ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

8.3.2012 - (COM(2011)0169 – C7‑0105/2011 – 2011/0092(CNS)) - *

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Astrid Lulling


Procedūra : 2011/0092(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A7-0052/2012

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

(COM(2011)0169 – C7‑0105/2011 – 2011/0092(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0169),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0105/2011),

–   ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Bulgārijas parlaments, Spānijas Deputātu kongress un Spānijas Senāts, un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A7-0052/2012),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Padomes Direktīva 2003/96/EK tika pieņemta, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību attiecībā uz energoproduktu un elektroenerģijas aplikšanu ar nodokli. Saskaņā ar līguma 6. pantu šajā direktīvā integrētas vides aizsardzības prasības, īpaši ņemot vērā Kioto protokolu.

(1) Padomes Direktīva 2003/96/EK tika pieņemta, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību attiecībā uz energoproduktu un elektroenerģijas aplikšanu ar nodokli. Saskaņā ar līguma 6. pantu šajā direktīvā integrētas vides aizsardzības prasības, īpaši ņemot vērā Kioto protokolu. Ir svarīgi, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu tiktu noskaidrots, vai pietiekami tiek ņemta vērā sabiedrības veselības aizsardzība, piemēram, saistībā ar gaisa piesārņojumu.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1a) Risinot tik plaša mēroga un svarīgu jautājumu kā enerģijas nodokļi Savienībā, nepietiek ņemt vērā tikai klimata un vides politikas mērķus, kaut arī tas būtu jādara. Enerģētikas politikas un rūpniecības politikas mērķi ir vienlīdz svarīgi uzdevumi Savienībai. Turklāt, lai iekšējais tirgus enerģētikas jomā darbotos atbilstoši un efektīvi, visas Savienības iniciatīvas un tiesību akti saistībā ar šo jomu pastāvīgi un rūpīgi jāsaskaņo. Ne tikai jānodrošina, lai grozījumi Direktīvā 2003/96/EK atbilstu citiem ar energoresursiem saistītiem politikas virzieniem, bet šie politikas virzieni būtu arī jāsaskaņo ar kopējo enerģijas nodokļu sistēmu. It īpaši izlēmīgi būtu jārisina pastāvošās problēmas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, lai tā varētu darboties efektīvi. Konsekvences trūkums traucētu īstenot Savienības ilgtermiņa mērķus panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Jānodrošina, ka iekšējais tirgus arī turpmāk darbojas pienācīgi jauno prasību kontekstā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, atjaunojamo energoavotu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, kā noteikts Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta un 2008. gada 11.–12. decembra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos.

(2) Jānodrošina, ka iekšējais tirgus optimāli darbojas jauno prasību kontekstā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, atjaunojamo energoavotu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, kā noteikts Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta un 2008. gada 11.–12. decembra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos. Tāpēc būtu jānodrošina konsekvence attiecībā uz energoresursiem saskaņā ar šo direktīvu, lai tādējādi nodrošinātu patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus enerģijas patērētājiem neatkarīgi no izmantotiem energoresursiem.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Nodokļu uzlikšana energoproduktiem būtu jāīsteno tehnoloģiski neitrāli, lai dotu iespēju attīstīties jaunām tehnoloģijām.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Nodokļi saistībā ar CO2 emisijām var būt rentabls instruments dalībvalstīm, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumam 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam attiecībā uz avotiem, uz kuriem neattiecas ES sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Ņemot vērā CO2 nodokļu iespējamo lomu, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešami kopēji šādu nodokļu noteikumi.

(3) Nodokļi saistībā ar CO2 emisiju parasti ir rentabls instruments dalībvalstīm, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumam 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas samazināšanas jomā līdz 2020. gadam attiecībā uz avotiem, uz kuriem neattiecas ES sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Ņemot vērā CO2 nodokļu pašreizējo un iespējamo lomu, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešami kopēji šādu nodokļu noteikumi.

Pamatojums

Dažās dalībvalstīs jau ir ieviesti labi funkcionējoši un izmaksu ziņā efektīvi ar CO2 emisiju saistīti nodokļu režīmi.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Enerģijas nodokļus nevajadzētu piemērot enerģijas reģenerācijai no atkritumiem un jo īpaši atkritumu izmantošanai par alternatīvu degvielu, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem1 mudina ražotājus un atkritumu apsaimniekotājus atbrīvoties no atkritumiem visenergoefektīvākajā un resursu ziņā vissaudzīgākajā veidā un par svarīgāko uzdevumu nosaka nevis apglabāšanu, bet gan reģenerāciju.

 

______________

 

1 OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4b) Dalībvalstīm vajadzētu arī turpmāk būt tiesībām piemērot vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu nulles likmi attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības un zivkopības darbos un mežsaimniecībā.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Tāpēc jāizstrādā noteikumi enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, ko veido divi elementi: CO2 nodoklis un vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis. Lai enerģijas nodokļus pielāgotu ES sistēmas darbībai, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstīm skaidri jānodala šie divi elementi. Tas arī ļaus noteikt atsevišķu pieeju degvielai/kurināmajam, kas ir biomasa vai kas ir iegūts no biomasas.

(5) Tāpēc jāizstrādā noteikumi enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, ko veido divi elementi: CO2 nodoklis un vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis. Lai enerģijas nodokļus pielāgotu ES sistēmas darbībai, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstīm skaidri jānodala šie divi elementi. Tas arī ļaus noteikt atsevišķu pieeju degvielai/kurināmajam, kas ir biomasa vai kas ir iegūts no biomasas, ņemot vērā priekšrocības, ko tie piedāvā kā avots atjaunojamās enerģijas iegūšanai, kas ir lēta un gandrīz neitrāla attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ja vien tie atbilst ilgtspējības kritērijiem, kuri norādīti 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu1. Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Parlamentam un Padomei, pārbaudot, vai papildus CO2 emisijai jāņem vērā arī citu kaitīgu gāzu emisija ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību.

 

______________

 

1 OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Katru no šiem elementiem aprēķina, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina nediskriminējošu režīmu dažādiem energoavotiem. Attiecībā uz CO2 nodokļiem par atsauci kalpo CO2 emisijas, ko izraisa katra attiecīgā energoprodukta izmantošana, izmantojot atsauces CO2 emisijas koeficientu, kas noteikts Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Attiecībā uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem par atsauci kalpo enerģijas saturs dažādos energoproduktos un elektroenerģijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK. Šajā kontekstā jāņem vērā biomasas vai no biomasas iegūtu produktu vides priekšrocības. Šos produktus apliek ar nodokļiem, pamatojoties uz CO2 emisijas koeficientiem, kas noteikti Lēmumā 2007/589/EK biomasai vai no biomasas iegūtiem produktiem, un uz enerģijas saturu šādos produktos, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā. Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, kas definēti 2. panta h) un i) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, ir lielākā no attiecīgajām kategorijām. Tā kā šo produktu priekšrocības vides ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai tie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, īpašās atsauces vērtības biomasai un no biomasas iegūtiem produktiem jāpiemēro tikai tad, kad šie kritēriji ir izpildīti.

(6) Katru no šiem elementiem aprēķina, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina nediskriminējošu režīmu attiecībā uz dažādiem energoresursiem. Attiecībā uz CO2 nodokļiem par atsauci kalpo CO2 emisija, ko izraisa katra attiecīgā energoprodukta izmantošana, izmantojot CO2 emisijas atsauces koeficientu, kas noteikts Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Attiecībā uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem par atsauci kalpo enerģijas saturs dažādos energoproduktos un elektroenerģijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK. Šajā kontekstā jāņem vērā biomasas vai no biomasas iegūtu produktu vides priekšrocības. Šos produktus apliek ar nodokļiem, pamatojoties uz CO2 emisijas koeficientiem, kas noteikti Lēmumā 2007/589/EK biomasai vai no biomasas iegūtiem produktiem, un uz enerģijas saturu šādos produktos, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā. Biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas definēti 2. panta h) un i) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, ir lielākā no attiecīgajām kategorijām. Tā kā šo produktu priekšrocības vides ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai tie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, īpašās atsauces vērtības biomasai un no biomasas iegūtiem produktiem jāpiemēro tikai tad, kad šie kritēriji ir izpildīti. Līdzko Direktīvā 2009/28/EK ir noteikti ilgtspējības kritēriji biomasas produktiem, kas nav biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, šīs īpašās atsauces vērtības ir jāpiemēro biomasas produktiem, kas nav biodegviela, taču tikai tad, ja tie atbilst jaunajiem ilgtspējības kritērijiem.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7) nodokļi jāpielāgo Direktīvas 2003/87/EK darbībai, lai šie nodokļi to efektīvi papildinātu. Ar šiem nodokļiem jāapliek visu veidu tādu energoproduktu izmantošanu (tostarp nolūkiem, kas nav izmantošana par kurināmo), kas izraisa CO2 emisijas no iekārtām minētās direktīvas izpratnē, ja uz attiecīgajām iekārtām neattiecas tajā pašā direktīvā noteiktā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Tomēr, tā kā abu instrumentu izmantošana kopā nerosinātu samazināt emisijas, panākot zemāku līmeni, nekā kopumā sasniegts patlaban, izmantojot vienīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, bet tikai palielinātu kopējās izmaksas saistībā ar šādu samazināšanu, CO2 nodokli nevajadzētu piemērot patēriņam iekārtās, uz kurām attiecas Savienības sistēma.

(7) nodokļi jāpielāgo Direktīvas 2003/87/EK darbībai, lai šie nodokļi to efektīvi papildinātu. Ar šiem nodokļiem jāapliek visu veidu tādu energoproduktu izmantošanu (tostarp nolūkiem, kas nav izmantošana par kurināmo), kas izraisa CO2 emisiju no iekārtām minētās direktīvas izpratnē, ja uz attiecīgajām iekārtām neattiecas tajā pašā direktīvā noteiktā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Tomēr, tā kā abu instrumentu izmantošana kopā nerosinātu samazināt emisiju, panākot zemāku līmeni, nekā kopumā sasniegts patlaban, izmantojot vienīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, bet tikai palielinātu kopējās izmaksas saistībā ar šādu samazināšanu, CO2 nodokli nedrīkst piemērot tiešajam un netiešajam patēriņam iekārtās, uz kurām attiecas Savienības sistēma. Dubults slogs nodokļu dubultas uzlikšanas un dubulta regulējuma veidā radītu konkurences traucējumus, un to nedrīkst pieļaut.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Fiskālās neitralitātes nodrošināšanai tādi paši minimālie nodokļu līmeņi jāpiemēro katram enerģijas nodokļa elementam attiecībā uz visiem energoproduktiem konkrētajā lietojumā. Ja tādējādi tiek noteikti vienādi minimālie nodokļu līmeņi, dalībvalstīm — arī fiskālās neitralitātes apsvēruma dēļ — jānodrošina vienādi valsts nodokļu līmeņi visiem attiecīgajiem produktiem. Ja nepieciešams, jāparedz pārejas periodi šo līmeņu vienādošanai.

(8) Fiskālās neitralitātes nodrošināšanai tādas pašas minimālās nodokļu likmes jāpiemēro katram enerģijas nodokļa elementam attiecībā uz visiem konkrētā lietojuma energoproduktiem. Ja tādējādi tiek noteiktas vienādas minimālās nodokļu likmes, dalībvalstīm — arī fiskālās neitralitātes labad — jānodrošina vienādas valsts nodokļu likmes visiem attiecīgajiem produktiem. Ja nepieciešams, ir jāparedz pārejas periodi šo likmju vienādošanai, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu īpatnības.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Jānodrošina, ka minimālie nodokļu līmeņi saglabā savu plānoto ietekmi. Tā kā CO2 nodokļi papildina Direktīvas 2003/87/EK darbību, emisijas kvotu tirgus cena ir cieši jāuzrauga direktīvas periodiskajā pārskatā, ko veic Komisija. Vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālie līmeņi ik pēc noteikta laika automātiski jāpielāgo, ņemot vērā šo nodokļu reālās vērtības attīstību, lai saglabātu likmju harmonizācijas pašreizējo līmeni; savukārt, lai samazinātu enerģijas un pārtikas cenu radīto svārstīgumu, šo pielāgošanu veic, pamatojoties uz izmaiņām Eurostat publicētajā ES harmonizētajā patēriņa cenu indeksā, no kura izslēdz enerģiju un neapstrādātu pārtiku.

(11) Jānodrošina, ka minimālās nodokļu likmes saglabā savu plānoto ietekmi. Šajā nolūkā regulāri vajadzētu pārbaudīt vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(11a) Ņemot vērā sarežģītās prasības, kurām jāatbilst abiem jaunās sistēmas elementiem, proti, enerģijas nodokļiem un ar CO2 saistītiem nodokļiem, visos līmeņos būtu jāparedz precīzi noteikumi, lai nodrošinātu, ka sistēmu varētu pienācīgi pārvaldīt, turklāt patērētāju interesēs šiem noteikumiem jābūt arī pārredzamiem un viegli saprotamiem.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Attiecībā uz motordegvielu vislabvēlīgākais nodokļu minimālais līmenis tiek piemērots gāzeļļai, kas ir produkts, ko sākotnēji galvenokārt lietoja uzņēmējdarbībā, un tādēļ tradicionāli tai piemēroja zemāku nodokli; tas rada kropļojošu ietekmi attiecībā uz benzīnu, kas ir galvenā konkurējošā degviela. Tāpēc Direktīvas 2003/96/EK 7. pantā noteikti pirmie pasākumi, lai gāzeļļai piemērojamo minimālo nodokļa līmeni pakāpeniski pielāgotu tam, ar ko apliek benzīnu. Pielāgošana jāpabeidz un pakāpeniski jāpāriet uz situāciju, kad gāzeļļu un benzīnu apliek ar vienāda līmeņa nodokļiem.

svītrots

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(12a) Jaunās nodokļu struktūras ieviešana ir saistīta ar nodokļu likmes palielināšanu dīzeļdegvielai, lai nodrošinātu, ka tā atbilst benzīna nodokļu likmei. Tas var apdraudēt gan Eiropas autobūves nozares lēmumu pievērsties videi nekaitīgākiem un energoefektīviem tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem, gan kaitēt ES CO2 emisijas samazināšanas mērķu sasniegšanai, jo noteiktās CO2 robežvērtības var sasniegt tikai tad, ja pietiekama daļa transportlīdzekļu ir ar dīzeļdzinēju. Būtu jāveic atbilstoši elastīgi pasākumi, lai neapdraudētu autobūves nozares konkurētspēju un CO2 emisijas samazināšanas stratēģijas panākumus šajā nozarē. Pārdošanas nodokļi, reģistrācijas nodokļi un ikgadējie transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļi būtu jāsaskaņo un konsekventi jānosaka tikai atkarībā no transportlīdzekļu CO2 emisijas.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Attiecībā uz dalībvalstu iespēju piemērot zemāku nodokļu līmeni, gāzeļļu izmantojot par motordegvielu komerciālā, nevis nekomerciālā nolūkā, šis noteikums vairs neatbilst prasībai uzlabot energoefektivitāti un nepieciešamībai risināt pieaugošo transporta ietekmi uz vidi, un tāpēc tas jāsvītro. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 9. panta 2. punktu dažas dalībvalstis drīkst piemērot zemāku nodokļu likmi kurināmai gāzeļļai. Šis noteikums vairs nav samērojams ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un līguma plašākiem mērķiem. Tādēļ tas jāsvītro.

(13) Attiecībā uz dalībvalstu iespēju piemērot zemāku nodokļu likmi, gāzeļļai, ko izmanto kā motordegvielu komerciālā, nevis nekomerciālā nolūkā, šis noteikums vairs neatbilst prasībai uzlabot energoefektivitāti un nepieciešamībai risināt pieaugošo transporta ietekmi uz vidi, un tāpēc tas jāsvītro. Lai transporta uzņēmumi varētu pielāgoties jaunajiem noteikumiem, būtu jānosaka pārejas periods, kas beigtos 2025. gadā. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 9. panta 2. punktu dažas dalībvalstis drīkst piemērot zemāku nodokļu likmi kurināmai gāzeļļai. Šis noteikums vairs nav samērojams ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un Līguma plašākiem mērķiem. Tādēļ tas jāsvītro.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Ir jāierobežo CO2 nodokļu iespējamā ietekme uz izmaksām nozarēs vai apakšnozarēs, kuras uzskata par lielā mērā pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 13. punkta nozīmē. Attiecīgi ir pareizi nodrošināt atbilstīgus pārejas pasākumus, kuriem tomēr jāsaglabā CO2 nodokļu efektivitāte attiecībā uz vidi.

(14) Ir jāierobežo jaunās nodokļu struktūras iespējamā ietekme uz izmaksām nozarēs vai apakšnozarēs, kuras uzskata par lielā mērā pakļautām oglekļa emisijas pārvirzes riskam. Attiecīgi ir pareizi nodrošināt atbilstīgus pasākumus, kuriem tomēr jāsaglabā CO2 nodokļu efektivitāte attiecībā uz vidi.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Jebkādai enerģijas nodokļu pārstrukturēšanai būtu jānodrošina, ka nozarēm, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, netiek nodarīts kaitējums salīdzinājumā ar tām nozarēm, uz kurām šī sistēma attiecas.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 5. pantu noteiktos gadījumos var piemērot diferencētās nodokļu likmes. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu CO2 cenas signālu, dalībvalstu iespējai diferencēt valsts nodokļu likmes jābūt ierobežotai un attiecināmai tikai vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem. Turklāt iespēja taksometru izmantoto motordegvielu aplikt ar mazāku nodokļu līmeni vairs neatbilst tādu politiku mērķiem, kuras veicina alternatīvu degvielu un energonesējus, kā arī tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu pilsētas transportā, un tāpēc tā jāsvītro.

(15) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 5. pantu noteiktos gadījumos var piemērot diferencētas nodokļu likmes. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu CO2 cenas signālu, dalībvalstu iespējai diferencēt valsts nodokļu likmes jābūt ierobežotai un attiecināmai tikai uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem. Turklāt iespēja taksometru izmantoto motordegvielu, kas iegūta no naftas, aplikt ar mazāku nodokli vairs neatbilst tādas politikas mērķiem, kura mudina izmantot alternatīvu degvielu un energonesējus, kā arī ekoloģiski tīrākus transportlīdzekļus pilsētas transportā, un tāpēc tā jāsvītro.

Pamatojums

Dabasgāze/biometāns ir alternatīva degvielām, kas iegūtas no naftas, un tam ir ļoti zema toksisko vai kancerogēno vielu emisija, praktiski nav daļiņu emisijas, nav reaktīvo ogļūdeņražu emisijas, ir samazināta NOx emisija, kā arī samazinās troksnis, kas to padara par ideālu motordegvielu pilsētvidē. Ekspertu grupas 2011. gada 25. janvāra ziņojumā par transporta degvielām nākotnē norādīts, ka metāns jāveicina kā viena no galvenajām alternatīvajām degvielām pilsētas transporta jomā.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(16a) Tā kā elektrisko transportlīdzekļu un hibrīdtransportlīdzekļu ieviešanai ir galvenā nozīme, transporta nozarē mazinot atkarību no neatjaunojamās degvielas, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ierobežotā laikposmā piemērot nodokļu atbrīvojumu vai zemāku nodokļu likmi elektroenerģijai, ko izmanto šādu transportlīdzekļu uzlādēšanai.

Pamatojums

Elektrifikācija ir svarīgs elements, lai padarītu transporta nozari ilgtspējīgu. Tā kā šo transportlīdzekļu kopējā emisijas ietekme ir cieši saistīta ar pievades elektroenerģijas tīrību, tās ne vienmēr īstermiņā ir videi draudzīgas visās dalībvalstīs. Tomēr ilgtermiņā šīs ļoti efektīvās tehnoloģijas paver iespēju izveidot patiesi ilgtspējīgas transporta sistēmas.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Atbrīvojumi no nodokļiem vai nodokļu samazinājumi, ko piešķir mājsaimniecībām un labdarības organizācijām, var būt daļa no dalībvalstu noteiktajiem sociālajiem pasākumiem. Lai nodrošinātu nediskriminējošu režīmu dažādiem energoavotiem, iespēja piemērot šādus atbrīvojumus vai samazinājumus jāpaplašina, to attiecinot uz visiem energoproduktiem, kurus izmanto par kurināmo, un elektroenerģiju. Lai nodrošinātu to, ka nodokļu atbrīvojumu un samazinājumu ietekme uz iekšējo tirgu uz ierobežota, tos piemēro tikai darbībai, kas nav uzņēmējdarbība.

(17) Atbrīvojumi no nodokļiem vai nodokļu samazinājumi, ko piešķir mājsaimniecībām un labdarības organizācijām, neļauj sniegt pareizu cenas signālu, tādējādi nestimulējot centienus samazināt enerģijas rēķinus un enerģijas patēriņu. Tāpēc Direktīvā 2003/96/EK paredzētā iespēja piemērot šādus atbrīvojumus vai samazinājumus būtu jāsvītro, taču ievērojot ilgu pakāpeniskas samazināšanas periodu. Dalībvalstīs, kurās tas ietekmē enerģijas cenas, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un labdarības organizācijām būtu jānodrošina kompensācija, izmantojot nopietnus un visaptverošus sociālos pasākumus.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi un dabasgāzi, ko izmanto par degvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemāki vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālie līmeņi, vai iespēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem šādiem energoproduktiem vairs nav attaisnojama, īpaši ņemot vērā nepieciešamību palielināt atjaunojamu energoavotu tirgus īpatsvaru, un tādēļ tās vidējā termiņā jāatceļ.

