ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā

28.3.2012 - (COM(2010)0774 – C7‑0010/2011 – 2010/0374(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Sharon Bowles

Grozījumi

• 001-044 (PDF - 204 KB)
• 001-044 (DOC - 268 KB)
• 045-045 (PDF - 729 KB)
• 045-045 (DOC - 2532 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā

(COM(2010)0774 – C7‑0010/2011 – 2010/0374(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0774),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0010/2011),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 19. maija atzinumu[1],

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A7-0076/2012),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Lai uzraudzītu dalībvalstu un Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) ekonomiku, ir vajadzīga salīdzināma, jaunākā un uzticama informācija par ekonomikas struktūru un attīstību katrā dalībvalstī vai reģionā.	(1) Lai veidotu Savienības politiku un uzraudzītu dalībvalstu un Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) ekonomiku, ir vajadzīga salīdzināma, aktuāla un uzticama informācija par ekonomikas struktūru un attīstību katrā dalībvalstī vai reģionā.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienības pilsoņiem ir nepieciešami ekonomiskie konti kā galvenais instruments, lai analizētu dalībvalsts vai reģiona ekonomiku. Salīdzināmības labad šādi konti jāsagatavo, pamatojoties uz vienotiem principiem, kuri nepieļauj dažādas interpretācijas.	(3) Savienības pilsoņiem ir nepieciešami ekonomiskie konti kā būtisks instruments, lai analizētu dalībvalsts vai reģiona ekonomiku. Salīdzināmības labad šādi konti jāsagatavo, pamatojoties uz vienotiem principiem, kuri nepieļauj dažādas interpretācijas. Sniegtajai informācijai vajadzētu būt pēc iespējas precīzai, pilnīgai un savlaicīgai, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību, it īpaši attiecībā uz publisko sektoru.
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Komisijai jāizmanto nacionālo kontu agregāti Savienības administratīvajām vajadzībām un jo īpaši budžeta aprēķinos.	(4) Komisijai jāizmanto nacionālo un reģionālo kontu agregāti Savienības administratīvajām vajadzībām un jo īpaši budžeta aprēķinos.
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums 8.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Lai izveidotu vides ekonomiskos kontus kā EKS satelītkontus, ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 6. jūlija Regulu (ES) Nr. 691/2011 par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem1 ir izveidota vienota Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēma.
	________________
	1 OV L 192, 22.7.2011., 1. lpp.
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Saistībā ar vides un sociālajiem kontiem jāpievērš uzmanība Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei ar nosaukumu „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē”. Tāpēc var būt vajadzīgi turpmāki metodoloģijas pētījumi un datu testi.	(9) Saistībā ar vides un sociālajiem kontiem būtu pilnībā jāņem vērā arī Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē”. Ir nepieciešami turpmāki metodoloģijas pētījumi un datu testi, jo īpaši lai labāk ņemtu vērā publiskā sektora ražīguma izmaiņas, integrētu vides kontus ar ekonomiskajiem kontiem un paplašinātu tos, pievienojot kontus par sociālajiem aspektiem. Tomēr jau ir pietiekami pierādījumi un ir pieejami instrumenti, lai steidzami rīkotos un pārvarētu IKP koncepcijas trūkumus. Komisijai līdz 2013. gada jūlijam būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atjaunināts paziņojums „IKP un ne tikai” kopā ar rīcības plānu, kas vērsts uz konkrētiem likumdošanas priekšlikumiem, kuri jāiesniedz līdz 2014. gada jūlijam.
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Būtu jāizpēta iespējas izmantot datu vākšanai jaunas, automatizētas un reāllaika metodes.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ar šo regulu izveidotajā pārskatītajā Eiropas kontu sistēmā (EKS 2010) ir iekļauta metodoloģija un nosūtīšanas programma (kurā definēti konti un tabulas, ko visas dalībvalstis iesniedz saskaņā ar noteiktajiem termiņiem). Jo īpaši lai uzraudzītu ekonomisko konverģenci un panāktu dalībvalstu ekonomikas politikas ciešu koordināciju, Komisijai minētie konti un tabulas noteiktos datumos jānodod lietotāju rīcībā.	(10) Ar šo regulu izveidotajā pārskatītajā Eiropas kontu sistēmā (EKS 2010) ir iekļauta metodoloģija un nosūtīšanas programma (kurā definēti konti un tabulas, ko visas dalībvalstis iesniedz saskaņā ar noteiktajiem termiņiem). Jo īpaši lai uzraudzītu ekonomisko konverģenci un panāktu dalībvalstu ekonomikas politikas ciešu koordināciju, Komisijai minētie konti un tabulas noteiktos datumos jānodod lietotāju rīcībā. Eiropas Parlaments būtu regulāri jāinformē par visu EKS 2010 uzraudzības procesu.
Grozījums Nr.  8 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Datu publicēšanā būtu jāizmanto uz lietotāju orientēta pieeja, sniedzot Savienības pilsoņiem un ieinteresētajām personām pieejamu un lietderīgu informāciju.
