ZIŅOJUMS ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par Eiropas Demokrātijas fonda (EDF) iespējamās izveides kārtību

14.3.2012 - (2011/2245(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Alexander Graf Lambsdorff

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI

par Eiropas Demokrātijas fonda (EDF) iespējamās izveides kārtību

(2011/2245(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu par Eiropas Demokrātijas fonda iespējamās izveides kārtību, ko Padomei ALDE grupas vārdā iesniedzis Alexander Graf Lambsdorff (B7-0391/2011),

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam[1],

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6., 8. un 21. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu[2] un jo īpaši tās 10. punktu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 7. aprīļa rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijas pārskatīšanu[3] un rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu[4],

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 16. decembra rezolūciju par 2009. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā[5],

–   ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Savienības lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs (COM(2001)0252)[6],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (EIDHR)[7],

–   ņemot vērā nolīgumus starp ES un trešām valstīm un tajos iekļautās cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas,

–   ņemot vērā 2009. gada 18. maija Padomes secinājumus „Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai — izveidot uzlabotu ES sistēmu”,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 22. oktobra secinājumus par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās un 2010. gada 13. decembra secinājumus, kuros ir minēts 2010. gada progresa ziņojums un izmēģinājuma valstu saraksts, kā arī 2011. gada 20. jūnija secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku,

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs” (COM(2011)0303),

–   ņemot vērā Komisijas kopīgo paziņojumu „Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu” (COM(2011)0200),

–   ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku, kurus pieņēma 3101. sanāksmē 2011. gada 20. jūnijā,

–   ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Eiropas Demokrātijas fondu, kurus pieņēma 3130. sanāksmē 2011. gada 1. decembrī,

–   ņemot vērā Komisijas tematiskos un ģeogrāfiskos finanšu instrumentus attiecībā uz demokratizāciju un cilvēktiesībām (piemēram, Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (ENPI) utt.),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Jerzy Buzek un Savienības augstajai pārstāvei un priekšsēdētāja vietniecei Catherine Ashton adresēto 2011. gada 25. novembra vēstuli par atbalstu EDF izveidei,

–   ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu un 97. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0061/2012),

A. tā kā ES līgumos universālās cilvēktiesības un demokrātija ir ietvertas kā Savienības pamatvērtības un ārējās rīcības principi un mērķi;

B.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā iekļauts princips, kas paredz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, jo tajā noteikts, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību;

C. tā kā Rīcības programmā par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās Padome ir apliecinājusi vēlmi palielināt sava atbalsta saskaņotību un efektivitāti, bet šajā ziņā ir gūti tikai nelieli panākumi;

D. tā kā Parlaments 2011. gada 7. jūlija rezolūcijā par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam[8] atzinīgi novērtēja ierosmi izveidot Eiropas Demokrātijas fondu;

E.  tā kā EDF izveidi savā vēstulē Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Jerzy Buzek un Savienības augstajai pārstāvei un priekšsēdētāja vietniecei Catherine Ashton atbalstījuši vairāki ievērojami cilvēktiesību aizstāvji, tostarp Saharova balvas laureāti Aung San Suu Kyi un Alaksandr Milinkievic;

F.  tā kā ES un tās dalībvalstis vēl nav īstenojušas praksē patiesi saskaņotu un stratēģisku pieeju demokratizācijas jautājumiem, atzīstot atbalstu demokrātijai par pašsaprotamu jautājumu;

G. tā kā sievietēm ir liela nozīme demokratizācijas procesos un sociālo kustību veiksmīgā attīstībā;

H. tā kā „arābu pavasara” notikumi un notikumi austrumu kaimiņvalstīs apliecināja vajadzību pēc ES steidzamas un stratēģiskas iesaistīšanās autoritārās valstīs un valstīs, kuras cīnās par demokrātiskām reformām, balstoties uz jaunu un atšķirīgu pieeju, lai atjaunotu uzticamību un piedāvātu savlaicīgu palīdzību pārejas uz demokrātiju procesā; tā kā EDF izveide varētu būt viens no reālākajiem ES risinājumiem demokratizācijas problēmām kaimiņvalstīs un citās valstīs;