(18) Attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi un dabasgāzi, ko izmanto degvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemākas vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes, vai iespēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem šādiem energoproduktiem ilgtermiņā nav attaisnojamas un tādēļ jāatceļ, it īpaši ņemot vērā nepieciešamību ļaut pieaugt atjaunojamo energoresursu tirgus daļai. Tomēr, tā kā sašķidrināta naftas gāze un dabasgāze ir mazāk kaitīgas videi nekā citi fosilie kurināmie un tā kā to sadales infrastruktūra varētu būt noderīga alternatīvu atjaunojamo energoresursu izmantošanai, priekšrocības ir jāatceļ pakāpeniski.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK dalībvalstīm ir pienākums atbrīvot no nodokļa degvielu, ko izmanto navigācijai Kopienas ūdeņos, kā arī elektroenerģiju, ko saražo uz kuģa, tostarp kuģa, kas noenkurots ostā. Turklāt dalībvalstis var paplašināt šo labvēlīgo nodokļu režīmu, to attiecinot arī uz iekšējiem ūdensceļiem. Lai izveidotu pirmo stimulu šādas tehnoloģijas izstrādei un piemērošanai, kamēr šajā jautājumā nav pieņemti aptverošāki noteikumi, dalībvalstīm jāpiešķir atbrīvojums no enerģijas nodokļiem krasta elektroenerģijas izmantošanai uz kuģiem, kuri noenkuroti ostā. Šāda atbrīvojuma piemērošanas periodam jābūt pietiekami garam, lai tas neatturētu ostu operatorus no nepieciešamo ieguldījumu veikšanas, tanī pašā laikā ierobežotam, lai pilnīga vai daļēja atbrīvojuma saglabāšana būtu atkarīga no drīzumā pieņemta jauna lēmuma.

(19) Saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK dalībvalstīm ir pienākums atbrīvot no nodokļa degvielu, ko izmanto komerciālos gaisa un jūras pārvadājumos. Šādi atbrīvojumi ir pretrunā mērķim radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem transporta veidiem. Tādēļ tie būtu pakāpeniski jāatceļ. Lai nodrošinātu ES uzņēmumu un nozaru konkurētspēju, šādu pakāpenisku atcelšanu būtu vēlams veikt atkarībā no starptautiskas diskusijas norises. Šajā sakarā būtu rūpīgi jāseko līdzi diskusijām, kuras norit gan SJO un ICAO, gan saistībā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, un kuras attiecas uz CO2 samazināšanas pasākumu ieviešanu gaisa un jūras transporta nozarē. Ja netiek panākts progress starptautiskā līmenī, Komisijai būtu jāiesniedz tiesību aktu priekšlikumi CO2 emisijas samazināšanai abās nozarēs, ņemot vērā oglekļa emisijas pārvirzes risku un nozaru konkurētspēju. Šāds nodokļu režīms būtu jāattiecina arī uz iekšējiem ūdensceļiem. Dažās ostās pastāv tīras enerģijas alternatīva, jo izmanto krasta elektroenerģiju, kas tomēr tiek aplikta ar nodokļiem. Lai izveidotu pirmo stimulu šādas tehnoloģijas izstrādei un piemērošanai, kamēr šajā jautājumā nav pieņemti aptverošāki noteikumi, dalībvalstīm jāpiešķir atbrīvojums no enerģijas nodokļiem krasta elektroenerģijas izmantošanai uz kuģiem, kuri noenkuroti ostās. Šāda atbrīvojuma piemērošanas periodam gan jūras ostās, gan iekšzemes ostās jābūt pietiekami garam, lai tas neatturētu ostu operatorus no nepieciešamo ieguldījumu veikšanas, tanī pašā laikā ierobežotam, lai pilnīga vai daļēja atbrīvojuma saglabāšana būtu atkarīga no drīzumā pieņemta jauna lēmuma.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktu dalībvalstis lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā var piemērot ne tikai noteikumus, ko vispārīgi piemēro izmantošanai uzņēmējdarbībai, bet arī nulles nodokļu līmeni. Pārbaudot šo iespēju, tika konstatēts, ka — ciktāl runa ir par vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem — tās saglabāšana būtu pretrunā ar plašākiem ES politikas mērķiem, ja vien šāda iespēja nav saistīta ar prasību nodrošināt progresu energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz CO2 nodokļiem režīms attiecīgajām nozarēm jāsalāgo ar noteikumiem, kurus piemēro rūpniecības nozarēm.

(20) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktu dalībvalstis lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā var piemērot ne tikai noteikumus, ko vispārīgi piemēro izmantošanai uzņēmējdarbībai, bet arī nodokļu nulles likmi ar mērķi nodrošināt minēto nozaru ekonomisko dzīvotspēju, jo to darbību jau tagad apgrūtina augstas sociālās, augu veselības un vides jomas prasības, ko tirgus nespēj pietiekamā mērā kompensēt. Neraugoties uz to, pārbaudot šo iespēju, tika konstatēts, ka — ciktāl runa ir par vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem — tās saglabāšana būtu pretrunā plašākiem ES politikas mērķiem, ja vien šāda iespēja nav saistīta ar prasību dalībvalstīm nodrošināt progresu energoefektivitātes jomā. Centieniem panākt progresu energoefektivitātes jomā būtu jānotiek pietiekami ilgā ciklā, un tie būtu jāplāno un jāuzrauga valsts iestādēm. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt tehniskas vadlīnijas šo nozaru uzņēmējiem, ja saistībā ar samazinātām nodokļu likmēm tiks noteiktas papildu prasības energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz CO2 nodokļu režīmu, ko piemēro attiecīgajām nozarēm, tajā ir jāņem vērā konkrētās oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas spējas, tā pārvirzes risks katrā no šīm nozarēm un apakšnozarēm, kā arī iespējamā ietekme uz to ražīgumu un dzīvotspēju. Atbrīvojumu vajadzētu noteikt nozarēm, kuras ražo biomasu un kurās ir lielas oglekļa piesaistes iespējas. Reģionos, kuros pastāv ārkārtīgi lielas iespējas ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, ir ļoti svarīgi veicināt lauksaimniecības un lopkopības enerģētisko neatkarību.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Vispārējos šīs direktīvas noteikumos ņemtas vērā tādas degvielas/kurināmā specifiskās iezīmes, kas ir biomasa vai kas iegūta no biomasas un atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā minētajiem ilgtspējības kritērijiem, attiecībā uz to ieguldījumu CO2 līdzsvarošanā un zemāku enerģijas saturu vienā kvantitatīvā vienībā salīdzinājumā ar dažām konkurējošām fosilajām degvielām/kurināmo. Starpperiodā jānodrošina, lai šo noteikumu piemērošana atbilstu šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem. Tāpēc biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta h) un i) punktā, jāļauj saņemt dalībvalstu piemērotas papildu nodokļu priekšrocības tikai tad, ja šīs degvielas/kurināmie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.

(21) Šīs direktīvas vispārējos noteikumos ņemtas vērā tādas degvielas/kurināmā specifiskās iezīmes, kas ir biomasa vai kas iegūta no biomasas un atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā minētajiem ilgtspējības kritērijiem, attiecībā uz ietekmi uz CO2 līdzsvaru un zemāku energoietilpību uz vienu šķidrās biodegvielas daudzuma mērvienību salīdzinājumā ar dažām konkurējošām fosilajām degvielām/kurināmo. Starpperiodā jānodrošina, lai šo noteikumu piemērošana atbilstu šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem. Tāpēc attiecībā uz biodegvielu un šķidro biokurināmo, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta h) un i) apakšpunktā, ir jāļauj saņemt dalībvalstu piemērojamās papildu nodokļu priekšrocības tikai tad, ja šī degviela/kurināmais atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Šajā pantā noteikts, ka 2017. un 2018. gadā ilgtspējības kritēriji kļūs arvien stingrāki. Lai izpildītu šos kritērijus, siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumam no 2017. gada 1. janvāra jābūt vismaz 50 %. No 2018. gada 1. janvāra ietaupījumam jābūt vismaz 60 % attiecībā uz produktiem, kas ražoti iekārtās, ar kurām ražošana sākta 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk. Līdzko Direktīvā 2009/28/EK būs noteikti ilgtspējības kritēriji biomasas produktiem, kas nav biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, šiem produktiem jāpiemēro papildu nodokļu priekšrocības, taču tikai tad, ja tie atbilst šiem jaunajiem kritērijiem.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, īpaši pārbaudot minimālos CO2 nodokļu līmeņus, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas attīstību ES, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras navigācijas nolūkā. Saraksts ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, regulāri jāpārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunu liecību pieejamību.

(28) Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, īpaši pārbaudot vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes, lai nodrošinātu, ka ar tiem panāk iecerēto efektu, CO2 nodokļu minimālās likmes, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas izmaiņas Eiropas Savienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, ietekmi uz kaitīgu vai iespējami kaitīgu emisiju, kas nav CO2 emisija, pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos, kā arī kā arī to, kā attīstās biogāzes, dabasgāzes un sašķidrinātās naftas gāzes izmantošana autotransportā. Šajā ziņojumā vajadzētu iekļaut pārskatu par spēkā esošajiem nodokļu noteikumiem, kuri paredzēti divpusējos gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumos. Ziņojumā arī jāpārbauda ietekme uz rūpniecības politikas prioritāšu noteikšanu Eiropas autobūves nozarē. Sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisijas pārvirzes riskam, sagatavo un regulāri pārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunākās atziņas.

Pamatojums

Ar CO2 emisijas apjomu saistītas nodokļu sistēmas ieviešanai būs tālejoša ietekme uz vides un nodokļu politiku Savienībā. Tādēļ jāparedz pienākums ziņot arī Parlamentam. Lai nodrošinātu politisko uzraudzību, ir jāsamazina ziņošanas termiņš.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2003/96/EK

1. pants – 2. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

CO2 nodokļus aprēķina EUR/t CO2 emisiju, pamatojoties uz atsauces CO2 emisijas koeficientiem, kas noteikti I pielikuma 11. punktā Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK(*). Lēmumā norādītos CO2 emisijas koeficientus biomasai vai no biomasas iegūtiem produktiem tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo gadījumā, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta h) un i) punktā, piemēro tikai tad, ja attiecīgais produkts atbilst ilgtspējības kritērijiem, kas minēti 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (**). Ja biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie neatbilst šiem kritērijiem, dalībvalstis piemēro atsauces CO2 emisijas koeficientu ekvivalentam kurināmajam vai motordegvielai, kuru minimālie nodokļu līmeņi norādīti šajā direktīvā.

CO2  nodokļus aprēķina EUR/t CO2 emisiju, pamatojoties uz CO2 emisijas atsauces koeficientiem, kas noteikti I pielikuma 11. punktā Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK(*). Lēmumā norādītos CO2 emisijas koeficientus biomasai vai no biomasas iegūtiem produktiem tādas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā gadījumā, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta h) un i) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja attiecīgais produkts atbilst ilgtspējības kritērijiem, kas minēti 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (**). Ja biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais neatbilst šiem kritērijiem, dalībvalstis piemēro atsauces CO2 emisijas koeficientu ekvivalentam kurināmajam vai motordegvielai, kuru minimālās nodokļu likmes norādītas šajā direktīvā. Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK noteikumiem šie ilgtspējības kritēriji 2017. un 2018. gadā kļūs arvien stingrāki. Lai izpildītu kritērijus, siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumam no 2017. gada 1. janvāra jābūt vismaz 50 %. No 2018. gada 1. janvāra ietaupījumam jābūt vismaz 60 % attiecībā uz produktiem, kas ražoti iekārtās, ar kurām ražošana sākta 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2003/96/EK

1. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Ja nav norādīts citādi, šīs direktīvas noteikumus piemēro gan CO2 nodokļiem, gan vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem.

4. Ja nav norādīts citādi, šīs direktīvas noteikumus piemēro gan CO2 nodokļiem, gan vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem. Kad Direktīvā 2009/28/EK būs noteikti ilgtspējības kritēriji biomasas produktiem, kas nav biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, CO2 emisijas atsauces koeficientus, kas norādīti Komisijas Lēmuma 2007/589/EK I pielikuma 11. punktā, un neto siltumspējas atsauces vērtības, kas norādītas Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā, piemēros biomasas produktiem tikai tad, ja tie atbilst šiem ilgtspējības kritērijiem. Ja šādi biomasas produkti neatbilst šiem ilgtspējības kritērijiem, dalībvalstis piemēro CO2 emisijas atsauces koeficientu un neto siltumspējas atsauces vērtību līdzvērtīgajam kurināmajam vai motordegvielai, kuru minimālās nodokļu likmes ir norādītas šajā direktīvā.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

2. pants – 4.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

4.a Dalībvalstis nodrošina, ka uz energoproduktu tiešu un netiešu izmantošanu iekārtās, kas definētas Direktīvā 2003/87/EK, vai uz energoproduktu tiešu un netiešu izmantošanu iekārtās, kam uzliek nodokļus saistībā ar valsts CO2 emisiju samazināšanas pasākumiem, neattiecas nodokļu dubulta uzlikšana vai dubults regulējums.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2003/96/EK

3. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab) elektroenerģijai, ko izmanto, lai sūknētu ūdeni apūdeņošanai;

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2003/96/EK

3. pants – b apakšpunkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– energoproduktu divējādai izmantošanai.

– energoietilpīgiem uzņēmumiem un energoproduktu divējādai izmantošanai.

Pamatojums

Vēlams direktīvā norādīt, ka to nepiemēro energoietilpīgām nozarēm, tādējādi nodrošinot, ka direktīva attiecas vienādi uz visām energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2003/96/EK

3. pants – b apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

- atkritumiem, ko izmanto kā alternatīvu degvielu vai termiski reģenerē atbilstoši 3. panta 15. punktam un R1 punktam Direktīvā 2008/98/EK.

Pamatojums

Enerģijas nodokļu piemērošana atkritumiem, kas tiek termiski reģenerēti, t.i., kuru enerģijas saturs, kas rodas sadedzināšanas procesā, tiek izmantots lietderīgi un aizstāj fosilo kurināmo, tādējādi saudzējot resursus, ir pretrunā resursu efektivitātes mērķim un Atkritumu pamatdirektīvas 2008/98/EK nosacījumiem.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus, diferencēšanu un samazinājumus, dalībvalstis nodrošina: ja attiecībā uz noteiktu izmantošanu I pielikumā tiek noteikti vienādi minimālie nodokļu līmeņi, šādi izmantotiem produktiem nosaka vienādus nodokļu līmeņus. Neskarot 15. panta 1. punkta i) apakšpunktu, attiecībā uz I pielikuma A tabulā minētajām motordegvielām šo noteikumu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

3. Neskarot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus, diferencēšanu un samazinājumus, dalībvalstis nodrošina: ja attiecībā uz noteiktu izmantošanas veidu I pielikumā tiek noteiktas vienādas minimālās nodokļu likmes, šādi izmantojamiem produktiem nosaka vienādas nodokļu likmes. Neskarot 15. panta 1. punkta i) apakšpunktu, I pielikuma A tabulā minētajai motordegvielai šo noteikumu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Pirmās daļas nolūkā uzskata, ka katra izmantošana, kurai I pielikuma A, B un C tabulā noteikts minimālais nodokļu līmenis, ir atsevišķa (vienīgā) izmantošana.

Pirmās daļas nolūkā uzskata, ka katra izmantošana, kurai I pielikuma A, B un C tabulā noteikta minimālā nodokļu likme, ir atsevišķa (vienīgā) izmantošana.

 

Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumus, kuru mērķis ir saskaņot automobiļu pārdošanas nodokļus, reģistrācijas nodokļus un ekspluatācijas nodokļus, pamatojoties uz CO2 emisiju, vai arī iesniedz ziņojumu, paskaidrojot, kāpēc tas nav izdarīts.

 

 

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 3. punkts – 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dabasgāzei un biometānam, ko izmanto kā motordegvielu, vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu paaugstinātas minimālās likmes piemēro tikai tad, kad Komisija līdz 2023. gadam būs izvērtējusi šīs direktīvas noteikumu īstenošanu saistībā ar piemērojamo nodokļa likmi dabasgāzei autotransporta nozarē. Šajā novērtējumā cita starpā aplūko dabasgāzes un biometāna pieejamības nodrošināšanu, uzpildes staciju tīkla paplašināšanu Savienībā, ar dabasgāzi darbināmu transportlīdzekļu tirgus daļu Savienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstību, izmantojot biometānu kā transportlīdzekļu degvielu, un minimālās nodokļu likmes reālo lielumu.

Pamatojums

Pašreizējos iekšdedzes dzinējos dabasgāzes un biometāna maisījumu var izmantot jebkādā kombinācijā. Biometāna izmantošana ir viens no galvenajiem paņēmieniem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu obligāto mērķi — līdz 10 % palielināt biodegvielas īpatsvaru transporta nozarē. Biometāna plašāka izmantošana ir saistīta ar tādu transportlīdzekļu izplatību, kurus darbina ar dabasgāzi, un tātad ar labvēlīgu nodokļu režīmu, kas sekmētu metāna uzpildes infrastruktūras attīstību. Metānam, kas ir reāla alternatīva degvielai, kas iegūta no naftas, ir ļoti zems metānu nesaturošu ogļūdeņražu, mikrodaļiņu un NOx emisijas līmenis, ļaujot uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās un arī ievērojami pazemināt trokšņa un CO2 līmeni.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 4. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šajā direktīvā noteiktos minimālos vispārējā enerģijas patēriņa nodokļu līmeņus pielāgo reizi trijos gados, sākot no 2016. gada 1. jūlija, ņemot vērā izmaiņas Eurostat publicētajā ES harmonizētajā patēriņa cenu indeksā, no kura izslēdz enerģiju un neapstrādātu pārtiku. Rezultātā iegūtos minimālos nodokļu līmeņus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. Šajā direktīvā noteiktās minimālās vispārējā enerģijas patēriņa nodokļu likmes pārskata reizi trijos gados, lai nodrošinātu, ka tie saglabā savu plānoto ietekmi saskaņā ar 29. pantu. Nepieciešamības gadījumā Komisija izstrādā priekšlikumus par šo likmju maiņu.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minimālos līmeņus pielāgo automātiski, bāzes summu euro palielinot vai samazinot par indeksa izmaiņām, izteiktām procentos, iepriekšējos trīs kalendārajos gados. Ja kopš pēdējās pielāgošanas procentuālās izmaiņas nesasniedz 0,5 %, pielāgošanu neveic.”

Sākot no 2016. gada 1. jūlija šajā direktīvā noteiktās CO2 nodokļu minimālās likmes reizi trijos gados pieskaņo vidējai CO2 cenai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā 18 mēnešu laikā pirms pielāgošanas, šo cenu aprēķinot pēc formulas, kas jānosaka Komisijai deleģētajā aktā, kuru pieņem saskaņā ar 27. pantu.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

5. pants – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (izņemot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem;

– izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (izņemot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem, ugunsdzēsības un policijas transportlīdzekļiem;

Pamatojums

Diferencētas nodokļu likmes dalībvalstis var piemērot arī ugunsdzēsības un policijas transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 6. punkts

Direktīva 2003/96/EK

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2013. gada 1. janvāra, 2015. gada 1. janvāra un 2018. gada 1. janvāra minimālie nodokļu līmeņi motordegvielai tiek noteikti tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

1. No 2013. gada 1. janvāra, 2015. gada 1. janvāra un 2018. gada 1. janvāra minimālās nodokļu likmes motordegvielai tiek noteiktas tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

 

2. Līdz 2025. gada 1. janvārim dalībvalstis var nošķirt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, ja tiek ievērotas Savienības minimālās likmes.

 

3. „Par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciāla izmantošana” ir izmantošana šādiem nolūkiem:

 

a) preču pārvadāšanai par maksu vai atlīdzību, vai uz sava rēķina ar mehānisku transportlīdzekli vai sakabinātu transportlīdzekli, kas paredzēts tieši preču autopārvadājumiem, ar maksimāli pieļaujamo pilno masu vismaz 7,5 tonnas;

 

b) pasažieru pārvadājumiem, veicot regulārus vai neregulārus pakalpojumus, ar M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kā noteikts Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju modeļa apstiprinājumu.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

14. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildus Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK(*), noteiktajiem vispārējiem noteikumiem, kas regulē ar nodokli apliekamo produktu neapliekamu izmantošanu, un neskarot citus Savienības noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās paredz, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju šo atbrīvojumu piemērošanu un nepieļautu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, atbrīvo no nodokļiem šādus produktus:

1. Papildus Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK(*), noteiktajiem vispārējiem noteikumiem, kas regulē ar nodokli apliekamo produktu neapliekamu izmantošanu, un neskarot citus Savienības noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās paredz, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju šo atbrīvojumu piemērošanu un nepieļautu energonabadzību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, atbrīvo no nodokļiem šādus produktus:

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts – iia daļa (jauna)

Direktīva 2003/96/EK

14. pants – 1. punkts – b un c apakšpunkti

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

iia) svītro b) un c) apakšpunktu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek svītrots dalībvalstu pienākums neaplikt ar nodokļiem degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumiem. Tam ir milzīgas iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. Komisijas sagatavotā pētījumā secināts, ka „degvielas nodokļu un PVN saskaņošana visiem transporta veidiem (par pamatu ņemot pašreizējo līmeni, kas noteikts privātajam autotransportam) ļauj par 10 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju salīdzinājumā ar līdzšinējo praksi”. (Virzība uz transporta nozares oglekļa emisijas samazinājumu 2050. gadā, xi lpp.).