Grozījums Nr.  9 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tika izveidota darba grupa, lai sīkāk izpētītu, kā nacionālajos kontos atspoguļot netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM). Ņemot vērā darba grupas konstatējumus, varbūt, izmantojot deleģētu tiesību aktu, līdz 2012. gada beigām būs jāgroza FISIM aprēķina un dalījuma metodoloģija, lai nodrošinātu uzticamākus rezultātus.	(13) Tika izveidota darba grupa, lai sīkāk izpētītu, kā nacionālajos kontos atspoguļot netieši novērtētos finanšu starpniecības pakalpojumus (FISIM). Ņemot vērā darba grupas konstatējumus, izmantojot deleģētu tiesību aktu, līdz 2012. gada beigām ir jāgroza FISIM aprēķina un dalījuma metodoloģija, iekļaujot no riska atkarīgu korekcijas metodi, kas pienācīgi atspoguļo riska īstenošanās gadījumā nākotnē gaidāmās izmaksas, lai nodrošinātu uzticamākus rezultātus.
Pamatojums
Pašlaik aprēķinos uzskata, ka finanšu iestādes rada vērtību, ja tām ir riskanti aktīvi, kuri dos lielākus ienākumus. Šos ienākumus uzskata par pievienoto vērtību pat tad, ja tie tikai atspoguļo nākotnē gaidāmās riska izmaksas. Tāpēc nepieciešams no riska atkarīgo korekciju balstīt uz nākotnē gaidāmajām izmaksām, ko radīs riska ĪSTENOŠANĀS, lai parādītu REĀLO tiešo ieguldījumu IKP.
Grozījums Nr.  10 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Pētniecības un izstrādes izdevumi būtībā ir ieguldījums, tāpēc tie jāieraksta kā pamatkapitāla veidošana. Tomēr, izmantojot deleģētu tiesību aktu, ir jānorāda to datu formāts, kurus ieraksta kā pamatkapitāla veidošanu, ja ar testa palīdzību, pamatojoties uz papildu tabulu izstrādi, ir panākts pietiekams datu ticamības līmenis.	(14) Pētniecības un izstrādes izdevumi ir ieguldījums, tāpēc tie jāieraksta kā pamatkapitāla veidošana. Tomēr, izmantojot deleģētu tiesību aktu, ir jānorāda to datu formāts, kurus ieraksta kā pamatkapitāla veidošanu, ja ar testa palīdzību, pamatojoties uz papildu tabulu izstrādi, ir panākts pietiekams datu ticamības līmenis.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Saskaņā ar Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām1, kurā prasīts publicēt attiecīgo informāciju par iespējamām saistībām ar potenciāli lielu ietekmi uz publiskajiem budžetiem, tostarp valdības garantijām, šāda informācija dalībvalstīm būtu jānosūta un Eirostatam būtu jāpublicē katru gadu, sākot no 2014. gada.
	______________
	1 OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
Grozījums Nr.  12 Regulas priekšlikums 15. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai izstrādātu visaptverošāku pieeju par to, kā mērīt labklājību un progresu, ar nolūku atbalstīt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, jāturpina pētījumi un darbs, īpaši saistībā ar paziņojumu „IKP un ne tikai” un stratēģiju „Eiropa 2020”. Šie pētījumi un darbs palīdzēs vēl vairāk uzlabot datu pieejamību, nosūtīšanu un kvalitāti, lai nostiprinātu metodoloģiju un sagatavotos turpmākai attīstībai.	(15) Lai izstrādātu visaptverošāku pieeju par to, kā mērīt labklājību un progresu, ar nolūku atbalstīt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, pilnībā ņemot vērā nekompensēto ietekmi uz vidi un sociālo nevienlīdzību un strādājot pie šo faktoru pārvarēšanas, ir jāveic pētījumi un steidzami jārīkojas, īpaši saistībā ar paziņojumu „IKP un ne tikai” un stratēģiju „Eiropa 2020”. Šādi pētījumi un darbs palīdzēs vēl vairāk uzlabot datu pieejamību, nosūtīšanu un kvalitāti, lai uzlabotu metodoloģiju un sagatavotos turpmākai attīstībai. Dati par nacionālajiem un reģionālajiem kontiem būtu jāuzskata par vienu no elementiem šo mērķu īstenošanā.
Grozījums Nr.  13 Regulas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Tiek atzīta reģionālo kontu nozīmība tajās dalībvalstīs, kurās ir autonomas vai reģionālas valdības, un nepieciešamība palielināt pārredzamību reģionu līmenī. Eirostatam būtu jāpievērš īpaša uzmanība fiskālajiem datiem no reģioniem tajās dalībvalstīs, kurās ir autonomi reģioni vai reģionālas valdības.
Grozījums Nr.  14 Regulas priekšlikums 16. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai varētu grozīt šīs regulas pielikumus, Komisijai jābūt pilnvarotai pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir jo īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī.	(16) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Saskaņā ar LESD 127. un 282. pantu attiecīgos gadījumos būtu jāapspriežas arī ar Eiropas Centrālo banku. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt, ka attiecīgie dokumenti savlaicīgi un pienācīgā veidā tiek nosūtīti vienlaikus gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei.
Grozījums Nr.  15 Regulas priekšlikums 17. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Šīs regulas īstenošanai var būt vajadzīga lielāka valstu statistikas sistēmu pielāgošana, tāpēc Komisija var piešķirt dalībvalstīm atkāpes.	(17) Šīs regulas īstenošanai var būt vajadzīga lielāka valstu statistikas sistēmu pielāgošana, tāpēc Komisijai būtu jānodrošina nepieciešamie resursi un zināšanas, lai palīdzētu dalībvalstīm, kurām nav pieejami pietiekami resursi vai kurām ir jāpārvar ievērojami metodoloģiski šķēršļi. Komisija var piešķirt dalībvalstīm atkāpes, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka datu sniegšana nav izpildāma, jo ir jāpārvar ievērojami metodoloģiski šķēršļi. Šādām atkāpēm vajadzētu būt pagaidu atkāpēm, un tās vēlāk būtu jāpārskata.
