszemes teritoriju kopējo emisiju. Šī emisija no sauszemes teritorijām ir samazināta par aptuveni 90 %, salīdzinot ar tās maksimālo līmeni, un par 72 % laikposmā no 1990. gada līdz 2008. gadam.

Maksimāli pieļaujamais sēra satura līmenis degvielā sauszemes transportlīdzekļiem ir 10 ppm, kas ir 100 reižu mazāk par ierobežojumu, kurš SEKZ stāsies spēkā no 2015. gada.

Atbilstīgi SJO veiktās saskaņošanas rezultātiem līdzīgā veidā varētu samazināt arī emisiju jūrā. Dūmvadu gāzes var attīrīt, izmantojot skruberus, kuri darbojas pēc tāda paša principa kā iekārtas, kuras jau desmitiem gadu izmanto, lai sēra oksīdus attīrītu no dūmvadu gāzēm, ko rada rūpnīcas un spēkstacijas uz sauszemes. Iespējams izmantot arī sašķidrinātu dabasgāzi.

Visas šīs metodes sēra oksīdu emisijas samazināšanai samazina arī slāpekļa oksīdu un melnā oglekļa (sodrēju) emisiju. Slāpekļa oksīdi ne vien izraisa atmosfēras piesārņojumu un skābju nogulsnēšanos, bet arī eitrofikāciju ūdens un sauszemes teritorijās, savukārt melnais ogleklis veicina sasilšanu.

Tiek lēsts, ka dūmvadu gāzes skruberu izmantošana vismaz uz pusi samazinās izmaksas, kas saistītas ar emisijas samazināšanu, ja konkrētais kuģis galvenokārt veic reisus SEKZ. Aplēses liecina, ka tad, kad ostās kļūs plaši pieejama nepieciešamā uzpildes infrastruktūra, jaunajiem kuģiem arvien plašāk sāks izmantot sašķidrinātu dabas gāzi.

Pamatojoties uz Komisijas aplēsēm, vērtība naudas izteiksmē, kas saistīta ar sasniedzamajiem ieguvumiem veselības jomā, pārsniedz jūras transporta emisijas samazināšanas izmaksas aptuveni 2 līdz 25 reizes. Komisijas aplēses liecina, ka naudas izteiksmē ieguvumi veselības jomā ir mērāmi 8 līdz 16 miljardos eiro, savukārt samazināšanas izmaksas — 0,6 līdz 3,7 miljardos eiro.

Aplēses par videi radīto ieguvumu vērtību naudas izteiksmē vēl nav veiktas, bet, piemēram, Somijā skābju nogulsnēšanās samazinātos par 60 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.

Pašreizējā direktīva par sēra saturu flotes degvielā papildus iepriekš SJO saskaņotajiem ierobežojumiem ietver ierobežojumus attiecībā uz ostā esošiem kuģiem (0,1 %) un kuģiem, kas veic regulārus pasažieru pārvadājumus (1,5 %). Pēdējais minētais ir līdzvērtīgs pirmajam ierobežojumam attiecībā uz SEKZ, par kuru vienojās SJO.

Komisija ierosina jauno 0,1 % sēra satura ierobežojumu attiecībā uz SEKZ piemērot arī visiem kuģiem, kas veic regulārus pasažieru pārvadājumus uz jebkuru ES ostu, tomēr šis ierobežojums stāsies spēkā 2020. gadā.

Referentes ierosinātie grozījumi Komisijas priekšlikumā

Referente atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas priekšlikuma pamatvirzienu un uzsver, ka SJO saskaņotie ierobežojumi stāsies spēkā jebkurā gadījumā, arī tad, ja direktīva nestātos spēkā. Tomēr ar direktīvu varētu precizēt un standartizēt SJO saskaņoto ierobežojumu īstenošanu un uzraudzību ES, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, atvieglot pārejas posmu un veicināt jauninājumus.

Pārejot uz stingrākiem sēra satura ierobežojumiem un piemērojot 0,1 % ierobežojumu ne tikai Eiropas pašreizējās SEKZ, varētu panākt ievērojamus ieguvumus veselības un vides ziņā, vienlaikus ietaupot izmaksas.

Tādēļ referente atbalsta Komisijas priekšlikumu par 0,1 % sēra satura ierobežojuma piemērošanas jomas paplašināšanu, attiecinot to arī uz kuģiem, kas veic regulārus pasažieru pārvadājumus. Tomēr referente ierosina, lai šie ierobežojumi stātos spēkā 2015. gadā — tāpat kā SEKZ.

Viņa ierosina arī 0,1 % sēra satura ierobežojumu attiecināt uz visiem ES dalībvalstu teritoriālajiem ūdeņiem līdz 12 jūras jūdzēm no krasta. Proti, pašreiz ES ostās piemērojamais ierobežojums tiktu attiecināts arī uz teritoriālajiem ūdeņiem.

Ar šiem grozījumiem varētu panākt ievērojamus ieguvumus veselības un vides ziņā, turklāt tiktu nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi attiecībā uz reformas izmaksām.