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts – iii daļa

Direktīva 2003/96/EK

14. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) līdz 2020. gada 31. decembrim elektroenerģiju, ko tieši nodrošina kuģiem, kuri noenkuroti ostās.

e) līdz 2025. gada 31. decembrim elektroenerģiju, ko tieši nodrošina kuģiem, kuri noenkuroti jūras un iekšzemes ostās.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2003/96/EK

14.a pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz 2020. gada 31. decembrim dalībvalstis nodrošina nodokļu atlaides attiecībā uz CO2 nodokļiem saistībā ar energoproduktu izmantošanu iekārtās, kas pieder nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par lielā mērā pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam.

1. Līdz 2025. gada 31. decembrim dalībvalstis nodrošina nodokļu atlaides attiecībā uz CO2 nodokļiem saistībā ar energoproduktu izmantošanu iekārtās, kas pieder nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par lielā mērā pakļautām oglekļa emisijas pārvirzes riskam.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – –i daļa (jauna)

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-i) iekļauj šādu apakšpunktu:

 

„ba) līdz 2023. gada 1. janvārim elektroenerģijai, ko lieto autotransportā izmantojamo elektrisko transportlīdzekļu un hibrīdtransportlīdzekļu uzlādei.”

Pamatojums

Elektrifikācija ir svarīgs elements, lai padarītu transporta nozari ilgtspējīgu. Tā kā šo transportlīdzekļu kopējā emisijas ietekme ir cieši saistīta ar pievades elektroenerģijas tīrību, tās ne vienmēr īstermiņā ir videi draudzīgas visās dalībvalstīs. Tomēr ilgtermiņā šīs ļoti efektīvās tehnoloģijas paver iespēju izveidot patiesi ilgtspējīgas transporta sistēmas.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) energoproduktiem, ko izmanto par kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli;

h) līdz 2025. gada 1. janvārim energoproduktiem, ko izmanto kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana ir nenozīmīga, to var neņemt vērā;

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) līdz 2023. gada 1. janvārim dabasgāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto par degvielu;

i) līdz 2023. gada 1. janvārim dabasgāzei, biogāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto degvielu, un sašķidrinātai naftas gāzei, kuru izmanto kā kurināmo. No 2023. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 1. janvārim dalībvalstis var piemērot samazinājumu līdz 50 % no minimālajām nodokļu likmēm šiem degvielas veidiem;

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 13. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var piemērot vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa nulles līmeni attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā. Uz saņēmējiem attiecina nosacījumus, kas izraisīs energoefektivitātes pieaugumu tādā apjomā, lai tā būtu lielā mērā ekvivalenta efektivitātei, kādu sasniegtu, ja tiktu ievērotas Savienības minimālās standartlikmes.

3. Dalībvalstis var piemērot vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa nulles likmi energoproduktiem un elektroenerģijai, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā. Dalībvalstis kopā ar nodokļu atvieglojumu saņēmējiem izstrādā konkrētas stratēģijas, kas ļauj panākt energoefektivitātes pieaugumu tādā apjomā, lai tā būtu lielā mērā ekvivalenta efektivitātei, kādu sasniegtu, piemērojot Savienības minimālās standartlikmes.

Pamatojums

Ir svarīgi energoefektivitātes centienus, kuri tiek pieprasīti apmaiņā pret labvēlīgāku nodokļu režīmu, dalībvalstīm koordinēt mērķtiecīgu stratēģiju veidā un sadarbībā ar nozari, kā arī dot pietiekami daudz laika, lai varētu rīkoties elastīgi un atvieglot pietiekamus ieguldījumus patiesa enerģijas ietaupījuma panākšanai, jo tas nav iedomājams bez publiskā sektora atbalsta un ikgadējiem ieguldījumiem.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 13. punkts – b apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dalībvalstis nodokļu atvieglojuma saņēmējiem, tostarp mazām un vidējām saimniecībām, sniedz visaptverošas vadlīnijas par energoefektivitātes prasību ievērošanu saistībā ar pazeminātām nodokļa likmēm.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 13.a* punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna)

Direktīva 2003/96/EK

16. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

 

„Līdzko Direktīvā 2009/28/EK ir noteikti ilgtspējības kritēriji biomasas produktiem, kas nav biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, atbrīvojumu vai samazinājumu šiem produktiem var piemērot tikai tad, ja tie atbilst šiem ilgtspējības kritērijiem.”

*NB: nepareiza numerācija Komisijas priekšlikumā (1. punkts).

 

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 14. punkts

Direktīva 2003/96/EK

17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„Energoietilpīgs uzņēmums” ir uzņēmums, kas minēts 11. pantā, kurā energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi sasniedz vismaz 3,0 % no produkcijas vērtības, vai valsts enerģijas nodoklis, kas jāmaksā, sasniedz vismaz 0,5 % no pievienotās vērtības. Šajā definīcijā dalībvalstis var piemērot ierobežojošākus jēdzienus, ietverot pārdošanas vērtību, procesa un nozares definīcijas.

„Energoietilpīgs uzņēmums” ir uzņēmums, kas minēts 11. pantā, kurā energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi sasniedz vismaz 5,0 % no produkcijas vērtības, vai valsts enerģijas nodoklis, kas jāmaksā, sasniedz vismaz 0,5 % no pievienotās vērtības. Šajā definīcijā dalībvalstis var piemērot ierobežojošākus jēdzienus, ietverot pārdošanas vērtību, procesa un nozares definīcijas.

Pamatojums

Noteiktais 3 % slieksnis ir pārāk zems, tātad tas attieksies uz ļoti daudziem uzņēmumiem. Līdz ar to tas radīs nesamērīgu administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/96/EK

29. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Cita starpā Komisija savā ziņojumā pārbauda minimālo CO2 nodokļu līmeni, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, elektroenerģijas izmantošanu transportā un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļa un nodokļa samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras navigācijas nolūkā.

Cita starpā Komisija savā ziņojumā pārbauda:

 

i) vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes, lai nodrošinātu, ka ar tiem panāk iecerēto efektu;

 

ii) CO2 cenas izmaiņas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

 

iii) inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, īpaši attiecībā uz energoefektivitāti;

 

iv) elektroenerģijas izmantošanu transportā;

 

v) pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļa un nodokļa samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos;

 

vi) šīs direktīvas ietekmi uz rūpniecības politikas prioritāšu noteikšanu Savienības autobūves nozarē, tostarp attiecībā uz videi nekaitīgākiem un energoefektīviem tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem un ES CO2 emisijas samazināšanas mērķu sasniegšanu autobūves nozarē;

 

vii) biogāzes, dabasgāzes un sašķidrinātās naftas gāzes izmantošanas attīstību autotransportā un

 

viii) vai būtu jāņem vērā arī cita kaitīga vai iespējami kaitīga emisija, kas nav CO2 emisija.

 

Šajā ziņojumā iekļauj arī pārskatu par spēkā esošajiem nodokļu noteikumiem, kuri paredzēti divpusējos gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumos. Komisijas ziņojumā ņem vērā pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodokļu minimālo likmju reālo vērtību un LESD plašākos mērķus.

Jebkurā gadījumā sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisiju pārvirzes riskam šīs direktīvas 14.a panta nolūkā, regulāri pārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunu liecību pieejamību.

Jebkurā gadījumā sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisijas pārvirzes riskam, regulāri pārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunākās atziņas. Šajā sakarībā rūpīgi pārbauda valsts īstenošanas nosacījumus, lai pārliecinātos, ka tie ir skaidri, viennozīmīgi un pārredzami visiem patērētājiem.

Pamatojums

Ar CO2 emisijas apjomu saistītas nodokļu sistēmas ieviešanai būs tālejoša ietekme uz vides un nodokļu politiku Savienībā. Tādēļ jāparedz pienākums ziņot arī Parlamentam. Lai nodrošinātu politisko uzraudzību, ir jāsamazina ziņošanas termiņš.

PASKAIDROJUMS

Priekšlikuma saturs

2003. gadā pieņemot pašreiz spēkā esošo Enerģijas nodokļu direktīvu, tās galvenais mērķis bija novērst konkurences kropļošanu enerģētikas nozarē iekšējā tirgus apstākļos. Tajā izklāstīti kopīgi noteikumi par energoproduktiem, kas apliekami ar nodokli, par to, kurā brīdī šos nodokļus uzliek, un par paredzētajiem atbrīvojumiem. Ir noteiktas minimālās nodokļa likmes kurināmajam, degvielai un elektroenerģijai, kuru pamatā ir galvenokārt patērētas enerģijas daudzums. Dalībvalstis turklāt ir tiesīgas pēc saviem ieskatiem noteikt iekšzemes nodokļus, kuri pārsniedz šīs minimālās likmes.

Pārskatītās direktīvas priekšlikumā paredzēts pielāgot enerģijas nodokļu struktūru, lai atbalstītu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni, kura būtu arī energoefektīva, un novērst problēmas iekšējā tirgū. Ieviešot enerģijas nodokļu struktūrā elementu, kas saistīts ar CO2 emisiju, enerģijas aplikšana ar nodokli šajā priekšlikumā tiek saskaņota ar ES saistībām cīņā pret klimata pārmaiņām.

Komisijas priekšlikumā enerģijas nodokļi ir sadalīti divās daļās, no kurām pirmā daļa ir atkarīga no CO2 emisijas, bet otrā — no siltumietilpības.

– Vienota minimālā nodokļu likme (EUR 20/t CO2), kas saistīta ar CO2 emisiju, tiks noteikta visiem sektoriem, uz kuriem neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Šiem sektoriem, piemēram, mājsaimniecībām, transportlīdzekļiem, maziem uzņēmumiem un lauksaimniecībai, tiks noteikta CO2 emisijas maksa. Šo CO2 nodokli nepiemēros atjaunojamiem energoresursiem.

– Enerģijas nodokļa minimālās likmes konkrētiem energoproduktiem turpmāk būs atkarīgas nevis no patērētā daudzuma, bet no šo produktu siltumietilpības (EUR/GJ). Citiem vārdiem runājot, visus energoproduktus apliks ar nodokli atkarībā no enerģijas daudzuma, ko tas ļauj iegūt, tādējādi automātiski atlīdzinot par energoefektivitāti.

Konkrēta produkta nodokļa likmi veido nodokļa daļa, kas saistīta ar CO2 emisiju, un nodokļa daļa, kas saistīta ar iegūto enerģiju. Dalībvalstis varēs pašas noteikt savus iekšzemes nodokļus papildus ES noteiktajām minimālajām likmēm un izveidot savu nodokļu struktūru, tajā atspoguļojot attiecību starp minimālajām nodokļa likmēm, kuras piemērojamas dažādiem energoresursiem (samērīguma jeb izlīdzināšanas princips). Tās, piemēram, var pieņemt lēmumu paaugstināt minimālo likmi tikai ar siltumietilpību saistītajai nodokļa daļai, nepaaugstinot to nodokļa daļu, kas saistīta ar CO2 emisiju, vai otrādi.

Mājokļu apkures gadījumā dalībvalstīm pašlaik ir piešķirta rīcības brīvība noteikt nodokļa atbrīvojumus attiecībā uz dažiem energoproduktiem (gāze, ogles, kokss un elektroenerģija), un šī kārtība tiks attiecināta uz jebkuru kurināmo (ieskaitot minerāleļļu), lai visiem energoproduktiem piemērotu vienādu režīmu.

Lauksaimniecības nozarē arī turpmāk piemēros pazeminātas likmes, bet tās būs atkarīgas no mērķiem vides jomā, lai panāktu, ka arī lauksaimniecība sniedz ieguldījumu kopīgos centienos mazināt enerģijas patēriņu. Pārskatīto direktīvu paredzēts piemērot no 2013. gada, lai tās īstenošana sakristu ar ES ETS trešo posmu.

Referentes nostāja

Runājot par principiem, referente piekrīt tam, ka pašreizējais priekšlikums sniedz nozīmīgu ieguldījumu ES „20-20-20” stratēģijas īstenošanā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas jomā.

Turklāt ir jāuzsver, ka tik plašā un būtiski svarīgā jomā kā enerģijas aplikšana ar nodokļiem Eiropas Savienībā nevar ņemt vērā tikai klimata un vides aizsardzības politikas prasības, lai cik tās arī būtu svarīgas, jo tikpat nozīmīgi ir enerģētikas un rūpniecības politikas mērķi. Šķiet, ka tieši šie mērķi ir nedaudz atvirzīti sānis, strādājot pie šīs direktīvas pārskatīšanas. Tālab, lai atbalstītu labas iniciatīvas ES līmenī, ir ļoti svarīgi rast pareizu līdzsvaru starp risināmām problēmām, kurām var būt ne tikai atšķirīga, bet pat pretēja ievirze.

Referente arī uzskata, ka būtu saprātīgi mērķtiecīgāk saskaņot dokumentus enerģētikas jomā, ar kuriem pašlaik strādā Kopienas iestādes. Lai rūpīgi izsvērtu dokumentus enerģijas nodokļu jomā, ņemot vērā visus to aspektus, ir jāpanāk turpmāk izstrādājamo pamatnostādņu pilnīga saderība ar Energoefektivitātes direktīvu (ko pašlaik izskata citā Eiropas Parlamenta komitejā) un daudz plašākā nozīmē — ar tādas ES enerģētikas politikas galvenajām pamatnostādnēm, kura vēl nav formulēta. Tomēr ir maz ticams, ka šī vēlme tiks uzklausīta vai ka to pietiekamā mērā ņems vērā, un tas var kaitēt pieņemto lēmumu konsekvencei.

Referente kopumā atbalsta Komisijas metodoloģisko pieeju, sadalot enerģijas nodokli divās daļās — CO2 emisijas nodoklī un siltumietilpības nodoklī. Šī sistēma ir gan loģiskāka, gan saskanīgāka salīdzinājumā ar iepriekšējo. Referente piekrīt labi pamatotajiem argumentiem par labu saprātīgākai energoresursu izmantošanai un tādu enerģijas veidu plašākai izmantošanai, kuri nerada piesārņojumu.

Starp citu, ir aprēķināts, ka CO2 nodokļa (EUR 20/t) ieviešana ļaus, sākot no 2020. gada, visām Eiropas Savienības valstīm kopā nodrošināt nodokļu ieņēmumus EUR 20 miljardu apmērā.

Tomēr Komisijas jaunie ieteikumi, proti, no vienas puses, ieviest nodokli, pamatojoties uz CO2 emisiju un izmantotā energoprodukta siltumietilpību, un, no otras puses, prasība dalībvalstīm ievērot samērīgumu starp ES līmenī iepriekš noteiktajām atšķirīgajām minimālajām likmēm jo īpaši novestu pie tā, ka vairākumā dalībvalstu ievērojami pieaugtu dīzeļdegvielas cena.

Atbalstot ierosinājumu palielināt minimālo nodokļa likmi dīzeļdegvielai saskaņā ar loģiski pamatoto un saskanīgo metodoloģiju, ko Komisija grasās ieviest, referente uzskata, ka nebūtu lietderīgi saglabāt samērīguma principu kā tādu, ņemot vērā ievērojamās destabilizējošās sekas, kuras tas var izraisīt.

Vairāk pievēršoties institucionāliem aspektiem, referente pirmām kārtām iesaka ņemt vērā to, ka samērīguma principa stingra ievērošana no dalībvalstu puses nozīmē tiešu iejaukšanos nodokļa likmju noteikšanā dažādiem enerģijas veidiem visās 27 dalībvalstīs, turpretim līdz šim trūkumi ir vērojami minimālo likmju noteikšanā. Pašreizējais priekšlikums faktiski paredz būtisku Eiropas Savienības iejaukšanos dalībvalstu nodokļu politikā.

Runājot par rūpniecības politiku plašākā nozīmē, diezgan nozīmīgs dīzeļdegvielas cenas kāpums daudzās dalībvalstīs (kā konkrētu piemēru var minēt Vāciju, kur cena par vienu litru līdz 2023. gadam pieaugtu par 31 euro centu) radītu krietni vairāk problēmu nekā būtu iespējams atrisināt ar šo pasākumu.

Tas ir zinātniski neapstrīdams fakts, ka, pamatojoties uz termodinamikas principu, dīzeļdzinējam piemīt ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar benzīna dzinēju, jo īpaši attiecībā uz darbības rādītājiem un energoefektivitāti. Nesenā pieredze liecina, ka CO2 emisijas samazinājumu, ko Eiropas Savienības sev noteikusi par mērķi, var daļēji panākt, plašāk izmantojot transportlīdzekļus, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Turklāt apzinoties to, ka Eiropa konkurētspējas ziņā ir krietni priekšā pārējai pasaulei, ja runa ir par dīzeļdzinēju tehnoloģijas attīstību, un šī attīstība nav iedomājama bez izciliem mūsdienīgiem pētījumiem, kas nodrošina Eiropas Savienībai ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar citām ekonomikas lielvarām, nebūtu prātīgi pakļaut Eiropas autobūves nozari, kura izjūt nežēlīgu konkurenci no trešo valstu puses un spiesta risināt strukturālās problēmas, tāda mēroga destabilizējošam triecienam.

Pat 10 gadu pārejas laiks, kas noteikts līdz 2023. gadam, nespēs mazināt šīs sekas.

Trešais būtiskais arguments pret samērīguma principa ieviešanu attiecas uz tā ietekmi uz patēriņa cenām. Nevar izslēgt inflācijas risku, ko var radīt dažu degvielas veidu ievērojams cenas pieaugums, vēl jo vairāk tāpēc, ka dalībvalstis, ņemot vērā smago stāvokli publisko finanšu jomā, nevar, piemēram, pazemināt nodokli, ko piemēro benzīna patēriņam.

Līdztekus visai transporta nozarei cietīs arī patērētāji, jo ievērojami palielināsies pašizmaksa.

Tā kā energoresursu cenu palielināšanās ir galvenais inflācijas avots, referente uzskata, ka vajadzētu pilnīgi izvairīties no jebkādiem mehānismiem, kas var veicināt cenu kāpumu.

Šāda nostāja liek referentei tikpat stingri iebilst pret priekšlikumu automātiski indeksēt nodokļu minimālās likmes atkarībā no cenu izmaiņām un CO2 cenas palielināšanās vai pazemināšanās. Turklāt referenti šajā sakarībā izbrīna tas, ka Eiropas Komisija, kas tik ātri noraidīja algu automātisku indeksēšanu un joprojām nav mainījusi savu viedokli, nāk klajā ar priekšlikumu to ieviest attiecībā uz energoproduktu nodokļiem, izmantojot tos pašus argumentus. Ir svarīgi, lai likumdevēji arī turpmāk var brīvi pieņemt lēmumus šajā jomā. Automātiska nodokļu paaugstināšana nav lietderīga.

Attiecībā uz nodokļiem, kas piemērojami alternatīvajam kurināmajam, piemēram, sašķidrinātai naftas gāzei un saspiestai dabasgāzei, referente piekrīt, ka konsekvences labad visiem kurināmā veidiem, cita starpā sašķidrinātai naftas gāzei un saspiestai dabasgāzei, ar laiku vajadzētu noteikt vienādas nodokļa likmes, kas pamatojas uz siltumietilpību un CO2 emisiju, kuras būtu piemērojamas jebkuram kurināmajam. Citiem vārdiem runājot, katra kurināmā priekšrocības atkarībā no CO2 emisijas automātiski atspoguļosies piemērojamajā nodokļu režīmā, nepiešķirot nekādas citas priekšrocības konkurences atvieglošanai. Tomēr, ņemot vērā, ka pašreizējās nodokļa likmes, ko piemēro šiem energoproduktiem, bieži vien ir ļoti zemas un būs jāpaiet noteiktam laikam, kamēr alternatīvais kurināmais varēs reāli konkurēt ar tradicionālo kurināmo veikto ieguldījumu un infrastruktūras izmaksu dēļ, tiek ierosināts no 2015. gada noteikt minimālo nodokļa likmi tikai EUR 5,5/GJ apmērā un no 2018. gada nepiemērot paaugstināto likmi EUR 9,6/GJ apmērā. Šāds ierobežojums ļaus nodrošināt alternatīvajam kurināmajam konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citu kurināmo, kuras ir vajadzīgas, lai attīstītu energoefektīvāku tehnoloģiju.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (24.11.2011)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai
(COM(2011)0169 – C7‑0105/2011 – 2011/0092(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Angelika Werthmann

ĪSS PAMATOJUMS

Parasti energoresursus apliek ar nodokļiem vairāku iemeslu dēļ — tie pirmām kārtām domāti ieņēmumu gūšanai, kā arī patērētāju paradumu ietekmēšanai, mudinot cilvēkus efektīvāk izmantot energoresursus un izvēlēties ekoloģiski tīrākus enerģijas avotus.

Energoresursu nodokļi ir visās ES dalībvalstīs, un tie zināmā mērā tiek saskaņoti ES līmenī. Viens no pašlaik spēkā esošās 2003. gada Enerģijas nodokļu direktīvas mērķiem bija novērst konkurences traucējumus enerģētikas nozares iekšējā tirgū.

Kopš Enerģijas nodokļu direktīvas pieņemšanas ir radikāli mainījušās politikas pamatnostādnes (Eiropadomes 2008. gada marta sanāksme, ANO Klimata pārmaiņu konference Kankūnā 2010. gada novembrī un decembrī). Enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā ir noteikti konkrēti un vērienīgi politikas mērķi līdz 2020. gadam.