Grozījums Nr.  16 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Nosūtīšanas termiņa saīsināšana radītu ievērojumu apgrūtinājumu un izmaksas Eiropas uzņēmumiem un valstu statistikas birojiem, potenciāli pazeminot datu kvalitāti, tāpēc nosūtīšanas termiņam būtu jāpaliek T plus 3 mēneši un deviņas dienas (3/9). Atsevišķas dalībvalstis drīkst noteikt agrāku datumu, ja pēc pienācīgas apspriešanās un apsvēršanas konstatē, ka priekšrocības, ko sniedz agrāka ziņošana saistībā ar centrālās bankas ziņojumiem, atsver iespējamos trūkumus. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valūta ir eiro, varētu pieņemt lēmumu par agrāku datumu — nepieciešamības gadījumā ar to dalībvalstu balsu vairākumu, kuru valūta ir eiro.
Grozījums Nr.  17 Regulas priekšlikums 2. pants – 3. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja rodas šaubas par EKS 2010 uzskaites noteikumu īstenošanas pareizību, attiecīgā dalībvalsts lūdz skaidrojumu Komisijai (Eurostat). Komisija (Eurostat) nekavējoties izskata jautājumu un paziņo attiecīgajai dalībvalstij lēmumu par pieprasīto paskaidrojumu.	3. Ja rodas neskaidrības par EKS 2010 uzskaites noteikumu īstenošanas pareizību, attiecīgā dalībvalsts lūdz skaidrojumu Komisijai (Eirostatam). Komisija (Eirostats) nekavējoties izskata pieprasījumu un nekavējoties paziņo attiecīgajai dalībvalstij lēmumu par pieprasīto paskaidrojumu.
Grozījums Nr.  18 Regulas priekšlikums 2. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis veic netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) aprēķinu un dalījumu nacionālajos kontos saskaņā ar šīs regulas A pielikumā aprakstīto metodoloģiju. Komisija, izmantojot deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, var līdz 2012. gada beigām noteikt FISIM aprēķina un dalījuma metodoloģiju.	4. Dalībvalstis veic netieši novērtēto finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) aprēķinu un dalījumu nacionālajos kontos saskaņā ar šīs regulas A pielikumā aprakstīto metodoloģiju. Komisija, izmantojot deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, līdz 2012. gada beigām nosaka FISIM aprēķina un dalījuma metodoloģiju, iekļaujot no riska atkarīgu korekcijas metodi, kas pienācīgi atspoguļo riska īstenošanās gadījumā nākotnē gaidāmās izmaksas.
Pamatojums
Pašlaik aprēķinos uzskata, ka finanšu iestādes rada vērtību, ja tām ir riskanti aktīvi, kuri dos lielākus ienākumus. Šos ienākumus uzskata par pievienoto vērtību pat tad, ja tie tikai atspoguļo nākotnē gaidāmās riska izmaksas. Tāpēc nepieciešams no riska atkarīgo korekciju balstīt uz nākotnē gaidāmajām izmaksām, ko radīs riska ĪSTENOŠANĀS, lai parādītu REĀLO tiešo ieguldījumu IKP.
Grozījums Nr.  19 Regulas priekšlikums 2. pants – 5.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Līdz 2014. gadam un pēc tam katru gadu dalībvalstis nosūta Eirostatam šādu informāciju:
	– publisko sabiedrību parāds — gan pēc kategorijas, gan apakšsektora,
	– valsts garantijas publiskā un privātā sektora subjektiem, tostarp sadalījums pēc sektora un informācija par garantiju izmantošanas pieprasījumiem,
	– netiešās saistības pensiju jomā.
	Eirostats katru gadu publicē šo informāciju.
	Līdz 2014. gadam Eirostats izdod arī ziņojumu par būtiskuma testu, it īpaši lai sniegtu informāciju par publiskajām un privātajām partnerībām un citām netiešām saistībām, tostarp par iespējamām saistībām ārpus valdības saistībām.
	Līdz 2017. gadam Eirostats izdod arī ziņojumu, kurā novērtē, cik lielā mērā pirmajā daļā minētās informācijas publicēšana atspoguļo visu netiešo saistību kopumu, tostarp iespējamās saistības ārpus valdības saistībām.
Grozījums Nr.  20 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Vajadzības gadījumā un lai palīdzētu nodrošināt atbilstību šai regulai, Komisijai ir pienākums sniegt nepieciešamos resursus un zināšanas, lai palīdzētu dalībvalstīm, kurām ir jāpārvar ievērojami metodoloģiski šķēršļi.
Grozījums Nr.  21 Regulas priekšlikums 3. pants – 3.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Līdz …* Komisija pārskata B pielikumu un pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 7. pantu, lai organizētu un pilnveidotu datu nosūtīšanas tabulas un tādējādi nodrošinātu, ka datu nosūtīšanas programma ir skaidra, saskaņota, nepārprotama un pārredzama.
	_____________
	* OV: lūdzu, ievietojiet datumu: seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr.  22 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti.	4. Komisija (Eirostats) novērtē nosūtīto datu kvalitāti. Līdz ...* un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija (Eirostats) ziņo Eiropas Parlamentam par nacionālo un reģionālo kontu datu kvalitāti.
	_____________
	* OV: lūdzu, ievietojiet datumu: divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr.  23 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja valstu statistikas sistēmās jāveic lieli pielāgojumi, lai piemērotu šo regulu, Komisija saskaņā ar 10. pantā minēto procedūru var piešķirt dalībvalstīm regulas piemērošanas atkāpes līdz 2020. gada 1. janvārim.	1. Ja valstu statistikas sistēmās jāveic lieli pielāgojumi, lai piemērotu šo regulu, Komisija saskaņā ar 10. pantā minēto procedūru var piešķirt dalībvalstīm regulas piemērošanas pagaidu atkāpes līdz 2020. gada 1. janvārim.
