ZIŅOJUMS ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam par sarunām par Eiropas Savienības un Azerbaidžānas asociācijas nolīgumu

27.3.2012 - (2011/2316(INI))

Ārlietu komiteja
Referente: Anneli Jäätteenmäki

Grozījumi

• 001-003 (PDF - 106 KB)
• 001-003 (DOC - 229 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam par sarunām par Eiropas Savienības un Azerbaidžānas asociācijas nolīgumu

(2011/2316(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā notiekošās sarunas starp ES un Azerbaidžānu par asociācijas nolīguma noslēgšanu,

–   ņemot vērā Padomes 2010. gada 10. maija secinājumus par Azerbaidžānu, pieņemot sarunu direktīvas,

–   ņemot vērā Azerbaidžānas un Eiropas Savienības Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–   ņemot vērā 2006. gada 14. novembrī pieņemto Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānu,

–   ņemot vērā Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas Federācijas prezidentu 2008. gada novembrī Maskavā parakstīto deklarāciju,

–   ņemot vērā Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas Federācijas prezidentu 2012. gada 23. janvārī Sočos parakstīto kopīgo deklarāciju,

–   ņemot vērā Austrumu partnerības 2009. gada 7. maijā Prāgā pieņemto kopīgo deklarāciju,

–   ņemot vērā 2010. gada 25. oktobrī pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Austrumu partnerību,

–   ņemot vērā Azerbaidžānas prezidenta un Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. janvārī parakstīto kopīgo deklarāciju par Dienvidu gāzes koridoru,

–   ņemot vērā Austrumu partnerības 2011. gada 29. un 30. septembrī Varšavā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju,

–   ņemot vērā ES un kaimiņattiecību politikas austrumu partnervalstu parlamentārās asamblejas (Euronest) 2011. gada 3. maija dibināšanas aktu,

–   ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 20. maija, 27. maija un 12. oktobra paziņojumus par cilvēktiesību situāciju Azerbaidžānā,

–   ņemot vērā rezolūcijas par Azerbaidžānu, jo īpaši 2011. gada 12. maija rezolūciju[1],

–   ņemot vērā EDSO/ODIHR nobeiguma ziņojumu par 2010. gada 7. novembrī rīkotajām parlamenta vēlēšanām,

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas 2011. gada 14.–15. oktobrī pieņemto atzinumu par Azerbaidžānas Republikas tiesību aktu par nevalstiskajām organizācijām savietojamību ar cilvēktiesību standartiem,

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas 2011. gada 16.–17. decembrī pieņemto atzinumu par Azerbaidžānas Republikas likumprojektu par grozījumiem tiesību aktā par politiskajām partijām,

–   ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par nepieciešamību pēc Eiropas stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu[2],

–   ņemot vērā 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Melno jūru[3] un 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā[4],

–   ņemot vērā 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu „Jauna atbilde uz mainīgo situāciju kaimiņvalstīs”,

–   ņemot vērā rezolūcijas par Eiropas Kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, kas pieņemtas 2011. gada 7. aprīlī[5] (Austrumu dimensija) un 2011. gada 14. decembrī[6],

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. maijā pieņemto progresa ziņojumu par Azerbaidžānu,

–    ņemot vērā Padomes 2011. gada 25. augusta lēmumu 2011/518/KĀDP, ar ko ieceļ Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 13/2010 par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) sasniegtajiem rezultātiem Dienvidkaukāzā,

–    ņemot vērā jaunu Valsts rīcības programmu par cilvēktiesību un brīvību aizsardzības efektivitātes palielināšanu Azerbaidžānas Republikā, ko 2011. gada 27. decembrī apstiprinājis Azerbaidžānas prezidents,

–   ņemot vērā 2011. gada 26. decembrī Azerbaidžānas prezidenta parakstīto Apžēlošanas dekrētu,

–   ņemot vērā Reglamenta 90. panta 4. punktu un 48. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0071/2012),

A. tā kā Azerbaidžānai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības Austrumu partnerības kontekstā un tā kā ekonomiskās izaugsmes līmenis Azerbaidžānā dažu pēdējo gadu laikā ir bijis ievērības cienīgs;

B.  tā kā Austrumu partnerība nostiprina daudzpusējās attiecības starp iesaistītajām valstīm, sniedz ieguldījumu informācijas un pieredzes apmaiņā par pārveides, reformu un modernizācijas jautājumiem, kā arī sniedz Eiropas Savienībai papildu instrumentus šo procesu atbalstam;

