ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)

28.3.2012 - (COM(2011)0121 – C7‑0092/2011 – 2011/0058(CNS)) - *

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Marianne Thyssen

Procedūra : 2011/0058(CNS)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A7-0080/2012

Iesniegtie teksti :

A7-0080/2012

Debates :

PV 18/04/2012 - 16
CRE 18/04/2012 - 16

Balsojumi :

PV 19/04/2012 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2012)0135

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
PASKAIDROJUMS
JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)

(COM(2011)0121 – C7‑0092/2011 – 2011/0058(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2011)0121),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0092/2011),

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

– ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Bulgārijas parlaments, Īrijas Pārstāvju palāta, Maltas parlaments, Nīderlandes Senāts, Polijas Nacionālā asambleja, Rumānijas Pārstāvju palāta, Slovākijas parlaments, Zviedrijas Riksdāgs, Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A7-0080/2012),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. tādēļ aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu uzņēmējdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 27 dažādu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu esība. Šie šķēršļi un izkropļojumi kavē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tie neveicina investīcijas ES un tādējādi neatbilst prioritāšu kopumam, kas noteikts Komisijas 2010. gada 3. martā pieņemtajā paziņojumā „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Tie ir arī pretrunā augsti konkurētspējīgas sociālas tirgus ekonomikas prasībām.

(1) Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu uzņēmējdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 27 dažādu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu esamība. Šie šķēršļi un izkropļojumi kavē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tie neveicina investīcijas ES un tādējādi neatbilst prioritāšu kopumam, kas noteikts Komisijas 2010. gada 3. martā pieņemtajā paziņojumā „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, kā arī paktam „Euro plus”, ekonomikas, budžeta un fiskālai integrācijai, kura ir nepieciešama, lai radītu konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku.

Pamatojums

Aktualizēšana.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1b) Ciešāka sadarbība starp nodokļu iestādēm var veicināt būtisku izmaksu un administratīvo slogu samazinājumu uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu līmenī Savienības teritorijā.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Pārrobežu uzņēmējdarbības nodokļu šķēršļi ir īpaši smagi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam parasti trūkst resursu tirgus neefektivitātes novēršanai.

(2) Nodokļu šķēršļi ir īpaši smagi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veic pārrobežu uzņēmējdarbību, jo tiem parasti trūkst resursu tirgus neefektivitātes novēršanai.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a) Godīga konkurence nodokļu likmju jomā ir jāatbalsta gan dalībvalstu, gan arī reģionālajā līmenī tajos reģionos, kuriem ir fiskālās politikas veidotāja un likumdevēja pilnvaras.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir galvenais izaugsmes veicināšanas un darba vietu izveides faktors. Ar KKUINB ieviešanu, samazinot administratīvās izmaksas un novēršot birokrātiju uzņēmumiem, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs, vajadzētu panākt izaugsmi un sekmēt nodarbinātību Savienībā.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a) Tā kā iekšējais tirgus aptver visas dalībvalstis, kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) vajadzētu ieviest visās dalībvalstīs. Tomēr ja Padome nespēj vienprātīgi pieņemt lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, ir pamats sākt procedūru, lai pieņemtu Padomes lēmumu, ar kuru atļauj izmantot pastiprināto sadarbību KKUINB jomā. Šāda pastiprināta sadarbība jāsāk tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, bet tai jebkurā brīdī jābūt atvērtai arī pārējām dalībvalstīm atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b) Daži konkrēti konkurences nodokļu jomā, nodokļu optimizācijas un nodokļu arbitrāžas veidi varētu noplicināt atsevišķu dalībvalstu ieņēmumus un radīt kropļojošas atšķirības nodokļu jomā starp kapitālu, kas ir mobils, un darbaspēku, kas ir mazāk mobils. Saskaņā ar pastiprināto Stabilitātes un izaugsmes paktu un Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā dalībvalstīm, īpaši tām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro, ir jāievēro stingra fiskālā disciplīna, jākontrolē izdevumi un jānodrošina pietiekami ieņēmumi no nodokļiem. Šo iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka Euro Plus paktā, par kuru vienojušies eurozonu valstu un valdību vadītāji, ir paredzēts, ka KKUINB „varētu būt ieņēmumu ziņā neitrāls līdzeklis, kā nodrošināt konsekvenci starp valstu nodokļu sistēmām, vienlaikus ņemot vērā valstu nodokļu politikas stratēģijas, un veicināt fiskālo ilgtspēju un Eiropas uzņēmējdarbības konkurētspēju”. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tās dalībvalstis, kuru valūta ir euro, varētu izpildīt savas budžeta saistības un tādējādi aizsargāt eurozonas kā tādas stabilitāti, un ir vēlams, lai pēc iespējas drīz KKUINB tiktu piemērota pēc iespējas lielākam skaitam uzņēmumu.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4c) Ņemot vērā MVU būtiski svarīgo lomu iekšējā tirgū, Komisijai vajadzētu izveidot un darīt pieejamu tiem MVU, kuri iesaistīti pārrobežu darbībā, instrumentu, kas mazinātu administratīvo slogu un izmaksas un tādējādi ļautu tiem brīvprātīgi iekļauties KKUINB sistēmā.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Nodokļu likmju atšķirības nerada tādus pašus šķēršļus, tāpēc šai sistēmai (kopējai konsolidētai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei (KKUINB)) nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm. Dalībvalstīm tāpēc arī vajadzētu saglabāt tiesības pieņemt konkrētas iniciatīvas attiecībā uz uzņēmējdarbību, it īpaši nodokļu atlaides veidā.

Pamatojums

Pašizskaidrojošs grozījums.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a) Šī direktīva nav mēģinājums saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes dalībvalstīs. Tomēr, ja kļūst skaidrs, ka minimālo likmju ieviešana uzlabotu uzņēmumu ienākuma nodokļa ekonomisko iedarbīgumu, efektivitāti un taisnīgumu, Komisijai būtu jāapsver, vai šāda saskaņošana ir jāveic, pārskatot šīs direktīvas īstenošanu. Tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka uzņēmuma nodokļu likmju attīstība dalībvalstīs liecina par to, ka konkurencei nodokļu jomā ir bijusi ietekme uz iekšējo tirgu. Tādēļ ir noderīgi saistībā ar ziņojumu par jaunu stratēģiju vienotajam tirgum (M. Monti ziņojumu) noteikt, vai šādas konkurences ietekme uz nodokļu kultūru ir pozitīva vai negatīva un vai tā iederas 21. gs. iekšējā tirgū. Jo īpaši vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai, novēršot saspīlējumu starp tirgus integrāciju un suverenitāti nodokļu jomā, būtu iespējams saskaņot iekšējā tirgus sociālo dimensiju ar tirgus dimensiju.

Pamatojums

Lai gan patlaban nav aktuāls jautājums par nodokļa likmju saskaņošanu, mēs nedrīkstam pilnīgi izslēgt šādu varbūtību nākotnē.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Konsolidācija ir šādas sistēmas būtisks elements, jo lielākos nodokļu šķēršļus, ar ko uzņēmumi saskaras Savienībā, var pārvarēt tikai šādā veidā. Tas novērš iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē. Turklāt nodokļu maksātājiem radušies zaudējumi tiek automātiski ieskaitīti attiecībā pret citu tās pašas grupas dalībnieku peļņu.

(6) Konsolidācija ir šādas sistēmas būtisks elements, jo lielākos nodokļu šķēršļus, ar ko vienas un tās pašas grupas uzņēmumi, kuri darbojas pārrobežu līmenī, saskaras Savienībā, var pārvarēt tikai šādā veidā. Tas novērš iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē. Turklāt nodokļu maksātājiem radušies zaudējumi tiek automātiski ieskaitīti attiecībā pret citu tās pašas grupas dalībnieku peļņu.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Plaša nodokļa bāze, konsolidācija un dalībvalstu diskrecionārā vara, kas attiecas uz valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm, padara KKUINB par fiskāli neitrālu operāciju.

Pamatojums

Pašizskaidrojošs grozījums.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) Ciktāl KKUINB izmantošana ietekmēs reģionālo vai vietējo pašvaldību ieņēmumus no nodokļiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi rīkoties, veicot pasākumus situācijas koriģēšanai, saskaņā ar savu konstitucionālo sistēmu un atbilstīgi šai direktīvai.

Pamatojums

Tas, ka dažās dalībvalstīs pastāv īpaši spilgti izteiktas reģionālas pārvaldes sistēmas, nav šķērslis KKUINB ieviešanai.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Šāda sistēma ir galvenokārt paredzēta, lai apmierinātu tādu uzņēmumu vajadzības, kuri veic pārrobežu darbību, tāpēc tai jābūt brīvprātīgai sistēmai, kas papildina esošās valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas.