Grozījums Nr.  24 Regulas priekšlikums 6. pants – 1.a punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija 1. punktā minēto pagaidu atkāpi piešķir tikai gadījumos, kad nepārprotami pastāv būtiski metodoloģiski šķēršļi, kas neļauj attiecīgajai dalībvalstij piemērot šo regulu. Atkāpi piešķir tikai uz laikposmu, kas ir pietiekams, lai dalībvalsts varētu novērst savus metodoloģiskos šķēršļus. Komisija nodrošina nepieciešamās zināšanas, kas var ietvert specifiskus resursus, lai palīdzētu dalībvalstīm. Komisija nepiešķir atkāpi, ja tas nesamērīgi mazinātu apkopoto datu precizitāti. Dalībvalsts IKP īpatsvaru Savienībā vai eurozonā neuzskata par pamatojumu atkāpes piešķiršanai.
Grozījums Nr.  25 Regulas priekšlikums 7. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.
1. Uz pieciem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisiju pilnvaro pieņemt 2. panta 2., 4. un 5. punktā un 3. panta 3. punktā minētos deleģētos tiesību aktus. Komisija sniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām, vēlākais, sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, izņemot, ja Eiropas Parlaments vai Padome to atsauc saskaņā ar 8. pantu.	2. Pilnvaras pieņemt 2. panta 2., 4. un 5. punktā un 3. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...*. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajam pilnvarām vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 2. panta 2., 4. un 5. punktā un 3. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
2. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.	4. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Pilnvaras pieņem deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas ar nosacījumiem, kas paredzēti 8. un 9. pantā.	5. Saskaņā ar 2. panta 2., 4. un 5. punktu un 3. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja triju mēnešu laikā pēc tā paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.
	____________
	* OV: lūdzu, ievietojiet šīs regulas spēkā stāšanās datumu.
Grozījums Nr.  26 Regulas priekšlikums 8. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. pants	svītrots
Deleģēšanas atsaukšana
1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2., 4. un 5. punktā un 3. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu.
2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, savlaicīgi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informē otro iestādi un Komisiju, norādot deleģētās pilnvaras, kuras būtu jāatsauc, un iespējamo atsaukšanas pamatojumu.
3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai tajā norādītajā vēlākā datumā. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto tiesību aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr.  27 Regulas priekšlikums 9. pants
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. pants	svītrots
Iebildumi pret deleģētajiem aktiem
1. Eiropas Parlaments un Padome divu mēnešu laikā pēc paziņošanas datuma var iebilst pret deleģēto tiesību aktu.
Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par diviem mēnešiem.
2. Ja, beidzoties 1. punktā minētajam periodam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav iebildusi pret deleģēto tiesību aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā tajā paredzētajā datumā.
Deleģēto tiesību aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā perioda beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju, ka neplāno celt iebildumus.
3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto tiesību aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kura iebilst, pamato savus iebildumus pret deleģēto tiesību aktu.
Grozījums Nr.  28 Regulas priekšlikums 9.a pants (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a pants
	Informācija par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras vai makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūras īstenošanu
	Deleģētos aktus neizmanto attiecībā uz statistikas informāciju, ko apkopo saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras vai makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūras īstenošanu.
Grozījums Nr.  29 Regulas priekšlikums A pielikums – 1. nodaļa – 1.18. punkts – b apakšpunkts – 3.b punkts (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) reģionu dati par attiecību starp publiskajām un privātajām akcijām;
Grozījums Nr.  30 Regulas priekšlikums A pielikums – 1. nodaļa – 1.18. punkts – d apakšpunkts – 2. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) ES ekonomiku savstarpējās atkarības analīze;	2) ES ekonomiku savstarpējās atkarības analīze, ņemot vērā dalībvalstis un to reģionus, it īpaši tos reģionus, kuriem ir likumdošanas un fiskālās pilnvaras;