C. tā kā Austrumu partnerība nodrošina politisku sistēmu divpusējo attiecību stiprināšanai ar jaunu asociācijas nolīgumu palīdzību, ņemot vērā ES un attiecīgās partnervalsts specifisko situāciju, abpusējos ieguvumus un mērķus un ES stratēģiskās intereses attiecībā uz šā reģiona stabilitāti un demokrātisko attīstību;

D.  tā kā parlamentārā sadarbība Eiropas Austrumu partnerības ietvaros un divpusēji ir būtisks elements, lai attīstītu uzlabotu politisko sadarbību starp ES un Azerbaidžānu;

E.  tā kā Azerbaidžāna ir kļuvusi par svarīgu enerģijas piegādātāju ES, kā arī par nozīmīgu tranzītvalsti tiem energoresursiem, kas ieplūst galvenokārt no Centrālāzijas, un ES ir lielākais Azerbaidžānas enerģijas noieta tirgus; tā kā ir panākts labs progress attiecībā uz sadarbību enerģētikas jomā, kas ietver Azerbaidžānas atbalstu Dienvidu gāzes koridoram;

F.  tā kā Azerbaidžānas līdzdalība EKP ir veiksmīga un sniedz ieguldījumu ES enerģijas drošības problēmu risināšanā;

G.  tā kā asociācijas nolīgumi ir piemērots instruments attiecību padziļināšanai, stiprinot politisko saikni, ekonomisko integrāciju un tiesību aktu tuvināšanu ar ES un attīstot kultūras attiecības, kā arī tādējādi radot nozīmīgu ietekmi uz demokratizācijas procesu;

H.  tā kā šajā ziņā Austrumu partnerības daudzpusējā dimensija ir papildinoša un nav atdalāma no divpusējās dimensijas un tai būtu jāattīstās vienlaicīgi ar notiekošajām sarunām par asociācijas nolīgumiem, lai sagatavotu to pilnīgu īstenošanu un liktu pamatu īstenai reģionālai sadarbībai, kā paredzēts Eiropas kaimiņattiecību politikas pamatā esošajos principos;

I.   tā kā asociācijas nolīgumam ir jāsniedz reāli ieguvumi un iespējas Azerbaidžānas un Eiropas Savienības iedzīvotājiem;

J.   E. tā kā Eiropas Savienība par EKP galveno aspektu ir noteikusi cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu;

K.  tā kā Azerbaidžānas aktīvā apņemšanās ievērot kopīgas vērtības un principus, tostarp demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību ievērošanas principus, ir būtiska, lai procesu varētu virzīt tālāk un padarīt sarunas par asociācijas nolīgumu un tā īstenošanu jēgpilnas, bet pašlaik pastāv bažas par tiesiskuma un vārda brīvības ievērošanu pašreizējās pārvaldes sistēmas politiskajiem pretiniekiem;

L.  tā kā Azerbaidžāna ir sasniegusi strauju progresu IKT jomā, īpaši attiecībā uz e-pārvaldību, kas palielina valsts pārvaldes pārredzamību un palīdz apkarot korupciju, un atvieglota piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un informācijai sniedz papildu stimulu Azerbaidžānas demokratizācijai;

M.  tā kā EURONEST parlamentārās asamblejas otrā plenārsesija notiks Baku 2012. gada aprīlī, nodrošinot jēgpilnu forumu diskusijām par demokrātijas, politikas, enerģētikas, drošības un sociālo lietu jautājumiem;

N.  tā kā ES attiecībās ar Armēniju un Azerbaidžānu ievēro suverenitātes un teritoriālās nedalāmības principus un tās pieeja reģionālo konfliktu risināšanā atbalsta Helsinku Noslēguma akta pamatprincipus; tā kā neatrisinātais Kalnu Karabahas konflikts grauj Dienvidkaukāza reģiona stabilitāti un attīstību un kavē pilnīgu Eiropas kaimiņattiecību politikas attīstību; tā kā kopīgajā paziņojumā „Jauna atbilde uz mainīgo situāciju kaimiņvalstīs” ES izklāstīja savu mērķi aktīvāk iesaistīties konflikta atrisināšanā Dienvidkaukāzā un palielināt atbalstu uzticēšanās stiprināšanai un gatavību pastiprināt iesaistīšanos tādos veidos, kādos tā vēl nav pārstāvēta, piem., EDSO Minskas grupā;