I.   tā kā nesenie notikumi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ir parādījuši, ka sievietēm ir izšķiroša nozīme demokrātiskās pārmaiņās un ka nereti tiek pārkāptas sieviešu tiesības — sievietes tiek lielākā mērā pakļautas nabadzības riskam un atstumtas no savas valsts politiskās, sociālās un ekonomiskās dzīves;

J.   tā kā nemieri Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ir izcēluši steidzamo nepieciešamību risināt jautājumus saistībā ar nestabilitāti un nedemokrātiskiem režīmiem ES kaimiņvalstīs, kas ir tikpat būtiski pašas Eiropas drošībai un stabilitātei;

K. tā kā ES kaimiņattiecību politikas un ES pārmaiņu programmas ietvaros izstrādātā stingrākā pieeja demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam ir jāpapildina ar lielāku spēju ātri un konsekventi reaģēt uz notikumiem, kas skar demokrātiju un tiesiskumu;

L.  tā kā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) galvenokārt uzmanību vērš uz steidzamiem pasākumiem attiecībā uz apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp žurnālistiem un opozīcijas pārstāvjiem, un ilgāka termiņa pasākumiem, kas papildina pašreizējos ES ģeogrāfiskos instrumentus;

M. tā kā politiskās partijas, ievērojami politiskie darbinieki (piemēram, disidenti, opozīcijas pārstāvji, jaunatnes organizāciju vadītāji), sociālās kustības, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kultūras nozare un plašsaziņas līdzekļi (tostarp žurnālisti, emuāru autori, sociālo plašsaziņas līdzekļu aktīvisti un mākslinieki) ar skaidru mērķi uzlabot situāciju demokrātijas jomā joprojām veic īpaši nozīmīgu ieguldījumu jebkurā demokrātijas un demokratizācijas procesā; tā kā resursu trūkuma, ierobežotu pilnvaru un ilgstošu EIDHR procedūru dēļ atbalsts šiem dalībniekiem ir bijis ierobežots;

N. tā kā Ārlietu padome ir apstiprinājusi ierosmi izveidot EDF; tā kā gatavošanās darbs fonda izveidei virzās uz priekšu raiti un steidzami jāpanāk vienošanās par detalizētiem darbības aspektiem,

1.  vēršas pie Padomes ar šādu ieteikumu, prasot:

a)  nodrošināt, ka EDF ļauj izveidot stratēģiskāku un politiskāku ES pieeju demokrātijas atbalstam, nodrošinot situācijai atbilstīgu, elastīgu, savlaicīgu un augšupēju palīdzību, vajadzības gadījumā īstenojot ātru pārplānošanu tajās jomās, kurās tas ir vajadzīgs, lai palīdzētu atvieglot pāreju uz demokrātiju partnervalstīs;

b)  parādīt, ka nolūkā sasniegt iepriekš izklāstītos mērķus jauna fonda izveide uzskatāma par piemērotāku un efektīvāku risinājumu nekā esošo instrumentu, īpaši EIDHR, pārskatīšana;

c)  precizēt EDF uzdevumu un vērtības, lai nodrošinātu skaidrus saņēmēju atlases kritērijus, it īpaši attiecībā uz atlases procedūras metodoloģiju;

d)  uzsvērt ES atbalsta demokrātijai saskaņotību un efektivitāti, kā noteikts Rīcības programmā par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās, un pilnvarot un organizēt EDF šādā garā;

e)  panākt, ka EDF nodrošina valsts līdzdalības principa ievērošanu demokrātijas procesos un ka demokrātijas veidošanā pilnvaras ir, sākot no plašas sabiedrības līdz valsts augstākajām iestādēm;

f)   nodrošināt, ka EDF — sekmējot padziļinātu un ilgtspējīgu demokrātiju valstīs pirms pārejas, pārejas periodā un pēc pārejas un liekot galveno, taču ne vienīgo, uzsvaru uz Eiropas kaimiņattiecībām — tiktu piešķirtas precīzas pilnvaras, kas tam ļautu papildināt citu instrumentu pasākumus demokrātijas atbalstam un uzsvērt jaunās struktūras pievienoto vērtību;

g)  gūt vērtīgu pieredzi, sākotnēji (bet ne tikai) uzsverot Eiropas kaimiņattiecības;