Komisija savā priekšlikuma projektā mēģina saskaņot četras atšķirīgas jomas, kas skar klimata pārmaiņas, energoefektivitāti, iekšējo tirgu un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu.

Komisija ierosina sadalīt enerģijas nodokli divās daļās, no kurām viena būs atkarīga no CO2 satura, bet otrā — no energoietilpības.

Ņemot vērā pašlaik notiekošās diskusijas par iespējamo ES pašu resursu sistēmas izveidi nākotnē[1], Komisijas priekšlikums ir atzinīgi vērtējams no budžeta viedokļa, jo daļu no iespējamā CO2 nodokļa varētu daļēji izmantot šo pašu resursu veidošanai nākotnē. Atzinuma sagatavotājai šķiet svarīgi papildus minētajai saiknei ar ES budžetu arī ņemt vērā Komisijas priekšlikuma ietekmi uz sociālo jomu.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(3a) CO2 nodokli var arī uzskatīt par vienu no iespējamiem faktoriem, kas nākotnē veidos pašu resursu sistēmu Eiropas Savienības budžetā, lai samazinātu dalībvalstu iemaksas un palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Pamatojums

Jau sākotnēji Eiropas Kopienu dibināšanas līgumos pausta doma par Eiropas Savienības pilnīgu finansēšanu no pašu resursiem. Šāda CO2 nodokļa un cita iespējama nodokļu komponenta daļēja izmantošana būtu saskaņā ar šo juridisko pamatu.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Atbrīvojumi no nodokļiem vai nodokļu samazinājumi, ko piešķir mājsaimniecībām un labdarības organizācijām, var būt daļa no dalībvalstu noteiktajiem sociālajiem pasākumiem. Lai nodrošinātu nediskriminējošu režīmu dažādiem energoavotiem, iespēja piemērot šādus atbrīvojumus vai samazinājumus jāpaplašina, to attiecinot uz visiem energoproduktiem, kurus izmanto par kurināmo, un elektroenerģiju. Lai nodrošinātu to, ka nodokļu atbrīvojumu un samazinājumu ietekme uz iekšējo tirgu uz ierobežota, tos piemēro tikai darbībai, kas nav uzņēmējdarbība.

(17) Atbrīvojumi no nodokļiem vai nodokļu samazinājumi, ko piešķir trūcīgām mājsaimniecībām un labdarības organizācijām, var būt daļa no dalībvalstu noteiktajiem sociālajiem pasākumiem. Lai nodrošinātu nediskriminējošu režīmu dažādiem energoresursiem, iespēja piemērot šādus atbrīvojumus vai samazinājumus jāpaplašina, tos attiecinot uz visiem energoproduktiem, kurus izmanto kurināmo, uz elektroenerģiju un motordegvielu. Lai nodrošinātu to, ka nodokļu atbrīvojumu un samazinājumu ietekme uz iekšējo tirgu ir ierobežota, tos nepiemēro uzņēmējdarbībai.

Pamatojums

Ņemot vērā pieejamos līdzekļus, ierosinātā energoresursu aplikšana ar nodokli nākotnē būs nesamērīgi smags slogs trūcīgām mājsaimniecībām salīdzinājumā ar mājsaimniecībām, kurām ir vidēji un lieli ienākumi. Lai nodrošinātu vajadzīgo profesionālo un individuālo mobilitāti, būtu lietderīgi paredzēt nodokļa atvieglojumus arī attiecībā uz degvielu.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, īpaši pārbaudot minimālos CO2 nodokļu līmeņus, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas attīstību ES, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras navigācijas nolūkā. Saraksts ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, regulāri jāpārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunu liecību pieejamību.

(28) Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, īpaši pārbaudot CO2 nodokļu minimālās likmes, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas izmaiņas Eiropas Savienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos. Saraksts ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisijas pārvirzes riskam, regulāri jāpārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunākās atziņas. Komisijai arī vajadzētu uzraudzīt tirgu, lai panāktu enerģijas tirgus pārredzamību un nepieļautu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nelabvēlīgo ietekmi uz patērētājiem.

Pamatojums

CO2 nodokļa ieviešanai var būt tālejoša ietekme uz vidi un nodokļu politiku Eiropas Savienībā, tāpēc ir jāparedz, ka obligāti jāziņo arī Parlamentam. Lai nodrošinātu politisko uzraudzību, ir jāsamazina ziņošanas termiņš.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. daļa – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) energoproduktiem, ko izmanto par kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli;

h) energoproduktiem, ko izmanto kurināmo, elektroenerģijai un motordegvielai, jo īpaši tad, ja to izmanto trūcīgas mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana ir nenozīmīga, to var neņemt vērā;

Pamatojums

Ņemot vērā pieejamos līdzekļus, ierosinātā energoresursu aplikšana ar nodokli nākotnē būs nesamērīgi smags slogs trūcīgām mājsaimniecībām salīdzinājumā ar mājsaimniecībām, kurām ir vidēji un lieli ienākumi. Lai nodrošinātu vajadzīgo profesionālo un individuālo mobilitāti, būtu lietderīgi paredzēt nodokļa atvieglojumus arī attiecībā uz degvielu.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 14. daļa

Direktīva 2003/96/EK

17. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„Energoietilpīgs uzņēmums” ir uzņēmums, kas minēts 11. pantā, kurā energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi sasniedz vismaz 3,0 % no produkcijas vērtības, vai valsts enerģijas nodoklis, kas jāmaksā, sasniedz vismaz 0,5 % no pievienotās vērtības. Šajā definīcijā dalībvalstis var piemērot ierobežojošākus jēdzienus, ietverot pārdošanas vērtību, procesa un nozares definīcijas.

„Energoietilpīgs uzņēmums” ir uzņēmums, kas minēts 11. pantā, kurā energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi sasniedz vismaz 5,0 % no produkcijas vērtības, vai valsts enerģijas nodoklis, kas jāmaksā, sasniedz vismaz 0,5 % no pievienotās vērtības. Šajā definīcijā dalībvalstis var piemērot ierobežojošākus jēdzienus, ietverot pārdošanas vērtību, procesa un nozares definīcijas.

Pamatojums

Noteiktais 3 % slieksnis ir pārāk zems, tātad tas attieksies uz ļoti daudziem uzņēmumiem. Līdz ar to tas radīs nesamērīgu administratīvo slogu.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 21. daļa

Direktīva 2003/96/EK

29. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Pamatojums

CO2 nodokļa ieviešanai var būt tālejoša ietekme uz vidi un nodokļu politiku Eiropas Savienībā, tāpēc ir jāparedz, ka obligāti jāziņo arī Parlamentam. Lai nodrošinātu politisko uzraudzību, ir jāsamazina ziņošanas termiņš.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Grozījumi Padomes Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

Atsauces

COM(2011)0169 – C7–0105/2011 – 2011/0092(CNS)

Atbildīgā komiteja

        Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

10.5.2011

 

 

 

Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

10.5.2011

 

 

 

Atzinumu sagatavoja

        Iecelšanas datums

Angelika Werthmann

5.5.2011

 

 

 

Pieņemšanas datums

22.11.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

35

0

0

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

 

 

 

Alexander Alvaro, Lajos Bokros, Andrea Cozzolino, Jean-Luc Dehaene, James Elles, Göran Färm, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazábal Rubial, Ivars Godmanis, Estelle Grelier, Carl Haglund, Monika Hohlmeier, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Anne E. Jensen, Sergej Kozlík, Jan Kozłowski, Giovanni La Via, Vladimír Maňka, Barbara Matera, Nadezhda Neynsky, Dominique Riquet, László Surján, Helga Trüpel, Derek Vaughan, Angelika Werthmann

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonello Antinoro, Maria Da Graça Carvalho, Frédéric Daerden, Derk Jan Eppink, Paul Rübig, Peter Šťastný, Georgios Stavrakakis

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Arnaud Danjean, Matthias Groote, Bernadette Vergnaud

  • [1]  COM(2011)0500; Reformas projekts „Eiropas izaugsme“, ko sagatavojuši Alain Lamassoure, Jutta Haug un Guy Verhofstadt.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (7.2.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai
(COM(2011)0169 – C7‑0105/2011 – 211/0092(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Kathleen Van Brempt

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikuma mērķis ir pārskatīt pašlaik spēkā esošo Enerģijas nodokļu direktīvu. Sadalot energoproduktu minimālo nodokļu likmi divās daļās, proti, nosakot CO2 nodokli un nodokli, kas ir atkarīgs no energoietilpības, būs iespējams vieglāk sasniegt politikas mērķus klimata pārmaiņu jomā un padarīt energoproduktu iekšējā tirgus darbību pārredzamāku un taisnīgāku.

Šis priekšlikums ir solis pareizajā virzienā. Izvēlēties nodokļu bāzi, kas balstās nevis uz patērēto tilpumu un svaru, bet uz CO2 saturu un energoietilpību, ir ļoti būtiska, vajadzīga un pamatota rīcība. Tomēr ir pamats izteikt pieņēmumu, ka dažus mērķus neizdosies pilnībā sasniegt un tiks palaista garām izdevība, cik vien iespējams, atbalstīt cīņu pret klimata pārmaiņām, uzlabot vides kvalitāti Eiropas Savienībā un panākt strauju pāreju uz ekonomiku ar zemu CO2 emisijas līmeni.

Tāpēc atzinuma sagatavotāja ierosina grozīt Komisijas priekšlikumu, pamatojoties uz šādiem principiem:

-          ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret dažādiem privātiem transporta veidiem, lai, cik vien iespējams, panāktu izmaksu internalizāciju un radītu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tātad ir jāsvītro gaisa un jūras transportam noteiktais atbrīvojums;

-          tā paša iemesla dēļ pakāpeniski jāatsakās no lauksaimniecībai un mežsaimniecībai noteiktā atbrīvojuma;

-          pat tad, ja enerģijas nodoklis nepārsniegs inflācijas līmeni un nebūs saistīts ar CO2 cenām emisijas kvotu tirgū, tas zaudēs savu regulējošu funkciju;

-          atbrīvojuma noteikšana mājsaimniecībām mazina stimulus uzlabot ēku energoefektivitāti, bet, no otras puses, mājsaimniecību aplikšana ar nodokli, neparedzot sociālās pielāgošanas mehānismus, vairo enerģētisko nabadzību, jo īpaši vismazāk aizsargātajās grupās;

-          biomasa ne vienmēr ir neitrāla attiecībā uz CO2 emisiju.

Nobeigumā referente pauž savu atbalstu Komisijas priekšlikumam, jo tas ir ļoti svarīgs solis pareizajā virzienā. Tai pašā laikā ar to var panākt vēl labākus rezultātus, izdarot dažus pielāgojumus un svītrojot dažus izņēmumus un atbrīvojumus.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(1a) Savienībā ir jānodrošina patiesi saskaņota nodokļu politika attiecībā uz dažādiem energoresursiem un ir jāizstrādā pamatprincipi atjaunojamo energoresursu aplikšanai ar nodokli.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Jānodrošina, ka iekšējais tirgus arī turpmāk darbojas pienācīgi jauno prasību kontekstā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, atjaunojamu energoavotu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, kā noteikts Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta un 2008. gada 11.–12. decembra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos.

(2) Jānodrošina, ka iekšējais tirgus optimāli darbojas jauno prasību kontekstā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, kā noteikts Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta un 2008. gada 11.–12. decembra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Ir jāņem vērā praktiskās sekas, ko radīs jauns nodokļu politikas kurss, jo īpaši tagad, kad Eiropā ir iestājusies finanšu un ekonomikas krīze, un ir jāizvērtē tās ietekme un blakusiedarbība. Tālab ir jāturpina atjaunināt datus, kas iegūti, veicot ietekmes novērtējumu.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Nodokļi saistībā ar CO2 emisijām var būt rentabls instruments dalībvalstīm, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumam 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam attiecībā uz avotiem, uz kuriem neattiecas ES sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Ņemot vērā CO2 nodokļu iespējamo lomu, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešami kopēji šādu nodokļu noteikumi.

(3) Nodokļi saistībā ar CO2 emisiju var būt efektīvs instruments dalībvalstīm, lai mudinātu patērētājus un piesārņojošās nozares uz ilgtspējīgu rīcību vides jomā un sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumam 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam attiecībā uz avotiem, uz kuriem neattiecas ES sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Ņemot vērā CO2 nodokļu iespējamo lomu, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešami kopēji šādu nodokļu noteikumi. Nosakot šādas normas nodokļu jomā, tomēr ir jārūpējas arī par to, lai nesarežģītu patēriņa nodokļu sistēmu un nepalielinātu administratīvo slogu saistībā ar patēriņa nodokļiem. Turklāt CO2 nodoklis nedrīkst ievērojami palielināt enerģijas cenu, jo šāds cenas pieaugums nelabvēlīgi ietekmētu ES ekonomikas konkurētspēju un patērētāju pirktspēju.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Tāpēc jāizstrādā noteikumi enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, ko veido divi elementi: CO2 nodoklis un vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis. Lai enerģijas nodokļus pielāgotu ES sistēmas darbībai, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstīm skaidri jānodala šie divi elementi. Tas arī ļaus noteikt atsevišķu pieeju degvielai/kurināmajam, kas ir biomasa vai kas ir iegūts no biomasas.

(5) Tāpēc jāizstrādā noteikumi enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, ko veido divi elementi: CO2 nodoklis un vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis. Lai enerģijas nodokļus pielāgotu ES sistēmas darbībai, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstīm skaidri jānodala šie divi elementi. Tas arī ļaus noteikt atsevišķu pieeju degvielai/kurināmajam, kas ir biomasa vai kas ir iegūts no biomasas, ja vien tie atbilst ilgtspējības kritērijiem, kuri norādīti 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu1.

 

1 OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Fiskālās neitralitātes nodrošināšanai tādi paši minimālie nodokļu līmeņi jāpiemēro katram enerģijas nodokļa elementam attiecībā uz visiem energoproduktiem konkrētajā lietojumā. Ja tādējādi tiek noteikti vienādi minimālie nodokļu līmeņi, dalībvalstīm — arī fiskālās neitralitātes apsvēruma dēļ — jānodrošina vienādi valsts nodokļu līmeņi visiem attiecīgajiem produktiem. Ja nepieciešams, jāparedz pārejas periodi šo līmeņu vienādošanai.

(8) Fiskālās neitralitātes nodrošināšanai tādas pašas minimālās nodokļu likmes jāpiemēro katram enerģijas nodokļa elementam attiecībā uz visiem konkrētā lietojuma energoproduktiem. Ja tādējādi tiek noteiktas vienādas minimālās nodokļu likmes, dalībvalstīm — arī fiskālās neitralitātes labad — jānodrošina vienādas valsts nodokļu likmes visiem attiecīgajiem produktiem. Ja nepieciešams, ir jāparedz pārejas periods šo likmju vienādošanai, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu īpatnības.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Minimālie CO2 nodokļu līmeņi jānosaka, ņemot vērā valsts mērķus, kuri dalībvalstīm noteikti Lēmumā 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam. Tā kā šajā lēmumā atzīts, ka pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai godīgi jāsadala starp dalībvalstīm, dažām dalībvalstīm jānosaka pārejas periodi.

(9) Minimālās CO2 nodokļu likmes jānosaka, ņemot vērā valsts mērķus, kuri dalībvalstīm noteikti Lēmumā 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam. Tā kā šajā lēmumā atzīts, ka pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai godīgi jāsadala starp dalībvalstīm, tām ir jānosaka pārejas periods.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Attiecībā uz dalībvalstu iespēju piemērot zemāku nodokļu līmeni, gāzeļļu izmantojot par motordegvielu komerciālā, nevis nekomerciālā nolūkā, šis noteikums vairs neatbilst prasībai uzlabot energoefektivitāti un nepieciešamībai risināt pieaugošo transporta ietekmi uz vidi, un tāpēc tas jāsvītro. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 9. panta 2. punktu dažas dalībvalstis drīkst piemērot zemāku nodokļu likmi kurināmai gāzeļļai. Šis noteikums vairs nav samērojams ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un līguma plašākiem mērķiem. Tādēļ tas jāsvītro.

(13) Būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm piemērot zemāku nodokļu likmi gāzeļļai, ko izmanto kā motordegvielu komerciālā nolūkā. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 9. panta 2. punktu dažas dalībvalstis drīkst piemērot zemāku nodokļu likmi kurināmai gāzeļļai. Šis noteikums vairs nav samērojams ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un Līguma plašākiem mērķiem. Tādēļ tas jāsvītro.

Pamatojums

Ir jāsaglabā iespēja dalībvalstīm piemērot zemāku nodokļu likmi gāzeļļai, ko izmanto kā motordegvielu komerciālā nolūkā, salīdzinājumā ar nekomerciālu izmantošanu, jo vēl nav pieejama alternatīva degviela izmantošanai komerciāliem pārvadājumiem.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 5. pantu noteiktos gadījumos var piemērot diferencētās nodokļu likmes. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu CO2 cenas signālu, dalībvalstu iespējai diferencēt valsts nodokļu likmes jābūt ierobežotai un attiecināmai tikai vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem. Turklāt iespēja taksometru izmantoto motordegvielu aplikt ar mazāku nodokļu līmeni vairs neatbilst tādu politiku mērķiem, kuras veicina alternatīvu degvielu un energonesējus, kā arī tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu pilsētas transportā, un tāpēc tā jāsvītro.

(15) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 5. pantu noteiktos gadījumos var piemērot diferencētas nodokļu likmes. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu CO2 cenas signālu, dalībvalstu iespējai diferencēt valsts nodokļu likmes jābūt ierobežotai un attiecināmai tikai uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem. Turklāt iespēja taksometru izmantoto motordegvielu, kas iegūta no naftas, aplikt ar mazāku nodokli vairs neatbilst tādas politikas mērķiem, kura mudina izmantot alternatīvu degvielu un energonesējus, kā arī ekoloģiski tīrākus transportlīdzekļus pilsētas transportā, un tāpēc tā jāsvītro.

Pamatojums

Dabasgāze/biometāns ir alternatīva degvielai, ko iegūst no naftas, un tos raksturo ārkārtīgi zems toksisko un kancerogēno vielu emisijas līmenis, gandrīz nulles emisijas līmenis mikrodaļiņām, tie nerada reaģētspējīgu ogļūdeņražu emisiju, rada zemu NOx emisiju, kā arī rada mazāk trokšņa, kas tos padara par ideālu motordegvielu pilsētas apstākļos. Nākotnes transportlīdzekļu degvielas ekspertu 2011. gada 25. janvāra ziņojumā teikts, ka ir jāveicina metāna kā galvenās alternatīvās degvielas izmantošana pilsētas transportā.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17) Atbrīvojumi no nodokļiem vai nodokļu samazinājumi, ko piešķir mājsaimniecībām un labdarības organizācijām, var būt daļa no dalībvalstu noteiktajiem sociālajiem pasākumiem. Lai nodrošinātu nediskriminējošu režīmu dažādiem energoavotiem, iespēja piemērot šādus atbrīvojumus vai samazinājumus jāpaplašina, to attiecinot uz visiem energoproduktiem, kurus izmanto par kurināmo, un elektroenerģiju. Lai nodrošinātu to, ka nodokļu atbrīvojumu un samazinājumu ietekme uz iekšējo tirgu uz ierobežota, tos piemēro tikai darbībai, kas nav uzņēmējdarbība.

(17) Tā kā mājsaimniecības ir smagi cietušas no ekonomikas un finanšu krīzes un šo ārkārtējo apstākļu dēļ dažas no tām izjūt sociālo nedrošību un dzīvo energonabadzībā, tādēļ vajadzētu rūpēties par to, lai, palielinot nodokļu slogu, vēl vairāk nepasliktinātu šo mājsaimniecību stāvokli. Atbrīvojumi no nodokļiem vai nodokļu samazinājumi, ko piešķir mājsaimniecībām un labdarības organizācijām, var būt daļa no dalībvalstu noteiktajiem sociālajiem pasākumiem. Lai nodrošinātu nediskriminējošu režīmu dažādiem energoresursiem, iespēja piemērot šādus atbrīvojumus vai samazinājumus jāpaplašina, to attiecinot uz visiem energoproduktiem, kurus izmanto kurināmo, un uz elektroenerģiju. Lai nodrošinātu to, ka nodokļu atbrīvojumu un samazinājumu ietekme uz iekšējo tirgu ir ierobežota, tos nepiemēro uzņēmējdarbībai.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi un dabasgāzi, ko izmanto par degvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemāki vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālie līmeņi, vai iespēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem šādiem energoproduktiem vairs nav attaisnojama, īpaši ņemot vērā nepieciešamību palielināt atjaunojamu energoavotu tirgus īpatsvaru, un tādēļ tās vidējā termiņā jāatceļ.

(18) Attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi, ko izmanto motordegvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemākas vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes, vai iespēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem šādam energoproduktam vairs nav attaisnojama, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību palielināt atjaunojamo energoresursu tirgus daļu, un tādēļ tās vidējā termiņā jāatceļ. Attiecībā uz dabasgāzi un biometānu, ko izmanto kā motordegvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemākas vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes vai kā iespēja piešķirt nodokļu atbrīvojumu attiecībā uz šiem energoproduktiem, vajadzētu atcelt tikai tad, kad Komisija līdz 2023. gadam būs izvērtējusi šīs direktīvas noteikumu īstenošanu saistībā ar piemērojamo nodokļa likmi dabasgāzei autotransporta nozarē. Šajā novērtējumā cita starpā būtu jāaplūko dabasgāzes un biometāna pieejamības uzlabošana, uzpildes staciju tīkla paplašināšana Eiropā, ar dabasgāzi darbināmu transportlīdzekļu tirgus daļa Savienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstība, izmantojot biometānu kā transportlīdzekļu degvielu un minimālās nodokļu likmes faktiskais lielums.