O.  tā kā ESĪP Dienvidkaukāzā ir nozīmīga loma miermīlīgas konfliktu atrisināšanas veicināšanā šajā reģionā;

P.  tā kā Azerbaidžāna apliecina stingru apņemšanos iesaistīties daudzpusējā parlamentārā sadarbībā EURONEST parlamentārajā asamblejā un ir pirmā Austrumu partnerības valsts, kas uzņems asamblejas plenārsesiju (Baku 2012. gada 2.–4. aprīlī);

Q.  tā kā Azerbaidžānas ievēlēšana Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē laika posmā no 2012. līdz 2013. gadam sniedz lielisku iespēju turpmākām konsultācijām un šīs valsts politikas saskaņošanai ar ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) deklarācijām nolūkā veicināt turpmāku mieru un stabilitāti pasaulē,

1.  iesniedz Padomei, Komisijai un Ārējās darbības dienestam šādus ieteikumus: šīm iestādēm vajadzētu:

(a) nodrošināt, ka asociācijas nolīgums ir visaptverošs un tālredzīgs instruments turpmāko attiecību ar Azerbaidžānu attīstīšanai, kurš uzlabos politisko savienību, ekonomisko konverģenci un tiesību aktu tuvināšanu un atspoguļos attiecības, kuras Eiropas Savienība un Azerbaidžāna ir nolēmušas veidot;

(b) nodrošināt, ka sarunas par ES un Azerbaidžānas un ES un Armēnijas asociācijas nolīgumu atbilstoši prasībām, ko izteica Parlamenta 2010. gada 20. maija ziņojumā par nepieciešamību pēc ES stratēģijas attiecībā uz Dienvidkaukāzu, un visiem EDSO Minskas grupas pamatprincipiem, kas iekļauti „Aquila” 2009. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā, tiek saistītas ar uzticību raisošām saistībām panākt ievērojamu progresu ceļā uz rezolūciju par Kalnu Karabahas konfliktu, tostarp, piemēram, uzticības veidošanas pasākumiem kā vispārējo demilitarizāciju, snaiperu atsaukšanu no kontaktlīnijas, Armēnijas bruņoto spēku atsaukšanu no okupētajām teritorijām, kas ieskauj Kalnu Karabahu, un to atdošanu atpakaļ Azerbaidžānas kontrolē, un mehānismu aktīvai incidentu novēršanai un pamiera pārkāpšanas gadījumu izmeklēšanai visā kontaktlīnijas garumā, visu valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu tiesības atgriezties savās dzimtajās dzīvesvietās un īpašumos un starptautiskās drošības garantijas, kur ietilptu patiesas daudznacionālas miera uzturēšanas operācija, lai radītu piemērotus nosacījumus turpmākai juridiski saistošai brīvai gribas paušanai attiecībā uz Kalnu Karabahas galīgo statusu;

(c) iekļaut asociācijas nolīgumā tādus pantus un kritērijus attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību un sekmēšanu, īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, tiesībām uz vārda brīvību, biedrošanās brīvību un pulcēšanās brīvību, kuros atspoguļoti Azerbaidžānas konstitūcijā un visstingrākajos starptautiskajos un Eiropas standartos paredzētie principi un tiesības, pēc iespējas pilnīgāk ievērojot Eiropas Padomes un EDSO noteiktos principus, ko Azerbaidžāna pati ir apņēmusies ievērot; aicina Azerbaidžānas valdību īstenot šīs apņemšanās; nodrošināt, ka sarunās tiek ņemta vērā vajadzība aizsargāt valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu tiesības un iztikas līdzekļus;

(d) uzskatīt, ka ES klātbūtne EDSO Minskas grupā jāuzlūko kā plašāka ES iesaistīšanās Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta risināšanā;

(e)  uzsvērt asociācijas nolīguma tekstā, cik svarīgi ir garantēt pilsoņu pamattiesību un brīvību, tostarp pulcēšanās un biedrošanās tiesību, un privātīpašuma tiesību ievērošanu, pilsoniskas sabiedrības attīstību, tiesiskumu, nepārtrauktu cīņu pret korupciju, politisko plurālismu un plašsaziņas līdzekļu un tiesu sistēmas neatkarību;