Tajās ES dalībvalstīs, kuru piekrastes teritorijas daļēji vai pilnībā atrodas SEKZ, ar kuģošanu saistītās sēra oksīda emisijas īpatsvars ir šāds: Dānija — 39 %, Nīderlande — 31 %, Zviedrija — 25 %, Apvienotā Karaliste un Francija — 18 % un Beļģija — 13 %. Tomēr vairākās valstīs ārpus SEKZ arī ir augsts īpatsvars: Īrijā — 21 %, Portugālē — 20 %, Itālijā un Spānijā — 15 %. Attiecībā uz vairākām Vidusjūras salām un piekrastes teritorijām šis īpatsvars pārsniedz 20 %, dažos gadījumos pat 30 %.

Referente ierosina Komisijai līdz 2013. gada beigām izpētīt iespēju izveidot jaunas emisijas ierobežojumu zonas Eiropas jūras rajonos, kā arī metodes emisijas turpmākai samazināšanai un ziņot Parlamentam un Padomei, kā arī iesniegt priekšlikumus par iespējamām jaunām sēra un slāpekļa oksīda emisijas kontroles zonām.

Ņemot vērā, ka pārejas periodā dažiem operatoriem radīsies ievērojamas papildizmaksas, jo īpaši attiecībā uz reisiem, ko veic galvenokārt SEKZ, referente ierosina atvieglot valsts atbalsta izmantošanu ieguldījumiem. Parasti valsts atbalsta maksimālais apjoms ir 10 % ieguldījumiem vides jomā, kas veikti mazāk nekā trīs gadus, pirms pasākumi kļuvuši obligāti.

Referente ierosina šajā gadījumā atļaut lielāku valsts atbalstu līdz 2013. gada beigām. Šāda rīcība ir pamatota, jo emisijas samazināšana jūrā sniedz ievērojamu saimniecisku labumu valsts sektorā, pateicoties mazākiem izdevumiem veselības aizsardzībai. Turklāt tādējādi sāktu darboties gāzes skruberu tirgus.

Ieinteresētās puses, ar kurām referente Satu Hassi ir tikusies saistībā ar Sēra satura direktīvu

Valdības un pastāvīgās pārstāvniecības

Dānijas vides ministre Ida Auken

Dānijas pastāvīgā pārstāvniecība

Somijas vides ministrs Ville Niinistö

Somijas pastāvīgā pārstāvniecība

Francijas pastāvīgā pārstāvniecība

Polijas pastāvīgā pārstāvniecība

Zviedrijas vides ministre Lena Ek

Zviedrijas pastāvīgā pārstāvniecība

Eiropas Komisija:

Par Sēra satura direktīvu atbildīgie Vides ģenerāldirektorāta ierēdņi

Nozaru un nevalstisko organizāciju pārstāvji:

Armateurs de France

Brittany Ferries

Somijas Rūpniecības konfederācija

Couple Systems

Eiropas Vides birojs

Eiropas Kruīza padome (ECC)

Eiropas Naftas rūpniecības asociācija

Izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu asociācija

ExxonMobil

Somijas Mežrūpniecības federācija

Somijas Kuģu īpašnieku asociācija

FIPRA International (pārstāv Royal Caribbean Cruises Ltd)

Germanischer Lloyd

Roterdamas osta

Scandline

Stena AB

Total

Transport & Environment (T&E)

TT-Line GmbH & Co. KG

Wärtsilä

Transporta un tūrisma komitejas ATZINUMS (17.1.2012)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu kuģu degvielā
(COM(2011)0439 – C7‑0199/2011 – 2011/0190(COD))

Atzinumu sagatavoja: Vilja Savisaar-Toomast

ĪSS PAMATOJUMS

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) 2008. gadā vienojās par jauniem maksimālajiem flotes degvielas sēra satura robežlīmeņiem. Sēra emisijas kontroles zonās (SEKZ) maksimālo robežlielumu samazināja no 1,5 % līdz 1 % no 2010. gada 1. jūlija un līdz 0,1 % no 2015. gada 1. janvāra. Eiropas Savienībā sēra emisijas kontroles zonas ir Baltijas jūra, Ziemeļjūra un Lamanša jūras šaurums.

Attiecībā uz pārējām jūras zonām robežlīmenis tiks samazināts no 4,5 % līdz 3,5 % no 2012. gada 1. janvāra un līdz 0,5 % no 2020. gada 1. janvāra. Ja 2018. gadā paredzētajā pārskatīšanā tiks konstatēta prasībām atbilstīgas degvielas piegādes un pieprasījuma nelīdzsvarotība, 0,5 % ierobežojuma piemērošanu varētu atlikt uz pieciem gadiem.

Pašlaik SEKZ ierobežojumi regulāras satiksmes pasažieru kuģiem ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai to reisi notiek šajās zonās. Komisija ierosina no 2020. gada šiem kuģiem piemērot 0,1 % ierobežojumu. Piecu gadu atlikšanas termiņš attiecībā uz SEKZ ir paredzēts tam, lai novērstu iespējamās problēmas saistībā ar degvielas pieejamību.

Starptautiskās saistības

Tā kā ES dalībvalstis ir atbalstījušas stingrāku SJO robežlīmeņu un triju Eiropas SEKZ noteikšanu, šķiet skaidrs, ka Savienības tiesību akti ir jāsaskaņo ar tās starptautiskajām saistībām. Ja šāda saskaņošana netiktu veikta, tas ne vien radītu juridisko nenoteiktību, bet arī vājinātu Savienības uzticamību, gan SJO, gan citu starptautisko forumu sarunās cenšoties pārliecināt trešās valstis pieņemt un īstenot starptautiskos standartus.