(8) Tā kā šī direktīva galvenokārt paredzēta, lai labumu gūtu uzņēmumi, kuri veic pārrobežu darbību, vienlaikus neizslēdzot no tās darbības jomas citus uzņēmumus, tā ir izveidota kā brīvprātīga sistēma, kurā var iestāties visi atbilstošie uzņēmumi. Tomēr tiek sagaidīts, ka Eiropas uzņēmumi un Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kuras pēc definīcijas ir starptautiskas, iestāsies ar šo direktīvu izveidotajā sistēmā divus gadus pēc tam, kad dalībvalstis būs sākušas piemērot šīs direktīvas noteikumus. Visiem pārējiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar šo direktīvu ir tiesības iestāties sistēmā, izņemot mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus, kā definēts Komisijas Ieteikumā Nr. 2003/361/EK¹ (par MVU), arī vajadzētu sākt piemērot šo direktīvu ne vēlāk kā piektā gada beigās pēc tam, kad dalībvalstis sākušas īstenot šo direktīvu. Novērtējot KKUINB ietekmi, Komisijai vajadzētu novērtēt, vai tai vajadzētu kļūt obligātai arī MVU.

____________

¹ OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Sistēmai jāietver vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus ļaunprātīgas izmantošanas veidus. Šajos pasākumos jāietver ierobežojumi attiecībā uz iespēju atskaitīt procentus, kas izmaksāti saistītajiem uzņēmumiem, kuri nodokļu vajadzībām ir rezidenti tādā zemo nodokļu valstī ārpus Savienības, kas ar nodokļu maksātāja dalībvalsti neveic informācijas apmaiņu, pamatojoties uz nolīgumu, kurš pielīdzināms Direktīvai 2011/16/ES par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem.

(20) Sistēmā jāietver vispārējs un efektīvs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus ļaunprātīgas izmantošanas veidus. Šajos pasākumos jāietver ierobežojumi attiecībā uz iespēju atskaitīt procentus, kas izmaksāti saistītajiem uzņēmumiem, kuri nodokļu vajadzībām ir rezidenti tādā zemo nodokļu valstī ārpus Savienības, kas ar nodokļu maksātāja dalībvalsti neveic informācijas apmaiņu, pamatojoties uz nolīgumu, kurš pielīdzināms Direktīvai 2011/16/ES par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem. Nevajadzētu traucēt dalībvalstu centienus ieviest un savstarpēji koordinēt papildu pasākumus ar mērķi mazināt tādu zemo nodokļu valstu, kuras atrodas ārpus ES, nelabvēlīgo ietekmi, ar kurām nenotiek vajadzīgās informācijas apmaiņa nodokļu jomā.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai jāietver trīs vienlīdz izsvērti faktori (darbaspēks, aktīvi un pārdevumi). Darbaspēka faktors aprēķināms, pamatojoties uz algu sarakstu un darbinieku skaitu (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Aktīvu faktoru veido visi materiālie pamatlīdzekļi. Nemateriālie aktīvi un finanšu aktīvi izslēdzami no formulas to mobilā rakstura un sistēmas apiešanas risku dēļ. Šo faktoru izmantošana piešķir attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm. Visbeidzot, lai nodrošinātu galamērķa dalībvalsts godīgu līdzdalību, jāņem vērā pārdevumi. Šiem faktoriem un svērumiem jānodrošina, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur tā tiek gūta. Ja sadalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo uzņēmējdarbības apjomu, tad kā izņēmumu no vispārējā principa ar drošības klauzulu paredz alternatīvu metodi.

(21) Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai jāietver trīs faktori (darbaspēks, aktīvi un pārdevumi). Gan darbaspēka, gan aktīvu faktora svērumam jābūt 45 % apmērā, savukārt pārdevumu faktora svērumam – 10 % apmērā. Darbaspēka faktors aprēķināms, pamatojoties uz algu sarakstu un darbinieku skaitu (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Aktīvu faktoru veido visi materiālie pamatlīdzekļi. Nemateriālie aktīvi un finanšu aktīvi izslēdzami no formulas to mobilā rakstura un sistēmas apiešanas risku dēļ. Šo faktoru izmantošana piešķir attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm. Visbeidzot, lai nodrošinātu galamērķa dalībvalsts godīgu līdzdalību, jāņem vērā pārdevumi. Šiem faktoriem un svērumiem jānodrošina, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur tā tiek gūta. Ja sadalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo uzņēmējdarbības apjomu, tad kā izņēmumu no vispārējā principa ar drošības klauzulu paredz alternatīvu metodi.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Vispārējie KKUINB aprēķināšanas noteikumi nedrīkst uzņēmumiem radīt nesamērīgi augstas administratīvās izmaksas, kas kaitē uzņēmumu konkurētspējai.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Uzņēmumu grupām jābūt iespējai sadarboties ar vienu nodokļu administrāciju (galveno nodokļu iestādi), kas ir tās dalībvalsts nodokļu administrācija, kurā grupas mātesuzņēmums (galvenais nodokļu maksātājs) ir rezidents nodokļu vajadzībām. Šajā direktīvā jānosaka arī procesuālie noteikumi sistēmas administrēšanai. Tajā jāparedz arī iepriekšēja nolēmuma mehānisms. Galvenajai nodokļu iestādei jāsāk un jākoordinē audits, bet jebkuras dalībvalsts, kurā ar nodokli apliekams kāds grupas dalībnieks, nodokļu iestāde var lūgt audita sākšanu. Dalībvalsts, kurā kāds grupas dalībnieks ir rezidents vai reģistrēts, kompetentā iestāde galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesā var apstrīdēt galvenās nodokļu iestādes lēmumu par paziņojumu par izvēli pievienoties sistēmai vai par grozītu nodokļu aprēķinu. Strīdi starp nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm risināmi administratīvā institūcijā, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē atbilstīgi galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesību aktiem.

(23) Uzņēmumu grupām jābūt iespējai sadarboties ar vienu nodokļu administrāciju (galveno nodokļu iestādi), kas ir tās dalībvalsts nodokļu iestāde, kurā grupas mātesuzņēmums (galvenais nodokļu maksātājs) ir rezidents nodokļu vajadzībām. Šajā direktīvā jānosaka arī procesuālie noteikumi sistēmas administrēšanai. Tajā jāparedz arī iepriekšēja nolēmuma mehānisms. Galvenajai nodokļu iestādei jāsāk un jākoordinē audits, bet jebkuras dalībvalsts, kurā ar nodokli apliekams kāds grupas dalībnieks, nodokļu iestāde var lūgt audita sākšanu. Dalībvalsts, kurā kāds grupas dalībnieks ir rezidents vai reģistrēts, kompetentā iestāde galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesā var apstrīdēt galvenās nodokļu iestādes lēmumu par paziņojumu par izvēli pievienoties sistēmai vai par grozītu nodokļu aprēķinu. Strīdi starp nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm risināmi administratīvā institūcijā, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē atbilstīgi galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23a) Komisijai vajadzētu izveidot jaunu KKUINB forumu, kas līdzinās Kopējam iekšējo cenu noteikšanas forumam un kurā uzņēmumi un dalībvalstis var risināt ar KKUINB saistītus jautājumus un strīdus. Šādam forumam vajadzētu sniegt norādes uzņēmumiem un dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a) Šī direktīva ietver pilnīgi jaunu pieeju uzņēmumu ienākuma nodokļa būtiskam komponentam. Tādēļ Komisijai vajadzētu veikt pamatīgu analīzi un neatkarīgu novērtējumu, tiklīdz to ir iespējams izdarīt jēgpilnā veidā. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai un īstenošanai ir raksturīgs cikliskums, pirmo piecu gadu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā nav iespējams veikt šādu analīzi un novērtējumu. Komisijas analīzē un novērtējumā vajadzētu īpaši iekļaut šādu aspektu izpēti: KKUINB fakultatīvā būtība, nodokļa bāzes saskaņošanas ierobežošana, aprēķināšanas formula, praktiskuma apsvērumi saistībā ar MVU un ietekme uz dalībvalstu ieņēmumiem no nodokļiem.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a pants

Eiropas uzņēmumi un Eiropas kooperatīvās sabiedrības

Sākot ar …* atbilstošos Eiropas uzņēmumus un Eiropas kooperatīvās sabiedrības, kas minēti I pielikuma a) un b) punktā, uzskata par uzņēmumiem, kas izvēlējušās piemērot šajā direktīvā paredzēto sistēmu, sākot ar …*.

_________________

* OV: norādīt datumu — pirmā tā mēneša diena, kas seko diviem gadiem pēc direktīvas piemērošanas.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

6.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.b pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

Sākot ar …*, atbilstošie uzņēmumi, kas nav mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma Nr. 2003/361/EK izpratnē, piemēro šo direktīvu.

_____________

* OV: norādīt datumu — pirmā tā mēneša diena, kas seko pieciem gadiem pēc direktīvas piemērošanas.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atskaitāmie izdevumi ietver visas realizācijas izmaksas un izdevumus, no kuriem atņemts atskaitāmais pievienotās vērtības nodoklis, kas nodokļu maksātājam radies, lai gūtu vai nodrošinātu ienākumus, tostarp pētniecības un izstrādes izmaksas un izmaksas, kas radušās, piesaistot pašu kapitālu vai aizdevumu uzņēmējdarbības vajadzībām.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(j) nodokļi, kas minēti III pielikumā, izņemot akcīzes nodokļus, kas uzlikti energoproduktiem, alkoholam un alkoholiskajiem dzērieniem un rūpnieciski ražotai tabakai.