h)  nodrošināt, ka EDF darbojas sinerģiski un papildinoši attiecībā uz darbu, ko veic ES iestādes, tostarp Eiropas Parlaments, ES dalībvalstis, to aģentūras un finansētie fondi, tajā pašā laikā cieši sadarbojoties ar tiem, izveidojot partnerības un nepieļaujot dublēšanos; nodrošināt papildināmību un ciešu koordināciju ar Annas Lindas Eiropas fondu, it īpaši, lai veicinātu demokrātiju Vidusjūras reģionā;

     i) nodrošināt, ka EDF sniedz pievienoto vērtību, papildinot un nedublējot vai neierobežojot pašreizējos finansēšanas instrumentus, jo īpaši EIDHR un Stabilitātes instrumentu; norāda, ka EDF varētu sākt projektus, ko vēlāk var turpināt EIDHR vai ģeogrāfiskie instrumenti, izveidojot plānošanas saskarni, lai ilgākā termiņā nodrošinātu saskaņotību un ilgtspēju;

j)   noteikt precīzu metodoloģiju, lai pirms jebkādu projekta darbību uzsākšanas izvairītos no dublēšanās ar finanšu instrumentiem, par cilvēktiesību jautājumiem atbildīgo Kopienas un parlamentāro struktūru (OPPD, ECG u. c.) sarežģīto tīklu un EDF;

k)  nodrošināt stratēģiskās plānošanas līmenī, ka EDF sadarbojas ar citiem ES instrumentiem un struktūrām, kas iesaistītas cilvēktiesību un demokrātijas darbā, it īpaši ar EIDHR, Stabilitātes instrumentu, CSF un ģeogrāfiskajiem instrumentiem; nodrošināt pareizu un pārredzamu finanšu pārvaldību un zemas administratīvās un darījumu izmaksas; paturēt prātā Kopienas metodes nozīmību, proti, to, ka Komisiju aicina pēc iespējas drīzāk veikt analīzi par to, kā ES instrumenti nākotnē varētu nodrošināt ātrākus reaģēšanas mehānismus un kā un kad varētu izveidot ES ieguldījumu fondu, ja jaunajā Finanšu regulā tiks noteikts atbilstošs juridiskais pamats; nodrošināt, ka EDF finansējums ES budžeta iemaksu saņemšanas gadījumā nesamazinās jau tā ierobežotos EIDHR resursus;

l)   nodrošināt EDF iespēju rīkoties trīs posmos — pirms pārejas, pārejas posmā un pēc pārejas — un ātri uzsākt un jau no paša sākuma īstenot projektus un novatoriskus risinājumus un idejas, kuras ES joprojām nevar atbalstīt procedūru ierobežojumu vai riska mazināšanas dēļ; turklāt veidot EDF tādu, lai tas mazāk izvairītos no riska, tajā pašā laikā ievērojot ES Finanšu regulu;

m)  nodrošināt ES vēlēšanu novērošanas misiju objektivitāti, un tādēļ EDF nevajadzētu tās iekļaut savās demokrātijas veicināšanas darbībās;

n)  finansēšanas sākuma posmos noteiktā valstī vērsties pie plaša iespējamo līdzekļu saņēmēju spektra, tostarp svarīgākajiem demokrātiju atbalstošajiem politiskajiem dalībniekiem (piemēram, jauniem politiķiem, vietējām kustībām, nereģistrētām NVO un arodbiedrībām), politisko procesu uzraudzītājiem, ziņotājiem, individuāliem politiskiem aktīvistiem, kultūras darbiniekiem, jauniem plašsaziņas līdzekļiem (emuāru autoriem un citiem), minoritāšu tiesību organizācijām un ideju laboratorijām, lai EDF varētu atbalstīt visdažādākos vietējos dalībniekus, kas cīnās par demokrātiskām reformām; sniegt daudzveidīgu atbalstu minētajiem politiskajiem dalībniekiem un kustībām;

o)  nodrošināt, ka EDF īpašu uzmanību pievērš sieviešu dalībai demokrātisko reformu procesā un atbalsta sieviešu organizācijas un projektus dzimumjutīgās jomās, piemēram, saistībā ar vardarbību, nodarbinātības radīšanu, dalību politiskajos procesos, uz sievietēm un meitenēm attiecinot vienlīdzīgu piekļuvi tiesiskumam un izglītībai un novēršot vai izbeidzot pašreizējos sieviešu tiesību pārkāpumus;