Ar veselību saistītie ieguvumi

Turklāt, samazinot sēra satura robežlīmeņus, būtu jāpanāk ievērojami Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabojumi. Komisijas veiktās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultāti liecina, ka ar 0,1 % ierobežojumu 2020. gadā SEKZ varētu novērst vairāk nekā 17 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā. Turklāt ievērojami samazinātos elpošanas orgānu slimību izplatība.

Tā kā regulāras satiksmes pasažieru kuģi parasti veic reisus piekrastes teritorijā, 0,1 % ierobežojuma piemērošana varētu būtiski ietekmēt gaisa kvalitāti piekrastes reģionos un tādējādi šķiet pamatota.

Ar veselību saistītie ieguvumi veicina apsvērt, vai zemākus sēra satura ierobežojumus nevajadzētu piemērot arī attiecībā uz citām Eiropas jūrām.

Godīga konkurence

Ģeogrāfiski paplašinot 0,1 % ierobežojuma piemērošanas jomu, varētu arī risināt problēmas saistībā ar atšķirīgajiem ierobežojumiem, ko piemēro dažādos Eiropas piekrastes ūdeņos. Varētu rasties iebildumi par to, ka tādējādi kuģniecības uzņēmumiem, kas darbojas SEKZ, rodas neizdevīgi konkurences apstākļi, gan salīdzinot ar tādiem pašiem uzņēmumiem citās teritorijās, gan ar sauszemes transportu.

ES varētu ierobežot emisiju konkrētā attālumā no krasta bez nepieciešamības saņemt SJO apstiprinājumu. Tomēr tādējādi rastos risks, ka satiksme no Eiropas ostām tiktu pārvirzīta uz Ziemeļāfrikas ostām. Lai gan ASV un Kanāda ir noteikušas 200 jūras jūdžu zonu, tās tomēr vēlējās saņemt SJO apzīmējumu šai zonai.

Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu veicināt to, lai SJO noteiktu citus Eiropas jūras baseinus par sēra emisijas kontroles zonām.

Jūras transporta konkurētspējas saglabāšana

Parlaments ir konsekventi atbalstījis mērķi veicināt jūras transportu, jo tas mazāk ietekmē vidi. Ja sēra satura ierobežojumu pazemināšanas rezultātā pašlaik ar jūras transportu pārvadājamās preces sāktu pārvadāt, izmantojot kravas automobiļus (tā dēvētā kravu novirzīšana uz citiem transporta veidiem), rastos ļoti nevēlamas sekas sakarā ar kaitējumu videi (jo īpaši siltumnīcefekta gāzu ziņā) un lielākiem sastrēgumiem.

Dažādu pētījumu rezultāti sniedz ļoti atšķirīgas aplēses par jauno ierobežojumu iespējamo ietekmi uz to preču īpatsvaru, ko pārvadā ar jūras transportu. Tomēr skaidrs ir tas, ka ietekme atšķirsies atkarībā no pārvadājamā produkta un maršruta. Preces, kuru apjoma un vērtības koeficients ir salīdzinoši augsts (piemēram, kokmateriāli vai metāla rūdas), šī ietekme varētu skart vairāk nekā rūpniecības preces. Tādēļ mērķtiecīga palīdzība varētu būt lietderīga.

Jau tagad SJO nolīgums un Komisijas priekšlikums palīdz ierobežot ietekmi uz kuģniecības konkurētspēju, ļaujot pielietot samazināšanas paņēmienus (tā dēvētos skruberus) vai izmantot gan degvielu, gan sašķidrinātu dabasgāzi. Tādējādi kuģniecības uzņēmumi varēs izvēlēties visekonomiskākos veidus ierobežojumu ievērošanai, ņemot vērā kuģa vecumu un lielumu, kā arī reisus, kuriem to paredzēts izmantot.

Lai gan kuģu īpašniekiem un aprīkojuma piegādātājiem ir atšķirīgi ieskati par skruberu pieejamību un uzticamību, kavēšanās ieviest 0,1 % ierobežojumu samazinātu stimulus nepieciešamo pētījumu veikšanai un attīstībai. Turklāt rastos jautājums, vai jaunais termiņš netiks vēlreiz atlikts. Tas vēl negatīvāk ietekmētu iespējas veikt ieguldījumus šajās tehnoloģijās.

Sašķidrinātas dabasgāzes izmantošanas jomā ir izveidojies „apburtais loks” — kuģu īpašnieki nevēlas nodrošināt kuģus ar sašķidrinātas dabasgāzes izmantošanai nepieciešamo aprīkojumu bez garantijas, ka gāze būs pieejama pietiekamā skaitā ostu, savukārt ostas nevēlas investēt, ņemot vērā neskaidro pieprasījumu. Palīdzība, izmantojot valsts atbalstu, Eiropas transporta tīklus un/vai programmu „Marco Polo”, varētu veicināt šīs situācijas atrisinājumu.

Attiecībā uz sašķidrinātu dabasgāzi un līdzīgiem degvielas veidiem SJO pašlaik izstrādā jaunu kodeksu. Paredzams, ka to ieviesīs 2014. gadā vienlaicīgi ar Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras nākamo pārskatīšanu. Ņemot vērā, ka sašķidrināta dabasgāze ir tīra degviela, tādējādi praktiski izslēdzot sēra dioksīda emisijas iespēju, dalībvalstīm jo īpaši būtu jākoncentrējas uz to, lai nodrošinātu, ka sašķidrinātas dabasgāzes degviela ir pieejama pietiekamā daudzumā un ka ir iespējams ievērot drošības prasības, tostarp nodrošināt iespēju veikt degvielas uzpildīšanu, kamēr notiek pasažieru uzņemšana vai izlaišana.