Grozījums Nr.  31 Regulas priekšlikums A pielikums – 2. nodaļa – 2.21. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.21. Pārvaldītājsabiedrības, kam vienkārši pieder meitas uzņēmumu aktīvi, ir viens kontrolēto finanšu iestāžu piemērs. Citas vienības, ko arī uztver kā kontrolētas finanšu iestādes, ir vienības, kurām ir ĪMIS iepriekš tekstā minētās pazīmes, tostarp investīciju un pensiju fondi, un vienības, kuras izmanto bagātības turēšanai un pārvaldīšanai fiziskām personām un ģimenēm, aktīvu turēšanai vērtspapīrošanas darījumiem, parāda vērtspapīru emisijai saistīto uzņēmumu vārdā (šādu uzņēmumu varētu dēvēt par starpnieku), vērtspapīrošanai vajadzīgajiem līdzekļiem un citu finanšu funkciju veikšanai.	2.21. Pārvaldītājsabiedrības, kam vienkārši pieder meitas uzņēmumu aktīvi, ir viens kontrolēto finanšu iestāžu piemērs. Citas vienības, ko arī uztver kā kontrolētas finanšu iestādes, ir vienības, kurām ir ĪMIS iepriekš tekstā minētās pazīmes, tostarp investīciju un pensiju fondi, un vienības, kuras izmanto bagātības turēšanai un pārvaldīšanai fiziskām personām un ģimenēm, parāda vērtspapīru emisijai saistīto uzņēmumu vārdā (šādu uzņēmumu varētu dēvēt par starpnieku) un citu finanšu funkciju veikšanai.
Pamatojums
ECB ieteikts grozījums. Finanšu instrumentsabiedrības, kuras ir iesaistītas jebkāda veida vērtspapīrošanas darījumos, nevar pielīdzināt kontrolētām finanšu iestādēm — it īpaši tāpēc, ka tās nav konsolidētas ar sākotnējo īpašnieku (neatkarīgi no tā, kā ir definēta „neatkarība”). Tās klasificē citu finanšu starpnieku kategorijā (S.125). Skatīt 1. pantu 2008. gada 19. decembra Regulā ECB/2008/30 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (2).
Grozījums Nr.  32 Regulas priekšlikums A pielikums – 2. nodaļa – 2.75. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.75. Definīcija: apakšnozarē ,,noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku” (S.122) ietilpst visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, izņemot centrālās bankas un naudas tirgus fondu apakšsektoros klasificētās, kuras galvenokārt ir iesaistītas finanšu starpniecībā un kuru uzdevums ir pieņemt noguldījumus no institucionālajām vienībām un uz sava rēķina piešķirt aizdevumus un/vai veikt ieguldījumus vērtspapīros.	2.75. Definīcija: apakšnozarē ,,noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku” (S.122) ietilpst visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, izņemot centrālās bankas un naudas tirgus fondu apakšsektoros klasificētās, kuras galvenokārt ir iesaistītas finanšu starpniecībā un kuru uzdevums ir pieņemt noguldījumus vai to tuvus aizstājējus no institucionālajām vienībām, kuras nav MFI, un uz sava rēķina piešķirt aizdevumus un/vai veikt ieguldījumus vērtspapīros.
Pamatojums
ECB ieteikts grozījums. Teksts ir jāpielāgo „pārējo MFI” definīcijai, kas minēta 1. pantā 2008. gada 19. decembra Regulā (EK) ECB/2008/32 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (3). Līdzīgs formulējums ir iekļauts arī NKS 2008.
Grozījums Nr.  33 Regulas priekšlikums A pielikums – 2. nodaļa – 2.90. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2.90. Definīcija: finanšu vadības sabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FVS), ir uzņēmumi, kas veic vērtspapīrošanas darījumus. FVS, kas atbilst institucionālās vienības kritērijiem, klasificē S.125, pretējā gadījumā tie ir mātes sabiedrības neatņemama sastāvdaļa.	2.90. Definīcija: finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FIS), ir uzņēmumi, kas veic vērtspapīrošanas darījumus.
Pamatojums
ECB ieteikts grozījums. FIS būtu jāuzskata par atsevišķām institucionālajām vienībām neatkarīgi no tādiem kritērijiem kā „neatkarības pakāpe no mātesuzņēmuma” (skatīt 2.22. punktu). Skatīt 1. pantu Regulā ECB/2008/30.
Grozījums Nr.  34 Regulas priekšlikums A pielikums – 5. nodaļa – 5.108. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5.108. Ir svarīgi konstatēt, vai finanšu sabiedrība, kas iesaistīta aktīvu vērtspapīrošanā, aktīvi pārvalda savu portfeli, emitējot parāda vērtspapīrus un uzņemoties risku, nevis vienkārši darbojas kā fonds, kas pasīvi pārvalda aktīvus un tur parāda vērtspapīrus. Ja finanšu sabiedrība ir aktīvu portfeļa tiesiskais īpašnieks, emitē parāda vērtspapīrus, kas atspoguļo procentus portfelī, tai ir pilns kontu komplekts un tā uzņemas tirgus risku un kredītrisku, tad tā darbojas kā finanšu starpnieks un to klasificē citu finanšu starpnieku kategorijā. Finanšu sabiedrības, kas iesaistās aktīvu vērtspapīrošanā, sauc arī par finanšu instrumentsabiedrībām (FVC), un parasti tās neuzņemas ne tirgus risku, ne kredītrisku, jo ikvienu tās turēto aktīvu vērtības pārmaiņu, ko izraisa šādi riski, vienu pēc otras kompensē, samazinot pamatsummu un/vai procentus, ko maksā ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) turētājiem. Turklāt kredītreitingu aģentūras pieprasa, lai vērtspapīrošanas sabiedrības būtu pilnībā drošas pret maksātnespējas risku. Finanšu sabiedrības, kas ir iesaistītas aktīvu vērtspapīrošanā, nošķir no vienībām, kuras izveidotas vienīgi īpašu portfeļu turēšanai, kuros ir finanšu aktīvi un saistības. Šādas vienības apvieno ar mātes sabiedrību, ja vienība un mātes sabiedrība ir vienas valsts rezidenti. Tomēr kā nerezidentvienības tās uzskata par atsevišķām institucionālajām vienībām un klasificē kā kaptīvas finanšu iestādes.	svītrots
Pamatojums