(f)  uzsvērt asociācijas nolīguma tekstā, cik svarīgi ir, lai Azerbaidžānas Republika pilnībā ievērotu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus;

(g) asociācijas nolīgumā akcentēt to, ka izšķiroša nozīme ir politisko pretinieku vārda brīvībai, un uzsvērt, ka padziļinātākas attiecības ar ES ir atkarīgas no Azerbaidžānas varas iestādēm, kuras ievēro tiesiskumu, nodrošina taisnīgu tiesu visiem ieslodzītajiem un beznosacījumu atbrīvošanu visām personām, kuras ieslodzītas politisku motīvu dēļ;

(h) gan tehniski, gan finansiāli atbalstīt Azerbaidžānas parlamentu, lai tas pilnībā attīstītu savas konstitucionālās funkcijas, struktūrvienības un dienestus, tostarp ciešāku saskarsmi ar pilsonisko sabiedrību;

(i)  atbalstīt attīstības palīdzības programmas, kuru mērķis ir uzlabot bēgļu un pārvietoto personu dzīves apstākļus Azerbaidžānā;

(j)  nolīgumā iekļaut pantus par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem;

(k) piešķirt vīzu EPPA īpašajam ziņotājam politieslodzīto jautājumos, lai viņam ļautu apmeklēt valsti savu pilnvaru ietvaros;

(l)  paust bažas par pieaugošo cilvēktiesību un jaunatnes organizāciju aktīvistu apcietinājumu skaitu, grūtībām attiecībā uz NVO un politisko partiju reģistrāciju, kā arī iebiedēšanu un vārda, pulcēšanās un interneta brīvības ierobežojumiem, un noteikt kritērijus šajās jomās, tostarp apturēt nolīgumu, ja šie kritēriji nav ievēroti;

(m)mudināt Azerbaidžānas varas iestādes pieņemt diskriminācijas novēršanas tiesību aktus, kas ikvienā jomā aizliedz diskrimināciju dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

(n)  saskaņot asociācijas nolīguma mērķus ar kopīgo paziņojumu „Jauna atbilde uz mainīgo situāciju kaimiņvalstīs”, tādējādi dodot iespēju pilsoniskās sabiedrības organizācijām Azerbaidžānā veikt valdības darba iekšēju uzraudzību un nodrošināt, ka valdība uzņemas atbildību par veiktajām reformām un uzņemtajām saistībām;

(o) nodrošināt asociācijas nolīguma saskaņotību ar starptautisko tiesību principiem,— jo īpaši ar principiem, kas noteikti ANO hartā, Helsinku Noslēguma aktā un EDSO principos, proti, spēka nelietošana un teritoriālā integritāte un tiesības uz pašnoteikšanos,— un ka nolīgums pēc tā noslēgšanas ir spēkā visā Azerbaidžānas teritorijā;

(p) pastiprināt Eiropas Savienības konfliktu risināšanas un vidutāja kapacitāti un uzņemties aktīvāku un efektīvāku lomu attiecībā uz uzticēšanās palielināšanu starp konfliktā iesaistītajām pusēm, tostarp palīdzot tām ar ES finansētiem uzticēšanās veidošanas projektiem ar mērķi palielināt tautas masu atbalstu savstarpējām koncesijām un miermīlīgam izlīgumam; uzsvērt, ka ES pārstāvjiem ir vajadzīga beznosacījumu piekļuve Kalnu Karabahai un apkārtējiem okupētajiem reģioniem. uzstāt, ka ES būtu jāīsteno nopietnāka loma Kalnu Karabahas konflikta atrisināšanā, atbalstot uzticības veidošanas pasākumu veikšanu, kas apvienos Armēnijas un Azerbaidžānas kopienas un izplatīs miera, izlīgšanas un uzticēšanās idejas visām iesaistītajām pusēm;

(q) atzinīgi no vērtēt darbu, ko paveica EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāji un puses, lai panāktu progresu ceļā uz nolīgumu par pamatprincipiem, un aicināt atbalstīt tās darbu arī turpmāk; uzsvērt, ka gan Azerbaidžānai, gan Armēnijai jāuzņemas piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka jebkādi lēmumi, kas pieņemti Minskas grupas ietvaros virzībā uz miermīlīga Kalnu Karabahas konflikta atrisinājuma panākšanu un nostiprināšanu, tiek īstenoti pilnībā un laicīgi; apsvērt tiešu un aktīvāku ES līdzdalību Minskas grupā;