Secinājumi

Lai gan jaunie ierobežojumi radīs sarežģījumus kuģu īpašniekiem, operatoriem un ostām, ES ir jāpilda tās starptautiskās saistības un ir jāievieš 0,1 % ierobežojums no 2015. gada. Ņemot vērā, ka puse laikposma, kas paredzēts, lai sagatavotos šim ierobežojumam, jau ir pagājusi, pašlaik galvenais ir, lai Komisija turpinātu izstrādāt papildpasākumu instrumentu kopumu un lai nozarē tiktu izmantotas elastīgās iespējas, ko sniedz degvielas ar zemu sēra saturu, skruberu vai sašķidrinātas dabasgāzes izmantošana.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Sēra satura samazināšanu flotes degvielā nosaka SJO; tas ir būtisks uzdevums, un lēmumus par tā īstenošanu vispiemērotāk ir pieņemt starptautiskā līmenī. Komisijai savā priekšlikumā būtu neatlaidīgi jāuzsver starptautiskās dimensijas nozīme, un tādēļ tai nevajadzētu radīt priekšstatu, ka SJO darbam ir tikai sekundāra nozīme un ka tajā varētu viest izmaiņas, iepriekš nepaziņojot par to citām starptautiskajām pusēm.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Turklāt ir svarīgi, lai Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sagatavotajiem ziņojumiem, novērtētu atbilstības nodrošināšanas sekas jūras transporta nozarē, tādējādi sniedzot iespēju iepriekš plānot atbilstīgus papildpasākumus, jo īpaši, veicot pētījumus par degvielas veidu pieejamību, to cenām, ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem saistītajiem riskiem un šīs direktīvas pasākumu ietekmi uz ekonomikas dalībniekiem jūras transporta nozarē. Šādu pētījumu rezultāti ļautu precizēt Komisijas priekšlikumus attiecībā uz to, kā praksē izmantot tās pasākumu kopumu, kas minēts Komisijas dienestu 2011. gada 16. septembra darba dokumentā „Jūras transporta radīto piesārņojošo vielu emisijas samazināšana un ilgtspējīga ūdenstransporta pasākumu kopums”, un īstenot ilgtspējīga ūdens transporta noteikumus.

Pamatojums

Papildpasākumi ir būtiski, lai palīdzētu veikt pielāgojumus jūras transporta nozarē — šāds ir Komisijas paziņojuma COM(2011)441 mērķis. Būtu jānovērš jūras transporta pakalpojumu apjoma samazināšanās, un tādēļ ir iepriekš jānovērtē šīs direktīvas sekas attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu, lai apsvērtu iespējamos atbilstīgos pasākumus, kas jāveic šīs nozares operatoriem, ievērojot Komisijas priekšlikumu par papildpasākumiem.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Pārskatītajā MARPOL VI pielikumā noteikti stingrāki flotes degvielas sēra satura ierobežojumi gan SEKZ (1,00 % no 2010. gada 1. jūlija un 0,10 % no 2015. gada 1. janvāra), gan jūras teritorijās ārpus tām (3,5 % no 2012. gada 1. janvāra un principā 0,50 % no 2020. gada 1. janvāra). Lielākajai daļai dalībvalstu, ievērojot to starptautiskās saistības, jāpieprasa uz kuģiem SEKZ no 2010. gada 1. jūlija izmantot degvielu, kuras sēra saturs ir ne lielāks par 1,00 %. Saskaņotības nodrošināšanai ar vispārējiem standartiem un arī tāpēc, lai Savienībā nodrošinātu jauno vispārējo standartu pienācīgu ievērošanu, Direktīvas 1999/32/EK noteikumi jāsaskaņo ar pārskatīto MARPOL VI pielikumu.

Pamatojums

Pēdējais teikums tiktu pārcelts uz 6.b apsvērumu (jauns), lai nodrošinātu lielāku skaidrību un novērstu jebkādu pamatu uzskatīt, ka šis 3,5 % ierobežojums skar augsta sēra satura degvielas transportēšanu ar kuģi.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Ņemot vērā gaisa kvalitātes uzlabošanos un ar veselību saistītos ieguvumus, ko sniedz sēra emisijas samazināšana, un lai jūras transporta nozarē nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences pamatnoteikumus visā Savienībā, Komisijai būtu jāierosina noteikts grafiks, lai paplašinātu 0,10 % ierobežojuma piemērošanas jomu, attiecinot to uz citām jūrām, kas robežojas ar dalībvalstu sauszemes teritoriju, vai noteiktam attālumam no Savienības piekrastes līnijas.