p)  uzskata, ka ir būtiski, lai EDF nodrošinātu daudzpartiju atbalstu apvienībām pārejas ekonomikas valstīs, ņemot vērā to svarīgo nozīmi demokrātijas nodrošināšanā un to, lai tās varētu veicināt vienprātību valsts līmenī;

q)  pilnvarot EDF piešķirt dotācijas paredzētajiem saņēmējiem nepastarpināti, nediskriminējoši un konsultējoties ar ES delegācijām uz vietas, kā arī pēc iespējas izmantojot politiskos fondus un NVO, kuras ir pierādījušas, ka spēj veiksmīgi strādāt demokrātijas atbalsta jomā; jo īpaši sākumposmā nodrošināt to, ka atkārtota piešķiršana ir efektīvs mehānisms, kā ļaut EDF sadarboties ar vietējiem partneriem, kuriem ir vajadzīgās zināšanas un vietējā infrastruktūra un kuriem uzticas vietējie iedzīvotāji; norāda, ka atkārtota piešķiršana, ja vien tās laikā tiek ievērots politiskais plurālisms ES līmenī un darbība notiek, izmantojot pamatsaņēmēju starpniecību, samazinātu EDF administratīvo slogu un iespējamos riskus;

r)   nodrošināt ES politisko ietekmi atbilstīgi tās ieguldījumam no budžeta; izveidot vieglu, pārredzamu un politiskos dalībniekus pārstāvošu pārvaldības struktūru, nodrošinot līdzsvarotu un izmaksu ziņā efektīvu pārstāvju kombināciju no dalībvalstīm un ES iestādēm, tostarp Parlamenta, kā arī neatkarīgo ekspertu un profesionāļu līdzdalību; nodrošināt stabilu līdzsvaru starp EDF autonomiju un neatkarību un tā atbildību finansējuma sniedzējiem, kā arī fonda līdzekļu uzskaitē garantēt augstāko iespējamo finansiālā godīguma līmeni, it īpaši nodrošinot, ka resursi netiek izniekoti korupcijas dēļ un piešķirti personām vai struktūrām, kas jebkādā veidā saistītas ar noziedzīgām vai teroristiskām organizācijām;

s)  ietvert EDF atbilstīgus strukturētas sadarbības un koordinācijas kanālus ar Briselē un uz vietas esošajiem dalībniekiem; nodrošināt ciešu sadarbību un apspriešanos starp gaidāmo izpildu komiteju, EDF personālu, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisiju un Parlamentu par attiecīgo ES instrumentu stratēģijām, mērķiem un iniciatīvām, kā arī strukturētu dialogu ar ES delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām uz vietas;

t)   nodrošināt, ka EDF ir ciešas attiecības un regulāras apspriešanās ar saņēmēju grupām, taču bez reģionālo biroju starpniecības, to vietā paļaujoties uz ES delegācijām un vietējām organizācijām vai neatkarīgiem ekspertiem un profesionāļiem, kuri ir rūpīgi pārbaudīti, lai nodrošinātu, ka viņiem nav nekāda sakara ar noziedzīgām vai teroristiskām organizācijām;

u)  veidot EDF kā administratīvi vieglu, elastīgu un efektīvu Briselē izvietotu struktūru ar vienkāršiem dotāciju piešķiršanas mehānismiem; pieteikumu iesniedzējus nevajadzētu pakļaut smagnējām konkursa procedūrām; saņēmēju līdzfinansējumam nevajadzētu būt priekšnoteikumam finansējuma saņemšanai; dotāciju piešķiršanai vajadzētu būt atkarīgai no skaidru un stingru kritēriju ievērošanas, un saņēmēju sarakstu vajadzētu publiskot, ja vien tas neapdraud to drošību; vajadzētu ieviest aizsardzības pasākumus nolūkā izvairīties no krāpšanas un līdzekļu nepareizas izmantošanas;

v)  nodrošināt atbilstīgas uzraudzības sistēmas izveidi, kas ļautu novērtēt piešķirtā finansējuma efektivitāti;

w) tomēr uzskata, ka prioritāte jāpiešķir tam, lai veidotu EDF kā ES ārējo finansēšanas instrumentu ES institucionālajā satvarā ar nolūku nodrošināt, ka Parlaments var pienācīgi īstenot likumdevēja un budžeta pilnvaras pār ES finansēšanas un plānošanas darbībām;

