Procedūra : 2011/2266(REG)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0039/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0039/2012

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0111

ZIŅOJUMS     
PDF 171kWORD 182k
1.3.2012
PE 478.365v02-00 A7-0039/2012

par Reglamenta grozīšanu, ņemot vērā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā notikušās izmaiņas Eiropas Parlamenta attiecībās ar iestādēm, kas pārstāv valstu valdības

(2011/2266(REG))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Alain Lamassoure

GROZĪJUMI
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Reglamenta grozīšanu, ņemot vērā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā notikušās izmaiņas Eiropas Parlamenta attiecībās ar iestādēm, kas pārstāv valstu valdības

(2011/2266(REG))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšsēdētāja 2011. gada 4. marta vēstuli,

–   ņemot vērā Reglamenta 211. un 212. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0039/2012),

1.  nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;

2.  atgādina, ka šie grozījumi stājas spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu zināšanai Padomei un Komisijai.

Grozījums Nr.  1

Eiropas Parlamenta Reglaments

116. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

1. Katrā sesijā pēc Priekšsēdētāju konferences ierosinājuma Parlaments nosaka jautājumu laiku, kad Padome un Komisija sniedz atbildes.

1. Katrā sesijā pēc Priekšsēdētāju konferences ierosinājuma Parlaments nosaka jautājumu laiku, kad Komisija sniedz atbildes.

Pamatojums

Parlamentam parastajā likumdošanas procedūrā un budžeta procedūrā ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei. Ņemot vērā iestāžu jauno līdzsvaru, vairs nav pamata darba kārtībā jautājumu laiku Padomei saglabāt pašreizējā veidā.

Grozījums Nr.  2

Eiropas Parlamenta Reglaments

116. pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2. Vienas sesijas laikā katrs deputāts var uzdot tikai vienu jautājumu Padomei un vienu jautājumu Komisijai.

2. Vienas sesijas laikā katrs deputāts var uzdot tikai vienu jautājumu Komisijai.

Pamatojums

Parlamentam parastajā likumdošanas procedūrā un budžeta procedūrā ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei. Ņemot vērā iestāžu jauno līdzsvaru, vairs nav pamata darba kārtībā jautājumu laiku Padomei saglabāt pašreizējā veidā.

Grozījums Nr.  3

Eiropas Parlamenta Reglaments

116. pants – 5. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

5. Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eurogrupas priekšsēdētājs.

5. Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome, Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.

Pamatojums

Ņemot vērā Padomes citas kompetences, it īpaši tās pienākumus noteikt, koordinēt un īstenot politikas nostādnes, ir pamats ieviest iespēju organizēt īpašu, šai iestādei paredzētu jautājumu laiku.

Grozījums Nr.  4

Eiropas Parlamenta Reglaments

II pielikums – A daļa – 1. punkts – 2. ievilkums

Spēkā esošais teksts

Grozījums

– tie attiecas uz Komisijas un Padomes kompetenci un atbildības jomu, kā arī ir vispārējās interesēs;

– tie attiecas uz adresāta kompetenci un atbildības jomu, kā arī ir vispārējās interesēs;

Grozījums Nr.  5

Eiropas Parlamenta Reglaments

II pielikums – A daļa – 1. punkts – 2.a ievilkums (jauns)

Spēkā esošais teksts

Grozījums

 

– ja ir runa par konkrētiem Padomei adresētiem jautājumiem, tie īpaši attiecas uz tādu Padomes funkciju izpildi, kuras paredz veidot, koordinēt vai īstenot Savienības politikas virzienus, vai uz Padomes kompetencēm saistībā ar amatā iecelšanas procedūrām vai uz kompetencēm, kas saistītas ar Savienības iestāžu un struktūru darbību vai ar Līgumu pārskatīšanu;

Grozījums Nr.  6

Eiropas Parlamenta Reglaments

II pielikums – A daļa – 2. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2. Nav pieņemams jautājums, kas attiecas uz tematu, kurš ir iekļauts darba kārtībā un kura apspriešanā ir paredzēta atbildīgās iestādes piedalīšanās.

2. Nav pieņemams jautājums, kas attiecas uz tematu, kurš ir iekļauts darba kārtībā un kura apspriešanā ir paredzēta atbildīgās iestādes piedalīšanās, vai jautājums, kas attiecas uz Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzēto Padomes likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkciju izpildi.


PASKAIDROJUMS

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs 2011. gada 4. marta vēstulē Konstitucionālo jautājumu komitejai paziņoja par iespējamu Reglamenta grozīšanu saskaņā ar viedokļiem, kas pausti, jautājumu apspriežot Priekšsēdētāju konferencē 2011. gada 17. februārī.