Pamatojums

Komisijai paredzētā izvērtēšanas pētījuma rezultāti liecina par to, ka, pazeminot sēra emisijas robežlīmeni līdz 0,1 % attiecībā uz Baltijas jūru, Ziemeļjūru un Lamanša jūras šaurumu, 2020. gadā varētu novērst vairāk nekā 17 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā. Šā ierobežojuma piemērošana citām jūrām vai tāda ierobežojuma pieņemšana, kas balstīts uz attālumu no krasta (Kanādas un ASV ierobežojumus piemēro zonai līdz 200 jūras jūdzēm no krasta), varētu glābt vairāk dzīvību un palīdzēt dalībvalstīm ievērot gaisa kvalitātes prasības.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) Lai nodrošinātu kuģiem izmantojamās degvielas minimālo kvalitāti ar degvielas vai tehnoloģijas atbilstību, Savienībā nevajadzētu atļaut lietot vai laist tirgū flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par vispārējo standartu 3,50 % (masas). Šo robežlīmeni vajadzētu piemērot tikai degvielai, ko izmanto kuģu darbināšanai, nevis degvielai, ko pārvadā ar kuģi.

Pamatojums

Tādas degvielas izmantošana, kurā sēra satura līmenis ir pārmērīgi augsts, varētu radīt notekūdeņus, kas negatīvi ietekmētu jūras vidi. Tomēr ir svarīgi skaidri norādīt, ka ar 3.a pantu noteiktais ierobežojums attiecas tikai uz degvielu, ko izmanto kuģu darbināšanai. Šis pants neattiecas uz augsta sēra satura degvielu, ko pārvadā ar kuģi.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Arī kuģiem, kuri veic regulārus pasažieru pārvadājumus, būtu jāpiemēro 0,1 % sēra robežvērtība. Lai novērstu jebkādus konkurences izkropļojumus, šai robežvērtībai būtu jāstājas spēkā 2015. gadā — tāpat kā sēra emisijas kontroles zonās.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a) Pēc 2015. gada turpmākajos gados piemērojot 0,10 % ierobežojumu, būtu jāņem vērā ar zema sēra satura degvielas pieejamību saistītā nenoteiktība un atšķirīgie uzskati par samazināšanas tehnoloģiju efektivitāti un uzticamību. Komisijai un dalībvalstīm jo īpaši būtu jāatbalsta skruberu tehnoloģijas ieviešana un jācenšas nerīkoties pret uzņēmumiem, kas iegulda ievērojamas pūles, lai ievērotu noteikumus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai atbilstīga degviela būtu pieejama un tiktu izplatīta līdzsvaroti un saskaņā ar pārskatītā MARPOL VI pielikuma 18. pantu. Ja dažās ostās atbilstīga degviela nav pieejama, būtu jāparedz iespēja prasīt, lai kuģim tiktu piemērots atbrīvojums, kas paredzēts pārskatītajā MARPOL VI pielikumā, kuru piemēro kuģiem, kas, neraugoties uz maksimāliem pūliņiem iegūt atbilstīgu šķidro kurināmo, nav varējuši iegādāties šādu šķidro kurināmo. Nevajadzētu pieprasīt, lai kuģis, nodrošinot atbilstību, novirzās no sava paredzētā maršruta vai nepamatoti kavē reisu.

Pamatojums

Lai gan ierobežojumi, kas izriet no pārskatītā Konvencijas par jūras piesārņojuma novēršanu VI pielikuma, ir starptautiski saistoši un dalībvalstis tos ir apstiprinājušas, ir svarīgi, lai turpmākajos gados tūlīt pēc 2015. gada piemērošanā tiktu ņemta vērā atbilstīgas degvielas un tehnoloģijas pieejamība. Attieksmei pret uzņēmumiem, kas cenšas ievērot noteikumus, bet saskaras ar praktiskām grūtībām, vajadzētu būt tolerantai.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

11.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11b) Pastāv risks, ka ar jaunajām prasībām par sēra satura samazināšanu saistītās izmaksas izraisīs kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem, kas ir jo īpaši aktuāla problēma rajoniem un nozarēm, kuru atkarība no jūras transporta ir ievērojama. Lai sniegtu mērķtiecīgu palīdzību, jo īpaši dalībvalstīs, kas atrodas blakus SEKZ, Komisijai būtu pilnībā jāizmanto pieejamie instrumenti, piemēram, programma „Marco Polo” un Eiropas transporta tīkli, lai maksimāli samazinātu risku saistībā ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un direktīvas iespējamo ietekmi, Komisijai būtu jāiesniedz konkrēti pasākumi, kas nodrošinās nozarei ekonomisku un finansiālu palīdzību, lai sekmētu videi draudzīgas jūras tehnoloģijas līdz 2015. gada janvārim, jo īpaši ņemot vērā degvielas pieejamību, tās cenas, riskus saistībā ar kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un šīs direktīvas pasākumu ietekmi uz visiem ekonomikas operatoriem jūras transporta nozarē.

Pamatojums

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pamatojums

Būtu jāņem vērā drošības noteikumi attiecībā uz darbībām degvielas iepildīšanai tvertnēs, kā arī degvielas iepildīšanai tvertnēs paredzētu iekārtu pieejamību.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a) Kā alternatīvu risinājumu emisijas samazināšanai dalībvalstis var veicināt to, lai noenkurotie kuģi izmantotu krastā esošās energoapgādes sistēmas, nevis uz kuģa radīto enerģiju.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 4. punkts

Direktīva 1999/32/EK

3.a pants


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
‘Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto vai nelaiž tirgū smagās degvieleļļas, kuru sēra saturs ir lielāks par 3,5 % (masas).'	„Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par 3,50 % (masas). Flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par 3,50 % (masas), būtu jāatļauj izmantot tikai saistībā ar emisijas samazināšanas procedūrām, kurām ir vismaz tāda pozitīva ietekme uz vidi, kādu var panākt, izmantojot zema sēra satura degvielu.”