(j) nodokļi, kas minēti III pielikumā.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) ir atskaitāmas apdrošināšanas sabiedrību tehniskās rezerves, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 91/674/EEK, izņemot izlīdzināšanas rezerves. Dalībvalsts var paredzēt izlīdzināšanas rezervju atskaitīšanu. Grupas gadījumā jebkādu šādu izlīdzināšanas rezervju atskaitījumu attiecina uz to grupas dalībnieku iedalīto daļu, kas ir rezidenti vai atrodas šajā dalībvalstī. Atskaitītās summas pārskata un koriģē katra taksācijas gada beigās. Aprēķinot nākamo gadu nodokļa bāzi, ņem vērā jau atskaitītās summas.

(c) ir atskaitāmas apdrošināšanas sabiedrību tehniskās rezerves, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 91/674/EEK, izņemot izlīdzināšanas rezerves. Dalībvalstij, kura saskaņā ar Direktīvas 91/674/EEK 62. pantu ir izvēlējusies ieviest komerclikuma prasību par izlīdzināšanas rezervju veidošanu, ir arī jāparedz, ka no šādām rezervēm ir atskaitāms nodoklis. Grupas gadījumā jebkādu šādu izlīdzināšanas rezervju atskaitījumu attiecina uz to grupas dalībnieku iedalīto daļu, kas ir rezidenti vai atrodas šajā dalībvalstī. Atskaitītās summas pārskata un koriģē katra taksācijas gada beigās. Aprēķinot nākamo gadu nodokļa bāzi, ņem vērā jau atskaitītās summas.

Pamatojums

Dalībvalstīm, kuras saskaņā ar Direktīvas 91/674/EEK 62. pantu ir ieviesušas komerclikuma prasību par izlīdzināšanas rezervju veidošanu, kā paredzēts minētās direktīvas 30. pantā, KKUINB kontekstā ir arī jāparedz, ka no šādām rezervēm ir atskaitāms nodoklis. Citādi šī prasība nav pieņemama. Izlīdzināšanas rezerves veidošana ir pierādīta metode liela mēroga zaudējumu gadījumā.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

48. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja nodokļu maksātājam pirms izvēlēšanās pievienoties šajā direktīvā paredzētajai sistēmai radušies zaudējumi, ko var pārnest uz nākamajiem periodiem saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, bet kas vēl nav ieskaitīti attiecībā pret peļņu, kas apliekama ar nodokli, šos zaudējumus var atskaitīt no nodokļa bāzes tādā apjomā, kādā to paredz šie valstu tiesību akti.

Ja nodokļu maksātājam pirms izvēlēšanās pievienoties šajā direktīvā paredzētajai sistēmai radušies zaudējumi, ko var pārnest uz nākamajiem periodiem saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, bet kas vēl nav ieskaitīti attiecībā pret peļņu, kas apliekama ar nodokli, šos zaudējumus var atskaitīt no tās nodokļa bāzes daļas, ko dalībvalsts iekasēja saskaņā ar iepriekš spēkā bijušajiem valsts tiesību aktiem, tādā apjomā, kādā to paredz šie valstu tiesību akti.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

73. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) peļņas nodoklis atbilstoši šīs trešās valsts vispārējam režīmam ar likumisku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka par 40 % no vidējās likumiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kura piemērojama dalībvalstīs;

(a) peļņas nodoklis atbilstoši šīs trešās valsts vispārējam režīmam ar likumisku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka par 70 % no vidējās likumiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kura piemērojama dalībvalstīs;

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

80. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mākslīgus darījumus, kuru veikšanas vienīgais nolūks ir izvairīties no aplikšanas ar nodokli, ignorē nodokļa bāzes aprēķināšanas vajadzībām.

Mākslīgus darījumus, kuru veikšanas galvenais nolūks ir izvairīties no aplikšanas ar nodokli, ignorē nodokļa bāzes aprēķināšanas vajadzībām.

Pamatojums

Vispārējā noteikumā par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu pienācīgi ņemts vērā gan faktiskais aspekts, gan nolūks. Taču referente uzskata — ja tiek veikti mākslīgi darījumi (faktiskais aspekts), tad tas jau būtu pietiekams pierādījums tam, ka skaidrs nolūks ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

82. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) saskaņā ar trešās valsts vispārējo režīmu peļņa ir apliekama ar likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka nekā 40 % no vidējās likumiskās uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, kura piemērojama dalībvalstīs, vai saimnieciskajai vienībai piemērojams speciāls režīms, kas paredz ievērojami zemāku līmeni aplikšanai ar nodokli nekā vispārējais režīms;

(b) saskaņā ar trešās valsts vispārējo režīmu peļņa ir apliekama ar likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka nekā 70 % no vidējās likumiskās uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, kura piemērojama dalībvalstīs, vai saimnieciskajai vienībai piemērojams speciāls režīms, kas paredz ievērojami zemāku līmeni aplikšanai ar nodokli nekā vispārējais režīms;

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

86. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Konsolidēto nodokļa bāzi sadala starp grupas dalībniekiem katrā taksācijas gadā, izmantojot sadalījuma formulu. Nosakot grupas dalībniekam A iedalīto daļu, izmanto šādu formulu, piešķirot vienādu svērumu pārdevumu, darbaspēka un aktīvu faktoriem:

1. Konsolidēto nodokļa bāzi sadala starp grupas dalībniekiem katrā taksācijas gadā, izmantojot sadalījuma formulu. Nosakot grupas dalībniekam A iedalīto daļu, izmanto šādu formulu, aptverot pārdevumu, darbaspēka un aktīvu faktorus:

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

86. pants – 1. punkts – formula


Komisijas ierosinātais teksts


Grozījums

Pamatojums

Formula, kurā pārdevumu, darbaspēka un aktīvu svērums ir attiecīgi 10 %, 45 % un 45 % būtu saprātīgāks risinājums divējādā ziņā. Tā rezultātā KKUINB sistēma pārāk neatšķirtos no starptautiski pieņemtā principa piešķirt galīgās nodokļa piemērošanas tiesības avota valstij. Kā arī tiktu nodrošināts, ka mazajām un vidējām dalībvalstīm ar ierobežotu vietējo tirgu netiek radīti nesamērīgi šķēršļi nodokļu bāzes sadalījumā.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

110. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Nodokļu deklarācijas vienoto formu izstrādā Komisija sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu administrācijām.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

122. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galvenā nodokļu iestāde var ierosināt un koordinēt grupas dalībnieku auditu. Auditu var sākt arī pēc kompetentas iestādes pieprasījuma.

Galvenā nodokļu iestāde var ierosināt un koordinēt grupas dalībnieku auditu. Auditu var sākt arī pēc kompetentas iestādes pieprasījuma dalībvalstī, kurā grupas dalībnieks ir reģistrēts.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

123.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

123.a pants

KKUINB forums

Komisija izveido jaunu KKUINB forumu, kurš līdzinās Kopējam iekšējo cenu noteikšanas forumam, kurā uzņēmumi un dalībvalstis var risināt ar KKUINB saistītus jautājumus un strīdus un kurš sniedz norādījumus.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

130. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, vai par pilnvaru deleģējuma atsaukšanu no Padomes puses.

Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, vai par pilnvaru deleģējuma atsaukšanu no Padomes puses. Par jebkuru turpmāku instrumenta novērtēšanu ir jāinformē Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas locekļi.

Pamatojums

Pašizskaidrojošs.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

132.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

132.a pants

Pārrobežu MVU

Sākot ar …*, Komisija nodrošina instrumentu, kas ļauj pārrobežu darbībās aktīviem MVU brīvprātīgi iekļauties KKUINB sistēmā.

______________

* OV: norādīt datumu — pirmā tā mēneša diena, kas seko diviem gadiem pēc direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

133. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

133. pants

Pārskatīšana

Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā it sevišķi ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas XVI nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalīšanai starp dalībvalstīm.

Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā cita starpā iekļauj uz neatkarīgu novērtējumu balstītu analīzi par:

a) mehānisma, kas izveidots saskaņā ar šīs direktīvas XVI nodaļu, nodokļa bāzu sadalīšanai starp dalībvalstīm ietekmi un ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem no nodokļiem;

b) direktīvas piemērojamību un praktisko pielietojumu MVU;

c) pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, ja šī sistēmu kļūtu obligāta MVU;

d) direktīvas sociāli ekonomisko ietekmi, tostarp ietekmi uz uzņēmumu globālajām darbībām un atbilstošo un neatbilstošo uzņēmumu konkurētspēju;

e) ietekmi uz godīgu un taisnīgu nodokļu iekasēšanu dalībvalstīs;

f) minimālo nodokļu likmju ieviešanas priekšrocībām un trūkumiem.

Vajadzības gadījumā ne vēlāk kā 2020. gadā Komisija iesniedz priekšlikumu direktīvas grozīšanai. Līdz …* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas iespējamo ietekmi uz iekšējo tirgu un jo īpaši iespējamo konkurences izkropļojumu starp uzņēmumiem, kuriem ir piemērojama šajā direktīvā paredzētā sistēma, un uzņēmumiem, kas neatbilst konsolidācijas kritērijiem.

________________

*OV: norādīt datumu — divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. 

