ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Krisztina Morvai imunitāti

7.3.2012 - (2010/2285(IMM))

Juridiskā komiteja
Referente: Eva Lichtenberger

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par pieprasījumu atcelt Krisztina Morvai imunitāti

(2010/2285(IMM))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Krisztina Morvai imunitātes atcelšanas pieprasījumu, ko Budapeštas (Ungārija) Peštas centrālā iecirkņa tiesa nosūtījusi 2010. gada 13. oktobrī saistībā ar šajā tiesā izskatāmo lietu un kas paziņots 2010. gada 24. novembra plenārsēdē,

–   pēc Krisztina Morvai uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Peštas centrālās rajona tiesas 2011. gada 19. decembra iesniegumus, kas saņemti, atbildot uz Juridiskās komitejas pieprasījumu saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu par papildu informācijas un paskaidrojumu sniegšanu,

–   ņemot vērā 8. un 9. pantu Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienotajā Protokolā (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumus[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 2. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0050/2012),

A. tā kā Peštas centrālā rajona tiesa ir pieprasījusi Eiropas Parlamenta deputātes Krisztina Morvai parlamentārās imunitātes atcelšanu saistība ar šīs tiesas tiesvedībā esošo lietu;

B.  tā kā tiesas pieprasījums ir saistīts ar krimināllietu apsūdzībā noziedzīgā nodarījumā par neslavas celšanu, kas izpaudusies Krisztina Morvai paziņojumos attiecībā uz kādu privātpersonu Ungārijā;

C. tā kā ar 8. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanu, viņus aizturēt vai uzsākt tiesas procesu saistībā ar viņu pausto viedokli vai veikto balsojumu, pildot savus pienākumus;

D. tā kā lietas apstākļi liecina, kā tas norādīts tiesas iesniegumos Juridiskajai komitejai, ka Krisztina Morvai šos paziņojumus izdarījusi laikā, kad viņa nebija Eiropas Parlamenta deputāte;

1.  nolemj atcelt Krisztina Morvai deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajai Ungārijas iestādei un Krisztina Morvai.

• [1]  Lieta 101/63 Wagner v Fohrmann and Krier [1964], Krājums, 195. lpp., Lieta 149/85 Wybot v Faure and Others [1986], Krājums, 2391. lpp., Lieta T-345/05 Mote v Parliament [2008], Krājums, II-2849. lpp., Apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07 Marra v De Gregorio and Clemente [2008], Krājums, I-7929. lpp. un Lieta T-42/06 Gollnisch v Parliament.

PASKAIDROJUMS

1.  Pamatinformācija

2010. gada 24. novembra plenārsēdē priekšsēdētājs saskaņā Eiropas Parlamenta reglamenta 6. panta 2. punktu paziņoja, ka viņš 2010. gada 13. oktobrī saņēma Peštas centrālās rajona tiesas pieprasījumu atcelt Krisztina Morvai parlamentāro imunitāti, atsaucoties uz Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu.

Saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu priekšsēdētājs šo pieprasījumu nosūtīja Juridiskajai komitejai. Komiteja 2011. gada 25. aprīlī saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu uzklausīja Krisztina Morvai, un pēc viņas uzklausīšanas nolēma arī atbilstoši 7. panta 3. punktam pieprasīt Peštas centrālajai rajona tiesai papildu informāciju un paskaidrojumus. Tiesa 2011. gada 19. decembrī sniedza pieprasīto informāciju un paskaidrojumus.

Pieprasījumam par imunitātes atcelšanu ir šāda priekšvēsture. János Zombori, Vācijas pastāvīgais iedzīvotājs, 2005. gada 14. aprīlī iesniedza sūdzību Valsts policijas pārvaldē Budapeštā pret „nezināmām personām” par neslavas celšanu, kas paredzēta Ungārijas kriminālkodeksa 179. panta 1. punktā, atsaucoties uz daudziem plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem drukātajā presē, internetā un televīzijā 2005. gada martā un aprīlī, kuros tika apgalvots, ka J. Zambori fiziski un garīgi nežēlīgi apietas ar savu dēlu. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 8. maijā un 15. jūlijā uzrādīja sarakstus ar papildu ziņojumiem plašsaziņas līdzekļos, kuri saturēja līdzīgus apgalvojumus, un pieprasīja, lai rakstu autori un ziņojumu sagatavotāji un izdevēji, ka arī personas, kuras izdarījušas šos paziņojumus, tiktu noskaidroti un saukti pie atbildības.