Pamatojums

Nevajadzētu vispārēji aizliegt degvielu, kuras sēra saturs pārsniedz 3,5 %, ja vienlaicīgi tiek veicinātas tādas emisijas samazināšanas tehnoloģijas, kas ļauj izmantot degvielas veidus ar augstāku sēra saturu. Degvielas veidi ar augstāku sēra saturu Savienībā būtu jāatļauj tikai tad, ja tiek ievērotas atbilstīgas tehniskās procedūras emisiju samazināšanai.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – virsraksts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un SOx emisiju kontroles zonās un ko izmanto pasažieru kuģi, kuri veic regulārus pārvadājumus uz Kopienas ostām vai no tām'	„Maksimālais sēra saturs flotes degvielā, ko izmanto dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un SOx emisijas kontroles zonās un ko izmanto pasažieru kuģi, kuri veic pārvadājumus uz Savienības ostām vai no tām”

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 1. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
'1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas ietilpst SOx emisijas kontroles zonās, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:	„1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas ietilpst SOx emisijas kontroles zonās, kā arī to teritoriālajos ūdeņos, kas neietilpst SOx emisijas kontroles zonās, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 1.a punkts – 2. daļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, arī kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības.	Šis punkts attiecas uz visu valstu kuģiem, arī kuģiem, kuru reisa sākums ir ārpus Savienības.
	Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā kārtība neattiecas uz tuvsatiksmes kuģiem. Šiem kuģiem piecu gadu pārejas posmā turpina piemērot pirmās daļas a) apakšpunktā minēto kārtību.
	Vajadzības gadījumā saistībā ar šā izņēmuma piemērošanu dalībvalstīm būs pienākums tam izstrādāt tiesiskus nosacījumus SJO līmenī.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 1.a punkts – 1. daļa – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
'1.a. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:	„1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kuras neietilpst SOx emisijas kontroles zonās, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:

Pamatojums

Lai novērstu jebkādus konkurences izkropļojumus, SEKZ flotes degvielas sēra satura robežvērtības būtu vienādi jāpiemēro visu dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 1.a punkts – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) 0,50 % (masas) no 2020. gada 1. janvāra.	(b) 0,10 % no 2015. gada 1. janvāra.

Pamatojums

Lai novērstu jebkādus konkurences izkropļojumus, SEKZ flotes degvielas sēra satura robežvērtības būtu vienādi jāpiemēro visu dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 2. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izraudzītos jūras teritorijas par SOx emisijas kontroles zonām, pamatojoties uz SJO lēmumu saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktu.	Saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izraudzītos jūras teritorijas par SOx emisijas kontroles zonām, pamatojoties uz SJO lēmumu saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 14. panta 3. punkta 2. apakšpunktu. Visas jaunās emisijas kontroles zonas izveido saskaņā ar SJO procesu atbilstīgi MARPOL VI pielikuma noteikumiem, par pamatu izmantojot lietu, kas rūpīgi sagatavota, balstoties uz zinātniskiem vides un ekonomiskajiem datiem.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 4. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
'4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas atrodas ārpus SOx emisijas kontroles zonām, pasažieru kuģiem, kas veic regulārus reisus no Savienības ostām vai uz tām, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:	„4. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomikas zonās un piesārņojuma kontroles zonās, kas atrodas ārpus SOx emisijas kontroles zonām, pasažieru kuģiem, kas veic reisus no Savienības ostām vai uz tām, neizmanto flotes degvielu, kuras sēra saturs ir lielāks par:

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) 0,50 % no 2015. gada 1. janvāra;

Pamatojums

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu attiecībā uz pasažieru kuģiem, kuri veic regulārus pārvadājumus, ierobežojums (pašlaik tas ir pielīdzināts SEKZ ierobežojumam) būtu jāsamazina līdz 0,1 % 2020. gadā, proti, piecus gadus pēc tam, kad SEKZ ierobežojums tiks noteikts šādā apmērā. Lai gan šāda rīcība ir attaisnojama, lai nodrošinātu zema sēra satura degvielas pieejamību pietiekamā daudzumā, ņemot vērā, ka šie pasažieru kuģi parasti darbojas tuvu piekrastei, ievērojamas priekšrocības veselības jomā tiktu panāktas, ja šo ierobežojumu 2015. gadā samazinātu līdz starpvērtībai.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 6. punkts - e apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

4.a pants – 6. punkts – da apakšpunkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) ļauj kuģim, kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, izmantot pasākumus saskaņā ar 18. panta 2.2. un 2.3. punktu, ja ir ievēroti minētā panta 2.1. punkta nosacījumi;

Pamatojums

MARPOL konvencijas 18. pantā ir noteikts, ka kuģim, par kuru var apliecināt, ka nav bijusi iespēja to uzpildīt ar degvielu, nenāksies mainīt vai aizkavēt savu maršrutu, lai nodrošinātu atbilstību minētās konvencijas noteikumiem. Tādējādi šā grozījuma mērķis ir iekļaut direktīvā šo atbrīvojumu kuģiem, kuriem izņēmuma kārtā ir nepieciešams piestāt ES ostā un kurus iepriekš nav bijis iespējams uzpildīt ar degvielu.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.b pants – 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā netiek laistas tirgū flotes gāzeļļas, ja sēra saturs šajās flotes gāzeļļās ir lielāks par 0,10% (masas).	svītrots