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

3. pielikums – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Versicherungsteuer

svītrots

Pamatojums

Tiks vispārīgi pieņemts, ka uzņēmumu ienākuma vai jebkurš līdzīgs nodoklis nav atskaitāms kā ekspluatācijas izdevumi. Citādi nodoklis samazinātu pats savu nodokļa bāzi. Tomēr, piemēram, Vācijas gadījumā apdrošināšanas nodoklis ir darījuma nodoklis, tāpēc nav pielīdzināms ienākuma nodoklim. Tāpēc apdrošināšanas nodoklis („Versicherungsteuer”) ir atskaitāms.

PASKAIDROJUMS

Direktīvā par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) paredzēti kopēji nodokļa bāzes aprēķināšanas noteikumi uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā.

Šajā ES regulējumā nodokļu jomā ietverts pilns noteikumu kopums, lai konsolidētu katra uzņēmuma vai filiāles atsevišķos fiskālos rezultātus, konsolidētu šos rezultātus (peļņu un zaudējumus), ja pastāv grupa ar vairākiem dalībniekiem, un sadalītu konsolidēto nodokļa bāzi, ja tā ir pozitīva, starp visām atbilstīgajām dalībvalstīm.

Konsolidētā nodokļa bāze ir jāsadala, pamatojoties uz iepriekš noteiktu formulu, kurā ietverti trīs vienlīdz izsvērti faktori — apgrozījums, darbaspēks un aktīvi.

Katra dalībvalsts piemēros savu likmi tai piešķirtajai nodokļa bāzes daļai. Tiek saskaņota tikai nodokļa bāzes aprēķināšana un tās sadalījums. Dalībvalstu ziņā saglabāsies tiesības noteikt nodokļa likmes.

Saskaņošana arī neattiecas uz valsts noteikumiem par finanšu pārskatiem.

Komisija ierosina KKUINB, kuras piemērošana būtu fakultatīva. Visiem uzņēmumiem — gan maziem, gan lieliem, un neatkarīgi no tā, vai tie veic pārrobežu uzņēmējdarbību, būs iespēja piemērot KKUINB. Tomēr neviens netiks piespiests to darīt. Uzņēmums, kurš izvēlas KKUINB, to piemēros piecu gadu laikposmā, un šīs sistēmas piemērošana tiks automātiski pagarināta vēl par trijiem gadiem, ja vien uzņēmums trīs mēnešus pirms piemērošanas perioda beigām neizvēlēsies to pārtraukt.

Priekšlikumā arī ietverti noteikumi ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaušanai un noteikts, kā jāveic KKUINB administrēšana dalībvalstīs, izmantojot vienota kontaktpunkta pieeju.

Attiecībā uz uz četriem aspketiem šo direktīvu Komisiju pilnvaro uz nenoteiktu periodu pieņemt deleģētos aktus.

Direktīvā ietverta pārskatīšanas klauzula, kas cita starpā skaidri attiecas uz nodokļa bāzes pārrēķināšanas formulas darbību.

Visbeidzot, šīs direktīvas transponēšanas gaitā dalībvalstu pienākums ir iesniegt Komisijai korelācijas tabulu.

Referentes nostāja

Referente uzskata, ka KKUINB ir nepieciešams instruments Eiropas iekšējā tirgus izveides pabeigšanai, no vienas puses, un Eiropas ekonomikas integrācijai, kas vajadzīga euro onas stabilitātes nodrošināšanai, no otras puses. Pašreizējā krīze nedrīkst būt šķērslis — tās apstākļos KKUINB ieviešana drīzāk jāpasteidzina.

Referente tāpēc atzinīgi vērtē to, ka vēl pirms šā ziņojuma projekta sagatavošanas visos Eiropadomes vai eurozonas augstākā līmeņa sanāksmju secinājumos ir skaidra norāde uz KKUINB. Referente piebilst, ka 2011. gada 18. augustā Vācijas kanclere un Francijas prezidents Eiropadomes priekšsēdētājam nosūtīja kopīgu vēstuli, aicinot pabeigt sarunas par KKUINB pirms 2012. gada beigām un skaidri paziņojot (zināmā veidā izdarot spiedienu?), ka viņi izstrādā divpusēju Francijas un Vācijas valdību iniciatīvu.

Šādas intereses paušanai par KKUINB vajadzētu iepriecināt Eiropas Parlamentu, jo īpaši tāpēc, ka pēdējos gados Parlaments pats vairākkārt aicinājis ieviest KKUINB.

Kā referente es tāpēc vēlētos paust pilnīgu atbalstu šim direktīvas priekšlikumam un aicināt Padomi bez kavēšanās apspriest šo priekšlikumu un pieņemt tam labvēlīgu lēmumu.

Dažu dalībvalstu parlamenti ir pauduši iebildumus, uzskatot, ka Komisija ir pārkāpusi subsidiaritātes principu. Referente nepiekrīt šiem iebildumiem. Vairāki iekšējā tirgus izkropļojumi var vienīgi tad tikt novērsti, ja tiks pieņemta kopēja noteikumu sistēma ar kopējām administratīvām procedūrām un vienota administratīva kontaktpunkta sistēmu. Referente tāpēc atbalsta Komisijas lēmumu nepārskatīt šo direktīvas priekšlikumu.

Referente vēlas uzsvērt KKUINB ieviešanas galvenās priekšrocības:

· lielāka fiskālā pārredzamība, kas padarīs nodokļu sistēmu taisnīgāku un efektīvāku;

· samazinātas gan īstenošanas izmaksas, gan birokrātija, ar ko uzlabos to uzņēmumu izaugsmes izredzes, kuri veic pārrobežu uzņēmējdarbību, un padarīs Eiropas Savienību pievilcīgāku ārvalstu investoriem, kā arī sekmēs MVU un to uzņēmumu piekļuvi iekšējam tirgum, kuri vēl neveic pārrobežu uzņēmējdarbību;

· izredzes, ka lēmumi par sadalījumu iekšējā tirgū vairāk nekā pašlaik tiks pieņemti, ievērojot fiskāli neitrālus sociālekonomiskos apsvērumus;

· divējādu problēmu mazināšana nodokļu jomā — t. i., izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšana, no vienas puses, un nodokļu dubulta uzlikšana, no otras puses.

Jo lielāka līdzdalība KKUINB sistēmā, jo lielāki būs sasniedzamie ieguvumi. Tādēļ referente ierosina ceļvedi (pakāpenisku plānu), kura rezultātā pēc īsa pārejas perioda KKUINB kļūtu obligāts:

· pirmajā posmā KKUINB sistēma attiektos uz Eiropas uzņēmumiem un Eiropas kooperatīviem, kuri pēc savas būtības veic pārrobežu uzņēmējdarbību (2 gadus pēc stāšanās spēkā);

· pēc 5 gadiem KKUINB sistēma kļūtu obligāta visiem uzņēmumiem, izņemot MVU. Lai noteiktu, kuri uzņēmumi uzskatāmi par MVU, tiks izmantota Komisijas Ieteikuma Nr. 2003/361/EK definīcija;

· kad pienāks laiks Eiropas Komisijai novērtēt direktīvas piemērošanu, jāapsver, vai būtu vēlams, noderīgi vai nepieciešami noteikt, ka KKUINB sistēma ir obligāta arī MVU, un ja tā, tad jāiesniedz priekšlikums direktīvas grozīšanai.

Lai gūtu maksimālas priekšrocības no KKUINB, ieteicams ieviest to visā Eiropas Savienībā. Tomēr, ja Padome nespēs panākt apmierinošu vienošanos ar visām dalībvalstīm, referente atbalsta ciešākas sadarbības procedūru, kuras izmantošanu vajadzētu sākt nekavējoties. Tādā gadījumā pirmajā piemērošanas posmā jāizvirza mērķis visām eurozonas dalībvalstīm piedalīties sistēmā, bet procedūrai vienmēr jābūt atvērtai arī pārējām dalībvalstīm.

Vēl viens apspriežams jautājums ir saskaņošanas pakāpe. Referente uzskata, ka, no vienas puses, nodokļa likmju tuvināšana (nosakot minimālās likmes vai likmju robežas) var sniegt priekšrocības. No otras puses, referente atzīst, ka tas nav patiesi nepieciešams, lai iekšējais tirgus darbotos pareizi, un ka apstākļos, kad vairākums dalībvalstu pūlas, lai vai nu atjaunotu valsts finanšu kārtību, vai tās sakārtotu, nav lietderīgi meklēt radikālu saskaņošanu. Tomēr, ja pēc noteikta laika kļūs acīmredzami, ka nodokļu konkurence starp dalībvalstīm vairāk kaitē, nekā dara labu, vienmēr varēs veikt turpmākus pasākumus. Lai gan šī direktīva nekādā ziņā nebūtu jāuzlūko kā tāda, kas paredz uzņēmumu nodokļa likmju saskaņošanu, referente ierosina, ka likmju jautājums būtu jāmin pārskatīšanas klauzulā.

Referente pilnībā atbalsta konsolidācijas principu gan iekšējā tirgus efektivitātes labad, gan nolūkā padarīt KKUINB pievilcīgāku uzņēmumiem. Īpaši tāpēc, ka nodokļa bāze saskaņā ar KKUINB sistēmu ir plašāka nekā vidējā dalībvalstu bāze, un arī tāpēc, ka pašas dalībvalstis nosaka šīs likmes, raugoties no dalībvalstu viedokļa, konsolidācija nevar būt šķērslis.