(r)  aicināt Armēnijas un Azerbaidžānas vadītājus rīkoties ar atbildības sajūtu, mīkstināt izteikumus un atturēties no musinošiem paziņojumiem, lai gatavotu pamatu tam, ka sabiedriskā doma pieņem un pilnībā saprot visaptveroša izlīguma sniegtos ieguvumus, šādi gatavojot ceļu efektīviem uzticības veidošanas pasākumiem;

(s) izteikt bažas par militāro attīstību reģionā, īpaši par Azerbaidžānas lielajiem militārajiem izdevumiem, un šajā ziņā aicināt dalībvalstis pārtraukt ieroču un munīcijas piegādi gan Azerbaidžānai, gan Armēnijai saskaņā ar EDSO 1992. gada februāra lūgumu, kamēr abas puses nav panākušas vienošanos un parakstījušas visaptverošu izlīgumu;

(t)  uzsvērt nepieciešamību Austrumu partnerības ietvaros turpināt darīt visu iespējamo, lai panāktu politisko un ekonomisko attiecību atjaunošanu starp Armēniju un Azerbaidžānu, un noteikti panākt reģionālā konflikta atrisināšanu kā šā mērķa neatņemamu sastāvdaļu;

(u) uzsvērt, ka simtiem tūkstoši bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu, kas bēga no savām mājām Kalnu Karabahas kara laikā vai saistībā ar to, joprojām ir pārvietoti un netiek atzītas viņu tiesības, tostarp tiesības atgriezties, īpašumtiesības un tiesības uz personisko drošību — šīs tiesības būtu bez nosacījumiem jāievēro un nekavējoties jānodrošina; aicināt Komisiju un dalībvalstis turpināt un paplašināt ES palīdzību un finansiālo atbalstu Azerbaidžānai, risinot situāciju ar pārvietotajām personām;

(v)uzsvērt nepieciešamību asociācijas nolīgumu izmantot kā platformu reģionālo sinerģiju un sadarbības veicināšanai, uzsvērt savstarpēji pastiprinošu saikni starp demokrātisku, plurālistisku attīstību un konflikta atrisināšanu un nodrošināt, ka asociācijas nolīgumā ir ietverti noteikumi, lai veicinātu vīzu atvieglojumus visiem Dienvidkaukāza valstu iedzīvotājiem;

(w) precizēt, kā jāizmanto ievērojamais komplementaritātes līmenis starp dažādām ES iniciatīvām šajā reģionā, proti, Austrumu partnerība un Melnās jūras reģiona sinerģija;

(x)  aicināt, lai Turcija uzņemtos konstruktīvu lomu Kalnu Karabahas konflikta risināšanā un savas atbildības īstenošanā šajā reģionā;

(y) nodrošināt, ka asociācijas nolīguma tirdzniecības komponents var tikt pārvērsts par ciešu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, tiklīdz Azerbaidžāna atbildīs visiem vajadzīgajiem nosacījumiem, tostarp tā būs iestājusies PTO un īstenojusi savas saistības attiecībā uz cilvēktiesībām, un šajā nolūkā sniegt vajadzīgo tehnisko palīdzību, lai sagatavotu Azerbaidžānu sarunām un mudinātu veikt nepieciešamās reformas;

(z) mudināt Azerbaidžānu parakstīt un ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

(aa)nodrošināt raitas sarunas par nolīgumiem par vīzu atvieglotu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanu, lai veicinātu personiskos kontaktus, un par prioritāti noteikt jauniešu un akadēmisko aprindu mobilitāti; dot ieguldījumu cīņa pret nelegālo ieceļošanu un nodrošināt, ka patvēruma piešķiršanas nosacījumos pilnībā tiek ievēroti starptautiskie pienākumi un saistības un ES standarti, jo īpaši cilvēktiesību jomā;

(ab)uzsvērt, ka ir svarīgi veidot un attīstīt spēcīgu jaunatnes nozari un šajā ziņā atzinīgi vērtēt dažādas valsts programmas, kas piedāvā stipendijas studijām ārvalstīs;

(ac)mudināt Azerbaidžānu nekavēt vīzu izsniegšanu armēņu izcelsmes trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas ieceļot Azerbaidžānā, un atcelt aizliegumu starptautiskajiem tālruņa zvaniem uz Armēniju;