x)  nodrošināt, ka ES ieguldījums EDF budžetā ir pilnīgā saskaņā ar labas finanšu prakses principiem un to vada personāls, kas ir apmācīts darbam ar Finanšu regulas piemērošanu ES budžetam, un ka Parlaments var veikt pilnu budžeta un likumdošanas kontroli, tostarp kā budžeta kontroles iestāde — iespējamo uzraudzību un kontroli pār finansējuma izmantošanu;

y)  nodrošināt, ka Parlaments var īstenot plašas politiskās uzraudzības pilnvaras pār EDF darbībām un plānošanu un ka tā pasākumu īstenošanu rūpīgi uzrauga un novērtē neatkarīga trešā persona, cita starpā nodrošinot, ka Parlaments tiek informēts par EDF ikgadējiem ziņojumiem; piešķirt Parlamentam pietiekamas pilnvaras, lai tas varētu dot savu ieguldījumu plānošanas posmā, noteikt prioritātes un stratēģiskās darbības nostādnes un dalīties tā radošajās spējās un dalībvalstu pārejas posmu pieredzē, atbalstot demokratizācijas procesus aiz Eiropas robežām;

z)  nodrošināt Parlamenta iesaistīšanos un apspriešanos ar to visā EDF darbības uzsākšanas un tālākā procesa gaitā, tostarp atbilstoši politiskajam līdzsvaram atlasot EP deputātus darbam EDF valdē un izpildu komitejā; pārskatīt valdes sastāvu, lai nodrošinātu, ka līdz ar Padomes piedalīšanos tiek pārstāvētas dalībvalstis un palielināta Parlamenta līdzdalība šā instrumenta valdē ar nolūku nodrošināt pienācīgu ietekmi atbilstīgi Parlamenta kā vienas no Eiropas Savienības budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm atbildībai; dot Parlamentam iespēju sniegt ieguldījumu politisko un stratēģisko pamatnostādņu, prioritāšu, gaidāmo rezultātu un kopējo finanšu piešķīrumu noteikšanā, saprātīgi un regulāri pamatojot piešķiršanas darbības;

     aa) pārskatīt EDF ietekmi, darbības rezultātus un pievienoto vērtību attiecībā pret ES instrumentiem un finansēto darbību ilgtspēju; izdarīt atbilstīgus secinājumus un nepieciešamības gadījumā attiecīgi pielāgot fonda lielumu, struktūru, finansēšanas mehānismu un izpildstruktūru pārskatatbildību; nodrošināt, ka šādu novērtējumu rezultāti tiek nosūtīti Parlamentam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informatīvos nolūkos Komisijai un dalībvalstīm.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0334.
• [2]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0576.
• [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0153.
• [4]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0154.
• [5]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0489.
• [6]  OV C 131E, 5.6.2003., 147. lpp.
• [7]  OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.
• [8]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0334.

PASKAIDROJUMS

Ideja par EDF tika ietverta plašākās ES debatēs par ES politikas un pasākumu demokrātijas atbalstam pārskatīšanu pēc notikumiem Vidusjūras reģiona dienvidos. Mērķis ir izveidot pusautonomu struktūru, kura varētu atbalstīt demokrātijas aktīvistus un demokrātijas attīstību visā pasaulē un nebūt tieši saistīta ar ES diplomātiju vai Eiropas Komisiju.

Šo ideju izvirzīja ES augstā pārstāve un Komisijas priekšsēdētāja vietniece C. Ashton un komisārs Š. Füle Eiropas kaimiņattiecību politikas jaunajā izklāstā, kas tika iesniegts šā gada maijā un ko atbalstīja jūnija Padomes secinājumos; Padomes Polijas prezidentūra ir pasludinājusi EDF par vienu no savas prezidentūras prioritātēm un ir sadarbojusies ar visām iesaistītajām pusēm, lai šo ideju virzītu tālāk. Šobrīd Parlamenta ziņā ir sniegt konstruktīvu ieguldījumu debatēs, kuras pēdējo nedēļu laikā ir ātri virzījušās uz priekšu, un nodrošināt, ka Parlaments tiek iesaistīts šī iespējamā Eiropas fonda izveidē, pārvaldes struktūrā un kontrolē.

IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI B7-0391/2011 (4.7.2011)

saskaņā ar Reglamenta 121. panta 1. punktu iesniedza Alexander Graf Lambsdorff ALDE grupas vārdā

par Eiropas Demokrātijas fonda iespējamās izveides kārtību

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 17. novembra un 2010. gada 13. decembra secinājumus par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās, kuros ir minēts 2010. gada progresa ziņojums un izmēģinājuma valstu saraksts,

–   ņemot vērā 2009. gada 18. maija Padomes secinājumus „Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai — izveidot uzlabotu ES sistēmu”,

–   ņemot vērā 2009. gada 22. oktobra rezolūciju par demokrātijas veidošanu ES ārējo attiecību jomā[1],

–   ņemot vērā 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu „Eiropas Savienības loma cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs”(COM(2001)0252)[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 121. panta 1. punktu,

A. tā kā visos demokrātijas un demokratizācijas procesos liela nozīme ir politiskām partijām un brīvi un godīgi ievēlētiem parlamentiem un tā kā atbalsts Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam (EIDHR) un tā piemērošana vēl līdz šim nav atbildusi šo dalībnieku nozīmei;

B.  tā kā ir nepieciešams stiprināt politisko partiju organizāciju, īpaši to partiju, kuras sekmē demokrātijas vērtības, atturoties no atklāta atbalsta paušanas kādai no pusēm;

C. tā kā atbalsts jaunajiem brīvi un godīgi ievēlētajiem parlamentiem, īpaši valstīs, kurās notiek pārmaiņas, un valstīs, uz kurām ES ir nosūtījusi vēlēšanu novērošanas misijas, ir ārkārtīgi svarīgs,

1.  sniedz Padomei šādus ieteikumus:

a)  ņemt vērā, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs elastīgs un mazāk birokrātisks instruments, lai palīdzētu politiķiem, kas savās valstīs cenšas panākt demokrātiskas pārmaiņas,

b)  paredzēt Eiropas Demokrātijas fondu izveidot kā bezpeļņas dotāciju piešķiršanas organizāciju, kuras mērķis būtu stiprināt demokrātiskas institūcijas visā pasaulē;

c)  skaidri noteikt Eiropas Demokrātijas fonda kompetenci, ko būtu izstrādājis Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), Komisija un Polijas prezidentūra,

d)  ievērot Eiropas Parlamenta pārbaudes tiesības iespējamā topošā Eiropas Demokrātijas fonda izveides laikā, kā arī gada mērķu, prioritāšu, sagaidāmo rezultātu un finanšu piešķīrumu noteikšanā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.

• [1]  OV C 265E, 30.9.2010., 3. lpp.
• [2]  OV C 131E, 5.6.2003., 147. lpp.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (1.2.2012)

Ārlietu komitejai

par ziņojuma projektu ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta ieteikumam Padomei par Eiropas Demokrātijas fonda iespējamās izveides kārtību
(2011/2245(INI))

Atzinumu sagatavoja: Alf Svensson

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā cīņa par demokrātiju visā pasaulē ir ne vien morāls pienākums, bet arī skaidri noteikts ES ārējās darbības pamatprincips[1],

1.  pauž bažas par to, ka vairākas jaunattīstības valstis pašlaik piedzīvo attīstību vienīgi ekonomikas jomā, nenodrošinot brīvību un demokrātiju to pilsoņiem;

2.  uzsver, ka jebkurai jaunai iniciatīvai vai struktūrai, kas paredzēta demokrātijas attīstībai, ir jābūt konkrētai pievienotajai vērtībai attiecībā uz esošajiem ES instrumentiem, kā arī organizācijām (piemēram, politiskajiem fondiem Eiropā); uzsver, ka ir īpaši svarīgi nepieļaut ES demokrātijas veidošanas instrumentu un pūliņu dublēšanos un pārklāšanos; uzsver, ka Eiropas fonda demokrātijas atbalstam darbības pamatprincipiem vajadzētu būt pilnīgai pārredzamībai, atbildībai par rezultātiem un resursu efektīvai izmantošanai; uzskata – lai Eiropas fonds demokrātijas atbalstam efektīvi veiktu savus pienākumus, ir steidzami jāvienojas par precīzi noteiktiem darbības jautājumiem;