Nodokļa bāzes plašais diapazons, dalībvalstu suverēnās tiesības noteikt likmes un konsolidācija ļaus KKUINB to vidū būt „fiskāli neitrālai” saistībā ar ietekmi gan uz uzņēmumiem, gan uz valsts finansēm.

Nodokļa bāzes sadalījuma formula, kas sniegta direktīvā, neietekmēs nodokļa bāzi, bet tikai tās sadalījumu dalībvalstu vidū. Sadalījumam ir jābūt juridiski noteiktam, paredzamam, ekonomiski atbilstīgam un taisnīgam. Šajā sakarībā priekšlikumā ir izvēlēti trīs faktori — dati par tiem ir zināmi un iegrāmatoti, ar tiem ir grūti manipulēt un tie aptuveni norāda peļņu. Attiecībā uz darbaspēka faktoru pareizi ir izdalīti tādi rādītāji kā algu izmaksas un darbinieku skaits, jo tādējādi netiek ņemta vērā algu līmeņa atšķirību ietekme dalībvalstu vidū. Lai saskaņotu dažādos viedokļus par faktora „apgrozījumu”, referente piedāvā kompromisu — nevis svītrot šo faktoru pavisam, bet gan samazināt tā svērumu sadalījuma formulā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ, no vienas puses, ir vēlams saglabāt visus trīs faktorus. No otras puses, faktoru salīdzinošā nozīme ir vēlreiz rūpīgi jāapsver, lai panāktu tādu rezultātu, kurš ir gan ekonomiski nozīmīgs, gan godīgs no budžeta viedokļa. Tāpēc referente atbalsta sadalījuma formulu ar nelielām izmaiņām un piekrīt Komisijas viedoklim, ka būtu saprātīgi formulas jautājumu iekļaut pārskatīšanas klauzulā.

Referente, protams, atbalsta vienota kontaktpunkta principu un ciešāku sadarbību starp valstu nodokļu pārvaldības iestādēm. Referente vienīgi vēlas uzzināt, vai pamats galvenās nodokļu iestādes noteikšanai pietiekami atbilst ekonomiskajai realitātei un vai tās garantēs pietiekamu izplatību dalībvalstu vidū.

Visbeidzot, referentei nav iebildumu pret priekšlikumu par to, ka uz KKUINB nevajag attiecināt grāmatvedības noteikumus. Alternatīva sistēma būtu tāda sistēma, kas pamatojas uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS). Tādā gadījumā nodokļa bāzes noteikšana būtu netieši uzticēta privātajam sektoram, un sistēma varētu nebūt piemērota MVU.

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

Sharon Bowles

Ekonomikas un monetārā komitejas

priekšsēdētājai

BRISELĒ

Temats: atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2011)0121 – C7-0092/2011 – 2011/0058(CNS))

Cienījamā priekšsēdētāja!

Juridiskajai komitejai 2012. gada 12. janvārī nosūtītajā vēstulē Jūs saskaņā ar Reglamenta 37. pantu prasījāt tai sniegt atzinumu par piemērotu juridisko pamatu, lai pieņemtu priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB).

Komisija šo priekšlikumu iesniedza, pamatojoties uz LESD 115. pantu. Jūsu pieprasījuma galvenais jautājums — vai juridiskais pamats vēl jāpapildina ar LESD 136. pantu.

EP juridiskais dienests 2012. gada 23. janvāra vēstulē sniedza šā jautājuma analīzi un secināja, ka nav lietderīgi mainīt priekšlikuma juridisko pamatu, papildinot to ar LESD 136. pantu, un ka LESD 115. pants ir piemērots juridiskais pamats.

Pamatinformācija

I. Priekšlikums

Šā priekšlikuma mērķis ir samazināt uzņēmumiem atbilstības nodrošināšanas izmaksas saistībā ar iekšējā tirgus nodokļu politiku, ieviešot uzņēmumiem ienākuma nodokļa kopējo bāzi. Runājot konkrētāk, tajā piedāvāts ieviest KKUINB, kas kalpos kā kopēju noteikumu sistēma nodokļa bāzes aprēķināšanai uzņēmumiem, kuri ir nodokļu rezidenti Eiropas Savienībā, un trešo valstu uzņēmumu filiālēm, kas atrodas Eiropas Savienībā. KKUINB ir iecerēta kā fakultatīva sistēma, kas pieejama visiem uzņēmumiem neatkarīgi no lieluma. Uzņēmumu grupām KKUINB sistēma paredz piemērot vienotus nodokļu noteikumus visā Savienībā, lai tās varētu sazināties tikai ar vienu nodokļu administrāciju. Šajā priekšlikumā ir ietverti visi noteikumi par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem. Uz uzņēmumu, kas izvēlas KKUINB, visos jautājumos, kurus reglamentē kopējie noteikumi, vairs neattieksies valsts uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms.

II. Apspriežamie juridiskie pamati

1. Komisijas priekšlikuma juridiskais pamats

Komisijas priekšlikums pamatojas uz LESD 115. pantu šādā redakcijā:

„115. pants

Neskarot 114. pantu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar vienprātīgu lēmumu pieņem direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību.”

Komisija juridiskā pamata izvēli paskaidrojuma raksta izklāsta šādi:

„Tiešo nodokļu tiesību akti ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 115. panta darbības jomā. Šī klauzula paredz, ka tiesību aktu tuvināšanas pasākumi saskaņā ar šo pantu veicami, izmantojot direktīvas juridisko formu.”

2. Ierosinājums mainīt juridisko pamatu

ECON komitejas vārdā Jūs prasījāt Juridiskajai komitejai sniegt atzinumu par juridiskā pamata papildināšanu ar LESD 136. pantu, to pamatojot šādi: „Ja nav iespējama obligāta KKUINB piemērošana visās 27 ES dalībvalstīs, ir divi iespējamie risinājumi, kurus varētu attiecināt uz mazāku dalībvalstu skaitu:

– parastā ciešākā sadarbība saskaņā ar LESD vai

– noteikumi, kas attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, pamatojoties uz LESD 136. pantu.”

Grozījums, ar kuru attiecīgi maina juridisko pamatu, ar šādu pamatojumu ir iesniegts ECON komitejā (15. grozījums).

LESD 136. pants ir formulēts šādi:

„136. pants

1. Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 121. un 126. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 126. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:

a) lai stiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību;

b) lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.

2. Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 238. panta 3. punkta a) apakšpunktu.”

LESD 121. pantā iekļauti noteikumi par dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanu, un LESD 126. pantā ir atrunāta procedūra, kas jāievēro pārmērīga valsts budžeta deficīta gadījumos.

III. Analīze

Atsevišķi principi attiecībā uz juridiskā pamata izvēli izriet no Tiesas judikatūras. Pirmkārt, ņemot vērā juridiskā pamata sekas gan no materiāltiesiskās kompetences, gan procesuālā viedokļa, pareizai juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme[1]. Otrkārt, saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumā noteiktajām pilnvarām[2]. Treškārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru, „izvēloties Kopienas pasākuma juridisko pamatu, jābalstās uz objektīviem faktoriem, ko var pārbaudīt tiesā, un pie tādiem faktoriem cita starpā pieder arī pasākuma mērķis un saturs[3]”. Visbeidzot, ja ir vairāki juridiskie pamati, kad tiesību aktam vienlaikus ir vairāki mērķi vai aspekti, kas savstarpēji ir nesaraujami saistīti un vienlīdz svarīgi, tad šādam tiesību aktam jābalstās uz vairākiem attiecīgajiem Līguma noteikumiem[4]. Turpretim balstīšanās uz diviem juridiskajiem pamatiem nav pieļaujama, ja procedūras, kas noteiktas šiem abiem pamatiem, nav saderīgas vai tad, ja divu juridisko pamatu izmantošana var ierobežot Parlamenta tiesības[5].

Šā priekšlikuma vispārējais mērķis ir „pārvarēt dažus svarīgus fiskālos traucēkļus, kas kavē izaugsmi vienotajā tirgū”[6]. Tā darbības joma ir noteikta 1. pantā šādi: „Ar šo direktīvu izveido kopējas nodokļa bāzes sistēmu atsevišķiem uzņēmumiem un uzņēmumu grupām un izklāsta noteikumus par šīs bāzes aprēķināšanu un izmantošanu.”

LESD ir piedāvāti divi juridiskie pamati dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanai iekšējā tirgus jomā: LESD 114. pantu piemēro, ja šie pasākumi attiecas uz „iekšējā tirgus izveidi un darbību”, bet 115. pantu piemēro, ja attiecīgie pasākumi „tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību”. LESD 114. panta 1. punkts paredz, ka Padome un Eiropas Parlaments var pieņemt jebkādu pasākumu, ievērojot parasto likumdošanas procedūru, kam vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums Padomē; saskaņā ar LESD 115. pantu Padomei direktīvas ir jāpieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Praksē tas nozīmē, ka 115. pants pirmām kārtām attiecas uz jomām, kuras ar 114. panta 2. punktu ir izslēgtas no 114. panta 1. punkta darbības jomas. Viens no šādiem izņēmumiem skar „fiskālus noteikumus”. Tas nozīmē, ka 115. pants ir piemērots juridiskais pamats, kas būtu jāizvēlas ierosinātajam tiesību aktam.