Pamatojums

Biometāns ir viens no galvenajiem degvielas veidiem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu mērķi — līdz 10 % palielināt biodegvielas īpatsvaru. Biometāna plašāka izmantošana ir saistīta ar tādu transportlīdzekļu izplatību, kurus darbina ar dabasgāzi, un tātad ar labvēlīgu nodokļu režīmu, kas sekmētu metāna uzpildes infrastruktūras attīstību. Metānam, kas ir reāla alternatīva degvielai, kas iegūta no naftas, ir ļoti zems metānu nesaturošu ogļūdeņražu, mikrodaļiņu un NOx emisijas līmenis, ļaujot uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās un arī pazemināt trokšņa un CO2 līmeni. „Pārskatīšanas klauzula” ir piemērots likumdošanas instruments, lai izvērtētu vajadzību saglabāt labvēlīgu nodokļu režīmu alternatīviem degvielas veidiem, arī ņemot vērā aizvien plašāku gāzes degvielas izmantošanu, kura iegūta no atjaunojamiem energoresursiem.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(18a) Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam par 60 % samazināt transporta nozarē radīto emisijas līmeni, kā norādīts Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”, līdz 2030. gadam uz pusi samazinot „tradicionālās degvielas” automobiļu izmantošanu pilsētas transportā, ir jāturpina attīstīt ūdeņraža un elektroenerģijas tirgu, kuri ir uzskatāmi par galvenajiem naftas aizstājējiem izmantošanai transportlīdzekļu degvielā, kā minēts Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta vadītās Alternatīvās degvielas ekspertu grupas ziņojumā par nākotnes transportlīdzekļu degvielu, ar kura saturu Komisija iepazīstināja 2011. gada 25. janvārī. Tā kā Savienības tiesību aktos, piemēram, TEN-T pamatnostādnēs, aizvien biežāk paredz atbalstu transportlīdzekļu degvielas tehnoloģijām ar zemu CO2 emisijas līmeni, ir vajadzīga lielāka izpratne par to, kā spēkā esošie un nākotnē pieņemtie Savienības tiesību akti enerģētikas un vides jomā ietekmēs alternatīvās degvielas, piemēram, ūdeņraža un elektroenerģijas, patēriņu Eiropas enerģētikas un transporta sistēmā. Komisijas priekšlikumu izstrādāt metodiku no atjaunojamiem energoresursiem iegūtā ūdeņraža daļas aprēķināšanai kopējā degvielas struktūrā, kā minēts Atjaunojamo energoresursu direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktā, kas bija jāiesniedz līdz 2011. gada 31. decembrim, vajadzētu papildināt ar Direktīvas 2003/96/EK grozījumu ietekmes novērtējumu, kuri ierosināti, lai sekmētu atjaunojamā ūdeņraža izmantošanu kā ekoloģiski tīru un energoefektīvu degvielu transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktu dalībvalstis lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā var piemērot ne tikai noteikumus, ko vispārīgi piemēro izmantošanai uzņēmējdarbībai, bet arī nulles nodokļu līmeni. Pārbaudot šo iespēju, tika konstatēts, ka — ciktāl runa ir par vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem — tās saglabāšana būtu pretrunā ar plašākiem ES politikas mērķiem, ja vien šāda iespēja nav saistīta ar prasību nodrošināt progresu energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz CO2 nodokļiem režīms attiecīgajām nozarēm jāsalāgo ar noteikumiem, kurus piemēro rūpniecības nozarēm.

(20) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktu dalībvalstis lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā var piemērot ne tikai noteikumus, ko vispārīgi piemēro izmantošanai uzņēmējdarbībai, bet arī nodokļu nulles likmi. Piemērojot attiecīgajām nozarēm CO2 nodokli, ir jāņem vērā uzņēmumu lielums un ražošanas apmēri. Lauksaimniecības nozarē aplikšanu ar šo nodokli vajadzētu arī saistīt ar oglekļa uztveršanas iespējām, ko, piemēram, nodrošina ilggadīgie zālāji.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Vispārējos šīs direktīvas noteikumos ņemtas vērā tādas degvielas/kurināmā specifiskās iezīmes, kas ir biomasa vai kas iegūta no biomasas un atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā minētajiem ilgtspējības kritērijiem, attiecībā uz to ieguldījumu CO2 līdzsvarošanā un zemāku enerģijas saturu vienā kvantitatīvā vienībā salīdzinājumā ar dažām konkurējošām fosilajām degvielām/kurināmo. Attiecīgi Direktīvas 2003/96/EK noteikumi, kas ļauj samazināt nodokli vai atbrīvot no nodokļa šādu degvielu/kurināmo, vidējā termiņā jāatceļ. Starpperiodā jānodrošina, lai šo noteikumu piemērošana atbilstu šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem. Tāpēc biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta h) un i) punktā, jāļauj saņemt dalībvalstu piemērotas papildu nodokļu priekšrocības tikai tad, ja šīs degvielas/kurināmie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.

(21) Šīs direktīvas vispārējos noteikumos ir ņemtas vērā tādas degvielas/kurināmā specifiskās iezīmes, kas ir biomasa vai kas iegūta no biomasas un atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā minētajiem ilgtspējības kritērijiem, attiecībā uz to ietekmi uz CO2 līdzsvaru un zemāku energoietilpību uz vienu šķidrās biodegvielas daudzuma mērvienību salīdzinājumā ar dažām konkurējošām fosilajām degvielām/kurināmo. Tātad Direktīvas 2003/96/EK noteikumi, kas ļauj samazināt nodokli vai atbrīvot no nodokļa šādu degvielu/kurināmo, vidējā termiņā ir jāatceļ. Starpperiodā jānodrošina, lai šo noteikumu piemērošana atbilstu šīs direktīvas vispārējiem noteikumiem. Tāpēc attiecībā uz biodegvielu un šķidro biokurināmo, kas definēti Direktīvas 2009/28/EK 2. panta h) un i) apakšpunktā, ir jāļauj saņemt dalībvalstu piemērojamās papildu nodokļu priekšrocības tikai tad, ja šī degviela/kurināmais atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Biometāna energoietilpība vienā daudzuma vienībā ir tāda pati kā dabasgāzei. Tā kā biometāna ievadīšana dabasgāzes tīklā palīdz palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, biometānu nevajadzētu aplikt ar nodokli, kas saistīts ar CO2 emisiju un energoietilpību, ja vien tas ražots, ievērojot ilgtspējības kritērijus, kuri noteikti Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā.

Pamatojums

Biometāna izmantošana ir viens no galvenajiem paņēmieniem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu obligāto mērķi — līdz 10 % palielināt biodegvielas īpatsvaru transporta nozarē. Dabasgāzi un biometānu var jaukt kopā bez kādiem ierobežojumiem, jo tiem ir vienāds molekulārais sastāvs. Šīs gāzes ir vienīgā alternatīva degvielai, kas iegūta no naftas, lai nodrošinātu zemu emisijas līmeni. Tāpēc biometānu vajag atbrīvot no nodokļiem, kas saistīti ar CO2 emisiju un energoietilpību. Dabasgāzes tīklā ievadītā biometāna procentuālo īpatsvaru ņems vērā, samazinot dabasgāzei aprēķināto kopējo nodokļa summu.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, īpaši pārbaudot minimālos CO2 nodokļu līmeņus, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas attīstību ES, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras navigācijas nolūkā. Saraksts ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, regulāri jāpārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunu liecību pieejamību.

(28) Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, jo īpaši pārbaudot minimālās CO2 nodokļa likmes, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas izmaiņas Eiropas Savienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos. Saraksts ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisijas pārvirzes riskam, regulāri jāpārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunākās atziņas.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2003/96/EK

2. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

aa) Pievieno šādu punktu:

 

„1.a Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim iesniedz priekšlikumu šajā direktīvā noteikt minimālo nodokļa likmi kodoldegvielas stieņiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, un pievienot kodoldegvielas stieņus energoproduktiem, kuri minēti šā panta 1. punktā.”

Pamatojums

Pašreizējā Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana neattiecas uz kodoldegvielu. Tomēr ārējie faktori, kas saistīti ar kodolenerģijas izmantošanu, potenciālais kodolnegadījumu risks un prasība nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus neatkarīgi no izmantojamiem energoresursiem — tas viss prasa šajā direktīvā noteikt minimālo nodokļa likmi kodoldegvielas stieņiem. Šai minimālajai nodokļa likmei jābūt samērīgai ar kodolenerģētikas nozares finansiālajām priekšrocībām, ņemot vērā elektroenerģijas cenas kāpumu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iespaidā.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2003/96/EK

3. pants – b apakšpunkts – otrais ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– energoproduktu divējādai izmantošanai.

– energoietilpīgiem uzņēmumiem un energoproduktu divējādai izmantošanai.

Pamatojums

Šajā direktīvā vēlams norādīt, ka tā neattiecas uz energoietilpīgiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot vienādu attieksmi pret visām energoietilpīgām nozarēm.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus, diferencēšanu un samazinājumus, dalībvalstis nodrošina: ja attiecībā uz noteiktu izmantošanu I pielikumā tiek noteikti vienādi minimālie nodokļu līmeņi, šādi izmantotiem produktiem nosaka vienādus nodokļu līmeņus. Neskarot 15. panta 1. punkta i) apakšpunktu, attiecībā uz I pielikuma A tabulā minētajām motordegvielām šo noteikumu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

3. Neskarot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus, diferencēšanu un samazinājumus, dalībvalstis nodrošina: ja attiecībā uz noteiktu izmantošanas veidu I pielikumā tiek noteiktas vienādas minimālās nodokļu likmes, šādi izmantojamiem produktiem nosaka vienādas nodokļu likmes. Neskarot 15. panta 1. punkta i) apakšpunktu, I pielikuma A tabulā minētajai motordegvielai šo noteikumu piemēro no 2023. gada 1. janvāra. Direktīvas 7. pantā paredzētos atbrīvojumus piemēro komerciāliem pārvadājumiem.

Pamatojums

Ir jāsaglabā iespēja dalībvalstīm piemērot zemāku nodokļu likmi gāzeļļai, ko izmanto kā motordegvielu komerciālā nolūkā, salīdzinājumā ar nekomerciālu izmantošanu, jo vēl nav pieejama alternatīva degviela izmantošanai komerciāliem pārvadājumiem.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Dabasgāzei un biometānam, ko izmanto kā motordegvielu, vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu paaugstinātas minimālās likmes piemēros tikai tad, kad Komisija līdz 2023. gadam būs izvērtējusi šīs direktīvas noteikumu īstenošanu saistībā ar piemērojamo nodokļa likmi dabasgāzei autotransporta nozarē. Šajā novērtējumā cita starpā aplūko dabasgāzes un biometāna pieejamības uzlabošanu, uzpildes staciju tīkla paplašināšanu Eiropā, ar dabasgāzi darbināmu transportlīdzekļu tirgus daļu Savienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstību, izmantojot biometānu kā transportlīdzekļu degvielu un minimālās nodokļu likmes faktisko lielumu.

Pamatojums

Pašreizējos iekšdedzes dzinējos dabasgāzes un biometāna maisījumu var izmantot jebkādā kombinācijā. Biometāna izmantošana ir viens no galvenajiem paņēmieniem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu obligāto mērķi — līdz 10 % palielināt biodegvielas īpatsvaru transporta nozarē. Biometāna plašāka izmantošana ir saistīta ar tādu transportlīdzekļu izplatību, kurus darbina ar dabasgāzi, un tātad ar labvēlīgu nodokļu režīmu, kas sekmētu metāna uzpildes infrastruktūras attīstību. Metānam, kas ir reāla alternatīva degvielai, kas iegūta no naftas, ir ļoti zems metānu nesaturošu ogļūdeņražu, mikrodaļiņu un NOx emisijas līmenis, ļaujot uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās un arī ievērojami pazemināt trokšņa un CO2 līmeni.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

5. pants – trešais ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (izņemot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem;

izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (izņemot taksometrus, kuros izmanto no naftas iegūtu motordegvielu), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem;

Pamatojums

Dabasgāze/biometāns ir alternatīva degvielai, ko iegūst no naftas, un tos raksturo ārkārtīgi zems toksisko un kancerogēno vielu emisijas līmenis, gandrīz nulles emisijas līmenis mikrodaļiņām, tie nerada reaģētspējīgu ogļūdeņražu emisiju, rada zemu NOx emisiju, kā arī rada mazāk trokšņa, kas tos padara par ideālu motordegvielu pilsētas apstākļos. Nākotnes transportlīdzekļu degvielas ekspertu 2011. gada 25. janvāra ziņojumā teikts, ka ir jāveicina metāna kā galvenās alternatīvās degvielas izmantošana pilsētas transportā.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 6. punkts

Direktīva 2003/96/EK

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2013. gada 1. janvāra, 2015. gada 1. janvāra un 2018. gada 1. janvāra minimālie nodokļu līmeņi motordegvielai tiek noteikti tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

1. No 2013. gada 1. janvāra, 2015. gada 1. janvāra un 2018. gada 1. janvāra minimālās nodokļu likmes motordegvielai tiek noteiktas tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

 

2. Dalībvalstis drīkst nošķirt komerciālu gāzeļļu no nekomerciālas gāzeļļas.

 

„Komerciāla gāzeļļa, ko izmanto kā degvielu” ir gāzeļļa, ko izmanto kā degvielu šādiem mērķiem:

 

a) preču pārvadāšanai par maksu vai atlīdzību, vai uz sava rēķina ar mehānisku transportlīdzekli vai sakabinātu transportlīdzekli, kas paredzēts tieši preču autopārvadājumiem;

 

b) pasažieru pārvadāšanai, sniedzot regulārus vai neregulārus pakalpojumus ar mehānisku transportlīdzekli.

 

3. Dalībvalstis paredz iespēju komercpārvadātājiem piemērot atšķirīgu nodokļu uzskaites sistēmu.

Pamatojums

Ir jāsaglabā iespēja dalībvalstīm piemērot zemāku nodokļu likmi gāzeļļai, ko izmanto kā motordegvielu komerciālām vajadzībām, salīdzinājumā ar nekomerciālu izmantošanu, jo vēl nav pieejama alternatīva degviela izmantošanai komerciāliem pārvadājumiem.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts – iii daļa

Direktīva 2003/96/EK

14. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) līdz 2020. gada 31. decembrim elektroenerģiju, ko tieši nodrošina kuģiem, kuri noenkuroti ostās.

e) elektroenerģiju, ko tieši piegādā kuģiem, kuri noenkuroti ostās.

Pamatojums

Lai būtu iespējams apgādāt kuģus ar elektroenerģiju no krasta, vajadzīgi ievērojami ieguldījumi ostu un kuģu aprīkošanā, tāpēc nedrīkst noteikt konkrētu termiņu, līdz kuram būs spēkā atbrīvojums no nodokļa, ja mēs vēlamies vēl tuvākajos gados redzēt līdzīgas iniciatīvas Eiropas ostās. Pastāvot draudiem, ka no 2021. gada šādu elektroenerģiju var aplikt ar nodokli, tiks kavēti attiecīgie ieguldījumi.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) energoproduktiem, ko izmanto par kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli;

h) energoproduktiem, ko izmanto kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) līdz 2023. gada 1. janvārim dabasgāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto par degvielu;

i) līdz 2023. gada 1. janvārim dabasgāzei, biometānam un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto kā motordegvielu, neskarot 29. panta 3.a punktu;

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna)

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – m apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) pievieno šādu apakšpunktu:

 

„m) sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto kā kurināmo, arī atkāpjoties no šīs direktīvas 4. panta 3. punkta;”

Pamatojums

Ir jādod iespēja dalībvalstīm piemērot atbrīvojumu no noteiktajām akcīzes minimālajām likmēm un no fiskālās neitralitātes principa, kas minēts 4. panta 3. punktā. Šāds atbrīvojums ir attaisnojams, ņemot vērā sašķidrinātas naftas gāzes nozīmi vides jomā (CO2 emisijas samazināšana salīdzinājumā ar citu tradicionālo degvielu) un tās ietekmi uz sociālo jomu, jo ir iespējams piegādāt enerģiju iedzīvotājiem pamatvajadzību apmierināšanai (apkurei, ēdienu gatavošanai un ūdens sildīšanai) nomaļos apgabalos (mazapdzīvotos apgabalos, laukos, kalnu apgabalos un salās).

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var piemērot vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa nulles līmeni attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā. Uz atvieglojuma saņēmējiem attiecina nosacījumus, kam jāizraisa tāds energoefektivitātes pieaugums, kurš kopumā būtu līdzvērtīgs efektivitātes pieaugumam, kas būtu sasniegts, piemērojot Savienības minimālās standartlikmes.

3. Dalībvalstis var piemērot vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa nulles likmi energoproduktiem un elektroenerģijai, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13.a punkts – a apakšpunkts – ia daļa (jauna)

Direktīva 2003/96/EK

16. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) Pievieno šādu apakšpunktu:

 

 

 

 

 

 

 

__________________

„Biometāna energoietilpība vienā daudzuma vienībā ir tāda pati kā dabasgāzei. Tā kā biometāna ievadīšana dabasgāzes tīklā palīdz palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, biometānu neapliek ar nodokli, kas saistīts ar CO2 emisiju un energoietilpību, ja vien tas ražots, ievērojot ilgtspējības kritērijus, kuri noteikti Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā.”

* Komisijas priekšlikumā aiz 1. panta 13. punkta 14. punkta vietā ir nepareizi iekļauts skaitlis „(1)”.

 

Pamatojums

Biometāna izmantošana ir viens no galvenajiem paņēmieniem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu obligāto mērķi — līdz 10 % palielināt biodegvielas īpatsvaru transporta nozarē. Dabasgāzi un biometānu var jaukt kopā bez kādiem ierobežojumiem, jo tiem ir vienāds molekulārais sastāvs. Šīs gāzes ir vienīgā alternatīva degvielai, kas iegūta no naftas, lai nodrošinātu zemu emisijas līmeni. Tāpēc biometānu vajag atbrīvot no nodokļiem, kas saistīti ar CO2 emisiju un energoietilpību. Dabasgāzes tīklā ievadītā biometāna procentuālo īpatsvaru ņems vērā, samazinot dabasgāzei aprēķināto kopējo nodokļa summu.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/96/EK

29. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Pamatojums

Nodokļa likmes vajadzētu pārskatīt reizi trijos gados, ņemot vērā iespējamas izmaiņas, lai tajās nekavējoties atspoguļotu jaunas tendences un tehnikas attīstību un sekotu līdzi notikumiem oglekļa tirgū.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/96/EK

29. pants – 3.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

Komisija līdz 2023. gadam iesniedz Padomei novērtējumu par šīs direktīvas noteikumu īstenošanu saistībā ar dabasgāzei piemērojamo nodokļa likmi autotransporta nozarē un direktīvas grozījumu priekšlikumu. Šajā novērtējumā cita starpā aplūko dabasgāzes un biometāna pieejamības nodrošināšanu, uzpildes staciju tīkla paplašināšanu Eiropā, ar dabasgāzi darbināmu transportlīdzekļu tirgus daļu Savienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstību, izmantojot biometānu kā transportlīdzekļu degvielu un minimālās nodokļu likmes reālo lielumu.

Pamatojums

„Pārskatīšanas klauzula” ir piemērots likumdošanas instruments, lai vidējā termiņā izvērtētu vajadzību saglabāt labvēlīgu nodokļu režīmu alternatīviem degvielas veidiem, arī ņemot vērā aizvien plašāku gāzes degvielas izmantošanu, kura iegūta no atjaunojamiem energoresursiem. Biometāns ir viens no galvenajiem faktoriem, lai līdz 2020. gadam sasniegtu obligāto mērķi — līdz 10 % palielināt biodegvielas īpatsvaru transporta nozarē. Tā kā biometāna plašāka izmantošana ir saistīta ar tādu transportlīdzekļu izplatību, kurus darbina ar dabasgāzi, vidējā termiņā ir jāievieš labvēlīgs nodokļu režīms. Ar dabasgāzi un biometānu darbināmiem dzinējiem ir ļoti zems piesārņotājvielu emisijas līmenis, kā arī ievērojami zemāks trokšņa un CO2 emisijas līmenis salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinējiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, grozīšana

Atsauces

COM(2011)0169 – C7-0105/2011 – 2011/0092(CNS)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

10.5.2011

 

 

 

Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI

10.5.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

26.10.2011

 

 

 

Pieņemšanas datums

31.1.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

28

16

19

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

János Áder, Elena Oana Antonescu, Kriton Arsenis, Sophie Auconie, Pilar Ayuso, Paolo Bartolozzi, Martin Callanan, Nessa Childers, Chris Davies, Esther de Lange, Anne Delvaux, Bas Eickhout, Edite Estrela, Jill Evans, Karl-Heinz Florenz, Elisabetta Gardini, Gerben-Jan Gerbrandy, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jolanta Emilia Hibner, Dan Jørgensen, Karin Kadenbach, Christa Klaß, Holger Krahmer, Jo Leinen, Peter Liese, Zofija Mazej Kukovič, Linda McAvan, Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė, Gilles Pargneaux, Antonyia Parvanova, Sirpa Pietikäinen, Mario Pirillo, Pavel Poc, Anna Rosbach, Oreste Rossi, Dagmar Roth-Behrendt, Daciana Octavia Sârbu, Carl Schlyter, Richard Seeber, Theodoros Skylakakis, Bogusław Sonik, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott, Sabine Wils

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Margrete Auken, Vicky Ford, Romana Jordan, Filip Kaczmarek, Riikka Manner, Marisa Matias, Miroslav Mikolášik, Bill Newton Dunn, James Nicholson, Bart Staes, Eleni Theocharous, Vladimir Urutchev, Kathleen Van Brempt, Andrea Zanoni

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Julie Girling, Emma McClarkin

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (7.2.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai
(COM(2011)0169 – C7‑0105/2011 – 2011/0092(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Béla Kovács

ĪSS PAMATOJUMS

Galvenais mērķis, iesniedzot priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (END), ir pārveidot nodokļu sistēmu enerģētikas jomā, lai veicinātu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku ar zemu CO2 emisijas līmeni un neradītu problēmas iekšējā tirgū. Šā priekšlikuma mērķis ir panākt konsekvenci attiecībā uz energoavotiem, izveidot pielāgotus nodokļu uzlikšanas noteikumus atjaunojamajai enerģijai un izveidot sistēmu CO2 aplikšanai ar nodokli.