(ad)mudināt uz plašu nozaru sadarbību starp ES un Azerbaidžānu un jo īpaši izskaidrot ieguvumus no šādas sadarbības un sekmēt regulējuma konverģenci, un šajā nolūkā sniegt nepieciešamo tehnisko palīdzību;

(ae)mudināt Azerbaidžānas varas iestādes paātrināt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju īstenošanu;

(af)uzlabot valsts līdzekļu pārvaldības pārredzamību un valsts iepirkuma tiesību aktus, lai tādējādi sniegtu būtisku ieguldījumu labas pārvaldības un pārredzamas lēmumu pieņemšanas nodrošināšanā; šajā ziņā atzinīgi vērtēt Azerbaidžānas līdzdalību Ieguves enerģijas pārredzamības iniciatīvā, kuras mērķis ir palielināt atklātību attiecībā uz naftas un gāzes sniegtajiem ienākumiem un uzraudzīt Azerbaidžānas valdības atbilstību tās pienākumam padarīt pieejamu informāciju par valsts finansēm saskaņā ar tiesību aktiem par tiesībām piekļūt informācijai;

(ag)veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai asociācijas nolīgumā iekļautu nosacījumus, kuri Azerbaidžānai ļautu iesaistīties Kopienas programmās un aģentūru darbā un kalpotu kā instruments Eiropas integrācijas veicināšanai visos līmeņos;

(ah)atzinīgi vērtēt reformas, ko Azerbaidžānas varas iestādes veikušas tiesu varas jomā ar mērķi nodrošināt lielāku tiesnešu neatkarību, uzlabot atlases un amatā iecelšanas procedūras, novērst tiesnešu korupciju un jutīgumu pret izpildvaras ietekmi; atzīt, ka ir pieņemti attiecīgie tiesību akti, tostarp Likums par advokatūru; mudināt atbildīgās varas iestādes turpināt īstenot tiesību aktus, lai apkarotu korupciju, un vērst uzmanību uz augsta līmeņa korupcijas gadījumiem, kā arī ievērojami uzlabot valsts izdevumu un politisko partiju finansējuma pārredzamību; uzsvērt nepieciešamību uzlabot tiesu varas neatkarību, efektivitāti un resursus; atgādināt par nozīmi, kāda piemīt tiesu sistēmai, kas darbojas brīvi no politiskas iejaukšanās; uzsvērt nepieciešamību gūt pārliecinošus panākumus attiecībā uz tiesnešu un valsts prokuroru pieņemšanu darbā un iecelšanu amatā, kas pamatotos uz vienotu, pārredzamu, objektīvu un valsts līmenī piemērojamu kritēriju piemērošanu, un izveidot īstenošanas pārskatu attiecībā uz kriminālvajāšanas un notiesāšanas gadījumiem, attiecībā pret ko iespējams mērot panākto progresu; aicināt unificēt tiesu praksi, lai nodrošinātu paredzamu tiesisko sistēmu un sabiedrības paļāvību;

(ai)izveidot sadraudzības programmas ar ES reģioniem un vietējām pašvaldībām, kuros pārstāvētas nacionālās minoritātes ar augstu autonomijas līmeni;

(aj)uzsvērt ilgtspējīgas ekonomikas nepieciešamību, tostarp vajadzību to dažādot; sekmēt lielāku atklātību un pārredzamību enerģijas nozarē un nodrošināt, ka tās attīstība notiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem vides aizsardzības jomā; atbalstīt atjaunojamo enerģijas avotu tirgus attīstību; uzsvērt nepieciešamību pēc atbilstošiem vides tiesību aktiem;

(ak)uzsvērt īpaši svarīgo Azerbaidžānas nozīmi energoapgādes un tās piegādes ceļu uz Eiropu dažādošanā; šajā saistībā atgādināt par Kopīgo deklarāciju par gāzes piegādi, ko 2011. gada 13. janvārī Baku parakstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kā nozīmīgu soli ceļā uz Dienvidu gāzes koridora īstenošanu, un uzteikt Azerbaidžānas centienus veicināt tādus progresīvus projektus kā Baku-Tbilisi-Džeihanas un Baku-Tbilisi-Erzurumas cauruļvadi kā AGRI projekta īstenošanu;