Attiecībā uz LESD 136. panta izvēli kā vēl vienu juridisko pamatu būtu jāpiemēro kritēriji, kas ļauj noteikt vairākus juridiskos pamatus, t. i., ir jāatrod vēl viens mērķis vai aspekts, kurš saskaņā ar LESD 136. pantu būtu nesaraujami saistīts ar pirmo mērķi un kuram būtu līdzvērtīga nozīme. Pašreizējais priekšlikums neparedz nekādus noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību. Turklāt LESD 121. un 126. pantā ir paredzētas pilnīgi atšķirīgas procedūras, kas tātad nav savienojamas ar apspriežu procedūru, kura izraudzīta ierosinātajam tiesību aktam.

Juridiskā komiteja minēto jautājumu izskatīja 2012. gada 26. janvāra sanāksmē. Šajā sanāksmē, 22 komitejas locekļiem balsojot „par” un vienam atturoties[7], attiecīgi pieņēma lēmumu ar ieteikumu, ka LESD 115. pants ir uzskatāms par piemērotu juridisko pamatu priekšlikumam Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un šo juridisko pamatu nevajadzētu papildināt ar LESD 136. pantu.

Ar cieņu

Klaus-Heiner Lehne

[1] 2001. gada atzinums Nr. 2/00 Carthagena protokols, Recueil, I-9713. lpp., 5. punkts; Lieta C–370/07 Komisija/Padome, 46.-49. punkts; 2009. gada atzinums lietā 1/08 Vispārēja vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, Krājums, I–11129. lpp., 110. punkts.
[2] Lieta C–403/05, Parlaments/Komisija, Krājums, 2007. gads, I-9045, 49. punkts un tajā minētā judikatūra.
[3] Skatīt jaunāko spriedumu lietā C-411/06 Komisija/ Parlaments un Padome, Krājums, 2009, I-7585.
[4] 1988. gada lieta C-165/87 Komisija/Padome, Recueil, 5545. lpp., 11. punkts; Lieta C-178/178, Komisija/ Eiropas Parlaments un Padome, Krājums, 2006. g., I–107. lpp., 43.-56. punkts.
[5] Lieta C-178/178, Komisija/ Eiropas Parlaments un Padome, Krājums, 2006. g., I-207. lpp., 57. punkts.
[6] Paskaidrojuma raksts, 1. lpp.
[7] Galīgajā balsošanā piedalījās: Klaus-Heiner Lehne (priekšsēdētājs), Raffaele Baldassarre (priekšsēdētāja vietnieks), Evelyn Regner (priekšsēdētāja vietniece), Sebastian Valentin Bodu, Marielle Gallo, Eva Ortiz Vilella, Tadeusz Zwiefka, Françoise Castex, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Antonio Masip Hidalgo, Bernhard Rapkay, Alexandra Thein, Diana Wallis, Cecilia Wikström, Jiří Maštálka, Francesco Enrico Speroni, Dimitar Stoyanov, Jean-Marie Cavada, Vytautas Landsbergis, Kurt Lechner, Dagmar Roth-Behrendt, Jan Philipp Albrecht, Eva Lichtenberger.

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (25.1.2012)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB),
(COM(2011)0121 – C7‑0092/2011 – 2011/0058(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Olle Schmidt

ĪSS PAMATOJUMS

Referents atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu ieviest ES mērogā brīvprātīgu kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB).

ES valstīs ir atšķirīga nodokļa bāze, kas praksē darbojas kā tirdzniecības šķērslis izaugsmei un nodarbinātībai.

Ar priekšlikumu par KKUINB cenšas panākt svarīgas izmaiņas Eiropas uzņēmumu aplikšanā ar ienākuma nodokli, un, samazinot administratīvās izmaksas un novēršot birokrātiju, tam ir uzlabojumu ieviešanas potenciāls uzņēmumos, kas darbojas pāri robežām. Tādējādi iespējams panākt efektīvāku vienotā tirgus darbību, paaugstināt ES uzņēmumu konkurētspēju un pasaules mērogā uzlabot ES tirgus pievilcību salīdzinājumā ar citiem lieliem tirgiem, piemēram, ar ASV un Ķīnu.

Pēc referenta domām, svarīgākie jautājumi ir šādi.

KKUINB ieviešana uzņēmumiem ir fakultatīva. Obligāta sistēma izraisīs augstākas izmaksas, it īpaši MVU, un tāpēc neveicinās izaugsmi un konkurētspēju Eiropas tirgū. Vērtība ir arī konkurējošām sistēmām un institucionālai konkurencei. Nav ieteicams izveidot obligātu sistēmu, pirms nav gūta praktiska pieredze un nav zināma sistēmas ietekme.

1. Nodokļa likmes līmenis arī turpmāk būtu jānosaka dalībvalstu parlamentiem. Mērķis ir veicināt uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, nevis saskaņot nodokļa likmes.

2. Vajadzētu novērst pārrobežu šķēršļus. Tāpēc sistēmai jābūt tādai, kas ļauj no paša sākuma konsolidēt peļņu un zaudējumus, lai vairāk sekmētu uzņēmumu pārrobežu darbību.

3. KKUINB ir jāsekmē vienkāršošana, jo vajag iesniegt tikai vienu pārskatu, kas attiecas uz visu grupu, t. i., izmanto vienotu kontaktpunktu. KKUINB sistēmai ir būtiski, ka tiek samazināts administratīvais slogs un birokrātija. Tas ne tikai samazinās izmaksas par atbilstības nodrošināšanu, bet dos arī stimulu sasniegt kopēju nodokļu režīmu.

4. Sistēmai vajadzētu būt tik pievilcīgai, lai uzņēmumi izvēlētos piemērot KKUINB — radot patiesas priekšrocības.

Referents ierosina šādas izmaiņas.

Grozīt formulu — neiekļaut pārdevumu faktoru. Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai būtu jāietver tikai divi faktori — darbaspēks un aktīvi.

Saistībā ar pārdevumiem sadalījumā pa galamērķiem tiek izdarīta ievērojama novirze no pašreizējā principa par galīgo tiesību aplikt ar nodokli piešķiršanu izcelsmes valstij. Izcelsmes principam ir stingra konceptuāla pozīcija ES dalībvalstīs, un tas ir bijis galvenais princips ilgu laiku ESAO darbā starptautisko nodokļu jautājumos.

Turklāt, izmantojot šo formulu, mazās un vidēji lielās dalībvalstis ar mazu vietējo tirgu ievērojami zaudēs ieņēmumus no nodokļiem.

Turklāt ar pārdevumu faktoru, kas pamatojas uz galamērķi, varētu diezgan viegli manipulēt. Neatkarīgs pārdošanas aģents (kas atrodas valstī, kurā nepiemēro KKUINB) varētu būt ar līgumu pieņemts darbā kā starpnieks, kas veic pārdošanu grupas vārdā attiecīgajā tirgū, un tādējādi būtu iespējams pārcelt pārdošanas galamērķi no „paredzētās” valsts uz brīvi izvēlētu valsti. Šādas nodokļu plānošanas iespējas grautu šā faktora leģitimitāti un, ļoti iespējams, būtu nepieciešami sarežģīti noteikumi, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

KKUINB forums — KKUINB foruma izveidošana starp dalībvalstīm strīdu risināšanai ārpustiesas kārtībā (grozījumi 26. apsvērumā un 123. pantā).

Ātrāka pārskatīšana — Komisijai vajadzētu veikt pārskatīšanu jau pēc trim gadiem, lai novērtētu KKUINB ietekmi (133. pants).

KKUINB ietekmes novērtēšana šīs direktīvas pārskatīšanas procesā — pēc trim gadiem Komisija izskata obligātas sistēmas ieviešanas priekšrocības un trūkumus, lai Eiropas Savienībā izveidotu vienotu KKUINB.

Komisija analizē arī šīs direktīvas ietekmi uz dalībvalstu nodokļa bāzi valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp sociālekonomisko ietekmi, kāda ir ekonomiskās darbības un darba vietu pārcelšanai ES teritorijā.

Vajadzētu apsvērt KKUINB paplašināšanu uz citām saimnieciskām vienībām, kuras nav uzņēmumi, piemēram, partnerībām — dažās dalībvalstīs daudzi uzņēmumi darbojas kā partnerības. Komisijai būtu jāizanalizē, vai partnerības var pielīdzināt uzņēmējsabiedrībām.

Ilgtermiņa līgumu izpildes procentuālais īpatsvars — vajadzētu svītrot 24. pantu, jo uzņēmumiem nav jāveic šis aprēķins vienīgi nodokļu nolūkā. Tas nav raksturīgi dalībvalstu grāmatvedības kārtībai un palielina sistēmas sarežģītību.

KKUINB pievilcības palielināšana — attiecībā uz uzņēmumiem noteikumiem KKUINB sistēmā ir jābūt daudz labvēlīgākiem nekā pašreizējiem valstu sistēmu noteikumiem.