Pamatojums

Būtu jāsvītro jaunais 4.b pants, jo paredzams, ka naftas industrija nodrošinās flotes gāzeļļu, kuras sēra saturs pārsniedz 0,1 %, bet ir mazāks vai vienāds ar 0,5 % (masas), lai no 2020. vai 2025. gada varētu ievērot vispārējās prasības attiecībā uz sēra saturu.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.b pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalsts administrācija var atļaut kuģī izmantot jebkādu aprīkojumu, materiālu, ierīci, aparatūru, citādu procedūru, alternatīvu šķidro kurināmo vai atbilstības metodes, ko izmanto kā alternatīvu tam, kas paredzēts šajā direktīvā, ja šāds aprīkojums, materiāls, ierīce, aparatūra vai citas procedūras, alternatīvs šķidrais kurināmais vai atbilstības metodes ir vismaz tikpat efektīvi emisijas samazināšanas ziņā, cik šajā direktīvā paredzētais, ieskaitot visus standartus, kas izklāstīti 4.a un 4.b pantā.

Pamatojums

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.ba pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.ba pants
	Flotes degvielas pieejamība
	1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai tādas flotes degvielas pieejamību un līdzsvarotu izplatīšanu:
	– kuras sēra saturs nav lielāks par 0,10 %, nodrošinātu no 2015. gada 1. janvāra;
	– kuras sēra saturs nav lielāks par 0,50 %, nodrošinātu no 2020. gada 1. janvāra.
	2. Šā panta 1. punkts neliedz ieviest šādus pasākumus no agrāka datuma.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.c pants – 2.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Kā alternatīvu risinājumu emisijas samazināšanai dalībvalstis veicina to, lai noenkurotie kuģi izmantotu krastā esošās energoapgādes sistēmas.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.c pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis nodrošina, ka ostu pārvaldes ostas maksā vai citās maksās iekļauj visas izmaksas saistībā ar izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu radīto notekūdeņu savākšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai^*.
	_____________
	^* OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.

Pamatojums

Šī direktīva par ostas uzņemšanas iekārtām pašlaik tiek pārskatīta, un visas atsauces uz izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu radīto atkritumu apglabāšanu attiecas uz minēto direktīvu.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 7. punkts

Direktīva 1999/32/EK

4.c pants – 4. punkts – ievaddaļa


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par	Lai ieviestu attiecīgos SJO pieņemtos standartus un instrumentus, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs direktīvas 9.a pantu pieņemt deleģētos aktus par:

Pamatojums

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 8.a punkts (jauns)

Direktīva 1999/32/EK

4.ea pants (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Iekļauj šādu pantu:
	„4.ea pants
	Šķidrā kurināmā pieejamība
	Neatkarīgi no 3. un 4. panta
	1. Ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis neatbilst šajā direktīvā noteiktajiem atbilstīga šķidrā kurināmā standartiem, dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai kuģis:
	a) sniedz pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai censtos nodrošināt atbilstību, un
	b) sniedz apliecinājumu, ka tas ir centies iegādāties atbilstīgu šķidro kurināmo saskaņā ar tā reisa plānu un — ja tas nav bijis pieejams paredzētajā vietā — ir īstenoti centieni, lai rastu alternatīvus šāda šķidrā kurināmā avotus, un ka, neraugoties uz maksimāliem pūliņiem iegūt atbilstīgu šķidro kurināmo, šāds šķidrais kurināmais nav bijis pieejams iegādei.
	2. Kuģim netiek prasīts mainīt maršrutu vai nepamatoti kavēt savu paredzēto reisu, lai nodrošinātu atbilstību.
	3. Ja kuģis sniedz šā panta 1. punktā izklāstīto informāciju, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos apstākļus un iesniegtos pierādījumus, lai lemtu par attiecīgu īstenojamo rīcību, tostarp kontroles pasākumu neveikšanu.
	4. Ja kuģis nevar iegādāties atbilstīgu šķidro kurināmo, tas informē savu administrāciju un attiecīgās galamērķa ostas kompetento iestādi.
	5. Ja kuģis ir iesniedzis apliecinājumu tam, ka atbilstīgs šķidrais kurināmais nav pieejams, dalībvalstis informē Komisiju.”

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 9. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

6. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) kuģa izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana no degvielas tvertnēm un no noplombētu bunkuru paraugiem uz kuģa, un to sēra satura analīze;	b) kuģa izmantojamās flotes degvielas paraugu ņemšana no noplombētu bunkuru paraugiem uz kuģa, un to sēra satura analīze;

Pamatojums

MARPOL konvencijā ir paredzēta tikai „noplombētu paraugu” analīze, kas ir vienīgais veids, kā garantēt izmantotās degvielas viendabīgumu. SJO uzskata, ka nav nepieciešams ņemt degvielas paraugus „no degvielas tvertnēm”. Šķiet pārsteidzīgi prasīt, lai tiktu analizēti no degvielas tvertnēm ņemtie degvielas paraugi. Komisija var izmantot deleģētos aktus, lai nodrošinātu šīs direktīvas atbilstību jebkādām turpmākām izmaiņām šajā jomā.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 1999/32/EK