ECB ieteikts grozījums. Šis punkts būtu jāsvītro, jo tas ir nekonsekvents attiecībā pret definīcijām un kritērijiem, kas noteikti vērtspapīrošanas instrumentiem. Tā piemērošana varētu izraisīt rezidentu instrumentu konsolidāciju ar rezidentu mātes vienībām, ņemot vērā, ka vērtspapīrošanas instrumenti parasti neatbilst ierosinātajiem kritērijiem par tirgus riska un kredītriska uzņemšanos (skatīt 17. grozījumu).
Grozījums Nr.  35 Regulas priekšlikums A pielikums – 13. nodaļa – 13.08. punkts
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Reģionālie konti jāsagatavo, pamatojoties uz tieši savāktajiem reģionu datiem un valstu datiem, kam, pamatojoties uz pieņēmumiem, piemērots reģionālais sadalījums. Jo pilnīgāki ir tieši savāktie dati, jo mazāka nozīme ir pieņēmumiem. Pietiekami pilnīgas, savlaicīgas un ticamas reģionālās informācijas trūkuma dēļ, sagatavojot reģionālos kontus, ir nepieciešami pieņēmumi. Tas nozīmē, ka atsevišķas atšķirības starp reģioniem ne vienmēr tiek parādītas reģionālajos kontos.	Reģionālos kontus sagatavo, pamatojoties uz tieši savāktajiem reģionu datiem un — īpašu izņēmumu gadījumā — valstu datiem, kam, pamatojoties uz pieņēmumiem, piemērots reģionālais sadalījums. Jo pilnīgāki ir tieši savāktie dati, jo mazāka nozīme ir pieņēmumiem. Pietiekami pilnīgas, savlaicīgas un ticamas reģionālās informācijas trūkuma dēļ, sagatavojot reģionālos kontus, ir nepieciešami pieņēmumi. Tas nozīmē, ka atsevišķas atšķirības starp reģioniem ne vienmēr tiek parādītas reģionālajos kontos.
Grozījums Nr.  36 Regulas priekšlikums B pielikums – 1. tabula – 2. , 801. , 27. , un 28. rinda
Komisijas ierosinātais teksts 2 Galvenie agregāti par vispārējo valdību ― par gadu 3/9 no 1995. gada 801 Nefinanšu konti pa sektoriem ― par ceturksni 85 dienas no 1999. gada 1. cet. 27 Vispārējās valdības finanšu konti ― par ceturksni 85 dienas no 1999. gada 1. cet. 28 Valdības parāds ― par ceturksni 3 no 2000. gada 1. cet.   Grozījums 2 Galvenie agregāti par vispārējo valdību ― par gadu 3/9 no 1995. gada 801 Nefinanšu konti pa sektoriem ― par ceturksni 3/9 no 1999. gada 1. cet. 27 Vispārējās valdības finanšu konti ― par ceturksni 3/9 no 1999. gada 1. cet. 28 Valdības parāds ― par ceturksni 3/9 no 2000. gada 1. cet. ___________________ .
Grozījums Nr.  37 Regulas priekšlikums B pielikums – 2. tabula – pēdējās 2 rindas
Komisijas ierosinātais teksts EDP_D.41 Procenti, ietverot procentu plūsmas mijmaiņas darījumos un nākotnes procentu likmju līgumus (1) (4) S.13, S.1311, S.1312, S.1313, S.1314 EDP_B.9 Neto aizdevumi (+)/neto aizņēmumi (–), uz kuriem attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (4) S.13, S.1311, S.1312, S.1313, S.1314   Grozījums D.41 Procenti S.13, S.1311, S.1312, S.1313, S.1314 B.9 Neto aizdevumi (+) / neto aizņēmumi (–) S.13, S.1311, S.1312, S.1313, S.1314
Pamatojums
ECB ieteikts grozījums. Šīs tehniskās izmaiņas mērķis ir saskaņot ESA un EDP deficītus.
Grozījums Nr.  38 Regulas priekšlikums B pielikums – 10. tabula – 6.a postenis (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kods
Mainīgo lielumu saraksts
TE
6.a Vispārējās valdības kopējie izdevumi(4)
_____________
(4) ja kontus apkopo pēc reģionāla principa
Grozījums Nr.  39 Regulas priekšlikums B. pielikums – 10. tabula – 6.a postenis– 1. ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kods
Mainīgo lielumu saraksts
P.51g
– Kopējie vispārējās valdības bruto ieguldījumi pamatkapitālā(4)
_____________
(4) ja kontus apkopo pēc reģionāla principa
Grozījums Nr.  40 Regulas priekšlikums B. pielikums – 10. tabula – 6.b postenis (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kods
Mainīgo lielumu saraksts
D.92
6.b Vispārējās valdības ieguldījumu dotācijas(4)
_____________
(4) ja kontus apkopo pēc reģionāla principa
Grozījums Nr.  41 Regulas priekšlikums B pielikums – 11. tabula – 3. sleja – 2. rinda
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
COFOG nodaļas COFOG grupas(3)(7)	COFOG nodaļas COFOG grupas(7)
Grozījums Nr.  42 Regulas priekšlikums B pielikums – 11. tabula – 3. sleja – 23. rinda
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
COFOG nodaļas COFOG grupas(3)(7)	COFOG nodaļas COFOG grupas(7)
Grozījums Nr.  43 Regulas priekšlikums B pielikums – 11. tabula – 3. sleja – 29. rinda
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
COFOG nodaļas COFOG grupas(3)(7)	COFOG nodaļas COFOG grupas(7)
Grozījums Nr.  44 Regulas priekšlikums B pielikums – 801. tabula – pēdējās 2 rindas
Komisijas ierosinātais teksts   Papildu informācija par vispārējo valdību Sektori     S.1 S.11 S.12 S.13 S.1M S.1N S.2 OTE Vispārējās valdības kopējie izdevumi       x       OTR Vispārējās valdības kopējie ieņēmumi       x         Grozījums   Papildu informācija par vispārējo valdību Sektori     S.1 S.11 S.12 S.13 S.1M S.1N S.2 OTE Vispārējās valdības kopējie izdevumi       x       OTR Vispārējās valdības kopējie ieņēmumi       x       EMH Nostrādātās līgumā paredzētās stundas       x       EMP Nodarbinātās personas       x
Pamatojums
ECB ieteikts grozījums. Lai apmierinātu sabiedriskās un politiskās vajadzības mērīt kompensāciju uz vienu darbinieku un stundā vispārējās valdības sektorā, nosūtīšanas programma (801. tabula) būtu jāpapildina ar datiem par darbinieku skaitu un nostrādātajām stundām vispārējās valdības sektorā ik ceturksni.