3.  uzsver, ka reformētas demokrātijas atbalsta pieejas darbības joma nebūtu jāattiecina tikai uz valstīm, ar kurām ES ir privileģētas attiecības Eiropas kaimiņattiecības politikas ietvaros; uzskata, ka Eiropas fondam demokrātijas atbalstam būtu jāpieņem diferencēta pieeja, kurā pienācīgi ņemtu vērā demokrātiskās attīstības līmeni saņēmējvalstīs;

4.  norāda, ka pēkšņas vai ātras politiskās pārmaiņas kādā jaunattīstības valstī var prasīt tūlītēju ES reakciju, lai palīdzētu nodrošināt panākumus virzībā uz demokrātiskām struktūrām un vērtībām; tādēļ ierosina daļu no Eiropas Demokrātijas fonda īpaši paredzēt elastīgumam un spējai ātri reaģēt šādās situācijās; arī prasa veikt atbilstīgu attiecīgi ātras reaģēšanas un ilgtermiņa centienu ietekmes novērtējumu;

5.  uzsver, ka Eiropas fonda demokrātijas atbalstam finansētajām iniciatīvām būtu jāatbilst saistībām ES attīstības politikas jomā (attīstības politikas saskaņotība un palīdzības efektivitāte); uzsver, ka ir būtiski nodrošināt, lai ES demokrātijas atbalsts ar Eiropas fonda demokrātijas atbalstam starpniecību balstītos uz augšupēju pieeju, kas atspoguļo demokrātiskās atbildības principu un integrēti risina ar demokrātiju, drošību un attīstību saistītas problēmas;

6.  uzsver, ka ES budžeta līdzekļi Eiropas fondam demokrātijas atbalstam būtu jāpiešķir pilnīgi pārredzami un saskaņā ar ES finanšu noteikumiem, pilnībā ievērojot EP kontroles tiesības uzraudzīt Eiropas fonda demokrātijas atbalstam programmas īstenošanu;

7.  uzsver, ka ir būtiski izveidot pārskatatbildības mehānismu, lai ziņotu ES iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentam, par Eiropas Demokrātijas fonda piešķirtajiem līdzekļiem nolūkā nodrošināt pārredzamību;

8.  uzsver, ka ir jāievēro Eiropas Parlamenta budžeta uzraudzības pilnvaras attiecībā uz Eiropas fonda demokrātijas atbalstam kompetenci; prasa, lai Eiropas Parlaments tiktu pienācīgi pārstāvēts Eiropas fonda demokrātijas atbalstam pārvaldes struktūrās un iesaistīts tā pilnvaru noteikšanā, lēmumu pieņemšanā par politisko stratēģiju un vadošo darbinieku iecelšanā;

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	25.1.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	21 1 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Cashman, Ricardo Cortés Lastra, Nirj Deva, Charles Goerens, Catherine Grèze, Filip Kaczmarek, Franziska Keller, Gay Mitchell, Norbert Neuser, Bill Newton Dunn, Maurice Ponga, Jean Roatta, Birgit Schnieber-Jastram, Michèle Striffler, Alf Svensson, Eleni Theocharous, Ivo Vajgl, Anna Záborská, Gabriele Zimmer
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Santiago Fisas Ayxela, Niccolò Rinaldi, Patrizia Toia

• [1]  Līgums par Eiropas Savienību (2010/C 83/01), 1. nodaļa, 21. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	12.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	59 2 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pino Arlacchi, Sir Robert Atkins, Bastiaan Belder, Frieda Brepoels, Elmar Brok, Jerzy Buzek, Mário David, Michael Gahler, Marietta Giannakou, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Jelko Kacin, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Sabine Lösing, Ulrike Lunacek, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Francisco José Millán Mon, Alexander Mirsky, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols, Kristiina Ojuland, Ria Oomen-Ruijten, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Cristian Dan Preda, Libor Rouček, Tokia Saïfi, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Werner Schulz, Adrian Severin, Charles Tannock, Inese Vaidere, Kristian Vigenin, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Véronique De Keyser, Barbara Lochbihler, Monica Luisa Macovei, Carmen Romero López, Marietje Schaake, Helmut Scholz, Hannes Swoboda, Ivo Vajgl
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Philippe Boulland