Šajā nolūkā pārskatītajā Enerģētikas nodokļu direktīvas (END) priekšlikumā ierosināts energoproduktu minimālo nodokļu likmi sadalīt divās daļās:

1. CO2 nodoklis, kas ir atkarīgs no energoprodukta radītās CO2 emisijas un kam noteikta likme 20 EUR par tonnu CO2;

2. vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis, kas ir atkarīgs no energoietilpības (GJ) neatkarīgi no energoprodukta.

Atzinuma sagatavotāja nostāja

ITRE komitejas atzinuma sagatavotājs kopumā atzinīgi vērtē ierosinātās END pārskatīšanas vispārējos mērķus, jo īpaši mērķi pielāgot minēto direktīvu ES mērķiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā. Atzinuma sagatavotājs tomēr pauž bažas par šā priekšlikuma iespējamām sekām attiecībā uz dalībvalstu tiesībām saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem izvēlēties energoavotu sadalījumu pēc saviem ieskatiem. Šim priekšlikumam būs ievērojama ietekme uz dalībvalstu autonomiju energoresursu nodokļu jomā un uz uzņēmumiem, kas darbojas enerģijas tirgū. Tādēļ vajadzētu sīki pamatot šo ES mēroga rīcību un tai jāatbilst ierosinātajam juridiskajam pamatam.

Atzinuma sagatavotājs uzsver, ka ietekmes novērtējumā nav iekļauts „sīki izstrādāts paziņojums”, kas ļautu novērtēt atbilstību subsidiaritātes principam (un proporcionalitātes principam), kā prasīts 2. protokola 5. pantā. Tā kā šis priekšlikums nav dalītā Savienības un dalībvalstu kompetencē, atzinuma sagatavotājs norāda, ka ierosinājums pārskatīt END ne vienmēr aprobežojas tikai ar to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus, un jebkurā gadījumā lēmumu pieņemšanai jābūt, cik iespējams, pietuvinātai ES pilsoņiem. Atkāpi no šā pieņēmuma nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, bet gan pietiekami sīki un skaidri to pamatot, lai ES pilsoņi varētu izprast kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas ļauj secināt, ka ir vajadzīga rīcība ES līmenī.

Atzinuma sagatavotājs ir arī nobažījies par END pārskatīšanas iespējamām sekām ekonomikas un sociālekonomikas jomā.

Atzinuma sagatavotājs uzsver, ka visus pasākumus, kas izriet no spēkā esošās END pārskatīšanas, būtu vajadzējis, pirmkārt, rūpīgi izsvērt, ņemot vērā ietekmi uz atsevišķu dalībvalstu ekonomiku, un, otrkārt, pārskatītajā END būtu bijis jāpiedāvā elastīgi un reālistiski risinājumi, kas pielāgoti attiecīgo valstu ekonomikai. Atzinuma sagatavotājs turklāt atgādina, ka ir vajadzīgs saprātīgs pārejas laiks.

Atzinuma sagatavotājs pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav pietiekamā mērā ņemta vērā rūpniecības politika. Pārskatītajā END ir paredzēts vienots energoresursu nodoklis atkarībā no degvielas un kurināmā energoietilpības, kas prasīs vairākumā dalībvalstu izdarīt ievērojamas izmaiņas, nosakot nodokļu likmi dažādiem energoresursiem. Ir svarīgi, ka ietekme uz visām nozarēm un uzņēmējdarbības jomām ir novērtēta ar mērķi nodrošināt ES konkurētspēju. END pārskatīšana nedrīkst veicināt tirgus darbības traucējumus un darba vietu skaita samazināšanos. Turklāt ir jānodrošina saskanība ar citām politikas jomām.

Minimālās nodokļu likmes pēdējoreiz ieviestas 2003. gadā, un atzinuma sagatavotājs piekrīt, ka tās ir jāpārskata, ņemot vērā kopējo inflāciju un nepieciešamību panākt, lai šīs likmes turpinātu nodrošināt efektīvu vienotā tirgus darbību, vienlaikus ņemot vērā dažādu degvielas un kurināmā veidu ietekmi uz vidi. Atzinuma sagatavotājs tomēr norāda, ka automātiska minimālās likmes indeksācija nozīmē atņemt dalībvalstīm kontroli pār ES minimālās likmes noteikšanu nākotnē. Atzinuma sagatavotājs arī bažījas par to, ka Eiropas Komisijas piedāvātās direktīvas īstenošana var izraisīt cenu kāpumu, piemēram, akmeņoglēm, dabasgāzei, mazutam un dīzeļdegvielai, un tas tiešā veidā negatīvi ietekmēs sociālo jomu, jo siltumenerģijas un gatavu izstrādājumu sadārdzinājums būs jāsedz tiešajiem lietotājiem. Vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa automātiska pielāgošana var radīt nepamatotu un nesamērīgu slogu tiešajiem patērētājiem. Atzinuma sagatavotājs atgādina, ka degvielas un kurināmā cena jau ir piedzīvojusi strauju kāpumu pēdējo gadu laikā.

Atzinuma sagatavotājs pauž bažas, ka ierobežotās pielāgošanās iespējas, kas dalībvalstīm atvēlētas piedāvātajā END redakcijā, palielinās energoresursu un degvielas izmaksas arī tādās nozarēs kā lauksaimniecība, dārzkopība, zivkopība un mežsaimniecība.

Atzinuma sagatavotājs joprojām uzskata, ka dalībvalstīm pašām jānosaka valsts nodokļu struktūra, kā arī energoproduktu nodokļu likmes atšķirības katrā valstī. Atzinuma sagatavotājs atgādina, ka ES tiesību aktu pieņemšana gaisa kvalitātes un CO2 emisijas jomā prasījusi milzīgus ieguldījumus, tālab, piemēram, atšķirīgās dīzeļdegvielas un benzīna nodokļu likmes arī turpmāk ir jāsaglabā kā fiskālie stimuli, kas mudina izmantot dīzeļdegvielu, jo tai salīdzinājumā ar benzīnu ir augstāka energoefektivitāte un šī tehnoloģija ļauj samazināt CO2 emisiju, tātad dīzeļdegvielai nevajadzētu uzlikt augstāku nodokli kā benzīnam.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Fiskālās neitralitātes nodrošināšanai tādi paši minimālie nodokļu līmeņi jāpiemēro katram enerģijas nodokļa elementam attiecībā uz visiem energoproduktiem konkrētajā lietojumā. Ja tādējādi tiek noteikti vienādi minimālie nodokļu līmeņi, dalībvalstīm — arī fiskālās neitralitātes apsvēruma dēļ — jānodrošina vienādi valsts nodokļu līmeņi visiem attiecīgajiem produktiem. Ja nepieciešams, jāparedz pārejas periodi šo līmeņu vienādošanai.

(8) Tehnoloģiskās neitralitātes nodrošināšanai minimālās nodokļu likmes jāpiemēro visiem konkrētā lietojuma energoproduktiem. Vienādas valsts nodokļu likmes nav vajadzīgas, risinot enerģētikas politikas jautājumus.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Attiecībā uz motordegvielu vislabvēlīgākais nodokļu minimālais līmenis tiek piemērots gāzeļļai, kas ir produkts, ko sākotnēji galvenokārt lietoja uzņēmējdarbībā, un tādēļ tradicionāli tai piemēroja zemāku nodokli; tas rada kropļojošu ietekmi attiecībā uz benzīnu, kas ir galvenā konkurējošā degviela. Tāpēc Direktīvas 2003/96/EK 7. pantā noteikti pirmie pasākumi, lai gāzeļļai piemērojamo minimālo nodokļa līmeni pakāpeniski pielāgotu tam, ar ko apliek benzīnu. Pielāgošana jāpabeidz un pakāpeniski jāpāriet uz situāciju, kad gāzeļļu un benzīnu apliek ar vienāda līmeņa nodokļiem.

svītrots

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Attiecībā uz dalībvalstu iespēju piemērot zemāku nodokļu līmeni, gāzeļļu izmantojot par motordegvielu komerciālā, nevis nekomerciālā nolūkā, šis noteikums vairs neatbilst prasībai uzlabot energoefektivitāti un nepieciešamībai risināt pieaugošo transporta ietekmi uz vidi, un tāpēc tas jāsvītro. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 9. panta 2. punktu dažas dalībvalstis drīkst piemērot zemāku nodokļu likmi kurināmai gāzeļļai. Šis noteikums vairs nav samērojams ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un līguma plašākiem mērķiem. Tādēļ tas jāsvītro.

(13) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 9. panta 2. punktu dažas dalībvalstis drīkst piemērot zemāku nodokļu likmi kurināmai gāzeļļai. Šis noteikums vairs nav samērojams ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un līguma plašākiem mērķiem. Tādēļ tas jāsvītro.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(14a) Jebkurām nodokļu politikas izmaiņām enerģētikas jomā ir jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka nozares, uz kurām neattiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, nenonāktu neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar nozarēm, kuras minētā sistēma aptver.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi un dabasgāzi, ko izmanto par degvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemāki vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālie līmeņi, vai iespēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem šādiem energoproduktiem vairs nav attaisnojama, īpaši ņemot vērā nepieciešamību palielināt atjaunojamu energoavotu tirgus īpatsvaru, un tādēļ tās vidējā termiņā jāatceļ.

(18) Attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi, ko izmanto motordegvielu, priekšrocības, kas izpaužas kā zemākas vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu minimālās likmes vai iespēja piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem šādai degvielai, vairs nav attaisnojama, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību palielināt atjaunojamo energoresursu tirgus daļu, un tādēļ tās vidējā termiņā jāatceļ.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2003/96/EK

1. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis uzliek nodokļus energoproduktiem un elektroenerģijai saskaņā ar šo direktīvu.

1. Dalībvalstis uzliek nodokļus energoproduktiem un elektroenerģijai saskaņā ar šo direktīvu tā, lai nodrošinātu energoproduktus un energopakalpojumus par pieejamu cenu un novērstu iedzīvotāju energonabadzības draudus. Šim nolūkam Komisija veic ietekmes pētījumus.

Pamatojums

Eiropas Savienības galvenais mērķis ir nodrošināt labklājību tās iedzīvotājiem.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

2. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) atbilst KN kodam 2909 19 10 un 3824 90 91;

h) atbilst KN kodam 2909 19 10, 3824 90 91 un 3824 90 97;

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii daļa

Direktīva 2003/96/EK

2. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

j) atbilst KN kodam 2909 19 90, 3823 19 90 un 3824 90 97, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu.

j) atbilst KN kodam 2909 19 90 un 3823 19 90, ja šos produktus paredzēts izmantot kurināmo vai motordegvielu.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2003/96/EK

3. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ab) elektroenerģijai, ko izmanto, lai sūknētu ūdeni apūdeņošanai;

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 3. punkts – 4. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b) Pievieno šādu 3. un 4. punktu:

svītrots

Pamatojums

Šī norma ir pretrunā subsidiaritātes principam, jo tā ierobežo dalībvalstu brīvību noteikt savu fiskālo politiku.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 3. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neskarot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus, diferencēšanu un samazinājumus, dalībvalstis nodrošina: ja attiecībā uz noteiktu izmantošanu I pielikumā tiek noteikti vienādi minimālie nodokļu līmeņi, šādi izmantotiem produktiem nosaka vienādus nodokļu līmeņus. Neskarot 15. panta 1. punkta i) apakšpunktu, attiecībā uz I pielikuma A tabulā minētajām motordegvielām šo noteikumu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

svītrots

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 3. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pirmās daļas nolūkā uzskata, ka katra izmantošana, kurai I pielikuma A, B un C tabulā noteikts minimālais nodokļu līmenis, ir atsevišķa (vienīgā) izmantošana.

svītrots

Pamatojums

Skatīt 12. apsvērumu.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 4. punkts – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šajā direktīvā noteiktos minimālos vispārējā enerģijas patēriņa nodokļu līmeņus pielāgo reizi trijos gados, sākot no 2016. gada 1. jūlija, ņemot vērā izmaiņas Eurostat publicētajā ES harmonizētajā patēriņa cenu indeksā, no kura izslēdz enerģiju un neapstrādātu pārtiku. Rezultātā iegūtos minimālos nodokļu līmeņus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

svītrots

Pamatojums

Šī norma ir pretrunā subsidiaritātes principam, jo tā ierobežo dalībvalstu brīvību noteikt savu fiskālo politiku.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

4. pants – 4. punkts – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Minimālos līmeņus pielāgo automātiski, bāzes summu euro palielinot vai samazinot par indeksa izmaiņām, izteiktām procentos, iepriekšējos trīs kalendārajos gados. Ja kopš pēdējās pielāgošanas procentuālās izmaiņas nesasniedz 0,5 %, pielāgošanu neveic.

svītrots

Pamatojums

Minimālās likmes automātiska indeksācija nozīmē atņemt dalībvalstīm kontroli pār ES minimālās likmes noteikšanu nākotnē.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

5. pants – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja tiek ievēroti šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi, dalībvalstis var piemērot diferencētās vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu likmes, veicot fiskālo kontroli, šādos gadījumos:

Ja tiek ievērotas saskaņā ar šo direktīvu noteiktās minimālās nodokļu likmes, dalībvalstis var piemērot diferencētās vispārējo enerģijas patēriņa nodokļu likmes, veicot fiskālo kontroli, šādos gadījumos:

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 6. punkts – ievaddaļa

Direktīva 2003/96/EK

7. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

(6) Direktīvas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

14. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Papildus Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK(*), noteiktajiem vispārējiem noteikumiem, kas regulē ar nodokli apliekamo produktu neapliekamu izmantošanu, un neskarot citus Savienības noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās paredz, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju šo atbrīvojumu piemērošanu un nepieļautu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, atbrīvo no nodokļiem šādus produktus:

1. Papildus Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvā 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK(*), noteiktajiem vispārējiem noteikumiem, kas regulē ar nodokli apliekamo produktu neapliekamu izmantošanu, un neskarot citus Savienības noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās paredz, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju šo atbrīvojumu piemērošanu un nepieļautu energonabadzību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, atbrīvo no nodokļiem šādus produktus:

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – –i daļa (jauna)

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-i) pievieno šādu apakšpunktu:

 

„ba) līdz 2023. gada 1. janvārim elektroenerģijai, ko lieto autotransportā izmantojamo elektrisko transportlīdzekļu un hibrīdtransportlīdzekļu uzlādei.”

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

h) energoproduktiem, ko izmanto par kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli;

h) elektroenerģijai, dabasgāzei, akmeņoglēm, cietajam kurināmajam un citiem energoproduktiem, ko izmanto kurināmo, un elektroenerģijai, ja to izmanto mājsaimniecības un/vai organizācijas, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis attiecina atbrīvojumu vai samazinājumu tikai uz izmantošanu citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana ir nenozīmīga, to var neņemt vērā;

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) līdz 2023. gada 1. janvārim dabasgāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto par degvielu;

i) līdz 2023. gada 1. janvārim dabasgāzei, biogāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto degvielu, un sašķidrinātai naftas gāzei, kuru izmanto kā kurināmo;

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts– ia daļa (jauna)

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – la daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

ia) pievieno šādu apakšpunktu:

 

„la) dabasgāzei un biometānam, ko izmanto kā motordegvielu, vismaz līdz brīdim, kamēr atjaunojamās enerģijas īpatsvars transporta nozarē nav palielinājies līdz 10 %. Komisija pastāvīgi seko līdzi tirgus tendencēm un laikus iesniedz atbilstīgu likumdošanas priekšlikumu.”

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – a apakšpunkts – ii daļa

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii) pievieno šādu daļu:

svītrots

„Panta a)–e) apakšpunktu un g) apakšpunktu piemēro tikai attiecībā uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem.”

 

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var piemērot vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa nulles līmeni attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā. Uz saņēmējiem attiecina nosacījumus, kas izraisīs energoefektivitātes pieaugumu tādā apjomā, lai tā būtu lielā mērā ekvivalenta efektivitātei, kādu sasniegtu, ja tiktu ievērotas Savienības minimālās standartlikmes.

3. Dalībvalstis var piemērot nulles likmi energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto apūdeņošanai, lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā.

Pamatojums

Jāļauj dalībvalstīm piemērot nodokļa nulles likmi lauksaimniecībā, dārzkopībā, zivkopībā un mežsaimniecībā.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

16. pants – 1. punkts– ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot šī panta 5. punktu, līdz 2023. gada 1. janvārim dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu no vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa vai samazinātu šāda nodokļa likmi, veicot fiskālo kontroli, šīs direktīvas 2. pantā minētajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem, ja šie produkti ir izgatavoti no viena vai vairākiem turpmāk minētajiem produktiem vai satur šādus produktus un ja attiecībā uz Direktīvas 2009/28/EK 2. pantā h) un i) punktā definētajām biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem tie atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem:

1. Neskarot šī panta 5. punktu, līdz 2023. gada 1. janvārim dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu no vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi, veicot fiskālo kontroli, šīs direktīvas 2. pantā minētajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem, ja šie produkti ir izgatavoti no viena vai vairākiem turpmāk minētajiem produktiem vai satur šādus produktus, vai attiecībā uz Direktīvas 2009/28/EK 2. pantā h) un i) apakšpunktā definēto biodegvielu un šķidro biokurināmo tie atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, kā arī attiecībā uz degvielu, ja to tirgus daļa joprojām ir mazāka par 5 %.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 14. punkts

Direktīva 2003/96/EK

18. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija attiecībā uz 8. un 9. pantā noteikto izmantošanu var piemērot pārejas periodu līdz 2021. gada 1. janvārim, lai ieviestu CO2 nodokļus. Ja Savienība nolems, ka līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, Komisija pārbaudīs šādu pārejas periodu piemērošanu un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumu, lai samazinātu šo periodu un/vai mainītu minimālos CO2 nodokļu līmeņus, kas noteikti I pielikumā.

5. Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija attiecībā uz 8. un 9. pantā noteikto izmantošanu var piemērot pārejas periodu līdz 2030. gada 1. janvārim, lai ieviestu CO2 nodokļus. Ja Savienība nolems, ka līdz 2020. gadam siltumnīcefekta gāzu emisija jāsamazina par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, Komisija pārbaudīs šādu pārejas periodu piemērošanu un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumu, lai samazinātu CO2 nodokļu minimālās likmes salīdzinājumā ar likmēm, kas noteiktas I pielikumā.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 19. punkts

Direktīva 2003/96/EK

27. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 2. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus.

1. Pilnvaras pieņemt 2. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/96/EK

29. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un par tās piemērošanas ietekmi uz Savienības ekonomiku un Eiropas iedzīvotāju labklājību. Ja ziņojumā secināts, ka šajā direktīvā ir jāizdara grozījumi, Komisija iesniedz priekšlikumu.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/96/EK

29. pants – 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Cita starpā Komisija savā ziņojumā pārbauda minimālo CO2 nodokļu līmeni, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, elektroenerģijas izmantošanu transportā un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļa un nodokļa samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras navigācijas nolūkā. Komisijas ziņojumā ņem vērā pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodokļu minimālo likmju reālo vērtību un Līguma plašākos mērķus.