Šīs apspriešanas laikā Priekšsēdētāju konference atgādināja, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments ir kļuvis par vienu no Eiropas Savienības likumdevējiem un ka tam ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei parastajā likumdošanas procedūrā un budžeta procedūrā. Ņemot vērā iestāžu jauno līdzsvaru, Priekšsēdētāju konference uzskatīja, ka vairs nav pamata sesijas darba kārtībā jautājumu laiku Padomei saglabāt pašreizējā veidā, proti, katrā sesijā. Taču Priekšsēdētāju konferences viedoklis ir tāds, ka jāsaglabā iespēja organizēt jautājumu laiku ne tikai ar Komisijas priekšsēdētāju, bet arī ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētāju.

Cenšoties šo jautājumu izskatīt plašākā kontekstā un ņemot vērā tā konstitucionālo aspektu, referents AFCO komitejai ir nodevis darba dokumentu, kurā analizēts, kā attīstījušās Parlamenta attiecības ar iestādēm, kas pārstāv dalībvalstu valdības pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Šajā dokumentā izdarīti šādi secinājumi: „Lisabonas līgums ir ievērojami palielinājis Parlamenta likumdevēja lomu. Taču vienlaikus tas ir izveidojis jaunas, valdību pārstāvošas iestādes: Eiropadomi un tās pastāvīgo priekšsēdētāju, augsto pārstāvi, Eirogrupu. Turklāt pēdējos gados secīgi pieredzēto krīžu dēļ tieši šīs jaunās iestādes bija spiestas pieņemt nozīmīgus politiskos lēmumus. Tomēr tajā pašā laikā tikai Ministru padome ir Parlamenta sarunu partneris. Ja šāda attīstība apstiprināsies, pastāv draudi, ka Parlamenta politiskā ietekme samazināsies tieši tad, kad Savienībai nepieciešams pabeigt tās demokrātisko pārveidi.”

Komitejā šis jautājums tika apspriests 2011. gada 27. novembrī, kad notika iepazīstināšana ar šo darba dokumentu.

Sagatavošanās darbu un minēto debašu rezultātā ir kļuvis skaidrs — lai ņemtu vērā institucionālo attiecību attīstību šajos pēdējos gados, Parlamenta Reglamenta pārskatīšanai jānotiek plašāk, nekā tas paredzēts sākotnējā iesniegtajā dokumentā, kurš attiecās tikai uz Reglamenta 116. panta grozīšanu. Tomēr referents ierosina šobrīd aprobežoties tikai ar viena jautājuma atrisināšanu, kurš ierosināts iesniegtajā dokumentā, proti, problēmu par jautājumu laiku Padomei, neskarot iespēju pēc tam veikt pamatīgāku pētījumu par to, kā attīstījušās attiecības ar iestādēm, kas pārstāv dalībvalstu valdības, un iespējamiem no pētījuma izrietošiem Reglamenta grozījumiem.

Attiecībā uz jautājumu laiku Padomei Priekšsēdētāju konferences secinājumi ir konkrēti: saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 1. panta pirmo teikumu Padome kopā ar Eiropas Parlamentu veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Šajās jomās abās iestādes savas funkcijas veic ar vienādām tiesībām. Tomēr Padomes uzdevumi neaprobežojas tikai ar likumdošanu un budžeta pieņemšanu. Saskaņā ar tā paša panta otro teikumu Padome pilda arī politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas. Turklāt, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. panta 2. punktā, ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai, šie akti īstenošanas pilnvaras piešķir Komisijai vai īpašos, attiecīgi pamatotos un Līguma par Eiropas Savienību 24. un 26. pantā paredzētajos gadījumos — Padomei. Visbeidzot, saskaņā ar 299. pantu Padomes akti, kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, ir izpildāmi.

Atceļot Padomei paredzēto jautājumu laiku, kāds tas bija līdz šim, tiek atspoguļotas iestāžu līdzsvara izmaiņas, par kurām atgādinājusi Priekšsēdētāju konference. Taču iepriekš minēto iemeslu dēļ būtu lietderīgi saglabāt iespēju īpašā jautājumu laikā uzdot Padomei jautājumus par tematiem, kas saistīti ar tām kompetences jomām, kuras neattiecas uz Padomes likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkciju izpildi.


KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums

28.2.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

20

1

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alfredo Antoniozzi, Andrew Henry William Brons, Andrew Duff, Ashley Fox, Zita Gurmai, Gerald Häfner, Daniel Hannan, Stanimir Ilchev, Constance Le Grip, Jaime Mayor Oreja, Morten Messerschmidt, Paulo Rangel, Algirdas Saudargas, Søren Bo Søndergaard, Rafał Trzaskowski, Luis Yáñez-Barnuevo García

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Alain Lamassoure, Vital Moreira, Evelyn Regner, György Schöpflin, Tadeusz Zwiefka

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Leonardo Domenici

Juridisks paziņojums - Privātuma politika