7. pants – 2. un 3. punkts


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) 2. un 3. punktu svītro.	c) 2. punktu aizstāj ar šādu:
	„2. [Divus] gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, cita starpā balstoties uz:
	a) gada ziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu;
	b) novērotajām tendencēm gaisa kvalitātē (attiecībā uz gaisa piesārņotāju koncentrāciju, ietekmi un nosēdumiem), paskābināšanos, degvielas izmaksām un kravu novirzīšanos uz citiem transporta veidiem;
	c) sekmēm kuģu radītās sēra oksīdu un slāpekļa oksīdu, kā arī daļiņu, tostarp melnā oglekļa, emisijas samazināšanā ar SJO mehānismu palīdzību, sekojot Savienības iniciatīvām šai sakarā;
	d) jaunu izmaksu lietderības analīzi, ietverot tiešos un netiešos ieguvumus videi, pasākumiem, kas ietverti 4.a panta 4. punktā, un iespējamiem turpmākiem emisijas samazināšanas pasākumiem;
	e) tādu ekonomisko līdzekļu iespējamo izmantojumu papildus sēra robežvērtības samazināšanai kā, piemēram, fiskāli mehānismi emisijas samazināšanai, kuru labvēlīgā ietekme uz veselību un vidi ir skaidri zināma;
	f) 4.c, 4.d un 4.e panta īstenošanu;
	g) skruberu izmantošanu un pieejamību gan uz kuģiem, gan krastā un
	h) ar degvielas pieejamību saistītajiem notikumiem.
	Eiropas Parlamentam un Padomei paredzētajā ziņojumā Komisija īpaši apsver priekšlikumus papildu SOx un NOx emisijas kontroles zonu noteikšanai. Vajadzības gadījumā šo ziņojumu papildina ar tiesību akta priekšlikumu, lai papildus samazinātu kuģu radīto emisiju.”
	ca) 3. punktu svītro.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10. punkts

Direktīva 1999/32/EK

7.pants – 3.a punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz sīku pārskatu par šī tiesību akta ieviešanas ietekmi, jo īpaši attiecībā uz iespējamu kravu novirzīšanu no jūras transporta uz sauszemes transportu. Tajā iekļauj arī pētījumu par ietekmi, ko rada 0,1 % sēra satura standarta ieviešana attiecībā uz visām Eiropas jūrām. Ja šajā pārskatā norādīts, ka ūdens transportu aizstāj sauszemes transports, Komisija iesniedz alternatīvu tiesību akta priekšlikumu, kas neizraisa kravu novirzīšanu no ūdens transporta uz sauszemes transportu.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

1. pants – 10. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Direktīva 1999/32/EK

7. pants – 3.b punkts (jauns)


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cb) iekļauj šādu 3.b punktu:
	3.b Ja SJO līdz 2015. gada 1. janvārim nolemj grozīt MARPOL konvencijas VI pielikumu, Komisija automātiski iesniedz jaunu priekšlikumu, lai iekļautu šo grozījumu Savienības tiesību aktos.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts

Pielikums

Direktīva 1999/32/EK

2. pielikums – 2. punkts – 2. aizzīme


Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
– pilnībā dokumentē, ka atkritumu plūsmām, ko novada jūrā, kā arī noslēgtos ostu kompleksos, ostās un estuāros, nav būtiski negatīvas ietekmes un tās nerada riskus cilvēka veselībai un videi.'	– pilnībā dokumentē, ka notekūdeņiem, tostarp notekūdeņiem atbilstīgi SJO Rezolūcijā MEPC.184(59) noteiktajām skalošanas ūdeņu prasībām, ko novada jūrā, kā arī noslēgtos ostu kompleksos, ostās un estuāros, nav būtiski negatīvas ietekmes un tie nerada riskus cilvēka veselībai un videi.”

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījums Direktīvai 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu kuģu degvielā
Atsauces	COM(2011)0439 – C7-0199/2011 – 2011/0190(COD)
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 13.9.2011
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Vilja Savisaar-Toomast 30.8.2011
Izskatīšana komitejā	22.11.2011	19.12.2011
Pieņemšanas datums	20.12.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 2 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Philippe De Backer, Luis de Grandes Pascual, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Juozas Imbrasas, Ville Itälä, Dieter-Lebrecht Koch, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Debora Serracchiani, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabelle Durant, Michael Gahler, Zita Gurmai, Dominique Riquet, Anna Rosbach, Oldřich Vlasák, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Kristiina Ojuland

PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu kuģu degvielā
Atsauces	COM(2011)0439 – C7-0199/2011 – 2011/0190(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	15.7.2011
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.9.2011	TRAN 13.9.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums	ITRE 5.10.2011
Izskatīšana komitejā	22.11.2011	16.2.2012
Pieņemšanas datums	16.2.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	48 15 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Paolo Bartolozzi, Sergio Berlato, Nessa Childers, Yves Cochet, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Vladko Todorov Panayotov, Gilles Pargneaux, Andres Perello Rodriguez, Sirpa Pietikäinen, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Kārlis Šadurskis, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Salvatore Tatarella, Anja Weisgerber, Åsa Westlund
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Margrete Auken, Cristian Silviu Buşoi, Christofer Fjellner, Vicky Ford, Gaston Franco, Julie Girling, Jutta Haug, Jiří Maštálka, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Eva Ortiz Vilella, Britta Reimers, Eleni Theocharous, Marita Ulvskog, Kathleen Van Brempt, Peter van Dalen, Andrea Zanoni
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Sampo Terho
Iesniegšanas datums	27.2.2012

Juridisks paziņojums - Privātuma politika