• [1]  OV C 203, 9.7.2011., 3. lpp.

PASKAIDROJUMS

Ar šo regulu nosaka noteikumus, kas jāievēro ES makroekonomikas pamatdatu apkopošanā un publicēšanā. Praktiski Komisijas priekšlikums ir Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS) plaša pārskatīšana, pamatojoties uz ANO nacionālo kontu sistēmas (NKS, kas pieņemta 2008. gadā) jaunāko pārskatīto redakciju un padarot to detalizētāku.

Statistika ir publisko debašu centrā — neatkarīgi, ticami, salīdzināmi un savlaicīgi dati ir nepieciešami politikas veidotājiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem un pilsoņiem, lai mērītu, vērtētu un uzraudzītu ekonomisko realitāti un tās attīstību. Būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka pārskatītā EKS nodrošinās ES pilsoņiem augstākās kvalitātes makroekonomisko statistiku, kas pamatojas uz pareizu metodoloģiju un tiek apkopota saskaņā ar precīzu grafiku.

Dalībvalstis pauž bažas par administratīvo slogu, tāpēc ziņojumā ieteikts datu vākšanai pēc iespējas izmantot automatizētas un reāllaika metodes.

Ziņojumā arī ierosināts uzlabot Komisijas priekšlikumu šādā veidā:

· uzsvērts, ka sniegtajiem datiem ir jābūt pēc iespējas pilnīgākiem, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību, it īpaši attiecībā uz publisko sektoru, un uzsvērts, ka tie ir jāsagatavo un jāpublicē, ņemot vērā lietotāju vajadzības;

· uzsvērts, ka ir nepieciešams turpināt metodoloģisko darbu, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par vides aspektiem, mājsaimniecību darbību un publisko sektoru;

· paredzēts stingri un līdz minimumam ierobežot atkāpes, lai tādējādi nodrošinātu skaidru un pilnīgu ainu; nesenie notikumi pierādīja, ka sistēmisku ietekmi var izraisīt pat tādas valstis, kuru IKP ir tikai niecīga daļiņa no ES IKP; nedrīkst pieļaut iespēju, ka par mazām valstīm būtu pieejama nepilnīga informācija;

· Komisija tiek aicināta pilnībā pārstrādāt datu nosūtīšanas programmu — patiešām, B pielikumā ierosinātā programma ir neskaidra un neļauj pilnībā saprast dalībvalstu statistikas publikāciju saturu, biežumu un termiņus;

· prasīts, lai Komisija ik pēc diviem gadiem ziņotu Eiropas Parlamentam par nacionālo kontu datu kvalitāti;

· atvēlēts ilgāks laikposms deleģēto aktu izvērtēšanai Parlamentā.

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (13.4.2011)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā
(COM(2010)0774 – C7‑0010/2011 – 2010/0374(COD))

Atzinumu sagatavoja: Danuta Maria Hübner

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikumā par jauno EKS-95 nosūtīšanas programmu COFOG divciparu datu paziņošana nav noteikta par obligātu. Tam ir ievērojama negatīva ietekme uz Komisijas un ieinteresēto personu vispārējo spēju analizēt publisko izdevumu modeļus un funkcionālo sadalījumu.

Turklāt, neskatoties uz pēdējo četru gadu laikā īstenoto sadarbību un sarunām ar Eiropas Savienības Statistikas biroju, nav panākts progress attiecībā uz publisko izdevumu datu iespējamo apkopošanu NUTS II līmenī. Tas, protams, pasliktinās Komisijas un ieinteresēto personu spēju vispusīgi un uzticami analizēt valstu politikas nostādnes, jo īpaši publisko izdevumu un publisko ieguldījumu modeļus un tendences reģionu līmenī.