Pēc sūdzības iesniedzēja uzklausīšanas 2006. gada 6. decembrī tiesa deva noradījumus, ka ir jāuzsāk izmeklēšana. Šīs izmeklēšanas rezultātā 2007. gada 12. februārī tika iesniegts aizdomās turamo personu saraksts, kurā bija iekļauta arī Krisztina Morvai, un tiesa ar to iepazinās. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 14. martā paziņoja, ka viņš vēlas, lai process pret aizdomās turamajām personām tiktu virzīts uz priekšu.

2008. gada 28. maijā notika tiesas sēde, uz kuru pienācīgi ar pavēstēm tika uzaicināti sūdzības iesniedzējs un Krisztina Morvai, kuri tomēr paziņoja, ka nevares ierasties attaisnojošu iemeslu dēļ. Šajā sēdē tiesa nolēma sadalīt lietas divās atsevišķās tiesvedībās, viena no kurām attiecās uz noskaidrotām aizdomās turamām personām, bet otra — uz nenoskaidrotām personām.

Tā kā šajā otrajā lietā attiecīgās personas netika noskaidrotas, tiesa 2008. gada 15. decembrī nolēma izbeigt tajā tiesvedību. Šo lēmumu sūdzības iesniedzējs pārsūdzēja, un Budapeštas pilsētas tiesa 2009. gada 26. februārī atcēla lēmumu, un tiesvedība tika atsākta no jauna.

Tiesas sēde bija paredzēta 2009. gada 30. septembrī, bet tā kā sūdzības iesniedzējs neieradās, tā tika atlikta uz 2010. gada 4. maiju, un pēc tam sūdzības iesniedzējs tika uzaicināts sniegt paskaidrojumus saistībā ar apsūdzību. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 23. jūnijā norādīja, ka viņš vēlas, lai tiktu turpināta krimināllietas izskatīšana pret divām noskaidrotajām aizdomās turamajām personām, kuras ar konkrētajiem paziņojumiem bija uzstājušās televīzijā. Viena no šīm personām bija Krisztina Morvai.

Tiesa atlika lietas izskatīšanu līdz 2010. gada 8. oktobrim, lai iesniegtu Eiropas Parlamentam pieprasījumu atcelt Krisztina Morvai parlamentāro imunitāti.

Tiesa ir informējusi komiteju, ka saskaņā ar Ungārijas kriminālkodeksu noilguma termiņš attiecībā uz kādu nodarījumu atbilst maksimālā likumā paredzētā soda termiņam, bet nav mazāk par trim gadiem. Tā kā paredzētais sods par neslavas celšanu saskaņā ar kriminālkodeksu ir divi gadi, noilguma termiņš par šo nodarījumu ir trīs gadi. Turklāt noilguma termiņš tika pārtraukts, uzsākot tiesvedību pret aizdomās turamajiem.

Krisztina Morvai no savas puses norāda, ka Parlamentam būtu jāsaglabā viņas parlamentārā imunitāte. Kaut arī viņa atzīst, ka viņa patiešām izdarījusi attiecīgos paziņojumus, tas tomēr bijis saistībā ar viņas sieviešu tiesību aizsardzības aktīvistes darbību, un jebkurā gadījumā viņa nav bijusi informēta par jebkāda izmeklēšanu vai tiesvedību pret viņu laikā no 2005. gada 14. aprīļa, kad tika iesniegta sākotnējā sūdzība, un 2008. gada 14. aprīli, kad būtu beidzies noilguma termiņš par šo nodarījumu. Tālab noilguma termiņš 2010. gada 8. oktobrī, kad tika pieprasīta parlamentārās imunitātes atcelšana, jau bija pagājis. Viņa uzskata, ka sūdzības iesniedzējs un tiesa uzsākušas viņas vajāšanu pret viņu tikai pēc tam, kad viņa 2009. gadā ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti.

2.  Eiropas Parlamenta deputātu imunitātes tiesības un procedūra

Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti, kas pievienots LESD, 8. un 9. pants ir šāds (izcēlums pievienots):

8. pants

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus.

9. pants

Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir:a.

  savā valstī – imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

b.  visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību.

Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās.

Ja Eiropas Parlamenta locekli aiztur pārkāpuma izdarīšanas laikā, viņš nevar atsaukties uz imunitāti, un tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības kādam no tā locekļiem atņemt imunitāti.

Šo procedūru Eiropas Parlamentā nosaka Reglamenta 6. un 7. pants. Attiecīgie noteikumi ir šādi (izcēlums pievienots):

Reglamenta 6. pants — Imunitātes atcelšana

1.        Īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlamenta mērķis ir pirmām kārtām saglabāt savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus.2.