Amortizācijas noteikumiem ir jābūt dāsniem attiecībā uz uzņēmumiem. Gada likme, kas dota 39. pantā, ir jāpalielina no 25 % uz 35 % no uzņēmuma amortizācijas bāzes.

Prasība 59. pantā iegrāmatot grupas iekšējos darījumus šķiet apšaubāma, jo tās dēļ uzņēmumiem radīsies papildu administratīvais slogs un izmaksas.

Precizēti noteikumi par revīziju — direktīvas 22. pantā. Situācija, kad jebkura kompetentā iestāde var uzsākt visas grupas vai grupas daļas revīziju neatkarīgi no nodokļu sistēmas, varētu radīt nepieņemamas administratīvas sekas.

Stingrāki ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumi — nepieciešams grozījums 80. pantā par to, ka mākslīgus darījumus, kuru veikšanas galvenais nolūks ir izvairīties no aplikšanas ar nodokli, ignorē nodokļa bāzes aprēķināšanas vajadzībām.

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu uzņēmējdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, jo pastāv 27 atšķirīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas. Šie šķēršļi un izkropļojumi kavē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tie neveicina investīcijas ES un tādējādi neatbilst prioritāšu kopumam, kas noteikts Komisijas 2010. gada 3. martā pieņemtajā paziņojumā „Eiropa 2020 — Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. Ir jāpanāk nodokļa bāzes arvien ciešāka integrācija, lai sekmētu augsti konkurētspējīgas sociālas tirgus ekonomikas attīstību Savienībā.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a) Kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei (KKUINB) vajadzētu ievadīt kopējas nodokļa bāzes ieviešanu visiem oficiāli reģistrētiem Eiropas uzņēmumiem Savienībā. Šī direktīva tomēr nav uzskatāma par pirmo mēģinājumu saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3b) Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir galvenais izaugsmes veicināšanas un darba vietu izveides faktors. Ar KKUINB ieviešanu, samazinot administratīvās izmaksas un novēršot birokrātiju uzņēmumiem, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs, vajadzētu panākt izaugsmi un sekmēt nodarbinātību Savienībā.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) Nodokļu likmju atšķirības veicina Savienības konkurētspēju kopumā, tāpēc šai sistēmai (kopējai konsolidētai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei (KKUINB)) nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm. Tādēļ dalībvalstīm būtu arī jāsaglabā tiesības radīt uzņēmumiem dažus stimulus nodokļu jomā.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a) Saskaņā ar šo direktīvu KKUINB ieviešanai būs neitrāla ietekme uz dalībvalstu nodokļu ieņēmumiem.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b) Ciktāl KKUINB izmantošana ietekmēs reģionālo vai vietējo pašvaldību ieņēmumus no nodokļiem, dalībvalstīm vajadzētu brīvi rīkoties, veicot pasākumus situācijas koriģēšanai, saskaņā ar savu konstitucionālo sistēmu un atbilstīgi šai direktīvai.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Atbilstība konsolidācijai (dalība grupā) jānosaka saskaņā ar divdaļīgu testu, kura pamatā ir: i) kontrole (vairāk nekā 50 % no balsstiesībām) un ii) īpašumtiesības (vairāk nekā 75 % no pašu kapitāla) vai tiesības uz peļņu (vairāk nekā 75 % no tiesībām, kas ļauj saņemt peļņu). Šāds tests nodrošina augsta līmeņa ekonomisko integrāciju grupas dalībnieku starpā, par ko liecina kontroles attiecības un augsts līdzdalības līmenis. Abi robežlielumi jāievēro visa taksācijas gada laikā, citādi uzņēmumam nekavējoties jāizstājas no grupas. Jābūt arī prasībai par deviņus mēnešus ilgu minimālo dalību grupā.

(16) Atbilstība konsolidācijai (dalība grupā) jānosaka saskaņā ar divdaļīgu testu, kura pamatā ir: i) kontrole (vairāk nekā 50 % no balsstiesībām) un ii) īpašumtiesības (vairāk nekā 75 % no pašu kapitāla) vai tiesības uz peļņu (vairāk nekā 75 % no tiesībām, kas ļauj saņemt peļņu). Šāds tests nodrošina augsta līmeņa ekonomisko integrāciju grupas dalībnieku starpā, par ko liecina tas, ka pastāv saikne starp kontroli un augstu līdzdalības līmeni. Abi robežlielumi jāievēro visa taksācijas gada laikā, citādi uzņēmumam nekavējoties jāizstājas no grupas. Jābūt arī prasībai par divpadsmit mēnešus ilgu minimālo dalību grupā.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Sistēmai jāietver vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus ļaunprātīgas izmantošanas veidus. Šiem pasākumiem jāietver ierobežojumi attiecībā uz iespēju atskaitīt procentus, kas izmaksāti saistītajiem uzņēmumiem, kuri nodokļu vajadzībām ir rezidenti tādā zemo nodokļu valstī ārpus Savienības, kas ar nodokļu maksātāja dalībvalsti neveic informācijas apmaiņu, pamatojoties uz nolīgumu, kurš pielīdzināms Direktīvai 2011/16/ES par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešajiem nodokļiem un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem un noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai jāietver divi vienlīdz izsvērti faktori (darbaspēks un aktīvi). Darbaspēka faktors aprēķināms, pamatojoties uz algu sarakstu un darbinieku skaitu (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Aktīvu faktoru veido visi materiālie pamatlīdzekļi. Nemateriālie aktīvi un finanšu aktīvi izslēdzami no formulas to mobilā rakstura un sistēmas apiešanas risku dēļ. Šo faktoru izmantošana piešķir attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm. Šiem faktoriem un svērumiem jānodrošina, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur tā tiek gūta. Ja sadalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo uzņēmējdarbības apjomu, tad kā izņēmumu no vispārējā principa ar drošības klauzulu paredz alternatīvu metodi.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21a) Vispārējie KKUINB aprēķināšanas noteikumi nedrīkst uzņēmumiem radīt nesamērīgi augstas administratīvās izmaksas, kas kaitē uzņēmumu konkurētspējai.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a) Veicot analīzi saskaņā ar pārskatīšanas klauzulu, būtu jāizvērtē arī KKUINB fakultatīvā izmantošana un tās lietderība maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

24. pants

svītrots

Ilgtermiņa līgumi

1. Ilgtermiņa līgums ir līgums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tas ir noslēgts ražošanas, uzstādīšanas vai celtniecības, vai pakalpojumu sniegšanas nolūkā;

b) tā termiņš pārsniedz 12 mēnešus vai ir sagaidāms, ka tas pārsniegs šādu laika posmu.

2. Neatkarīgi no 18. panta ieņēmumus, kas saistīti ar ilgtermiņa līgumu, nodokļu vajadzībām atzīst par summu, kas atbilst tādai līguma daļai, kura pabeigta attiecīgajā taksācijas gadā. Pabeigtības procentuālo īpatsvaru nosaka, vai nu atsaucoties uz tā gada izmaksu attiecību pret kopējām aplēstajām izmaksām, vai atsaucoties uz ekspertu novērtējumu par pabeigtības pakāpi taksācijas gada beigās.

3. Izmaksas, kas saistītas ar ilgtermiņa līgumiem, ņem vērā tajā taksācijas gadā, kad tās ir radušās.

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

39. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Pamatlīdzekļus, kas nav minēti 36. un 40. pantā, amortizē kopā kā vienu aktīvu portfeli, izmantojot gada likmi 25 % no amortizācijas bāzes.

1. Pamatlīdzekļus, kas nav minēti 36. un 40. pantā, amortizē kopā kā vienu aktīvu portfeli, izmantojot gada likmi 35 % no amortizācijas bāzes.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

58. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Neatkarīgi no 1. punkta nodokļu maksātājs kļūst par grupas dalībnieku dienā, kad ir sasniegti 54. pantā minētie sliekšņi. Sliekšņiem jābūt ievērotiem vismaz deviņus mēnešus pēc kārtas; ja šis nosacījums nav izpildīts, nodokļu maksātāju traktē tā, it kā tas nekad nebūtu bijis grupas dalībnieks.

2. Neatkarīgi no 1. punkta nodokļu maksātājs kļūst par grupas dalībnieku dienā, kad ir sasniegts 54. pantā minētais slieksnis. Slieksnim jābūt ievērotam vismaz divpadsmit mēnešus pēc kārtas; ja šis nosacījums nav izpildīts, nodokļu maksātāju traktē tā, it kā tas nekad nebūtu bijis grupas dalībnieks.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

80. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Mākslīgus darījumus, kuru veikšanas vienīgais nolūks ir izvairīties no aplikšanas ar nodokli, ignorē nodokļa bāzes aprēķināšanas vajadzībām.

Mākslīgus darījumus, kuru veikšanas galvenais nolūks ir izvairīties no aplikšanas ar nodokli, neņem vērā, aprēķinot nodokļa bāzi.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

86. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

86. pants – 1. punkts – formula


Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

95. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

95. pants

svītrots

Pārdevumu faktora sastāvs

1. Pārdevumu faktoru veido grupas dalībnieka (tostarp pastāvīgas pārstāvniecības, kuras pastāvēšana atzīta ar 70. panta 2. punkta otro daļu) kopējie pārdevumi kā skaitītājs un grupas kopējie pārdevumi kā saucējs.