Komisijas iesniegtā regulas priekšlikuma 3. apsvērumā noteikts, ka „Savienības pilsoņiem ir nepieciešami ekonomiskie konti kā [svarīgs] instruments, lai analizētu dalībvalsts vai reģiona ekonomiku”. Ekonomiskās krīzes dēļ lēmumiem par publiskajām finansēm un publiskajiem izdevumiem politikas programmās, iespējams, tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā jebkad iepriekš. Ir grūti saprast, kāpēc Eiropas statistika netiek pielāgota jaunajai reālajai situācijai, lai sniegtu papildu statistikas pamatdatus, kas nodrošinātu izpratni par publisko finanšu stāvokli reģionu līmenī un par krīzes ietekmi uz to. Nevajadzētu aizmirst, ka vairāk nekā trešdaļu no kopējiem publiskajiem izdevumiem Eiropas Savienībā pārvalda nevis centralizēto valdību līmenī, bet gan citos pārvaldības līmeņos. Dažās dalībvalstīs šis rādītājs ievērojami pārsniedz 50 %. Savukārt vairāk nekā divas trešdaļas publisko ieguldījumu notiek reģionu un vietējā līmenī.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ar šo regulu izveidotajā pārskatītajā Eiropas kontu sistēmā (EKS 2010) ir iekļauta metodoloģija un nosūtīšanas programma (kurā definēti konti un tabulas, ko visas dalībvalstis iesniedz saskaņā ar noteiktajiem termiņiem). Jo īpaši lai uzraudzītu ekonomisko konverģenci un panāktu dalībvalstu ekonomikas politikas ciešu koordināciju, Komisijai minētie konti un tabulas noteiktos datumos jānodod lietotāju rīcībā.	(10) Ar šo regulu izveidotajā pārskatītajā Eiropas kontu sistēmā (EKS 2010) ir iekļauta metodoloģija un nosūtīšanas programma (kurā definēti konti un tabulas, ko visas dalībvalstis iesniedz saskaņā ar noteiktajiem termiņiem). Jo īpaši lai uzraudzītu ekonomisko konverģenci un panāktu dalībvalstu ekonomikas politikas ciešu koordināciju, Komisijai minētie konti un tabulas noteiktos datumos jānodod lietotāju rīcībā. Eiropas Parlaments būtu regulāri jāinformē par visu Eiropas kontu sistēmas uzraudzības procesu.
Grozījums Nr.  2 Regulas priekšlikums B pielikums – 10. tabula – 6.a postenis (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kods
Mainīgo saraksts
TE
6.a Vispārējās valdības kopējie izdevumi
Grozījums Nr.  3 Regulas priekšlikums B pielikums – 10. tabula – 6.a postenis – 1. ievilkums (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kods
Mainīgo saraksts
P.51g
– Kopējā vispārējās valdības bruto pamatkapitāla veidošana
Grozījums Nr.  4 Regulas priekšlikums B pielikums – 10. tabula – 6.b postenis (jauns)
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kods
Mainīgo saraksts
D.92
6.b Vispārējās valdības ieguldījumu dotācijas
Grozījums Nr.  5 Regulas priekšlikums B pielikums – 11. tabula – 3. kolonna – 2. rinda
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
COFOG nodaļas COFOG grupas(3)(7)	COFOG nodaļas COFOG grupas(7)
Grozījums Nr.  6 Regulas priekšlikums B pielikums – 11. tabula – 3. kolonna – 23. rinda
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
COFOG nodaļas COFOG grupas(3)(7)	COFOG nodaļas COFOG grupas(7)
Grozījums Nr.  7 Regulas priekšlikums B pielikums – 11. tabula – 3. kolonna – 29. rinda
Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
COFOG nodaļas COFOG grupas(3)(7)	COFOG nodaļas COFOG grupas(7)

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā
Atsauces	COM(2010)0774 – C7-0010/2011 – 2010/0374(COD)
Atbildīgā komiteja	ECON
Atzinumu sniedza      Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 5.4.2011
Atzinumu sagatavoja      Iecelšanas datums	Danuta Maria Hübner 27.1.2011
Izskatīšana komitejā	22.3.2011
Pieņemšanas datums	12.4.2011
Galīgais balsojums	+: –: 0:	40 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François Alfonsi, Luís Paulo Alves, Catherine Bearder, Jean-Paul Besset, Victor Boştinaru, Alain Cadec, Tamás Deutsch, Elie Hoarau, Danuta Maria Hübner, Juozas Imbrasas, María Irigoyen Pérez, Seán Kelly, Evgeni Kirilov, Constanze Angela Krehl, Jacek Olgierd Kurski, Petru Constantin Luhan, Ramona Nicole Mănescu, Riikka Manner, Iosif Matula, Erminia Mazzoni, Miroslav Mikolášik, Jan Olbrycht, Wojciech Michał Olejniczak, Markus Pieper, Monika Smolková, Georgios Stavrakakis, Nuno Teixeira, Lambert van Nistelrooij, Oldřich Vlasák, Kerstin Westphal, Hermann Winkler, Joachim Zeller, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karima Delli, Richard Falbr, Marek Henryk Migalski, Elisabeth Schroedter, Czesław Adam Siekierski, Patrice Tirolien, Derek Vaughan, Sabine Verheyen

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā
Atsauces	COM(2010)0774 – C7-0010/2011 – 2010/0374(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	20.12.2010
Atbildīgā komiteja      Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 5.4.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 5.4.2011	REGI 5.4.2011
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu        Lēmuma datums	EMPL 17.2.2011
Referents(-e)        Iecelšanas datums	Sharon Bowles 18.1.2011
Izskatīšana komitejā	7.11.2011	19.12.2011	28.2.2012
Pieņemšanas datums	21.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 1 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Jürgen Klute, Philippe Lamberts, Werner Langen, Astrid Lulling, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pervenche Berès, Philippe De Backer, Herbert Dorfmann, Sari Essayah, Enrique Guerrero Salom, Thomas Mann, Mario Mauro, Sophia in ‘t Veld
Iesniegšanas datums	28.3.2012