(al)uzsvērt Azerbaidžānas unikālās ģeogrāfiskās atrašanās vietas nozīmi tieša un netraucēta tranzīta savienojuma veicināšanā starp ES un Centrālāzijas valstīm; atzinīgi vērtēt centienus attīstīt Transkaspijas tranzīta sadarbību ar Kazahstānu un izpētīt veidus, kā izveidot šādu sadarbību ar Turkmenistānu; atzinīgi vērtēt Padomes 2011. gada 12. septembrī parakstīto mandātu par to, lai noslēgtu juridiski saistošu nolīgumu starp ES, Azerbaidžānu un Turkmenistānu par Transkaspijas cauruļvadu;

(am)nodrošināt nepārtrauktu ES uzmanības koncentrēšanu uz sadarbības enerģētikas jomā ar Azerbaidžānu attīstību un ilgtspējīgu ES atbalstu; sniegt tehnisko palīdzību Azerbaidžānas Alternatīvo un atjaunojamo enerģijas avotu valsts aģentūrai, lai palīdzētu Azerbaidžānai dažādot tās enerģijas resursus, veicināt energoefektivitāti un pieskaņot valsti ES mērķiem saistībā ar klimata pārmaiņām;

(an)rast veidus, kādos veicināt dialogu un reģionālo sadarbību, atbalstot tādas organizācijas kā Reģionālais vides centrs (REC) ar pārrobežu projektu palīdzību, kuros iesaistītas NVO, vietējās pašvaldības un Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas ieinteresētās puses;

(ao)iekļaut asociācijas nolīgumā stingru parlamentāro dimensiju, kas paredz ciešu Milli Mejlis (Azerbaidžānas nacionālās asamblejas) un Eiropas Parlamenta iesaistīšanos un veicina EURONEST parlamentārās asamblejas darbu;

(ap)pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu asociācijas nolīguma īstenošanā un uzraudzībā; noteikt skaidrus kritērijus attiecībā uz asociācijas nolīguma īstenošanu un paredzēt uzraudzības mehānismus, tostarp prasību regulāri sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam;

(aq)sniegt mērķtiecīgāku tehnisko atbalstu Azerbaidžānai, lai nodrošinātu tās spēju izpildīt saistības, kas izriet no sarunām par asociācijas nolīgumu un no tā pilnīgas īstenošanas, turpinot piedāvāt visaptverošas iestāžu darba uzlabošanas programmas;

(ar)aicināt ES pārrunu grupu turpināt sadarbību ar Eiropas Parlamentu, pastāvīgi sniedzot dokumentāli apstiprinātu informāciju par sarunu gaitu saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu, kurā noteikts, ka Parlamentu nekavējoties pilnībā informē visos procedūras posmos;

(as)turpmāk veicināt nopietnu sadarbības līmeni ar Austrumu partnerību un tās ietvaros, kā arī regulāri informēt Eiropas Parlamentu par panākto progresu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Azerbaidžānai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0243.
• [2]  OV C 161 E, 31.5.2011., 136. lpp.
• [3]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0025.
• [4]  OV C 41 E, 19.2.2009., 64. lpp.
• [5]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0153.
• [6]  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0676.

KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS

Pieņemšanas datums	22.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	59 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pino Arlacchi, Frieda Brepoels, Tarja Cronberg, Mário David, Michael Gahler, Ana Gomes, Andrzej Grzyb, Takis Hadjigeorgiou, Richard Howitt, Anna Ibrisagic, Liisa Jaakonsaari, Anneli Jäätteenmäki, Ioannis Kasoulides, Tunne Kelam, Nicole Kiil-Nielsen, Evgeni Kirilov, Maria Eleni Koppa, Andrey Kovatchev, Paweł Robert Kowal, Eduard Kukan, Vytautas Landsbergis, Krzysztof Lisek, Mario Mauro, Kyriakos Mavronikolas, Francisco José Millán Mon, María Muñiz De Urquiza, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Norica Nicolai, Raimon Obiols, Ria Oomen-Ruijten, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Bernd Posselt, Fiorello Provera, Libor Rouček, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Nikolaos Salavrakos, Jacek Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Werner Schulz, Marek Siwiec, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Boris Zala
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Laima Liucija Andrikienė, Nikolaos Chountis, Corina Creţu, Andrew Duff, Knut Fleckenstein, Kinga Gál, Emilio Menéndez del Valle, Nadezhda Neynsky, Marietje Schaake, Alf Svensson, Traian Ungureanu, Ivo Vajgl, Janusz Władysław Zemke
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marije Cornelissen, Leonidas Donskis, Jörg Leichtfried