Cita starpā Komisija savā ziņojumā pārbauda CO2 nodokļu minimālo likmi, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, elektroenerģijas izmantošanu transportā un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļa un nodokļa samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos. Komisijas ziņojumā ņem vērā ietekmi uz preču un pakalpojumu cenām un uz dalībvalstu iedzīvotāju energonabadzību, pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodokļu minimālo likmju reālo vērtību un Līguma plašākos mērķus, kā arī panākumus, kas gūti, izmantojot nodokļu ieņēmumus, lai uzlabotu nozaru energoefektivitāti.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

Pielikums

Direktīva 2003/96/EK

I pielikums – A tabula – 2. sleja

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

CO2 nodoklis

CO2 nodoklis

2013. gada 1. janvāris

2013. gada 1. janvāris

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

Pielikums

Direktīva 2003/96/EK

I pielikums – A tabula – 5. sleja

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Vispārējais enerģijas patēriņa nodoklis

svītrots

2018. gada 1. janvāris

 

9,6 EUR/GJ

 

9,6 EUR/GJ

 

9,6 EUR/GJ

 

9,6 EUR/GJ

 

9,6 EUR/GJ

 

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

Pielikums

Direktīva 2003/96/EK

I pielikums – A tabula – 7. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Dabasgāze

KN kods 2711 11 00 un 2711 21 00

 

EUR 20/t CO2

EUR 1,5/GJ

EUR 5,5/GJ

EUR 9,6/GJ

Grozījums

Dabasgāze

KN kods 2711 11 00 un 2711 21 00

 

EUR 20/t CO2

EUR 1,0/GJ

EUR 1,0/GJ

EUR 1,0/GJ

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

Pielikums

Direktīva 2003/96/EK

I pielikums – B tabula – 2. sleja

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

CO2 nodoklis

CO2 nodoklis

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

Pielikums

Direktīva 2003/96/EK

I pielikums – C tabula – 2. sleja

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

CO2 nodoklis

CO2 nodoklis

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

EUR 20/t CO2

EUR 12/t CO2

PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, grozīšana

Atsauces

COM(2011)0169 – C7-0105/2011 – 2011/0092(CNS)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

10.5.2011

 

 

 

Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE

10.5.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.10.2011

 

 

 

Pieņemšanas datums

6.2.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

27

25

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Amelia Andersdotter, Josefa Andrés Barea, Jean-Pierre Audy, Ivo Belet, Maria Da Graça Carvalho, Giles Chichester, Pilar del Castillo Vera, Dimitrios Droutsas, Christian Ehler, Vicky Ford, Norbert Glante, Robert Goebbels, András Gyürk, Jacky Hénin, Kent Johansson, Romana Jordan, Krišjānis Kariņš, Béla Kovács, Philippe Lamberts, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Marisa Matias, Judith A. Merkies, Jaroslav Paška, Vittorio Prodi, Herbert Reul, Michèle Rivasi, Jens Rohde, Paul Rübig, Salvador Sedó i Alabart, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Ioannis A. Tsoukalas, Claude Turmes, Marita Ulvskog, Kathleen Van Brempt, Alejo Vidal-Quadras, Henri Weber

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Antonio Cancian, António Fernando Correia De Campos, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Jolanta Emilia Hibner, Yannick Jadot, Seán Kelly, Bernd Lange, Werner Langen, Marian-Jean Marinescu, Zofija Mazej Kukovič, Morten Messerschmidt, Vladko Todorov Panayotov, Mario Pirillo, Silvia-Adriana Ţicău

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Michael Theurer

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (2.12.2011)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai
(COM(2011)0169 – C7‑0105/2011 – 2011/0092(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Brian Simpson

ĪSS PAMATOJUMS

I. Komisijas priekšlikums

Pašlaik spēkā esošajā Enerģijas nodokļu direktīvā (END) ir noteiktas minimālās nodokļu likmes energoproduktiem, kurus izmanto kā motordegvielu, kā kurināmo un elektroenerģijas iegūšanai. Minimālās likmes parasti piemēro atkarībā no patērētā energoprodukta daudzuma. Komisija uzskata, ka šādai sistēmai var būt negatīvas sekas, jo tā rada stimulus, kuri ir pretrunā ES mērķiem klimata pārmaiņu jomā, vai rada traucējumus iekšējā tirgū.

Komisijas mērķis, iesniedzot priekšlikumu direktīvas pārskatīšanai, ir novērst minētās negatīvās sekas. Viens no galvenajiem ierosinājumiem ir izveidot jaunu enerģijas nodokļu struktūru, sadalot energoproduktu minimālo nodokļu likmi divās daļās:

1) viena būs atkarīga no energoproduktu CO2 emisijas. CO2 nodokli nepiemēros energoresursiem, kuri pašlaik vai nākotnē tiks atzīti par tādiem, kas neveicina CO2 emisiju;

2) otrajā daļā ņems vērā enerģijas saturu uz vienu gigadžoulu neatkarīgi no energoprodukta, lai stimulētu energotaupību.

Tai pašā laikā šā priekšlikuma mērķis ir pielāgot END citām ES politikas nostādnēm, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS). Šajā sakarībā Komisija ierosina nepiemērot CO2 nodokli iekārtām, uz kurām attiecas ETS, t. i., arī aviācijas nozarē.

Daži citi priekšlikuma aspekti skar transporta politiku, piemēram:

– aizliegums dalībvalstīm piemērot atšķirīgu nodokļa likmi gāzeļļai, kuru izmanto kā motordegvielu komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem;

– aizliegums piemērot pazeminātu vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa likmi taksometriem, jo tā vairs nav savienojama ar tādas politikas mērķiem, kas mudina izmantot alternatīvus degvielas un kurināmā veidus, alternatīvus energonesējus un ekoloģiski tīrākus transportlīdzekļus pilsētās;

– standarttvertņu un īpašu konteineru definīcijas atjaunināšana.

Visbeidzot Komisija ierosina neaplikt ar nodokli krasta elektroenerģijas pieslēgumus kuģiem, kas noenkuroti ostā, un saglabāt pašreizējās dalībvalstu saistības neaplikt ar nodokli degvielu, kuru izmanto gaisa un jūras transporta vajadzībām. Attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem Komisija ierosina saglabāt pašreizējās normas, kas ļauj dalībvalstīm noteikt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no nodokļiem vai samazinātu nodokļu likmi.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Jānodrošina, ka iekšējais tirgus arī turpmāk darbojas pienācīgi jauno prasību kontekstā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, atjaunojamu energoavotu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, kā noteikts Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta un 2008. gada 11.–12. decembra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos.

(2) Jānodrošina, ka iekšējais tirgus arī turpmāk darbojas pienācīgi jauno prasību kontekstā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, atjaunojamu energoavotu izmantošanu un enerģijas taupīšanu, kā noteikts Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta un 2008. gada 11.–12. decembra sanāksmes prezidentvalsts secinājumos. Tāpēc jānodrošina konsekventa politika attiecībā uz energoavotiem atbilstoši šai direktīvai, lai izveidotu patiesi vienādus noteikumus enerģijas patērētājiem neatkarīgi no izmantotā energoavota.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(2a) Nodokļu uzlikšana energoproduktiem jāīsteno tehnoloģiski neitrāli, lai dotu iespēju attīstīties jaunām tehnoloģijām.

Pamatojums

Komisijas politikai jābūt tehnoloģiski pilnīgi neitrālai, lai ļautu attīstīt jaunas tehnoloģijas. No esošajām tehnoloģijām jāsaglabā tikai visilgtspējīgākās un visefektīvākās.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Nodokļi saistībā ar CO2 emisijām var būt rentabls instruments dalībvalstīm, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumam 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam attiecībā uz avotiem, uz kuriem neattiecas ES sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Ņemot vērā CO2 nodokļu iespējamo lomu, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešami kopēji šādu nodokļu noteikumi.

(3) Enerģijas nodokļu galvenais nolūks ir mudināt patērētājus izmantot enerģiju efektīvāk un iegūt to ekoloģiski tīrākā veidā. Nodokļi, kas saistīti ar CO2 emisiju var būt rentabls instruments dalībvalstīm, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu samazinājumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmumam 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam attiecībā uz avotiem, uz kuriem neattiecas ES sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK. Ņemot vērā CO2 nodokļu iespējamo lomu, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai nepieciešami kopēji šādu nodokļu noteikumi.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Katru no šiem elementiem aprēķina, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina nediskriminējošu režīmu dažādiem energoavotiem. Attiecībā uz CO2 nodokļiem par atsauci kalpo CO2 emisijas, ko izraisa katra attiecīgā energoprodukta izmantošana, izmantojot atsauces CO2 emisijas koeficientu, kas noteikts Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Attiecībā uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem par atsauci kalpo enerģijas saturs dažādos energoproduktos un elektroenerģijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK. Šajā kontekstā jāņem vērā biomasas vai no biomasas iegūtu produktu vides priekšrocības. Šos produktus apliek ar nodokļiem, pamatojoties uz CO2 emisijas koeficientiem, kas noteikti Lēmumā 2007/589/EK biomasai vai no biomasas iegūtiem produktiem, un uz enerģijas saturu šādos produktos, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā. Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, kas definēti 2. panta h) un i) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, ir lielākā no attiecīgajām kategorijām. Tā kā šo produktu priekšrocības vides ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai tie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, īpašās atsauces vērtības biomasai un no biomasas iegūtiem produktiem jāpiemēro tikai tad, kad šie kritēriji ir izpildīti.

(6) Ņemot vērā to, ka jāievieš atbilstoši noteikumi par enerģijas nodokļiem, katru no šiem elementiem aprēķina, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina nediskriminējošu režīmu attiecībā uz dažādiem energoavotiem. Attiecībā uz CO2 nodokļiem par atsauci kalpo CO2 emisija, ko izraisa katra attiecīgā energoprodukta izmantošana, izmantojot CO2 emisijas atsauces koeficientu, kas noteikts Komisijas 2007. gada 18. jūlija Lēmumā 2007/589/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai par tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Attiecībā uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem par atsauci kalpo enerģijas saturs dažādos energoproduktos un elektroenerģijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK. Šajā kontekstā jāņem vērā biomasas vai no biomasas iegūtu produktu vides priekšrocības. Šos produktus apliek ar nodokļiem, pamatojoties uz CO2 emisijas koeficientiem, kas noteikti Lēmumā 2007/589/EK biomasai vai no biomasas iegūtiem produktiem, un uz enerģijas saturu šādos produktos, kā noteikts Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā. Biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, kas definēti 2. panta h) un i) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, ir lielākā no attiecīgajām kategorijām. Tā kā šo produktu priekšrocības vides ziņā atšķiras atkarībā no tā, vai tie atbilst minētās direktīvas 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, īpašās atsauces vērtības biomasai un no biomasas iegūtiem produktiem jāpiemēro tikai tad, kad šie kritēriji ir izpildīti.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Attiecībā uz dalībvalstu iespēju piemērot zemāku nodokļu līmeni, gāzeļļu izmantojot par motordegvielu komerciālā, nevis nekomerciālā nolūkā, šis noteikums vairs neatbilst prasībai uzlabot energoefektivitāti un nepieciešamībai risināt pieaugošo transporta ietekmi uz vidi, un tāpēc tas jāsvītro. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 9. panta 2. punktu dažas dalībvalstis drīkst piemērot zemāku nodokļu likmi kurināmai gāzeļļai. Šis noteikums vairs nav samērojams ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un līguma plašākiem mērķiem. Tādēļ tas jāsvītro.

(13) Attiecībā uz dalībvalstu iespēju piemērot zemāku nodokļu likmi, gāzeļļai, ko izmanto kā motordegvielu komerciālā, nevis nekomerciālā nolūkā, šis noteikums vairs neatbilst prasībai uzlabot energoefektivitāti un nepieciešamībai risināt pieaugošo transporta ietekmi uz vidi, un tāpēc tas jāsvītro. Tādēļ Komisijai vajadzētu analizēt šo diferencēšanu starp komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, lai sniegtu transporta uzņēmumiem iespēju pielāgoties izejai no pārejas perioda, ja šo diferencēšanu ir paredzēts pārtraukt pēc attiecīga ietekmes novērtējuma. Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 9. panta 2. punktu dažas dalībvalstis drīkst piemērot zemāku nodokļu likmi kurināmai gāzeļļai. Šis noteikums vairs nav samērojams ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību un līguma plašākiem mērķiem. Tādēļ tas jāsvītro.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 5. pantu noteiktos gadījumos var piemērot diferencētās nodokļu likmes. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu CO2 cenas signālu, dalībvalstu iespējai diferencēt valsts nodokļu likmes jābūt ierobežotai un attiecināmai tikai vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem. Turklāt iespēja taksometru izmantoto motordegvielu aplikt ar mazāku nodokļu līmeni vairs neatbilst tādu politiku mērķiem, kuras veicina alternatīvu degvielu un energonesējus, kā arī tīrāku transportlīdzekļu izmantošanu pilsētas transportā, un tāpēc tā jāsvītro.

(15) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 5. pantu noteiktos gadījumos var piemērot diferencētās nodokļu likmes. Tomēr, lai nodrošinātu konsekventu CO2 cenas signālu, dalībvalstu iespējai diferencēt valsts nodokļu likmes jābūt ierobežotai un attiecināmai tikai uz vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem.

Pamatojums

Taksometri jāuzskata par sabiedriskā transporta veidu, kas palīdz samazināt sastrēgumus. Tāpēc uz tiem arī turpmāk jāattiecina degvielas nodokļa atvieglojums.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19) Saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK dalībvalstīm ir pienākums atbrīvot no nodokļa degvielu, ko izmanto navigācijai Kopienas ūdeņos, kā arī elektroenerģiju, ko saražo uz kuģa, tostarp kuģa, kas noenkurots ostā. Turklāt dalībvalstis var paplašināt šo labvēlīgo nodokļu režīmu, to attiecinot arī uz iekšējiem ūdensceļiem. Dažās ostās pastāv tīrāka alternatīva, jo izmanto krasta elektroenerģiju, kas tomēr tiek aplikta ar nodokļiem. Lai izveidotu pirmo stimulu šādas tehnoloģijas izstrādei un piemērošanai, kamēr šajā jautājumā nav pieņemti aptverošāki noteikumi, dalībvalstīm jāpiešķir atbrīvojums no enerģijas nodokļiem krasta elektroenerģijas izmantošanai uz kuģiem, kuri noenkuroti ostā. Šāda atbrīvojuma piemērošanas periodam jābūt pietiekami garam, lai tas neatturētu ostu operatorus no nepieciešamo ieguldījumu veikšanas, tanī pašā laikā ierobežotam, lai pilnīga vai daļēja atbrīvojuma saglabāšana būtu atkarīga no drīzumā pieņemta jauna lēmuma.

(19) Saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK dalībvalstīm ir pienākums atbrīvot no nodokļa elektroenerģiju, ko saražo uz kuģa, cita starpā uz kuģa, kas noenkurots ostā. Dažās ostās pastāv ekoloģiski tīrāka alternatīva, jo izmanto krasta elektroenerģiju, kas tomēr tiek aplikta ar nodokļiem. Lai novērstu degvielas izmantošanu elektrības ražošanai uz kuģa, kas noenkurots ostā, un ar to saistīto vietējo gaisa piesārņošanu, kamēr šajā jautājumā nav pieņemti aptverošāki noteikumi, dalībvalstīm jāpiešķir atbrīvojums no enerģijas nodokļiem krasta elektroenerģijas izmantošanai uz kuģiem, kuri noenkuroti jūras vai iekšzemes ostās. Turklāt ilgāk vairs nebūtu pieļaujama elektrības ražošana uz ostās noenkurotiem kuģiem, ja tiem ir iespēja izmantot krasta energosistēmas elektroenerģiju.

Pamatojums

Aizliegums izmantot kuģa degvielas krājumus, lai ražotu elektroenerģiju uz ostās noenkurotiem kuģiem stiprina Komisijas plānotos atbrīvojumus un palīdzēs samazināt piesārņojumu ostās.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19a) Lai veicinātu iekšzemes ūdensceļu izmantošanu, jāļauj dalībvalstīm arī turpmāk piemērot labvēlīgu nodokļu režīmu attiecībā uz tiem.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(19b) Būtu jāizveido vienlīdzīgi noteikumi dažādiem transporta veidiem. Prasība piešķirt atbrīvojumus degvielas izmantošanai konkrētās nozarēs pakāpeniski jāatceļ. Lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu un nozaru konkurētspēju, tas būtu jāīsteno, veicot starptautisku apspriešanos.

Pamatojums

Spēkā esošā prasība piešķirt atbrīvojumus konkrētiem transporta veidiem neatbilst atklāta un taisnīga Eiropas transporta tirgus principam. Tomēr ir svarīgi izvairīties no Eiropas uzņēmumu konkurētspējas nepietiekamas novērtēšanas, salīdzinot ar starptautisko uzņēmumu konkurētspēju.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

1. pants - 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2003/96/EK

1. pants – 2.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

2.a Dalībvalstis, kas ievieš ceļu lietošanas maksas sistēmu attiecībā uz transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem, kuri paredzēti tikai preču pārvadāšanai pa autoceļiem, uzliek nodokļus par degvielu, kas izmantota šādos transportlīdzekļos, tikai pamatojoties uz vispārējā enerģijas patēriņa vērtībām, kas norādītas I pielikuma A tabulā.

Pamatojums

Eirovinjetes mērķis bija internalizēt ārējās izmaksas, lai segtu arī izmaksas saistībā ar piesārņojumu, ko radījusi preču pārvadāšana pa autoceļiem. Šis grozījums novērš divkāršu nodokļu uzlikšanu par piesārņojumu, kas radies, pārvadājot preces pa autoceļiem.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

1. pants - 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

5. pants – 3. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

– izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (izņemot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem;

– izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam, atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem;

Pamatojums

Taksometri jāuzskata par sabiedriskā transporta veidu, kas palīdz samazināt sastrēgumus. Tāpēc uz tiem arī turpmāk jāattiecina degvielas nodokļa atvieglojums.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2003/96/EK

7. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2013. gada 1. janvāra, 2015. gada 1. janvāra un 2018. gada 1. janvāra minimālie nodokļu līmeņi motordegvielai tiek noteikti tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

1. No 2013. gada 1. janvāra, 2015. gada 1. janvāra un 2018. gada 1. janvāra minimālās nodokļu likmes motordegvielai tiek noteiktas tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

 

2. Dalībvalstis pārejas periodā, kas jānovērtē saskaņā ar 29. pantu, var diferencēt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, ja tiek ievēroti Kopienas minimālās likmes un par degvielu izmantojamās komerciālās gāzeļļas likme nav zemāka par valsts nodokļu likmi, kas ir spēkā, kā norādīts 1. punktā, neatkarīgi no šajā direktīvā noteiktajiem izņēmumiem šim izmantošanas veidam.

 

3. „Komerciāla gāzeļļa, ko izmanto kā motordegvielu” ir gāzeļļa, ko izmanto kā motordegvielu šādiem mērķiem:

 

a) preču pārvadājumiem uz sava vai citu rēķina ar mehāniskiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi preču pārvadāšanai pa autoceļiem, ar maksimāli pieļaujamo kopējo masu vismaz 7,5 tonnas;

 

b) pasažieru pārvadājumiem, veicot regulārus vai neregulārus pakalpojumus, ar M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai1.

 

_____________

 

1 OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – iii daļa

Direktīva 2003/96/EK

14. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e) līdz 2020. gada 31. decembrim elektroenerģiju, ko tieši nodrošina kuģiem, kuri noenkuroti ostās.

e) elektroenerģiju, ko tieši nodrošina kuģiem, kuri noenkuroti jūras un iekšzemes ostās.

Pamatojums

Attiecībā uz šo izņēmumu nav jānosaka termiņš, ja ir vēlēšanās ostu teritorijās ievērojami samazināt CO2, sēra un citu kaitīgu vielu emisiju, kas bīstama cilvēku veselībai. Lai veicinātu sadarbību starp ostas iestādēm un ieviestu šīs iniciatīvas, jānodrošina labvēlīgāks režīms.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts – a apakšpunkts – -i daļa (jauna)

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

-i) daļu groza šādi:

 

e) energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto pasažieru un preču pārvadājumiem pa dzelzceļu, ar metro, tramvaju, trolejbusu vai autobusu, kā degvielu izmantojot elektroenerģiju, dabasgāzi vai sašķidrināto naftas gāzi;

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek mainīts Direktīvas 2003/96/EK teksts, to attiecinot arī uz elektriskajiem autobusiem un autobusiem, kuros izmanto dabasgāzi un sašķidrināto naftas gāzi. Jāsniedz lielākas iespējas dalībvalstīm ieviest nodokļa atbrīvojumus dzelzceļa transportam, metro un tramvajiem, kā arī pilsētas autobusiem ar zemu NOX un daļiņu emisiju, kas ir ļoti kaitīga sabiedrības veselībai pilsētvidē.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 19. punkts

Direktīva 2003/96/EK

27. pants

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Deleģēšanas īstenošana

Pilnvaru deleģēšana

1. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 2. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu attiecībā uz nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai.

2. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo Padomei.

 

3. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 27.a un 27.b pantā izklāstītos nosacījumus.

 

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20. punkts

Direktīva 2003/96/EK

27.a–27.c pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Deleģēšanas atsaukšana

Deleģējuma īstenošana

 

 

1. Padome var atsaukt 2. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus..

2. Ja Padome ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, tā cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī šīs atsaukšanas iespējamos iemeslus.

2. Šīs direktīvas 27. pantā minēto pilnvaru deleģējumu Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ..*.

 

3. Lēmums par atsaukšanu izbeidz attiecīgajā lēmumā minēto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā tūlīt vai vēlākā dienā, kas norādīta lēmumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 27. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu likumību.

 

4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

 

5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 27. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

 

_________________

 

* OV: lūdzu, ievietojiet šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.

27.b pants

 

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

 

1. Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu [trijos] mēnešos no tā paziņošanas dienas.

 

2. Ja, minētajam termiņam beidzoties, Padome nav izteikusi iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.

 

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Padome informējusi Komisiju, ka neparedz izteikt iebildumus.

 

3. Ja Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Padome pamato iebildumus pret deleģēto aktu.

 

27.c pants

 

Informācija Eiropas Parlamentam

 

Informācija Eiropas Parlamentam

Eiropas Parlamentu informē par to, ka Komisija pieņem deleģētus aktus, par visiem pret tiem izteiktiem iebildumiem vai par to, ka Padome atsauc pilnvaru deleģēšanu.