  Par visiem Parlamenta priekšsēdētājam adresētajiem dalībvalsts kompetentas iestādes pieprasījumiem atcelt deputāta imunitāti paziņo plenārsēdē, un tos nodod atbildīgajai komitejai.

(...)

Reglamenta 7. pants — Ar imunitāti saistītās procedūras

1.        Atbildīgā komiteja nekavējoties un iesniegšanas secībā izskata pieprasījumus atcelt vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas

2.        Atbildīgā komiteja iesniedz pamatota lēmuma priekšlikumu, kurā ir ieteikums pieņemt vai noraidīt pieprasījumu atcelt imunitāti vai aizstāvēt imunitāti un privilēģijas.

3.        Komiteja var pieprasīt, lai attiecīgā iestāde tai iesniedz visu informāciju un skaidrojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai izlemtu par imunitātes atcelšanu vai aizstāvēšanu. Attiecīgajam deputātam dod iespēju sniegt paskaidrojumus, un viņš var iesniegt tik daudz dokumentu vai cita veida rakstisku apliecinājumu, cik viņš uzskata par vajadzīgu. Viņu var pārstāvēt cits deputāts.

(...)7.

  Komiteja var sniegt pamatotu atzinumu par attiecīgās iestādes kompetenci un par pieprasījuma pieņemamību, taču tā nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat tad ne, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem.

(...)

3.  Lēmuma priekšlikuma pamatojums

Tā kā attiecīgie paziņojumi ir izdarīti 2005. gadā, tie attiecas uz laika periodu pirms Krisztina Morvai kļuva par Eiropas Parlamenta deputāti pēc 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Kā uzskata Tiesa, 8. pantā paredzētās absolūtas imunitātes darbības joma „jānosaka tikai un vienīgi, balstoties uz Kopienas tiesībām”.[1] Turklāt tiesa arī atzinusi, ka „paziņojums, ko Eiropas Parlamenta deputāts izdarījis ārpus Eiropas Parlamenta telpām un par kuru tā izcelsmes dalībvalstī ir uzsākts kriminālprocess par apmelojoša paziņojuma paušanu, ir viedoklis, kas pausts, pildot parlamentāros pienākumus, un uz kuru attiecas šajā tiesību normā paredzēta imunitāte, tikai tad, ja šis paziņojums atbilst subjektīvajam vērtējumam, kuram ir tieša un acīmredzama saikne ar šādu pienākumu pildīšanu”[2] (izcēlums pievienots).

Balstoties uz dokumentiem, kas saņemti no Peštas centrālās iecirkņa tiesas, un papildu informāciju un paskaidrojumiem, kas saņemti, atbildot uz komitejas pieprasījumu, kļūst skaidrs, ka krimināllieta pret Krisztina Morvai laika periodā starp 2005. gada 14. aprīli un 2010. gada 8. oktobri, kad tika pieprasīta parlamentārās imunitātes atcelšana, ir bijusi apturēta vairākas reizes, un noilguma termiņš turpinājies ļoti ierobežotus laika periodus, kad sūdzības iesniedzējam tika norādīts sniegt paskaidrojumus vai papildu informāciju tiesai. Tālab noilguma termiņš attiecībā uz minēto nodarījumu 2010. gada 8. oktobrī nav beidzies.

Ņemot vērā šo situācijas raksturojumu, komiteja uzskata, ka lietas apstākļi, kas izklāstīti pieprasījumā par imunitātes atcelšanu un rakstiskajos paskaidrojumos komitejai un izriet no Krisztina Morvai uzklausīšanas, liecina , ka paziņojumi izteikti laikā, kad viņa nebija Eiropas Parlamenta deputāte, un ka noilguma termiņš attiecībā uz minēto nodarījumu pēc krimināllietas ierosināšanas nav beidzies.

Tālab komiteja uzskata, ka veicot attiecīgos paziņojumus, Krisztina Morvai nav rīkojusies, pildot Eiropas Parlamenta deputātes pienākumus.

4.  Secinājums

Pēc visu par un pret apsvērumu izskatīšanas attiecībā uz deputāta imunitātes atcelšanu, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt deputātes Krisztina Morvai imunitāti.

• [1]  Iepriekš citētā Marra lieta, 26. punkts.
• [2]  Patriciello, citēts iepriekš, rezolutīvā daļa.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	1.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	13 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Luigi Berlinguer, Françoise Castex, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Dimitar Stoyanov, Cecilia Wikström, Tadeusz Zwiefka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Piotr Borys, Eva Lichtenberger, Dagmar Roth-Behrendt