2. Pārdevumi ir ieņēmumi no visas preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas pēc atlaižu piemērošanas un pārdoto preču atgriešanas, izņemot pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus un nodevas. Atbrīvotie ieņēmumi, procenti, dividendes, autoratlīdzības un ieņēmumi no pamatlīdzekļu atsavināšanas nav jāietver pārdevumu faktorā, ja vien tie nav ieņēmumi, kas gūti parastā tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā. Nav jāietver preču pārdošana un pakalpojumu sniegšana grupas iekšienē.

3. Pārdevumus novērtē saskaņā ar 22. pantu.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

96. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

96. pants

svītrots

Pārdevumi sadalījumā pa galamērķiem

1. Preču pārdevumus ietver tā grupas dalībnieka pārdevumu faktorā, kurš atrodas dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana personai, kas tās iegādājas. Ja šo vietu nevar identificēt, preču pārdevumus attiecina uz grupas dalībnieku, kurš atrodas dalībvalstī, kurā ir pēdējā identificējamā preču atrašanās vieta.

2. Pakalpojumu sniegšanu ietver tā grupas dalībnieka pārdevumu faktorā, kurš atrodas dalībvalstī, kurā fiziski tiek realizēti pakalpojumi.

3. Ja pārdevumu faktorā tiek iekļauti atbrīvotie ieņēmumi, procenti, dividendes, autoratlīdzības un ieņēmumi no aktīvu atsavināšanas, tos attiecina uz saņēmēju.

4. Ja nav grupas dalībnieka dalībvalstī, kurā preces tiek piegādātas vai kurā tiek sniegti pakalpojumi, vai ja preces tiek piegādātas vai pakalpojumi tiek sniegti trešā valstī, pārdevumus ietver visu grupas dalībnieku pārdevumu faktorā proporcionāli to darbaspēka un aktīvu faktoriem.

5. Ja dalībvalstī, kurā tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, ir vairāk nekā viens grupas dalībnieks, pārdevumus ietver visu šajā dalībvalstī esošu grupas dalībnieku pārdevumu faktorā proporcionāli to darbaspēka un aktīvu faktoriem.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

97. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija var pieņemt tiesību aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par darbaspēka, aktīvu un pārdevumu faktoru aprēķināšanu, darbinieku un algu saraksta, aktīvu un pārdevumu attiecināšanu uz attiecīgo faktoru un aktīvu novērtēšanu. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 131. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija var pieņemt tiesību aktus, kuros nosaka detalizētus noteikumus par darbaspēka un aktīvu faktoru aprēķināšanu, darbinieku un algu saraksta un aktīvu attiecināšanu uz attiecīgo faktoru un aktīvu novērtēšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 131. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

105. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Kad paziņojums par izvēli pievienoties sistēmai ir pieņemts, atsevišķais nodokļu maksātājs vai grupa, atkarībā no gadījuma, piemēro šajā direktīvā paredzēto sistēmu piecus taksācijas gadus. Pēc šā sākotnējā termiņa beigām atsevišķais nodokļu maksātājs vai grupa turpina piemērot sistēmu secīgos periodos, kas ilgst trīs taksācijas gadus, ja vien tie neiesniedz paziņojumu par sistēmas piemērošanas pārtraukšanu. Paziņojumu par pārtraukšanu var iesniegt nodokļu maksātājs savai kompetentajai iestādei vai, grupas gadījumā, galvenais nodokļu maksātājs galvenajai nodokļu iestādei trīs mēnešus pirms sākotnējā termiņa vai secīgā termiņa beigām.

1. Kad paziņojums par izvēli pievienoties sistēmai ir pieņemts, atsevišķais nodokļu maksātājs vai grupa, atkarībā no gadījuma, piemēro šajā direktīvā paredzēto sistēmu trīs taksācijas gadus. Pēc šā sākotnējā termiņa beigām atsevišķais nodokļu maksātājs vai grupa turpina piemērot sistēmu secīgos periodos, kas ilgst trīs taksācijas gadus, ja vien tie neiesniedz paziņojumu par sistēmas piemērošanas pārtraukšanu. Paziņojumu par pārtraukšanu var iesniegt nodokļu maksātājs savai kompetentajai iestādei vai, grupas gadījumā, galvenais nodokļu maksātājs galvenajai nodokļu iestādei trīs mēnešus pirms sākotnējā termiņa vai secīgā termiņa beigām.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

122. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Galvenā nodokļu iestāde var sākt un koordinēt grupas dalībnieku auditus. Auditu var sākt arī pēc kompetentas iestādes pieprasījuma.

Galvenā nodokļu iestāde var ierosināt un koordinēt grupas dalībnieku auditu. Auditu var sākt arī pēc kompetentas iestādes pieprasījuma dalībvalstī, kuras rezidents ir grupas dalībnieks.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

123.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

123.a pants

KKUINB forums — strīdu izšķiršanas struktūra

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

130. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, vai par pilnvaru deleģējuma atsaukšanu no Padomes puses.

Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, vai par pilnvaru deleģējuma atsaukšanu no Padomes puses. Par ikvienu šīs direktīvas novērtējumu nākotnē ziņo Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

133. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Ziņojumā analizē, kā šī direktīva ietekmē dalībvalstu ekonomiku, valsts, reģionu un vietējo pašvaldību budžetu, kā arī tās sociāli ekonomisko ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Pēc minētā ziņojuma iesniegšanas Komisija veic ietekmes analīzi un īsteno izmēģinājuma projektus ar mērķi sagatavot likumdošanas priekšlikumu, lai noteiktu, ka no 2020. gada KKUINB ir obligāti piemērojama visiem šai prasībai atbilstošiem uzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kā tas noteikts Komisijas 2003. gada 6. maijā Ieteikumā 2003/361/EK¹. Komisija arī apsver iespēju aplikt ar nodokli partnerības, pielīdzinot tās uzņēmējsabiedrībām.

______________

¹ OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

133.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

133.a pants

Nodrošinājums pret nodokļa ieņēmumu samazinājumu

Ja Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma analīze, kas minēta 133. pantā, atklāj ievērojamu nodokļa ieņēmumu samazinājumu vairākās dalībvalstīs, minētās dalībvalstis var apturēt šīs direktīvas IX līdz XII nodaļā un XVI nodaļā paredzētās KKUINB piemērošanu, kamēr nav novērsta šī negatīvā ietekme.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB)
Atsauces	COM(2011)0121 – C7-0092/2011 – 2011/0058(CNS)
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 7.4.2011
Komiteja, kurai ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 7.4.2011
Izskatīšana komitejā	5.12.2011
Pieņemšanas datums	25.1.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 17 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Adam Bielan, Cristian Silviu Buşoi, Sergio Gaetano Cofferati, Lara Comi, Anna Maria Corazza Bildt, Cornelis de Jong, Vicente Miguel Garcés Ramón, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Iliana Ivanova, Philippe Juvin, Sandra Kalniete, Eija-Riitta Korhola, Edvard Kožušník, Kurt Lechner, Toine Manders, Hans-Peter Mayer, Phil Prendergast, Mitro Repo, Robert Rochefort, Zuzana Roithová, Heide Rühle, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Bernadette Vergnaud, Barbara Weiler
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Frank Engel, Ildikó Gáll-Pelcz, Anna Hedh, Liem Hoang Ngoc, María Irigoyen Pérez, Emma McClarkin, Olle Schmidt, Kyriacos Triantaphyllides

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kopējā konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB)
Atsauces	COM(2011)0121 – C7-0092/2011 – 2011/0058(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	6.4.2011
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 7.4.2011
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 7.4.2011
Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums	Marianne Thyssen 10.5.2011
Juridiskā pamata apstrīdēšana JURI komitejas atzinuma datums	JURI 26.1.2012
Izskatīšana komitejā	11.10.2011	29.11.2011	9.1.2012
Pieņemšanas datums	21.3.2012
Galīgais balsojums	+: –: 0:	35 7 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Burkhard Balz, Elena Băsescu, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Pascal Canfin, Nikolaos Chountis, George Sabin Cutaş, Leonardo Domenici, Derk Jan Eppink, Diogo Feio, Markus Ferber, Ildikó Gáll-Pelcz, Jean-Paul Gauzès, Sven Giegold, Liem Hoang Ngoc, Gunnar Hökmark, Syed Kamall, Othmar Karas, Jürgen Klute, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Philippe Lamberts, Astrid Lulling, Sławomir Witold Nitras, Ivari Padar, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Edward Scicluna, Peter Simon, Peter Skinner, Theodor Dumitru Stolojan, Ivo Strejček, Kay Swinburne, Sampo Terho, Marianne Thyssen, Ramon Tremosa i Balcells, Corien Wortmann-Kool
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pervenche Berès, Philippe De Backer, Herbert Dorfmann, Enrique Guerrero Salom, Sophia in ‘t Veld, Thomas Mann, Mario Mauro
Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Veronica Lope Fontagné
Iesniegšanas datums	29.3.2012

Juridisks paziņojums - Privātuma politika