 

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/96/EK

29. pants – 1. un 2. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Cita starpā Komisija savā ziņojumā pārbauda minimālo CO2 nodokļu līmeni, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, elektroenerģijas izmantošanu transportā un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļa un nodokļa samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras navigācijas nolūkā. Komisijas ziņojumā ņem vērā pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodokļu minimālo likmju reālo vērtību un Līguma plašākos mērķus.

Cita starpā Komisija savā ziņojumā pārbauda dalībvalstu noteikto energoproduktu un elektroenerģijas nodokļu likmi valsts un/vai reģionālajā līmenī, minimālo CO2 nodokļu likmi , inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi, it īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālas un nekomerciālas izmantošanas diferencēšanu un iespējas pārtraukt šādu diferencēšanu, elektroenerģijas izmantošanu transportā un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļa un nodokļa samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos. Šim ziņojumam arī pievieno pārskatu par esošajām nodokļu politikas normām, kuras iekļautas divpusējos gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumos. Komisijas ziņojumā ņem vērā pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodokļu minimālo likmju reālo vērtību un Līguma plašākos mērķus.

 

Pirmajā ziņojumā novērtē, vai ir nepieciešams atcelt atbrīvojumu atbilstoši 14. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam energoproduktiem, ko piegādā izmantošanai kā degvielu gaisa satiksmē un satiksmē Kopienas ūdeņos, ja ir panākta vienošanās noteikt C02 samazināšanas pasākumus gaisa satiksmes un jūrniecības nozarē IMO vai ICAO organizācijās vai arī atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.

 

Ja netiek panākts progress starptautiskā līmenī, Komisija iesniedz tiesību aktu priekšlikumus CO2 emisijas samazināšanai abās nozarēs, ņemot vērā oglekļa emisijas pārvirzes risku un nozares konkurētspēju.

Pamatojums

Svarīgi, lai ikviens lēmums par gaisa un jūras transporta nozari tiktu pieņemts starptautiskā līmenī, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem un oglekļa emisijas pārvirzes riska. Komisija tiek mudināta darīt visu iespējamo, lai panāktu starptautisku vienošanos, bet neizdošanās gadījumā ierosinātu attiecīgos tiesību aktu grozījumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, grozīšana

Atsauces

COM(2011)0169 – C7-0105/2011 – 2011/0092(CNS)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

10.5.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN

10.5.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Brian Simpson

23.5.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

11.10.2011

21.11.2011

 

 

Pieņemšanas datums

22.11.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

31

9

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Inés Ayala Sender, Georges Bach, Izaskun Bilbao Barandica, Antonio Cancian, Michael Cramer, Philippe De Backer, Saïd El Khadraoui, Ismail Ertug, Carlo Fidanza, Knut Fleckenstein, Jacqueline Foster, Mathieu Grosch, Jim Higgins, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Georgios Koumoutsakos, Werner Kuhn, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Gesine Meissner, Hubert Pirker, David-Maria Sassoli, Vilja Savisaar-Toomast, Olga Sehnalová, Debora Serracchiani, Brian Simpson, Keith Taylor, Silvia-Adriana Ţicău, Thomas Ulmer, Peter van Dalen, Dominique Vlasto, Artur Zasada, Roberts Zīle

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Philip Bradbourn, Michel Dantin, Wolf Klinz, Dominique Riquet, Laurence J.A.J. Stassen, Sabine Wils

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejaS ATZINUMS (21.12.2011)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai
COM(2011)0169 – C7‑0105/2011 – 2011/0092(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Sergio Gutiérrez Prieto

ĪSS PAMATOJUMS

Šeit izskatāmajam priekšlikumam, kura mērķis ir grozīt direktīvu, ar ko pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, ir liela ietekme uz primāro tautsaimniecības sektoru.

Tajā paredz izmaiņas nodokļu sistēmā attiecībā uz energoresursiem, kurus izmanto lauksaimniecībā. Lai gan dalībvalstīm joprojām būs iespējams noteikt nodokļu atvieglojumus (pat noteikt piemērojamiem nodokļiem nulles likmi) vai samazinājumus, kā to paredz pašlaik spēkā esošā direktīva, šī iespēja attieksies tikai uz to nodokļa daļu, kura saistīta ar enerģiju, un būs jāievēro energoefektivitātes prasības (15. panta 3. punkts). Piedāvātā iespēja piemērot samazinātu nodokļa likmi, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai, ņemot vērā pašlaik novērojamo lauksaimniecības ieņēmumu samazināšanos un pastāvīgo ražošanas izmaksu pieaugumu (naftas cenas un energoresursu izmaksu kāpuma dēļ energoresursu daļa var sasniegt pat 30 % no pastāvīgajām izmaksām), ir apsveicams pasākums, kas veicinās Eiropas lauku saimniecību dzīvotspēju, jo pagaidām nav atrasts dīzeļdegvielas aizstājējs izmantošanai lauksaimniecības tehnikā. Ja šādus nodokļu atvieglojumus saista ar energoefektivitātes politiku nolūkā samazināt tās pašas pastāvīgās izmaksas, tomēr ir vajadzīga diezgan elastīga pieeja, iekļaujot to valsts stratēģijās, kuras izstrādā kopā ar attiecīgās nozares pārstāvjiem un kuru īstenošanas ciklam jābūt pietiekami ilgam, lai neradītu jaunus šķēršļus mūsu lauku saimniecību ekonomiskajai dzīvotspējai, kuri jau tā smagi izjūt KLP horizontālās politikas prasību žņaugus.

Priekšlikumā Direktīvas 2003/96/EK grozījumiem ir paredzētas nodokļu atlaides attiecībā uz to nodokļa daļu, kas saistīta ar CO2 emisiju, nozarēm, kurās pastāv ievērojams CO2 emisijas risks Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 13. punkta nozīmē, bet šīs atlaides neattiecas uz lauksaimniecības nozari. Paziņojumā „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” Komisija atzīst CO2 emisijas risku lauksaimniecībā; tātad vajadzētu mudināt Komisiju vienlaikus ar Direktīvu 2003/96/EK steidzami grozīt Direktīvu 2003/87/EK ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pirmās minētās direktīvas stāšanās spēkā, iekļaujot lauksaimniecību to nozaru vidū, uz kurām attiecas šis nodokļu atvieglojums, lai īstenotu Komisijas teikto paziņojuma 3.2. punktā, ka Enerģijas nodokļu direktīvā ir jānodrošina vienāds nodokļu režīms visām nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv CO2 emisijas risks.

Priekšlikumā, kurā ierosināts grozīt Enerģijas nodokļu direktīvu, ir uzlabota biomasas aplikšana ar nodokli, ja tās energoietilpība ir mazāka par tās daudzumu, kas ļautu izbeigt diskrimināciju nodokļu jomā attiecībā uz biomasu salīdzinājumā ar fosilajiem energoresursiem. Tas ir piemērots brīdis, lai aicinātu iedalīt biomasai nozīmīgāku vietu dalībvalstu izmantojamo energoresursu kopumā, jo biomasa ir ne tikai nefosilās enerģijas avots, bet, to ražojot, rodas arī oglekļa dioksīds. No tā paša nodokļu aspekta raugoties — lai gan novirzoties no Enerģijas nodokļu direktīvas darbības jomas —, ir svarīgi panākt ļoti atšķirīgo PVN likmju saskaņošanu, kuras dalībvalstis (jo īpaši robežvalstis) piemēro biomasai, lai nepieļautu iespējamās „robežas efektu” izpausmes dažādu Kopienas reģionu un valstu starpā, attīstot biomasas ražošanu.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotājs prasa iekļaut Eiropas Parlamentu to iestāžu vidū, kuras Eiropas Komisijai ir jāinformē par Enerģijas nodokļu direktīvas īstenošanu piecu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un atzinīgi vērtē to, ka aplūkojamajā direktīvā iekļauto izmaiņu pilnīgai piemērošanai ir noteikts pārējas laiks līdz 2023. gadam.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Tāpēc jāizstrādā noteikumi enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, ko veido divi elementi: CO2 nodoklis un vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis. Lai enerģijas nodokļus pielāgotu ES sistēmas darbībai, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstīm skaidri jānodala šie divi elementi. Tas arī ļaus noteikt atsevišķu pieeju degvielai/kurināmajam, kas ir biomasa vai kas ir iegūts no biomasas.

(5) Tāpēc jāizstrādā noteikumi enerģijas aplikšanai ar nodokļiem, ko veido divi elementi: CO2 nodoklis un vispārējs enerģijas patēriņa nodoklis. Lai enerģijas nodokļus pielāgotu ES sistēmas darbībai, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstīm skaidri jānodala šie divi elementi. Tas arī ļaus noteikt atsevišķu pieeju degvielai/kurināmajam, kas ir biomasa vai kas ir iegūts no biomasas, ņemot vērā tās/tā priekšrocības, jo tādējādi tiek iegūta atjaunojamā enerģija, kas ir lēta un gandrīz nerada siltumnīcgāzu efektu.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktu dalībvalstis lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā var piemērot ne tikai noteikumus, ko vispārīgi piemēro izmantošanai uzņēmējdarbībai, bet arī nulles nodokļu līmeni. Pārbaudot šo iespēju, tika konstatēts, ka — ciktāl runa ir par vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem — tās saglabāšana būtu pretrunā ar plašākiem ES politikas mērķiem, ja vien šāda iespēja nav saistīta ar prasību nodrošināt progresu energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz CO2 nodokļiem režīms attiecīgajām nozarēm jāsalāgo ar noteikumiem, kurus piemēro rūpniecības nozarēm.

(20) Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 3. punktu dalībvalstis lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā var piemērot ne tikai noteikumus, ko vispārīgi piemēro izmantošanai uzņēmējdarbībai, bet arī nodokļu nulles likmi ar mērķi nodrošināt minēto nozaru ekonomisko dzīvotspēju, kuru darbību jau tagad apgrūtina augstas sociālās, augu veselības un vides jomas prasības, ko tirgus nespēj pietiekamā mērā kompensēt. Neraugoties uz to, pārbaudot šo iespēju, tika konstatēts, ka — ciktāl runa ir par vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem — tās saglabāšana būtu pretrunā plašākiem ES politikas mērķiem, ja vien šāda iespēja nav saistīta ar prasību dalībvalstīm nodrošināt progresu energoefektivitātes jomā. Šādam progresam energoefektivitātes jomā jābūt pietiekami ilglaicīgam, un tas būtu jāplāno un jāuzrauga valsts iestādēm. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt tehniskus norādījumus šo nozaru uzņēmējiem, ja tiks noteiktas papildu prasības energoefektivitātes jomā saistībā ar samazinātām nodokļu likmēm. Attiecībā uz CO2 nodokļu režīmu, ko piemēro attiecīgajām nozarēm, tajā ir jāņem vērā konkrētās oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas spējas, tā pārvirzes risks katrā no šīm nozarēm un apakšnozarēm, kā arī iespējamā ietekme uz to ražīgumu un dzīvotspēju. Atbrīvojumu vajadzētu noteikt nozarēm ar augstu oglekļa piesaistes spēju, kuras ražo biomasu. Reģionos, kuros pastāv ārkārtīgi lielas iespējas ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, ir ļoti svarīgi veicināt lauksaimniecības un lopkopības enerģētisko neatkarību.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(21a) Biomasas ražošanai ir stratēģiska nozīme gan attiecībā uz dalībvalstīs nākotnē izmantojamo energoresursu struktūru, gan attiecībā uz tādu stratēģiju izstrādi, kuras ļaus no biomasas iegūt produktus ar augstu pievienoto vērtību un izveidot ekonomiku ar zemu CO2 emisijas līmeni, jo biomasas ražošana palīdz saistīt CO2. Tādēļ dalībvalstīm nevajadzētu piemērot pārāk atšķirīgas nodokļu, tostarp PVN, likmes, lai nepieļautu iespējamo „robežas efektu” dalībvalstu starpā.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(25a) Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm ir jāattīsta bioenerģijas veidi, pamatojoties uz sabiedrības ekonomiskajām vajadzībām un tās interesēm. Būtu jāmudina dalībvalstis piemērot labvēlīgu nodokļu režīmu otrās paaudzes biokurināmā un biodegvielas patēriņam. Ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis piešķirtu īpašu prioritāti otrās paaudzes biokurināmā un biodegvielas pētījumiem, tādējādi uzlabojot efektivitāti un faktiskās izmaksas, un ievērojami palielinātu finansējumu pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei; ir jāņem vērā zemes izmantojuma eventuālās izmaiņas un biotopu pārveidošana.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, īpaši pārbaudot minimālos CO2 nodokļu līmeņus, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas attīstību ES, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras navigācijas nolūkā. Saraksts ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, regulāri jāpārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunu liecību pieejamību.

(28) Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, jo īpaši pārbaudot minimālās CO2 nodokļu likmes, ņemot vērā emisijas kvotu tirgus cenas izmaiņas Eiropas Savienībā, inovāciju un tehnoloģiju attīstības ietekmi un pamatojumu šajā direktīvā noteiktajai atbrīvošanai no nodokļiem un nodokļu samazināšanai, tostarp attiecībā uz degvielu, ko izmanto gaisa un jūras pārvadājumos. Saraksts ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisijas pārvirzes riskam, regulāri jāpārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunākās atziņas.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2003/96/EK

1. pants – 2. punkts – 5.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šajā direktīvā izmantotā biomasas definīcija neskar atšķirīgas definīcijas izmantošanu dalībvalstu tiesību aktos, to izmantojot citiem mērķiem nekā šajā direktīvā.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii daļa

Direktīva 2003/96/EK

2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i) atbilst KN kodam 2207, 2208 90 91 un 2208 90 99, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu un tie ir denaturēti saskaņā ar Direktīvas 92/83/EK 27. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu;

i) atbilst KN kodam 2207, 2208 90 91 un 2208 90 99, ja šos produktus paredzēts izmantot kurināmo vai motordegvielu;

Pamatojums

Ierosinātais ierobežojums attiecībā uz denaturēta etilspirta definīciju 2. panta i) apakšpunktā nav savienojams ar pastāvošo tirgus praksi un bioetanola definīciju dalībvalstu tiesību aktos, piemēram, Zviedrijā, Austrijā un Vācijā.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

1 pants – 13. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

„3. Dalībvalstis var piemērot vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa nulles līmeni attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā. Uz saņēmējiem attiecina nosacījumus, kas izraisīs energoefektivitātes pieaugumu tādā apjomā, lai tā būtu lielā mērā ekvivalenta efektivitātei, kādu sasniegtu, ja tiktu ievērotas Savienības minimālās standartlikmes.”

„3. Dalībvalstis var piemērot vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa nulles likmi energoproduktiem un elektroenerģijai, ko patērē lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā. Dalībvalstis kopā ar nodokļu atlaides saņēmējiem izstrādā konkrētas stratēģijas, kurām jānodrošina energoefektivitātes pieaugums tādā apjomā, lai tā būtu lielā mērā ekvivalenta efektivitātei, kādu sasniegtu, piemērojot Savienības minimālās standartlikmes.”

Pamatojums

Ir svarīgi, lai energoefektivitāte, kas panākta, uzlabojot nodokļu režīmu, tiktu koordinēta no valstu puses, tām sadarbojoties ar attiecīgo nozari, izstrādājot konkrētas stratēģijas, nosakot piemērotus īstenošanas termiņus un paredzot zināmu elastību, kā arī atvieglojot vajadzīgos ieguldījumus, kas ļautu reāli panākt enerģijas ietaupījumus, jo tas nav iedomājams bez valsts atbalsta, valstij veicot ikgadējus ieguldījumus.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

1 pants – 13. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2003/96/EK

15. pants – 3.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

3.a Dalībvalstis nodokļu atvieglojuma saņēmējiem, tostarp mazām un vidējām saimniecībām, sniedz vispusīgus norādījumus par energoefektivitātes prasību ievērošanu saistībā ar pazeminātām nodokļa likmēm.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 13. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – i daļa

Direktīva 2003/96/EK

16. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot šī panta 5. punktu, līdz 2030. gada 1. janvārim dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu no vispārējā enerģijas patēriņa nodokļa vai samazinātu šāda nodokļa likmi, veicot fiskālo kontroli, šīs direktīvas 2. pantā minētajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem, ja šie produkti ir izgatavoti no viena vai vairākiem turpmāk minētajiem produktiem vai satur šādus produktus un ja attiecībā uz Direktīvas 2009/28/EK 2. pantā h) un i) punktā definētajām biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem tie atbilst Direktīvas 2009/28/EK 17. pantā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem:

1. Dalībvalstis, nodrošinot fiskālo kontroli, var piemērot atbrīvojumu no enerģijas patēriņa nodokļa vai samazinātu šā nodokļa likmi 2. pantā minētajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem, ja tie ir izgatavoti no viena vai vairākiem turpmāk minētajiem produktiem vai satur tos:

Pamatojums

Mūsu mērķis ir atjaunot Direktīvas 2003/96/EK 16. panta garu. Biodegviela būs ievērojams ieguldījums ES centienos sasniegt savus mērķus klimata un enerģētikas jomā. Jāļauj dalībvalstīm laist tirgū degvielu, kuras sastāvā ir biodegviela. Nodokļu politika ir svarīgs instruments gadījumos, kad tirgū pirmo reizi nonāk jauna degviela.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 14. punkts

Direktīva 2003/96/EK

18. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Portugāle energoproduktiem un elektroenerģijai, ko patērē autonomajos reģionos Azoru salās un Madeirā, var piemērot zemākus vispārējā enerģijas patēriņa nodokļu līmeņus nekā šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi, lai kompensētu transporta izmaksas, kas rodas, jo šie reģioni ir izklaidus un atrodas salās.

3. Spānija un Portugāle energoproduktiem un elektroenerģijai, ko attiecīgi patērē Kanāriju un Baleāru salu autonomajās kopienās un Azoru salu un Madeiras autonomajos reģionos, var piemērot zemākas vispārējā enerģijas patēriņa nodokļu likmes nekā šajā direktīvā noteiktās minimālās nodokļu likmes, lai kompensētu transporta izmaksas, kas rodas saistībā ar to atrašanos uz salām un izkliedētību.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/96/EK

29. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Reizi piecos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Reizi trijos gados un pirmo reizi līdz 2015. gada beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu par tās grozījumiem.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 21. punkts

Direktīva 2003/96/EK

29. pants – 3. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Jebkurā gadījumā sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisiju pārvirzes riskam šīs direktīvas 14.a panta nolūkā, regulāri pārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunu liecību pieejamību.

Jebkurā gadījumā sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kuras uzskata par pakļautām nozīmīgam oglekļa emisijas pārvirzes riskam šīs direktīvas 14.a panta nolūkā, regulāri pārskata, jo īpaši ņemot vērā jaunu liecību pieejamību, šādu pārskatīšanu pirmo reizi veicot sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, grozīšana

Atsauces

COM(2011)0169 – C7-0105/2011 – 2011/0092(CNS)

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

10.5.2011

 

 

 

Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

9.6.2011

 

 

 

Referents

       Iecelšanas datums

Sergio Gutiérrez Prieto

24.5.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

22.11.2011

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.12.2011

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

30

3

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

John Stuart Agnew, Richard Ashworth, Liam Aylward, Luis Manuel Capoulas Santos, Michel Dantin, Paolo De Castro, Albert Deß, Herbert Dorfmann, Iratxe García Pérez, Sergio Gutiérrez Prieto, Martin Häusling, Esther Herranz García, Peter Jahr, Elisabeth Jeggle, Elisabeth Köstinger, Agnès Le Brun, George Lyon, Gabriel Mato Adrover, Mairead McGuinness, Mariya Nedelcheva, James Nicholson, Wojciech Michał Olejniczak, Georgios Papastamkos, Marit Paulsen, Britta Reimers, Ulrike Rodust, Giancarlo Scottà, Czesław Adam Siekierski, Sergio Paolo Francesco Silvestris, Marc Tarabella, Janusz Wojciechowski

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Spyros Danellis, Marian Harkin, Christa Klaß, Giovanni La Via, Astrid Lulling, Milan Zver

PROCEDŪRA

Virsraksts

Padomes Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, grozīšana

Atsauces

COM(2011)0169 – C7-0105/2011 – 2011/0092(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

29.4.2011

 

 

 

Atbildīgā komiteja

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

10.5.2011

 

 

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG

10.5.2011

ENVI

10.5.2011

ITRE

10.5.2011

TRAN

10.5.2011

 

AGRI

9.6.2011

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Astrid Lulling

10.5.2011

 

 

 

Izskatīšana komitejā

31.8.2011

7.11.2011

19.12.2011

 

Pieņemšanas datums

29.2.2012

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

22

6

16

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Burkhard Balz, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Markus Ferber, Elisa Ferreira, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Sylvie Goulard, Liem Hoang Ngoc, Syed Kamall, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Arlene McCarthy, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Alfredo Pallone, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Sampo Terho, Corien Wortmann-Kool, Pablo Zalba Bidegain

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Elena Băsescu, Philippe De Backer, Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Ashley Fox, Enrique Guerrero Salom, Thomas Händel, Danuta Jazłowiecka, Krišjānis Kariņš, Olle Ludvigsson, Thomas Mann, Sirpa Pietikäinen, Theodoros Skylakakis

Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Godelieve Quisthoudt-Rowohl

Iesniegšanas datums

8.3.2012